Latvija var!

Latvija Var! Tā dullā spīts

Jana Gavare, 67084450, Db, 06.06.2008

Pats par sevi Juris Lauznis saka: «Inženierim ir jāmācās nepārtraukti. Tiklīdz viņš beigs lasīt un interesēties par jaunumiem, pēc pāris mēnešiem kā profesionālis jau būs miris.»

Foto: Ritvars Skuja, DB

Jaunākais izdevums

Viens no pieredzējušākajiem Latvijas speciālistiem darbā ar medicīnas aparatūru, Juris Lauznis piedāvā eksperimentālas izstrādnes pasaules tirgum.

Nelielās divas istabiņas Latvijas Tehnoloģiskajā centrā Juris Lauznis sauc par svētnīcu — te atrodas izstrādāšanas stadijā esošo iekārtu iekšas, datori, oscilogrāfs un viss, kas nepieciešams darbam. Nesen kompānija Integris, kuras direktors un līdzīpašnieks kopā ar kolēģi Viktoru Streļču viņš ir, pabeigusi projektu Heart Guard.

Kopā ar partneriem no Latvijas un Lietuvas Eiropas zinātnes pētījumu programmas EUREKA ietvaros izstrādāta individuāla bezvadu elektrokardiogrammas reģistrēšanas un noraidīšanas iekārta un brīdinājuma sistēma. Elektrokardiogrammu reģistrē sērkociņa izmēra kastīte, kas ar Bluetooth tehnoloģiju tiešsaistes režīmā savienota ar datoru. «Kardiogrammu iespējams arī elektroniski nosūtīt ārstam. Šo iekārtu var darbināt nedēļu vai mēnesi, tik, cik vajadzīgs novērošanai vai kaites noteikšanai, un pacientam šajā laikā nav jāuzturas slimnīcā,» stāsta Juris Lauznis.

Melnā kaste un bērnu aukle

Šobrīd Integris paralēli strādā pie trim projektiem, un tie visi saistīti ar mobilu sistēmu projektēšanu. Pašlaik kompānijas darbības virzieni ir medicīnas aparatūra un nejaušā kārtā — arī autoelektronika, stāsta Juris Lauznis.

Proti, izstrādāta melnā kaste jeb notikumu reģistrācijas sistēma automobilim. «Tirgū tiek piedāvāti līdzīgi risinājumi, tikai tie maksā tik dārgi, ka lielākā daļa vietējo autopārvadātāju to nevar atļauties. Turklāt pašlaik tirgū esošās iekārtas nespēj reģistrēt degvielas daudzumu bākā ar pietiekošu precizitāti. Mūsu iekārta digitālā veidā reģistrē, cik daudz, kur un cikos degviela uzpildīta un kā patērēta. Precizitāte ir pāris litru robežās.»

Vēl viens interesants projekts top sadarbībā ar Ventspils Augsto tehnoloģiju parku — tiek izstrādāta elektroniskā bērnu aukle. Atšķirībā no citiem piedāvājumiem tirgū, ierīce darbojas netradicionāli. Šādi dulli projekti mums patīk, smaida Integris direktors.

Esam labāki

Integris iekārtas izstrādā un izgatavo līdz to eksperimentālam paraugam. Tālākais jau ir ražotāju ziņā. Lielākais darba apjoms šobrīd tiek veltīts sadarbībai ar amerikāņu medicīniskās diagnostikas iekārtu ražošanas korporāciju Welch Allyn, kas sākusies jau 90. gados, kad Juris Lauznis strādājis vienā no pirmajiem ASV—Latvijas kopuzņēmumiem — Amerilat.

«Mēs nekopējām ārzemju ierīces, bet braucām uz izstādēm, noskatījāmies idejas, jaunākās pasaules tendences medicīnas aparatūras būvē un, liekot lietā savas smadzenes, taisījām kaut ko jaunu, piemēram, izstrādājām pacientu monitorus un mikroviļņu prostatas ārstēšanas sistēmu. Gatavojām aparatūru nelielās sērijās, un pat ārzemnieki atzina, ka tā ir pasaules līmenī. Šai mūsu darbībai bija gan komerciāls pamats, gan arī spīts — «mēs taču esam labāki par ķīniešiem!»»

To arī izdevies pierādīt. Krievijā Amerilat 90. gadu vidū uzstādītās iekārtas strādājot vēl tagad, un nav bijis neviena izsaukuma to remontam, tikai rezerves daļu nomaiņai.

Pūķa gadā dzimis Auns

«90. gadu beigās daudzus medicīnas aparātus sāka veidot kā papildierīces datoriem, to funkcionālās iespējas kļuva daudz lielākas. Holandiešu uzņēmums Cardio Control, kas vēlāk nonāca Welch Allyn īpašumā, uzsāka ražot ar datoru savienojamus kardiogrāfus. Toreiz portatīvie datori, kas ārstam bija jāstaipa līdzi, vēl bija lieli un smagi, bet pārdošanā jau parādījās pirmie plaukstdatori. Mūsu ārsti nāca ar ideju, ka tādu pašu programmu varētu izveidot arī plaukstdatoram.»

Kad latvieši piedāvājuši šo ideju holandiešiem, dabūjuši dzirdēt, ka tas ir mēģināts un nekas tur neizdošoties. «Mans dullais spīts tomēr teica ko citu,» saka Juris Lauznis, kurš sevi raksturo kā Pūķa gadā dzimušu Aunu, tādu tipu, ko «tik vienkārši nevar iebāzt zem zemes».

«Es toreiz biju Amerilat tehniskais direktors, un visi plāni, protams, bija jāsaskaņo ar prezidentu, kurš, raksturīgi amerikāņiem, izcēlās ar to, ka bez pierādījumiem nekam neticēja. Programmas pirmo versiju uztaisījām brīvajā laikā pa kluso, viņam neko nesakot. Kad prezidents uzzināja par šito joku, lika saprast, ka man no darba būs jāatvadās, ja šī izstrādne holandiešiem nebūs vajadzīga.»

Bet ilgi neesot bijis jāgaida — tās pašas dienas vakarā ļoti ieinteresēts zvanījis Cardio Control tehniskais direktors, un, cik vien ātri iespējams, bijis jālido ar paraugiem uz Holandi. 2000. gada augustā latviešu izstrādātā iekārta tika demonstrēta Eiropas Kardiologu kongresā kā pasaulē pirmais Pocket ECG — kardiogrāfs uz plaukstdatora bāzes, un pēc gada tā parādījās tirgū.

Krīze ASV iegriež

«Pēc trim gadiem mēs līdzīgā veidā piedāvājām ideju šai iekārtai izmantot bezvadu tehnoloģiju, un arī tā sākumā tika apšaubīta. Spītējāmies atkal!»

Lielās kompānijās izsist jaunas idejas ir daudz grūtāk, atzīst Juris Lauznis. «No idejas līdz lēmuma pieņemšanai par tās īstenošanu, izejot cauri visam birokrātiskajam aparātam, paiet vismaz seši mēneši vai pat gads. Tālab reālu virzību šis projekts ar Welch Allyn guva tikai 2006. gadā. Jau par pirmā parauga izskatīšanu tika secināts, ka tas ir gandrīz gatavs ražošanai.»

Iekārtas ražošanu bija plānots uzsākt šogad, bet jaunos projektus pagaidām ir apturējusi Amerikas ekonomikas krīze. Pa to laiku Integris jau saņem piedāvājumus jauniem projektiem, piemēram, speciālai iekārtai ar medicīniskām funkcijām Francijas glābšanas dienestam.

Interesantākais — izdomāt, kā

«Mēs esam mazais uzņēmums, četri cilvēki, tāpēc idejas realizēšana daudz laika neprasa. Vien tik, cik pašiem vajag padomāt. Ja mums tas liekas interesanti, mazliet parēķinām ciparus — vai ir jēga to darīt, un sākam strādāt. Dažreiz lēmuma pieņemšanai pietiek ar vienu dienu.»

Pirms pieciem gadiem dibinātais Integris ir vienīgā kompānija Latvijā, kas medicīnas iekārtām projektē gan programmatūru, gan aparātiku. «Mēs nebūt neesam lētākie šo pakalpojumu sniedzēji, ukraiņi, piemēram, savus pakalpojumus piedāvā par puscenu. Kāpēc ārzemnieki tomēr vēršas pie mums? Laikam latvieši tomēr ir pietiekami apzinīgi un uzticami. Ir daudzi, kas apsola, bet neizdara. Ne velti holandieši savulaik mums pateica: mūs neinteresē firma, bet gan cilvēks. Mums ir laba reputācija, taču tā nāk tikai ar gadiem.»

Strādājot pie jauna produkta, visinteresantākais ir radošais process — izdomāt, kā, stāsta Juris Lauznis. «Pēc tam, kad sākas darbs pie detaļām, ir jau vairāk rutīnas. Un, protams, ir liels gandarījums, kad iekārta ir gatava un strādā.»

Pie fakultātes durvīm

Juris, jau mazs būdams, dabūjis redzēt, kas ir iekšā radiolampām, — to viņam parādījis tēvs, telefonijas tehniķis. «Man bija interesanti ar to ķimerēties, un skolas laikā aizraušanās ar radiotehniku tikai padziļinājās. Trešajā klasē mēs, puiku bariņš, aizskrējām uz Rīgas Jauno tehniķu staciju, kur es iestājos televīzijas pulciņā un sastapu ļoti jauku cilvēku, kurš lieliski prata strādāt ar jauniešiem, — Uldi Kubulnieku. Viņš mūs mācēja aizraut.»

Skolas laikā bijusi interese arī par medicīnu, lielu iespaidu uz Juri atstājuši izlasītie ķirurga Nikolaja Amosova darbi, bet pēc vidusskolas tomēr ticis nolemts stāties Politehniskā institūta Radiotehnikas un sakaru fakultātē. «Tieši pirms dokumentu iesniegšanas satiku savu skolasbiedru Valdi Lokenbahu (tagad Lattelecom Technology valdes priekšsēdētājs), kurš mani pierunāja stāties Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātē, piestāstot pilnu galvu par kosmosa kuģiem un tālvadības iekārtām. Valdis pats jau to vairs neatcerēsies, bet tas mani ietekmēja.»

Nožēlot šo nejaušo izvēli gan nav nācies. «Tā toreiz bija ļoti universāla specialitāte. Tie, kuri apguva skaitļošanas tehnikas specialitāti, vēlāk varēja strādāt praktiski tikai par skaitļošanas inženieriem vai programmētājiem. Mums savukārt tika mācīts viss — programmēšana, datortehnika, automātika, telemehānika, automātiskās vadības sistēmas.»

Mācīties, lai dzīvotu

Studiju laikā viens no pasniedzējiem piedāvājis pastrādāt par medicīnas aparatūras inženieri Klīniskās un eksperimentālās medicīnas zinātniski pētnieciskais institūta fizioloģijas laboratorijā. «Aizgāju un paliku tur uz ilgu laiku, iemācījos arī daudz ko par medicīnu. Tā nejauši saslēdzās intereses par medicīnu un datoriem.»

Tagad Jurim Lauznim ir jau gandrīz 40 gadu darba pieredze, strādājot ar medicīnas aparatūru. Latvijā šādu speciālistu ir ļoti maz, un tas uzliek zināmu pienākumu — dalīties savās zināšanās ar studentiem. Līdztekus darbam jāatrod laiks, lai lasītu lekcijas Rīgas Tehniskajā universitātē par medicīnas elektronisko aparatūru un datorizētajām sistēmām un medicīnas tehnoloģiju projektu vadību.

Arī pats par sevi Juris Lauznis saka: «Inženierim ir jāmācās nepārtraukti. Tiklīdz viņš beigs lasīt un interesēties par jaunumiem, pēc pāris mēnešiem kā profesionālis jau būs miris.»

Vizītkarte

Juris Lauznis

SIA Integris direktors un līdzīpašnieks

Dzimis 1952. gadā Rīgā

Izglītība Rīgas Politehniskā institūta Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāte, telemedicīnas automātikas un telemehānikas specialitāte

Darba pieredze Latvijas Klīniskās un eksperimentālās medicīnas zinātniski pētnieciskais institūts, a/s Amerilat

Ģimene dzīvesbiedre Baiba, bērni Mārcis un Ilze

Vaļasprieks mūzika, atskaņošanas tehnika, jaunās tehnoloģijas, grāmatas

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kalve coffee domā arī par kotēšanos biržā

Db.lv, 06.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafijas grauzdētava Kalve Coffee ceļā uz ilgtspējas izcilību ieguvusi B Corp sertifikātu. Uzņēmuma nākotnes plāni saistās arī ar kotēšanos biržā.

Kalve Coffee līdzdibinātājs Gatis Zēmanis stāsta, ka ceļš uz B Corp nav bijis viegls, prasot intensīvas pūles un rūpīgu dokumentāciju un pat fotogrāfiskus pierādījumus tam, ka specializētās (speciality) kafijas grauzdētāji Kalve Coffee ir patiesi ilgtspējīgs uzņēmums: “Man personīgais spīts jau no sākta gala bija tas, ka man daudzi teica, ka nav iespējams izveidot veiksmīgu biznesu ar pamatīgiem ilgtspējas procesiem, tad manī parādījās liels spīts pierādīt, ka to var izdarīt”.

Jaunākajā kafejnīcā Kalve Coffee investē 75 000 eiro 

SIA Kalve Coffee ieguldījusi aptuveni 75 000 eiro, lai galvaspilsētas ielas papildinātu...

"Mēs priecājamies redzēt Kalve Coffee pievienošanos B Corp kopienai un ceram atbalstīt viņu nepārtrauktu pilnveidošanās ceļu, esot līderiem Baltijā," saka Sāra Garsija, B Lab Europe tirgus attīstības daļas vadītāja.

B Corp ir sertifikācija, kas novērtē uzņēmumu ne tikai no vides perspektīvas, bet arī ņemot vērā pārvaldības stilu, darbinieku labbūtību, kopienu, kā arī attiecības ar klientiem. “B Corp sertifikāta ieviešana nekad nav bijis pašmērķis, dibinot Kalve Coffee mēs neskatījāmies kā ieviest ilgtspējas standartus, mēs vienkārši apzināti gribējām izveidot biznesu ar pozitīvu ietekmi uz pasauli,” stāsta Zēmanis.

Lai kļūtu par sertificētu B Corp uzņēmumu, katram uzņēmuma ir jādemonstrē ļoti augsts sociālais un B Impact Assessment rezulāts ar vismaz 80 punktiem. Vidējais rādītājs uzņēmumiem, kuri aizpilda B Corp pieteikumu, ir 50.9 punkti. Kalve Coffee ieguva 91.8 punktus.

"Uzņēmējdarbība ir sacensība ne tikai ar konkurentiem, bet arī pašam ar sevi. B Corp punktu sistēma rada azartu - protams, ka mēs nākamreiz vēlamies iegūt vairāk punktu. Mēs skatāmies, kas ir mums tuvākais līdzīgais konkurents, redzam cik viņiem ir punktu, tad mūsu mērķis ir viņus pārspēt. Tas ir veselīgs azarts. Tas dzen uz priekšu," saka Zēmanis.

Viņš aicina arī citus uzņēmējus raudzīties atbildīgas un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības virzienā: “Protams, ir liels darbs jāizdara, lai tiktu pie B Corp sertifikāta, taču es ticu, ka tiem, kas to darbu būs izdarījuši ātrāk, būs ļoti lieli ieguvumi jau tuvākajā nākotnē. Skaidrs, ka arī tas, kas notiek Eiropas Parlamentā - taksācijas politika, ar 2026. gadu uzņēmumiem būs jāsniedz vides ietekmes pārskats un tamlīdzīgi, visticamāk, ka tas ietekmēs arī nodokļu politiku. Tāpēc jo ātrāk uzņēmumi šo sakārtos, jo vieglāk un labāk būs vēlāk.”

Viena no Kalve pamatvērtībām ir pieejamība, kas iekļauj produkta, finansiālu un vides pieejamību, Kalve šos svarīgos pīlārus vēlas paplašināt arī ar kotēšanos biržā. “Tādējādi mēs gribam kļūt vēl pieejamāki un dot visiem iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanā Kalve Coffee, kā arī piesaistīt papildus resursus attīstībā,” skaidro Gatis.

SIA "Kalve Coffee" ir Latvijas uzņēmums ar kafijas grauzdētavu Jaunmārupē, kā arī vairākām kafejnīcām-veikaliem Rīgā - Stabu ielā, Baznīcas ielā un Āgenskalna tirgū. Kalve Coffee apgrozījums 2022.gadā sasniedzis 2 121 427 eiro, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā gadu iepriekš.

Kalve Coffee" 2021.gadā strādāja ar 1,153 eiro apgrozījumu, kas ir par 28,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 34,2% un sasniedza 54 025 eiro.

"Kalve Coffee" reģistrēts 2017.gada janvārī, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 2800 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir Gatis Zēmanis (51%), Karlīne Egle (25%), Raimonds Selga (20%) un Jānis Andersons (4%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žurnālistika ir daļa no problēmas – cinisma izplatības, un tai ir jābūt arī daļai no risinājuma. Turklāt, to darot, var arī nopelnīt.

Tā sarunā ar db.lv saka vadošs Dānijas žurnālists un Orhūsas universitātes Konstruktīvo ziņu institūta (Constructive Institute) dibinātājs Ulriks Hāgerups (Ulrik Haagerup). Rīgā viņš viesojās ikgadējā augsta līmeņa drošības konferencē Riga Conference 2018.

«Mēs esam filtrs starp realitāti un sabiedrības uztveri par realitāti. Iznākums žurnālistikas kultūrai, kas fokusējas uz to, kas nedarbojas, uz konfliktiem, uz dramatisko un ekstrēmo, ir sabiedrības uzskats, ka tā arī ir realitāte,» saka U. Hāgerups. «Iznākumā sabiedrības ir izbijušās, lai gan vairumā Rietumeiropas valstu, un es domāju, ka arī pie jums, piemēram, noziedzības līmenis krītas. Viņi jūtas aizvien nedrošāki, lai gan tam nav iemesla. Diez vai Latvijā cilvēki zina, ka visā cilvēces vēsturē karos bojāgājušo iedzīvotāju daudzums nekad agrāk nav bijis tik zems, kā patlaban. Un tas – par spīti Sīrijai.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Autobrava direktoru Andri Sivicki

Lelde Petrāne, 01.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Autobrava (FIAT, Alfa Romeo, JEEP, Hyundai, Isuzu, Suzuki, SsangYong un Seat autorizētais pārstāvis Latvijā) direktors Andris Sivickis. «Esam viens no jaunākajiem auto nozares uzņēmumiem Latvijā un 2015.gada oktobrī svinējām savu piecu gadu jubileju. Manā vadībā katru jaunu gadu attiecībā pret iepriekšējo noslēdzam ar vairāk nekā 40% vispārējā apgrozījuma apjomu pieaugumu. Esam komanda un savu rezultātu sasniedzam kopā,» stāsta uzņēmuma vadītājs.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

– Esmu kopā ar motorizēto tehniku no 14 gadu vecuma, kad sāku aizrauties ar kartingu. Nozares izvēle jau bija skaidra tajā mirklī. Un man vienmēr ir patikuši izaicinājumi un atrašanās ārpus komforta zonas. Uzsākot savas gaitas SIA Autobrava, pieņēmu dzīves izaicinājumu. Savukārt, par izaicinājuma dinamiku esmu atbildīgs pats un droši varu apgalvot, ka dinamikas netrūkst!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši šāds secinājums radās pēc Tieslietu ministrijas rīkotās diskusijas sadarbībā ar Rīgas Juridisko augstskolu par jautājumu: «Vai pienācis laiks specializētai tiesai?»

Diskusijā izklāstīja gan Tieslietu ministrijas redzējumu par jaunās Ekonomisko lietu tiesas radīšanu no 2021. gada 1. janvāra, gan bija uzņēmēju un investoru viedokļi. Izteicās ģenerālprokurors, Rīgas apgabaltiesas un Satversmes tiesas priekšsēdētāji. Jaunās tiesas ieceres kritika vairāk nāca no zāles.

Bija daudz un dažādu iebildumu. Vai pietiks tiesnešu? Vai pietiks telpu? Vai tiesa tiks galā ar piekritīgo lietu daudzumu?

Tādu eksperimentu kā Latvijā nav atļāvusies vēl neviena Eiropas Savienības valsts!

Teju visi oficiālie diskusijas dalībnieki atzina, ka jaunās tiesas radīšana neatrisina procesa problēmas tiesās, vien rodas cerības, ka īpaši apmācīti tiesneši ātrāk izskatīs lietas un sarakstīs nolēmumu sējumus. Pēc iebildēm no zāles Tieslietu ministrija atzina, ka tādu eksperimentu kā Latvijā nav atļāvusies vēl neviena Eiropas Savienības valsts, lai arī komerctiesas ir daudzviet, un tas tiek minēts kā paraugs. «Sāls» ir apstāklī, ka Latvijā ir plānots izveidot Ekonomisko lietu tiesu, kurai būs jāizskata ne tikai komerclietas, bet arī ekonomiskie noziegumi, kas ir kriminalizēti. Tiesas izveidošanas iecere ir atvieglot uzņēmēju ikdienu, lai strīdi tiktu izšķirti ātrāk, bet patiesās problēmas slēpjas ne jau civiltiesiskajā sadaļā, bet gan kriminālapsūdzībās. Diskusijas laikā KNAB priekšnieks Jēkabs Straume atklāja, ka vairāk nekā 50 lietu gaida izskatīšanu tiesā un gaida jau gadiem. Tās esot pilnībā izmeklētas!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lelles interesē ne vien kolekcionārus, bet arī tūristus kā suvenīrs un vietējos kā rotaļlieta

«Lelles ir latviskas, izstaro mīļumu un siltumu, ko spēj tikai roku darbs. Īpaši to jūt bērni,» saka Ieva Nikoleta Dāboliņa, suvenīrleļļu zīmola Latvju lietas (SIA Latviešu lietas) projektu vadītāja. Viņa lelles sāka izgatavot jau 2009. gadā, bet toreiz nebija ne pieredzes, ne zināšanu par tirgu, un dullā ideja biznesā nepārvērtās. Lai arī iepriekš šajā pašā jomā viņa bija apdedzinājusies, nebija bail to darīt vēlreiz.

Uzņēmumam «azotē» ir vairākas lelles dažādās cenu kategorijās – linu suvenīrlelles Liene un Līga, rotaļu lelle Ieviņa. Ir arī Baiba, kas ir visdārgākā, jo tai ir villaine, ozolkoka pamatne, sudraba sakta u.c. niansētas detaļas. Ar laiku paredzēts Baibai izstrādāt «māsu» ar porcelāna galviņu un rociņām, kas atbilstu īstenu kolekcionāru prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Latvijas mežrozīšu gardumus tirgo Kalnciema tirdziņā, Rimi un Forum Cinemas

Linda Zalāne, 28.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Mežrozītes.lv rada pievienoto vērtību mežonīgajiem mežrozīšu augļiem, no tiem veidojot aptuveni 20 dažādus produktus

Biznesa ideja ilggadējai bankas darbiniecei Ingai Gobzemei radās pirms trim gadiem, kad viņai bija jāizlemj – atgriezties darbā vai tomēr pašai uzņemties rūpes par dēla un dvīņu meitiņu audzināšanu, neatstājot šo atbildību aukles rokās.

Pašlaik tiek saražots tik daudz, lai varētu produktus realizēt Kalnciema tirdziņā, reizēm arī piedalīties līdzīgos pasākumos Lietuvā un Igaunijā. Atsevišķi produkti nonāk kinoteātrī Forum Cinemas uzkodu veikalā, kā arī lielveikalu ķēdes Rimi veidotajos Klēts stendos. «Tas viss notiek bez biznesa plāna, tā ir mana dullā ideja, kuru atmest negrasos. Ja paplašinātos, tad būtu jādomā par jaunu pārdošanas kanālu meklēšanu. Pagaidām visi interesenti atrod mani, pati neko nemeklēju. Pagaidām nedomāju arī par mājražotāja statusa maiņu, jo tas apmierina,» teic Inga.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Eiropai nepieciešams dullā Daukas gars

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 14.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) degpunktā, pašai to negribot, pārāk ilgu laiku ir atradies Brexit, kas, pēc ietekmīgā laikraksta The Guardian domām, nav pati lielākā ES problēma.

Laikraksts raksta: «ES lielākā problēma ir tā, ka tās ekonomiskais modelis noveco līdz ar iedzīvotājiem. Eiropā ir daudz pasaules klases uzņēmumu, bet pretēji ASV neviens no tiem nav radies pēdējo 25 gadu laikā. Eiropas zelta gados Volkswagen bija sāncensis Ford un Siemens varēja spēkoties ar General Electric. Bet pašlaik nav nedz Eiropas Google, nedz Facebook vai Amazon, un jauno tehnoloģiju ceturtajā industriālajā revolūcijā Eiropas vienkārši nav.»

Ja raugāmies uz veiksmīgākajiem un pelnošākajiem pasaules jaunuzņēmumiem, tad saraksta augšgalā eiropiešu nav. 5G tehnoloģiju jomā ķīniešu Huawei ir apmēram gadu priekšā Nokia un Ericsson. Ja raugās uz visinovatīvākajām valstīm pēc izsniegto patentu daudzuma uz vienu iedzīvotāju pēdējos piecos gados, tad pirmajā pieciniekā nav nevienas ES valsts, toties ir tādas nelielas valstis kā Izraēla un Dienvidkoreja. Tas liecina par to, ka Eiropa tiešām ir sagurusi, tajā nav jūtams uzrāviens. To visu vēl pastiprina Eiropas dienvidvalstu lielais parādu slogs un kopējā ekonomikas palēnināšanās. Viens no lielajiem Eiropas izaicinājumiem, kuru, atļaušos apgalvot, atrisināt ir daudz grūtāk, nekā tikt galā ar Brexit, ir eirozonas pārvaldība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

UPB īpašnieks: augt palīdzēja Dullā Daukas sindroms

Lelde Petrāne, 24.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Netīšām. Kā viss dzīvē notiek, kad sakrīt pareizie apstākļi un pareizais laiks,» tā uz laikraksta Diena jautājumu, kā uzņēmums kļuvis tik liels, atbildējis industriālā koncerna a/s UPB īpašnieks Uldis Pīlēns.

«Sākām kā mazs arhitektu birojs ar trijiem četriem cilvēkiem. Nebija domas, ka gribētu kļūt par Latvijas mērogam pietiekami lielu holdingu, kur nu vēl ar vairāk nekā tūkstoš darbiniekiem. Varbūt tas ir tieši tāpēc, ka vienmēr esam tās lietas ņēmuši tā nesaspringti un ar interesi. Tāds Dullā Daukas sindroms - redzēt, kas tur aiz tā horizonta ir,» stāstījis U. Pīlēns.

Jautāts, kura bijusi tā veiksmīgākā izšķiršanās, viņš atbildējis: «Domāju, tā izšķiršanās, kas piecus sešus gadus atpakaļ lika ieiet no riska diversifikācijas viedokļa enerģijas tematikā. Mēs esam pierādījuši tirgū plašā ģeogrāfijā savu produktu alternatīvas enerģijas sfērā. Piecos gados tikai tiek pārbaudīta uzņēmējdarbības ideja, un, ja tā šajā laikā sāk nest augļus, izvēle bijusi pareiza.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šī cilvēka izteikumi mani nespēj aizskart. Mani neinteresē ne viņa apvainojumi, ne viņa atvainošanās,» laikrakstam Latvijas Avīze sacījusi deputāte Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība), kuru Saskaņas centra (SC) frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs vakar Saeimas debašu laikā nosaucis par «dullu zosi» un vainojis melos.

Neskatoties uz šiem apvainojumiem, I. Mūrniece nedomājot vērsties ne tiesā, ne Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.

Saeimas deputātu debates par J. Urbanoviča ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā vakar izvērtās ļoti kaislīgas un aizgāja arī līdz personīgiem apvainojumiem, norāda laikraksts.

Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece aicinājusi nepieļaut J. Urbanoviča ievēlēšanu Cilvēktiesību komisijā.

SC frakcijas līderis jau Mūrnieces runas laikā izcēlies ar nepieklājīgu izsaucienu («Dullā zoss, izlasi manu grāmatu»), par ko izpelnījies aizrādījumu no Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Ābol­tiņas. Debašu turpinājumā tribīnē kāpis arī Urbanovičs un atvainojies par savu nesavaldību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvietis Raitis Zverbulis Patentu valdē pieteicis savu izgudrojumu – zārku aprīkotu ar mobilo telefonu. Viņš cer, ka jūnijā saņems patentu un tas būs kā atspēriena punkts, lai dotos tālāk – «gan pasaulē piedāvājums savu publiku atradīs».

Izgudrojums attiecas uz zārka papildaprīkojumu. R.Zverbulis piedāvā to aprīkot ar mobilo tālruni zvanu saņemšanai, kurā iebūvēts skaļ-runis balss ziņojuma atskaņošanai. Lai telefons darbotos nepieciešams daudzdzīslu, mitrum-necaurlaidīgs vads, uztvērēja antena, telefona barošanas bloks (baterija), saules baterija visas sistēmas energoapgādei, pievada savienojuma ligzda ar zārku, mobilais tālrunis, virszemes sadalošā ligzda, maināms barošanas bloks, liecina izgudrojuma apraksts Patentu valdes mājas lapā internetā, ziņo diena.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Kas jāzina un jāprot mūsdienu līderiem?

Inese Ešenvalde, Ph. D., organizāciju psiholoģe, 04.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāda ir atšķirība starp vadītāju un līderi? Vadītājs plāno, kontrolē, motivē, deleģē, organizē un koordinē. Līderis savukārt var darīt visu to pašu vai arī nedarīt. Taču līderim ir vīzija, mērķtiecība un spēja motivēt cilvēkus tā, lai tie viņam sekotu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Līderu atgriešanās: Roku rokā vides inženierija un pavārmāksla

Linda Zalāne, speciāli DB, 28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jānis Geduševs septiņus gadus ārvalstu augstskolās apguvis vides inženieriju, bet nesen atgriezies Latvijā, lai sniegtu savu artavu šīs jomas attīstīšanā pašu mājās

Jānis četrus gadus studējis Nīderlandē Avansas Lietišķo zinātņu universitātē (Avans University of Applied Sciences), kur ieguvis bakalaura grādu. Tad pēc divu gadu studijām Zviedrijā bāzētajā KTH Karaliskajā tehnoloģiju institūtā (KTH Royal Institute of Technology) savai izglītības diplomu bāzei pievienoja arī maģistra grādu. Paralēli mācībām viņš varēja izmantot plašas prakses iespējas, kur attīstīt sevi vides inženierijas jomā, kā arī piedalīties innovāciju izpētē un attīstībā. «Joma, kurā veidoju karjeru, ir saistīta ar industriālo un komunālo ūdens attīrīšanu un to otrreizējo izmantošanu. Atgriežoties Latvijā, turpinu strādāt šajā pašā sfērā, paplašinot savu redzesloku farmaceitisko notekūdeņu attīrīšanā,» stāsta AS Grindeks Notekūdeņu attīrīšanas iecirkņa ķīmiķis Jānis Geduševs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Mana pieredze: burgernīca Ghetto Burger Grīziņkalnā

Anda Asere, 29.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ghetto Family sporta projektus papildina burgernīca Ghetto Burger Grīziņkalnā, Rīgā.

Ghetto ir jauniešu iniciatīva ar mērķi popularizēt sportiskas aktivitātes, veselīgu dzīves veidu un lietderīgu brīvā laika pavadīšanu.

Ghetto zīmols šobrīd apvieno vairākus projektus. Taču neviens projekts pats par sevi nav pamatbizness – tikai visas aktivitātes kopā veido vienotu veselumu un papildina cita citu. Ghetto Family nodarbojas ar sporta pasākumu organizēšanu, Ghetto TV veido dažādas reklāmas, Ghetto Burger ir burgernīca, Ghetto Rent iznomā tribīnes, mūzikas aparatūru u. tml., bet Ghetto Cares programmas ietvaros Ghetto komanda dodas pie skolu jauniešiem, lai runātu par viņiem aktuālajām tēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šie Ziemassvētki ir ugunskristības zīmola Drink 4U radītājiem; pieprasījums pēc koka termotraukiem ar latviskiem rakstiem un briežiem ir lielāks, nekā plānots.

Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes students Emīls Arcimovičs kopā ar savu klasesbiedru, Dānijas Biznesa un sociālo zinātņu augstskolas Aarhus Universitet BBS ekonomikas un biznesa administrācijas studentu Markusu Jonānu skolēnu mācību uzņēmumā iegūto pieredzi pārvērtuši uzņēmējdarbībā, izveidojot zīmolu Drink 4U. Lai gan šobrīd produkta latviskums ir iemiesots Āzijā iegūtā materiālā – bambusā, nākotnē puiši cer termosu un termokrūžu apdari izgatavot tepat, Latvijā, no vietējā kokmateriāla, iespējams, ābeles.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No koka var izgatavot ne vien galdus, krēslus un dizaina priekšmetus, bet arī velosipēda stūri , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms vairākiem gadiem SIA Woodstick īpašnieks Reinis Saliņš savam velosipēdam uztaisīja koka stūri. «Sāku braukt ar fiksētās rumbas velosipēdu un gribēju mazu stūri. Mans tēvs strādā kokapstrādē, tāpēc bija viegli pašam uztaisīt pirmo stūri. Taču pirmā salūza un sapratu, ka nekad pats savām rokām to vairs nedarīšu, bet radās spīts un vēlme nepadoties, jo ideja par koka stūri man patika, biju izvēles priekšā – atmest tam visam ar roku vai turpināt,» atceras R. Saliņš. Salauztā stūre pierādīja, ka koks viens pats tai neder, ka nepieciešams izdomāt kādu īpašu risinājumu. Viņš izdomāja apvienot koku un metālu, jo tad stūre spēj izturēt daudz lielāku slodzi. «Metāla un koka savienojuma veids un princips ir unikāls šajā produktā,» uzsver Reinis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada martā Eiropas Komisija Nīderlandē rīko gadskārtējo Eiropas start-up uzņēmumu forumu Ideas from Europe, kurā katru ES dalībvalsti pārstāvēs viens uzņēmums, prezentējot inovatīvu biznesa ideju, pie kuras īstenošanas tas strādā. Ekonomikas ministrija aicinājusi bezpilota lidaparātu ražotāju Airdog pārstāvēt Latviju šajā lielākajā Eiropas jauno uzņēmumu pasākumā.

No visiem prestižā foruma Ideas from Europe dalībniekiem 11 tiks pārstāvēti noslēguma konferencē TEDxBinnenhof, kas notiks šā gada 31.martā Nīderlandē. Latvijas sabiedrībai ir iespēja foruma interneta vietnē nobalsot par AirDog un līdz ar to palīdzēt nodrošināt, ka šo Latvijas uzņēmējdarbības veiksmes stāstu dzird visā Eiropā.

Informācija par TEDxBinnenhof atrodama pasākuma interneta vietnē tedxbinnenhof.lv, un nobalsot par Latvijas pārstāvi Jāni Spoģi, SIA Airdog līdzdibinātāju, var http://tedxbinnenhof.com/team/latvia-janis-spogis/ Balsošana notiks līdz 7.februārim. Lai AirDog stāsts izskanētu TEDxBinnenhof, nepieciešams aptuveni 20 000 balsu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Freiberga: Latvija nav «bēdu ieleja»

Dienas Bizness, 16.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadu no gada Latvijas iedzīvotāju vidū pieaug patriotisma jūtas – to ļaužu skaits, kuri izjūt patriotisma jūtas un māca tās saviem iedzīvotājiem kļūst lielāks, sacīja bijuši Valsts prezidente Vaira Vīķe Freiberga.

Sarunā ar Latvijas Radio viņa norādīja, ka šobrīd līdz ar krīzi ir bijis lūzuma brīdis, kad dramatiski palielinājās emigrācija un daudzi sāka runāt par Latviju kā «bēdu ieleju». Tomēr bijusī prezidente uzsvēra, ka Latvija nav bijusi «bēdu ieleja» ne agrāk ne arī tagad.

«Ir daudz valstis tepat Eiropā, kurām šobrīd bēdu ieleja ir daudz dziļāka. Es negribu noliegt grūtības un smago nastu, kas daudziem jānes, bet tas nav iemesls novērsties no savas Tēvijas un no savas valsts, tāpēc, ka tajā brīdī tev grūti,» sacīja eksprezidente, norādot, ka tas būtu kā, ja ir slima māte, teikt, ka tā kā viņa man nevar palīdzēt un atbalstīt, es no savas mātes novēršos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Darbnīca ne tikai zefīriem

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 15.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Eiropas atbalstu iegādājas iekārtas un paplašina sortimentu

Ivetas Andrijānovas Zefīru darbnīcas cehs iekārtots dzīvojamās mājas pagrabstāvā Grobiņā, netālu no Liepājas. Tas aprīkots, īstenojot biedrības Liepājas rajona partnerība administrēto LEADER programmas projektu. Ceha izveide ļāvusi paplašināt sortimentu – tagad top ne tikai zefīri, bet arī franču mandeļu bezē cepumi (macarons), kēksiņi, kūkas un citi kārumi.

Iveta pēc izglītības ir grāmatvede, taču profesijā sanācis strādāt maz. Mājās auklējot meitiņas, kas piedzima ar salīdzinoši neilgu starpību, sāka interesēties par zefīru gatavošanu savam priekam.

«Man pašai negaršoja, bet vizuāli ļoti patika, gribēju pamēģināt uztaisīt,» viņa atceras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viņa nolēma laimi nemeklēt Anglijā, pēc mācībām atgriezās tēva mājās Otaņķu pagasta Salās. Kad prātā pelēkās dienās uzmācas šaubas par stādiem un siltumnīcām, Sintija Pickēna atgūstas «emkas» sedlos. Piekrastes vēja dullums un spīts skan jaunās māmiņas un uzņēmējas balsī: «Es palikšu tēva mājās, viss izdosies!»

Tā raksta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Es nevēlos ņemt kredītus, jo tas nozīmētu to pašu, ko pirkt biļeti uz Londonu. Cenšos pašas spēkiem attīstīt mikrouzņēmumu. Tas, ka siltumnīcas ir mazas, nemaz nesatrauc, jo pagaidām eksperimentēju, pērku sēklas, skatos, kas izaugs,» sacījusi Sintija. Leduspuķes, atraitnītes un samtenes jau podiņos salapojušas un gaida pircēju. Puķu stādus izpirks tepat Otaņķos, Rudē un Nīcā. Ir klienti, kuri labprātāk iebrauc ciemos un paši izvēlas stādus jau būdā, norāda Kursas Laiks. «Cilvēkiem patīk atbraukt pie manis, parunāt. Puķu stādu pārdošana ir tikai daļa no komunikācijas ar līdzcilvēkiem. Pastāstu, ko zinu, kā vajadzētu izstādīt, kāda augsne, kāds mitrums un kādi augi līdzās vēlami,» stāstījusi Sintija. Šogad būs otrais gads, kad uzņēmēja nopietni audzē stādus pārdošanai, tādēļ eksperimenti nav beigušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

(Labots) Eksperta viedoklis: Enerģētika – politiķu jājamzirdziņš bez īpašas izpratnes par realitāti

Ivars Zariņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja p.i., 08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai nākamais gads būs labs līgumu slēgšanai? Vai uz biznesa partneriem var paļauties? Vai nauda viegli birs makā un bankas kontā? Vai veselības problēmas un privātās dzīves peripetijas neizjauks biznesa plānus? Dienas bizness piedāvā horoskopus nākamajam, 2011. gadam.

Aunam 2011. gads būs piesātināts dažādiem notikumiem – gaidāmi gan jauni notikumi, jauns darbs, pārvākšanās, nav izslēgta arī jauna mīlestība. Negaidīti darba priekšlikumi varētu tikt izteikti februāra beigās, marta sākumā, bet pret tiem jāizturas maksimāli piesardzīgi, īpaši, ja tie izskatās neticami pievilcīgi. Martā, aprīlī var saasināties attiecības ar partneriem. Šajā periodā nepieciešama liela savaldība un takta sajūta, lai gan Aunam tā nav pati izteiktākā rakstura īpašība, bet ko darīsi – būs jāiemācās. Vasarā īpaši noderēs senākas iemaņas un zināšanas, lai gan nav izslēgta pārkvalifikācija un jaunas specializācijas apgūšana. Gada otrajā pusē atkal parādīsies jaunas perspektīvas un jauni biznesa partneri. Finanšu ziņā gads būs pietiekami pozitīvs, gada otrajā pusē beidzot gaidāma stabilizācija materiālā sfērā. No jūnija līdz augustam iespējamas nelielas problēmas ar veselību – dzīvi var traucēt sāpes galvā un sirds apvidū. Gada laikā nepieciešams pievērst uzmanību arī vēderam, mazāk lietot pārtikā asus un sāļus ēdienus.

Komentāri

Pievienot komentāru