Līdz šim par Moldovu es neko daudz nezināju un šo valsti nebūtu izvēlējusies kā ceļojuma galamērķi, bet kopš augusta esmu mērojusi ceļu uz Moldovu jau četras reizes, jo manis vadītais GatewayBaltic ir ieguvis tiesības izstrādāt šīs valsts eksporta stratēģiju

Projekta pasūtītājs ir Pasaules Banka, bet īstenotājs – Moldovas investīciju un eksporta aģentūra. Visbiežāk komandējumos darbu apvienoju ar ceļošanu, līdz ar to esmu arī kaut nedaudz iepazinusi Moldovu, kas rietumniekiem varētu šķist pat eksotiska valsts. Moldovā ir lieki meklēt debesskrāpjus vai spa viesnīcas, labāk nodoties vīna darītavu, grezno baznīcu un autentisko ciematu apskatei.

Kad tur braukt?

Moldovā visos gadalaikos ir siltāk nekā Latvijā. Tā atrodas tajos pašos platuma grādos kā Austrija un Francija. Pašā vasaras vidū tur ir ļoti karsts – virs 30 grādiem. Ieteiktu no šī perioda izvairīties, jo Moldovā infrastruktūra nav ideāla – sabiedriskais transports ir novecojis un tajā ir ļoti karsti, ne visās sabiedriskās iestādēs ir gaisa kondicionieris. Savukārt septembrī un oktobrī Moldovā vēl ir patīkami silts, ārpus pilsētām ir iespēja baudīt skaistus dabas skatus – koki iekrāsojušies dzeltenā un sarkanā krāsā, acis priecē kalni un ielejas. Rudeņos ir arī iespējams piedalīties vīna novākšanā un svinēt šim dzērienam par godu rīkotus svētkus. Cik man zināms, ziemas Moldovā neesot tik aukstas un bargas, kā pierasts Latvijā, lai gan arī tur mēdzot īslaicīgi iestāties aukstums un zemi klāj sniegs. Šo gadalaiku Moldovā vēl neesmu pieredzējusi.

Starptautisks konsorcijs, kurā ietilpst Lietuvas aktīvu pārvaldes uzņēmums Invalda INVL, otrdien uzvarēja izsolē par Moldovas lielākās bankas Moldova-Agroindban akciju iegādi.

Konsorcijs, kurā ietilpst arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) un Ukrainas privātā kapitāla pārvaldes uzņēmums Horizon Capital, par 41,09% Moldova-Agroindbank akciju piedāvāja 451,53 miljonus Moldovas leju (23,031 miljonu eiro).

Šis darījums paredz nozīmīgas Lietuvas biznesa netiešās investīcijas Moldovā. Mēs esam pārliecināti, ka šis starptautiskais konsorcijs Moldovas banku sektorā ieviesīs rietumvalstu pārvaldes standartus un veicinās finanšu sektora attīstību, tādējādi arī palielinot Moldova-Agroindbank vērtību par labu visiem akcionāriem, tostarp investoriem," norāda Invalda INVL prezidents Darjus Šulnis.

Jau ziņots, ka starptautisks konsorcijs, kurā iekļauta arī Invalda INVL, jūnijā saņēma atļauju investēt Moldova-Agroindbank. Moldovas centrālā banka deva atļauju konsorcijam iegādāties 41,09% "Moldova-Agroindbank" akciju

Pirmdien notikušā Moldovas biznesa foruma "Moldova piedāvā!" dalībnieki atzina, ka pastāv liels neizmantots divpusējo ekonomisko attiecību potenciāls, kura aktivizēšanā nākotnē aktīvi plāno iesaistīties Moldovas vēstniecība Latvijā, Db.lv informēja projekta konsultante Elīna Irbe.

"2006.gads iezīmējās ar daudziem nozīmīgiem politiskiem notikumiem Moldovas un Latvijas attiecībās - LR prezidentes, Ministru prezidenta un ārlietu ministra vizīte Moldovā. Cerams, ka politisko aprindu paraugam sekos arī biznesa aprindas. Mēs no savas puses esam gatavi palīdzēt kvalitatīviem Moldovas produktiem ienākt Latvijas tirgū, kā arī sekmēt Latvijas uzņēmēju iekļūšanu Moldovas tirgū," uzrunā foruma dalībniekiem atzīmēja Moldovas vēstnieks Latvijā Eduards Meļņiks.

Sanākušos uzņēmējus sveica ekonomikas ministrs Jurijs Strods uzsverot nepieciešamību tālākai ekonomiskai sadarbībai un apliecinot gatavību jau tuvākajā laikā tikties ar vēstniecības pārstāvjiem, lai pārrunātu tālākās sadarbības soļus.

Latvija ir veiksmes stāsts jeb valsts, kura daudz ieguvusi no integrācijas Eiropas un transatlantiskajās organizācijās, šodien kopīgā preses konferencē ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (RP) sacīja ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone.

«Latvija ir šis veiksmes stāsts, kas tiešām ieguvusi no integrācijas Eiropas un transatlantijas institūcijās,» norādīja ASV valsts sekretāre, uzsverot, ka, neskatoties uz sasniegto, visām valstīm ir jādubulto pūles, lai nodrošinātu demokrātiju un labklājību visā kontinentā.

Klintone pauda apbrīnu Latvijas paveiktajam ekonomiskās krīzes pārvarēšanā un faktam, ka Latvija, neskatoties uz grūtajiem laikiem ekonomikā, veic nopietnus ieguldījumus drošībā un aizsardzībā.

Savukārt Rinkēvičs vēlreiz apliecināja Latvijas valdības apņemšanos līdz 2020.gadam aizsardzības izdevumus izlīdzināt NATO noteiktajā apjomā, proti, līdz 2% no iekšzemes kopprodukta.

Jūras atjaunojamie energoresursi, pārtika no sālsūdens un saldūdens resursiem, ilgtspējīgs piekrastes un jūras tūrisms un citi faktori, kas veido zilo bioekonomiku, palīdz Vidzemes reģionam transformēties un radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Kādas iespējas jau tiek izmantotas un kas vēl gaida potenciālos ieguldītājus?

Lai gan līdz šim zilā bioekonomika Vidzemē tiek saistīta galvenokārt ar tradicionālām darbībām, piemēram, zveju vai transportu, nozarē ienāk inovācijas, darbojas arī novatoriski uzņēmumi. Zilajai bioekonomikai kā jaunai pieejai nozarē šajā Latvijas reģionā saredz lielu potenciālu, kas aptver krietni plašākas jomas par tradicionālo zivsaimniecību un zvejniecību Rīgas jūras līča piekrastē un reģiona iekšējos ūdeņos.

“Zilā bioekonomika ietver visu, kas ir saistīts ar ūdeņiem: sākot no enerģijas ražošanas (ar vēja ģeneratoriem, no viļņiem, no aļģu biomasas) un ūdenstilpju resursu izmantošanas, visbeidzot ar tūrismu pie ūdens. Ja ūdenstilpēs iegūto biomasu apvieno ar biotehnoloģijām, rodas inovācijas: zināšanu ietilpīgā zilā bioekonomika. Šai nozarei svarīgs ir pārtikas sektors, jo zilā biomasa var nākt palīgā risināt globālo pārtikas iztrūkumu, un tas ir līdz šim neizmantots potenciāls,” atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) zināšanu ietilpīgas bioekonomikas vadošā eksperte un vadības grupas koordinatore Inese Skapste.

Ārlietu ministrs Artis Pabriks 15.novembrī iepazīšanās vizītē tikās ar Moldovas vēstnieku Latvijā Eduardu Meļņiku un sveica viņu kā pirmo rezidējošo Moldovas vēstnieku mūsu valstī.

Artis Pabriks informēja, ka Latvija ir gatava dalīties ar Moldovu pieredzē banku un finanšu sistēmas reformēšanā. Par šo iespēju Artis Pabriks vēstulē jau ir informējis Moldovas ārlietu un Eiropas integrācijas ministru Andreju Stratanu, lūdzot sniegt informāciju par iespējamo Latvijas banku un finanšu ekspertu vizītes laiku Moldovā.

3.aprīlī Valsts prezidentes valsts vizītes laikā Moldovā tika noslēgts Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības attīstības sadarbības līgums. Ārlietu ministrs pauda Latvijas gatavību pirmo uz šī līguma pamata veidotās Latvijas un Moldovas apvienotās komitejas sanāksmi sarīkot Rīgā.

Moldovas vēstnieks uzsvēra, ka Latvijai un Moldovai ir lielas iespējas paplašināt ekonomisko sadarbību, un pauda Moldovas ieinteresētību attīstīt sadarbību ar Latviju arī kultūras jomā, ko veicinās 7.septembrī Ministru prezidenta vizītes laikā Moldovā noslēgtais Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības līgums par sadarbību izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta jomā.

Tirgus izpētes un eksporta konsultāciju uzņēmums "Gateway & Partners" eksporta partneru piesaistes jomā ir īstenojis projektus vairāk nekā 40 valstīs, kopumā saviem klientiem noorganizējot 1785 tikšanās.

"Lai to paveiktu veicām vairāk nekā 65 tūkstošus zvanu," biznesa portālam db.lv norāda Mārtiņš Tiknuss, "Gateway & Partners" (SIA "GatewayBaltic") partneris.

Pērn uzņēmums nosvinēja 15 gadu jubileju un, pēc viņa teiktā, kopumā gads aizvadīts godam un abos galvenajos uzņēmuma darbības virzienos – gan eksporta partneru piesaistē, gan tirgus izpētes jomā – sasniegtas jaunas virsotnes.

2019. gadā kompānija veica 21 grupu projektu. No individuālām vizītēm, kad ražotāji dodas uz kādu tos interesējošu valsti un tiekas pie potenciālajiem klientiem, grupu tikšanās atšķiras ar to, ka vienlaicīgi uz konkrēto valsti brauc astoņi līdz 20 uzņēmumi un tikšanās tiek organizētas vienā vietā, katram dalībniekam piešķirot galdu, pie kura notiek tikšanās ar potenciālajiem partneriem, kurus "Gateway & Partners" uzdevums ir ieinteresēt apmeklēt šo pasākumu. Skaitliski lielākais šāda veida pasākums pērn bija, kad uzņēmums noorganizēja 22 pārtikas industrijas ukraiņu kompāniju vizīti Gruzijā, kur vienā dienā notika vairāk nekā 400 tikšanās.

Tirgus izpētes un eksporta konsultāciju uzņēmums "Gateway & Partners" 2020. gadā plāno turpināt attīstīt un piegādāt eksporta partneru piesaistes pakalpojumus jaunos tirgos.

"Īpaši strādāsim pie Āfrikas valstu piedāvājuma attīstības jau janvārī uzsākot pirmos projektus Nigērijā. Tāpat attīstīsim Āzijas virzienu, nostiprinot pakalpojumu Ķīna un Indijā, kā arī attīstot darbību Vjetnamā, Dienvidkorejā un citos virzienos," atklāj Mārtiņš Tiknuss, "Gateway & Partners" (SIA "GatewayBaltic") partneris. Tāpat uzņēmums turpinās paplašināt izpētes jomu segmentus, papildinot un padziļinot aprites ekonomikas ekspertīzi un citas jomas.

Db.lv jau rakstīja, ka pērn "Gateway & Partners" eksporta partneru piesaistes projektu jomā ir veicis projektus vairāk nekā 40 valstīs, kopumā saviem klientiem noorganizējot 1785 tikšanās.

Šobrīd tirgus izpētes un eksporta konsultāciju uzņēmumam Gateway & Partners ir četri franšīzes biroji Moldovā, Gruzijā, Rumānijā un Bulgārijā; tas liek pamatus attīstībai Ukrainā, Serbijā un Krievijā

Gateway & Partners (SIA GatewayBaltic) partneris Mārtiņš Tiknuss uzsver, ka eksportējot visu laiku jāturpina iet uz priekšu un investēt jaunu tirgu apguvē – tas attiecināms gan uz viņa vadītās kompānijas stratēģiju, gan ir kā ieteikums uzņēmuma klientiem. Tāpēc viņu dara bažīgu tas, ka vietējās kompānijas labprāt izmanto valsts atbalstu jaunu eksporta tirgu apguvē, kad tas ir pieejams, bet neturpina iesākto, kad tas jādara par pašu naudu. M. Tiknuss uzsver, ka iestrādāšanās jaunās valstīs prasa laiku, bet ekonomiskā šūpošanās parasti biznesu ietekmē daudz straujāk. Vairāk par GatewayBaltic pieredzi eksportā un konsultējot vietējos uzņēmumus viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Ukraina, Moldova un Turcija ir starp tām Eiropas valstīm, kuras šogad visstraujāk kāpušas Starptautiskās Minoritāšu tiesību grupas (MRG) globālajā sarakstā Apdraudētās tautas, kurā etniskās un reliģiskās kopienas vērtētas pēc masu slepkavību riska pakāpes, savukārt Centrālāzijas valstu vidū ievērojamu vietu ieņem Kirgizstāna un Tadžikistāna, otrdien paziņoja MRG.

«Ukraina ir ielēkusi Apdraudētās tautas sarakstā pēc nesenajiem notikumiem Krimā un valsts austrumos,» sacīja MRG izpilddirektors Marks Latimers. «Daudzas minoritātes jūtas apdraudētas visā valstī.»

MRG pētījumā norādīts, ka Krievijas veiktā Krimas aneksija Ukrainā ir radījusi īpašas bažas par Krimas tatāriem - pussalas pamattautu ar apmēram 300 000 cilvēku -, kura piedzīvoja Padomju režīma īstenoto piespiedu pārvietošanu un pakāpeniski ir atgriezusies Krimā. Iebiedēšanas atmosfērā daudzi tatāri nepiedalījās 2014.gada martā notikušajā referendumā par pievienošanos Krievijai, ko organizēja Krimas varas iestādes.

Moldovas pilsoņi, kuriem ir biometriskās pases, sākot no pirmdienas, var iebraukt Šengenas zonas valstīs bez vīzas.

Eiropas Savienības (ES) atbalstītās reformas un bezvīzu režīms Moldovas pilsoņiem dod cerību, ka tiks atrisināts «iesaldētais» Piedņestras konflikts, sacīja Moldovas premjerministrs Jurijs Ļanke.

Viņš uzskata, ka Moldova kļūst arvien pievilcīgāka tiem, kas dzīvo separātiskajā novadā.

Eiropas Parlaments (EP) bezvīzu režīma noteikšanu Moldovai atbalstīja februārī.

3.aprīlī šo lēmumu parakstīja EP prezidents Martins Šulcs un pašreizējās ES prezidējošās valsts Grieķijas ārlietu ministra vietnieks Dimitris Kurkuls.

Svinīgajā brīdī piedalījās arī bloka iekšlietu komisāre Vivāna Redinga, atzīstot, ka šāds lēmums ir "liels sasniegums un jauna nodaļa" Moldovas attiecībās ar ES.

Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor, sākot ar 27.oktobri, aizliedz gaļas ievešanu no Moldovas.

Šādu lēmumu Rosseļhoznadzor skaidro ar Moldovā veikto pārbaužu rezultātiem.

Rosseļhoznadzor pārbaudēs secināts, ka no Moldovas uz Krieviju tiek piegādāta nedroša produkcija, kuru vairumtirgotāji iegādājušies dažādās tirdzniecības vietās Moldovā.

Tāpat Rosseļhoznadzor neizslēdz iespēju apturēt gaļas ievešanu no Baltkrievijas uzņēmumiem, kas izejvielas iegādājas Moldovā.

Tas notikšot gadījumā, ja Baltkrievija arī neieviesīs Moldovas gaļas importa aizliegumu.

Jūlija beigās Krievija noteica nodevas virknei Moldovas pārtikas produktu, tādējādi reaģējot uz Moldovas lēmumu ratificēt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena ceturtdien ieradās oficiālā vizītē Moldovā, kur viņa paziņoja par 250 miljonu eiro vērtu atbalsta programmu, lai palīdzētu valstij ziemā pārvarēt enerģētikas krīzi, kuru izraisījis Krievijas Ukrainā sāktais karš.

Leiena norādīja, ka no 1.janvāra Moldova saņems 100 miljonus eiro dotācijās un vēl šādu pašu summu aizdevumos, lai valsts šoziem spētu apmierināt savas dabasgāzes vajadzības. Tikmēr vēl 50 miljoni eiro tiks paredzēti neaizsargātāko valsts iedzīvotāju atbalstam.

Moldova ir pilnībā atkarīga no Krievijas dabasgāzes. Taču Krievija šo atkarību izmantojusi, lai izdarītu spiedienu uz Kišiņevu par tās piesliešanos rietumvalstīm, un pēdējās nedēļās par pusi samazinājusi dabasgāzes piegādes.

Moldovas prezidente Maija Sandu sacījusi, ka šāda Krievijas rīcība vērtējama kā politiska šantāža valstī, kur mājsaimniecību enerģijas tarifi pēdējā gada laikā seškāršojušies.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Medicīna Latvijā. Kādas ir pirmās asociācijas dzirdot šo vārdu salikumu? Miljoniem eiro lielie slimnīcu parādi. Zemās mediķu algas. Ar pakalpojumu un medikamentu dārdzību neapmierinātie pacienti. Ātrā palīdzība, kas ne vienmēr ir tik ātra kā gribētos. Palasot ziņas laikrakstos un internetā, paskatoties televīzijas sižetus veselības aprūpes sistēma brīžiem šķiet neatrisināms problēmu mudžeklis, kas kā Gordijas mezgls gaida savu Aleksandru.

Problēmu tiešām netrūkst. Kā ārsts un politiķis, kurš iesaistījies nozares sakārtošanā es gan domāju, ka tās neatrisinās ne precīzs skalpeļa grieziens ne vēl jo vairāk straujš zobena cirtiens. Nav tādas receptes, kuru izrakstot Latvijas veselības aprūpes sistēmai gan ārsti, gan pacienti pēkšņi sajutīs, ka nu beidzot viss ir kārtībā. Galvenā medicīnas nozares problēma jau ir naudas trūkums. Mēs nevaram šai jomai iedalīt tik daudz budžeta līdzekļu kā bagātākas valstis un nevaram prasīt, lai iedzīvotāji par vizīti pie ārsta vai operāciju maksā trīs reizes vairāk, ja viņiem jau tagad ir grūtības norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem. Situācija ir jārisina pakāpeniski, gadu no gada palielinot finansējumu veselības aprūpes sistēmai. Vēl ir jādomā kā nopelnīt vairāk naudas un efektīvāk izmantot tos resursus un iespējas, kas mums jau ir.

Ūdens, saule, biomasa, vējš - alternatīvās enerģijas ražošanā Latvijā ir milzu potenciāls, kas radītu gan daudz darbavietu, gan ļautu pamatīgi nopelnīt. Tā intervijā Dienas biznesam norāda Norvēģijas Statoil jauno enerģētikas risinājumu departamenta direktors Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Viņa pašreizējā darbība saistīta ar ambicioziem saules enerģijas projektiem, kas vismaz daļēji būtu ieviešami arī Latvijā.

Dzīvodams Norvēģijā, viņš novērojis, ka norvēģi līdzjūtīgi skatās uz Latvijas pašreizējo situāciju, tomēr saka, ka pie mums notiekošais bijis paredzams, lai gan varbūt ne tik ātrā tempā.

Jūs Statoil koncernā esat atbildīgs par jauno enerģētikas risinājumu izstrādāšanu. Kā jūs kā sākotnējs Statoil Latvijas filiāles darbinieks esat nonācis pie šādiem pienākumiem?

Latvija Statoil es strādāju kopš 1994. gada. Tur strādājot, es arī pamazām nonācu pie biodegvielas, kas toreiz fosilās degvielas kompānijai bija ļoti netradicionāls solis. Sākām vērtēt, ko tas nozīmētu Latvijas situācijai un kādas iespējas te saskatāmas. Viens no nākamajiem karjeras soļiem man bija iesaistīšanās jauno enerģiju biznesā. Statoil tam ir izveidota īpaša nodaļa. Mans darbs ir saistīts ar jauno, interesanto šīs jomas biznesa iespēju meklēšanu.

Birža ir neizmantots finansējuma piesaistes veids valsts uzņēmumiem, atzina Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs.

Viņš norādīja, ka viens no iemesliem, kāpēc Latvijā, iespējams, nevedas ar valsts uzņēmumu akciju kotāciju biržā, ir negatīvā pieredze ar privatizāciju 90.gados. "Domāju, ka viens no iemesliem ir 90.gadu privatizācijas rēgs, kas joprojām klīst apkārt, maldinot sabiedrību un lēmumu pieņēmējus, ka investoru piesaiste ir bīstama rotaļa," sacīja Grafs.

Vēl viens no iemesliem varētu būt saistīts ar to, ka politiskā elite nevēlas zaudēt 100% kontroli par uzņēmumiem.

"Viens no iemesliem, kāpēc ar to ir tik grūti, varētu būt tāds, ka politiskā elite nemaz negrib no savām rokām izlaist 100% lemšanu par uzņēmumiem, jo tad ir jārēķinās arī ar citiem akcionāriem, arī ārvalstu investoriem. Ja uzņēmumam ir vairāki īpašnieki, tas liek sakārtot procesus un izslēdz dažādus spontānus eksperimentus, ko spilgti raksturo gadījums ar ekonomikas ministru Ralfu Nemiro (KPV LV) un "Latvenergo" padomi," pauda Grafs.

Aviošovi visā pasaulē ir gan aviācijas profesionāļu, gan aviācijas biznesa aprindu tikšanās vieta, un tā tas var būt arī Latvijā

Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja aviošova Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019 organizators Artūrs Šlosbergs. Jūlija izskaņā Tukuma lidostā aizvadītais šovs pulcēja vairāk nekā 20 tūkstošus skatītāju, tādēļ pamatoti nosaucams par lielāko aviošovu Baltijas valstīs.

Kāds ir šodienas stāsts par aviošovu, kuru organizējat?

Šogad uz aviošovu Tukuma lidostā ieradās 20 tūkstoši cilvēku. Pārdevām 16 tūkstošus biļešu. Bērni līdz astoņu gadu vecumam tika bez maksas. Bijām izsūtījuši daudz ielūgumu, tostarp ministriem un vēstniecībām. Cilvēku bija vairāk nekā festivālā Positivus, bet mazāk nekā uz Prāta vētras koncertu Liepājā, kas, starp citu, notika tajā pašā laikā, kad mūsu aviošovs.

A/s Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2012. gada marta rezultāti liecina, ka produktu realizācija pieaugusi par 65%, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, un veido 4,65 milj. Ls.

Lielākais realizācijas pieaugums novērojams Tadžikistānā - par 342%, Latvijā - par 319%, Gruzijā - par 142%, Krievijā - par 57%, Ukrainā un Moldovā - par 34%. 2012.gada martā veiktas ievērojamas piegādes arī uz Taivānu.

A/s Olainfarm lielākie noieta tirgi 2012. gada martā bija Krievija, Ukraina, Latvija, Baltkrievija, Kazahstāna un Taivāna.

2012. gada trīs mēnešos provizoriskais konsolidētais a/s Olainfarm realizācijas apjoms sasniedzis 12,03 miljonus latu (17,11 miljonus eiro) - tas ir pieaugums par 47%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2011. gadā. Visstraujākais realizācijas pieaugums šā gada trīs mēnešos vērojams ASV, kur tās apjoms palielinājies 267 reizes, Taivānā - 13 reizes, Latvijā - vairāk kā 4 reizes, Gruzijā - vairāk kā 3 reizes un Ukrainā, kur tās apjoms palielinājies par 81%. A/s Olainfarm lielākie noieta tirgi 2012. gada trīs mēnešos ir Krievija, Ukraina, Latvija, Baltkrievija, Kazahstāna un Lielbritānija.

Zviedrijā ik gadu atmirstošās koksnes daudzums ir ap 5%, kamēr Latvijā tas veido vismaz 20%, kas nozīmē, ka biomasa vienkārši satrūd mežā.

To DB norāda Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe, uzsverot, ka mums būtu jādomā par racionālāku meža resursu izmantošanu. State of Europe’s Forests dati liecina, ka atmirušo koku apjoms mežaudzēs Latvijā ik gadu sasniedz apmēram 23,6 kubikmetrus uz vienu hektāru (m3 /ha), kamēr Polijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā šis apjoms nepārsniedz pat 10 m3 /ha.

Nauda paliek Latvijā

Biomasas izmantošanai Latvijā ir liels potenciāls, sevišķi tās pielietošanai augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā nākotnē, uzskata J. Irbe. “Diemžēl jāteic, ka pašlaik mēs ne tikai ļaujam biomasai satrūdēt mežā, bet arī racionāli neizmantojam to jau pieejamajās tehnoloģijās. Ja runājam par siltuma un elektroenerģijas ražošanu, tad man nav saprotama valstī realizētā politika – ka netiek veicināta koksnes biomasas lietošana koģenerācijas procesā, kas šobrīd ir efektīvākais veids, kā izmantot mazkvalitatīvo koksnes biomasu, jo vienlaicīgi tiek ražota gan elektrība, gan siltums. Ir pat absurdi gadījumi, ka tiek atbalstīta vienkāršu apkures katlu iegāde, lai it kā ieviestu jaunas un efektīvas atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģijas siltumapgādē, bet tajā pašā laikā valsts apzināti un centīgi turpina iznīcināt jau darbojošās koģenerācijas stacijas, kas ir saņēmušas atļaujas darbībai obligātā iepirkuma ietvaros. Esmu informēts arī par situācijām, ka tikušas nojauktas pilnīgi jaunas privāto investoru būvētas koģenerācijas stacijas, atstājot apdzīvotās vietas bez siltumapgādes avota. Tad pašvaldība ir spiesta ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, lai steigā iegādātos vienkāršus apkures katlus, kuros vienkārši dedzināt koksnes biomasu,” secina J. Irbe, piebilstot, ka biomasa ir vienīgais atjaunojamais resurss, kas pilnvērtīgi var aizstāt fosilo degvielu visās enerģētikas nozarēs.

AS Olainfarm produktu realizācija maijā ir sasniegusi 7,11 miljonus eiro, kas ir par 33% mazāk nekā šajā periodā pērn, liecina uzņēmuma provizoriskie konsolidētie rezultāti.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Moldovā - par 651%, un Nīderlandē, kur tā palielinājusies par 500%. 2015.gada maijā AS Olainfarm veica būtiskas piegādes uz Šveici. AS Olainfarm lielākie noieta tirgi maijā bija Krievija, Nīderlande, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2015.gada maijā veidoja 1,3 miljonus eiro, kas ir par 9% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 58 aptiekas. Savukārt SIA Silvanols apgrozījums 2015.gada maijā bija 0,2 miljoni eiro, kas ir par 43% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols maijā produkciju realizēja piecās Eiropas valstīs.

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2016. gada decembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,28 miljonus eiro, kas ir par 39% vairāk nekā šajā periodā pērn, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Lielākais realizācijas pieaugums ir vērojams Moldovā, kur tās apjoms palielinājies par 13081%, Kazahstānā - par 326%, Kirgizstānā - par 207%, un Azerbaidžānā - par 171%. Lielākie noieta tirgi bija Krievija, Latvija un Nīderlande.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2016. gada decembrī veidoja 1,65 miljonus eiro, kas ir par 2% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Šajā laikā darbojās 65 aptiekas. Latvijas zaļās farmācijas uzņēmuma SIA Silvanols apgrozījums 2016. gada decembrī bija 0,49 miljoni eiro, kas ir par 6% mazāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols 2016. gada decembrī realizēja produktus piecās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Lietuvā, Kazahstānā, Baltkrievijā un Azerbaidžānā.

Latvijas zāļu ražotāja Olainfarm realizācijas apjoms šogad septiņos mēnešos sasniedzis 20,7 miljonus latu, kas ir par 45% vairāk, nekā attiecīgā periodā pērn. Tajā skaitā visstraujākais realizācijas pieaugums bijis Kanādā - 36 reizes, un Nīderlandē – deviņas reizes.

Par 134% realizācija pieaugusi Uzbekistānā un Ukrainā, par 85% realizācijas apjomi šogad septiņos mēnešos pieauguši Moldovā, bet par 53% - Latvijā, liecina kompānijas paziņojums par provizoriskajiem darbības rādītājiem. Olainfarm lielākie noieta tirgi 2011.gada septiņos mēnešos kopumā ir Krievija, Ukraina, Baltkrievija, Latvija, Kazahstāna un Lielbritānija.

Tajā skaitā jūlijā Olainfam produktu realizācija pieaugusi par 54%, salīdzinot ar šo periodu pērn, un veido 2,7 miljonus latu. Visstraujākais realizācijas pieaugums novērojams Ukrainā – četras reizes, Moldovā – par 146%, Latvijā – par 92% un Krievijā – par 75%. Šā gada jūlijā uzņēmums ir uzsācis produktu realizāciju Albānijā.

Latvijas nacionālās futbola izlases galvenais treneris Aleksandrs Starkovs nosaucis 20 futbolistus, kuri gatavosies Pasaules Kausa septembra pirmajiem kvalifikācijas mačiem izbraukumā pret Moldovu un Skonto stadionā pret Grieķiju. Starkovs norādīja, ka pēc nākamās LMT Virslīgas tūres (no 30. augusta līdz 1. septembrim) viņš varētu izsaukt vēl divus vai trīs futbolistus.

Latvijas izlase 6. septembrī Tiraspolē, Moldovā Sheriff stadionā plkst.20.30 spēlēs pirmo 2010. gada FIFA Pasaules Kausa kvalifikācijas maču. Otrais mačs notiks Rīgā, Skonto stadionā 10. septembrī plkst. 21.15 pret bijušajiem Eiropas čempioniem – Grieķijas izlas, Db.lv informē Mārtiņš Hartmanis, LFF preses sekretārs.

Par spēli, gatavošanos, futbolistiem un ceļu mediju pārstāvji tiks informēti preses konferencē trešdienā, 3. septembrī plkst.14.00 Skonto stadionā preses konferenču telpā. Šajā preses konferencē Latvijas mediju pārstāvji varēs saņemt preses akreditācijas uz 10.septembra spēli pret Grieķiju.

Turpat Skonto stadionā 3. septembrī plkst.11 A.F.I. preses foto aģentūra bildēs izlases kopbildi un spēlētāju portretfoto jaunajās formās. Savukārt uzreiz pēc fotografēšanās – plkst.11.30 būs izlases atvērtais treniņš.

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2015.gada februāra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 11,4 miljonus eiro, kas ir par 56% vairāk nekā šajā periodā pērn, informē uzņēmuma valdes loceklis Salvis Lapiņš.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Moldovā - par 1288%, Kirgizstānā - par 458%, Nīderlandē - par 167%, un Krievijā, kur tā palielinājusies par 114%. 2015.gada februārī AS Olainfarm sāka medikamentu piegādi uz Kosovu. Pirmās piegādes apjoms šim tirgum bija nedaudz lielāks par 60 tūkstošiem eiro. AS Olainfarm lielākie noieta tirgi februārī bija Krievija, Latvija, Ukraina, Baltkrievija un Nīderlande.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2015.gada februārī veidoja 1,34 miljonus eiro, kas ir par 9% vairāk kā pērn. Šajā laikā darbojās 57 aptiekas. Savukārt SIA Silvanols apgrozījums 2015.gada februārī bija 0,43 miljoni eiro, kas ir par 39% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols 2015.gada februārī produkciju realizēja septiņās Eiropas valstīs.