Kas organizēja Mārtiņa Bunkus braucienu uz ASV? Kāpēc ar Bunku tikās ASV vēstniecības Rīgā darbinieki un bijušais Baltā nama pārstāvis Deivids Merkels?

Tie ir galvenie jautājumi pēc TV3 Nekā personīga sižeta, kurā atklājās, ka raidījuma rīcībā ir nonākuši materiāli, kas liecina, ka Mārtiņš Bunkus trīs mēnešus pirms savas nāves ieguldījis lielus līdzekļus un centies izmantot ASV diplomātu un lobiju ietekmi, lai par ABLV Bank likvidatoru izraudzītos tieši viņu.

Minētie jautājumi liek uzdot vienu galveno jautājumu – vai ASV diplomāti būtu tikušies ar kādu privātu Latvijas advokātu, vēl vairāk – risinājuši ar viņu sarunas, bez konsultācijām ar Latvijas Ārlietu ministriju? Vēl vairāk – bez Latvijas Ārlietu ministrijas apstiprinājuma, ka ar šo cilvēku var risināt sarunas? Kas šādu «mandātu» deva Mārtiņam Bunkum – vai Vienotība un tās ministrs Edgars Rinkēvičs? Ir neiedomājami, ka M. Bunkus kā Latvijas puses sarunu partneris ASV diplomātiem tik nopietnā jautājumā kā ABLV Bank likvidācija varētu parādīties bez saskaņošanas ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Līdz ar to ir versijas, ka vai nu E. Rinkēvičs līdz šim ir rafinēti spējis slēpt savu līdzdalību banku afērā, vai arī neorientējas pašos svarīgākajos valsts jautājumos.

Jaunākais Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitings, ko izstrādājusi kredītrisku apdrošināšanas kompānija “Coface”, pērn parāda Centrālo un Austrumeiropu kā izaugsmes un labklājības reģionu.

Reitingā iekļuvuši arī 36 uzņēmumi no Baltijas, 8 no tiem – Latvijā bāzēti uzņēmumi. Nozares, kas dominējušas un bijušas īpaši veiksmīgas 2019. gadā, ir transports, kam seko naftas, gāzes un nespecializētās tirdzniecības nozares.

Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā iekļauto uzņēmumu kopējais apgrozījums pieaudzis par 5,5%, 2019. gadā sasniedzot 740 miljardus eiro.

373 reitingā iekļautie uzņēmumi (74,6% no visiem reitingā iekļautajiem uzņēmumiem, salīdzinot ar 79% 2018. gadā un 80% 2017. gadā) ir uzrādījuši apgrozījuma pieaugumu. Līdz ar to tikai 25,4% no uzņēmumiem ir reģistrējuši stagnāciju vai apgrozījuma samazinājumu. Pērn 500 lielāko uzņēmumu vidējais apgrozījums pieauga līdz 1,480 miljoniem eiro, salīdzinot ar 1,396 miljoniem eiro 2018. gadā.

Eiropas Savienība (ES) ir nolēmusi pagarināt ierobežojošus pasākumus pret Krieviju, ceturtdien pēc ārkārtas Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmes, žurnālistiem sacīja ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni.

ES izlēmusi pagarināt personu sarakstu pret kuriem noteikts ceļošanas aizliegums, darbību līdz septembrim, teica Mogerīni. Tāpat lēmums pieņemts vienbalsīgi, visām ES valstīm vienojoties. Mogerīni arī norādīja, ka turpināsies arī visi iespējamie diplomātiskie pasākumi, lai atrisinātu Ukrainā notikušos pasākumus.

Ārkārtas ES Ārlietu padome tika sasaukta pēc separātisko grupējumu veiktajiem bruņotajiem uzbrukumiem Mariupolē un citur Ukrainas austrumos. Mogerīni norādīja, ka Padomē pārrunāti notikumi Ukrainā, kā arī pieņemti lēmumi par tālāku ES rīcību šajā jautājumā.

«Es vēlos pateikties visiem ministriem par to konstruktīvo pieeju, kas ļāva mums aizvadīt ļoti labu diskusiju un pieņemt vienbalsīgu lēmumu,» uzsvēra ES augstā pārstāve. «Mēs turpinām atbalstītu visus diplomātiskos pasākumus, kas šobrīd norisinās, kā arī pieņēmām lēmumus par tālāku ES rīcību,» teica Mogerīni.

Ar pārliecinošu balsu vairākumu deputātiem 90 balsojot «par» un tikai vienam atturoties, Saeima ārlietu ministra amatā apstiprināja Latvijas bijušo vēstnieku ASV un NATO Aivi Roni.

«Par šādu balsojumu uz mani būtu greizsirdsīgs jebkurš no pasaulē palikušajiem diktatoriem,» teica A. Ronis.

Iepriekš A. Ronis bija norādījis, ka Latvijas starptautiskajiem partneriem ir jādod pārliecība, ka līdzšinējā valsts ārpolitika tiks turpināta un, ka tai ir liels Saeimas atbalsts. Saeimā vērot jaunā Latvijas ārlietu ministra apstiprināšanu amatā bija ieradies arī Zviedrijas vēstnieks Matss Stafansons, novēroja DB.

Līdz pat balsojumam A. Ronim blakus sēdēja līdzšinējais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP). M. Riekstiņš nekandidēja 9. Saeimas vēlēšanās, tādēļ viņam nav iespējas atjaunot Saeimas deputāta mandātu. Iepriekš viņš izteicies, ka turpmākajos mēnešos iesaistīsies Tautas partijas priekšvēlēšanu kampaņas programmātisko nostādņu stiprināšanā.

Pēc asām diskusijām par ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska saraksti ar nu jau bijušo Pilsoniskās savienības biedru Aivaru Sluci, kas guvusi publicitāti arī ārzemēs, Saeima 9.novembrī nobalsoja par ministra atstāšanu amatā.

Par neuzticības izteikšanu Ģ. V. Kristovskim nobalsoja 36 deputāti, bet par viņa palikšanu ministra krēslā - 51 deputāts. Konkrētas nostājas nebija 12 deputātiem, kas balsojumā atturējās.

«Pirms pieņemt atbildīgus lēmumus, izteikšu arī savu redzējumu par Aivara Sluča izteikumu pierakstīšanu man. Šī politiskā skandāla kurinātāji pirms gada notikušu elektronisko saraksti mēģina padarīt par manu saraksti. To noraidu un akcentēju, ka sarakstes Sluča un Kristovska starpā nav bijis. Cik atceros, ir bijis tikai viens mans komentārs, nevis sarakste. Es nevaru uzņemties atbildību par to, ko desmitiem un simtiem cilvēku pauž elektroniskajā vidē. Manā sarakstē nav ne vārda par pacientu ārstēšanu,» pirms balsojuma pauda pats ārlietu ministrs Ģ. Valdis Kristovskis.

Eiropas Savienības (ES) ārkārtas Ārlietu padome vienojās par sankciju noteikšanu pret Krieviju, pirmajā sankciju paketē ietverot bankas, politiķus un finanšu sektora elementus, mikroblogošanas vietnē "Twitter" norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Savukārt ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels paziņoja, ka ES dalībvalstis ir vienojušās par sankcijām, kas nodarīs lielu kaitējumu Krievijai.

Dalībvalstis lēmumu par sankciju piemērošanu Krievijai pieņēma vienbalsīgi neformālā sanāksmē Parīzē, paziņoja Borels.

Tikmēr Rinkēvičs uzsvēra, ka situācijas eskalācijas gadījumā sekos nākamie soļi. Pēc ārlietu ministra paustā, lēmumi ir koordinēti ar transatliantiskajiem partneriem.

Ārlietu ministrs uzsvēra, ka konkrēti sankcijām pakļauto saraksti tiks publicēti drīzumā.

Borels jau atklājis, ka cita starpā sankcijas būs vērstas pret Krievijas parlamenta locekļiem, kas atbalstīja Donbasa "tautas republiku" atzīšanu.

Ņemot vērā pašlaik izveidojušos situāciju Turcijā, Ārlietu ministrija iesaka nopietni izvērtēt nepieciešamību ceļot uz Turciju.

Pēc valsts apvērsuma mēģinājuma Turcijā naktī no 15. uz 16. jūliju, kura rezultātā gājuši bojā vismaz 250 cilvēki, tostarp arī civiliedzīvotāji, 21. jūlijā valstī ir izsludināts ārkārtas stāvoklis uz trim mēnešiem.

Šajā laikā var tikt ieviesti pastiprināti drošības pasākumi, tajā skaitā personu dokumentu pārbaudes, transporta pārbaudes, aizliegumi pulcēties noteiktās vietās. Ārlietu ministrija aicina Latvijas valstspiederīgos ievērot drošības un tiesībsargājošo iestāžu pārstāvju norādījumus.

Tāpat Ārlietu ministrija aicina izvairīties no cilvēku pulcēšanās vietām un būt īpaši uzmanīgiem un vērīgiem, uzturoties sabiedriskās vietās. Ceļotājus, kuri atrodas Turcijas kūrortos vai plāno turp doties, aicinām uzturēt kontaktus ar tūroperatoriem vai lidsabiedrībām, precizējot, vai ceļojuma norise tiks īstenota saskaņā ar plānoto.

Ārlietu ministra amatam tiks virzīta diplomāte Baiba Braže, pirmdien medijiem paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Braže ārlietu dienestā ieņēmusi dažādus amatus, tostarp bijusi Latvijas vēstniece vairākās valstīs. Pirms kļūšanas par īpašo uzdevumu vēstnieci 2023.gada vasarā, viņa kopš 2020.gada maija bija NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos.

Braže neoficiāli tika minēta kā ticamākā kandidāte šim amatam jau uzreiz pēc tam, kad par atkāpšanos no amata paziņoja līdzšinējais ministrs Krišjānis Kariņš (JV).

Tikuši minēti arī citi kandidāti no JV rindām - bijusī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV), Saeimas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis (JV) un citi, taču ir dažādi iemesli, kāpēc viņi nav uzskatīti par reāliem ārlietu ministra amata ieņēmējiem.

2.jūlijā Ārlietu ministrija rīko apaļā galda diskusiju, kurā spriedīs, kā efektīvāk Latvijas vēstniecības un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ārējās ekonomiskās pārstāvniecības varētu piedalīties eksporta veicināšanā.

Diskusijā piedalīsies uzņēmēju, nozaru asociāciju, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji. Viņi pārrunās priekšrocības, ko dod Latvijas pārstāvniecības ārvalstīs, kā arī iezīmēs tālāko rīcības plānu.

Ārlietu ministrija šogad kā vienu no nozīmīgākajām Latvijas ārpolitikas prioritātēm izvirzījusi ekonomisko interešu veiksmīgu īstenošanu ārvalstīs, informēja Ārlietu ministrijas Preses centra nodaļa. Ārlietu ministrijas rīcībā esošais instruments Latvijas ekonomisko interešu realizācijai ir 46 Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs, kurās viens no darba uzdevumiem ir ekonomisko interešu aizstāvība. Ārpus Latvijas darbojas arī desmit LIAA ārējās ekonomiskās pārstāvniecības, ar kurām vēstniecības strādā ciešā sadarbībā.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs oficiālās vizītes Turkmenistānā laikā ar šīs valsts ministriem vienojies par tiešā avioreisa Ašgabata (Ašhabada) - Rīga - Toronto izveidošanu, kas radītu spēcīgu impulsu tālāko ekonomisko sakaru attīstībā, informē Ārlietu ministrija.

Kā informē Ārlietu ministrijas vēstnieks - preses sekretārs Kārlis Eihenbaums, šī projekta izstrāde ir nobeiguma stadijā ar labām izredzēm, ka jau pārskatāmā laikā tiks uzsākti avioreisi. Domājams, tas labvēlīgos apstākļos ir tuvāko mēnešu jautājums, saka ĀM pātstāvis. Turkmēnijas nacionālā aviokompānija Türkmenhowaýollary vēlas uzsākt šos lidojumus, kur Rīgai būs svarīga starpposma vieta. Vairāk informācijas tik sniegts tuvākajā laikā, un ministri ir vienojušies procesu paātrināt.

E. Rinkēvičs ar Turkmenistānas amatpersonām pārrunāja plašu jautājumu loku, īpašu uzmanību pievēršot ekonomisko sakaru paplašināšanai starp abām valstīm. Latvijas ārlietu ministrs kā perspektīvākās nozares ekonomikas sadarbībā uzsvēra tranzītu un loģistiku, farmāciju, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas drošību.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 3. nodaļa (Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa) informē par aktuālu krāpšanas veidu.

Proti, krāpnieki telefona zvanu laikā uzdodas par Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādes (ESMA) pārstāvjiem - finanšu regulatoriem, izmantojot iedzīvotāju uzticību, aicina instalēt datoros programmatūras, ar kuru palīdzību attālināti pieslēdzas cietušo personu datoriem, iegūst viņu norēķinu karšu datus un izkrāpj naudu.

Krāpnieki, izmantojot dažādas saziņas vietnes, zvana personām, kuras ir reģistrējušās virtuālās interneta platformās, kas piedāvā finanšu instrumentu tirdzniecību un investīciju ieguldīšanu t.sk. kriptovalūtās. Zvana laikā krāpnieki prezentē sevi kā ESMA finanšu regulatorus un paziņo, ka uzņēmums, kurā personai ir atvērts konts, nodarbojas ar krāpšanu, legalizē noziedzīgi iegūtu naudu un pārsūta to uz ārvalstu uzņēmumiem, kā rezultātā pret uzņēmumu esot uzsākta krimināllieta un tas tikšot slēgts. Personas tiek informētas, ka pirms uzņēmuma slēgšanas visiem cietušajiem ir jāslēdz atvērtos kontus un jāatgriež tajos esošie līdzekļi, līdz ar to esot nepieciešams rakstīt iesniegumu par konta slēgšanu. Mēdz būt arī gadījumi, kad cietušajiem konti virtuālās tirdzniecības platformās nekad nav bijuši, taču tādos gadījumos krāpnieki pārliecina cietušos, ka kāds tos ir izveidojis uz viņu vārda, līdz ar to vienalga esot nepieciešama to slēgšana.

Pirmdien, 30. martā Latvijā nosēdīsies pēdējais īpašais "airBaltic" reiss no Frankfurtes un Latvijā būs atgriezušies 2276 Latvijas valstspiederīgie, kuri izmantoja Ārlietu ministrijas atbalstu pēc 14. marta, kad Ministru kabinets pieņēma lēmumu par starptautiskās pasažieru satiksmes apturēšanu.

No 14. marta līdz 30. martam airBaltic veica 21 īpašo reisu no 8 valstīm un kopumā uz Latviju pirmdienas vakarā būs atvesti 2276 cilvēki, Db.lv apstiprināja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris. "Mūsu uzstādījums bija palīdzēt tiem ceļotājiem, kuri uz ārvalstīm bija izbraukuši līdz brīdim, kad valstī tika izsludināta krīzes situācija, tomēr, neslēpšu, ka situāciju mēģināja izmantot cilvēki, kuri dzīvo un strādā ārzemēs. Mums nav iespēju pārbaudīt, vai katrā konkrētā gadījumā cilvēks bijis tūrisma braucienā, vai arī nolēmis atgriezties Latvijā, jo zaudējis darbu un mājās atrasties šobrīd ir izdevīgāk," sacīja J. Beķeris.

Pašreizējā situācija jau apzināta un par to tiks ziņots valdībā, jo patlaban Ārlietu ministrija pastarpināti risinājusi arī reemigrācijas problēmu, kas, iespējams Covid-19 krīzes laikā var sasināties.

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri šopēcpusdien ārkārtas sanāksmē vienojušies piemērot sankcijas pret tiem ukraiņiem, kas atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem un vardarbību Ukrainā.

Pret šiem cilvēkiem tiks piemērotas divu veidu sankcijas - ceļošanas ES aizliegumi un finanšu līdzekļu iesaldēšana, pastāstīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).

ES ministri pieņēmuši politisku lēmumu, taču rīt no rīta sanāks speciāla komiteja, kas lēmumu noformēs juridiski un apstiprinās sarakstu, uz kurām personām šīs sankcijas attiecas. «Latvija iestāsies par nopietnu sarakstu,» sacīja ministrs.

Ja situācija Kijevā nerisināsies, tad ES varēs lemt par sankciju paplašināšanu. Konflikta risināšanai patlaban Kijevā joprojām atrodas Francijas, Vācijas un Polijas ārlietu ministri.

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri pirmdien vienojušies paplašināt to personu sarakstu, kam piemērotas sankcijas par saistību ar Ukrainas krīzi, paziņojusi ES augstākā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone.

Ministri arī pieprasīja, lai Krievija «atsauc savus karavīrus no Ukrainas robežām un nekavējoties anulē Federācijas padomes mandātu spēka izmantošanai Ukrainas zemē».

«Jebkādas tālākas darbības, kuru mērķis ir destabilizēt Ukrainu, ir jāpārtrauc. (..) Pēdējo notikumu gaismā mēs esam izlēmuši paplašināt to [personu] sarakstu, kam piemērota līdzekļu iesaldēšana un vīzu aizliegumi,» paziņoja K. Eštone.

Gaidāms, ka eksperti tagad nāks klajā ar konkrētiem ierosinājumiem saraksta paplašināšanai.

K. Eštone nedeva nekādus mājienus, kuras personas varētu tikt iekļautas šajā sarakstā, vien norādīja, ka amatpersonas pie tā strādā.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) nevēlas maksāt nodokļus no to darbinieku algām, kas strādā fonda Latvijas pārstāvniecībā un ir Latvijas pilsoņi. Tā svētdien ziņoja LNT raidījums Top 10, atsaucoties uz ilgstošu saraksti starp SVF un Latvijas Ārlietu ministriju.

Savu nostāju SVF, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas specializētā aģentūra, pamato ar starptautisko konvenciju, kas regulē fonda darbību. Konvencijā teikts, ka «specializēto aģentūru amatpersonas ir atbrīvojamas no visa veida aplikšanas ar nodokļiem attiecībā uz algām un ienākumiem, kurus tām maksā specializētā aģentūra».

Turpretī Latvija savu taisnību pierāda, balstoties uz šo pašu konvenciju, kas nosaka, ka prioritāte SVF tiesiskajām attiecībām ar Latviju ir noslēgtajam divpusējo attiecību līgumam. Ārlietu ministrijā skaidro, ka šis līgums skaidri un gaiši pasaka - SVF ir jāmaksā nodokļi, ja tas Latvijā nodarbina vietējo darbaspēku.

Saistībā ar iespējamo militāro apvērsumu Turcijā Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic ir nolēmusi pagaidām pārcelt uz vēlāku laiku sestdienas rīta reisu no Rīgas uz Antāliju, informēja aviokompānijas pārstāvis Jānis Vanags.

Ar rīta reisu uz Turcijas kūrortu bija plānots nogādāt 137 pasažierus, bet Antālijā atgriešanos mājās ar šo lidmašīnu gaida 144 pasažieri. Pēc tūrisma firmas Tez Tour sākotnējām ziņām Antālijā kopumā uzturas 353 ceļotāji.

Galīgo lēmumu par lidojumiem pieņems no rīta, bet sīkāku informāciju par turpmākajiem soļiem ceļotājiem sniegšot Tez Tour. Informācija par izlidošanu tikšot sniegta pēc plkst.9.30.

Sakarā ar politiskajiem notikumiem Turcijā Tez Tour lūdz savus klientus palikt savās viesnīcās un uzturēt komunikāciju ar firmas pārstāvjiem.

«Mēs esam tiešā komunikācijā ar Latvijas Ārlietu ministriju, aviokompāniju airBaltic un mūsu uzņemošo ofisu Antālijā. Centīsimies savlaicīgi sniegt jaunāko informāciju,» teikts Tez Tour paziņojumā.

Premjers Valdis Dombrovskis un viņu pavadošās personas, pēc šogad martā notikušās valsts vizītes Apvienotajos Arābu Emirātos un Katarā, dāvanās no Kataras emīra saņēmušas Šveices pulksteņus. To kopējā vērtība tiek lēsta ap 30 000 latu,

Kā vēsta raidījums Nekā Personīga, valstī nav vienotas kārtības, kā amatpersonām jārīkojas, saņemot dārgas diplomātiskās dāvanas. Tādēļ vairums pulksteņus glabā seifos.

Bez pulksteņiem vēl citas dāvanas Latvijas amatpersonas saņēma jau uz vietas vizītes laikā. Arābi latviešus apdāvināja ar kuģu atlējumiem, arābu rikšotāja krūšutēlu un izliektu arābu zobenu. Savukārt latvieši mājastēviem aizveduši mūsu mākslinieku apgleznotus traukus.

Jau pēc atgriešanās Rīgā, Valdi Dombrovski un viņa pavadoņus sagaidīja arī personiskas dāvanas - katram pa pastu nosūtīti dārgi Šveices rokas pulksteņi. Kataras emīrs kopumā latviešiem uzdāvināja 10 Šveices pulksteņus.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) šodien ierodoties darba vizītē Ņujorkā un uzzinot par pēdējiem notikumiem Kijevā, nolēmis aicināt Eiropas Savienības (ES) augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājamos Ketrīnu Eštoni sasaukt ārkārtas ES Ārlietu ministru padomi.

Ministrs savā mikroblogošanas vietnes twitter kontā ierakstījis, ka šāda ārkārtas padomes sēde nepieciešama, lai nolemtu par sankciju ieviešanu pret Ukrainu.

Savukārt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) situāciju Ukrainā raksturoja kā satraucošu un briesmīgu. Arī viņa uz jautājumu par iespējamiem risinājumiem, atbildēja, ka šo jautājumu vajadzētu izrunāt ES Ārlietu ministru padomes sēdē, tādējādi izlemjot par sankcijām.

Eiropas Savienības (ES) valstu ārlietu ministri pirmdien nolēma atcelt lielāko daļu sankciju pret Baltkrieviju, tostarp arī pret prezidentu Aleksandru Lukašenko, jo ir konstatēta cilvēktiesību situācijas uzlabošanās šajā valstī, paziņoja ES pārstāvis.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš šodien piedalījās ES Ārlietu padomes sanāksmē, norādīja, ka lēmums paver ceļu attiecību normalizācijai un dialogam, tostarp par politiskām brīvībām.

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, Rinkēvičs sanāksmē norādīja, ka Latvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts ir ieinteresēta ES un Baltkrievijas sadarbības tālākā padziļināšanā un uzskata, ka sankciju atcelšana ir nozīmīgs solis tās ilgtermiņa attīstībā. Tādēļ Latvija atbalsta ES un Baltkrievijas attiecību normalizāciju, viņš sacīja.

Vienlaikus ministrs vērsa uzmanību, ka ir jāturpina mudināt Baltkrieviju spert nākamos soļus starptautisko cilvēktiesību un demokrātijas standartu ieviešanā. Rinkēvičs arī aicināja atbalstīt Baltkrieviju iestāšanās sarunās Pasaules Tirdzniecības organizācijā un saistībā ar readmisijas līguma noslēgšanu.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Ministru prezidenta amatam nominētā Laimdota Straujuma (V) Straujuma piedāvā Reformu partijai vadīt Iekšlietu, Ārlietu un Ekonomikas ministrijas; Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju - Nacionālajai apvienībai.

Saskaņā ar to Reformu partija saglabātu atbildību par Ārlietu, Iekšlietu un Ekonomikas ministrijām. Savukārt citas diskusijas izraisījušās ministrijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadība tiktu Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Zaļo un zemnieku savienībai saskaņā ar Straujumas piedāvājumu tiktu Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija un Zemkopības ministrija, kā arī parlamentārā sekretāra amats Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK bez VARAM, piedāvāts uzņemties atbildību par Tieslietu ministriju un Kultūras ministriju, kā arī, iespējams, parlamentārā sekretāra amatu Labklājības ministrijā.

Ārpolitiku līdz vēlēšanām atlikušajos piecos mēnešos vairāk būtu jāorientē uz valsts ekonomisko interešu aizstāvību, vienojušies premjers Valdis Dombrovskis (JL) un ārlietu ministra kandidāts Aivis Ronis.

Meklējot atbalstu bezpartejiskā A. Roņa apstiprināšanai amatā, kuram jau ir koalīcijas atbalsts, esot uzrunātas arī opozīcijas partijas LPP/LC un Tautas partija, «tā, ka es domāju, ka atbalsts būs,» solīja premjers. Latvijas starptautiskajiem partneriem ir jādod pārliecība, ka līdzšinējā valsts ārpolitika tiks turpināta un ka tai ir liels Saeimas atbalsts, uzsvēra A. Ronis.

«Politika ir politika un garantijas politikā ir diezgan nosacīts jēdziens,» teica A. Ronis, atbildot uz jautājumu, vai premjers viņu ir spējis pārliecināt, ka mazākuma valdībā būs iespējams aizstāvēt Ārlietu ministrijas intereses, ja aiz ministra nestāv neviens politiskais spēks.

Ziemeļkoreja nosūtījusi vēstuli vairākām Eiropas valstīm, brīdinot, ka pēc 10.aprīļa tā nevarēs garantēt Phenjanā esošo ārvalstu vēstniecību drošību.

«Viņu paziņojumā teikts, ka no 10.aprīļa Ziemeļkorejas valdība konflikta gadījumā nevarēs garantēt valstī esošo vēstniecību un starptautisko organizāciju drošību,» apstiprināja Lielbritānijas Ārlietu ministrijas pārstāve. «Mēs saprotam, ka ziemeļkorejieši vaicā, vai vēstniecību darbinieki plāno doties prom, nevis iesaka viņiem aizbraukt.»

«Viņi aicināja sanāksmē klātesošās vēstniecības un organizācijas līdz 10.aprīlim informēt viņus, kāda veida palīdzība tām būs nepieciešama no KTDR (Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas), vai tās vēlas tikt evakuētas no KTDR vai arī tikt pārceltas citviet,» skaidroja Lielbritānijas Ārlietu ministrijas pārstāve.

Pēc ārlietu ministra Aivja Roņa iniciatīvas ārlietu ministra birojā izveidoti goda vēstnieku amati, tajos nozīmējot bijušos ārlietu ministrus Georgu Andrejevu, Arti Pabriku un Māri Riekstiņu. Ārlietu ministrs nozīmējis arī ārštata konsultatīvo padomnieku ekonomiskajos jautājumos, informēja Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa.

Šie pienākumi uzticēti Ģirtam Rungainim, kurš ir investīciju bankas pakalpojumu un finanšu konsultāciju uzņēmuma Prudentia viens no dibinātājiem un padomes loceklis.

«Valsts ekonomikas atjaunošanā un Latvijas ekonomikas pārstrukturēšanā ārlietu dienestam ir būtiska loma, tāpēc ir nepieciešama padziļināta kompetence šajā jomā. Ģirtam Rungainim ir interesantas un atbalstāmas idejas, kas var būt noderīgas gan Ārlietu ministrijai, gan valstij kopumā,» tā savu izvēli par labu padomniekam ekonomiskajos jautājumos pamatojis A. Ronis.

Goda vēstnieki, tāpat kā A.Roņa padomnieks ekonomikas jautājumos nesaņemšot darba samaksu, ievērojot Ministru Kabineta noteikumus par Ministru Kabineta locekļa ārštata konsultatīvā darbinieka statusu un kompetenci.

Sudānas grupējums, kas bija nolaupījis trīs Latvijas pilsoņus, vairāk nekā mēnesi ilgušajā periodā, kurā ķīlnieki atradās pie viņiem, izpirkuma maksu nav prasījis.

Konkrētas prasības vai izpirkuma maksu par Latvijas pilsoņu atbrīvošanu ķīlnieku krīzē iesaistītais grupējums Latvijas varas iestādēm vai nolaupīto ģimenes locekļiem neizvirzīja. Taču, ņemot vērā, ka Sudānas varas iestādes, ANO Pasaules pārtikas programma un Drošības policijas Pretterorisma centrs joprojām veic šī gadījuma izpēti, izmeklēšanas interesēs detalizētāka informācija par nolaupīšanā iesaistīto grupējumu, kā arī ķīlnieku krīzes atrisinājumu netiks sniegta,» teikts Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Jau vēstīts, ka 4.novembrī Njalas pilsētā Sudānā tika nolaupīti trīs Latvijas pilsoņi, firmas GM Helicopters helikoptera ekipāžas locekļi - 2 piloti un mehāniķis -, kas strādāja ANO Pasaules pārtikas programmas ietvaros.