Lai paplašinātu tirdzniecības tīklu, kas strādā ar preču zīmi „Datori Cilvēkiem°Ī, MA-1 Datori ir nolēmuši mainīt tirdzniecības tīkla veidošanas stratēģiju un turpmāk attīstīt veikalu tīklu izmantojot franšīzi. Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā lielam skaitam mazo tirdzniecības un servisa uzņēmumu pastāvēšana ir pakļauta zināmam riskam. Straujā veikalu ķēžu attīstība un lielu starptautisko kompāniju ietekmes palielināšanās liek reaģēt arī vietējām kompānijām. Ņemot vērā, ka Latvijas IT tirdzniecības un pakalpojumu tirgus ir ļoti sadrumstalots, MA-1 Datori vadība ir nolēmusi koncentrēt ap sevi virkni ar mazākiem IT uzņēmumiem, nodrošinot kopējo tīkla identitāti, kā arī preču un pakalpojumu kvalitātes palielināšanu. Franšīzes izmantošana Latvijas IT tirgū ir jaunums, taču MA-1 Datori vadība ir pārliecināta, ka franšīzes shēmas izmantošana ļaus ne tikai paplašināt MA-1 Datori darbību, bet dos arī iespēju izdzīvot un attīstīties virknei nelielu, bet perspektīvu IT uzņēmumu. Tiek pieļauta arī iespēja iegādāties citu uzņēmumu kapitāla daļas, ja tas varētu veicināt sadarbību un palīdzētu uzņēmumam nostabilizēties tirgū. Pieņemto lēmumu komentē MA-1 Datori valdes priekšsēdētājs Ints Balodis: „Preču zīme „Datori Cilvēkiem°Ī jau labu laiku ir pazīstama Latvijas tirgū un to jau izmanto vairāki MA-1 grupas uzņēmumi visā Latvijā. Veiksmīgā MA-1 Datori attīstība pēdējo gadu laikā ļauj pieņemt šādu lēmumu, kura rezultātā ieguvējām jābūt abām pusēm. Franšīzes devējam minētā shēma palīdzēs samazināt savu veikalu uzturēšanas izmaksas un koncentrēties uz tīkla stratēģijas un taktikas izstrādi. Franšīzes ņēmējiem tiks piedāvāta darbības shēma un noteikumi, kuru ievērošana palīdzēs mazajiem IT uzņēmumiem uzlabot savus darbības rādītājus un kļūt pazīstamākiem izmantojot kopējo preču zīmi. Rezultātā abas darījuma puses varēs ekonomēt līdzekļus, kas līdz tam tika tērēti produktu un mārketinga attīstībai. Laikā, kad Latvijā ir bankrotējušas ne tikai virkne mazo, bet arī diezgan lielas IT kompānijas, sadarbība, kā arī kopēja jaudu un zināšanu izmantošana ir būtiski priekšnoteikumi uzņēmumu konkurētspējas palielināšanai.°Ī MA-1 Datori informācijas tehnoloģiju jomā darbojas jau gandrīz 12 gadus. Uzņēmums pašlaik ir lielākais Latvijas datoru ražotājs, kurš par tādu kļuva 2003. gada vasarā atpērkot A/S MicroLink Datori no Baltijas lielākā IT koncerna MicroLink. Nopirktā akciju sabiedrība reorganizācijas rezultātā tika iekļauta MA-1 Datori sastāvā, taču firmai pieder kapitāla daļas vēl vairākos citos Latvijas IT uzņēmumos. MA-1 Datori pašreiz ir nodarbināti 30 strādājošie. 2003.gada apgrozījums pārsniedz 1,3 milj. latu. Kopš 1997.gada MA-1 Datori ir sadarbības partneru tīkls, kas aptver visu Latviju līdz ar to firmas piedāvātās preces ir nopērkamas visā valstī un var tikt apkalpotas to lietošanas vietā.

Jaudīgs un stabili strādājošs dators ir nepieciešams ikvienam uzņēmējam, neatkarīgi no izvēlētās biznesa nozares. Portatīvie datori nodrošina iespēju strādāt jebkurā vietā un laikā, gan tiešsaistē, gan bezsaistē, tāpēc datora izvēle ir svarīgs jautājums, ko nevar atlikt uz vēlāku laiku.

Reti kurš uzņēmējs var atļauties greznību meklēt īsto datoru mēnešiem ilgi, tāpēc vērts pievērst uzmanību interneta veikalu piedāvājumam. Kāds portatīvais dators ir pieprasītākais Latvijas pircēju vidū? Kur meklēt labu datoru biznesa mērķiem par adekvātu cenu? Turpini lasīt un uzzini!

##Lenovo portatīvie datori – klusi, stabili, jaudīgi

Viens no vadošajiem datoru ražotājiem pasaulē, Lenovo, piedāvā plašu biznesa datoru segmentu. Interneta veikalā 1a.lv pirktāko portatīvo datoru topā ietilpst pieci Lenovo modeļi:

1. Lenovo V130-15 Full HD SSD Kaby Lake i5

● Windows 10 operētājsistēma;

Portatīvie datori mūsdienās ir kļuvuši par ikdienas darba rīku, kas palīdz gan darbos, gan izklaidē. Bet kā uzturēt savu darba rīku kārtībā? Apskatīsim dažus vienkāršus paņemienus.

Datora korpusu ieteicams tīrīt tikai ar mīksto audumu. Vislabāk izmantot mikrošķiedras audumu. Audums var būt sauss vai nedaudz samitrināts ar neagresīvo mazgāšanas līdzekli. Neizmantojiet abrazīvus materiālus, tīrīšanas pulveri un šķīdinātājus, piemēram, spirtu, kas var kaitēt plastmasas virsmai. Uzturiet tīru arī datora ekrānu. Daudziem uz monitora ir taukaini traipi, pirkstu nospiedumi, putekļi. Noslaukiet ekrānu ļoti uzmanīgi un tikai ar speciāliem līdzekļiem. Vislabāk tam ir piemērotas speciālas vienreizējās lietošanas tīrīšanas salvetes, kas ir ļoti ērtas un neatstāj svītras, var izmantot arī mikrošķiedras audumu.

Noteikti nepieļaujiet datora ekspluatāciju telpās, kur ir paaugstināts mitruma līmenis, gaisa temperatūra virs 35°C vai zem 0°C, kā arī jaudīgi magnēti vai skaļruņi bez magnētiskās ekranēšanas. Nenovietojiet elektronisko aprīkojumu datora tuvumā. Elektromagnētiskie lauki var izraisīt tā nepareizu darbību.

Ir pienācis laiks, kad mēs daudz laika pavadām mājās: strādājam, mācāmies, atpūšamies. No vienas puses, ierobežojumu periodā nav viegli pielāgoties jauniem dzīves apstākļiem, bet, no otras puses, paveras jaunas iespējas, parādās dažādas perspektīvas. Šāds visādā ziņā grūts laiks ir lieliski piemērots jauninājumiem, piemēram, jaunas interesantas profesijas apgūšanai. Lielisks laiks papildus izglītībai. Tālmācība, internets un portatīvie datori palīdzēs mācīties un sākt pelnīt.

Dīkstāves periodu ir nepieciešams izmantot efektīvi, galvenais ir pārvarēt savas bailes un slinkumu. Darot drosmīgas lietas, mēs varam pārvietot pat kalnus. Padomā, kādas iespējas tev pavērsies, kad iegūsi jaunu profesiju vai iemaņas. Protams, profesijai jābūt pieprasītai un labi apmaksātai. Pretējā gadījumā jūs nesaņemsiet lielu prieku no mācību procesa.

Visatbilstošākās un labi apmaksātās profesijas ir diezgan viegli apgūstamas. Viss, kas Jums nepieciešams, ir brīvais laiks mācībām un portatīvie datori. Mūsdienās vispieprasītākā profesija, ko es gribētu pieminēt, ir tīmekļa izstrādātājs. Tieši viņš veido funkcionējošas vietnes, dinamiskas tīmekļa lapas, tīmekļa saskarnes un tā tālāk. Lokdauna laikā pieprasījums pēc šāda darba ir eksponenciāli pieaudzis, un jūs varat sākt ar to nodarboties. Tīmekļa izstrādes datoram ir nepieciešams labs procesors. Nepieciešams procesors no 3Hz.

No precīzām prognozēm atturoties, Latvijas mazumtirgotāji, par spīti ekonomiskajai lejupslīdei valstī, decembri sagaida optimistiski. Visi mazumtirgotāji atzīst, ka šogad ir jūtama patērētāju paradumu maiņa un cilvēki aizvien lielāku uzmanību pievērš tieši atlaidēm un ir kļuvuši praktiskāki.

Tomēr vismaz abi lielākie mazumtirgotāji, raugoties uz gada nogali, ir diez gan optimistiski. "Raugoties uz mūsu pircējiem, jūtam zināmas pārmaiņas viņu iepirkšanās paradumos - tās mēs respektējam un pielāgojam savu ikdienas darbu," atzīst Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais. "Tomēr kopumā es nekādu bēdu ieleju nesaskatu, šī gada decembra sajūtas ir līdzīgas kā citus gadus, šogad pat tās ir ziemīgākas – beidzot ārā ir sniegs," tā viņš. Arī SIA Maxima Latvija pārstāve Evija Ercmane uzsver, ka šī gada decembris tiek gaidīts ar vislabākajām domām un lieliem plāniem. "Nevienam nav noslēpums, ka Ziemassvētki ir tas laiks, kad cilvēki vēlas iegādāties visu nepieciešamo gan īpašās noskaņas radīšanai mājās, gan svētku galdam, kā arī dāvanām, un vienlaikus vēlas veikalos pavadīt pēc iespējas mazāk laika," stāsta E. Ercmane.

Krievijas armijas izlūkošanas pārvaldes (GRU) pēdējo gadu laikā vairākkārt īstenojis uzbrukumus Latvijas kibertelpai, aģentūra LETA uzzināja Satversmes aizsardzības birojā (SAB).

SAB vērtējumā GRU ir viens no aktīvākajiem ārvalstu dienestiem, kas arvien intensīvāk ir izvērsis darbu pret Rietumvalstīm, tajā skaitā pret Latviju.

Tā pati Krievijas militārā izlūkošanas dienesta hakeru grupa, kas īstenoja uzbrukumus Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai «OPCW», Pasaules Antidopinga aģentūrai un Malaizijas institūcijām, kuras veica izmeklēšanu saistībā ar «MH17» lidmašīnas notriekšanu, pēdējo gadu laikā ir vairākkārt īstenojusi uzbrukumus arī Latvijas kibertelpā, informēja SAB.

Kiberuzbrukumus Latvijā GRU ir veicis spiegošanas nolūkā, un visbiežāk uzbrukumi tikuši vērsti pret valsts institūcijām, tajā skaitā ārlietu un aizsardzības sektoriem. Retāk uzbrukumi bijuši mērķēti pret privātiem uzņēmumiem, arī medijiem. GRU īstenoto kiberuzbrukumu būtība ir iekļūt informācijas sistēmā, tajā darboties nepamanīti, un ilgstoši iegūt no sistēmas datus, piemēram, regulāri piekļūt e-pastu sarakstei un darba stacijā apstrādātiem dokumentiem.

Brīdī, kad tiks ieviesti kvantu datori, uzņēmumos būs nepieciešami darbinieki, kuri saprot, kas ir kvantu skaitļošana, un zina, kā to praktiski pielietot, laikrakstam Dienas Bizness norāda Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultātes Datorzinātnes matemātisko pamatu katedras profesors Andris Ambainis, kura vadībā Latvijā tiek meklēti risinājumi šīs nākotnes tehnoloģijas izmantošanai.

Zinātnieks, kurš ir atzīts par vienu no spēcīgākajiem kvantu tehnoloģiju pētniekiem pasaulē, lēš, ka pirmā lieljaudas skaitļošanas ierīce dienasgaismu ieraudzīs jau pēc pāris gadiem un laika gaitā sniegs būtisku artavu dažādu nozaru attīstībā. Tiek sagaidīts, ka kvantu dators būs īpaši noderīgs plānošanas un mākslīgā intelekta jomās.

Fragments no intervijas, kas publicēta 12. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Kad un kāpēc jūs aizrāvāties tieši ar kvantu skaitļošanu?

Tā ir virkne sagadīšanos. Tā kā man labi veicās matemātikas olimpiādēs, profesors Andžāns mani aizveda pie sava kādreizējā disertācijas vadītāja profesora Rūsiņa Mārtiņa Freivalda, kas bija tajā laikā pasaulē pazīstamākais Latvijas matemātiķis un datorzinātnieks. Sāku darboties matemātiskajā datorzinātnē kopā ar profesoru Freivaldu. Tad nonācu doktorantūrā Kalifornijas Universitātē Berklijā. Pirmajā semestrī profesors Umešs Vazirani (Umesh Vazirani) lasīja kursu par kvantu skaitļošanu. Es to kursu noklausījos, un mani tā ieinteresēja. Tolaik tā bija pavisam jauna joma. Tas bija 1997. gads, kad kvantu skaitļošana sāka kļūt no piecu vai desmit «traku» zinātnieku aizraušanās par kaut ko lielāku. Tā kā gandrīz nekas nebija zināms, pavērās ļoti plašs darba lauks. Tieši tas arī mani piesaistīja, ka bija daudz un dažādas nezināmas lietas un ka varēja uzreiz ķerties klāt un meklēt risinājumus.

Taivānas ražotājs ASUS ar klēpjdatoru sēriju ExpertBook īsā laikā iekarojis korporatīvo klientu segmentu Latvijā un turpina paplašināt savu biznesa klientu loku.

Neraugoties uz to, ka Latvijā ir daudz ražotāju, kas strādā ar korporatīvajiem klientiem un konkurence šajā segmentā ir ļoti sīva, ASUS veiksmīgi izdevies ienākt šajā tirgū, pierādot sevi kā uzticamu un kvalitatīvu partneri, atzīmē Jānis Šmits, SIA Biroja Tehnikas Eksperts valdes priekšsēdētājs. ASUS ExpertBook sērijas klēpjdatorus izmantojam gan savām vajadzībām, gan tos pārdodam arī uzņēmuma klientiem - citiem komersantiem, stāsta J.Šmits, piebilstot, ka galvenās šo datoru priekšrocības ir premium garantijas serviss un pieejamā cena.

Nozagtajos Saeimas Prezidija locekļu datoros slepena vai valsts noslēpumu saturoša informācija netika glabāta, atklāj Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs (SC).

Saeimas priekšsēdētājas biedrs skaidroja, ka nozagto datoru vienīgā funkcija bija Prezidija locekļiem sniegt Saeimas sēdes laikā aktuālo informāciju. Šie datori netika izmantoti privātām lietām, un tiem nebija pieejas pie interneta, lai nodrošinātos pret hakeru uzbrukumiem. Portatīvajos datoros neglabājās nedz slepena, nedz valsts noslēpumu saturoša informācija, sacīja deputāts.

Klementjevs atzīmēja, ka no Saeimas priekšsēdētājas biedra, sekretāra un sekretāra biedra darba galdiem parlamenta sēžu zālē trīs portatīvie datori nozagti tika pirms vairākām nedēļām un par šo situāciju pēc vēršanās Valsts policijā (VP) ir ierosināts kriminālprocess.

Latvijas ārlietu ministrija kļuvusi par upuri datorspiegošanai, kas veikto no Ķīnas, vēsta earthtimes.org.

Faktu, ka no Ķīnas koordinētajiem spiegošanas uzbrukumiem cietusi arī Latvijas Ārlietu ministrija, konstatējusi Kanādas zinātnieku grupa, kas atklāja apjomīgo spiegošanas kampaņu, kura nodēvēta par GhostNet. Noskaidrots, ka kiberspiegi piekļuvuši arī Irānas, Bangladešas, Indonēzijas, Filipīnu, Barbadosas un Butānas ārlietu ministriju datoriem. Kopumā noziedzniekiem ar speciālu programmu bija izdevies inficēt gandrīz 1300 datorus, kas pieder vairāk nekā 100 dažādu valstu iestādēm.

«GhostNet ir inficētu datoru tīkls, kas izvietots politiski un ekonomiski svarīgās iestādēs visā pasaulē. Gandrīz droši var apgalvot, ka no šiem datoriem ir zagta informācija, to īpašniekiem par to neko nezinot,» vēsta zinātnieku paziņojums. Viņi arī ir pārliecināti, ka kiberspiegi, datora īpašniekam nenojaušot, iedarbinājuši arī vebkameras, tādējādi noklausoties telpā notiekošās sarunas.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē, ka Izraēlā atklājies valsts vēsturē nopietnākais rūpnieciskās spiegošanas gadījums, kurā, pēc policijas domām, privātdetektīvi vadošo Izraēlas kompāniju datoros gan valstī, gan ārzemēs instalējuši datorvīrusu (Trojas zirgu), zaguši slepenu komerciālo informāciju un to pārdevuši šo kompāniju konkurentiem, ziņo The Jerusalem Post. Par skandālu presei tika paziņots svētdien. Ir apcietināti vienpadsmit privātdetektīvi, kā arī vadošo kompāniju augstākie vadītāji. Šīs firmas ir Cellcom (mobilo telefonu kompānija), YES (satelīttelevīzija), Pelephone (mobilo telefonu kompānija), Meir Car Imports (Volvo un Honda importētāji) un Tami-4 (minerālūdens mazumtirgotāji); tieši tās, kā tiek apgalvots, esot algojušas minētos privātdetektīvus. Savukārt starp noziedznieku upuriem ir kompānijas HOT (kabeļtelevīzija), Strauss-Elite (pārtikas rūpniecības konsorcijs), Orange (mobilo telefonu kompānija), Globes (biznesa avīze), Mey Eden (minerālūdens), Shekem Electric (sadzīves elektroierīces), Ace Hardware vietējā filiāle, Rani Rahav (sabiedriskās attiecības), Champion Motors (Volkswagen importētājs), Shalmor-Amnon Amihai (reklāmas kompānija) un Reuveni Pridan (reklāmas kompānija). Kā ziņo policija, spiegošanas dēļ minētās firmas piedzīvojušas neveiksmes komercizsolēs un zaudējušas tūkstošiem klientu. Pēc policijas teiktā, ir apcietināti 18 cilvēki, ieskaitot programmētājus – kādu izraēliešu laulāto pāri, kas dzīvo Londonā. Arestēto vidū ir arī kāds satelīttelevīzijas kompānijas YES augstākais vadītājs, Pelephone un Cellcom drošības dienestu darbinieki un vairāki privātdetektīvi. Svētdien pēcpusdienā tiesībsargājošās iestādes uzaicināja Cellcom vadītāju Jichaku Peterburgu sniegt paskaidrojumus par viņa kompānijas saistību ar šo lietu. Policijas izmeklēšana, kam bija dots nosaukums "Horse Race", sākās 2004. gada novembrī, kad tika saņemts pazīstamā izraēliešu rakstnieka Amnona Jakonta iesniegums. Rakstnieks policijai sūdzējās, ka internetā noslēpumainā kārtā bez viņa ziņas un piekrišanas publicēti viņa jaunā, vēl nepabeigtā romāna fragmenti. Jakonts pavēstīja policijai: iespējams, kāds esot ielauzies viņa datorā un nozadzis grāmatas fragmentus. Rakstnieks turēja aizdomās savu bijušo znotu, 41 gadu veco datorspeciālistu Maiklu Efrati, kurš dzīvo Londonā. Policija pārbaudīja Jakonta datoru un atklāja, ka tajā ir instalēts Trojas zirgs. Kā ziņo policija, persona, kas datorā ievietojusi šo Trojas zirgu, ieguvusi neierobežotu pieeju inficētajam datoram un to pārņēmusi savā varā. Ar Interpola palīdzību Izraēlas policijai izdevās noskaidrot, ka minētais Trojas zirgs ir Efrati roku darbs. Pagājušajā nedēļā Londonā viņu apcietināja kopā ar sievu, 28 gadus veco Rutu Brīru Haefrati. Tagad abi Anglijā gaida tiesu, kura lems par viņu izdošanu tiesāšanai Izraēlā. Pēc tam policija noskaidroja, ka Efrati ir izstrādājis datorvīrusu trijām Izraēlas vadošajām privātdetektīvu aģentūrām, kas to izmantojušas, lai zagtu konfidenciālu informāciju no lielākajām kompānijām. Policijai ir aizdomas, ka šie privātdetektīvi dažādām kompānijām sūtījuši ar vīrusu inficētus reklāmas CD, no kuriem Trojas zirgs slepus instalējies firmu datoros. Vēl policija ziņo, ka privātdetektīvi dažādām kompānijām sūtījuši arī e-pasta vēstules ar piesaistītu vīrusa failu. Ir aizdomas, ka lietā iesaistīti vairāku kompāniju augstākie vadītāji – firmas YES finanšu direktors Katriels Moriā, Pelephone drošības dienesta priekšnieks Šajs Razs, Cellcom drošības dienesta priekšnieks Ofers Reihmans un Meir Motors vadītājs Uzi Mors (pēdējais ir arī futbola čempionu, Haifas kluba „Maccabi” viceprezidents). Savukārt apcietinātie privātdetektīvi ir no trim lielām aģentūrām: Modi'in Ezrachi (Civilā izlūkošana), Krochman Special Investigations (Krohmana speciālā izmeklēšana) un Philosoph Balali. Sakarā ar paziņojumiem par iespējamo spiegošanu svētdien vairāk nekā par trim procentiem pazemināj

ASV Teksasas (Texas) štats iesūdzējis tiesā globālo izklaides un elektronikas koncernu Sony par tā nesen izplatīto un atkal atsaukto pretpirātisma rīku. Štata varas iestādes atsaucās uz vietējiem likumiem, kas aizliedz t.s. spiegošanas programmatūras (spyware) izplatīšanu. Spiegošanas programmatūra parasti ieperinās sava upuru datorā bez lietotāja ziņas un piekrišanas un pieļauj trešajām personām izsekot datorā notiekošajām darbībām. Kā apgalvots sūdzībā, Sony programmatūra ne tikvien vēroja, vai tiek ievērotas autortiesības, spēlējot Sony izplatītus kompaktdiskus, bet arī apturēja to kopēšanu, izmantojot paņēmienus, kas sagrozīja Windows operāciju sistēmas darbību un padarīja datoru ievainojami. Db Online jau ziņojis, ka Sony pretpirātisma programmiņa, kas satur bīstamu t.s. rootkit, jau paguvusi izplatīties 528 000 datortīklos visā pasaulē, migrējot pa internetu no neliela skaita datoru, kur tā iekļuva no kompaktdiskiem.

Saskaņā ar žurnāla "Consumer Reports" publicētajiem datiem katram trešajam mājas interneta lietotājam ir iespēja saskarties ar datora bojājumiem un finansiālajiem izdevumiem, kurus izraisījuši datoru vīrusi un spiegošanas programmas. Lai gan, piemēram, ASV interneta lietotāji pēdējo divu gadu laikā iztērējuši vairāk kā 2,6 miljardus ASV dolāru savu datoru aizsardzībai, tajā pašā laikā viņi arī bijuši spiesti tērēt vairāk kā 9 miljardus ASV dolāru labošanas darbiem un dažādām detaļām. Šodien ikviens dators ir apdraudēts, lietojot internetu, elektronisko pastu un lejupielādējot failus. Pētījumā, kurā tika aptaujātas 3 200 ģimenes ar interneta pieslēgumu mājās, tika iegūti šādi rezultāti: ? 64% aptaujāto pēdējo divu gadu laikā atklājuši vīrusus savos datoros. ? 52% saskārušies ar spiegošanas programmu izraisītiem bojājumiem pēdējo sešu mēnešu laikā – 18% no tiem nācies izdzēst informāciju no cietajiem diskiem. ? Gandrīz 20% surogātpasta ir traucējis pārlūkprogrammas darbību. ? 17% aptaujāto nelieto antivīrusu programmas. ? 13% atbildējuši, ka, izvairoties no surogātpasta, viņi sākuši mazāk iepirkties internetā. ? 10% aptaujāto ar starptautisko interneta pieslēgumu apgalvojuši, ka nelieto aizsardzību pret neautorizētu piekļuvi datoram. ? No elektroniskā pasta vēstulēm, kas mēģina apmuļķot to saņēmējus, lūdzot paziņot, piemēram, bankas konta paroles, finansiālie zaudējumi sastopami salīdzinoši reti, tikai 0,5% gadījumu, bet toties iespaidīgi. Vidēji nācies šķirties no 400 ASV dolāriem, daži sasnieguši pat 1000 dolārus. ? Pēdējo divu gadu laikā vīrusus savos datoros konstatējuši 66% aptaujāto personālo datoru īpašnieki.

Vācijas Deutsche Bank AG atlaidusi divus vadošus darbiniekus pēc iekšējās izmeklēšanas saistībā ar spiegošanas skandālu, vēsta The Wall Street Journal.

Darbinieku atlaišana seko izmeklēšanai, vai Deutsche Bank un tās darbinieki ir pārkāpuši likumus, kas aizsargā cilvēku privātumu.

Spiegošanas gadījumi bankā tika atklāti maijā, bankas korporatīvās drošības departamentā.

Izmeklēšana, ko vada juristu firma Cleary Gottlieb Steen & Hamilton, ietver četrus incidentus laika posmā no 2001. līdz 2007.gadam. Piemēram, banka izmantojusi privātdetektīvus, lai izspiegotu cilvēkus, mēģinot mašīnā ievietot slēptu GPS ierīci vai nosūtot uz mājām ziedus ar tajos paslēptu mikrofonu.

Maijā Deutsche Bank paziņoja, ka bankas vadība ir uzzinājusi par iespējamiem bankas iekšējo procedūru likumdošanas prasību pārkāpumiem, kuros iesaistīts bankas korporatīvās drošības departaments.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab, atsaucoties uz ziņu aģentūru Reuters informē, ka Intermix Media Inc. otrdien paziņoja, ka piekritusi samaksāt Ņujorkas štatam 7,5 miljonus dolāru, lai panāktu izlīgumu tiesas prāvā, kurā tā tika apsūdzēta, ka slepus pievienojusi „spiegošanas programmatūru” miljoniem programmu kopiju, kuras šī kompānija izdalīja par brīvu. Vēl šī kompānija vēsta, ka vairāk nenodarbosies ar savu reklāmas, novirzīšanas un rīkjoslu programmu izplatīšanu, kas, kā uzsver Intermix, tika pārtraukta jau agrāk. Intermix neatzīst, ka būtu pieļāvusi pārkāpumus vai nodarījusi ļaunumu. Aprīlī Ņujorkas ģenerālprokurors Eliots Spricers apsūdzēja kompāniju, ka tā, slepus pievienojot spiegošanas programmas, pārkāpj štata likumu, kurš aizliedz nepatiesu reklāmu un krāpnieciskus biznesa darījumus. Spicers prasīja, lai Losandželosas kompānija Intermix pārtrauc slepus instalēt programmatūru lietotāju datoros, atdod šādā ceļā iegūto naudu un samaksā sodu. Spicera iesniegtajā prasībā bija teikts, ka minētās programmas tiek slepus pievienotas citām programmām, kas rāda uzlecošus reklāmas logus un novirza lietotājus uz Intermix meklētāja vietni. Saskaņā ar panākto vienošanos, Intermix ir apņēmusies trīs gadu laikā štatam samaksāt 7,5 miljonus dolāru. Pēc Spicera prasības iesniegšanas Intermix arī paziņoja, ka tā izveidojusi privātuma daļas vadītāja amatu un interneta patērētāju aizsardzības interesēs sākusi sadarboties ar federālo regulatoru.

2020.gads ir bijis sarežģīts, taču tieši šogad labi atklājas fakts, cik liela nozīme ir savam personiskajam datoram un cilvēka prasmei ar to rīkoties.

Varētu domāt, ka daudziem tā ir pašsaprotama patiesība, taču cilvēce nekad iepriekš nav saskārusies ar tik plašu izolāciju no ārpasaules un nekad iepriekš nav bijusi tik atkarīga no… datora! Un daudzi no mums korona vīrusa pandēmijas laikā, kad bijām spiesti strādāt vai mācīties attālināti, saskārāmies ar problēmu: kuri datori ir piemērotākie 2020.gadam?

Šķiet, vissvarīgākais faktors ir cena. Un jo dārgāks modelis, jo tas ir jaudīgāks, taču patiesība ir mazliet citāda. Protams, jūs neatradīsiet izsmalcinātu sieru par dažiem centiem, ja vien tas nav “siers peļu slazdā”, taču nav vērts pirkt visdārgāko modeli, cerot, ka tas būs vislabākais. Daudz kas būs atkarīgs ne tikai no paša datora, bet arī no tā izplatītāja.

Bez pasaulē plaši izmantotajām kompānijas Microsoft ražotajām operētājsistēmām un programmām, pastāv arī atvērtā koda jeb opensource programmas, kurām nav nepieciešamas licences. Db.lv piedāvā interviju ar uzņēmuma IBSSolutions tehnisko direktoru un valdes locekli Aivaru Akotu, kurš stāsta par sava uzņēmuma pieredzi šādas programmatūras izmantošanā.

Cik Jūsu uzņēmumā ir darbinieki, kuri izmanto datorus, un cik no šiem datoriem ir aprīkoti ar Linux un atvērtā koda programmām?

Uzņēmumā ir 14 darba stacijas, no kurām 6 darbojas ar Linux operētājsistēmu, un arī abi uzņēmuma serveri darbojas ar Linux.

Kāpēc uzņēmumā ar Linux ir aprīkota tikai daļa datoru, bet daļa darbojas ar Windows OS?

Tad, kad mēs iegādājāmies datorus uzņēmuma darbiniekiem, Windows licences jau nāca kopā ar datoru, un visas uzņēmuma darba stacijas, kā arī serveris, bija aprīkotas ar Windows. Tad - intereses pēc - darbā savam datoram paralēli Windows uzliku Linux operētājsistēmu. Pēc aptuveni divām nedēļām pilnībā nonesu nostWindows un paliku pie Linux. Tagad, iegādājoties jaunos datorus, pērkam tos bez licencēm un liekam virsū Linux.

Īsi pirms Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta (ĪUMSILS) likvidēšanas, ministram Oskaram Kastēnam un sekretariāta vadītājam Jurim Asarim pirkti iPhone 3G telefoni un Apple datori.

Lai pilnvērtīgi varētu izmantot iegādātos telefonus kā e-pasta pārlūku, 24. oktobri. tika iegādāti divi datori Apple Imac Mb323zh un programmas iWork-08 (MAC) par kopējo summu Ls 1 500, lai gan valsts pārvaldē netiek izmantota programmatūra MAC, bet gan Windows. Jau pērn 24 datori (ar pamatlīdzekļu pieņemšanas un nodošanas aktu) tika nodoti lietošanā sekretariāta vadītājam un ministram, taču 15. decembrī inventarizācijas laikā tika konstatēts, ka datori nav izņemti no iepakojuma un faktiski netiek lietoti.

19.decembrī iepriekš minētie mazcenas mobilie telefoni iPhone 3G tika norakstīti. Tā kā tālruņi tika iegādāti kā mazcenas telefoni, saistības līguma laušanas gadījumā ir 728 lati, tādēļ telefoni ar visām saistībām par mobilo sakaru pakalpojumiem bez atlīdzības tika nodoti ministram un sekretariāta vadītājam.

2007. bijis peļņas rekordgads – TOP 500 uzņēmumi nopelnījuši vairāk nekā 1 miljardu latu, kas ir apmēram puse no visu valsts uzņēmumu gūtās kopējās peļņas.

Piedzīvoti ievērojami apgrozījuma pieaugumi – TOP 500 uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājās par 26%, sasniedzot kopējo apjomu 16.7 miljardu latu apmērā, un novērojama augsta rentabilitāte – vidējā TOP 500 uzņēmumu rentabilitāte 4.2 %, tie ir fakti, kas raksturo Latvijas lielākos uzņēmumus.

Balvas veiksmīgākajiem

Īpašā pasākumā godināti TOP 500 uzņēmumi 8 nominācijās. Uzsverot reģionālo uzņēmumu nozīmi, Db pirmo reizi izveidojis jaunu nomināciju un balvu saņēma straujāk augošais uzņēmums, šoreiz no Zemgales SIA Agrochema Latvia. Apliecinot savu atbalstu eksportam, Db godināja sekmīgāko eksportētāju ar lielāko eksporta apjomu pieaugumu no TOP 500 uzņēmumiem — AS Balticovo. Tāpat godināti mazumtirdzniecības un ražošanas uzņēmumi, kā arī veiksmīgākais uzņēmums no TOP 10 un 500. vietas ieguvējs.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab atsaucoties uz Webplanet.ru ziņo, ka krāpnieks no Pēterburgas bija reģistrējis veselu virkni domēnu vārdu, kuros vārds „google” bija uzrakstīts ar kļūdu. Lietotāji, kas nejauši trāpījās uz šādām vietnēm, tika mēģināti inficēt ar kaitīgajām programmām. Lieta par „taipskvottingu” gaismā parādījās pirms dažiem mēnešiem — 2005. gada 26. aprīlī. Antivīrusu kompānijas ziņoja par interneta vietnes pamanīšanu, kas iemāna lietotājus, kuri kļūdaini uzraksta populārā meklēšanas portāla Google.com nosaukumu. Kļūdoties tikai vienā burtā, dators uzreiz tika pakļauts uzbrukumam. Automātiski tika ielādēti un uzstādīti vairāki trojieši, kā arī reklāmas tīklu spiegošanas faili. Vietne bija reģistrēta uz kāda Sergeja Gridasova vārda, kurš dzīvo Sanktpēterburgā, bet daži kaitīgie faili, kas tika ielādēti lietotāja datorā, saturēja krievvalodīgo tekstu. Dabiski, tāda nekaunība no bijušo tautiešu puses kompānijas Google vadībai nepalika bez uzmanības, tādēļ 2005. gada 11. maijā viņi iesniedza prasību šādiem gadījumiem speciāli izveidotajā sabiedriskajā organizācijā - Nacionālajā arbitrāžas forumā, kurā tiek risināti strīdīgie jautājumi par domēnu vārdiem. Šajā gadījumā tika risināts jautājums par četriem domēniem, kurus tika reģistrējis „taipskvotters” - googkle.com, ghoogle.com, gfoogle.com un gooigle.com. Lietas izskatīšanas gaitā tika noskaidrots, ka Sergejs Gridasovs domēnus reģistrējis 2000. gada decembrī un 2001. gada janvārī, tanī pat laikā, kad kompānija Google reģistrējusi savu domēnu 1999. gada beigās. Gridasovs savas vietnes izmantoja, lai pāradresētu uz citām, kurās datori tika inficēti ar kaitīgiem kodiem, un kuru resursu saturam nebija nekā kopīga ar Google. Sanktpēterburgas iedzīvotājam tika nosūtīta ziņa par viņa lietas izskatīšanu, bet atbildes nebija. Tādā veidā, viņš neko nevarēja atbildēt uz viņam izvirzītajām apsūdzībām. Nacionālais arbitrāžas forums pieņēma lēmumu, noskaidrojot, ka Gridasovam nav nekādu juridisku tiesību uz četriem augstāk minētajiem domēniem, bet to nosaukumus var sajaukt ar Google — reģistrētu zīmolu, kas maldina lietotājus. Tādā veidā Pēterburgas iedzīvotājam atsavināja domēnus, kurus tas bija reģistrējis pirms četriem ar pusi gadiem. Iespējams viņš jau bija paspējis pietiekami ar tiem nopelnīt, lai nežēlotos par zaudējumu. Nacionālais arbitrāžas forums un citas analoģiskas organizācijas ik gadus izskata vairākus tūkstošus līdzīgu lietu, vadoties pēc vienota UDRP (Uniform Domain Name Dispute Resolution Policy) reglamenta, kas stājās spēkā 1999. gada decembrī.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē, ka ažiotāža ap spyware, kuru ar preses ziņojumiem diemžēl uzkurina arī daudzas antivīrusu kompānijas, ir novedusi pie krāpšanas gadījumiem. Piektdien ASV regulators paziņojis, ka uz laiku slēgta kāda programmatūras firma, kura mēģinājusi sava produkta pārdošanu veicināt, piedāvājot likvidēt datorā neesošu spyware. Programmas Spyware Assassin ražotāji, izmantojot uzlecošus reklāmas logus un e-pasta vēstules, nodarbojušies ar patērētāju baidīšanu, cenšoties iestāstīt, ka viņu datori ir inficēti ar ļaundabīgām spiegošanas programmām un ka tādēļ nepieciešams iegādāties minēto programmu, ziņo ASV Federālā tirdzniecības pārvalde FTC. Pēc FTC ziņām, bezmaksas pārbaudēs, kuras piedāvāja Spokeinas (Vašingtonas štats) kompānija MaxTheater Inc., spyware klātbūtne tika konstatēta datoros, kuros nekādu kaitīgo programmu nebija. Savukārt tās pašas firmas par 29,95 dolāriem tirgotā programma Spyware Assassin nemaz neveica spyware likvidēšanu. ASV tiesa kompānijai un tās īpašniekam Tomasam Delanojam likusi apturēt darbību līdz otrdien paredzētai tiesas sēdei. Pilnīgi iespējams, ka kompānijai liks atdot naudu, kuru tā ieņēmusi, pārdodot Spyware Assassin. MaxTheater nav komentējusi šo lietu. Kas attiecas uz pašu spyware, tad, kā nesen savā rakstā “Nav tādas lietas kā spyware” secināja Jevgēņijs Kasperskis “nosaukums spyware galvenokārt uzskatāms par mārketinga triku”. Tas lieliski kalpo par lietotāju iebiedēšanas līdzekli. Nosaukums adware jeb reklāmas programmatūra, no kuras pārsvarā arī sastāv tas, kas tiek pasniegts kā spiegu programmas, diez vai būtu tik iedarbīgs. Lai tomēr kaut kā attaisnotu nosaukumu spyware, pēc diezgan miglainiem kritērijiem reklāmas programmām ir pievienota arī daļa Trojas programmu un lūku (backdoor), kuras tradicionāli bijušas antivīrusu apkarojamo objektu vidū. Ja nav jaunu draudu, tādi tiek radīti kompāniju mārketinga nodaļās. Kas sekos pēc spiegu programmu kampaņas? Varbūt noziedznieku vai teroristu programmas?

Arvien lielākam skaitam Latvijas iedzīvotāju mājās ir pieejami divu veidu datori, liecina TNS Latvia interneta auditorijas pētījuma 2007.gada vasaras perioda dati.

Pēdējo 6 mēnešu laikā internetu ir lietojuši 47% no Latvijas iedzīvotājiem 15 līdz 74 gadu vecumā.

Aplūkojot interneta lietošanu dažādās mērķa grupās, redzams, ka internetu joprojām aktīvāk izmanto 15 līdz 19 gadus veci Latvijas iedzīvotāji, no kuriem 92% ir lietojuši internetu pēdējā pusgada laikā. Analizējot interneta auditoriju pēc nodarbošanās, studentu un skolēnu vidū interneta lietošana ir sasniegusi 96%. Savukārt no strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem internetu pēdējā pusgada laikā ir lietojusi vairāk nekā puse jeb 54%.

70% no pēdējo sešu mēnešu interneta lietotājiem internetu ir lietojuši arī mājās. Šā gada vasaras periodā, salīdzinot ar pagājušā gada vasaru, ir dubultojies to iedzīvotāju skaits (no 4% 2006. gada vasarā uz 8% 2007. gada vasarā), kam mājās ir pieejams portatīvais dators. Pieaugot portatīvo datoru izplatībai, popularitāti pārnēsājamo datoru īpašnieku vidū iegūst bezvadu interneta (WiFi) lietošana publiskās vietās. 35% no pārnēsājamo datoru īpašniekiem pēdējā pusgada laikā ir izmantojuši bezvadu internetu publiskās piekļuves vietās.

Šonedēļ kāda privātpersona vērsusies prokuratūrā ar lūgumu saukt pie atbildības likvidētā Sabiedrības integrācijas lietu sekretariāta bijušās amatpersonas par iPhone 3 G un Apple datoru iepirkšanu īsi pirms sekretariāta likvidācijas.

Par to Db informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretārs Andrejs Vasks.

iPhone Sabiedrības integrācijas lietu sekretariāta amatpersonām tika nopirkti jau 2008. gada septembrī, savukārt pērnā gada 24. oktobrī, tikai piecas dienas pirms Ministru kabineta lēmuma par sekretariāta reorganizāciju, tika iegādāti arī divi Apple datori, kuru pirkšana tika pamatota ar to, ka šādi datori nepieciešami, lai varētu pilnvērtīgi izmantot iPhone 3 G e-pasta pārlūku.

2008. gada 19. decembrī nopirktie iPhone tika norakstīti un bez atlīdzības nodoti O. Kastēnam un J. Asarim. Savukārt par valsts naudu nopirktie Apple datori pēc to nopirkšanas vispār nebija lietoti – 15. decembrī notikušajā inventarizācijā tika konstatēts, ka tie pat nav izņemti no iepakojuma.

Latvijā virtuālajā vidē šobrīd aktuālākās problēmas ir robottīklu darbība un pikšķerēšana. Latvijā šobrīd vismaz 3000 datori, to skaitā arī valsts un pašvaldību institūciju datori, ir nokļuvuši robottīklu kontrolē.

Kļūstot par robottīklu sastāvdaļu, datori bez to īpašnieku ziņas izsūta mēstules, izplata kaitnieciskas programmatūras un tiek iesaistīti citās kaitnieciskās aktivitātēs, piemēram, uzbrukumos citiem datoriem. Par to liecina Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas (CERT.LV) veiktais virtuālajā telpā notiekošo incidentu apkopojums.

Lai datorlietotāji izvairītos no viņu datoru nokļūšanas robottīklos, CERT.LV iesaka regulāri atjaunināt pretvīrusu programmatūras, regulāri veikt pretvīrusu skenēšanu, kā arī uzmanīgi iepazīties ar saņemtajiem elektroniskā pasta sūtījumiem un izvairīties no aizdomīgu vēstuļu un to pielikumu atvēršanas.