Jaunākais izdevums

Dace Oliņa ir pirmā profesionāle no Austrumeiropas, kam uzticēts vadīt farmācijas kompānijas Roche filiāli Rietumos.

Kopš aizvadītā gada vasaras Dace Oliņa ir F.Hoffmann - La Roche, viena no pasaules lielākajiem oriģinālmedikamentu ražotājiem, filiāles vadītāja Somijā. Pirms tam bijusi Roche vadītāja Baltijas valstīs, šajā amatā viņa nonākusi uz trim gadiem rotācijas kārtībā. Šāda izvirzīšana Rietumu korporācijai nav tipiska, jo Dace ir austrumeiropiete un piedevām vēl arī sieviete.

«Stikla griesti Rietumu biznesa pasaulē pastāv, sieviešu vadības līmenī nav daudz,» viņa atzīst. Roche, kur strādā 80 tūkstoši darbinieku visā pasaulē, līdzīgos amatos Rietumeiropā ir vēl tikai divas sievietes — Norvēģijā un Francijā. Arī dalījums «Austrumeiropa un Rietumi» biznesā nekur nav pazudis. «Ne tikai tāpēc, ka vienas valstis ir nabagākas, citas bagātākas, bet pavisam atšķirīgs ir arī domāšanas veids,» saka Dace.

«Rietumeiropā cilvēki nodarbojas ar sevis pārdošanu, viņi cenšas sevi pasniegt. Mēs savukārt gaidām, kad mūs kāds ieraudzīs un novērtēs. Dažiem palaimējas un viņus pamana, bet lielākoties ir tā, ka nevar jau ieraudzīt, ja tu sevi neparādi. Tā ir lieta, kas mums jāiemācās, jo, salīdzinot profesionalitāti, nevar teikt, ka cilvēki Baltijā būtu sliktāki vai zinātu mazāk, drīzāk ir pat otrādi. Taču mēs paši sevi neprotam parādīt. Latvijā vārds «ambiciozs» ir ar negatīvu pieskaņu. Mēs esam iemācīti būt pieticīgiem, nebāzt galvu ārā. Ja rudzu laukā kāda vārpa ir garāka, tad tā ir jānogriež — tāds ir latviešu tautas ticējums.»

Vārdi saskan ar darbiem

Dace pati nedomā, ka būtu kļuvusi ambiciozāka, bet mazliet pašpārliecinātāka gan. «Tas atkal ir vārds, kas rietumos ir ar pozitīvu nozīmi, bet Latvijā ne. Man tika piedāvāts šis darbs, un bija iespēja to pieņemt vai nepieņemt. Es šo izaicinājumu pieņēmu, un man ir radusies ticība, ka es varu mēģināt un varu izdarīt.»

Daudzi lieli uzņēmumi runā par starptautisko karjeru, izaugsmes un attīstības iespējām, bet daudzos tie paliek tikai skaisti vārdi. Stikla sienām un griestiem cauri redzēt var, bet iekšā tikt nevar. Roche ir kompānija, kurā karjeras un izaugsmes iespējas ir reālas, apgalvo Dace Oliņa. «Šis ir uzņēmums, kurā vārdi saskan ar darbiem. Roche no citām kompānijām atšķiras ar to, ka tas vēl aizvien ir ģimenes uzņēmums ar ģimenisku filosofiju, kas izpaužas arī rūpēs par savu darbinieku attīstību.»

Lietas tiek darītas citādi t.s. austrumu bloka valstīs un «vecajā» Eiropā, kas ir dzīvojusi stabilā, pārtikušā vidē ar lēnu izaugsmi. «Somijā cilvēki ir pieraduši, ka viss ir stabili, droši. Tā kā es esmu no zemes, kas pēdējo 20 gadu laikā ir mainījusies ļoti strauji, tad mans skatījums viņiem ir atklājums.»

Ticu atklātībai

Dace atzīst, ka Somijā viņai nācies piemēroties citam tempam, vairākas reizes samazinot pašai savu ātrumu. «Biju spiesta mainīt savu sapratni par to, cik ātri lietas šeit ir jādara, lai viss notiktu. Bija jāatrod veids, kā pierādīt savas idejas, lai darbinieki saprastu, ka tas ir vajadzīgs, un darītu. Atklāju, ka patiesībā somi nemaz nav lēni. Viņi visu var izdarīt ļoti ātri, bet tikai tad, ja saprot, kāpēc. Viņu dzīves filosofija ir uzdot jautājumu: kāpēc man jāsteidzas?»

Salīdzinot ar somiem, komunikācijas veidu Latvijā var saukt par dienvidniecisku — ir vairāk smaidu, atklātības. «Mani brīdināja negaidīt, ka sapulcē kāds kaut ko jautās vai atbildēs, ja es ko jautāšu. Tiešām, pirmajās sapulcēs neviens neko nerunāja, un pēc sejām nevarēja pateikt, vai mani nesaprot, vai nedzird, vai arī domās ir kaut kur tālu prom,» atceras Dace Oliņa.

Visefektīvākā komunikācija ir iesaistīšana lēmumu pieņemšanā, un, jo ātrāk, jo labāk, pārliecinājusies vadītāja. «Šeit tas ir kaut kas jauns, jo līdz šim bija tā, ka kāds pieņēma lēmumu, kas tika paziņots, un tad visi to centās pildīt. Tas ir ļoti lēns process. Lai lietas ietu ātrāk, vienīgais ceļš ir iesaistīt darbiniekus lēmumu pieņemšanā no paša sākuma.»

«Iepazīstinot komandu ar sevi, stāstīju par to, kam es ticu biznesā. Un viena no šīm vērtībām ir atklātība. Es runāju atklāti un vēlos, lai atklāti runā ar mani. Vienīgā metode, kas darbojas, ir runāt vienam ar otru. Citādi nebūs ne komandas, ne sadarbības,» uzskata Dace Oliņa.

Kā ārsts ar ārstu

«No sarežģītāka darba esmu nokļuvusi vieglākā,» smaida Dace, «jo pirms tam atbildēju par trim Baltijas valstīm, kas tomēr katra ir atšķirīga, lai gan rietumnieki mūs uzskata par vienu tirgu. Atšķiras arī veselības aprūpes sistēmas. Diemžēl Latvijā cīnījāmies kā donkihots ar vējdzirnavām, lai dārgos biotehnoloģiju medikamentus padarītu pieejamākus.»

Pārstāvot Šveices ražotāja Roche intereses Somijā, filiāles galvenais uzdevums ir rūpēties par to, lai Roche medikamenti un to lietošana būtu zināma ārstiem speciālistiem. Lielākais Roche segments ir onkoloģiskie medikamenti, tāpēc Daces Oliņas iepriekšējā darba pieredze bērnu onkoloģijā ir priekšrocība.

Atšķirībā no Latvijas un citām Austrumeiropas valstīm Rietumos nav raksturīgi, ka farmācijas industrijā strādā ārsti. «Ārsti ar ārstiem runā citādi nekā ar biznesa cilvēkiem. Man ar ārstiem, kuri zina, ka es arī esmu onkologs, ir pilnīgi cita līmeņa saruna, durvis ir atvērtas. Nekur tālu no onkoloģijas jau neesmu aizgājusi. Pacienti vēl aizvien ir manu acu priekšā, un farmācijas industrija patiesībā dara to pašu — palīdz cilvēkiem tikt galā ar slimībām.»

Bizness var būt radošs

Izšķiršanās aiziet no ārsta darba tomēr bijusi smaga, neslēpj Dace. «Man patika būt ārstei, arī mana mamma ir onkologs, un medicīnas studiju izvēle zināmā mērā bija ģimenes tradīcijas dēļ. Taču dzīve vienā brīdī piespiež pieņemt lēmumu par to, ko vēlies darīt. Man bija divi bērni, kuri bija jāuzaudzina. Ar ārsta algu tas nebija iespējams, un es sapratu, ka nav ko sēdēt un čīkstēt, un gaidīt, kad atjās princis baltā zirgā un noliks man visu priekšā uz paplātes. Ir jāņem dzīve savās rokās un jāiet uz priekšu. No visām iespējām izvēlējos šo.»

Sākumā Dace lasījusi lekcijas ārstiem, vēl kādu laiku paralēli farmācijai strādājusi kā staru terapeits, jo šis darbs nav saistīts ar medikamentu izrakstīšanu. «Pavisam prom no medicīnas aizgāju salīdzinoši nesen, 2003. gadā, kad vairs nepagarināju savu staru terapeita sertifikātu. Uzskatīju, ka nevaru abus darbus darīt vienlīdz labi.»

38 gadu vecumā Dace ieguvusi MBA grādu Rīgas Biznesa skolā. «Biznesu sāku studēt, jo aptvēru, ka nezinu daudzas lietas no tā, kas man jādara. Vienīgais pareizais ceļš bija iet mācīties. Studējot sapratu, ka bizness nav nemaz tik neinteresanta lieta un mārketings ir pat māksla. Bizness ir ļoti radoša nodarbošanās, kas prasa situāciju analīzi, lēmumu pieņemšanu un pēc tam dod iespēju diezgan ātri redzēt, vai tas, ko esi izdomājis, darbojas vai nedarbojas. Ja esi izvēlējies pareizo risinājumu, ir gandarījums.»

Noteikti atgriezīšos!

Roche Somijā daudz nodarbojas ar izglītošanu, informēšanu par ārstēšanās iespējām. «Piemēram, atbalstām izglītojošu interneta mājaslapu izveidošanu. Tas nedod tūlītējus pārdošanas rezultātus, un šos ieguldījumus nevar izmērīt. Atdeve varbūt būs tikai pēc daudziem gadiem.»

Vēl lēnāks ir process, kas jāiziet, lai no idejas tiktu līdz medikamentam. «No desmit tūkstošiem ideju līdz tirgum nonāk viena. Vidēji paiet 14 gadi — izpētei, medikamenta radīšanai, klīniskajiem pētījumiem, ieviešanai tirgū. Tomēr pēdējo desmit gadu laikā onkoloģijā ir mainījies ļoti daudz, daudzus agrāk neārstējamus slimniekus mēs varam izārstēt,» stāsta Dace Oliņa.

Roche, kas ir starp pieciem pasaules lielākajiem farmācijas uzņēmumiem, oriģinālo slimnīcās izplatīto recepšu medikamentu segmentā Somijā ir pirmie, bet Somijas farmācijas tirgū kopumā šobrīd ieņem 7. vietu. «Pirmajā vietā ir somu uzņēmums Orion, kas pasaulē nav pat tuvu pirmajam divdesmitniekam, bet Somijā tas ir pārliecinoši vadošais — somi pērk somu preci, un tas attiecas ne tikai uz medikamentiem,» stāsta Dace Oliņa.

Somijā tumsa ir lielāka un debesis — daudz zemākas. Dace uz galda tur gaismas terapijas lampu un apgalvo, ka noteikti atgriezīsies Latvijā, kur ir viņas mājas. «Bet tad tas jau droši vien vairs nebūs farmācijas industrijā, jo man tas būtu solis atpakaļ. Tā varētu būt kāda cita sfēra. Neesmu pielaulāta ne medicīnai, ne farmācijai. Esmu pasniegusi mārketinga vadību Rīgas Biznesa skolā, konsultējusi gan mežapstrādes, gan pārtikas nozares uzņēmumus. Man vienmēr ir bijis tā, ka tad, kad dzīvē esi sasniedzis punktu, kurā jāmainās, liktenis pasniedz vairākas izvēles iespējas. Uzdevums ir izvēlēties pareizo, kas gan arī nav vienkārši.»

Vizītkarte

Dace Oliņa

F.Hoffmann - La Roche vadītāja Somijā

Izglītība Latvijas Medicīnas akadēmija, Rīgas Biznesa skola

Darba pieredze F.Hoffmann - La Roche vadītāja Baltijas valstīs, Baxter Oncology vadītāja Baltijas valstīs, Latvijas Onkoloģijas centra ārste u.c.

Ģimene divi bērni

Vaļasprieks zīmēšana, rotu darināšana

Latvija var — televīzijā

Tikšanās ar Latvija var varoņiem — katru pirmdienu Latvijas televīzijas 1. programmā plkst. 22:15, ar atkārtojumu otrdienās plkst. 14:20.

6. aprīlī — farmācijas kompānijas AstraZeneca pētnieks, toksikologs Gvido Cēbers.

13. aprīlī — kosmosa telpas pētnieks, zinātnieks Andris Vaivads.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Angel Glass Design cer iekarot Krievijas tirgu

NOZARE.LV, 07.09.2011

Dizaina trauku ražotāja "Angel Glass Design" pārstāves Zita Zariņa (no kreisās) un Agnese Garā-Nīmane.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stikla un kristāla dizaina trauku zīmola an&angel ražotājs SIA Angel Glass Design arī turpmāk orientēsies uz eksporta tirgu apgūšanu, no kuriem tuvākais mērķis ir Krievija, sacīja Angel Glass Design projektu vadītāja Agnese Garā-Nīmane.

Garā-Nīmane stāstīja, ka lielāko daļu - 70% - saražoto trauku uzņēmums eksportē, bet pārējā produkcija tiekot realizēta Latvijā. Tajā pašā laikā viņa norādīja, ka pēc dalības starptautiskās izstādēs, kurās uzņēmums piedalās divas reizes gadā, trauku eksports palielinās līdz 90%.

Angel Glass Design lielākā eksporta valsts ir Vācija, bet liela interese par traukiem esot arī Kanādā. Tāpat uzņēmums patlaban veic pārrunas ar potenciālajiem klientiem Libānā un Izraēlā, no kuriem drīzumā tiek sagaidīta atbilde par sadarbības iespējām.

Garā-Nīmane norādīja, ka nākamais eksporta tirgus, ko Angel Glass Design vēlas iekarot, ir Krievija. «Šā gada oktobrī Pēterburgā notiks Rīgas dienas, kuru laikā Angel Glass Design dizainerim Artim Nīmanim būs personālizstāde, kas tad arī būs pirmais solis šī tirgus iekarošanā,» sacīja uzņēmuma pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Latvijas pasts» iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jauno tarifu projektu, kas paredz būtisku cenu pieaugumu vēstuļu sūtīšanai, savukārt atsevišķu pasta pakalpojumu cena samazināsies.

Jaunais tarifu projekts liecina, ka, piemēram, vienkārša pasta sūtījuma A klases svarā līdz 20 gramiem nosūtīšanas maksa no līdzšinējiem 0,57 eiro pieaugs līdz vienam eiro, kas ir 75,4% pieaugums.

Tarifu projekts liecina, ka maksa par vienkāršu pasta sūtījumu svarā līdz 500 gramiem pieaugs no līdzšinējiem 1,10 eiro līdz 1,30 eiro, kas ir 18,2% pieaugums, savukārt svarā līdz vienam kilogramam maksa samazināsies - no līdzšinējiem 1,71 eiro līdz 1,60 eiro, kas ir par 6,4% mazāk.

Vēstules nosūtīšana uz Eiropu kļūs divas reizes dārgāka - no 0,78 eiro līdz 1,60 eiro. Savukārt pasta sūtījumi uz Eiropu kļūs ievērojami lētāki - svarā līdz 500 gramiem sūtījuma nosūtīšana maksās 2,40 eiro līdzšinējo 4,20 eiro vietā, bet sūtījumi līdz vienam kilogramam maksās par 30% lētāk - no līdzšinējiem 6,47 eiro līdz 4,30 eiro. Šādi sūtījumu tarifi būs spēkā arī uz vairums valstīm ārpus Eiropas, piemēram, uz Ameriku un Krieviju, kas ir ievērojami lētāk nekā līdz šim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas pasts» par 4,5 miljoniem eiro uz trīs gadiem plāno nomāt smagās automašīnas ar šoferi, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija.

«Latvijas pasts» izsludinājis iepirkuma konkursu par komerckravu un pasta sūtījumu pārvadāšanas pakalpojuma iegādi. Līgumi paredz kravas pārvadājumu veikšanu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktajos maršrutos. Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 4,5 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa un līguma termiņš plānots 36 mēneši. Līgumam noteiktas divas daļas - regulārie ikdienas maršruti kravu pārvadāšanai un kravu ikdienas pārvadāšana atbilstoši pasūtījumiem. Pieteikšanās konkursam noslēgsies 27.septembrī.

«Latvijas pasta» pārstāve Gundega Vārpa norādīja, ka uzņēmuma autoparks, kuru veido 249 vienības, pamatā sastāv no kravas mikroautobusiem un tiek izmantots nepārtrauktai pasta pakalpojumu, eksprespasta pakalpojumu un uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai, tajā skaitā universālā pasta pakalpojuma sniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ierosināta maksātnespējas procesa lieta pret Ceptuvi Vārpa

, 23.09.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret Ogres SIA Ceptuve Vārpa ierosināta maksātnespējas procesa lieta.

Par to liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā. Lieta ierosināta 22. septembrī, bet ieraksts izdarīts šodien. Maksātnespējas lietas ierosinātājs ir SIA Ķilupe, savukārt administratora kandidāts Ieva Ramiņa.

Ceptuvē Vārpa Db uzzināja, ka parāds izveidojies pret atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu Ķilupe, taču tas pamazām tiek nomaksāts. Detalizētāku komentāru pagaidām uzņēmums Db.lv nesniedza.

Latvijas Maiznieku biedrībā (LMB) Db uzzināja, ka Ceptuve Vārpa ir neliels uzņēmums, kas galvenokārt specializējies konditorejas izstrādājumu ražošanā - vidēji dienā izcepta produkcija ap vienu tonnu. Uzņēmums jau vairāk nekā pirms gada izstājies no LMB.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Galdniecības izstrādājumu ražotājs Varpa pārjauno 2,03 miljonu eiro vērtu komercķīlu

Žanete Hāka, 02.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krāslavas novada uzņēmums SIA Varpa pārjaunojis 2014. gada nogalē reģistrētu komercķīlu, liecina Lursoft dati.

Komercķīlas pieejamā izziņa rāda, ka uzņēmums par labu AS Swedbank ieķīlājis krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības. Lursoft dati rāda, ka nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 2,03 miljoni eiro.

Galdniecības izstrādājumu ražotājs Varpa 2014. gadā apgrozīja 9,459 miljonus eiro, kas bija vairāk nekā iepriekšējā pārskata periodā. Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas aizvadītajā gadā bija 183,034 tūkstoši eiro. Varpa pagājušajā gadā nodarbināja vairāk nekā simts darbinieku.

Lursoft pieejamā informācija rāda, ka 99,97% uzņēmuma kapitāldaļu pieder Edvardam Baranovskim, savukārt atlikušie pieder Bernardam Baranovskim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atkritumu parāda dēļ pasludina maksātnespēju

, 30.12.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres rajona tiesa ir pasludinājusi SIA Ceptuve Vārpa maksātnespēju, liecina informācija Maksātnespējas reģistra mājas lapā.

Db jau ziņoja, ka 22. septembrī tika ierosināta uzņēmuma maksātnespējas procesa lieta un tās ierosinātājs bija SIA Ķilupe. Toreiz Ceptuvē Vārpa Db uzzināja, ka parāds izveidojies pret atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu Ķilupe, taču tas pamazām tiek nomaksāts.

Savukārt Latvijas Maiznieku biedrībā (LMB) Db uzzināja, ka Ceptuve Vārpa ir neliels uzņēmums, kas galvenokārt specializējies konditorejas izstrādājumu ražošanā - vidēji dienā izcepta produkcija ap vienu tonnu. Uzņēmums jau vairāk nekā pirms gada izstājies no LMB.

Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratorei Ievai Ramiņai viena mēneša laikā, sākot no 29.decembra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) padome izteikusi neuzticību slimnīcas valdei, atceļot no amatiem Rinaldu Muciņu, Ilzi Kreicbergu, Jāni Nagli un Agru Melni, informēja padomes konsultante Gundega Vārpa.

Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajam PSKUS padome iecēlusi slimnīcas pagaidu valdi ar pilnvaru termiņu uz vienu gadu. Pagaidu valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Lauris Vidzis, bet valdes locekļu amatos - Džineta Heinrihsone un Ģirts Ansons.

Jaunās pagaidu valdes locekļiem ir augsta kompetence vadības, ārstniecības un finanšu jomās, informēja Vārpa.

Pagaidu valdes priekšsēdētājam Vidzim ir Jeila vadības skolā Ņūheivenā, ASV, iegūts uzņēmējdarbības vadības maģistra grāds (MBA) ar specializāciju veselības aprūpes administrācijā, kā arī Banku augstskolā Rīgā iegūts maģistra grāds finanšu vadībā un bakalaura grāds finansēs. Vidža būtiskākā iepriekšējā darba pieredze vairāk nekā 10 garumā saistīta ar medicīnas nozares stratēģisko, organizatorisko, pārvaldības, veiktspējas, pārmaiņu vadības, pacientu pieredzes un finanšu uzlabošanas modeļu plānošanu un izstrādi, darbojoties tādos starptautiskos uzņēmumos kā "Navigant Consulting", "Philips Healthcare" Ziemeļamerikā un Vestčesteras medicīnas centrā Ņujorkā, ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Daugavas potenciāls aktīvās atpūtas biznesa īstenošanai - neizmantots

Linda Zalāne, 22.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavas potenciāls aktīvas atpūtas nodrošināšanā uz ūdens Rīgā nav pilnībā izmantots.

Šovasar Rīgas iedzīvotājiem un viesiem tiks paplašināts aktīvās atpūtas piedāvājums Daugavā – pa upi varēs braukt ar SUP jeb sērfa dēļiem, kur braucējs izmanto garu airi, lai tiktu uz priekšu, bet Pārdaugavas pusē pie Vanšu tilta ūdenī plānots izveidot piepūšamo atrakciju trasi. DB uzrunātie uzņēmēji atzīst, ka aktīvās atpūtas iespējas pēdējos gados kļūst daudzveidīgākas, bet piedāvājums varētu būt vēl plašāks. Patlaban Daugavā iespējams braukt ar veikbordu, lidot ar turbīndēli vai doties vairāku kilometru izbraucienā ar laivām, bet pilsētas kanālos atpūtnieki var izvēlēties kaut ko rāmāku – braukt ar katamarānu vai doties pilsētas apskates tūrē ar koka kuģīti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu daļa VAS "Latvijas pasts" Kuldīgas pasta nodaļas darbinieku identificētas kā kontaktpersonas un atrodas karantīnā, pauda uzņēmuma pārstāve Gundega Vārpa.

Kuldīgā fiksētā Covid-19 uzliesmojuma dēļ "Latvijas pasts" nekavējoši veica nodaļas īslaicīgas strukturālās izmaiņas ar mērķi preventīvi pasargāt klientus un turpināt nodrošināt pasta pakalpojumu sniegšanu, ņemot vērā, ka daļa uzņēmuma darbinieku identificēti kā kontaktpersonas pilsētā, kurā konstatēta pastiprināta vīrusa izplatīšanās, un patlaban atrodas karantīnā atbilstoši gan normatīvajām prasībām, gan elementārām drošības normām attiecīgajos epidemioloģiskajos apstākļos.

Uz karantīnas un Kuldīgā noteikto pastiprināto drošības pasākumu periodu nomainīts Kuldīgas pasta nodaļas darbinieku sastāvs - nodaļas darbības nodrošināšanai atbilstoši klientu pieprasījumam no "Latvijas pasta" puses rasta iespēja piesaistīt papildu resursus un darbiniekus, kas drošības apsvērumu dēļ var nomainīt cits citu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgales speciālās ekonomiskās zonas statusā pašlaik strādā tikai viens uzņēmums SIA Varpa, tuvākajā laikā varētu pievienoties vēl trīs uzņēmumi, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš 2017. gada savu darbību uzsākusi Latgales speciālā ekonomiskā zona. Attiecīgais likums Saeimā tika pieņems jau pērn maijā. DB jau vēstīja, ka investoru piesaistei Latgalē izmantos speciālo ekonomisko zonu un tās labumus, bet pagaidām par ieguldītāju «rindām» runāt nevar, kaut arī ir pirmie pionieri, kuru darbība varētu kalpot kā savdabīga reklama – pozitīvais piemērs – citiem. Latvijā pašlaik darbojas speciālā ekonomiskā zona Rēzeknē (tajā darbojas 18 uzņēmumi) un Liepājā (41 uzņēmums). Latgales SEZ ir jaunākais šāds veidojums. Atšķirībā no citiem SEZ, Latgales reģiona pašvaldībām nav noteikta katras maksimālā teritorija un platība, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss, Kopumā Latgales SEZ teritorija var būt līdz 72 735 ha jeb 5% no reģiona kopējās platības. Latgales SEZ darbības termiņš paredzēts līdz 2035. gada 31. decembrim. Uzņēmumiem, kas vēlas pretendēt uz tiešo nodokļu atvieglojumiem, proti, uzņēmuma ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm (līdz 80%) ir jāslēdz attiecīgs līgums ar Latgales SEZ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) jauno korpusu būvniecībā var zaudēt pat 70 miljonus eiro iepriekš minēto 46 miljonu eiro vietā, tāpēc jaunā valde izraudzīta ar spēcīgām krīzes menedžmenta zināšanām un tās darbs būs orientēts uz zaudējumu samazināšanu, glābjot to, kas vēl glābjams, aģentūrai LETA sacīja slimnīcas pagaidu padomes loceklis Normunds Staņēvičs.

Komentējot lēmumu atsaukt PSKUS valdi, viņš norādīja, ka šobrīd ir runa par risku zaudēt tuvu 70 miljoniem eiro. Šādi zaudējumi apdraudētu slimnīcas īstermiņa un ilgtermiņa attīstību un pacientu drošību.

Kopš oktobra sākuma, kad tika atsaukta vecā un iecelta jaunā pagaidu padome, tā ir sniegusi vairākas rekomendācijas un redzējumu, kā uzlabot slimnīcas A2 ēkas būvniecības projektu un būvuzraudzību, taču nekas no ieteiktā no valdes puses neesot ieviests. Staņēvičs norādīja, ka vairākas reizes notikušas tikšanās ar darbiniekiem - gan individuāli, gan kolektīvi, tika novērots ārkārtīgi liels saspringums kolektīvā, bet no valdes puses neesot sperti nekādi soļi, lai situāciju deeskalētu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par atsevišķu žanru mikroblogošanas vietnē Twitter kļuvusi sūkstīšanās par VAS Latvijas pasts pakalpojumu un apkalpošanas kvalitāti. Garas rindas nodaļās, lēns serviss, pazudušas vēstules, «iemarinējušies» sūtījumi, vēl kāds lietotājs publicējis fotoattēlu, kurā redzams, ka Latvijas pasta dienesta auto pie lielveikala novietots invalīdu stāvvietā. «Gribi izjust dzīves nesteidzīgo plūdumu? Apciemo @latvijas_pasts 84. nodaļu. Rindā 50 cilvēku, meditatīvā tempā strādā 1,5 lodziņi,» - šādu vēstījumu aizvadītās nedēļas nogalē savā profilā publicēja Dace D. Diena devās uz minēto pasta nodaļu Purvciemā, Ūnijas ielā, lai situāciju novērtētu klātienē.

Vizīte tika iepriekš saskaņota, un, iespējams, šī iemesla dēļ Dienas ierašanās brīdī pa darbiniecei sēdēja aiz visām piecām apkalpošanas letēm. Par spīti tam, izņemtais kārtas numuriņš nostādīja fakta priekšā - rinda pienāks pēc 30 cilvēkiem. Uzņemot laiku, Diena secināja, ka viens klients tiek apkalpots vidēji piecas minūtes, un klātesošie laikrakstam atklāja, ka savu kārtu gaidījuši apmēram pusstundu. Šī iemesla dēļ vērojama tendence, ka ienākušie klienti paņem kārtas numuriņu un uzreiz iziet pa durvīm, lai tuvākajā rādiusā nokārtotu vēl kādas darīšanas vai vienkārši pastāvētu svaigā gaisā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas Pasts: Apbraucot sastrēgumus, neizbēgami palielinās gan nobraukto kilometru skaits, gan izmaksas

Žanete Hāka, 25.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deglava tilta slēgšana un remontdarbi citās svarīgās galvaspilsētas satiksmes artērijās, protams, ietekmē visu kopējo satiksmes plūsmu un tās dalībniekus, tātad arī Latvijas Pastu, portālam DB pastāstīja VAS Latvijas Pasts ārējo komunikāciju vadītāja Gundega Vārpa.

«Taču Latvijas Pastam atšķirībā no sabiedriskā transporta, kam būtiski braukt pa konkrētām ielām un apstāties noteiktās pieturās, svarīgākais ir sasniegt attiecīgu galamērķi – un to var darīt pa dažādiem ceļiem. Mūsu šoferi maksimāli izmanto mobilo lietotņu piedāvātās iespējas, lai šo mērķi sasniegtu iespējami ātrāk un pa ielām, kur sastrēgumi ir mazāki,» viņa skaidro.

«Tajā pašā laikā ir saprotams, ka tādējādi neizbēgami palielinās gan nobraukto kilometru skaits, gan arī izmaksas, ko rada sastrēgumos papildus notērētā degviela un tajos pavadītais laiks,» viņa piebilst. Fiksētu nopietnu piegādes kavējumu patlaban nav, taču detalizēta skaidrība par reālo ietekmi varētu būt kalkulējama, agrākais, nedēļas un vēlāk jau mēneša griezumā, skaidroja G. Vārpa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Mazutu Daugavpils siltumtīkliem piegādās par miljonu

Daiga Ozola, Db, 21.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA AVT Nafta uzvarējusi pašvaldības uzņēmuma AS Daugavpils siltumtīkli iepirkumu procedūrā par tiesībām piegādāt mazutu.

Mazutu M -100 ar kopējo apjomu 6 tūkstoš tonnas uzņēmums AS Daugavpils siltumtīkli piegādās par 1.02 miljoniem latu bez PVN. Kopā saņemti trīs piedāvājumi, bet galvenais kritērijs bijis zemākā cena. Tāpat ir noslēgusies cenu aptauja par degvielas piegādi pašvaldības uzņēmumam līdz 2009.gada 31.decembrim, kurā uzvarējusi SIA Ingrid A. Prognozētais nepieciešamais degvielas daudzums mēnesī: benzīns A95E – 1600 litri; dīzeļdegviela – 2800 litri.

Savukārt AS Daugavpils siltumtīkli izsludinātajā cenu aptaujā „Kurināmā - kokskaidu granulu piegāde 2009.gadā” uzvarējis Krāslavas uzņēmums SIA Vārpa, kas ieguvusi tiesības gada laikā piegādāt AS Daugavpils siltumtīkli 235 tonnas ± 10% kokskaidu granulu. Kurināmā cena - 90 lati par tonnu (bez PVN). Cenu aptaujā piedalījās četri pretendenti. SIA Vārpa piedāvājums ticis izvēlēts, jo bijis salīdzinoši lētāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pasta kompānijas Latvijas Pasts (LP) sākusi daudzfunkcionālās klientu plūsmas vadības sistēmas In-Out ierīkošanu vēl 20 pasta nodaļās, tādējādi uzlabojot klientu apkalpošanas servisu. Pakalpojumu saņemšanai nodaļās ar klientu plūsmas vadības sistēmu iespējams pieteikties arī attālināti, tālrunī izmantojot LP mobilo lietotni, informē LP Ārējo komunikāciju vadītāja Gundega Vārpa.

LP uzsācis klientu apkalpošanas servisa uzlabojumu projekta nākamo kārtu, kas līdz 2017.gada oktobra sākumam paredz In-Out klientu plūsmas vadības sistēmas ierīkošanu vēl 20 pasta nodaļās: septiņas no šīm nodaļām atrodas Rīgā, bet trīspadsmit nodaļas – Latvijas reģionu pilsētās – Aizkrauklē, Bauskā, Daugavpilī, Gulbenē, Ikšķilē, Jelgavā, Jūrmalā (Kauguros), Kuldīgā, Ogrē, Preiļos, Rēzeknē un Smiltenē.

G. Vārpa skaidro, ka mūsdienīgās klientu plūsmas vadības sistēmas rindu mašīnas regulē klientu kustību pasta nodaļā, vienlaikus dodot iespēju klientiem pakalpojumu saņemšanai pieteikties arī attālināti, izmantojot LP mobilo lietotni tālrunī. Tādējādi iespējams iepriekš uzzināt to klientu skaitu, kas arī vēlas izmantot attiecīgo pakalpojumu, ļaujot prognozēt attiecīgo gaidīšanas laiku. Savukārt brīdī, kad pienākusi rinda klientam trīs numurus iepriekš, mobilajā lietotnē parādās atgādinājums, bet, pienākot kārtas numuram, – paziņojums, pie kuras kases jādodas saņemt nepieciešamo pakalpojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šovakar Rīgā aplaupīta 45.pasta nodaļa, aģentūru LETA informēja VAS Latvijas Pasts pārstāve Gundega Vārpa.

Viņa norādīja, ka laupīšanas laikā pasta nodaļā atradās daži cilvēki, taču neviens nav cietis. Sīkāku informāciju par notikušo pasta pārstāve pagaidām nesniedza.

Uzbrukums noticis pēc plkst.18 Rīgas 45.pasta nodaļai, kas atrodas Katrīnas dambī 22. Nolaupīti vienā kasē esošie naudas līdzekļi.

Vārpa norādīja, ka pasta darbinieki šajā situācijā rīkojās precīzi atbilstoši noteiktajām procedūrām, ar trauksmes pogu izsaucot apsardzi, kā arī Valsts policiju, kas notikuma vietā ieradās nekavējoties.

Pasta pārstāve izteica pateicību darbiniekiem par operatīvo rīcību.

Notikuma vietā strādā Valsts policija.

Policijas pārstāve Simona Grāvīte aģentūrai LETA pastāstīja, ka iespējamais laupītājs vai laupītāji pagaidām nav aizturēti. Tiek skaidroti notikušā apstākļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils naftas terminālim 1.ceturksnī stabili apjomi

, 15.04.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Ventspils nafta meitas sabiedrība naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls šā gada pirmajā ceturksnī nodrošinājis stabilu naftas un naftas produktu pārkraušanas apjoma līmeni.

Kā informē Ventspils naftas sabiedrisko attiecību un reklāmas vadītāja Gundega Vārpa, pārkrautais apjoms ir analogs termināļa 2008.gada pirmo trīs mēnešu rezultātam. Šogad no janvāra līdz martam SIA Ventspils nafta termināls pārkrauti 3.8 miljoni tonnu naftas un naftas produktu. Pārkrauto kravu struktūrā šā gada pirmajā mēnesī lielāko īpatsvaru veido pa dzelzceļu un naftas produktu cauruļvadu piegādātā dīzeļdegviela - vairāk nekā 2.7 miljoni tonnu. 0.7 miljoni tonnu no kopējā pārkraušanas apjoma ir pa dzelzceļu transportētais dažādu marku autobenzīns un citi naftas produkti, bet 0.3 miljoni tonnu - nafta un naftas produkti, kas piegādāti pa jūras ceļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

LP jauno tarifu apstiprināšanas gadījumā SM prasīs vairāk nekā divus miljonus eiro

LETA, 04.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) sagatavojusi papildu finansējuma pieprasījumu vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā, gadījumam, ja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinās VAS "Latvijas pasts" iesniegto abonēto preses izdevumu piegādes tarifu projektu, pavēstīja SM pārstāvji.

Papildu finansējuma pieprasījums nosūtīts saskaņošanai Kultūras ministrijai, kā atbildīgai ministrijai par mediju politiku. Pēc saskaņošanas pieprasījums attiecīgi tiks iesniegts Finanšu ministrijai.

Aicina nepieļaut Latvijas pasta novēloto preses piegādes tarifu apstiprināšanu 

Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut VAS "Latvijas...

Atbilstoši tarifu plānam, kas iesniegts SPRK apstiprināšanai, un procentu likmēm, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos, nemainot tās, aptuvenais tarifa maksājumu sadalījums būtu 77,77% valsts daļa un 22,23% izdevēju daļa, kas ir atbilstoši ar Ministru kabineta 2020.gada 17.jūlija rīkojumu apstiprinātajā konceptuālajā ziņojumā "Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšana un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas" norādītajam, pauž SM pārstāvji.

Ministrijā skaidro, ka "Latvijas pastam", tāpat kā jebkurā nozarē strādājošam uzņēmumam, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību, ir jārēķinās ar būtisku energoresursu, degvielas un citu izmaksu būtisku pieaugumu.

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī 

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē...

Atbilstoši Pasta likumam no 2023.gada abonēto preses izdevumu piegāde ir pilnvērtīga universālā pasta pakalpojuma komponente, kas sniedzama atbilstoši SPRK apstiprinātajiem tarifiem. Tāpat Pasta likums nosaka, ka SPRK apstiprina tarifus atbilstoši likumam par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem.

Minētais likums nosaka, ka universālā pasta pakalpojuma tarifiem ir jāatbilst ekonomiski pamatotām izmaksām.

SM pārstāvji skaidro, ka "Latvijas pasts" tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis SPRK atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām. Līdz ar to SPRK izvērtēs "Latvijas pasta" iesniegtā tarifu izmaiņu projekta pamatojumu un pieņems lēmumu.

Jau ziņots, ka Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut "Latvijas pasta" novēloti iesniegto un ar nozari nesaskaņoto jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu apstiprināšanu, jo tādā veidā tiktu nodarīti milzīgi zaudējumi preses izdevēju nozarei.

LPIA nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Valsts prezidentam Egilam Levitam saistībā ar valdībā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Vēstulē skaidrots, ka SPRK pērn novembrī pieņēma lēmumu par "Latvijas pasta" universālā pasta pakalpojuma tarifiem, un ar to apstiprināja universālā pasta pakalpojuma abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu tarifus no nākamā gada. Tika paredzēts, ka tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi būs 0,48 eiro, bet tarifs par kilogramu - 1,14 eiro.

Preses izdevēji norāda, ka, ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" 19.jūlijā iesniedza SPRK uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022.gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 2023.gada 1.janvāris. Projektā par vienas preses izdevuma vienības piegādi paredzēts tarifs 0,55 eiro, bet par kilogramu - 1,2 eiro.

Vienlaikus "Latvijas pasta" pārstāve Gundega Vārpa norādīja, ka "Latvijas pasts" pilnībā noraida LPIA paustos izteikumus par vienpusēju abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu izmaiņu virzīšanu apstiprināšanai un ar to saistītajām sekām. Uzņēmums arī pilnībā noliedz "spekulācijas par mediju un valsts informatīvās telpas apdraudējumu tarifu maiņas dēļ". Tajā pašā laikā "Latvijas pasts" ir vienisprātis ar LPIA, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Vārpa skaidro, ka "Latvijas pasts" tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis SPRK atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām, kas nedrīkst radīt zaudējumus "Latvijas pastam" kā valsts uzņēmumam. Lēmumu par tarifiem pieņem SPRK, līdz ar to tas būs izsvērts un pamatots, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus.

"Latvijas pasts" nodrošina pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā, uzturot vairāk nekā 600 pasta pakalpojumu sniegšanas vietu. Uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. "Latvijas pasts" ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā apmēram 3000 darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šorīt aplaupīta Kauguru pasta nodaļa, aģentūru LETA informēja VAS «Latvijas pasts» Ārējo komunikāciju vadības daļas vadītāja Gundega Vārpa.

Laupīšana notikusi pirms plkst.7.

Vārpa norādīja, ka cietušo laupīšanā neesot. «Patlaban mums nav ziņu par notikuma apstākļiem, izmeklēšanu veic Valsts policija. Latvijas pasts no savas puses sniedz policijai visu nepieciešamo informāciju,» piebilda pasta pārstāve.

VP pārstāve Gita Gžibovska aģentūrai LETA apstiprināja, ka piektdienas rītā plkst.6.30 notikusi laupīšana «Latvijas pasts» nodaļā Kauguros. Viņa norādīja, ka laupīšanā nav cietušo un ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 176.panta pazīmēm.

Gžibovska uzsvēra, ka patlaban norisinās izmeklēšana un tās interesēs plašāku informāciju viņa nevar sniegt. Vaicāta par aizdomās turamajiem vai aizturētajiem šajā lietā, VP pārstāve atturējās sniegt komentārus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Krāslavas novada tirdzniecības un kokapstrādes uzņēmums uzaudzējis apgrozījumu

Gunta Kursiša, 26.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krāslavas novada uzņēmums SIA Varpa, kas nodarbojas ar pārtikas un nepārtikas preču tirdzniecību, naftas produktu tirdzniecību, kā arī kokapstrādi, 2012. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājis apgrozījumu par 26%, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma apgrozījums pērn bija 5,7 miljoni latu, savukārt peļņa veidoja 333,5 tūkstošus latu, liecina informācija Lursoft.

Pērn uzņēmums pastiprinātu uzmanību veltīja kokapstrādes novirziena attīstīšanai, palielinot ražošanas jaudas un piesaistot jaunus sadarbības partnerus, norāda uzņēmuma vadība. Lielākais izaicinājums pērn bija pieaugošā konkurence kokmateriālu tirgū.

SIA Varpa reģistrēta 1993. gadā, un tās pamatkapitāls veido 70,4 tūkstošus latu. Pērn uzņēmumā strādāja vidēji 130 darbinieki. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Edvards Baranovskis, bet valdes locekļa amatā darbojas Bernards Baranovskis un Mihails Geibovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Alus darītavu Vārpa iecerēts pārbūvēt par biroju un tirdzniecības centru

Zane Atlāce - Bistere, 11.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušo alus darītavu Vārpa Rīgā, Maskavas ielā, iecerēts pārbūvēt par biroju un tirdzniecības ēku, liecina Rīgas pilsētas būvvaldē iesniegtā būvniecības iecere.

Uz zemesgabala atrodas bijušās alus darītavas Vārpa ražošanas komplekss ar 19.gs. beigās līdz 20.gs. sākumā celtām vēsturiskām ražošanas un administrācijas ēkām. Projekta ietvaros plānots demontēt arhitektoniski mazvērtīgās ēkas un nevajadzīgās inženierkomunikācijas, Db.lv informēja Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Projektētais tirdzniecības un biroja ēkas apjoms tiek paredzēts zemesgabala centrālajā daļā. Ēkas apjomu veido 4 stāvu iegarens lauzīts pamatapjoms, virs kura izvietoti divi troņveida apjomi. Ēkas pirmajos divos stāvos izvietotas tirdzniecības platības, bet pārejos – biroju telpas. Pamatapjoma fasādēs plānots izmantot rūsinātas metāla plāksnes ar regulāru logu dalījumu un minimālām arhitektoniskajām detaļām. Savukārt 8 stāvu apjoma fasādes veidotas kontrastējošas salīdzinājumā ar esošo apbūvi, neregulāru logu dalījumu un atšķirīgu apdares krāsu risinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rosina nodot Privatizācijas aģentūras pārvaldīšanai valstij piederošās uzņēmumu kapitāla daļas

Žanete Hāka, 03.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrija (LM) rosina nodot Privatizācijas aģentūrai pārvaldīšanai atlikušās valstij piederošās un valsts pensiju speciālajam budžetam nodotās valsts kapitāla daļas, kuru turētāja pašlaik ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), informē LM.

Plānots, ka VSAA rīcībā esošās akcijas līdz 2015.gada 31.decembrim nodos Privatizācijas aģentūrai, tādejādi nodrošinot efektīvāku valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto kapitālsabiedrību kapitāla daļu pārvaldīšanu, atsavināšanu, un lietderīgāk izmantotu VSAA administratīvos resursus. Lielākā daļa no valsts pensiju speciālajam budžetam nodotām valsts kapitāla daļām jau ir Privatizācijas aģentūras pārvaldījumā.

Attiecībā uz kapitāldaļu atsavināšanu paredzēts saglabāt līdzšinējo kārtību. Proti, kapitālsabiedrību kapitāla daļu sākotnējās vērtības noteikšanas kārtību un pārdošanas nosacījumus, tāpat kā līdz šim, apstiprinās Ministru kabinets. Valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto kapitāla daļu pārdošanas rezultātā iegūtos līdzekļus ieskaitīs valsts pensiju speciālajā budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājas slimnīca: Vai tiešām kādam jānomirst garā rindā uzņemšanas nodaļā?

V. Lēvalde, 07.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA „Liepājas reģionālā slimnīca” darbinieku atklāta vēstule Latvijas Republikas Ministru prezidentam I.Godmaņa kungam, Veselības ministram I.Eglīša kungam

2009.gada pirmajā darba dienā Liepājas reģionālā slimnīca ir saņēmusi VOAVA vēstījumu ar paziņojumu, ka šī gada pirmajā ceturksnī finansējums slimnīcai ir samazināts par 15%. Ņemot vērā krasi pieaugušās medikamentu un medicīnas aprīkojuma cenas, kā arī pieaugušās ekspluatācijas izmaksas, reālais finansējuma samazinājums ir vismaz 20%. VOAVA paziņojumu nepavada nekāda informācija – nav pateikts, pēc kādiem principiem 2009.gadā notiks slimnīcas darba apmaksa, kā krīze skārs pacientu, vai un cik lielā mērā pieaugs pacienta līdzmaksājums, kas notiks ar ambulatoro aprūpi – vai ģimenes ārsts būs pieejams pacientam tāpat kā līdz šim vai tikai par pilnu samaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Abramovičs iztērējis 600 miljonus par jaunu jahtu

, 15.06.2009

Viena no R. Abramovičam piederošajām jahtām - tā ir 115 metrus gara un tās vērtība ir aptuveni 300 miljoni ASV dolāru (Foto: REUTERS/SCANPIX)

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas miljardiera Romana Abramoviča jaunā gigantiskā jahta varētu būt labāk aprīkota kā dažu mazo nāciju aizsardzības sistēma, ziņo smh.com.au.

Ar raķešu noteikšanas sistēmu, divām helikopteru nolaišanās vietām, nelielu zemūdeni, luksus spa un peldbaseinu Eclipse ir lielākā privātā jahta pasaulē. 170 metrus garais «monstrs» miljardierim izmaksājis ap 600 miljoniem ASV dolāru.

Jahtas būvniecība notikusi tik slepenos apstākļos, ka tās būvētāji drīkstējuši tikai apliecināt faktu, ka kaut kur Vācijā tiek būvēta jahta ar nosaukumu Eclipse.

Jauno jahtu Krievijas oligarham nogādās nākamgad un tā papildinās viņa floti, kura nesen cieta zaudējumu - miljardieris vienu no savām jahtām pazaudēja pokera spēlē. 500 000 ASV dolāru vērto jahtu R. Abramovičs pazaudēja pokera spēlē Barselonā, kur viņš atradās, lai vērotu savas futbola komandas spēli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Sentor farm aptiekas un Recipe plus valdes priekšsēdētāju Dmitriju Juskovecu

Lelde Petrāne, 02.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AS Sentor farm aptiekas un AS Recipe plus valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs. Fotogrāfijas no personīgā arhīva skatāmas raksta galerijā.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvētajiem uzņēmumiem?

Pirmkārt, abi uzņēmumi, kurus pārstāvu, kā Latvijas kapitāla uzņēmumi ir vieni no lielākajiem katrs savā jomā. Tas ir nozīmīgi, jo Latvijā varam vērot, ka līderpozīcijas daudzās mūsu tautsaimniecībai svarīgās jomās ir ieguvuši ārzemju uzņēmumi.

Otrkārt, abi uzņēmumi strādā jau kopš deviņdesmitajiem gadiem. AS Sentor farm aptiekas īpašumā esošais zīmols Mēness aptieka ir viens no pirmajiem aptieku zīmoliem Latvijā, tātad tam jau ir gandrīz 20 gadi. Tā ir gara veiksmīgas taktikas un stratēģijas vēsture, kuru veido un ar savu darbu, idejām attīsta pašmāju komanda. Tas apliecina, ka ne tikai no citām zemēm aizgūtas idejas var izpelnīties Latvijas patērētāju uzticību.

Komentāri

Pievienot komentāru