Šovs ir, biznesa nav — tā pieņemts teikt par Latvijas šovbiznesa nozari. Tomēr par šlāgermūziku tā nevarētu sacīt, uzskata nozares spēlētāji. Ideāli piemērota tautas gaumei un maciņam, šlāgermūzika joprojām ir veiksmīgākā mūzikas biznesā. Tā joprojām turpina ienest peļņu, tiesa mūzikas ierakstu izdošanu pat tā nespēj glābt no neizbēgamas nāves jauno tehnoloģiju spiediena ietekmē.

Eiropas Komisijas kabinetos krīze nav bijusi

Sākot ar nākamo gadu, visticamāk, nebūs iespējams atbalstīt eksportu uz ES valstīm, atzīst Latvijas Garantiju aģentūras direktors Ivars Golsts. Runājot par aizliegumu izmantot Eiropas struktūrfondu līdzekļus grūtībās nonākušu uzņēmēju atbalstam, viņš norāda — paēdušais izsalkušo nesaprot.

Inovatori pret vēzi. Pirmais raunds

SIA PharmIdea pretvēža zāļu ražošanā no plauktiem cels Latvijas un citu valstu zinātnieku lolotas idejas. Par to rubrikā «Latvija var»!

Katram Talsu pakalnam pa tējai

«Mēs esam no tiem, kas izvirza mērķus un tad gāž kalnus,» apņēmības pilna saka Undija Ancēna, kura kopā ar Grietu Kļaviņu dibinājusi skolēnu mācību uzņēmumu Deviņu pakalnu tējas.

ASV tiesa secinājusi, ka viens no pasaulē izplatītākajiem nezāļu iznīcinātājiem Roundup vērtējams kā būtisks faktors, kas vīriešiem izraisa vēzi, raksta BBC.

Līdzekļa ražotājs Bayer gan noraidījis šos apvainojumus, tomēr šis gadījums ir tikai otrs no aptuveni 11200 prasībām pret Roundum, kas tiks izskatītas ASV Veicot izpēti, konstatēts, ka līdzeklis kādam Kalifornijas iedzīvotājam Edvīna Hārdmanam izraisījus Hodžina limfomu. Nākamajā tiesas sēdē tiks spriests par Bayer saistībām un radītajiem zaudējumiem. Tiek plānots, ka tajā arī Hārdmana advokāti prezentēs pierādījumus, ka Bayer centies ietekmēt zinātniekus, uzraugus un sabiedrību par to ražoto produktu drošību.

Vācijas kompānija, kas pēc 66 miljardu dolāru vērtā Monsanto iegādes darījuma saņēma arī Roundup, sacīja, ka ir vīlusies par tiesas sākotnējo lēmumu. «Mēs esam pārliecināti, ka otrais etaps parādīs, ka Monsanto pārbaudes ir bijušas atbilstošas, un kompānija nav atbildīga par Hārdmana vēzi,» norāda uzņēmums.

Starptautiskā krūts vēža mēneša ietvaros «Lindex» laiž klajā apģērbu kolekciju, 10 % no šīs kolekcijas ieņēmumiem apņemoties ziedot cīņai pret krūts vēzi.

17 gadus uzņēmums «Lindex» oktobrī ir atbalstījis cīņu pret krūts vēzi un ziedojis līdzekļus cīņai pret to. «Lindex» kopā ar klientiem līdz šim ir ziedojis 13,9 miljonus eiro.

Latvijā «Lindex» sadarbības partneris ir Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība «Dzīvības koks».

«Mēs uzņēmumā «Lindex» vēlamies atbalstīt un iedvesmot sievietes. Ja mēs apvienojam savus spēkus, var notikt brīnums. Mēs esam radījuši ikdienas apģērbu kolekciju labam mērķim, tajā ir apģērbi, kas ir paredzēti valkāšanai dažādos veidos. Mēs ceram, ka ikviens varēs atrast ko īpašu tieši savai garderobei. Kolekcija atspoguļo to, kas «Lindex» darbiniekiem ir svarīgi — mēs kopā esam spēks,» stāsta Pia Ekholma (Pia Ekholm), «Lindex» dizaina un iepirkumu vadītāja.

Pretvēža preparāts Rigvir pievilina medicīnas tūristus, bet citu zemju pacienti reti tiek pāri atbilstošu klīniku neesamības, infrastruktūras trūkuma un pacientu servisa zemā līmeņa barjerai

«Ārzemēs par mums runā vairāk nekā šeit. Un ārsti ārpus Latvijas par mums zina vairāk nekā šeit, tāpat publikācijas un klīnikas, ar ko sadarbojamies, ir ārzemēs,» saka holdinga kompānijas Rigvir valdes priekšsēdētājs Jurģis Auziņš.

Rigvir tiek dēvēts par unikālu Latvijas produktu, to salīdzina ar VEF Minox un airDog. Vai tas ir pamatoti?

Rigvir ir daudz nozīmīgāks kaut vai no tā viedokļa, ka dod ieguldījumu tai cilvēku daļai, kas daudz cieš, jo ir slimi ar vēzi. Pretvēža medikaments ir unikāls ne tikai Latvijai, bet arī visai pasaulei. Tikai šodien zinātnieki pasaule nonāk pie tām atziņām, kuras preparāta izgudrotāja Aina Muceniece savā monogrāfijā aprakstīja jau 70. gados. Otrs attāli līdzīgs pretvēža vīruss ir radīts tikai tagad ASV, kur to reģistrēs novembrī. Šo vīrusu amerikāņu kompānija pirms trim gadiem nopirka par miljardu dolāru un tad ieguldīja miljonus, lai to varētu reģistrēt. Tad pasaulē būs divi šādi preparāti – Rigvir un šis otrs, kas gan būs ģenētiski modificēts, kādēļ var rasties dažādi blakusefekti. Rigvir tik un tā paliks nepārspējams, pateicoties dabīgajai izcelsmei, augstajai efektivitātei un nekaitīgumam. Jo preparātam praktiski nav nekādu nozīmīgu blakņu. Rigvir šobrīd kā vienīgais medikaments pārstāv veselu onkoloģijas nozari – vēža viroterapiju. Uzskatu, ka šis ir pašlaik onkoloģijā vishumānākais pasaulē pieejamais ārstēšanās veids, kāds vien ir iespējams, veicot ārstēšanos tā, kā to bija paredzējis Hipokrāts – galvenais ir palīdzēt un nekaitēt. Ja pretvēža terapija parasti saistās ar lielām blaknēm un ciešanām un pieeja ir – mēģināsim iznīcināt vēzi, cerībā, ka cilvēks to visu pārdzīvos, tad šeit ir pavisam cita pieeja. Tas ir Dieva radīts nekaitīgs vīruss, ko cilvēks ir veiksmīgi atradis un «apmācījis» cīnīties ar vēža šūnām. Domāju, ja vērtē pēc ieguldījuma cilvēcei, tad Rigvir pārspēj visu, ko Latvijā jebkad kāds ir izdomājis.

Latvijā jau labu laiku ir spēkā Eiropas Savienības (ES) norma, ka solārijos drīkst izmantot tikai jauna tipa lampas, kuru jauda atbilst 0,3 vatiem uz kvadrātmetru, taču, kā norāda Latvijas Sauļošanās un solāriju asociācijas valdes loceklis Ģirts Ģederts, ne visi solāriji ievēro šo normu.

Solāriju speciālists laikrakstam Neatkarīgā sacījis - šādu lampu izmantošana solārijos ļauj apgalvot, ka mākslīgais iedegums nav kaitīgs, ja vien tas nerada ādas apdegumus.

Laikraksta rīcībā nonācis asociācijas buklets ar ES logo par sauļošanos solārijos, kurā netiekot pieminēts neviens riska faktors, par ko tik daudz runā dermatologi un onkologi, gluži otrādi – minēti vairāki apgalvojumi, kāpēc solāriji ir veselīgi.

Ģ. Ģederts skaidrojis: mēs pretim solāriju nomelnojošai kampaņai vēlamies sniegt objektīvu informāciju, piemēram, ka cilvēkiem ir nepieciešams D vitamīns un tā rezerves var papildināt, sauļojoties solārijā. Savukārt dermatologs, kustības pret ādas vēzi vadītājs Raimonds Karls paudis sašutumu, ka ES nauda var tikt tērēta tam, lai reklamētu solārijus tā vietā, lai cilvēkiem paskaidrotu sauļošanās riskus.

Krūts vēža prevencijas digitālās platformas "skrinings.lv" mērķis ir gada laikā sasniegt 50 tūkstošus sieviešu Latvijā.

"Skrinings.lv" izstrādātāja medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Longenesis" tehniskā vadītāja Emīla Sjundjukova skatījumā pirmās nedēļas interese par krūts vēža riska faktoru atpazīšanu esot visai labs rezultāts. Kad platformas lietotāju skaits būs gana liels, ar iegūtajiem rezultātiem plānots iepazīstināt Slimību profilakses un kontroles centru. "Gribam parādīt, ka ir jaunāks veids, kā iesaistīt sievietes klasiskajā krūts vēža skrīningā, paplašinot aptverto populāciju un piedāvājot apmaksātus izmeklējumus arī jaunākām sievietēm augsta riska grupā. Aptverot plašāku sieviešu skaitu arī jaunākā vecumā riska grupās, ļautu atpazīst saslimšanu agrīnākā stadijā un samazināt saslimušo skaitu," teic E. Sjundjukovs.

Zvērināto tiesa ASV Kalifornijas štatā pirmdien nolēma, ka agroķīmijas uzņēmumam «Monsanto» ir jāsamaksā vairāk nekā divi miljardi ASV dolāru amerikāņu pārim, kuru saslimšanu ar vēzi izraisījis šī uzņēmuma ražotais herbicīds «Roundup», paziņoja advokāti.

Šis lēmums ir kārtējā «Monsanto» sakāve tiesās «Roundup» dēļ.

Uzņēmums uzstāj, ka šis herbicīds, kura svarīga sastāvdaļa ir pretrunīgi vērtētā ķimikālija glifosāts, neesot saistīts ar vēzi.

Pāra advokātu komanda nosauca šo tiesas lēmumu par «vēsturisku». Saskaņā ar to «Monsanto» ir jāsamaksā 2,055 miljardi dolāru, tai skaitā divi miljardi dolāru kā atlīdzība par kaitējumu un 55 miljoni dolāru kā kompensācija.

«Zvērināto tiesa pati redzēja iekšējus uzņēmuma dokumentus, kuri pierāda to, ka »Monsanto« jau no pirmās dienas nebija nekādas intereses noskaidrot, vai »Roundup« ir drošs,» sacīja sūdzētāja advokāts Brents Visners.

«Tā vietā, lai ieguldītu līdzekļus saprātīgā zinātnē, viņi ieguldīja miljonus, lai uzbruktu zinātnei, kas apdraudēja viņu biznesa darba kārtību.»

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Pusotra gada laikā skolotāju skaits, kuri izmanto mūzikas mācību platformu Solfeg.io, pieaudzis no 100 līdz 1700

Mūzikas mācību platformas Solfeg.io mērķa valstis ir Latvija, Zviedrija un ASV. 40% jauno lietotāju ir no ASV, skolotāji tur Solfeg.io atrod pēc atslēgas vārdiem interneta meklētājā. Tāpēc uzņēmums arvien nopietnāk domā par šo reģionu. «Rudenī sāksim aktīvus mārketinga soļus šajā virzienā, lai vairāk iesaistītu skolotājus, kuri Amerikā ir kļuvuši par mūsu klientiem,» saka Lauma Kazaka, Solfeg.io (SIA Solfegio) līdzdibinātāja. Risinājumu lieto arī daudzi skolotāji Austrālijā, Kanādā un citās angliski runājošās valstīs. Ir arī vairāki visai tāli reģioni, kur skolotāji ir atraduši Solfeg.io, piemēram, Taivānā. Kopumā risinājumu lieto 96 valstīs.

Arestētā Latvijas sniega krabju zvejas kuģa Senator lietā rit jau trešais mēnesis, taču lietas risinājums vēl nav saredzams

Lai arī Latvijas amatpersonas līdz šim cerēja uz diplomātisku noregulējumu, nupat jau šķiet, ka tas tomēr nenotiks. Proti, kuģis joprojām arestēts atrodas Kirkeneses ostā Norvēģijā, kuģa apkalpe zvejā nedrīkst doties, un dīkstāves radītie zaudējumi, pēc ekspertu aplēsēm, visu iesaistīto kuģu saimniekiem ir teju miljons eiro mēnesī.

Lai arī Latvijas puse jau iesniegusi notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot sniega krabju zvejas kuģi, tas joprojām nav noticis.

Jāatgādina, ka 1920. gada Parīzes līgums paredz nediskriminējošu pieeju zvejas resursiem, taču jāatceras, ka pērn, 14. decembrī, Eiropas Savienībā pieņēma regulu, kas nosaka, ka 20 ES kuģi, to vidū 11 zem Latvijas karogiem zvejojošie, ir tiesīgi veikt sniega krabju zveju Svalbārā. Līdz ar to nav nekāda pamata apšaubīt pašmāju zvejnieku likumīgās tiesības zvejot šos pasaulē tik pieprasītos un, ko tur slēpt, salīdzinoši dārgos jūras zvejas produktus. Tomēr Norvēģijas puse uzskata, ka Latvijas kuģis ir pārkāpis zvejas noteikumus un zveja bijusi nelikumīga. Tam gan nepiekrīt Latvijas pārstāvji, atsaucoties uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos. Turklāt Norvēģijas puse arī norāda, ka visām pusēm dotās tiesības uz zvejniecību un medībām attiecas tikai uz sauszemi un teritoriālajiem ūdeņiem, kas ir 12 jūras jūdzes no Svalbāras krastiem. Bet sniega krabju gadījumā runa ir par kontinentālo šelfu. Arī Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens norādījis – Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, jo ES un Latvija šādas licences bez Norvēģijas zināšanas izsniegt nevar.

SIA Giraffe360 nepilna gada laikā ir spējusi iegūt klientus septiņās valstīs un strādā, lai ar nekustamā īpašuma dokumentēšanai paredzētām kamerām 2018. gadā aprīkotu teju tūkstoš sadarbības partnerus Eiropā

Kameras uzņēmums joprojām ražo Rīgā. «Mums ir pieci 3D printeri, visu kameru korpusus drukājam paši, arī elektroniku veidojam paši. Šobrīd tehniskajā un apkalpošanas komandā ir 18 cilvēki, visu pētniecības un attīstības procesu veicam pašu spēkiem,» saka Mikus Opelts, SIA Giraffe360 līdzīpašnieks. Kompānija strādā ar biznesa klientiem, kas lieto kompānijas risinājumu, lai pilnībā aizstātu līdzšinējo fotogrāfijas procesu ar Giraffe360 kameru, kas ir pietiekami gudra un ļauj veidot virtuālās tūres, parādīt nekustamā īpašuma plānojumu.

Pirms gada Giraffe360 piesaistīja pusmiljonu eiro no privāta Igaunijas riska kapitāla fonda. «Tas ir pirmais raunds, kas ļauj atsperties, augt. Jāpierāda rezultāti soli pa solim, mums nav iespējas neizpildīt savus apsolījumus. Tāda ir startup un riska kapitāla pasaule – ja mēs neizpildām solīto, tad sadegam, ja izpildām, tad tiekam pie nākamā investīciju raunda. Investori no mums sagaida globālu biznesu – lai esam pirmie pasaulē,» saka Mikus.

Rīgā bijušās bumbu patvertnes vietā uzsākta medicīnas centra būvniecība. Centrā būs iespējams īpaši precīzi diagnosticēt vēža un sirds slimības to agrīnā attīstības stadijā. Par to šodien mediju pārstāvjus informēja preses konferencē.

Šis būšot Baltijas reģionā modernākais šāda veida centrs, tajā tiks izmantotas pasaulē progresīvās nukleārās medicīnas tehnoloģijas. Centra izveides mērķis ir nodrošināt vēža un sirds slimību diagnostiku Latvijā tādā pašā kvalitātē kā attīstītajās Eiropas valstīs, kā arī veikt diagnostikai nepieciešamo materiālu ražošanu un eksportu uz citu valstu medicīnas centriem.

Starp AS Norvik Banka, Medicīnas centru NMC un Rīgas Stradiņa universitāti ir panākta vienošanās par finansējuma piešķiršanu projektam. Centra izveidē kopumā tiks ieguldīti teju 10 miljoni eiro – līdz 4 miljoniem eiro būs pieejams finansējums no bankas, savukārt 5,7 miljoni eiro ir ERAF ieguldījums. AS Norvik Banka valdes loceklis Raivis Ruskulis preses konferencē uzsvēra, ka bankai šis esot ļoti perspektīvs projekts.

Papildu ierobežojumi legālā alkohola tirdzniecībai Rīgā, visticamāk, radītu negatīvas sekas gan iedzīvotājiem, gan tirgotājiem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas pašvaldība saņēmusi iedzīvotāju sūdzības par mazo veikalu un kafejnīcu darbību mikrorajonos, tāpēc tiek domāts, kādus pasākumus varētu ieviest, lai ierobežotu un sakārtotu legālā alkohola tirdzniecību pilsētā. Tomēr, šo jautājumu apspriežot Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā, konkrēti risinājumi vai lēmumi netika pieņemti, tāpēc pagaidām jauni ierobežojumi netiks ieviesti. Komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais norāda, ka jautājums skar mazos veikaliņus tā saucamajos guļamrajonos, kuri kafejnīcu statusā alkoholu tirgo visu diennakti.

Dažādi ierosinājumi

Rīgas domes Labklājības un Izglītības, kultūras un sporta departamenti piedāvā alkohola tirdzniecību nodalīt atsevišķi. Veikalā tiek pirkti alkoholiskie dzērieni aizvērtā veidā, līdzņemšanai, bet kafejnīca ir telpa, kas aprīkota ar iespēju uzkavēties un uz vietas lietot pieejamo produkciju, neparedzot to līdzņemšanai. Tajā arī nav iespējas iegādāties preces, kuras var nopirkt parastos veikalos. Savukārt veikals–kafejnīca ir telpa, kas ir atdalīta un kurā ir alkohola tirdzniecības ierobežojumi – līdz plkst. 22. Ir piedāvāts daudzveidot licences, kā arī pieejamajos dokumentos piedāvāts noteikt alkohola tirdzniecības aizliegumu alkoholu veikalā tirgot no plkst. 19 līdz plkst. 10, aizliegt alkoholu veikalos tirgot svētdienās, kā arī vairākkārt palielināt licences maksu kafejnīcām, ja alkohols tiek tirgots nakts laikā. Arī Rīgas pašvaldības policija (RPP) atzīmē, ka nepieciešams definēt vietas statusu, uz kurām attiecas izņēmums. RPP ieskatā, būtu jābūt trim licenču veidiem – mazumtirdzniecībai veikalā promnešanai, mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā vai restorānā un mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā, restorānā laikā no plkst. 22 līdz 8. Tai pašā laikā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Baiba Šmite-Roķe uzsver, ka ierobežojumi nerisinās problēmas, kas rodas alkohola lietošanas dēļ. Tieši otrādi – tie var palielināt nelegālā alkohola pārdošanas apjomus. Tas jau ir pierādījies. Proti, 2002. gadā Latvijā alkohola tirdzniecība pēc 22 tika aizliegta, bet alkohola patēriņš palielinājās. Savukārt 2009. gadā akcīzes nodoklis tika celts divas reizes, un patēriņš samazinājās. «Ierobežojot legālo patēriņu, alkohola patēriņš nemazinās, bet gan veicina nelegālā alkohola patēriņu,» uzsver B. Šmite-Roķe.

Holdings Repharm ziedos 350 000 eiro limfomas pacientu pozitronu emisijas tomogrāfijas jeb PET/CT diagnostikas izmeklējumiem, informē uzņēmumā.

Programmas ietvaros turpmāko divu gadu laikā ikviens limfomas pacients atbilstoši ārstu norādēm bez maksas varēs veikt PET/CT izmeklējumu, balstoties uz kuru ārsti daudz precīzāk varēs noteikt vēža lokāciju, attīstību un nozīmēt katram pacientam piemērotāko ārstēšanās terapiju.

PET/CT izmeklējums ir pozitronu emisijas tomogrāfija, kas atšķirībā no citām vizuālās diagnostikas metodēm spēj noteikt precīzu audzēja lokāciju, metastāzes un funkcionālo dabu, agresivitātes pakāpi un izplatību ķermenī. Tas 30 % gadījumu ir izšķirīgi precīzas ārstniecības metodes izvēlē. Turklāt pēc PET/CT pielietojuma 30–40 % gadījumu tiek mainīta turpmākā pacientu ārstēšanas taktika, kas kopumā ļauj uzlabot pacienta iespējas uz pilnīgu atveseļošanos. Tāpēc šāds izmeklējums ir vitāli svarīgs, taču, neskatoties uz daudzajām PET/CT izmeklējuma priekšrocībām un ekonomisko efektivitāti, netiek apmaksāts no valsts budžeta. PET/CT metode ir iekļauta starptautiskās ārstēšanas vadlīnijās, un Latvijā jau šobrīd šos izmeklējumus atsevišķi pacienti saņem par savu naudu.

Austrālieši, kas bauda vasaras sauli, tagad, pateicoties jaunai iPhone aplikācijai, varēs uzzināt, kad ir laiks piesegties ar apģērbu un izvairīties no vēzi izraisošajiem ultravioletajiem stariem, ziņo Reuters.

Austrālijā saslimšanas ar ādas vēzi gadījumu skaits ir viens no lielākajiem pasaulē. Katru gadu no šīs slimības mirst vairāk nekā 1850 cilvēki. Tas ir vairāk nekā mirušo skaits satiksmes negadījumos. Diviem no trim austrāliešiem līdz 70 gadu vecumam tiek diagnosticēts ādas vēzis.

«Mēs atklājām, ka daudzi cilvēki izmanto temperatūras un laika apstākļus, lai prognozētu, kad ir nepieciešama saules aizsardzība, bet īstenībā problēma ir ultravioletie stari - un jūs tos nevarat ne saskatīt, ne sajust,» sacījusi eksperte šajā jomā Sū Hevarda.

Lai risinātu šo situāciju, kā arī, lai uzrunātu jauniešus, kuri mēdz būt mazāk piesardzīgi, izstrādāta bezmaksas aplikācija, kas nodrošina ikdienas laika prognozi, ieskaitot informāciju par ultravioletā starojuma līmeni.

Venecuēlas prezidents Ugo Čavess izteicies, ka ASV varētu būt izstrādājusi veidu, kā saslimdināt Latīņamerikas līderus ar vēzi, ziņo Reuters.

Šādi Čavesa izteikumi seko informācijai, ka Argentīnas prezidente Kristīna Fernandeza pievienojusies prezidentu sarakstam, kuriem diagnosticēta šī slimība.

Šis ir tipiski strīdīgs paziņojums no Venecuēlas līdera puses, kurš jūnijā pārcieta operāciju, lai likvidētu audzēju. Taču viņš uzsvēris, ka viņš neizsaka nekādas apsūdzības, tikai skaļi domājot.

«Tas nebūtu dīvaini, ja viņi būtu izstrādājuši tehnoloģiju, kā izraisīt vēzi un neviens par to līdz šim nebūtu zinājis...,» sacījis Čavess uzrunā televīzijā. «Tas ir ļoti, ļoti, ļoti dīvaini... ir mazliet grūti to izskaidrot, to pamatot,» viņš turpinājis.

Venecuēlas prezidentam Ugo Čavesam ir «smags elpceļu iekaisums», kas traucē elpošanu un apgrūtina viņa atveseļošanos pēc vēža operācijas Kubā, pavēstījusi Venecuēlas valdība.

Dienvidamerikas valsts līderis jau vairāk nekā trīs nedēļas nav parādījies sabiedrībā un Venecuēlas valdība norāda, ka viņš jau pēc ceturtās pārciestās vēža operācijas atrodas sarežģītā stāvoklī. Līdz šim Venecuēlas valdība nav atklājusi, ar kādu vēža veidu sirgst Ugo Čavess. Zināms tikai, ka slimība skārusi Venecuēlas līdera iegurņa zonu.

«Infekcija izraisījusi elpošanas nepietiekamību, kura jāārstē ar speciālām metodēm,» teikts Venecuēlas izplatītajā paziņojumā. Venecuēla plašāk U. Čavesa veselības stāvokli nav komentējusi. Savukārt Venecuēlas viceprezidents Nikolass Maduro iepriekš norādīja, ka U. Čavess ir pie pilnas apziņas un ir pārliecināts par saviem spēkiem slimības, lai tādējādi izgaiņātu pieaugošās bažas, ka valsts ilggadīgais līderis atrodas tuvu nāvei.

ASV zvērināto tiesa trešdien nolēma, ka agroķīmijas uzņēmumam «Monsanto» ir jāsamaksā 81 miljons ASV dolāru amerikāņu pensionāram, kura saslimšanu ar vēzi ir veicinājis šī uzņēmuma ražotais herbicīds «Roundup».

Zvērināto tiesa Sanfrancisko pilsētā konstatēja, ka šī firma bijusi «nolaidīga, neizrādot saprātīgu piesardzību», lai brīdinātu par šī produkta riskiem.

Tiesa nosprieda, ka «Monsanto» vajag samaksāt 70 gadus vecajam Edvīnam Hardemenam 75 miljonus dolāru kā atlīdzību par kaitējumu, 5,6 miljonus dolāru kā kompensāciju un 200 000 dolāru par ārstēšanās izdevumiem.

Zvērināto tiesa arī konstatēja, ka «Roundup» dizains bija ar defektiem un ka šim produktam nebija pietiekamu brīdinājumu par potenciālu risku.

Tā pati zvērināto tiesa 19.martā konstatēja, ka Hardemena pakļautība «Roundup» iedarbībai, viņam 25 gadus smidzinot šo herbicīdu savā īpašumā, bija «būtisks faktors» viņa saslimšanā ar ne-Hodžkina limfomu. «Roundup» svarīga sastāvdaļa ir pretrunīgi vērtētā ķimikālija glifosāts.

Šā gada janvārī vidējais Somijas ēdienu piegādes uzņēmuma Wolt lietotājs Rīgā veica 2,32 pasūtījumus mēnesī, bet pirms gada – 1,97 pirkumus mēnesī

Šobrīd kompānijas mobilajā lietotnē pieejami 182 restorāni Rīgā, bet līdz gada beigām šo skaitli plānots dubultot. «Redzēt, ka cilvēki izmēģina Wolt, paliek ar mums un izmanto šo pakalpojumu arvien vairāk, ir pati labākā sajūta,» saka Līsa Ristala (Liis Ristal), ēdienu piegādes kompānijas Wolt vadītāja Baltijā. Šis uzņēmums darbu Rīgā sāka 2017. gada oktobrī. Pērn Wolt lietotāji Rīgā pasūtījuši 200 tūkstošus burgeru, 192 tūkstošus suši komplektu, 126 tūkstošus porciju Āzijas ēdienu, 95 tūkstošus salātu porciju un 63 tūkstošus picu. Vairāk par to, kā Somijas jaunuzņēmumam veicas Rīgā, kā atšķiras klientu paradumi Baltijā un kā arī līdzņemšanai domāta ēdiena jomā ieviest videi draudzīgāku iepakojumu, viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Ārvalstu investoru vērtējumā Latvijā ir pārējai Baltijai ļoti līdzvērtīga biznesa vide, tāpēc izšķirīgs ir esošās ekonomiskās politikas efektīvs izpildījums un fokusēšanās uz trijiem lielākajiem ilgtermiņa riskiem.

Tā db.lv vērtē Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja un enerģētikas uzņēmuma Fortum vadītāja Jūlija Sandberga (Julia Sundberg). Viņas uzruna par šo tēmu ir daļa no Rīgā notiekošā 5. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu biznesa foruma.

«Latvija ir laba zeme, kur dzīvot, un to mēs kā ārvalstu investori un rezidenti Latvijā novērtējam. Ja šeit būtu tiešām mūsdienīgas izglītības iespējas, tas sekmētu arī jauno talantu noturēšanu šeit un to piesaisti atpakaļ Latvijai,» par ĀIPL vērtējumā otro Latvijai nozīmīgāko problēmjautājumu saka J. Sandberga. «Patlaban ir sasniegts pārmaiņu brīdis, un par pārmaiņu nepieciešamību izglītībā runā gan sabiedrība, gan ministrijas, gan uzņēmēji. Pagaidām izpaliek tikai reforma.»

Medijos un IT profesionāļu sarunās arvien biežāk dzirdams vārds FinTech. Lai arī termins bieži lietots, tas nenozīmē, ka daudziem, arī tehnoloģiju ekspertiem un zinošiem uzņēmējiem, tā nozīme pilnībā ir skaidra. Tādēļ reizēm gadās to redzēt lietotu nevietā.

Jauns «modes vārds»

FinTech ir joma, kas krasi maina gan mūsu sabiedrisko, gan biznesa dzīvi. Ar FinTech visbiežāk saprot IT jaunuzņēmumus jeb start-up, kas «sapurina» tādas nozares kā mobilos maksājumus, naudas pārskaitījumus, aizdevumus, līdzekļu vākšanu un pat aktīvu pārvaldību. Start-up uzņēmumi izmanto tehnoloģijas, lai par izdevīgāku cenu piedāvātu jau esošus finanšu pakalpojumus un piedāvātu jaunus, uz tehnoloģijām balstītus risinājumus.(1) Vienlaikus FinTech uzplaukums sniedz jaunas iespējas gan patērētājiem, gan arī uzņēmējiem. Uzņēmumi var piedāvāt nesalīdzināmi lētākus pakalpojumus, bet patērētāju finanšu pakalpojumu izvēles iespējas nekad nav bijušas tik plašas kā tagad.

Saskaņā ar 2017.gada globālo investīciju indeksu Latvija kopš 2016.gada atrodas grupā vidēji inovatori, kas nozīmē, ka investīciju veiktspēja mūsu valstī ir 50-90% no Eiropas Savienības vidējā rādītāja. Gan Lietuvas, gan Igaunijas rādītāji ir augstāki. Viens no veidiem, kā šo rādītāju paaugstināt, ir zinātnes un uzņēmējdarbības ciešākas mijiedarbības veicināšana, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Ikvienam mazam vai vidējam uzņēmumam, kurš vēlas izstrādāt vai attīstīt jaunu produktu vai tehnoloģiju Latvijā, izmantojot zinātnieku pakalpojumus, atbalstu var sniegt LIAA Tehnoloģiju pārneses programma.

LIAA ietvaros strādā Tehnoloģiju skautu komanda, kas pārzina pētniecības organizāciju, tai skaitā universitāšu, sniegtās iespējas uzņēmumiem. Skauts ir ātrākais un efektīvākais veids kā uzņēmumam, kuram ir vēl tikai radusies ideja par jaunu vai uzlabojamu produktu vai tehnoloģiju, nonākt līdz piemērotākajam zinātniekam nozarē.

Ne mazāk būtiski uzņēmējam ir atrast finansējumu izveidotās sadarbības finansēšanai. Šim mērķim LIAA ir pieejami gandrīz 4 milj. EUR programmas «Inovāciju vaučeru atbalsta pakalpojumi» ietvaros. Viens uzņēmums var pretendēt uz atbalstu 60% apmērā, bet ne vairāk kā 25 000 EUR.

Izmaiņas, kuras palīdzētu grūtībās nonākušu uzņēmumu reanimācijai, lai atjaunotu maksātspēju, dod lielāku brīvību kreditoriem, bet nesniedz nekādas garantijas par procesa veiksmīgu iznākumu. To intervijā DB stāsta Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viņš norāda, ka sabiedrība, politiķi un uzņēmēji vēlas, lai finanšu grūtībās nonākušie uzņēmumi atgūtos un turpinātu strādāt, tādējādi saglabājot darba vietas, nodokļu maksājumus, taču Maksātnespējas likuma grozījumi, kuri stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā, var nedot cerēto efektu.

Fragments no intervijas:

Kāpēc grūtībās nonākuši uzņēmumi Latvijā reti kad iegūst otro elpu?

Lai finanšu grūtībās nonācis uzņēmums atgūtos, ir vajadzīga vienošanās starp parādnieku un kreditoriem. Valstij nav un nebūs nekādu instrumentu, kas varētu piespiest kreditorus vienoties ar parādnieku par tā atveseļošanu. Kreditoru vidū arī nebūt nav viegli panākt vienprātību par parādnieka likteni. Jau kopš 2008. gada grūtībās nonākušiem uzņēmumiem ir iespēja vienoties ar kreditoriem un īstenot maksātnespējas atjaunošanu tiesiskās aizsardzības procesā (TAP) vai ārpustiesas TAP. Parādnieka glābšanas procesā kreditoriem visdrīzāk ir jānoraksta daļa parādsaistību, bet tad ir jautājums - ko viņi no tā iegūs? Deviņu gadu laikā ir uzsākts 931 TAP un 404 ārpustiesas TAP, bet maksātspēja tikusi atjaunota tikai 30 gadījumos. Galvenā problēma – uzticības krīze starp parādnieku un kreditoriem, kā arī neticamie, pat pasakainie grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātspējas atgūšanas plāni. Turklāt – šo labi domāto iespēju pacentās sabojāt tie, kuri TAP mēģināja īstenot kā maksātnespējas novilcināšanu un tādēļ, lai ieceltu sev izdevīgu administratoru (uzraugu). Pašlaik šāda parādniekam izdevīga administratora atrašanās amatā, pārejot no TAP uz maksātnespēju, nav iespējama. Proti, likums pieprasa administratora nomaiņu, pārejot uz maksātnespēju. Problēmas, kas traucē reanimēt grūtībās nonākušus uzņēmumus, tika identificētas un to risinājumi tika iestrādāti Maksātnespējas likuma grozījumos. Šaubos, vai piedāvātais risinājums, dodot tiesības kreditoriem iecelt jebkuru Latvijas vai ārvalsts iedzīvotāju par parādnieka TAP uzraugu, būs tā brīnumnūjiņa, kas ģenerēs daudz «fēniksu» Latvijā.