No 4.marta stājas spēkā jauni platjoslas optiskā tīkla izmantošanas tarifi elektronisko sakaru operatoriem.

Tīkla izmantošanas tarifs jau no pirmā kilometra tiek samazināts par 30%, kas pozitīvi ietekmēs tos operatorus, kuri izmanto nelielus platjoslas optiskā tīkla posmus pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem, informē ERAF līdzfinansētā platjoslas optiskā tīkla izbūves projekta īstenotājs VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Platjoslas optiskā tīkla tarifu izmaksas veido tikai infrastruktūras uzturēšanas un operatoriem sniegtā pakalpojuma nodrošināšanas izmaksas. Ik gadu LVRTC atbilstoši likumā noteiktajam pārskata un pārapstiprina platjoslas pakalpojumu tarifus, taču līdz šim tie netika būtiski grozīti.

Lai arī optiskā interneta infrastruktūras izbūves dēļ Latvija ir to valstu vidū, kura var lepoties ar Eiropā ātrāko internetu, taču kopējā platjoslas interneta infrastruktūras izbūve ir attīstījusies stipri gausāk nekā kaimiņvalstīs un pārējā Eiropā.

Tāpēc Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) pauž satraukumu par platjoslas interneta lēno attīstību Latvijā, kā arī par to, ka netiek piesaistīts Eiropas Savienības (ES) finansējums, kas paredzēts šim mērķim.

Šobrīd Latvija atpaliek ne tikai no vidējā ES līmeņa, bet arī no kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas. Pēc 2010.gada jūlija rādītājiem Latvijā platjoslas interneta piesātinājums ir tikai 18,8% uz 100 iedzīvotājiem, kamēr vidēji ES rādītājs ir 25,6%. Tādējādi Latvija ieņem 23. vietu no 28 valstīm.

«Igaunija un Lietuva pēdējo gadu laikā ir aktīvi izmantojušas ES fondu sniegtās iespējas, lai attīstītu savu platjoslas interneta infrastruktūru. Arī Latvijai būtu pēdējais laiks rakstīt projektu pieteikumus un iesniegt tos ES, lai saņemtu finansējumu, kas šim mērķim ir rezervēts. Pretējā gadījumā digitālā plaisa starp pilsētām un laukiem tikai palielināsies, un liela daļa Latvijas tā arī paliks digitālajā nomalē,» brīdina LIKTA prezidente Signe Bāliņa.

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Eiropas Savienības Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā (DESI) Latvija šogad ir 19.vietā no visām 28 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, piektdien paziņojusi Eiropas Komisija (EK).

DESI indeksa Latvijas faktu lapā skaidrots, ka valsts attīstības līmenis atbilst ES vidējam. Progresu ļāvuši panākt uzlabojumi savienojamības aspektā (salīdzinoši augsts ir gan ātrdarbīgu platjoslas tīklu pārklājuma, gan to izvēršanas līmenis) un digitālo publisko pakalpojumu jomā (Latvijas Atvērto datu portāla atklāšana, kā arī pēc dažādām dzīves situācijām veidota pieeja, kas pieņemta publisko pakalpojumu sniegšanas vajadzībām).

Aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izmanto internetbankas un e-pārvaldes pakalpojumus, taču pusei iedzīvotāju nav digitālo prasmju vai to līmenis ir zems. Iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošana ir priekšnosacījums, lai varētu izveidot iekļaujošus darba tirgus, kā arī paaugstināt to uzņēmumu produktivitāti, kuri patlaban

Kopš šā gada aprīļa, kad tika uzsākti platjoslas projekta 2.kārtas būvniecības darbi, būvniecība sākusies jau 530 km no izprojektētā platjoslas tīkla, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.

Tā ir teju ceturtā daļa no kopumā plānotajiem 2000 km. Būvniecības darbi pabeigti jau gandrīz 70 km garā posmā Ludzas, Ciblas, Talsu un Dundagas novados, bet citviet darbi turpināsies vēl visa gada garumā. Pirmie piekļuves punkti tiks nodoti ekspluatācijā šī gada rudenī.

Kā ziņots iepriekš, Latvijā platjoslas projekta īstenošana tika uzsākta 2012.gadā un projekta 1.kārtas laikā izbūvēti 1813km optiskā tīkla un 177 pieslēguma punkti. Projekta 2.kārta tika sākta 2016.gadā un līdz 2020.gadam platjoslas tīkls tiks paplašināts līdz pat 3800km.

Tā kā saskaņā ar projekta noteikumiem projekta īstenotājs VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) nedrīkst gala lietotājiem nodrošināt interneta un datu pārraides pakalpojumus, LVRTC ar vairākiem komersantiem jau ir noslēdzis līgumus par 55 posmu ar kopējo garumu 1 065 km nomu. Izbūvēto tīklu izmanto gan valsts mēroga, gan reģionālie elektronisko sakaru komersanti, kā arī viens mobilais operators, lai nodrošinātu saviem klientiem Latvijas reģionos ātra un īpaši ātra interneta, kā arī televīzijas pakalpojumus. Tāpat ir noslēgti priekšlīgumi ar vairākiem elektronisko sakaru komersantiem par vairāk nekā 20 jaunu posmu izmantošanu.

Pieeja internetam Eiropas Savienībā (ES) šogad bija 79% mājsaimniecību, savukārt Latvijā - 72%, liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotie dati.

Interneta pieejamība Latvijā ir 11.zemākā no visām dalībvalstīm.

Saskaņā ar Eurostat datiem interneta pieejamība pēdējo trīs gadu laikā ir piedzīvojusi būtisku kāpumu - 2007.gadā pieeja internetam bija 55% mājsaimniecību.

Vislielākais interneta pieejamības īpatsvars šogad reģistrēts Nīderlandē - 95%, Luksemburgā - 94%, kā arī Zviedrijā un Dānijā - 93%.

Tikmēr vismazākais interneta piekļuves īpatsvars fiksēts Bulgārijā - 54%, Grieķijā - 56% un Rumānijā - 58%.

Lietuvā internets pieejams 65% mājsaimniecību, kas ir septītais zemākais līmenis ES.

Savukārt Igaunijā pieeja internetam šogad bijusi 80% mājsaimniecību, kas ir 11.augstākais līmenis ES.

Cilvēki internetu arvien biežāk lieto viedtālrunī, kas pielej eļļu diskusiju ugunī par to, vai mobilais internets spēj aizstāt fiksēto, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fiksētā interneta piedāvātāji norāda, ka mobilais internets ir papildu, nevis pamatizvēle, savukārt mobilā interneta nodrošinātāji uzsver, ka tas stāv plecu pie pleca tradicionālajam internetam, un ir daļa klientu, kuri fiksētā pieslēguma vietā izvēlas mobilo. Tiesa, ieraudzīt objektīvu ainu pašlaik ir faktiski neiespējami – konkurences apstākļos uzņēmumi datus atklāj skopi.

Ar mobilo nepietiek

«Cilvēkiem ir svarīga piekļuve informācijai un savām lietojumprogrammām neatkarīgi no izmantotās ierīces vai interneta pieslēguma veida. Līdz ar mobilo internetu patērētājiem parādās vairāk izvēles iespēju interneta pakalpojumiem, bet fiksētā interneta lietošanas apjomu tas neietekmē – mobilais internets vairāk ir papildu iespēja, nevis pamatizvēle. Tas ir ērts, piemēram, esot ceļā. Tomēr, atgriežoties mājās vai citur, kur ir fiksētais internets, cilvēks parasti arī savu mobilo ierīci pārslēdz uz fiksēto internetu, jo tas parasti ir ātrāks, stabilāks un lētāks. Mobilais internets ir alternatīva arī tādos gadījumos, kad fiksēto internetu ierīkot nav iespējams vai arī tas ir ļoti dārgi. Tad jārēķinās ar mobilā interneta pakalpojuma augstāku cenu kopumā un, iespējams, kādiem apjoma limitiem,» saka Elizabete Podinska, Baltcom mārketinga vadītāja. Pēc viņas teiktā, mobilais internets vismaz šobrīd ir ievērojami dārgāks un, ņemot vērā tehnoloģiju attīstībai un tīkla pārklājuma izveidošanai nepieciešamās milzīgās investīcijas, mobilā interneta pakalpojumu cenu samazinājums tuvākajā laikā esot maz ticams. Pieredze liecinot, ka aktīvāko tehnoloģiju lietotāju vēlmes pēc datu pārraides un darbības ātruma vienmēr pārsniedzot tehnoloģiju sniegtās iespējas neatkarīgi no tā, cik ātri tās attīstās.

Nevienlīdzīga konkurences cīņa, mazattīstīts interneta tīkls, neizprotami valdības lēmumi – tāda no malas izskatās Latvijas telekomunikāciju nozare.

Pēc tam, kad Eiropas konkurējošo telekomunikāciju asociācijas direktore Regulēšanas jautājumos Erzsebete Fitori šīs vasaras sākumā cēla trauksmi par nevienlīdzīgo tirgus dalībnieku situāciju Latvijas telekomunikāciju tirgū, par mūsu atbildīgo iestāžu lēmumiem interesi sākuši izrādīt arī Eiropas Komisijā.

Kāds ir jūsu iespaids par telekomunikāciju biznesu Latvijā un konkurenci tajā?

Es domāju, ka labs informācijas avots šajā ziņā ir nesen publicētais Eiropas Komisijas progresa ziņojums. Tajā īpaši aplūkoti rezultāti platjoslas interneta pārklājuma un tā izmantošanas attīstībā. Šajā ziņā Latvijā ir notikuši uzlabojumi, tomēr kopumā Latvija vēl atpaliek no vidējiem platjoslas interneta pārklājuma rādītājiem Eiropā. Komisija īpaši norādīja, ka ir īpaši uztraucoši tas, ka lauku reģionos pārklājums sasniedz tikai sešus līdz septiņus procentus. Tas nozīmē, ka tikai seši vai septiņi procenti iedzīvotāju šajos reģionos var piekļūt pie platjoslas interneta pieslēguma. Arī izmantošanas ziņā, proti, platjoslas interneta lietošanā, kur tas ir pieejams, Latvijas rādītāji ir zemāki nekā vidēji Eiropā, kur pašlaik tas ir 27%. Latvijā tas ir 19%. Manuprāt, tā ir ļoti nozīmīga atšķirība.

Platjoslas internetam ar ātrumu diapazonā no 4 Mbps līdz 8 Mbps Latvijā ir visā Eiropas Savienībā (ES) zemākās izmantošanas izmaksas (11,8 eiro mēnesī). Savukārt 12 Mbps līdz 30 Mbps ātruma diapazonā Latvija ir otrajā vietā ar 16,3 eiro lielām izmaksām.

Tā liecina Eiropas Komisijas (EK) Sakaru komitejas (COCOM) gatavotais informatīvais ziņojums par platjoslas tīkla attīstību ES dalībvalstīs. COCOM šādus ziņojumus gatavo kopš 2003. gada, informē Satiksmes ministrija (SM).

Tāpat Latvija ir pozitīvi novērtēta ne vien izmaksu, bet arī risinājumu kvalitātes ziņā. EK aplēsusi, ka optiskās šķiedras līdz gala abonementam (Fiber-to-the-home (FTTH)) risinājums šobrīd sastopams tikai 11,5% ES dalībvalstu mājsaimniecību. Savukārt piecās ES valstīs (Lielbritānijā, Beļģijā, Kiprā, Maltā un Grieķijā) FTTH ir mazāk nekā 1% mājsaimniecību. Latvijā, savukārt, FTTH ir pieejams 60,8% mājsaimniecību.

Lai lauku iedzīvotājus nodrošinātu ar interneta pieslēguma iespējām un mazinātu platjoslas projekta iespējamos riskus, LVRTC investēs 15 milj. Ls maģistrālās optikas tīkla izveidē.

Lai visā valstī būtu pieeja kvalitatīvam internetam un Latvija tiektos pretī «Eiropas 2020» iniciatīvai, kas paredz visiem Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājiem līdz 2020. gadam nodrošināt piekļuvi platjoslas internetam ar ātrumu vismaz 30 Mbit/s, bet 50% vai vairāk mājsaimniecību apgādāt ar interneta pieslēgumu ar ātrumu virs 100 Mbit/s, Satiksmes ministrija (SM) ir noslēgusi līgumu ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC) par platjoslas tīkla infrastruktūras izveidi Latvijas lauku apvidos. Platjoslas projekta pirmās kārtas projektēšanas un celtniecības darbi plānoti līdz 2015. gadam, un projekta pirmajā kārtā tiks investēti 18,5 milj. Ls, no kuriem 87,18% veidos ERAF līdzfinansējums, pārējā daļa tiks finansēta no LVRTC līdzekļiem. Projektā paredzēta optisko kabeļu infrastruktūras izveide, savienojot Latvijas pilsētas – bijušos rajonu centrus – ar lauku pagastiem.

Eiropas Komisija sadarbībā ar platjoslas veiktspējas speciālistu SamKnows ir uzsākusi projektu visā Eiropā, lai reģistrētu platjoslas pieslēguma veiktspēju Eiropas Savienības dalībvalstīs un trīs citās valstīs.

Visplašākajam šī veida pētījumam ir nepieciešami 10 tūkst. brīvprātīgo no 30 valstīm.

Brīvprātīgajiem tiks nosūtīta neliela ierīce (Whitebox), kas pievienojama viņu mājas interneta savienojumam. Kamēr platjoslas līnija netiks izmantota, Whitebox veiks automatizētu testu sēriju, lai izmērītu savienojuma ātrumu un veiktspēju.

Programmatūras izstrādātāja Sema Krauforda (Sam Crawford) 2003. gadā dibinātais uzņēmums SamKnows tika izveidots kā patērētāju informācijas tīmekļa vietne ātrākas platjoslas interneta veicināšanai. 2008. gadā Sems izstrādāja novatorisku platjoslas mērīšanas tehnoloģiju, kuru kopš tā laika SamKnows ir bez maksas nodrošinājis patērētājiem Apvienotajā Karalistē un ASV.

«Šobrīd pasaulē novērojam četrus karstākos platjoslas interneta ieviešanas reģionus – Dienvidaustrumāziju, Vidējos Austrumus, Ibērijas pussalu un Baltiju,» pētījumā atzinis konsultāciju uzņēmums Arthur D.Little.

Latvija tajā pozitīvi izcelta vairākas reizes – gan par īstenoto pieeju platjoslas interneta programmas ieviešanā, gan par sasniegtajiem rezultātiem pārklājuma nodrošināšanā, kur ieņem pirmo vietu kopā ar Lietuvu. Abām Baltijas valstīm seko Katara, Singapūra un Japāna.

Neskatoties uz to, ka platjoslas ieviešanas programmas ierasti ir ilgtermiņa un to investīcijas tiek apgūtas ilgākā laika periodā, ir novērotas arī ātras un veiksmīgas ieviešanas programmas tādās valstīs kā Katara, Singapūra un Latvija, kā arī Spānija un Apvienotie Arābu Emirāti, norāda pētījuma autori. Šajās valstīs platjoslas internets gandrīz visā valsts teritorijā ieviests 3 līdz 6 gadu laikā. Latvijas gadījumā – 5 gados.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) uzsāk ikgadējo apsekojumu par interneta lietošanu mājsaimniecībās 2016. gadā, informē CSP.

Tā mērķis ir noskaidrot, kādas ir iedzīvotāju e-prasmes, cik iedzīvotāju un kādiem nolūkiem ikdienā izmanto internetu, kādas ierīces un tehnoloģijas viņi izmanto. Apsekojums ilgs līdz 2016. gada 30. jūnijam, un tajā plānots aptaujāt 11 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

Aptaujā piedalās iedzīvotāji, kuri saņēmuši CSP vēstuli ar aicinājumu piedalīties 2016. gada apsekojumā par interneta lietošanu mājsaimniecībās.

Ja anketa netiks aizpildīta elektroniski līdz 29. februārim, CSP intervētājs aptaujās iedzīvotājus klātienes vai telefonintervijā no 2016. gada 1. marta līdz 30. jūnijam. Lai vienotos par izdevīgāku klātienes intervijas laiku, respondents var sazināties ar intervētāju, zvanot uz vēstulē norādīto tālruņa numuru. Ierodoties respondenta dzīvesvietā, CSP intervētājs uzrādīs darba apliecību ar fotogrāfiju. CSP garantē iegūtās informācijas konfidencialitāti.

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” un “Berg Research” veiktās aptaujas dati liecina, ka tikai aptuveni puse jeb katrs otrais Latvijas iedzīvotājs zina, kāds interneta ātrums ir viņa mājoklī. Turklāt gandrīz 40% nezina, cik ātrs internets viņiem patiesībā būtu nepieciešams.

No tiem respondentiem, kas zināja, cik ātrs internets viņiem būtu vajadzīgs, visvairāk jeb 30% atzina, ka viņiem būtu nepieciešams internets ar ātrumu no 100 līdz 500 Mbit/s. 14% ir pārliecināti, ka viņiem nepieciešams būtu vēl lielāks ātrums – vairāk nekā 500 Mbit/s, un tikpat daudz iedzīvotājiem pietiktu ar 50-100 Mbit/s.

“Kā rāda pētījuma dati, interneta lietotājiem ir visnotaļ vispārīgs priekšstats par to, kāds internets viņiem ir šobrīd un kāds viņiem būtu nepieciešams. Iemesli tam var būt dažādi – gan tas, ka nav pietiekamas izpratnes par interneta ātruma mērvienībām, gan arī fakts, ka lielākā daļa iedzīvotāju ir apmierināti ar interneta ātrumu, kas viņiem šobrīd ir pieejams,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Pēs Satiksmes ministrijas amatpersonu izteikumiem Tele2 radušās aizdomas par apšaubāmām shēmām digitālās dividendes frekvenču apraides piešķiršanā uzņēmējiem.

Par to, ka deputātu vēlme saglabāt analogo televīzijas apraidi arī pēc 2011.gada neļaus Latvijā izmantot tā saukto «ciparu dividendi» un ieviest platjoslas ātrgaitas internetu, kam no ES struktūrfondiem atvēlēti 19 miljoni eiro, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē trešdien pauda Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis. Savukārt vēlāk, ieviešot platjoslas ātrgaitas internetu par Latvijas budžeta līdzekļiem, varot nākties maksāt 4-6 reizes vairāk, brīdināja SM pārstāvis. Likumprojekta pārejas noteikumos deputāti plānoja ierakstīt, ka līdz 2011.gada 1.decembrim nacionālie, reģionālie un vietējie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi var turpināt televīzijas programmu zemes apraidi analogajā formātā.

Somija ir kļuvusi par pirmo valsti pasaulē, kas noteikusi, ka platjoslas internets ietilpst katra iedzīvotāja pamattiesībās, vēsta BBC.

No 1. jūlija katram somam ir tiesības piekļūt 1 Mbps (megabiti sekundē) ātram platjoslas pieslēgumam.

Somija ir apņēmusies pieslēgt katru iedzīvotāju 100 Mbps ātram internetam līdz 2015.gadam.

Somijas solis nozīmē, ka no 1. jūlija visām telekomunikāciju kompānijām ir pienākums nodrošināt visiem iedzīvotājiem platjoslas internetu, kura ātrums ir vismaz 1Mbps.

Somijas komunikāciju ministre Suvi Lindena (Suvi Linden) skaidrojusi, ka valsts apzinās interneta lomu iedzīvotāju ikdienas dzīvē. Internets vairs neesot tikai izklaidei. Somija esot smagi strādājusi, lai attīstītu informācijas sabiedrību un pirms pāris gadiem sapratusi, ka ne visiem ir pieejams internets.

«Jaunās Vienotības» premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš noraida Alda Gobzema (KPV LV) kandidatūru iekšlietu ministra amatam, un sarunas ar partijām par iespēju gūt stabilu vairākumu Saeimā turpinās līdz rītdienai.

«Man šobrīd ir skaidra viena lieta - Aldis Gobzems šo valdību nevēlas izveidot un atbalstīt. Es neveidošu valdību ar Aldi Gobzemu kā iekšlietu ministru,» žurnālistiem sacīja Kariņš. Viņš piebilda, ka «KPV LV» līdz šim teikuši, ka neizvirzīs citu kandidātu.

Valdībai bez «KPV LV» ar četrām partijām būtu vien 50 balsis. «50 balsis neatbilst stabilam centriski labējam vairākumam,» norādīja politiķis.

Taujāts, vai plāno sarunas ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), Kariņš atbildēja: «Es domāju, ka tas nav mans lēmums. Ja es varētu brīvi rīkoties, būtu strādājis ar 77 balsīm - visām sešām labējam partijām.» Līdz šim gan tas neesot bijis iespējams, ņemot vērā Jaunās konservatīvās partijas (JKP) «sarkanās līnijas» pret ZZS. JKP līderis Jānis Bordāns ir uzsvēris, ka uztur spēkā šo «sarkano līniju».

Eiropas Konkurējošo Telekomunikāciju asociācija (ECTA) ir informēta par Latvijas uzņēmēju bažām, ka jaunāko interneta tehnoloģiju ieviešana Latvijā kavējas valsts nenoteiktības platjoslas frekvenču turpmākās plānošanas dēļ.

Ja Latvija iekšēji nespēs risināt platjoslas frekvenču izmantojamības stratēģiskos soļus atbilstoši tam, lai platjosla būtu pieejama no 2013. gada ātrgaitas bezvadu interneta tehnoloģiju attīstībai, kā to prasa Eiropas Komisija, ECTA atbalstīs Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) un Baltkom vēršanos ES Konkurences padomē.

Uz to Satiksmes ministrijas (SM) vadība, tiekoties ar nozares un ECTA pārstāvjiem, norādīja, ka atbildīgajām iestādēm ir skaidra nostāja par iespējamo frekvenču resursa izmantošanu bezvadu platjoslas attīstībai, taču katram frekvenču diapazonam ir atbilstošs tā pieejamības termiņš un iespējamais sadalījuma modelis.

Eiropas Investīciju banka (EIB) un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) parakstījušas līgumu par 50 miljonu eiro finansējumu 5G tehnoloģijas izvēršanai Latvijā, informē EIB pārstāvji.

Aizdevums 50 miljonu eiro apmērā ļaus ieguldīt kopumā 101 miljonu eiro valsts telekomunikāciju infrastruktūrā.

EIB norāda, ka projekts palīdzēs nodrošināt progresīvus 5G pakalpojumus visā valstī, ļaujot lielākam lietotāju skaitam izmantot priekšrocības, ko sniedz uzlabota un droša piekļuve īpaši ātrdarbīgiem platjoslas pakalpojumiem. Tas veicinās LMT mobilā tīkla paplašināšanu un tehnoloģisko modernizāciju ceļā uz ļoti augstas veiktspējas tīkla izveidi Latvijā, jo īpaši pilsētās un lauku apvidos.

Projekta laikā LMT izvērsīs 150 5G pārklājuma zonas pilsētās un 690 5G pārklājuma zonas visā valstī. Ar finansējumu tiks atbalstīta arī uzņēmuma pamattīkla modernizācija, pārejot uz 5G autonomo tehnoloģiju, kā arī ieguldījumi pakalpojumu platformās un uzņēmējdarbības un operāciju atbalsta sistēmās.

Nākamnedēļ, 10.-13.augustā Rīgā norisināsies 5. jubilejas Starptautiskā telekomunikāciju konference un izstāde Telco Trends 2015.

Forums notiek Latvijā, jo valsts veiksmīgi realizē Eiropa 2020 stratēģiju, kuras ietvaros jau pēc pieciem gadiem ES teritorijā tiks izvērsti platjoslas tīkli: visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem būs iespēja sērfot internetā ar ātrumu virs 30 Mbit/sek. Pašlaik Latvija ir viena no pirmajām vietām ES infrastruktūras būvēšanas tempu ziņā, vienlaicīgi gan interneta, gan mobilo sakaru tarifus saglabājot viszemākos Eiropā.

Telco Trends nozares eksperti pastāstīs, kādas pūles un līdzekļi ir nepieciešami, lai izveidotu platjoslas paradīzi, kā operatoriem izdodas saglabāt zemas izmaksas lielmēroga investīciju gadījumos infrastruktūrā, kā arī to, kā uzņēmējdarbību ietekmē jaunās ES likumdošanas iniciatīvas.

Eiropas Komisija (EK) saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) valsts atbalsta noteikumiem ir apstiprinājusi 71,5 miljonus latu vērtu atbalsta shēmu, kas paredzēta īpaši ātrdarbīga platjoslas interneta tīklu izvēršanai Latvijā, liecina EK paziņojums presei.

Tas dos iespēju iedzīvotājiem un uzņēmumiem izmantot kvaltitatīvu internetu ar ātrumu no 30 līdz 100 megabitiem sekundē. Tādējādi arī tiks mazināta «digitālā plaisa», kas pastāv starp pilsētas un lauku teritorijām.

Latvija EK jau 2011. gada septembrī paziņojusi par valsts mēroga atbalsta pasākumu, lai izbūvētu īpaši ātrdarbīgas optiskās škiedras platjoslas tīklus (tā dēvētos «nākamos paaudzes piekļuves tīklus»).

Šī shēma nodrošina, ka atbalstu varēs piešķirt tikai teritorijās, kurās tuvākajā nākotnē nav paredzēts ieviest šādus nākamās paaudzes tīklus, — lai neizstumtu privātos ieguldījumus, norāda EK.

Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmums apturēt konkursu par atbalsta pakalpojumu sniegšanu Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) lauku platjoslas attīstības projektam var kavēt daļas no šī projekta izpildi, informēja LVRTC tirgzinības vadītāja Ilze Svikliņa.

Svikliņa pavēstīja, ka «LVRTC rīkosies atbilstoši IUB lēmumam», kas prasīja no apturētā konkursa nolikuma svītrot prasības par pretendentu kvalifikācijām, kuras sūdzībā bija apstrīdējis viens no pretendentiem - SIA AA Projekts. «Taču radusies situācija nozīmē to, ka atsevišķas projekta aktivitātes var tikt izpildītas vēlāk nekā sākotnēji plānots,» raksta LVRTC.

Savukārt «konkursa nolikuma precizēšana, jauna konkursa izsludināšana un potenciālā līguma noslēgšana prasīs vairākus mēnešus. LVRTC pašlaik pārstrādā projekta realizācijas grafiku un tajā iesaistāmos resursus,» norāda LVRTC.

Latvijas telekomunikācijas uzņēmums MWTV sācis publiskās vietās Latvijā izvietot bezmaksas WiFi pieslēguma punktus.

Projekts M4 Open WiFi paredz, ka, lai 30 minūtes lietotu ātru un drošu interneta pieslēgumu, būs jānoskatās viena no 4 piedāvātajām reklāmām, kuras garums nepārsniedz 15 sekundes.

«Projekta M4 Open WiFi galvenais mērķis ir nodrošināt Latvijas iedzīvotajiem bezmaksas pieeju mūsdienīgam bezvadu internetam. Tik daudz tiek runāts par to, cik internetā brīvi pieejami mēs gribētu būt, taču realitāte ir tāda, ka nemaz tik brīvi internets Latvijas iedzīvotājiem nav pieejams,» stāsta SIA MWTV komercdirektors Normunds Tože.

«Bezmaksas internets ir pieejams dažās kafejnīcās, restorānos, tirdzniecības centros un viesnīcās, bet tas tomēr tikai daļēji ir bezmaksas, jo uzliek blakus pienākumus, piemēram, nopirkt kafejnīcā kafiju. Ir arī Lattelecom tīkls, taču tas ir par maksu. Vēl var izmantot arī mobilo internetu, taču tas nav tik ātrs kā dažkārt gribētos,» skaidro Tože.

Latvija digitālās dzīves kvalitātes indeksā ierindojusies 27.vietā starp 85 pasaules valstīm, šai ziņā atpaliekot no Igaunijas un Lietuvas, kuras ieņem attiecīgi 13.un 21.vietu, liecina privātuma aizsardzības kompānijas "Surfshark" pētījums.

Valstis salīdzinātas pēc interneta cenu pieejamības, interneta ātruma un stabilitātes, kiberdrošības, elektroniskās infrastruktūras, elektroniskās valsts pārvaldes pakalpojumiem un citiem kritērijiem.

Par valsti ar visaugstāko digitālās dzīves kvalitāti 2020.gadā atzīta Dānija, tai seko Zviedrija, Kanāda, Francija, Norvēģija, Nīderlande, Lielbritānija, Izraēla, Japāna un Polija. Vācija ierindota 16.vietā, ASV - 22.vietā, Ķīna ieņem 38.vietu, bet Krievija - 42.vietu. Savukārt pēdējā desmitniekā dilstošā secībā ir Libāna, Kenija, Bangladeša, Nepāla, Šrilanka, Nigērija, Gvatemala, Pakistāna, Alžīrija un Hondurasa.

Latvija līdz ar Lietuvu atzīmēta kā viena no 13 valstīm, kuras šogad negaidīti pārspējušas prognozējamo digitālās dzīves kvalitātes līmeni kiberdrošības un interneta cenu pieejamības ziņā. Vienlaikus pētnieki secina, ka kopumā laba interneta cenu pieejamība negarantē augstu digitālās dzīves kvalitāti valsts iedzīvotājiem. Abas pārējās Baltijas valstis saņēmušas ļoti augstu novērtējumu tieši kiberdrošības jomā - Lietuva ierindojas 3.un Igaunija - 4.vietā, bet Latvija ieņem 20.vietu.