Tehnoloģijas

Latvijas bankas tērē miljonus IT sistēmu atjaunošanai

Juris Kaža [email protected], 03.06.2002

Jaunākais izdevums

Latvijas bankas pēdējā pusgadā rosījušās ar IT sistēmu atjaunošanu, lai varētū ātri un konkurētspējīgi izstrādāt jaunus pakalpojumus. Šim mērķim notērēti daudzi miljoni Ls, piem. , 4 miljoni Ls, ko Unibanka tērējusi pagājušā gada nogalē ieviešot sistēmu Symbols. Tieši šogad jaunu sistēmu Equation DBA ievieš arī Rietumu banka, tomēr investīciju apjoms netiek atklāts. Nomainot līdzšinējo informācijas sistēmu pret kompānijas Temenos ražoto Globus, Nordea banka cer ievērojami paātrināt jaunu bankas pakalpojumu izstrādi. Tā 1.2 miljonu Ls vērtās investīcijas vienu no galvenajiem mērķiem raksturoja Nordea bankas Rīgas filiāles vadītāja vietnieks Valdis Siksnis. V. Siksnis teica, ka jaunā sistēma, aizstājot līdzšinējo Bankmaster, veiksmīgi palaista Lieldienu brīvdienās, klientiem to gandrīz nemanot. To plānots ieviest Nordea bankas filiāles visās trīs Baltijas valstīs. Nordea bankas IT departamenta direktors Gints Ozoliņš sacīja, ka Globus lietošanas vienkāršība nozīme, ka bankas vadība, ar Nordea IT speciālistu atbalstu, varēs radīt nepieciešamo informācijas sistēmas atbalstu jebkuram jaunam produktam, to strauji ieviešot tirgū. Viņš teica, ka attiecīgi apmācīti bankas darbinieki var paši «sabīdīt» jaunam pakalpojumam nepieciešamās atbalsta funkcijas, piem., atlasīt piemērotus klientus un savienot iekšējās datu bāzes, lai piedāvātu ātri izsniedzamus kredītus u.tml.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Terešku ciems pamazām izmirst

Dienas Bizness, 30.03.2015

Tukšās Terešku ciema mājas atgādina par to, ka šajās vietās sen neviens vairs nedzīvo, un liek nojaust, ka tik drīz neviens šīs teritorijas arī nepārņems.

Foto: Gatis Bogdanovs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tereški ir apdzīvota vieta Jaunalūksnes pagastā, kurā, kā daudzos Alūksnes novada ciemos, ir gan apņēmīgi cilvēki, gan arī pamestas mājas. Šādas vietas lēnām paliek aizvien klusākas, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Terešku idzīvotāja Daina Bušmane Tereškos ir dzimusi un augusi, vien uz pāris gadiem aizdevusies dzīvot uz Rīgu. Kopš tā laika viņa strādājusi pie sava vectēva kūtī par slaucēju, bet tagad saimnieko zemnieku saimniecībā Ciedras. Kopumā saimniecībā ir vairāk nekā 60 gaļas lopi.

«Agrāk Tereški bija liels ciemats: te bija 18 saimniecības. Tās visas bija diezgan spēcīgas, bet tagad te ir tikai divas saimniecības – mūsu zemnieku saimniecība Ciedras, kas nodarbojas ar lopkopību, un Ilmāra Briltes zemnieku saimniecība Bērzemnieki, kura nodarbojas ar puķu stādu un dārzeņu audzēšanu. Kopumā Tereškos ir astoņas mājas, no kurām trijas ir pilnībā tukšas un pamestas. Šobrīd Tereškos varētu būt apmēram desmit cilvēki,» stāsta D.Bušmane. 1940.gadā blakus mājā, kura nu ir sen jau kā nodegusi, dzīvojuši septiņi cilvēki. Tagad pārsvarā visās Terešku mājās cilvēki dzīvo pa vienam. D.Bušmane uzskata, ka Tereškos cilvēki neatgriezīsies un mājas paliks tukšas. Šeit nekursē arī autoveikals, un cilvēki dodas iepirkties uz Alūksni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Bankas vēlas Tere bankrotu; konkurenti gatavi Igaunijas piena pārstrādātāju pārpirkt

LETA, 23.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas bankas Nordea un DNB paudušas pārliecību, ka vispareizāk būtu pasludināt aizdomās par izvairīšanos no nodokļiem turētā piena pārstrādes uzņēmuma Tere bankrotu, bet viens no Igaunijā lielākajiem piena pārstrādātājiem Maag Grupp vēlas pārpirkt konkurenta īpašumu, vēstīja laikraksts Postimees.

«Jā, visticamākais lēmums ir bankrots. Bankrota laikā varētu pārdot funkcionējošu uzņēmumu un izbeigt problēmas, kas kļuva tam liktenīgas,» laikrakstam teica advokātu biroja COBALT vecākais partneris Jānuss Modi, kas pārstāv banku Nordea un DNB intereses.

«Ja tagad kļūs skaidrs, ka uzņēmums ir izdarījis vēl lielākus nodokļu disciplīnas pārkāpumus, tad uzņēmumam vairs nevar veikt sanāciju. Sanācijas programma neizturēs, ja desmit gadu laikā radīsies papildu izdevumi pat pāris tūkstošu eiro apmērā,» viņš norādīja.

Modi sacīja, ka sanācijas procesu vajadzēja pabeigt jau sen, jo tā laikā tika ignorēti sanācijas pamatprincipi, proti, parādnieks slēpa liecības, publiskojot tikai pašam izdevīgus datus un traktējot tos sev izdevīgi. Advokāts paziņoja, ka šobrīd pat nav skaidrs, vai visi kreditori patiešām ir kreditori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas piena koncerns Tere bankām parādā ir 36 miljonus eiro un uzņēmuma nodokļu parāds valstij ir 800 tūkstoši eiro, trešdien vēstīja laikraksts Postimees, kura rīcībā esošā informācija liecina, ka uzņēmuma īpašniekam Oliveram Krūdam tuvākajā laikā banku spiediena dēļ būs jāpārdod koncerna īpašums vai jāsamierinās, ka kreditori pieprasa Tere bankrotu.

Postimees vēstīja, ka kredītu 30 miljonu eiro apmērā dzēšanas termiņš beidzās jau pagājušā gada 20.oktobrī, tomēr bankas Krūdam deva vēl trīs mēnešus laika parādu nokārtošanai, bet arī šis termiņš ir jau pagājis. Sindicēto kredītu pārstāvošās bankas DNB Pank un Nordea pagaidām nav izlēmušas par tālāko rīcību Tere gadījumā.

2014.gada decembrī Tere parādi pārsniedza 53 miljonus eiro, no kā kredītu parādi bija vairāk nekā 36 miljonu eiro apmērā, bet citi parādi un priekšapmaksa veidoja vairāk nekā 17 miljonus eiro. Kompānijas ieņēmumi no pārdošanas 2014.gadā pārsniedza 85 miljonus eiro, bet peļņa bija 900 tūkstoši eiro. Uz 2016.gada 1.janvāri Tere bija izveidots nodokļu parāda dzēšanas grafiks 800 tūkstošiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanai apsolīti jau teju 700 miljoni eiro

LETA, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Miljardieri, uzņēmēji un pašvaldības otrdien apsolījušas jau teju 700 miljonus eiro Dievmātes katedrāles atjaunošanai, un arī dažādi fondi sākuši kampaņas ziedojumu vākšanai.

Francijas prezidents Emanuels Makrons apsolījis, ka Parīzes Dievmātes katedrāle tiks atjaunota pēc postošā ugunsgrēka pirmdienas vakarā.

Jau vēstīts, ka ugunsdzēsējiem izdevies izglābt 850 gadus senās būves akmens pamatstruktūru, taču liesmas iznīcinājušas jumtu un citas katedrāles būvdetaļas, tostarp sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile.

Uzņēmums Kering, kam pieder tādi modes zīmoli kā Yves Saint Laurent un Gucci, jau pirmdienas vakarā paziņoja, ka ziedos 100 miljonus eiro katedrāles atjaunošanai. «Kering» konkurenti LVMH un šī uzņēmuma dibinātāja Bernāra Arno ģimene sekoja piemēram, solot 200 miljonus eiro katedrāles atjaunošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti apstiprinājuši Satiksmes departamenta programmas "Mērķdotācija pašvaldības autoceļiem un ielām" līdzekļu izlietojumu, kur 11,5 miljoni eiro paredzēti Rīgas ielu pārbūvei, informē Rīgas dome.

"Šodien pēc garām diskusijām esam vienojušies par vairāku būtiski svarīgu satiksmes projektu īstenošanu, kas ļaus uzlabot gan iedzīvotāju mobilitāti, gan pilsētas infrastruktūru kopumā. Viena no būtiskākajām lietām ir sabiedriskā transporta un veloinfrastruktūras uzlabojumi, kas paredz novirzīt 500 tūkstošus eiro pagaidu velojoslu izveidei "Covid-19" laikā. Šīs velojoslas veicinās drošu un ērtu pārvietošanos pandēmijas laikā, tāpat arī radīs savienojumus jau ar esošajiem veloceļiem. Pagaidu joslas plānotas Dzirciema, Pulkveža Brieža, Duntes ielā, arī Raņka dambī un citur," sacīja Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Deklarācija par Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību

, 20.12.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv publicē deklarāciju par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību.

"Latvijā – valstī ar straujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā – ir radīti apstākļi un vide, kurā paplašinās sabiedrības vidusslānis, strauji pieaug cilvēku ienākumi, mājokļu iegāde un būvniecība, turpina pieaugt ārvalstu investīciju un ES fondu ieplūšana Latvijā, panākts būtisks progress Latvijas starptautiskās lomas un vietas pieaugumā ES, kļūstot par pilntiesīgu Šengenas zonas valsti, ar noslēgto Latvijas – Krievijas robežlīgumu radīti nosacījumi būtiskai ekonomisko attiecību attīstībai.

Straujā ekonomiskā attīstība un iedzīvotāju ienākumu palielināšanās, mājokļu tirgus attīstības izraisītais hipotekārās kreditēšanas bums radījis strauju inflācijas lēcienu, finanšu resursu ieplūdi spekulatīvajā, neražojošā sfērā, izraisot disproporcionālu ražojošo un pakalpojumu nozaru attīstību. Demogrāfisko procesu un Latvijas darbaspēka emigrācijas uz attīstītākām ES valstīm ietekmē daudzās tautsaimniecības nozarēs sāk pietrūkt darba roku, sadrumstalotā administratīvi teritoriālā struktūra veicinājusi nevienmērīgu Latvijas reģionu attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Laikraksts: Igaunijas uzņēmējs interesējas par investīcijām Tukuma Pienā un Tere

LETA, 17.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas reģionālais laikraksts Maaleht pieļauj, ka Igaunijas uzņēmējs Tomass Tols varētu būt investējis Latvijas piena pārstrādes uzņēmumā Tukuma Piens, kā arī, iespējams, interesējas par grūtībās nonākušo Igaunijas piena pārstrādes grupu Tere, kas pieder uzņēmējam Oliveram Krūdam.

Laikraksta rīcībā esošā informācija liecina, ka Tukuma Piena vadītājs Otto Tamme ir atguvis parādu no Krūdas. 2009.gadā viņa kompānija Dalton Eesti ieguva 47 miljonus Igaunijas kronu jeb trīs miljonu eiro vērtu parādzīmi no toreizējās Tere māteskompānijas Luterma. Procesa rezultātā tika pasludināts Luterna bankrots.

Pēdējo desmit gadu laikā Tamme ir bijis saistīts ar vairāku Tola investīciju vadību Igaunijā, Latvijā un Baltkrievijā.

Cita Igaunijas pārtikas grupa Maag Grupp publiski ir paziņojusi par interesi Tere iegādē. Aprīlī Maag Grupp piedāvāja par 60 miljoniem eiro iegādāties Tere, vēstīja laikraksts Postimees. Maag arī paziņoja, ka nevēlas Krūdu redzēt partneru vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nav gatavi tāpat atdot akcijas

Ieva Mārtiņa, Db, 19.12.2008

No kreisās: Danske Capital vecākais analītiķis Anti Partanens, Danske Capital direktors Kustā Aima un Firebird management LLC partneris Aians Hags

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Db

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parex bankas mazākuma akcionāri vēlas virzīt savu pārstāvi bankas padomē, jo nevēlas pārdot bankas akcijas un it īpaši par santīmiem. Pagājušā nedēļā valstij piederošā (ap 85 %) Parex banka uzrunājusi Parex bankas mazākuma akcionārus, vai tie nevēlas pārdot sev piederošās bankas akcijas.

Lai gan valsts pārstāvji nav oficiāli pateikuši, kāds ir iemesls šādam piedāvājumam, publiskā telpā ir izskanējis, ka 100 % Parex bankas valsts īpašumā ir nosacījums, lai Latvija varētu dabūt starptautiskos finansējumus, tostarp no Zviedrijas. Savus piedāvājumus par nosacījumiem pārdot Parex bankas akcijas svētdien gan bankai, gan Finanšu ministrijai nosūtījuši lielie mazākuma akcionāri - ārvalstu fondi: East Capital, Danske Capital Finland, Amber Trust un Firebird Management, kas ir vieni no lielākajiem investoriem Baltijas valstīs. Tomēr atbildi ārvalstu fondi nav saņēmuši ne no viena adresāta. Uzņēmējiem arī nav izdevies sazināties ar atbildīgajām amatpersonām. "Mūs biedē, ka tā vietā, lai valdība konstruktīvi un pa tiešo runātu par šīm akcijām, daži valdības pārstāvji komentē situāciju presē, ka ja ar akcionāriem nepanāks vienošanos, tad akcijas atņems, nacionalizēs. Protams, ir valdībā daudz diskusiju, bankā, ar kreditoriem, un mēs saprotam, ka laikam valdībai ir ar ko nodarboties, bet mēs sagaidām, lai nebūtu tādu paziņojumu presē [par to, ka var atņemt akcijas]," Db skaidroja Parex bankas 4.2 % akciju īpašnieces East Capital partneris Aivars Abramovičus (Aivaras Abromavicius).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Ministru kabinets apstiprināja noteikumus par atbalsta programmu privātmāju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai, kuras ievaros plānots sniegt atbalstu 500 privātmājām gadā.

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā atbalsta programma tiks finansēta no Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālā projekta "Mikrokreditēšanas programma".

Programmai tiks novirzīti 2,37 miljoni eiro apmērā. Plānots, ka programmai paredzētā finansējuma ietvaros varēs izsniegt aizdevumus privātmāju atjaunošanai un energoefektivitātes uzlabošanai aptuveni 500 mājām gadā, kā arī 260 mājām tiks piešķirta tehniskā palīdzība un 240 mājām - granti.

Atbalsta programmas ietvaros, sadarbībā ar AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" ("Altum") plānots sniegt atbalstu vidēji 500 privātmāju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai gadā. Atbalsts paredzēts portfeļgarantijas, tehniskās palīdzības un granta par dzīvojamās mājas energoefektivitātes klases paaugstināšanu veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Sadala būvspeciālistu sertificēšanas un uzraudzības institūciju atbildības jomas

Žanete Hāka, 07.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien lēma par būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības funkciju deleģēšanu akreditētajām institūcijām, kā arī apstiprināja maksas pakalpojumu cenrāžus, informē Ekonomikas ministrija.

Ņemot vērā Latvijas Arhitektu savienības pieredzi, reputāciju, resursus un personāla kvalifikāciju Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centram tiek deleģēta būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzība arhitektūras jomā.

Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertificēšanas institūcijai tiek deleģēta būvspeciālistu kompetences novērtēšana un patstāvīgās prakses uzraudzība inženierizpētē, projektēšanā: ēku konstrukciju (t.sk. torņu un dūmeņu) projektēšana, ceļu projektēšana, tiltu projektēšana; būvdarbu vadīšanā: ēku būvdarbu vadīšana, restaurācijas būvdarbu vadīšana, ceļu būvdarbu vadīšana, tiltu būvdarbu vadīšana; būvuzraudzībā: ēku būvdarbu būvuzraudzība, restaurācijas būvdarbu būvuzraudzība, ceļu būvdarbu būvuzraudzība, tiltu būvdarbu būvuzraudzība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Piensaimniekam iespēja, Laimu Kalev nebiedē

Sandra Dieziņa, Db, 21.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Kalev un Tere Food Groups iegāde Alta Capital Partners meitas uzņēmumam a/s Rīgas Piensaimnieks pavers lielākas eksporta iespējas.

Ekskluzīvā intervijā Db a/s Rīgas Piensaimnieks (RPS) valdes priekšsēdētājs Edgars Štelmahers uzsver, ka notikušais darījums ir apliecinājums tam, ka turpināsies piena pārstrādes nozares konsolidācija Baltijas mērogā, kurā aktīvu dalību ņem viņa vadītā kompānija un tās akcionāri.

Alta Capital Partners iegādājies 100% piena produktu ražotāju Kalev Paide Tootmine, 100% vadošo šokolādes un konfekšu ražotāja Kalev Chocolate Factory, 99,1% cepumu ražotāja Kalev Jõhvi Tootmine, 100% cepumu ražotāja Vilma, 81,26% sabiedriskās ēdināšanas kompānijas Maias­mokk daļas, kā arī piena un siera produktu ražotāju Tere un piena savākšanas un piegādes uzņēmumu Meieri Transport, kurus kontrolē uzņēmums Rubla. Kalev Paide Tootmine kontrolē 65,6% Valmetek Invest, kas nodarbojas ar siera produktu ražošanu un izplatīšanu, daļas. Šī darījuma summa ir vairāk nekā 56 miljoni eiro (39,4 milj. Ls), savukārt Tere un Meieri pārdošanas cenu darījuma puses ir vienojušās neizpaust. Darījums tiks pilnībā noslēgts, saņemot Igaunijas Konkurences Padomes lēmumu. Alta Capital Partners šo uzņēmumu akcijas iegādājās no to lielākajiem akcionāriem Olivera Krūdas (Oliver Kruuda), Heino Prīmāgi (Heino Priimägi) un Āre Annusa (Aare Annus). Kalev nekustamo īpašumu un mediju struktūrvienības saglabāsies to līdzšinējo uzņēmumu īpašumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu mēnešu laikā Covid-19 ietekmes dēļ būtiski mainījies cilvēku dzīvesveids un līdz ar to arī ikdienas izdevumi.

"Luminor" bankas dati atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji kopš marta sākuma savus ikdienas tēriņus kopumā samazinājuši par 34%.

Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā iedzīvotāju izdevumu samazinājums ir vislielākais – Lietuvā tie ir 26%, bet Igaunijā 28%.

"Novērojumi liecina, ka krīzes situācijā cilvēki ir spējuši "savilkt jostas" un krasi samazināt ikdienas tēriņus teju visās kategorijās. Likumsakarīgi, ka, salīdzinot ar laiku pirms Covid-19 ierobežojumiem, visās trīs Baltijas valstīs visstraujāk jeb par 93-94% samazinājusies vidējā summa, ko cilvēki tērē par ceļošanu un atpūtu ārpus mājas. Tāpat ievērojami samazinājušies arī izdevumi par citām lietām, kas nav pirmās nepieciešamības preču vidū – apģērbs, transports un maltītes restorānos, par ko visu Baltijas valstu iedzīvotāji tagad tērē aptuveni par 60-70% mazāk naudas," saka Normunds Rudzītis, "Luminor"Privātpersonu segmenta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drošības un kārtības nodrošināšanai dažādas Eiropas Savienības valstis tērē dažādas summas proporcionāli savam iekšzemes kopproduktam (IKP). Atbilstoši Eurostat metodoloģijai iznāk, ka Latvija drošības un sabiedriskās kārtības finansēšanā vairāk līdzinās Bulgārijai, bet Lietuva ‒ Ziemeļvalstīm.

Pēdējo nedēļu notikumi valstī parāda aizvien jaunus iekšējās drošības robus, kas, iespējams, ir ilgstošu sistēmisku aplamību sekas.

Drošības problēmas ir ilgāk par divām nedēļām

Tas, ka policijas darbs pieklibo, nav tikai pēdējo nedēļu sakāpināto emociju iespaids. Mēs varētu nolikt malā sievietes slepkavību Jēkabpilī un jauniešu izdarības Imantā un atcerēties senākus gadījumus. Piemēram, puisēna Ivana pazušanu Liepājā 2017. gadā, kura līķi atrada pēc pāris dienām Dubeņu mežā. Var atcerēties advokāta Rebenoka slepkavību, kas tika izdarīta ar īpašu cinismu un cietsirdību, bet izskatās, ka lieta paliks neatrisināta. No dažādiem individuāliem gadījumiem politiķi taisa savas scēnas un būvē balsojumu kāršu namiņus, it kā viņu oponenti būtu kūdījuši kādu varmāku, slepkavu vai maniaku, tomēr fonā neatbildēts paliek jautājums par pašu sistēmu pēc būtības. Vai ar to viss ir kārtībā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vācijas ekonomikai palīdzējuši valdības izdevumi

, 25.08.2009

Vācijas kanclere Angela Merkele ekonomikas izaugsmes atjaunošanai ir apstiprinājusi izdevumus aptuveni 85 miljardu eiro apmērā.(Foto: AFP/SCANPIX)

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības izdevumi «izvilkuši» Vāciju no dziļākās recesijas kopš Otrā pasaules kara. Vācijas kanclere Angela Merkele ekonomikas izaugsmes atjaunošanai ir apstiprinājusi izdevumus aptuveni 85 miljardu eiro apmērā, ieskaitot subsīdijas kompānijām, lai tās nesamazinātu darbavietu skaitu.

Valdības izdevumi pieauga par 0.4%, salīdzinot ar pirmo ceturksni, tādējādi atbalstot privāto patēriņu, kas palielinājās par 0.7%, liecina šodien publiskotie Federālā statistikas biroja dati. Būvniecības investīcijas palielinājās par 1.4%. Par to liecina otrā ceturkšņa Vācijas iekšzemes kopprodukta rādītāji, ziņo Bloomberg.

Bloomberg informē, ka Vācijas kanclere Angela Merkele ekonomikas izaugsmes atjaunošanai ir apstiprinājusi izdevumus aptuveni 85 miljardu eiro apmērā, ieskaitot veco automašīnu apmaiņas pret atlaidēm jaunu automašīnu iegādei shēmu un subsīdijas kompānijām, lai tās nesamazinātu darbavietu skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Exigen: ārzemju partneri šokā par iepirkumu prasībām pie tik niecīga finansējuma

Sanita Igaune, 09.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir bijuši gadījumi, kad mūsu potenciālie ārzemju sadarbības partneri atsakās piedalīties kopā ar mums informācijas sistēmu izstrādes un uzturēšanas iepirkumos, atklāti pasakot, ka nekur neesot redzējuši tādas prasības kā Latvijā pie tik niecīga finansējuma, DB norāda Exigen Services Latvia izpilddirektors Ivars Puksts.

Kā liecina Exigen Services Latvia novērojumi, vai valsts no savas puses pietiekami iegulda līdzekļus IS uzturēšanā?

Pozitīvi, ka valsts iepirkumos pakāpeniski izveidojusies izpratne par to, ka sistēmu izstrāde nav nošķirama no uzturēšanas, kas no ieguldījumu viedokļa ir skatāms kā vienots veselums. Tajā pašā laikā dažādu iemeslu dēļ līdzekļi uzturēšanas jomā tiek ieguldīti nepietiekami. Pēdējā laikā radikāli aug informācijas sistēmu kvalitātes, pieejamības un drošības prasības, taču prasībām jābūt samērojamām ar finansējumu. Piešķirot līdzekļus izstrādes projektiem, piemēram, būtu jāpiešķir līdzekļus arī uzturēšanai pienācīgā apmērā, jo atkarībā no sistēmas ikgadējai finansējuma summai vajadzētu būt no 10% līdz 50% no sākotnējās izstrādes cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Citadele: Iedzīvotāji ārvalstu interneta veikalos tērē teju trīs reizes vairāk nekā vietējos

Dienas Bizness, 14.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Summa, ko Latvijas iedzīvotāji tērē ārzemju interneta veikalos, ir gandrīz trīs reizes lielāka nekā tā, kas tiek izdota pašmāju vietnēs, liecina bankas Citadele apkopotie dati par veiktajiem pirkumiem internetā pēdējo 12 mēnešu laikā.

Dati rāda, ka no kopējās tiešsaistē veikto pirkumu darījumu summas ārzemju interneta veikalos tērēti 73%, kamēr Latvijā – vien 27%. Produkti un pakalpojumi, kam internetā tērētas vislielākās naudas summas, ir aviobiļetes, ceļojumi un izklaide, kā arī mazumtirdzniecība. Latvijas interneta veikalos iedzīvotāji visvairāk naudas izdevuši aviobiļešu iegādei, bet ārzemju – dažādos mazumtirdzniecības veikalos.

Vīrieši interneta veikalos tērē vairāk par sievietēm – no visas tiešsaistē veikto pirkumu kopsummas 55% sastāda vīriešu veikto pirkumu summa un 45% – sieviešu. Atšķirīgas ir arī nozares, kurās abi dzimumi izvēlas tērēt naudu. Vīriešiem aktuālāki ir pirkumi, kas saistīti ar izklaides un finanšu pakalpojumu nozarēm. Piemēram, no kopējās izklaides nozarē veikto pirkumu summas vīrieši tērējuši 71%, bet sievietes – 29%. Savukārt sievietes teju divreiz vairāk (71%) nekā vīrieši (29%) tērē Latvijas mazumtirdzniecības interneta veikalos – tie ir apģērbu, pārtikas u. tml. veikali.

Komentāri

Pievienot komentāru