Mūsdienu medicīna strauji attīstās, pievēršot arvien lielāku uzmanību cilvēka organisma iekšējām rezervēm un jaunām tehnologijām. Cilmes šūnas – ir unikāls materiāls, kas palīdz organismam pašatjaunoties pēc dažādām saslimšanām vai traumām. Pateicoties cilmes šūnu nepārspējamām reģeneratīvajām īpašībām, tās kļūst par personisko “būvniecības” materiālu un terapijas veidu, kas ir ideāli piemērots organisma un imūnās sistēmas pašatjaunošanai.

Organismam novecojot un cīnoties ar saslimšanām, cilmes šūnu rezerves strauji samazinās. Rodas jautājums, kādas ir iespējas savlaicīgi nodrošināt personisko bioloģisko rezervi?

Jaundzimušā cilmes šūnu saglabāšana – tā ir iespēja nodrošināt īpašu papildus rezervi ne tikai bērnam, bet visai ģimenei. Cilmes šūnas, kas tiek iegūtas no nabassaites, atrodas pašā dzīves cikla sākumā augstas bioloģiskās aktivitātes stāvoklī. Saglabājot šūnas to bioloģisko iespēju maksimumā, mēs iegūstam unikālu, nenovērtējamu materiālu.

Nabassaites asins cilmes šūnas, kas tiek saglabātas dzemdību laikā, jau šodien veiksmīgi tiek pielietotas onkoloģisko saslimšanu gadījumos, kā arī bērnu cerebrālās triekas, cukura diabēta terapijā un citu saslimšanu gadījumos. Pēdējās desmitgadēs ir uzkrāta būtiska pieredze nabassaites asins cilmes šūnu veiksmīgā pielietošanā medicīnā. Pasaulē ir veiktas vairāk kā 40 000 cilmes šūnu transplantācijas. Nabassaites asins cilmes šūnas, kas tiek saglabātas dzemdību laikā, jau šodien veiksmīgi tiek pielietotas onkoloģisko saslimšanu gadījumos, kā arī bērnu cerebrālās triekas, cukura diabēta terapijā un citu saslimšanu gadījumos.

Lai muitas kontroles pasākumu īstenošanas procesā nodrošinātu iespēju optimāli iesaistīt muitas kinologus ar darba suņiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad turpina veikt pakāpenisku novecojušo darba suņu nomaiņu ar jauniem. Šī gada oktobrī iegādāti trīs jauni darba suņi, kas tiks apmācīti narkotisko vielu un tabakas izstrādājumu meklēšanā un pēc pamatapmācības kursa beigšanas kinologu vadībā uzsāks darbu Latvijas muitas kontroles punktos, informē VID.

Jaunie darba suņi publiskā iepirkuma konkursa ietvaros tika iegādāti Nīderlandē, noslēdzot līgumu ar uzņēmumu K9 Group Holland B.V. VID Muitas pārvaldes amatpersonas – darba suņu apmācības instruktori – veica uzņēmuma piedāvāto suņu testēšanu, pārbaudot to atbilstību VID izvirzītajām prasībām, lai tos būtu iespējams atbilstoši apmācīt un izmantot darbā dienestā, t.i., darbspējas dažādās vidēs, vēlmi rotaļāties, meklēt un atrast motivācijas priekšmetu, nervu sistēmas stabilitāti un vispārējo veselības stāvokli, fizisko formu, kā arī socializācijas līmeni.

Darba suņiem ir jābūt izteiktai vēlmei pēc mantiņas, un šai interesei ir jābūt noturīgai. Tāpat suņiem ir jāspēj aktīvi spēlēties un ilgstoši meklēt motivācijas priekšmetu, jābūt fiziski aktīviem, jāspēj labi izturēt ilgstošu slodzi, kā arī viņi nedrīkst izrādīt bailes vai agresiju pret šāvieniem.

Atsaucoties uz Valsts zemes dienesta aicinājumiem precizēt to ciemu statusu, kuros nav reģistrēta neviena ēkas adrese, vairākas pašvaldības ir pieņēmušas lēmumus par to administratīvajā teritorijā esošo ciemu likvidāciju vai arī šo ciemu teritorijās esošajām ēkām apstiprinājušas adreses. Tādējādi pagājušajā gadā Latvijā atbilstoši pašvaldību lēmumiem ir likvidēti 284 ciemi, tai skaitā arī ciemi ar reģistrētām adresēm tajos, jo šis nav vienīgais kritērijs lemšanai par ciema statusu.

Kopējais ciemu skaits, kurā nav reģistrēta neviena ēkas adrese, ir sarucis no 482 pagājušā gada pavasarī līdz 355 patlaban, tiesa, daudzas pašvaldības nolēmušas nevis likvidēt savulaik izveidotos ciemus, bet gan tajos esošajām ēkām piešķirt adreses. Kopumā uz 2012.gada aprīļa sākumā Valsts adrešu reģistrā reģistrēti 7164 ciemi.

Tas, ka ciemā ir reģistrētas adreses, vēl nebūt nenorāda, ka tajā ir arī iedzīvotāji, jo, kā rāda pagājušajā gadā veiktā tautas skaitīšana, ne visās adresēs bija iespējams sastapt iedzīvotājus. Savukārt tos 355 ciemus, kuriem patlaban ir juridiskais statuss, bet tajos nav reģistrēta neviena adrese, arī nav iespējams uzskatīt par «mirušiem» ciemiem, bet gan drīzāk par savulaik labi domātām iecerēm šādus ciemus veidot, jo pārsvarā gadījumu tajos nekad nav bijis nevienas ēkas adreses.

AS «Swedbank» un SIA «Rīgas ūdens» ir parakstījuši aizdevuma līgumu 5 miljonu eiro apmērā, ko iecerēts investēt apjomīgai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu uzlabošanai galvaspilsētā, kā arī bioloģiskās attīrīšanas stacijas «Daugavgrīva» modernizācijai, informē «Swedbank» un «Rīgas ūdens» pārstāvji. |

Minētie pasākumi ļaus uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu kvalitāti, kā arī uzlabot ekoloģisko stāvokli Rīgas jūras līcī.

«Infrastruktūras uzņēmumi ir būtiska Latvijas ekonomikas sastāvdaļa. Esam gandarīti ar finansējumu atbalstīt pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot iedzīvotāju ērtības un sniegt kvalitatīvus pakalpojumus ilgtermiņā,» komentē «Swedbank» Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Lauris Mencis.

SIA «Rīgas ūdens» sniedz sabiedriskos pakalpojumus: Rīgā; Baltezera ciemā un Garkalnes ciema Ādažu novadā; Berģu ciemā, Baltezeru ciemā, Makstnieku ciemā, Langstiņu ciemā, Upesciema ciemā un «Alīses», «Remberģi 1», «Remberģi 2», «Selgas» Garkalnes novadā; Krustkalnu ciemā un Valdlauču ciemā Ķekavas pagasta Ķekavas novadā; Dreiliņu ciemā, Rumbulas ciemā, Ulbrokas ciema Stopiņu novadā. SIA «Rīgas ūdens» ir Rīga pilsētas pašvaldības 100% kapitālsabiedrība, kuru pārvalda Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) padome nolēmusi paplašināt SIA Rīgas ūdens ūdenssaimniecības pakalpojumu licences darbības zonu. Sākot ar 15. maiju, komersants ūdenssaimniecības pakalpojumus sniegs arī Ādažu, Garkalnes, Ķekavas un Stopiņu novados.

Regulatora padome lēmumu par licences darbības zonas paplašināšanu pieņēma balstoties uz SIA Rīgas ūdens iesniegumu.

SIA Rīgas ūdens ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus paplašinātajās licences zonas teritorijās sniegs tajās vietās, kur komersantam ir vēsturiski izveidota infrastruktūra un savulaik komersants šos pakalpojumus sniedza. Jaunās komersanta darbības zonas būs Ādažu novada Baltezera ciemā un Garkalnes ciemā, Garkalnes novada apdzīvotajās vietās - Berģu ciemā, Baltezera ciemā, Makstenieku ciemā, Langstiņu ciemā, Upesciema ciemā un Alīses, Remberģi 1, Remberģi 2, Selgas, Ķekavas novada Krustkalnu ciemā un Valdlauču ciemā, kā arī Stopiņu novada Dreiliņu ciemā, Rumbulas ciemā un Ulbrokas ciemā.

Suns ir gluži kā ģimenes loceklis, tāpēc loģiski, ka četrkājainie draugi bieži tiek ņemti līdzi izbraucienos. Neatkarīgi no tā, vai mīlulis dodas garā ceļojumā vai to nepieciešams aizvest līdz pāris kvartālu attālumā esošai veterinārajai klīnikai, vienmēr jāparūpējas par suņa drošu pārvadāšanu. Lasi un uzzini, kādas ir opcijas, suni pārvadājot dažādos transportlīdzekļos!

Pārvadāšana automašīnā

Ļoti iespējams, ka suns visbiežāk tiks pārvadāts tieši ar automašīnu. Diemžēl visai bieži iespējams redzēt suņus, kuri braukšanas laikā ir izliekušies pa logu, brīvi pastaigājas pa salonu vai pat sēž šofera klēpī. Tas pavisam noteikti nav veids, kā pārvadāt suni. Pirmkārt, suns gan tieši, gan netieši var izraisīt bīstamu situāciju vai avāriju, piemēram, bloķējot redzamību vai ielienot pie pedāļiem. Otrkārt, atgadoties ceļu satiksmes negadījumam, sekas šādos gadījumos var būt ļoti smagas vai pat letālas. Un – ne tikai sunim.

Nav ko vilkt mugurā! Tiesa, ne sev, bet gan mazajiem mīluļiem. Tā kā importa piedāvājums neatbilst vēlmēm, jāšuj pašām .Tā nospriedušas mazo Jorkšīras terjeru Ļusi un Olsi saimnieces Natālija Karaima (Natalia Karaim) un dizainere Ella Aleksejeva.

Zināšanas abām bijušas, jo ir mācījušās dizainu un modelēšanu. Turklāt sunīšu saimnieces lieliski zina visus knifus, kas jāņem vērā, lietiņas suņu­kiem darinot. Tā radīta Latvijā pirmā un patlaban vienīgā suņu modes līnija. Tie ir gan dažnedažādi mētelīši un zābaciņi, gan somas suņu pārnēsāšanai.

Ja jau ir prece, vajag veikaliņu. Ir veikaliņš, vajag arī suņu frizētavu un Spa. Idejas rodoties gan pašām darbiniecēm, gan klientes pasakot priekšā. Tādēļ skatloga izkārtnē lepni rakstīts Suņu modes nams. Tur arī plāno ievietot informāciju, ka nopērkamas nevis Ķīnā un Amerikā, bet Latvijā ražotas preces, jo ar to klienti asociējot kvalitāti.

Reģionālais laikraksts Staburags viesojies suņu audzētavā Zak de Lux Skrīveros.

Suņu audzēšana ir Tatjanas Pieles vaļasprieks, kurā iesaistījusies visa ģimene. Viss sākās pirms astoņiem gadiem. Ģimene juta nelielu tukšumu dvēselē, un viens no otra atsvešinājās. Lai uzlabotu attiecības, skrīverietei ieteica iegādāties suni. Tas Tatjanai ļāva īstenot sapni par četrkājaino mīluli — mopsi. Kucīte Basta nu ir «omes» godā, taču joprojām iepriecina saimniekus. Pēc diviem gadiem Bastai piedzima kucēni, un ģimenei ļoti iepatikās viena no kucītēm, kuru nolēma paturēt. Togad pasaulē atzīmēja lelles Bārbijas 50. jubileju, tādēļ mazo mopsenīti nosauca tai par godu. Bārbija bija ļoti skaista, to ievēroja arī cilvēki apkārt un ieteica Tatjanai piedalīties izstādē. Talantīgā suņu meitene sevi lieliski parādīja gan pirmajā, gan visās pārējās izstādēs. Saimniece satika un iepazina suņu audzētājus. Lai gan nodoma iesprausties šajā nišā sākotnēji nebija, palēnām vaļasprieks pārauga nopietnākā darbībā. «Sasniegumi, kas tiek gūti izstādēs, dod adrenalīnu, kas liek gribēt iesākto turpināt. Tas ir liels gandarījums, ka manus suņus ievēro un novērtē,» stāsta Tatjana.

Pēdējo 25 gadu laikā Latvija ir piedzīvojusi strauju iedzīvotāju skaitu samazināšanos. 1990. gadā Latvijā dzīvoja 2.67 miljoni cilvēku, 2005. gadā - 2.25 miljoni, bet šogad Latvijā vairs dzīvo tikai 1.98 miljoni. Diemžēl arī prognoze nav iepriecinoša – nākamo 10 gadu laikā iedzīvotāju skaits samazināsies līdz 1.76 miljoniem.

Tik straujš iedzīvotāju skaita kritums ir rets fenomens. Ir grūti atrast līdzīgas valstis, kuras nebūtu pārdzīvojušas smagas epidēmijas vai karus, bet saskartos ar tik strauju iedzīvotāju skaita samazināšanos. Līdzīga situācija ir vien Andorā, kura pēdējo astoņu gadu laikā pazaudēja 12% iedzīvotāju, kā arī Ziemeļu Marianas salas zaudēja 20.3% iedzīvotāju pēdējo 15 gadu laikā. Apvienotās Nācijas (ANO) prognozē, ka Latvijas iedzīvotāju skaits 2050. gadā samazināsies par 19% kopš 2015.gada. Tikai piecām valstīm pasaulē tiek prognozēts vēl straujāks kritums: Bulgārijai, Ukrainai, Moldovai, Bosnijai un Hercegovinai.

Lai labāk saprastu, ko šāds kritums nozīmē valstij, pieņemsim, ka Latvija ir ciems un 2005. gadā tajā dzīvoja 100 cilvēku. Tas nozīme, ka šobrīd ciematā dzīvo jau par 12 cilvēkiem mazāk. Un tiek prognozēts, ka līdz 2025.gadam ciema iedzīvotāju skaits samazināsies vēl par 10 cilvēkiem un ciemā dzīvos vairs tikai 78 cilvēki.

96 gadu vecumā mirusi Lielbritānijas karaliene Elizabete II, ceturtdien paziņojusi Bekingemas pils.

Pēc viņas nāves troni mantojis Elizabetes II vecākais dēls Čārlzs, kurš automātiski kļuvis par Lielbritānijas jauno karali. Viņš turpmāk oficiāli tiks dēvēts par Čārlzu III, apstiprinājušas karaļnama amatpersonas.

Elizabete II mirusi 8.septembra pēcpusdienā Balmoralas muižā Skotijā, kur viņa pavadīja vasaru.

Jau vēstīts, ka pēc karalienes ārstu paustajām bažām par viņas veselību karalienes tuvākie ģimenes locekļi šodien devās uz Balmoralas muižu.

Bekingemas pils pavēstīja, ka karalis un viņa sieva šonakt paliks Balmoralas muižā un rīt atgriezīsies Londonā.

Balmoralas muižā pašreiz atrodas arī pārējie Elizabetes II bērni un princis Viljams. Princis Harijs ir ceļā uz Skotiju.

Foto: facebook.com/DinoZooLV

Neatkarīgi no mājdzīvnieka sugas, ikvienam mājas mīlulim nepieciešama kvalitatīva barība un aprūpe. Plašākais zoo preču interneta veikals Dinozoo.lv jau kopš 2018. gada mājdzīvnieku saimniekiem nodrošina iespēju visu mīluļiem nepieciešamo iegādāties ne tikai ērtāk un ātrāk, bet arī izdevīgāk. Dinozoo.lv interneta zoo veikals piedāvā preces gan suņu un kaķu, gan grauzēju, putnu un zivtiņu, gan arī eksotisko mājdzīvnieku īpašniekiem.

Kā atzīst uzticīgie Dinozoo.lv pircēji – plašais preču klāsts, daudzveidīgā izvēle, izdevīgie akciju un atlaižu piedāvājumi, kā arī ērtā iepirkšanās pieredze, ir tas, kas vilina iepirkties tieši Dinozoo.lv. Taču, kādas tad ir bijušas Dinozoo.lv pircēju un viņu mīluļu iecienītākās pērnā gada izvēles? Par populārākajām 2023. gada precēm un preču grupām stāsta Dinozoo.lv E-komercijas projektu vadītāja Jekaterina Kļučerova.

Vakarrīt Burtnieku novada Rencēnu pagastā kādā zemnieku saimniecībā pēc iespējamā suņu uzbrukuma bojā gājušas 30 aitas. Īpašniekiem radīti zaudējumi 2440 latu apmērā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

«Kopumā nakts aplokā atradās 250 aitas. Puse no beigtajām aitām sakostas, savukārt pārējās nodzenātas līdz nāvei. Tas norisinājies rīta pusē, pats neko nedzirdēju, jo aploks no mājām atrodas divarpus kilometru attālumā,» stāstījis saimniecības īpašnieks, kurš nav vēlējies, lai avīzē publicē viņa vārdu.

Valsts meža dienesta (VMD) Ziemeļvidzemes virsmežniecības inženieris medību jautājumos Jānis Ročāns, kurš pēc saimnieka izsaukuma ieradās uz notikuma vietu, stāstījis, ka aplokā tika konstatētas suņu pēdas. «Aplokā notikusī darbība liecināja par suņu, nevis vilku uzbrukumu. Varēja redzēt, ka dzīvnieki vairāk spēlējušies un trakojuši. Ja būtu bijuši vilki, dzīvnieki tiktu vilkti prom un vairāk aitu būtu apēsts,» spriedis J. Ročāns. Cik daudz suņu bijis, VMD pārstāvim grūti noteikt. J. Ročāns uzsvēris, ka nekas neliecināja par vilku uzdarbošanos, taču neapgāžamu pierādījumu nav. «Simtprocentīgi apgalvot suņu vainu šādos gadījumos nevar, jo dažkārt uzbrukt var suņa un vilka krusteņi,» teicis J. Ročāns. Pats saimnieks ir pārliecināts, ka tie bija apkārt dzīvojošo cilvēku suņi, kas klīst savā vaļā. «Daudzkārt esmu redzējis, kā suņi staigā brīvā dabā, cilvēki neievēro noteikumus un netur suņus piesietus sētā. Jau iepriekš pāris reižu dažas aitas un jēri bija sakosti, taču zaudējumi nebija tik lieli.

Āzijas kalniešu tradicionālie no piena gatavotie «enerģijas batoniņi» Latvijā atraduši savu uzņēmējdarbības nišu – Nepālā dzīvojošā latviete Aija Parlagreko attālināti vada graužamsiera ražotni savos dzimtajos Preiļos. Viņa jau aptuveni desmit gadus kopā ar ģimeni mitinās tālajā Nepālā, kur nokļuva, kad vīram tur tika piedāvāts darbs. Attālums nav šķērslis, lai izveidotu un vadītu šo neparasto siera ražotni.

Tā atradusi mājvietu iestādei nevajadzīgās Preiļu slimnīcas telpās. Graužamsierā apslēptais proteīna lādiņš gan nav pa zobam cilvēkiem. Lai gan Āzijas tautas līdzīgi gatavo proteīna batoniņus čurpi, kas lieti noder ekstrēmu slodžu gadījumā vai kā izdzīvošanas garants, piemēram, Himalaju kalnienes klejojumos. Preiļos ražotais produkts paredzēts suņiem, tas ir ārkārtīgi ciets, «ilgas iedarbības» suņu kārums. Ražošanai nepieciešama tikai viena izejviela – biezpiens (nepāliešu versijā gan tas tiekot gatavots no svaigpiena). Biezpienam nekas netiek pievienots, toties no tā tiek ņemts ļoti daudz. Ražošanas procesa laikā biezpiens tiek pakļauts skarbiem apstākļiem – karsēts, presēts un žāvēts, līdz tas kļūst karameles brūns un iegūst vajadzīgo konsistenci – riktīga graužama kaula blīvumā.

Pēc desmitem suņu pārbaudīšanas «Šampētera suņu lietā», kad pēc suņu kodumiem mira kāda sieviete, secināts, ka neviens no pārbaudītajiem suņiem nav saistīts ar traģisko gadījumu.

Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldes Zemgales iecirkņa darbinieki turpina izmeklēt šā gada sākumā plašu sabiedrības rezonansi izraisījušo gadījumu, kad pēc suņu uzbrukuma Pārdaugavā gāja bojā 1942. gadā dzimusi sieviete, ziņo VP.

Uzreiz pēc traģiskā negadījuma un pēc tam, kad policija izplatīja video, kurā bija redzami suņi, kas uzbruka sievietei, policijā vērsušies vairāki desmiti iedzīvotāju, sniedzot dažāda veida informāciju. Iedzīvotāju sniegtā informācija sadarbībā ar suņu ķērājiem regulāri tiek pārbaudīta - tiek apzināti suņi un pārbaudīta viņu iespējamā saistība ar traģisko negadījumu.

Lietas ietvaros jau pārbaudīta vairāku desmitu iedzīvotāju sniegtā informācija, kā arī veiktas vairākas ekspertīzes, to skaitā veikta arī ekspertīze uz sievietes ķermeņa atrastajām suņu spalvām, kas dod iespēju salīdzināt tās ar pārbaudāmo suņu spalvām.

Pārtikas un veterinārais dienests informē, ka suņu un kaķu barībā neatļautā viela karbamīds ir konstatēta arī citos, laboratoriskajai izmeklēšanai nosūtītajos, Tukuma straumes ražoto produktu un ražošanā izmantoto izejvielu paraugos.

Pārtikas un veterinārais dienests aicina suņu un kaķu īpašniekus pārskatīt iegādātos suņu un kaķu barības iepakojumus un neizmantot savu mīluļu ēdināšanā sekojošus produktus:

• Pilnvērtīga barība suņiem Dogo ar mājputnu gaļu - partijas nr. 2993, derīguma termiņš - 24.07.2018.

• Pilnvērtīga barība suņiem Dogo ar mājputnu gaļu - partijas nr. 2780, derīguma termiņš - 08.06.2018.

• Barība kaķiem Ņau Ņau - partijas nr.3052, derīguma termiņš - 04.08.2018.

• Pilnvērtīga barība suņiem Dogo ar gaļu - partijas nr. 2966, derīguma termiņš - 17.07.2018.

• Pilnvērtīga barība suņiem Dogo ar gaļu - partijas nr. 2806, derīguma termiņš - 12.06.2018.

Pavisam nesen Latvijas Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa nosauca par marodieriem cilvēkus, kuri nemaksā nodokļus. Atļaujiet stādīties priekšā! Es esmu marodieris.

Neminēšu nekādu informāciju, kas varētu palīdzēt mani identificēt – baidos, ka rīt pie manis ieradīsies mūsu valsts, atņems pēdējo un mani pašu iesēdinās. Taču sava biznesa būtību pacentīšos izklāstīt pēc iespējas saprotami un vienkārši. «Nepiesienieties» skaitļiem, tos esmu maksimāli vienkāršojis.

Esmu provinciāls biznesmenis, strādāju kādā mazā Latvijas ciemā, kādu pie mums ir simtiem. Izņemot manu uzņēmumu, mūsu ciemā praktiski nav darba vietu, neskaitot mežstrādniekus, dažus ierēdņus valdē un pāris pārdevējus, un krāvējus ciema veikalā.

Pirms dažiem gadiem manā uzņēmumā strādāja apmēram 50 cilvēki – ievērojama daļa ciema darbspējīgo iedzīvotāju, turklāt daži brauca uz darbu arī no apkārtējiem ciemiem. Savu rūpnīciņu es iesaucu par «ciemveidojošo uzņēmumu». Darbs ritēja, rūpnīciņa attīstījās, ik mēnesi es ieguldīju nedaudz naudas tās paplašināšanā, atjaunoju iekārtas un loloju plānus – paņemt kredītu un uzcelt jaunu modernu korpusu un, iespējams, pat nodrošināt ar mājokļiem speciālistus.

Tsukimi Ayano stāv ar putnubiedēkļiem pilnā klasē. Tā ir slēgta skola Japānas Nagoro ciemā, šis ir viens no skatiem, kuru iemūžinājusi fotoaģentūra Reuters.

Pateicoties šai sievietei, mazais ciems piedzīvo nepieredzētu apdzīvotības bumu - taču jaunie iedzīvotāji nav gluži tādi, kādus varētu iedomāties.

Nagoro tagad piepildīta ar cilvēkiem līdzīgiem putnubiedēkļiem. Tos visus 13 gadu laikā radījusi Tsukimi Ayano. Viņa atgriezusies dzimtajā ciemā, lai rūpētos par māti.

Sākotnēji viņa putnubiedēkļus sāka veidot, lai aizbiedētu dzīvniekus, taču tagad leļļu skaits jau pārsniedzis ciemā mītošo cilvēku skaitu. Putnubiedēkļi redzami mājās, laukos, kokos, ielās, kā arī autobusa pieturā, gaidot transportlīdzekli, kas nekad nepienāks.

Nagoro - tāpat kā daudzi citi ciemi Japānas laukos - smagi skārusi iedzīvotāju pārcelšanās uz pilsētām. Tagad tur mīt gandrīz tikai pensionāri.

Babītes novada pašvaldības dome apstiprinājusi Babītes novada pašvaldības budžetu 2017. gadam, kas pašvaldības pamatbudžetā paredz ieņēmumus 13 287 834 eiro un izdevumus 14 688 232 eiro apmērā, informē domes pārstāvji.

Izdevumi plānoti lielāki, jo no iepriekšējā gada ir izveidojies uzkrājums 1 623 374 eiro apmērā.

2017. gadā pašvaldības pamatbudžetā ieņēmumi no ienākuma nodokļa plānoti 11 682 971 eiro, kas ir par 678 746 eiro vairāk nekā 2016. gadā, no tiem 10 159 689 eiro – plānotie ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, bet 1 523 282 eiro – no nekustamā īpašuma nodokļa. Iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā šogad ir 2 106 024 eiro (par 40,3 % vairāk nekā pērn), un ir 20,73% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem.

Lai sākumskolas klašu izglītojamos nodrošinātu ar klašu telpām, 2017. gadā tiks uzsākts vērienīgs investīciju projekts - Babītes vidusskolas ēkas pārbūve, izbūvējot četru stāvu piebūvi ar kopējo platību 4000 kvadrātmetru. Šī projekta finansēšanai (aptuveni 3 500 000 eiro apmērā) paredzēts ņemt aizņēmumu Valsts kasē.

Lienes Laugales biznesā nepārtraukti klātesoši ir viņas suņi Teemo un Rolo

«Līdz 2018. gadam suņu apģērbu un aksesuāru izgatavošana man bija vairāk kā hobijs, bet, kad pieprasījums kļuva tik liels, ka nespēju vairs visu apvienot, izlēmu par labu savam biznesam, nevis standarta algotam darbam,» stāsta L. Laugale, kura attīsta suņu dizaina preču zīmolu Chillbe. Papildu šim biznesam viņa reizēm nodarbojas arī ar fotografēšanu.

Suņu apģērbu un aksesuāru izgatavošanai L. Laugale pievērsās 2013. gadā, kad pašas suns – jorkšīras terjers Teemo – bija tik mazs, ka veikalā kvalitatīvu un skaistu apģērbu tam nevarēja nopirkt. Tas mudinājis ķerties pie darba pašai.

Lai tīkamas pastaigas

«Pirmie klienti bija cilvēki, kuri pastaigu laikā nāca mums klāt un jautāja, kur es iegādājos sunim apģērbu, viņi arī tādu vēloties. Tagad man ir vēl viens suns, arī jorkšīras terjers – Rolo, kurš ir izmēros vēl uz pusi mazāks par Teemo. Apģērbus izgatavoju maziem suņiem, savukārt aksesuārus – visu izmēru suņiem,» stāsta uzņēmēja, uzsverot, ka biznesa veiksmes atslēga ir tā, ka darina to, kas viņai pašai patīk.

Klīnika iVF Riga vēlas izveidot nacionālo cilmes šūnu banku, pirmdien ziņo laikraksts Dienas Bizness.

Tajā būs iespējams iegūt, uzglabāt un sagatavot tālākai transplantācijai visu veidu šūnas – gan no asinīm, gan citiem avotiem (nabassaites, taukiem, ādas). Tiesa, lai to varētu izdarīt, vēl ir jāiziet sertifikācijas process Zāļu valsts aģentūrā (ZVA), stāsta klīnikas medicīnas direktore, ārste ginekoloģe Violeta Fodina.

2016. gadā uzņēmums saņēma sertifikātu cilmes šūnu iegūšanai un uzglabāšanai, un šobrīd tā ir vienīgā klīnika, kura izveidojusi šādu laboratoriju Latvijā.

Pašlaik Latvijā sasaldētās cilmes šūnas tiek uzglabātas tikai pacientu personīgajām vajadzībām. Taču citās valstīs, piemēram, Spānijā, jau septiņus gadus ir cilmes šūnu reģistrs, kas nozīmē, ka arī tie cilvēki, kuriem, piemēram, nav bērnu, bet kuriem ir nepieciešama ārstēšana ar cilmes šūnām, var vērsties donoru reģistrā pēc palīdzības. Līdz ar nacionālās cilmes šūnu bankas izveidi šāda iespēja būtu arī Latvijas iedzīvotājiem. V. Fodina teic, ka šāda banka nodrošinātu tūlītēju ārstēšanas materiāla pieejamību (tas nebūtu jāmeklē ārvalstīs), tā būtu droša un ātra pārvadāšana un piegāde valsts teritorijā, kā arī tas jebkurā brīdī ļautu pārliecināties par to, ka šūnas tiek uzglabātas atbilstoši noteiktajiem standartiem.

Mikrouzņēmuma Al De Media īpašnieks Linards Kālis, kurš vairākus gadus strādājis pie Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa (KPV LV), apgalvo, ka deputāta uzdevumā fiktīvi nodarbinājis vairākus cilvēkus, vēsta LTV raidījums de facto.

Iesniegumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) Kālis arī raksta, ka daļu no saņemtās algas devis deputātam atpakaļ skaidrā naudā. To raidījumam sacījusi vēl kāda persona, kas saņēmusi naudu no Kaimiņa.

Savukārt Kaimiņš noliedz, ka būtu saņēmis nedeklarētus ieņēmumus. Arī neatzīst, ka būtu devis norādījumus par darbiniekiem un algām.

Kaimiņš stāsta, ka mikrouzņēmumā Al De Media, kurā viņš nav bijis ne īpašnieks, ne vadītājs, darbinieki tiešām strādājuši viņa labā saistībā ar raidījuma Suņu būda veidošanu.

«Norādījums, [cik kuram maksāt], tas ir jūsu interpretējums. No manas puses tas ir ieteikums, cik cilvēkam vajadzētu maksāt par izdarīto darbu,» raidījumam teica deputāts.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) iepirkumā Kinoloģijas centra izveidei Rēzeknē, Maskava ielā 30 starp 6 pretendentiem par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA "Eltex" piedāvājums, ar kuru noslēgts līgums par 282 051,54 eiro un drīzumā tiks uzsākti būvdarbi.

Topošais komplekss nodrošinās kinologiem atbilstošus darba apstākļus, un tajā notiks muitas darba suņu apmācība, kas veicinās drošību un kontrabandas apkarošanu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Darbu gaitā notiks vecās noliktavas ēkas un garāžu pārbūve saskaņā ar VNĪ 2020. gada rudenī izstrādāto būvprojektu. Pārbūves darbi paredz specifiskajām prasībām atbilstošu kinologu un darba suņu apmācību telpu un saimniecības telpu izbūvi, kā arī drošu un dzīvnieku labturības prasībām piemērotu darba suņu uzturēšanas voljēru izveidi.

"Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Centra izveide padarīs mūsdienīgākus apstākļus gan darbiniekiem, gan darba suņiem un veicinās kontroles pasākumu efektivitāti robežpunktos, tādejādi sekmējot valsts drošību," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Babītes novada pašvaldības dome 27.janvārī apstiprināja Babītes novada pašvaldības budžetu 2016.gadam, kas pašvaldības pamatbudžetā paredz plānotos ieņēmumus 12,236 miljonu eiro apmērā, informē dome.

Tā kā no iepriekšējā gada ir uzkrājums 2,09 miljonu eiro apmērā, izdevumi pašvaldības budžetā plānoti 14,326 miljonu eiro apmērā. 2016.gadā pašvaldības pamatbudžetā ienākumi no nodokļiem plānoti 10,767 miljoni eiro, no tiem 9,256 miljonu eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet 1,51 miljons eiro nekustamā īpašuma nodoklis. Iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā ir 1,488 miljoni eiro, kas būs 16,2% no iedzīvotāju ienākuma nodokļu ieņēmumiem.

Lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju kvalitatīvāku izpildi, 2016.gadā tiks uzsākti vairāki pašvaldības ēku rekonstrukcijas darbi. Babītes ciemā, pārbūvējot ēku Liepu alejā 17, tiks izveidota plašāka publiskā bibliotēka, bet Salas pagasta Spuņciemā paredzēta ēkas Vietvalži pārbūve par kultūrizglītības centru, paredzot zāles pārbūvi, izveidojot muzeja telpas, telpas dažādām kultūras dzīves norisēm un citiem pasākumiem. Iegādājoties un uzstādot jaunus moduļus divu grupu izveidei, tiks paplašinātas telpas Babītes pirmsskolas izglītības iestādē. Paredzams, ka rudens pusē varēs uzsākt arī Babītes vidusskolas piebūves būvdarbus, lai jau 2017.gadā atrisinātu samilzušās problēmas ar klašu telpām. Vēl līdz 22.februārim turpinās būvniecības ieceres Babītes vidusskolas pārbūve sabiedriskā apspriešana.

Lai padziļināti pētītu sausās suņu barības saistību ar reto saslimšanu - barības vada dilatāciju jeb megaesophagus, dzīvnieku barības ražotājs Mars Inc. sadarbībā ar Kalifornijas Universitāti Deivisā (UC Davis, California, USA) izveidojis zinātnieku darba grupu, informē Latvijas Veterinārārstu biedrības valdes priekšsēdētāja Māra Viduža.

Slimības izraisītājus turpinās pētīt pasaules vadošie toksikoloģijas, epidemioloģijas, iekšķīgo slimību, patoloģijas un citu nepieciešamo veterinārmedicīnas un cilvēku medicīnas nozaru speciālisti.

Darba grupā kā eksperte patoloģijā aicināta piedalīties arī Latvijas pārstāve, veterinārārste Dr.med.vet. Ilze Matīse-Vanhoutana, kura vadīja zinātnisko pētījumu grupu pēc megaesophagus uzliesmojuma Latvijā pirms dažiem gadiem. Ārste uzsver: «Kamēr nav noteikts šo saslimšanu cēlonis, tikmēr apdraudēti dzīvnieku barības ražotāji, dzīvnieki un to saimnieki. Tāpēc turpināt to meklēt ir mūsu uzdevums, pat, ja brīžiem šķiet, ka cīnies ar vējdzirnavām.»

Kā informē LVB, tad pēdējo trīs gadu laikā pasaulē zināmi divi gadījumi, kad bīstamajai suņu slimībai, kuras izcelsmi parasti līdz šim saistīja ar iedzimtību, imunoloģiskiem vai neskaidriem faktoriem, konstatēta cieša saistība ar sauso suņu barību. Pirmais no tiem skāra vairāk nekā 250 suņus Latvijā, bet 2017.-2018. gadā retā saslimšana tika konstatēta gandrīz 200 suņiem Austrālijā. Neparasti lielais saslimušo suņu skaits Austrālijā ir epidemioloģiski saistīts ar Mars Inc. ražoto sauso barību Advance Dermocare, un uzņēmums lēmis par atbildīgu iesaistīšanos slimības cēloņa meklēšanā, kā arī kompensāciju izmaksām cietušo suņu saimniekiem.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir atcēlis visus uzņēmumam Tukuma straume piemērotos ierobežojumus suņu barības Dogo un kaķu barības Ņau ņau, kā arī izejvielu izplatīšanai, jo no Austrijas laboratorijas (Osterreichische Agentur fur Gesundheit und Ernarungsicherheit GmbH) saņemtie analīžu rezultāti liecina, ka izmeklētajos barības paraugos karbamīds nav konstatēts, informē PVD.

Austrijas laboratorijā testēšana veikta, izmantojot divas metodes. Vienā gadījumā karbamīda saturs tika noteikts mērot optisko blīvumu pie 420 nanometru (nm) viļņu garuma, bet otrā gadījumā, kā to paredz Eiropas Komisijas normatīvie akti, tas tika noteikts, mērot optisko blīvumu pie 435 nm viļņu garuma.

No Austrijas laboratorijas saņemtie analīžu rezultāti liecina, ka, izmeklējot barības paraugus ar noteikto metodi, t.i. mērot optisko blīvumu pie 435 nm viļņu garuma, karbamīda klātbūtne paraugos konstatēta netika.

Atgādinām, ka PVD atkārtotai izmeklēšanai uz Austrijas laboratoriju nosūtīja tos uzņēmuma Tukuma straume ražotās barības paraugus, kuros Dānijas laboratorija (Fødevarestyrelsens Laboratorie Aarhus) iepriekš konstatēja karbamīdu.