Koksnes ķīmijas institūta zinātnieks Nikolajs Vederņikovs ir viens no zinošākajiem furfurola ražošanas tehnoloģiju speciālistiem pasaulē.Koksnes ķīmijas institūta zinātnieks Nikolajs Vederņikovs

Pēdējos gados Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta Polisaharīdu laboratorijas vadītājs Nikolajs Vederņikovs ticis uzaicināts konsultēt pirmās furfurola rūpnīcas projektēšanu un darbības uzsākšanu Irānā, kā arī sniegt konsultācijas Ķīnā, kur ražo vairāk nekā 70 % no furfurola ieguves pasaulē.

Furfurols, kas tulkojumā no latīņu valodas burtiski nozīmē sēnalu eļļa, jo pirmo reizi to ieguva no sēnalām, ir vienīgais rūpnieciskā organiskā sintēzē izmantotais monomērs, ko iegūst nevis no naftas, bet no augu valsts izejvielām. Furfurols sekmīgi konkurē ar naftas ķīmijas produktiem kā polimēru iegūšanas izejviela.

Viens no Latvijas zinātniekiem saņēmis vēstuli ar aicinājumu ziedot 5000 eiro Ziedojumu biedrībai, kas vēlāk izrādījušies nekaunīgi naudas izspiedēji, vēsta Latvijas Avīze. Visu informāciju, kuru izmantoja naudas izspiešanas mēģinājumā, noziedznieki spēja atrast internetā.

«Kad viens no Latvijas zinātniekiem šā gada 5. martā saņēma vēstuli ar aicinājumu ziedot 5000 eiro kādai nesaprotamai Ziedojumu biedrībai, viņš krustu šķērsu aizdomājās, ko nozīmē šis aicinājums un kas aiz tā slēpjas. Uz aploksnes bija uzlīmēta datorrakstā sagatavota lapiņa ar precīzu viņa vārdu, adresi un pasta indeksu. Arī teksts bija rakstīts ar datoru. Atpakaļadreses nebija. Nekādu draudu vai divdomību vēstulē it kā nebija, tomēr neizprotamā Ziedojumu biedrība nekādu omulības sajūtu neradīja. Viņš nolēma vērsties policijā. Brasas iecirkņa policijā pieņēma vīrieša iesniegumu, tomēr kriminālprocesu neuzsāka,» informē laikraksts.

Zinātnieks Aivars Zemītis ir piedzīvojis tehnomatemātikas attīstību no pašiem pirmsākumiem, un viņa izstrādātie algoritmi un programmatūra kalpo dažādās nozarēs daudzviet pasaulē.

Šobrīd Aivars Zemītis ir zinātniskais līdzstrādnieks Fraunhofera Tehno- un lietišķās matemātikas institūtā (ITWM) Kaizerslauternē, Vācijā. Uz turieni viņu jau 80. gadu beigās aizveduši veiksmīgi veiktie elastības teorijas aprēķini — izstrādātais algoritms, kas sekunžu laikā uzrādījis tos pašus rezultātus, kas gatavajai komerciālajai programmai prasīja vairākas stundas.

Man allaž ir gribējies pārbaudīt, ko spēju, saka Aivars Zemītis. Šī vēlme savulaik likusi arī doties studēt ārpus Latvijas. «Sekmīgi mācījos Latvijas Universitātē, bet likās, ka nevaru tikt zinībās iekšā gana dziļi. Uzvarēju Zinātnes akadēmijas studentu zinātnisko darbu konkursā un aizbraucu uz Maskavu. Tagad gan nezinu, vai es vēlreiz to darītu. Biju jau precējies, mums piedzima pirmais bērns, un grūti bija braukt projām. Mana sieva Rūta bija tā, kas mani mudināja un pārliecināja, ka tas jādara. Bez viņas es neko nebūtu sasniedzis.»

Tīmekļa izsolē itāļu Renesanses mākslinieka Sandro Botičelli glezna pārdota par 80 miljoniem ASV dolāru, (66 miljoni eiro) pavēstījis izsoļu nams "Sotheby's".

Gleznas cena kopā ar komisijas maksu sasniedz 92 miljonus dolāru, un tas ir jauns rekords izsolēs pārdotajiem Botičelli darbiem.

Gleznas jaunā īpašnieka vārdu "Sotheby's" neatklāj.

Mākslas darbs, kurā attēlots jauns vīrietis, tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām Renesanses gleznām, kas atrodas privātās nokās, norādīja izsoļu nams.

"Viens no nozīmīgākajiem jebkura perioda portretiem, kas jebkad nonācis izsolē, un viens no zīmīgākajiem Florences Renesanses darbiem izsolē sasniedzis 92,2 miljonus [dolāru]," tviterī pavēstīja "Sotheby's".

Glezna "Jauns vīrietis ar medaljonu" tapusi 15.gadsimta beigās, bet 18.gadsimtā to iegādājies kāds britu aristokrāts.

Tā VII samitā Globālā enerģija, kas 10.aprīlī notika Karlsrue Tehnoloģijas institūtā (KIT) Vācijā, secināja pasaules enerģētikas jomas eksperti.

Galvenā samita tēma bija «Enerģētika jaunā ciklā», un tā laikā eksperti prognozēja nākotnes enerģētikas tendences, skaidroja sabiedrības gatavību industriālajai revolūcijai un definēja problēmas, kas jārisina, lai sagatavotu enerģētikas jomu nozīmīgām pārmaiņām. Liela uzmanība tika veltīta drošu, nedārgu un mūsdienīgu enerģijas avotu pieejamības problēmai, kā arī starptautiskajai sadarbībai šajā sakarā. «Mūsu paaudze ir globālo tehnoloģiju pārmaiņu lieciniece, un tās skars visas sabiedrības dzīves sfēras. To izmērs ir salīdzināms ar tādiem izgudrojumiem kā tvaika mašīna, pirmā skaitļošanas tehnika un internets,» atzīmē asociācijas «Globāla enerģija» prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Ignatovs.

Latviešu zinātnieks Ivars Kalviņš nominēts prestižajai Eiropas Izgudrotāju balvai, informē Eiropas Patentu iestāde.

Ivars Kalviņš ir viens no pasaulē vadošajiem zinātniekiem medicīniskās bioķīmijas jomā, kurš radījis jaunu medicīnisko preparātu paaudzi sirds un asinsvadu slimību, Alcheimera un vēža ārstēšanā un novēršanā.

Šī ir pirmā reize, kad nozīmīgajai balvai ir nominēts zinātnieks no Latvijas. I.Kalviņa nozīmīgākais izgudrojums meldonijs ir pamatā preparātam Mildronāts, vienam no veiksmīgākajiem medicīniskajiem preparātiem, kas radīti Latvijā.

Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors un ķīmijas doktors I. Kalviņš var lepoties ar teju 260 izgudrojumiem un vairāk kā 900 patentiem un patentu pieteikumiem. Triju Zvaigžņu ordeņa īpašnieks Kalviņš savā zinātniskajā darbībā ir fokusējies uz mazām organiskas izcelsmes molekulām, kas regulē enerģijas ražošanas ceļus cilvēka ķermenī. Pārliecināts, ka šīs molekulas spēlē nozīmīgu lomu slimību novēršanā un ārstēšanā, 67 gadus vecais Latvijas zinātnieks ir radījis jaunu medicīnisko preparātu paaudzi, kas imitē dabiskus organiskos savienojumus. Viņa radītie preparāti spēlē nozīmīgu lomu sirds un asinsvadu slimību, Alcheimera slimības, iekaisuma un hronisku sāpju novēršanā un ārstēšanā, un ir pierādīta to iedarbība veiksmīgā cīņā pret vēzi.

Andris Ambainis ir viens spējīgākajiem pasaules jaunajiem zinātniekiem kvantu skaitļošanā un jaunākais akadēmiķis Latvijas Zinātņu akadēmijas vēsturē.

Kvantu skaitļošanā Andris Ambainis sācis strādāt jau pirms 12 gadiem, pēc maģistra un doktora studiju pabeigšanas Latvijas Universitātē aizbraucot uz ASV studēt doktora programmā Kalifornijas universitātē Bērklijā.

«Toreiz biju tradicionālais datoriķis un matemātiķis un par kvantu fiziku zināju tikai no populārzinātniskajiem žurnāliem. Mana pirmā doktora disertācija bija par parasto skaitļošanu, bet tobrīd parādījās pirmie zinātniskie raksti par kvantu skaitļošanu. Mans disertācijas vadītājs, profesors Rūsiņš Mārtiņš Freivalds saprata, ka šī varētu būt interesanta joma, un iedeva dažus no tiem man palasīt. Tas bija vienu gadu pirms tam, kad šajā jomā notika lielie atklājumi, kas kvantu skaitļošanu padarīja tik aktuālu.»

Jānis Ancāns ir viens no nedaudzajiem zinātniekiem pasaulē, kuri pievērsušies cilvēka ādas cilmes šūnu pētījumiem.

Pieauguša cilvēka ķermenī ir no 50 līdz 100 triljoniem šūnu. «Tās visas ir cēlušās no vienas «mātes» jeb vienas cilmes šūnas — apaugļotas olšūnas — un veido visus mūsu organisma audus un orgānus. Mums ir apmēram 230 audu veidi, kas radušies no vienas cilmes šūnas,» skaidro zinātnieks.

Apaugļota olšūna ir visspēcīgākā cilmes šūna, tai seko embrionālās cilmes šūnas un tad — embrijam pieaugot par cilvēku, audos paliek t.s. somatiskās cilmes šūnas. Tās tiek izmantotas eksperimentālajā medicīnā, un tieši tās pēta Jāņa Ancāna vadītajā Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes Bioanalītisko metožu laboratorijā, kas ar PHARE finansējuma atbalstu izveidota 2005. gadā.

Esmu laimīgs cilvēks un humānas profesijas pārstāvis, — par sevi saka pārtikas un veterinārmedicīnas eksperts Jāzeps Rimeicāns.

Stāvējis klāt Latvijas Veterinārā dienesta izveidei un deviņus gadus bijis tā direktors, pārstāvējis Latviju veterinārmedicīnas jomā iestāšanās sarunās Pasaules Tirdzniecības organizācijā un Eiropas Savienībā (ES), tagad Jāzeps Rimeicāns ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes Preklīniskā institūta vadošais pētnieks un kopš 2002. gada — arī starptautisks eksperts dažādās valstīs.

Gandarīts par to, ka savas bagātīgās zināšanas un pieredzi var nodot citiem. «Mums, latviešiem, jābūt daudz lepnākiem — mēs varam ne tikai uzklausīt padomus, bet arī dot tos citiem.»

«Varu pateikt, ka summa, ko no valsts budžeta saņem Latvijas zinātne, ir apmēram līdzvērtīga ar viena vidēja izmēra Vācijas institūta budžetu. Mēs dzīvojam pilnīgi citu skaitļu pasaulē, lai izpildītu prasības, ko izvirza Rietumos,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, prof. Dr. Juris Ekmanis.

«Neviens zinātnieks Latvijā nav kļuvis miljonārs. Piedevām kā zinātnei, tā augstākajai izglītībai pāri klājas iespaidīgs birokrātijas presings. Tur pamatuzstādījums – ja zinātnieks vai pasniedzējs kaut kādā veidā pretendē uz budžeta latiem, tad viņš ir potenciāli aizdomīgs. Kontrolējams, novērojams, it kā viņš sēdētu un domātu, kā man kaut ko noblēdīt. Tas ir dziļi aizvainojoši, un visu laiku nākas attaisnoties. Zinātnieks raksta atskaites, precizē, vāc tramvaja biļetes kā pierādījumus, ka braucis no objekta uz objektu, – slīkst papīru jūrā. Tikko satiku slavenu akadēmiķi. Viņš saka – izmisums, es taču pie zinātnes netieku! Rakstu, rakstu, jo esmu dabūjis valsts pasūtījumu – nemitīgi jātaisnojas. Tas nenogalina fiziski, bet tas jaunos galīgi no Latvijas izdzīs ārā. Šis ir tas bīstamais paņēmiens, kā dabūt jaunos prom, – ar birokrātiju. Vācijā viņi ieiet laboratorijā, saka – vajag tādu un tādu aparātu. Labi, nopirksim – viņiem atbild. Zinātnieki ķeras pie darba, strādā, nedomājot ne par atskaitēm, ne tabelēm,» skaidrojis Zinātņu akadēmijas prezidents.

Nodibinājuma Mākslīgā intelekta fonds vadītājs un bijušais politiķis Einars Repše strādā pie mākslīgā intelekta radīšanas, kas spētu patstāvīgi mācīties un attīstīties, sacīja Repše.

«Izveidot algoritmus, kas spēj mācīties, ir mūsu darba pamatuzdevums. Gribam veidot datoriem spēju mācīties, varbūt ne ar tik jaudīgiem datoriem, kādus IBM var nodrošināt saviem projektiem, kuriem tiek lietoti pāris tūkstoši kodolu jeb procesoru. Galvenais ir pats algoritms, kas spēj mācīties. Ātrums ir otršķirīgs. Centīsimies to izdarīt kaut vai ar fonda darba stacijām. Ja datoru atstājam ieslēgtu nedēļu, gribam redzēt, ka pēc nedēļas tas spēj savus uzdevumus veikt labāk. Un lai tas process arvien paātrinātos,» sacīja Repše.

Repšes mērķis ir izveidot inteliģentu aģentu, kas spēs mācīties pats no savas pieredzes un spētu arvien labāk un labāk veikt uzdevumu neatkarīgi no tā, kāds tas uzdevums būtu un kādi ir tās vides likumi, kurā aģents darbotos. «Tas būtu aģents, kas mācītos jebkuros apstākļos, tāpat kā cilvēks,» sacīja Repše.

Jaunas atmiņas mikroshēmas, kas ir caurspīdgas, pietiekoši elastīgas, lai tās varētu salocīt kā papīra lapu, spēj izturēt ļoti augstas temperatūras un darbojas agresīvā vidē, drīzumā varētu tikt izmantotas nākošās paaudzes zibatmiņu, mobilo tālruņu un datoru izgatavošanā, vēsta IT medijs Tom’s Hardware.

Ierīces, kas izmanto šādas mikroshēmas, varētu darboties pat kosmosā, uzskata ASV zinātnieks Džeimss Tours (James Tour), kura vadītā komanda izstrādājusi mikroshēmu prototipus. Izmantojot jaunas tehnoloģijas, mikroshēmās arī iespējams uzglabāt ievērojamu datu daudzumu.

«Jaunajām mikroshēmām ir vairākas priekšrocības, salīdzinot ar pašlaik miljonos zibatmiņu, viedtālruņu, datoru un citos produktos izmantotajām,» runājot 43. Amerikas Ķīmijas biedrības sanāksmē sacīja Dž. Tours.

Tā kā mikroshēmas ir caurspīdīgas, tās varētu iebūvēt, piemēram, stiklā. Tādējādi varētu izstrādāt ar jauno tehnoloģiju apgādātus automašīnu, militāro transportlīdzekļu un kosmosa kuģu logus, kuri kalpotu arī par datu glabātuvēm. Izmantojot šāda veida mikroshēmas daudz plānākus varētu padarīt viedtālruņus un planšetdatorus.

Simtiem izstrādātu receptūru un preparātu no dabas vielām mājdzīvnieku ārstēšanai un profilaksei tapušas Dr.hab.med.vet. Jāņa Vētras vadībā.

«Rau, tur tā lielā ēka, kurai bērzi aug uz jumta, ir bijušais veterināro preparātu lielražotājs Sigfarm, kuru savulaik izveidoju un 16 gadus biju direktors, pelnījām miljonus,» teic zinātnieks Jānis Vētra, raudzīdamies pa sava kabineta logu.

Līdzās – viņa tagadējam lolojumam – Dabas vielu farmācijas laboratorijai Fitosan – arī ābeļdārzs, kura dēļ nācās amatu zaudēt – padomju vara nepiedeva privātīpašnieciskās tieksmes, kad pēc direktora iniciatīvas darbiniekiem tapa ciemats ar mājiņām dārzā.

Fitosan ražo papildbarību un kopšanas līdzekļus (ziedes, šķīdumus) produktīvajiem un mīļdzīvniekiem un aptiekas produkcija. «Par uzņēmumu labāk jau zina stāstīt Maija Augule, kas tagad ir uzņēmuma direktore. Es vairāk par to vēsturi,» skaidro zinātnieks. «Vēl 1991. gadā Sigfarm bija vienā līmenī ar uzņēmumu Grindeks. Kad uzņēmums izjuka, tā produkcijas ražojumus turpināja vairāki nelieli uzņēmēji,» atceras zinātnieks. «Fitosan esam palikuši pēdējie mohikāņi, kas 20 gadus mēģina saglabāt un attīstīt nozari.»

Itālija savā ziņā vienmēr ir bijis mans sapņu galamērķis, kas pārsteidz ne tikai ar fantastiskām dabas ainavām un kulināriju, bet arī ar dažādību. Mērojot vien dažus desmitus kilometru, iespējams baudīt gan modes un stila metropoles krāšņumu, gan klusas kalnu pilsētiņas burvību.

Uz Itāliju četru cilvēku sastāvā devāmies decembra sākumā. Aviobiļetes, kas tika iegādātas jau septembrī, vienam cilvēkam abos virzienos izmaksāja aptuveni 60 eiro - kādam biļeti paveicās nopirkt nedaudz lētāk, kādam - dārgāk, taču kopumā lidojuma izmaksas bija ļoti zemas. Izmantojot Ryanair piedāvāto iespēju, izvēlējāmies lidot uz Bergamo lidostu, kas atrodas aptuveni 50km attālumā no Milānas.

Jau sākotnēji sapratām, ka vēlamies Itāliju apceļot ar auto, tāpēc apmēram divas nedēļas pirms ceļojuma Rentalcars.com rezervējām automašīnu, kuru uzņēmums piedāvāja saņemt turpat Bergamo lidostā. Izvēloties pilno apdrošināšanu, auto noma sešām dienām izmaksāja 176 eiro. Tāpat tikām brīdināti, ka uz vietas būs nepieciešams iemaksāt 90 eiro lielu drošības naudu. Jāpiebilst, ka auto vadītājam, kurš vēl nav sasniedzis 26 gadu vecumu, šīs izmaksas, ņemot vērā auto nomu mājaslapās pieejamo informāciju, būs krietni dārgākas. Lai gan tieši pateicoties automašīnai, īsā laikā izdevās iepazīt Itāliju no tādām šķautnēm, kas, ceļojot citādi, iespējams, paliktu nepamanītas, nevar noliegt, ka auto esamība brīžiem sagādāja arī liekas galvassāpes. Pirmās raizes sākās jau tajā brīdī, kad Latvijā apjautām, ka Rentalcars.com šajā gadījumā darbojas tikai kā starpnieks un patiesais nomas pakalpojuma sniedzējs ir uzņēmums Budget, kura reitings atsevišķās interneta vietnēs bija noslīdējis pat zem vienas zvaigznes. Saprotot, ka rezervāciju atcelt nav iespējams un nauda jau ir samaksāta, atlika vien cerēt, ka viss būs labi. Nedaudz paskrienot uz priekšu, jāatzīst, ka tik gludi gan viss negāja - jau otrajā dienā mūsu mašīna stāvvietā tika apskādēta un daļa iemaksātās drošības naudas beigās netika atgriezta. Interesanti, ka pāris desmiti eiro tika ieturēti nevis par nelielo skādi, bet gan tāpēc, ka auto it kā atgriezts ar nepilnu bāku, kas gan gluži neatbilda taisnībai.

Nekustamo īpašumu attīstītājs uzņēmums SIA “LNK Properties” Vesetas ielā uzsācis projekta “Renaissance” - daudzīvokļu dzīvojamās mājas - būvniecību. Kopējās projekta investīcijas ieskaitot zemes iegādi mērojamas 5,5 milj. eiro apmērā.

Projekts “Renaissance”, kura arhitektūru un iekštelpu dizainu ir veidojis arhitektu birojs “Sarma Norde”, veidots kā mūsdienu Renesanses objekts - askētiska tās izteiksmē, harmoniska Renesanses iedvesmotajās proporcijās un atšķirīga piedāvātās dzīves telpas koncepcijas ziņā.

Septiņu stāvu ēkas apjomu veido tikai 10 dzīvokļi - divstāvu un atsevišķi vienstāvu, tādejādi fasādē skaidri paužot to dalījumu. Divstāvu dzīvokļi ar dubulto augstumu gan interjerā, gan fasādē atspoguļos ēkas unikālo tēlu, vienlaikus uzskatāmi parādot katru dzīvokli kā atsevišķu, individuālu dzīvojamo vienību. Projekta “Renaissance” iedzīvotājiem būs pieejamas arī 18 autostāvvietas.

Rīgā durvis vēris Bank M2M Europe rekonstruētais un modernizētais birojs. Rekonstrukcijas projektu izstrādāja un realizāciju vadīja uzņēmums Vincents Arhitektūra, informē bankas pārstāve Jūlija Kondratoviča.

Rekonstrukcijas koncepcijas pamatā ir ideja - 21.gadsimta Eiropas līmeņa boutique stila privātā banka, kas arhitektoniski veidota kā jauna iekštelpu struktūra vēsturiskās ēkas iekšienē.

Bank M2M Europe telpu jaunā interjera izveidē Vincents dizaineru galvenais iedvesmas avots bija 16.gs. renesanses laika Itālija, kas iemieso gan greznību un pārticību, gan inteliģences, zinātnes mākslas un literatūras uzplaukuma klātbūtni.

«Mums, kā boutique bankai ir svarīgi ne tikai izaugsmes un peļņas cipari, bet arī emocionāla bankas uztvere no klientu un darbinieku puses,» komentē Bank M2M Europe valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda ceturtdien ierosināja, ka uz jaunajām eiro banknotēm varētu atrasties Renesanses mākslinieka Leonardo da Vinči un franču politiķes Simonas Veilas portreti.

ECB paziņojusi par plāniem līdz 2024.gadam laist klajā jaunas banknotes, bet debates par Eiropas Savienības (ES) vienotās valūtas dizainu parasti pavada politiska spriedze.

Uz 2002.gadā ieviestās valūtas banknotēm attēloti romānikas un gotikas arhitektūras motīvi, lai izvairītos no debatēm par vēsturiskiem personāžiem.

Bet banknošu dizains tiks mainīts, un ECB tagad uzsākusi dizaina izstrādes un konsultāciju procesu, iesaistot sabiedrību un 19 ekspertu komisiju - no katras eirozonas valsts pa vienam.

Lagarda savas idejas izklāstīja intervijā Francijas radio.

"Mums vēstures gaitā ir jāatrod diži, patiesi eiropieši, lai mēs spētu atpazīt sevi," Lagarda sacīja "France Inter".

Latvijas nanopulveru ražotājs savu nākotni saista ar jaunu produktu attīstīšanu.

Kaut gan vārds «nanopulveris» izklausās diezgan moderni un pat inovatīvi, tā ražotājs, uzņēmums Plazma. Keramika. Tehnoloģija pieskaitāms pie Latvijas zinātnes un arī biznesa veterāniem: plazmas tehnoloģija, kas ļauj no metāliem ar īpašas ķīmiskās reakcijas palīdzību iegūt pavisam jaunu materiālu – īpaši smalkas konsistences pulverus jeb nanopulverus, Latvijas neorganiskās ķīmijas institūtā tika izstrādāta vēl pagājušā gadsimta 60. gados. Tā joprojām ir perspektīva, saka firmas vadītājs Ēriks Palčevskis, lai gan patlaban uzņēmumam neiet tik labi, kā gribētos.

Georgs Jankovskis pirms vairāk nekā 50 gadiem licis pamatus jaunai ārstniecības metodei — osteorefleksoterapijai Georgs Jankovskis ir gan zinātnieks, gan ārsts, kurš vēl šobrīd, 88 gadu vecumā, regulāri pieņem pacientus.

Profesoru sastopam Latvijas Universitātes (LU) Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtā viņa pieņemšanas laikā. 39 gadus vecajai Santai ir miopātija, iedzimts muskuļu vājums, ar kuru sirgstošie parasti ir spiesti savu dzīvi pavadīt ratiņkrēslā. Pēc osteorefleksoterapijas kursa Santa ir spējusi patstāvīgi nostāties kājās un staigāt.

Par litija jonu baterijas tēvu uzskatītais Japānas zinātnieks Akira Yoshino Eiropas Patentu biroja ceremonijā Vīnē, 20. jūnijā saņēma Eiropas gada izgudrotāja balvu par savu ieguldījumu litija jonu bateriju izstrādē un attīstībā.

Viņš izgudrojis populārāko akumulatoru veidu, kas tiek izmantots tādās ierīcēs kā mobilie tālruņi, klēpjdatori, digitālās kameras, videokameras un elektriskie automobiļi. Pirmo litija jonu akumulatoru 1991. gadā klajā laida Sony.

Pirms balvu piešķiršanas un laureātu paziņošanas, DB bija iespēja īsai sarunai ar slaveno japāni.

Litija jonu baterijas šodien ir viens no pieprasītākajiem enerģijas avotu veidiem un, attīstoties tehnoloģijām, pieprasījums pēc tiem palielinās. Kādas ir litija resursu rezerves uz mūsu planētas? Vai mums ir pietiekami daudz litija?

Litija rezerves uz Zemes nav problēma. Uzdevums ir - kā to iegūt, litijs nav koncentrēts vienā vietā.

Latvijā izgatavots saules tricikls – ar saules enerģiju un kāju muskuļu spēku darbināma pārvietošanās ierīce, kuru varēs aplūkot izstādē Vide un enerģija 2016, kas no 13. līdz 16. oktobrim notiks Ķīpsalā, informē BT1.

«Doma par saules velosipēdu automātiski ienāca prātā, kad pludmalē ieraudzīju elektrisko velosipēdu. Ar akumulatoru darbināmais velosipēds var noripot vidēji 35 km, un tad jau ideja, ka akumulatoru braukšanas laikā varētu papildināt ar elektrību no saules baterijas, mani vairs neatstāja,» tricikla ideju komentē Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta zinātnieks Dr. Jānis Kleperis, kura vadībā tapa saules tricikla prototips.

Novērtējot Saules enerģijas potenciālu un neizsmeļamību, trīs Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta jaunieši – Artis Volkovs, Artūrs Gruduls, Mārtiņš Vanags – kopā ar vecākajiem kolēģiem – konstruktoru Jāni Straumēnu un inženieri Vladimiru Ņemcevu – elektrovelosipēda rumbas motoru iemontēja pašu konstruētā tricikla aizmugurējā ritenī, un kājām lika ražot elektrību, griežot pedāļus velotrenažiera ģeneratoram. Papildu elektrisko enerģiju triciklam dod divi 100 W monokristāliska silīcija saules bateriju paneļi, kas izvietoti uz tricikla jumta.

Pieminekļa «Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no fašistiskajiem iebrucējiem» jeb tā dēvētā Uzvaras pieminekļa māksliniecisko vērtību savā ziņā var pielīdzināt Brīvības piemineklim vai Brāļu kapu ansamblim, Latvijas Radio pauda Latvijas Zinātņu akadēmijas priekšsēdētājs, mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis.

«Šajā piemineklī ir liels mērogs, kurā izveidots ansamblis, kas savā veidā līdzvērtīgs, es nebaidos salīdzināt, Brāļu kapu ansamblim un Brīvības piemineklim. Tas savā apkārtnē pakļauj lielu teritoriju un ienes viņā savu emocionālo starojumu, jā, tādu starojumu, kādu prasīja tā laika māksla,» norādīja mākslas zinātnieks.

Tajā pašā laikā O. Spārītis prognozēja, ka politiskajās sarunās par pieminekļa nākotni mākslas zinātāju viedoklis netiks ņemts vērā.

Iepriekš rakstīts, ka tieslietu ministrs Jānis Bordāns pauda, ka Uzvaras piemineklim neesot vietas blakus Gaismas pilij un ka nākotnē šī pieminekļa vietā varētu atrasties, piemēram, starptautisks stadions, taču pašam piemineklim Rīgas panorāmā būtu jāizskatās citādāk. Savukārt portālā ManaBalss.lv par iniciatīvu, kas piedāvā nojaukt tā dēvēto Uzvaras pieminekli un atjaunot laukuma vēsturisko plānojumu, parakstījušies vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku. Tiesa gan, lai jautājumu par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu skatītu parlamentā, ieceres ceļš varētu nebūt viegls, jo tas būtu pretrunā ar 1994. gadā noslēgto Latvijas valdības līgumu ar Krieviju, norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvis Kārlis Eihenbaums.

Kāds amerikāņu zinātnieks nolēmis paeksperimentēt ar cilvēkiem Vācijas pilsētā Drēzdenē. Viņš tur atstāj vienreizlietojamus fotoaparātus, kurus var izmantot ikviens, bet pēc tam tos atkal savāc un rezultātus atspoguļo tiešsaistē, vēsta thelocal.de.

Metjū Jorgensens vietni A Peoples' Picture jau vairākus gadus vadījis ASV. Viņš publiskās vietās atstāj vienreizējas lietošanas fotoaparātus ar tiem piestiprinātām zīmītēm. Pārceļoties uz Drēzdeni pagājušā gada maijā, viņš nolēmis projektu ņemt līdzi.

«Sākumā es domāju, ka vācieši vispār neaiztiks šis fotoaparātus,» stāstījis zinātnieks un piebildis, ka viņam tomēr nav bijusi taisnība. Reakcija bijusi līdzīga kā ASV.

Fotoaparātus Jorgensens galvenokārt izvieto Drēzdenes parkos un secinājis, ka vācieši cenšas būt radošāki nekā amerikāņi.

Par fundamentālajiem silīcija dioksīda jeb kvarca stikla īpašību pētījumiem Latvijas Zinātņu akadēmijas balvu šogad saņēmis Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks Linards Skuja, kurš ir viens no pasaulē visvairāk citētajiem Latvijas fiziķiem.

Viņa pētījumi ir citēti 4663 reizes 2712 dažādos avotos, bet Hirša indekss sasniedz 35 punktu atzīmi.

Tā kā Latvija ir salīdzinoši neliela valsts, mums ir jāsaprot, ka pētniecībā varam būt izcili tikai kaut kādās nišās, atzīst zinātnieks, kurš savējo ir atradis un padziļināti tajā rokas jau vairāk nekā 30 gadus. Viņa mērķis ir līdzdarboties ideāla kvarca stikla radīšanā, kas palīdzētu pilnveidot tehnoloģijas dažādās nozarēs, tostarp enerģētikā, medicīnā un zinātniskās aparatūras būvē.

"Kādam varētu šķist, ka ar kvarca stikla jeb stiklveida silīcija dioksīda (SiO2) pētniecību nodarboties visu mūžu ir ļoti šauri un vienveidīgi, taču man ir paveicies ar to, ka ir izrādījies – šis lauciņš ir praktiski ļoti nozīmīgs, šim stiklam ir būtiska nozīme modernajās tehnoloģijās. Tas ir viscaurspīdīgākais materiāls dabā, kas ir ļoti izturīgs pret ārējām iedarbībām, piemēram, radiāciju, un kūst tikai pie vairāk nekā tūkstoš grādu augstas temperatūras," zinātnieks stāsta intervijā žurnālam "Dienas Bizness".