Tehnoloģijas

Latvijas datoros visbiežāk sastopamie vīrusi

Ainars Sedlenieks [email protected], 04.10.2004

Jaunākais izdevums

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab veikusi pētījumu par Latvijā visbiežāk sastopamajiem datorvīrusiem. Piedāvājam ielūkoties šajā pētījumā Pašlaik dati par inficētajiem datoriem tiek ievākti tikai no pāris datorfirmām, lai saprastu, kā labāk sastrādāties, kā arī to, kādus datus un tos varam iegūt, pārāk neapgrūtinot projekta dalībniekus. Vēlāk, kad sadarbības modelis būs skaidrs, tiks aicināti iesaistīties jauni dalībnieki, kas atbildīs noteiktām prasībām. Tiks izveidotas arī lapas, kurās varēs aplūkot kaitīgo programmu statistiku izvēlētos laika periodos dažādos rakursos un iepazīties ar „populārāko” kaitīgo programmu aprakstiem. Nākotnē ir iecerēts izveidot arī statistiku par iespējamajiem inficēšanās iemesliem un inficēto datoru piederību pie mājas vai biznesa sektoriem. Tas viss kopumā varētu ļaut daudz precīzāk apzināt situāciju, kas ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem efektīvai cīņai ar kaitīgo programmu izplatīšanos. Lai arī nav pagājis mēnesis kopš darbu uzsākšanas, septembra laikā ir ienākuši detalizēti ziņojumi par 27 inficētiem datoriem. Vārds „inficētiem” gan laikam ir ļoti maigs apzīmējums, jo liela daļa no datoriem vienkārši mudžēja no kaitēkļiem. Un tā, lai arī datoru skaits nav īpaši liels un par apjomīgu statistiku vēl pāragri runāt, tomēr kaut kādus secinājumus izdarīt ir iespējams. Inficētie datori tika pārbaudīti ar Kaspersky Anti-Virus, izmantojot paplašināto antivīrusu bāzu komplektu „Extended”, tāpēc starp kaitīgo programmu nosaukumiem ir sastopamas arī AdvWare un PornWare klašu programmas. Uzskaitītas ir tikai tās programmas, kas potenciāli varēja būt aktīvas. Tā piemēram, tika ignorēti kaitīgie kodi inficēto datoru antivīrusu programmu karantīnas mapēs (konstatēti četri datori ar Norton Anti-Virus, kas tikai daļēji bija nosargājis datorus), e-pasta programmu datubāzēs u.t.t. Statistika Inficēto datoru skaits: 27 Vidējais dažādu kaitīgo programmu skaits vienā datorā: 9 Minimālais dažādu kaitīgo programmu skaits vienā datorā: 1 Maksimālais dažādu kaitīgo programmu skaits vienā datorā: 30 Biežāk sastopamās programmas: 1. Backdoor.Rbot.gen 2. Backdoor.Agent.ay 3. AdvWare.Gator No savāktajiem datiem diezgan droši var apgalvot, ka e-pasta datorvīrusi (I-Worm), par kuru parādīšanos visbiežāk ziņo antivīrusu kompānijas, sastāda ļoti mazu daļu (0,4%) no visa konstatēto kaitīgo programmu klāsta un pašlaik ne tuvu nav datorvīrusu problēma No 1. Šķiet, ka ievērojamu (iespējams pat ievērojamāko) daļu inficēto e-pasta vēstuļu izsūta paši to radītāji ar spama tehnoloģiju palīdzību, radot epidēmiju ilūziju, kas pēc tam atspoguļojas uz e-pasta antivīrusu filtru datiem bāzētos vīrusu topos. Kā redzams no kaitīgo programmu sadalījuma pēc to tipiem, tad lielu daļu (37,1%) aizņem palīgprogrammas (Trojan Downloaders), kas paredzētas pašu kaitīgo programmu ielādei no interneta. Diezgan ievērojamu daļu sastāda PornWare (5,4%) un AdvWare (15,2%). Pirmo grupu pārsvarā sastāda pornogrāfijas saitu automātiskā iezvana programmas. Toties viens otrās grupas pārstāvis (AdvWare.Gator) pat ir iekļuvis izplatītāko programmu trijniekā. Daudzi varbūt neuzskatīs reklāmas programmatūru par bīstamu, tomēr datu vākšana par lietotāja darbībām un paradumiem ir un paliek privātuma pārkāpums. Nu jau tradicionālie tīkla tārpi šobrīd aizņem tikai 7,1%, toties konfidencionālās informācijas zagšanas (Trojans) un attālinātās nesankcionētās vadības (Backdoors) programmu sektors ir pārstāvēts bāgātīgi, 17,9% un 17% atbilstoši. Pie tam lūkas, tā tagad latviski saucas “backdoor”, ieņem pirmās divas vietas biežāk sastopamo programmu sarakstā. Te mēs nonākam pie paša galvenā. Jaunākās tendences kaitīgo programmu attīstībā ir nopietni skārušas Latviju, jo, gan biežāk sastopamo programmu saraksta virsotnē, gan daudzās vietās zemāk, nosaukumos ir sastopama trīs burtu kombinācija “bot”. IT industrijas mēdiji arvien biežāk raksta par tā saucamajiem “botnet” jeb nesakcionātai vadībai pakļ

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā sastopamie Covid-19 vīrusi ir ieceļojoši no tādām valstīm kā Ķīna, Beļģija, Francija un Lielbritānija, bet Latvijā sastopamā vīrusa ģenētiskajā kodā ir atklātas arī vairākas unikālas mutācijas, kas pagaidām vēl nav ziņotas nekur citur pasaulē, noskaidrojuši Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki, pētot Latvijā sastopamo "SARS-CoV-2" vīrusu genomus.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskā asistente Monta Ustinova skaidro, ka, reaģējot uz Covid-19 infekcijas uzliesmojumu, centra zinātnieki sadarbībā ar diagnostikas laboratorijām, Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC), SIA "Latvia MGI Tech" un vairākām universitātēm Latvijā sāka veikt "SARS-CoV-2" vīrusa genoma izpēti, izmantojot sekvencēšanas tehnoloģijas.

Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki ir veikuši 35 vīrusa paraugu sekvencēšanu jeb visa ģenētiskā materiāla nolasīšanas analīzi, iegūstot Baltijas valstīs pirmos šāda veida datus. Vīrusa genoma izpētē tiek izmantoti bioloģiskie paraugi, kas ir iepriekš iegūti infekcijas apstiprināšanai diagnostikas laboratorijās - Latvijas Infektoloģijas centrā, "Gulbja laboratorijā" un "Centrālajā laboratorijā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Kaitīgo programmu attīstības tendences, 2004. gada jūlijs

Ainars Sedlenieks [email protected], 19.08.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē, ka par pagājušā mēneša galveno notikumu kļuva pirmais vīruss, kurš inficē operētājsistēmas Windows CE, kā arī šīs operētājsistēmas vēlākas versijas, pazīstamas ar nosaukumu Windows Mobile, plaukstdatoru failus. Šis vīruss, kas pēc "Kaspersky Lab" klasifikācijas ieguvis nosaukumu WinCE.Duts.a, pats par sevi plaukstdatoru lietotājiem briesmas nesagādā, taču to izstrādājis vīrusu rakstītājs, kurš jau agrāk ir piedalījies plaši pazīstamu spiegu programmu izstrādāšanā. Šis fakts ļauj uzskatīt, ka nu jau nav aiz kalniem patiešām bīstami plaukstdatoru vīrusi, kas spēj ne tikai traucēt ierīču darbaspējīgumu, betarī novest pie konfidenciālas informācijas noplūdes. Lielākās bažas izraisa tieši konfidenciālas informācijas potenciālās zādzības draudi, jo plaukstdatorus izmanto, galvenokārt, biznesmeņi, kuru lielākajai daļai slepenu dokumentu glabāšanas problēma ir īpaši aktuāla. Pagājušais mēnesis ne tikai paplašināja platformu sarakstu, kuras ir pakļautas kaitīgo programmu darbībai, bet arī palielināja izmantoto tehnoloģiju arsenālu. No šī skatupunkta par nozīmīgu notikumu kļuva I-Worm.Mydoom.m. Šis tārps pirmais izmantoja populārās meklēšanas sistēmas - Google, AltaVista, Lycos un Yahoo! – lai vāktu pasta adreses, uz kurām vēlāk tika veikta inficētu vēstuļu izsūtīšana. Ja tārpa iepriekšējās versijas aprobežojās ar informāciju, kas atradās inficētajā datorā (Microsoft Outlook adrešu grāmata, dažu failu saturs cietajos diskos utt.), tad I-Worm.Mydoom.m adrešu meklēšanai izmantoja patiesi bezgalīgu resursu. Teorētiski, līdz tam brīdim, kamēr Tīklam pieslēgts paliek kaut vai viens ar šo tārpu inficēts dators, jebkurš Interneta lietotājs var atklāt I-Worm.Mydoom.m savā pasta kastītē. Praksē, starp citu, tārpa izplatīšanās mehānismu stipri ierobežo pielietotā meklēšanas pieprasījuma sastādīšanas algoritms: kā pieprasītais teksts tiek lietots domēna vārds, kurā atrodas inficētais dators (my-company-name.com). Pilnīgi iespējams, ka tuvākajā laikā tārpi sāks izmantot pieprasījumus, kas sastādīti tādā veidā, lai nekādi nebūtu atkarīgi no inficētā datora, un mērķtiecīgi veiktu meklēšanu, piemēram, forumos un viesu grāmatās, kā ar pasta adresēm visbagātākajos resursos. Tagad mīlētājiem viesoties Internetā, kas bezrūpīgi norāda savas pasta adreses publiskajos resursos, draud ne tikai spams vien. Nākas arī atzīmēt tārpa I-Worm.Bagle.aa parādīšanos, kurš līdztekus izpildāmajam failam, izplata arī savus izejas kodus. Lielu kaitējumu lietotājiem šī īpatnība nav nesusi, tomēr datoru huligāni ieguva iespēju labot šos kodus pēc saviem ieskatiem un laist gaismā jaunas tārpa Bagle modifikācijas. Nav šaubu, ka šis ir vēl viens paņēmiens kā paplašināt tārpa iekļūšanas mērogus lietotāju datoros, neķeroties ne pie kādiem sarežģītiem tehnoloģiskiem vai psiholoģiskiem paņēmieniem. Pēdējā laikā vīrusu rakstītāju vidū īpaši populārā „backdoor” uzstādīšana inficētajos datoros, pagājušajā mēnesī noveda ne tikai pie „tradicionālajām” inficēto vēstuļu masveida izsūtīšanām, bet arī pie tādu tārpu izplatīšanās kā Worm.Win32.Zendos.a. Kas attiecās uz parastiem failu vīrusiem, tad, līdztekus viņu iekarotajai Windows CE operētājsistēmai, tika fiksēta ievērojama tā saucamo sendviču, t.i., pasta tārpu, kuru ķermenis ir inficēts ar parastu failu vīrusu, skaita palielināšanās. Kā secinājumu atzīmēsim, ka aizvien lielākas bažas izraisa pasta tārpu patreizējās attīstības tendences. Kādreiz vīrusu un tārpu izstrādāšana un izplatīšana bija „pašapliecināšanās” līdzeklis, un sagādāja minimālas nepatikšanas ar to darbības izpausmju saskārušamies lietotājiem. Šodien, kad vīrusu rakstītāji savā darbībā sākuši iesaistīt augstu tehnoloģiju kriminālo aprindu pārstāvjus un parastus huligānus, pasta vīrusi rada milzīgas briesmas lietotāju informācijas konfidencialitātei un praktiski jebkura tīkla darbspējīgumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc DNB bankas pasūtījuma veiktajā aptaujā atklājies, ka kopumā Latvijas reģionos un Pierīgā remontdarbi mājokļos tiek veikti daudz biežāk nekā galvaspilsētā, teikts bankas paziņojumā.

Visaktīvāk remontdarbi patlaban norit Kurzemē un Zemgalē. Savukārt galvaspilsētā salīdzinājumā ar reģioniem ir viens no zemākajiem rādītājiem, kas apliecina remonta veikšanu patlaban vai pāris pēdējo gadu robežās. Tāpat salīdzinājumā ar citiem reģioniem Rīgā ir visvairāk respondentu, kuru mājokļos remonts nav veikts vairāk nekā 5 gadus. Bet katrs desmitais rīdzinieks atzīst, ka savu mājokli vispār nekad nav remontējis.

Kopumā remonts patlaban norit katra piektā Latvijas iedzīvotāja mājoklī. Visaktīvāk remontdarbus patlaban veic kurzemnieki (27,3%) un Zemgales iedzīvotāji (25,5%). Vidzemē un Latgalē šo variantu norādīja katrs piektais respondents. Savukārt katra sestā Latvijas iedzīvotāja mājoklis remontu šogad jau ir piedzīvojis. Biežāk to atzinuši Latgales iedzīvotāji (19,7%) un Pierīgā mītošie respondenti (16,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aptauja: Cilvēki ar zemiem ienākumiem neienteresējas par 2.pensiju līmeņa rezultātiem

Žanete Hāka, 11.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vislielāko interesi par sava pensijas 2. līmeņa uzkrājumu izrāda cilvēki, kuru ienākumu līmenis pārsniedz 800 eiro mēnesī. Tikmēr cilvēki ar zemākiem ienākumiem sava pensijas kapitāla uzkrāšanu biežāk atstāj novārtā, necenšoties ietekmēt tā pieaugumu, liecina pēc DNB bankas pasūtījuma veiktās aptaujas rezultāti.

Viena no iespējām, kas ļauj ikvienam sekot līdzi pensiju 2. līmeņa darbības rezultātiem, ir vietne manapensija.lv. Vaicājot, cik bieži šī iespēja izmantota, atklājies, ka visbiežāk (vienu reizi gadā vai biežāk) to dara iedzīvotāji ar ienākumiem virs 800 eiro mēnesī (31 %), kamēr no tiem, kam ienākumi ir līdz 600 eiro mēnesī, – 18 %. Atbildi, ka pensiju 2. līmeņa darbības rezultātiem nav sekojuši ne reizi vai vienu reizi pirms vairāk nekā pieciem gadiem, visbiežāk minēja iedzīvotāji grupā ar zemākajiem ienākumiem (67 %).

Ikviens Latvijas iedzīvotājs savu individuālo pensiju 2. līmeņa uzkrājumu var noskaidrot arī ar vietnes Latvija.lv palīdzību. Tomēr aptaujas dati atklāj, ka arī šo bezmaksas iespēju savā labā izmanto mazāk nekā puse aptaujas dalībnieku (39 %), kamēr 59 % atzinuši, ka to nedara nekad. Visbiežāk – vienu vai vairākas reizes gadā – savu individuālo pensijas 2. līmeņa uzkrājumu pārbauda vislabāk pelnošie aptaujas dalībnieki (800 un vairāk eiro mēnesī). Šajā grupā tā atbildējis katrs ceturtais respondents. Tikmēr atbildi „nekad” visbiežāk sniedza tie, kuri pelna līdz 600 eiro mēnesī (65 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ķīnas hakeri uzbrukuši Dienvidkorejai

Ainars Sedlenieks [email protected], 16.07.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv Kaspersky Lab informē, ka Ķīnas hakeri uzbrukuši Dienvidkorejas varas iestāžu datoriem ar divu vīrusu palīdzību, Peep Trojan un Backdoor Revacc, piespiežot šo valsti uzsākt paaugstinātas drošības pasākumus. Vīrusi atļauj ļaunprāšiem iegūt nesankcionētu pieeju informācijai, kura glabājas inficētajos datoros. Pēc Dienvidkorejas nacionālās izlūkaģentūras (NIS) datiem, uzbrukumiem jau tikuši pakļauti kopumā ņemot 278 datori, un vīrusi turpina izplatīties tālāk. Dienvidkorejas nacionālais kiberdrošības centrs (NCSC) jau 19. jūnijā paziņoja, ka 64 datori sešās valdības iestādēs tikuši inficēti ar spiegu programmām, kuras pienāca pielikumu veidā elektroniskajām vēstulēm. Tās tika nosūtītas no Ķīnas. "Valdība vērtē šo incidentu kā draudu nacionālajai drošībai… cīņai ar to tiks piesaistītas attiecīgās ministrijas, kā arī policijas aģentūra", — ir sacīts NIS oficiālajā paziņojumā. Pēc aģentūras veiktās izmeklēšanas datiem, par uzbrukuma upuriem ir kļuvušas 10 valdības iestādes, tajā skaitā nacionālais parlaments, Korejas Kodolenerģijas pētījumu institūts, kā arī Nacionālā jūras policijas aģentūra. Hakeri ir nolaupījuši 122 paroles elektroniskā pasta kontiem, kuri pieder parlamenta un likumdošanas aparātu darbiniekiem. Kopējais nodarīto zaudējumu lielums pagaidām nav noteikts. Lai brīdinātu no līdzīgu incidentu atkārtošanās nākotnē, Dienvidkorejas Ārlietu ministrija plāno caur Ķīnas vēstniecību Seulā nosūtīt oficiālu pieprasījumu šīs valsts varas iestādēm

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Skaita datorvīrusus

Aivars Mackevics [email protected], 23.08.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar žurnāla "Consumer Reports" publicētajiem datiem katram trešajam mājas interneta lietotājam ir iespēja saskarties ar datora bojājumiem un finansiālajiem izdevumiem, kurus izraisījuši datoru vīrusi un spiegošanas programmas. Lai gan, piemēram, ASV interneta lietotāji pēdējo divu gadu laikā iztērējuši vairāk kā 2,6 miljardus ASV dolāru savu datoru aizsardzībai, tajā pašā laikā viņi arī bijuši spiesti tērēt vairāk kā 9 miljardus ASV dolāru labošanas darbiem un dažādām detaļām. Šodien ikviens dators ir apdraudēts, lietojot internetu, elektronisko pastu un lejupielādējot failus. Pētījumā, kurā tika aptaujātas 3 200 ģimenes ar interneta pieslēgumu mājās, tika iegūti šādi rezultāti: ? 64% aptaujāto pēdējo divu gadu laikā atklājuši vīrusus savos datoros. ? 52% saskārušies ar spiegošanas programmu izraisītiem bojājumiem pēdējo sešu mēnešu laikā – 18% no tiem nācies izdzēst informāciju no cietajiem diskiem. ? Gandrīz 20% surogātpasta ir traucējis pārlūkprogrammas darbību. ? 17% aptaujāto nelieto antivīrusu programmas. ? 13% atbildējuši, ka, izvairoties no surogātpasta, viņi sākuši mazāk iepirkties internetā. ? 10% aptaujāto ar starptautisko interneta pieslēgumu apgalvojuši, ka nelieto aizsardzību pret neautorizētu piekļuvi datoram. ? No elektroniskā pasta vēstulēm, kas mēģina apmuļķot to saņēmējus, lūdzot paziņot, piemēram, bankas konta paroles, finansiālie zaudējumi sastopami salīdzinoši reti, tikai 0,5% gadījumu, bet toties iespaidīgi. Vidēji nācies šķirties no 400 ASV dolāriem, daži sasnieguši pat 1000 dolārus. ? Pēdējo divu gadu laikā vīrusus savos datoros konstatējuši 66% aptaujāto personālo datoru īpašnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ārlietu ministrija kļuvusi par upuri datorspiegošanai, kas veikto no Ķīnas, vēsta earthtimes.org.

Faktu, ka no Ķīnas koordinētajiem spiegošanas uzbrukumiem cietusi arī Latvijas Ārlietu ministrija, konstatējusi Kanādas zinātnieku grupa, kas atklāja apjomīgo spiegošanas kampaņu, kura nodēvēta par GhostNet. Noskaidrots, ka kiberspiegi piekļuvuši arī Irānas, Bangladešas, Indonēzijas, Filipīnu, Barbadosas un Butānas ārlietu ministriju datoriem. Kopumā noziedzniekiem ar speciālu programmu bija izdevies inficēt gandrīz 1300 datorus, kas pieder vairāk nekā 100 dažādu valstu iestādēm.

«GhostNet ir inficētu datoru tīkls, kas izvietots politiski un ekonomiski svarīgās iestādēs visā pasaulē. Gandrīz droši var apgalvot, ka no šiem datoriem ir zagta informācija, to īpašniekiem par to neko nezinot,» vēsta zinātnieku paziņojums. Viņi arī ir pārliecināti, ka kiberspiegi, datora īpašniekam nenojaušot, iedarbinājuši arī vebkameras, tādējādi noklausoties telpā notiekošās sarunas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krāpnieki uzdodas par Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādes pārstāvjiem

Db.lv, 24.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 3. nodaļa (Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa) informē par aktuālu krāpšanas veidu.

Proti, krāpnieki telefona zvanu laikā uzdodas par Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādes (ESMA) pārstāvjiem - finanšu regulatoriem, izmantojot iedzīvotāju uzticību, aicina instalēt datoros programmatūras, ar kuru palīdzību attālināti pieslēdzas cietušo personu datoriem, iegūst viņu norēķinu karšu datus un izkrāpj naudu.

Krāpnieki, izmantojot dažādas saziņas vietnes, zvana personām, kuras ir reģistrējušās virtuālās interneta platformās, kas piedāvā finanšu instrumentu tirdzniecību un investīciju ieguldīšanu t.sk. kriptovalūtās. Zvana laikā krāpnieki prezentē sevi kā ESMA finanšu regulatorus un paziņo, ka uzņēmums, kurā personai ir atvērts konts, nodarbojas ar krāpšanu, legalizē noziedzīgi iegūtu naudu un pārsūta to uz ārvalstu uzņēmumiem, kā rezultātā pret uzņēmumu esot uzsākta krimināllieta un tas tikšot slēgts. Personas tiek informētas, ka pirms uzņēmuma slēgšanas visiem cietušajiem ir jāslēdz atvērtos kontus un jāatgriež tajos esošie līdzekļi, līdz ar to esot nepieciešams rakstīt iesniegumu par konta slēgšanu. Mēdz būt arī gadījumi, kad cietušajiem konti virtuālās tirdzniecības platformās nekad nav bijuši, taču tādos gadījumos krāpnieki pārliecina cietušos, ka kāds tos ir izveidojis uz viņu vārda, līdz ar to vienalga esot nepieciešama to slēgšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Microsoft drošības padomnieks krīt par upuri noziedzīgai zvanītājprogrammai

Ainars Sedlenieks [email protected], 08.09.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab atsaucoties uz ZDNet informē, ka noziedzīgajām zvanītājprogrammām par upuri kritis liels vīrs - Microsoft Lielbritānijas pārstāvniecības galvenais padomnieks drošības jautājumos Eds Gibsons. Otrdien intervijā ZDNet UK Gibsons pastāstīja, ka nesen no British Telecom (BT) saņēmis 450 sterliņu mārciņu telefona rēķinu, jo viņa datorā ieperinājusies noziedzīga zvanītājprogramma. Šie zvanītāji (dialer) ir ļaundabīgas programmas, kuras pārņem savā varā datora pieslēgumu internetam un zvana uz dārgajiem numuriem (bieži vien - ārzemēs). Parasti šāda nelaime skar tikai tos lietotājus, kam ir iezvanpieeja, taču nepatikšanas ir bijušas arī dažiem platjoslas pieslēguma lietotājiem, kuru datoros iezvanpieeja saglabāta kā rezerves variants. Gibsons konferencē "eConfidence — Spam and Scams", kura notika Londonā, uzstājās ar kaismīgu runu pret noziedzīgām zvanītājprogrammām. "Mani ļoti uztrauc visa šī zvanītājprogrammu lieta... Ja mēs visi kopā nepadarīsim internetu drošāku, tad nākotnē to paši vairs nevarēsim pazīt," Gibsons pavēstīja konferences dalībniekiem. Pēc tam viņš pastāstīja, ka mēģinājis sazināties ar ICSTIS - dārgo telefona pakalpojumu nozares regulatoru, taču tas viņam nav varējis palīdzēt. Savukārt BT kategoriski uzstājis, lai Gibsons maksā. Martā BT sāka saviem lietotājiem piedāvāt aizsardzību pret noziedzīgām zvanītājprogrammām, jo saņēma daudz sūdzības par milzīgiem telefona rēķiniem. Pagājušajā mēnesī ICSTIS izsludināja jaunus pasākumus ar nolūku neļaut noziedzīgo zvanītājprogrammu saimniekiem tikt pie naudas, kuru viņiem sarūpējušas šīs datorprogrammas. Par Microsoft Lielbritānijas pārstāvniecības galveno padomnieku drošības jautājumos Gibsons tika iecelts maijā, bet amata pienākumu pildīšanu uzsāka jūlijā. Pirms tam viņš strādāja par FIB juridiskā atašeja palīgu Lielbritānijā. Viss šis gadījums nedaudz atgādina situāciju, pirms Microsoft Anti-Spyware parādīšanās. Tad Bils Geits atzinās, ka viņa mājas datoros bija ieperinājušas spiegu programmas. Varbūt drīz sagaidīsim Microsoft Anti-Dialer bezmaksas mūžīgu beta versiju? Starp citu, lai arī nedaudz, tomēr regulāri katru mēnesi zvanītājprogrammas, pārsvarā PornWare klases pēc Kaspersky Lab klasifikācijas, tiek atklātas arī inficētajos datoros Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms 40 gadiem zinātniece Aina Muceniece atklāja, kā ārstēt vēzi ar vīrusa palīdzību. Tagad viņas atziņas apstiprina aktuālākie pasaules pētījumi.

Jau sešdesmitajos gados Aina Muceniece atklāja, ka maza bērna zarnu trakta vīruss spēj iznīcināt vēža šūnas. Izmantojot selekcijas un adaptācijas metodes, tika iegūts dzīvais zarnu vīruss, kura preparāts nosaukts par Rigvir.

«Atšķirībā no ķīmijterapijas un staru terapijas Rigvir neatstāj smagas sekas uz pacientu orgāniem. Par to liecina arī pacientu ilgais mūžs pēc šī preparāta pielietošanas,» skaidro zinātniece. Viņas atklājums ir aprakstīts izdevniecībā Zinātne 1972. gadā krievu valodā iznākušajā grāmatā «Vīrusu onkotropisms un vēža viroterapijas problēma».

Pasaulē par līdzīgiem secinājumiem viroterapijā zinātnieki plašāk sākuši runāt tikai deviņdesmito gadu sākumā. Kad maija beigās tiekamies ar Ainu Mucenieci Latvijas Viroterapijas centrā, kas dibināts pagājušā gada rudenī, tur viesojas arī zinātnieks no Austrālijas, kurš gan nevēlējās publiski atklāt savu vārdu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šogad konstatēti 72 medību noteikumu pārkāpumu gadījumi

Māris Ķirsons [email protected], 29.07.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Valsts meža dienesta (VMD) apkopotās informācijas šā gada pirmajā pusgadā konstatēti 72 medību noteikumu pārkāpumu gadījumi, kas ir par 41 gadījumiem jeb trešdaļu mazāk nekā šajā pašā laika posmā pagājušajā gadā. No 72 pārkāpumiem 52 gadījumos vainīgās personas ir atklātas. Diemžēl joprojām samērā daudz pārkāpumus izdara paši mednieki (37 gadījumos 38 mednieki). Malumednieku vidū populārākais medījums ir stirna. VMD vecākais medību inspektors Valters Lūsis to skaidro ar to, ka šie dzīvnieki ir visbiežāk sastopamie un visvieglāk iegūstamie. Tieši šie pārkāpumi visbiežāk arī tiek atklāti, sekmīgi sadarbojoties VMD amatpersonām ar Valsts policiju, kad kontroles reidu laikā tiek pārbaudītas aizdomīgas automašīnas. Kopumā šogad konstatēts 1 gadījums, kad nelikumīgi nomedīts alnis, 7 staltbrieži, 4 meža cūkas, 27 stirnas un 1 lūsis. Joprojām samērā daudzi no būtiskiem pārkāpumiem, kad nelikumīgi tiek nomedīti medījamie dzīvnieki, paliek neatklāti, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Visbiežāk tiek fiksēti pārkāpumi attiecībā uz medīšanu aizliegtā termiņā, medīšanu bez medību pamatdokumentiem un neatļautu un vispārbīstamu medību līdzekļu, rīku un metožu izmantošanu, kā arī drošības noteikumu neievērošanu medībās. No 72 gadījumiem 29 gadījumos ir nodarīti materiālie zaudējumi medību saimniecībai un medību produkcijai 31 104 latu apmērā. No šiem 29 gadījumiem 12 gadījumos lietas ir atklātas un pret 8 personām ierosinātas krimināllietas. Atkārībā no pārkāpuma smaguma personai var tikt piemērota civiltiesiskā un kriminālā vai administratīvā atbildība. Šajā pusgadā ir ierosinatas 44 administratīvā pārkāpuma lietas, no tām lēmums stājies spēkā 33 lietās, uzliekot pārkāpējiem sodu 1115 latu apmērā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Šā gada pirmajā pusē VMD jau ir veicis 759 pārbaudes medību laikā, kurās konstatēja 4 medību noteikumu pārkāpumus. Medniekiem katras medības ir jāpiesaka Valsts meža dienestā, un VMD veic mednieku pārbaudes medību laikā, lai konstatētu, vai medības notiek atbilstoši likuma prasībām. VMD vecākais medību inspektors Aivars Aveniņš skaidro, ka šim darbam ir liela profilaktiska nozīme, jo salīdzinoši 2001. gadā, kad VMD ieviesa šādas pārbaudes, 561 pārbaudes laikā tika konstatēti 46 medību noteikumu pārkāpumi. Tas nozīmē, ka mednieki apzinās, ka viņus kontrolē un nav ieinteresēti riskēt, izdarot pārkāpumus. Kopumā šogad jau 38 mednieks pieķerts par medību noteikumu pārkāpšanu.Šogad pirmajos sešos mēnešos ir bijuši 5 nelaimes galījumi medībās, no kuriem divos 2 cilvēki gājuši bojā. Aizvien vairāk ir tādu gadījumu, kad medību noteikumu pārkāpumi tiek atklāti pateicoties vietējo mednieku aktīvai rīcībai un sadarbībai ar VMD darbiniekiem, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Īre ar izpirkumu - riskanta, bet joprojām pieprasīta

Lelde Petrāne, 31.10.2012

Pārdod vai izīrē ar izpirkuma tiesībām dzīvokli ciematā "Gaismas". Cena - atlikusī hipotēka. Rajons: Ziepniekkalns. Istabas: 2. Platība: 53. Cena: 31 000 Ls (585 Ls/m2)

ss.lv

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īre ar izpirkuma tiesībām kā nekustamo īpašumu iegādes/pārdošanas veids Latvijā uzplauka krīzes gados. Tagad tās popularitāte ir mazinājusies, tomēr neliels pieprasījums pēc šādiem darījumiem saglabāsies arī nākotnē, biznesa portālam db.lv prognozēja nekustamo īpašumu jomas eksperti.

«Īre ar izpirkumu ir īre ar iespēju nākotnē noteiktā termiņā īpašumu nopirkt. Bieži vien šis darījuma veids tiek jaukts ar pirkumu uz nomaksu. Galvenā atšķirība ir tā, ka pirkums uz nomaksu ir darījums, kurā īpašumtiesības tiek reģistrētas uzreiz uz jauno īpašnieku, bet kopējā samaksa par īpašumu tiek veikta iepriekš atrunātajā termiņā.

Īres ar izpirkuma tiesībām gadījumā puses slēdz īres līgumu, kurā vienojas par mēneša īres maksu, kas parasti ir augstāka nekā tirgū esošās, un vienojas, ka veiktās īres maksas tiks iekļautas pirkuma cenā. Tāpat tiek fiksēts termiņš, kurā īpašums tiks nopirkts, kā arī pārdošanas cena. Mēdz būt arī priekšapmaksa, kas parasti ir robežās starp 10 – 20% no īpašuma cenas,» skaidroja ARCO REAL ESTATE valdes locekle, pārdošanas nodaļas vadītāja Ieva Jansone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ir noteiktas inficētu personālo datoru nomas cenas

Ainars Sedlenieks [email protected], 19.08.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē, ka datorvīrusu radīšana aizvien biežāk tiek veikta uz komerciāliem pamatiem, kā vīrusu rakstītāju un spameru savstarpēji izdevīgas sadarbības darba auglis. Mērķtiecīgi „pēc pasūtījuma” radītie vīrusi strauji „izglītojas”. Var konstatēt, ka datorvīrusu radīšanas pasūtījumu tirgus ir izveidojies. Drūmie informācijas drošības speciālistu pareģojumi ir piepildījušies – spameru un vīrusu rakstītāju savienošanās ir notikusi. Pēdējie pārvērš mājas personālos datorus, kuriem ir platjoslas izeja Internetā, par spama izsūtītājiem, un pēc tam šādus tīklus izīrē. Pie tam maksa par Tīkla no daudziem tūkstošiem inficētu datoru izmantošanu dažu stundu garumā maksā no 50 līdz 100 dolāru. Šajā laikā inficēti personālie datori var izsūtīt miljoniem ziņojumu. Ņujorkas kompānija MessageLabs stādīja priekšā spama izsūtīšanas un vīrusu izplatīšanās elektroniskajā pastā dinamikas analīzes rezultātus. MessageLabs katru dienu skenē aptuveni 50 miljonus vēstuļu, tās klientu vidū ir — Lielbritānijas vēstniecība, Bank of New York, Japānas korporācija Fujitsu. Pasta analīze, ko kompānija pārbaudīja pirmajā pusgadā, sniegusi pārsteidzošus rezultātus. Saskaņā ar atskaites datiem, situācija ar spamu un pa pastu izplatītajiem vīrusiem strauji pasliktinās. No vienas puses, vīrusu daļa, kas tiek izplatīti pa elektronisko pastu, ātri pieaug — 8,3% no vairāk nekā 5,6 miljardiem vēstuļu, ko kompānija pārbaudījusi šī gada janvāra-jūnija mēnešos, vai katra divpadsmitā saturēja vīrusu. 2004. gada jūnijā šis radītājs sasniedza 9,3%. Salīdzināšanai: 2002. gada pirmajā pusgadā, pēc tās pašas kompānijas datiem, vīruss bija tikai vienā vēstulē no 392, 2003. gadā — vienā no 208. No otras puses, pieaug spameru aktivitāte — 86,3% no visa pasta 2004. gada jūnijā sastādīja tieši spams. Šī gada pirmajos četros mēnešos šis rādītājs variējās no 53% līdz 67%. Spama izplatītāju progress arī ir acīmredzams — 2002. gadā spams sastādīja tikai 1,5% no kopējā elektroniskās sarakstes apjoma. „Kad šis līmenis sasniedza 50%, mēs pat iedomāties nevarējām, ka tas spēs pacelties vēl stipri augstāk”, — izbrīnīts ir Braiens Čārnijs (Brian Czarny), kompānijas MessageLabs mārketinga viceprezidents. Kompānijā MessageLabs uzskata, ka tamlīdzīgu biedējošu procesu ir izraisījusi iezīmējusies ciešas sadarbības tendence starp vīrusu rakstītājiem un spameriem, kas izveidojusies uz „komerciāla” pamata — abas šīs grupas kopā savedusi dzīšanās pēc peļņas. MessageLabs speciālisti to noteikusi, novērojot čatus, kuros viens ar otru sazinās gan pirmie, gan otrie. Kā ziņo MessageLabs, tās darbinieki, kuri kontrolē spameru un vīrusu rakstītāju sazināšanos Tīklā, ir noskaidrojuši gan spameru, gan arī vīrusu autoru pieaugošos centienus „sakļaut rindas”. Pie tam kompānija uzsver, kavīrusu izplatīšana pati par sevi vai nu vispār nenes nekādus ienākumus vai arī ļoti nelielus. Toties nauda ir spameriem. Spameru un vīrusu rakstītāju savstarpējā sadarbība uz „komerciāliem” pamatiem — tā ir skaidri samanāma tendence, tieši tādā veidā ir radušies vīrusi Fizzer, Bugbear, Sobig, kā arī MyDoom.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātnieki atklājuši, ka, atgriežoties kosmosa kuģim no kosmosa, tajā esošie vīrusi kļūst krietni vien spēcīgāki, ziņo Associated Press.

Zinātnieki eksperimenta nolūkos ievietoja salmonelozes vīrusu kosmosa kuģī Space Shuttle STS-115, kas 2006 gada septembrī lidoja atklātā kosmosā. Pēc kosmosa kuģa atgriešanās, izņemot no speciāli ietītās pakas šo vīrusu, un iebarojot to pelei, tā nomira trīs reizes ātrāk nekā pele, kurai tika iebarots zemes salmonelozes vīrus.

"Vienmēr, kad cilvēks dodas kosmosā, mikrobi dodas viņam līdzi. Nav iespējams sterilizēt cilvēku. Tieši tāpēc ir arī ļoti svarīgi uzzināt, kā šie vīrusi izmainās atklātā kosmosā," norādīja asociētais profesors no Arizonas universitātes Čerils Nikersons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mājokļus ne vienmēr apdrošina atbilstoši riskiem

Žanete Hāka, 15.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāko daļu no īpašuma apdrošināšanas atlīdzībām veido ūdensvadu avārijas. Tomēr, apdrošinot mājokli, ne vienmēr tiek ņemti vērā konkrētajā dzīvesvietā pastāvošie riski, liecina apdrošinātāju novērojumi.

«Joprojām, apdrošinot mājokli, bieži vien tiek aizmirsts izvērtēt tieši konkrētai dzīvesvietai raksturīgos riskus. Piemēram, daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem būtu jāapsver arī civiltiesiskā apdrošināšana, jo cauruļvadu plīsumu gadījumos pastāv liels risks radīt zaudējumus arī kaimiņiem. Iedzīvotāji arī salīdzinoši maz apdrošina mājokļa iedzīvi, bet tieši tā cieš aptuveni 70% mājokļu nelaimes gadījumu,» saka Swedbank P&C Insurance Latvijas filiāles vadītājs Pēters Kabūns.

Swedbank P&C Insurance dati liecina, ka pērn 56% mājokļu apdrošināšanas gadījumu radījuši cauruļvadu plīsumi, kuru dēļ appludināta dzīvojamā platība. Savukārt 21% mājokļu apdrošināšanas gadījumu izraisījusi atmosfēras ūdeņu iekļūšana dzīvojamā telpā. Vidējais zaudējumu atlīdzības apmērs cauruļvadu noplūdes gadījumā ir aptuveni 400 lati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

ERGO: pēdējo trīs gadu laikā izmaksāta arī 600 tūkstošu latu apdrošināšana

Gunta Kursiša, 08.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā īpašuma apdrošināšanā izmaksātā atlīdzība 2010. gadā veidoja 1810 latus. Privātīpašuma segmentā vidējā atlīdzība veido 927 latus, bet komercīpašumā tie ir vidēji 3067 lati, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO apkopotie dati. Lielākā pēdējos trīs gados ERGO izmaksātā atlīdzība īpašuma apdrošināšanā veido 600 tūkstošus latu par ugunsgrēkā nodegušu ēku.

Visbiežāk sastopamie īpašuma apdrošināšanas negadījumi ir ūdensvada avārijas (61%), dabas stihijas (17%), trešo personu prettiesiska rīcība, piemēram, zādzības, stiklojuma bojājumi (17%) un ugunsgrēki (5%).

«Īpašuma apdrošināšana, piemēram, dzīvokļa apdrošināšana, mēnesī izmaksā vidēji nedaudz virs diviem latiem, savukārt mājai – aptuveni astoņus latus,» norāda Ritvars Heniņš, ERGO Īpašuma apdrošināšanas departamenta direktors, piebilstot, ka no visām Baltijas valstīm Latvijā visbiežāk novērojams stereotips, ka īpašuma apdrošināšana ir dārga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

61 mednieks pieķerts par medību noteikumu pārkāpšanā

Māris Ķirsons [email protected], 27.07.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada I pusgadā konstatēti 113 medību pārkāpumi, liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija. Salīdzinot ar iepriekšējiem diviem gadiem var teikt, ka situācija medību pārkāpumu jomā nav būtiski mainījusies. No 113 pārkāpumiem 76 gadījumos vainīgās personas (81 pārkāpējs) ir atklātas. Diemžēl joprojām samērā daudz pārkāpumus izdara paši mednieki,norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Malumednieku vidū populārākais medījums ir stirna. Tas ir skaidrojams ar to, ka šie dzīvnieki ir visbiežāk sastopamie, tie ir samērā droši un to nelielais izmērs ļauj vienam cilvēkam nomedīto dzīvnieku pārvietot vai iecelt automašīnas bagāžniekā. Tomēr tieši šie pārkāpumi visbiežāk arī tiek atklāti, sekmīgi sadarbojoties VMD amatpersonām ar Ceļu policiju, kad kontroles reidu laikā tiek pārbaudītas aizdomīgas automašīnas. Kopumā šogad konstatēti 6 gadījumi, kad nelikumīgi nomedīti aļņi, 11 staltbrieži (1 atklāts), 12 meža cūkas (8 gadījumi atklāti), 28 stirnas (10 gadījumi atklāti) un 3 bebri (2 gadījumi atklāti). Joprojām samērā daudzi no būtiskiem pārkāpumiem, kad nelikumīgi tiek nomedīti medījamie dzīvnieki, paliek neatklāti,norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Šā gada pirmajā pusē VMD jau ir veicis 607 pārbaudes medību laikā, kurās konstatēja 15 medību noteikumu pārkāpumus. Medniekiem katras medības ir jāpiesaka Valsts meža dienestā, un VMD veic mednieku pārbaudes medību laikā, lai konstatētu, vai medības notiek atbilstoši likuma prasībām. Šim darbam ir liela profilaktiska nozīme, jo salīdzinoši 2001. gadā, kad VMD ieviesa šādas pārbaudes, 561 pārbaudes laikā tika konstatēti 46 medību noteikumu pārkāpumi. Kopumā šogad jau 61 mednieks pieķerts par medību noteikumu pārkāpšanu,norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā kibernoziedznieki pasaulē gūst peļņu ar Covid-19

Artūrs Filatovs, Tet kiberdrošības eksperts, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr visa pasaule cīnās ar koronavīrusa radītajiem izaicinājumiem un sekām, diemžēl vienmēr atradīsies kāds, kas izmanto krīzes situāciju par labu sev.

Esošā pandēmija rada labvēlīgu augsni kibernoziedzniekiem, un viņi izgudro arvien jaunus veidus, kā nopelnīt gan uz informatīvā "haipa" viļņa, gan arī dēļ izmaiņām darba un dzīves kārtībā. Tādēļ "Tet" aicina pievērst īpašu uzmanību kiberhigiēnai, lai pasargātu sevi un uzņēmumu ne tikai no vīrusiem reālajā dzīvē, bet arī virtuālajā.

Krīze kā iespēja uzbrukt

Pirmie noziegumu mēģinājumi tika pamanīti vēl pirms vairākiem mēnešiem, kad Covid-19 epidēmija tikai aizsakās Ķīnā. Tajā brīdī cilvēkiem visā pārējā pasaulē pietrūka informācijas par slimību, un viņi aktīvi meklēja to tiešsaistē. Kibernoziedznieki bija izdomājuši veidu, kā "palīdzēt" šādiem informācijas meklētājiem, un izveidojuši vairākus portālus, kur varēja lejupielādēt "Covid-19 antivīrusa datorprogrammu". Kad meklētāji apmeklēja portālu un mēģināja lejupielādēt programmu, viņu dati tika nošifrēti un nozagti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Izplatās jauns Skype vīruss, kas var nozagt privātos datus

Gunta Kursiša, 05.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē sācis izplatīties jauns Skype vīruss, kas var nolasīt datus, kas tiek ievadīti datorā. Lietotāji ar šo vīrusu inficēti arī Latvijā, novēroja Db.lv.

Vīruss izplatās, automātiski no cita inficēta Skype konta nosūtot aicinājumu atvērt saiti, piemēram, it kā jautājot, vai Skype lietotājs redzams fotogrāfijā, kas aplūkojama, atverot inficēto saiti, piemēram, «OMG, is it your pic?», kā arī citās valodās. Pēc tam, kad Skype lietotājs šo saiti atvērs, viņa Skype konts sāks automātiski izsūtīt šādas ziņas citiem lietotājiem.

Inficētajos datoros vīruss nolasa lietotāja ievadīto informāciju, tādējādi varot iegūt arī bankas konta datus, paroles, u.c.

Ja lietotāja dators inficēts, tad tiek ieteikts nekavējoties nomainīt sava Skype konta paroli un pēc tam lietot antivīrusa programmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

3. februārī draud datorvīrusa uzbrukums

Juris Kaža [email protected], 01.02.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

3. februārī pasaules datortīklos var sākt plosīties vīruss Nyxem, kas izplatās caur e-pastu un darbojas daļēji kā postoša programma «ar laika degli». 3. februārī Nyxem varētu iznīcīnāt visus Word, Powerpoint, Excel un Adobe Acrobat radītos dokumentus inficētos datoros un datortīklos. Par tor raksta portāls BBC News un citi portāli. Vīrusu uzbrukumu novēršanas speciālisti norāda, ka Nyxem ir «vecmodīgs» vīruss, jo tā uzdevums, šķiet, ir tikai destruktīvs. Iespējams, ka tas rakstīts ļauna prieka pēc, tāpat kā agrāko paaudžu vīrusi, kas dzēsa cietos diskus, sakropļoja failus u.tml. Pieļauj, ka Nyxem varētu arī veikt šādus nedarbus, piem., pārtraukt datorpeles un klaviatūras darbību, sabojājot mazās programmiņas jeb «draiverus» kas tos uztur. Speciālisti brīdina, ka Nyxem 3. februārī visskarbāk varētu skart mājas datoru lietotājus un mazus ofisus un uzņēmumus, kam nav pienācīga aizsardzība pret vīrusiem. Vīrusa aprakstā norādīts, ka tas izplatās ar e-pastu, kam šķietami erotisks saturs ar nosaukumiem kā, piem: Fw: Funny :) Fw: Picturs *Hot Movie* Fw: SeX.mpg Re: Sex Video Miss Lebanon 2006 School girl fantasies gone bad Šādu pastu ieteicams nekavējoties izmest, to neatverot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lursoft: Visbiežāk norēķinus kavē mazumtirdzniecības, ēdināšanas un būvniecības uzņēmumi

LETA, 13.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot, kuru nozaru uzņēmumi visbiežāk ierindojas starp parādniekiem, līderos izvirzījušās mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība, ēdināšana un būvniecība, liecina SIA «Lursoft» veiktais pētījums.

«Lursoft» pētījums arī apgāž pieņēmumu, ka visbiežāk maksājumu disciplīnas problēmas ir jauniem uzņēmumiem, kuri vēl nav nostabilizējuši savu darbību un korekti izplānojuši savu finanšu plūsmu.

Apkopotie dati atklāj, ka visbiežāk norēķinu savlaicīgu apmaksu kavē uzņēmumi, kuri sasnieguši deviņu gadu vecumu, savukārt vecumā līdz trīs gadiem ir 8,77% no visiem parādniekiem un tiem reģistrēti 9,44% no visiem kavēto maksājumu datu bāzē fiksētajiem parādiem. Tas visticamāk izskaidrojams ar faktu, ka sadarbības partneri ar jaunreģistrētajiem uzņēmumiem biežāk izvēlas sadarboties, par piegādātajām precēm un pakalpojumiem lūdzot norēķināties ar priekšapmaksu, norāda «Lursoft».

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

No jaunā gada zagt mobilos būs neizdevīgi

, 20.12.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā to paredz jaunie Ministru kabineta noteikumi Nr. 619, sākot ar nākamā gada janvāri mobilo sakaru operatori veidos kopīgu zagto un nozaudēto tālruņu datu bāzi. Līdz ar to šo tālruņu darbība tiks slēgta visu Latvijas operatoru tīklos, Db.lv informēja LMT preses sekretāre Elīna Lidere.

Citu valstu prakse pierāda, ka šādā veidā ir iespējams samazināt mobilo tālruņu zādzības. Latvijā to joprojām ir diezgan daudz. Pagājušajā gadā vien LMT saņēma gandrīz 27 tūkstošus pieteikumu par zagtu vai nozaudētu tālruni.

LMT līdz šim konsekventi veidojis savu klientu piereģistrēto zagto un nozaudēto tālruņu datu bāzi un bloķējis šādu tālruņu darbību LMT tīklā. Taču pagaidām šos aparātus var brīvi lietot citu mobilo sakaru operatoru tīklos. Sākot ar 2008. gada janvāri, visi GSM mobilo sakaru operatori uzsāks kopīgi izveidotās centralizētās datu bāzes lietošanu un bloķēs zagto vai nozaudēto mobilo tālruņu aparātu darbību visos Latvijas GSM operatoru sakaru tīklos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Latvijas dzelzceļš izveidojis datorspēli

Lelde Petrāne, 25.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izglītotu bērnus un pieaugušos par pareizu dzelzceļa sliežu šķērsošanu un drošības noteikumu ievērošanu uz dzelzceļa, VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) portālā draugiem.lv ir izveidojis interaktīvu spēli Vilciena vadītājs, kas ļauj ikvienam iejusties mašīnista lomā un mēģināt apturēt vilcienu pirms neuzmanīgiem gājējiem.

LDz prezidents Uģis Magonis norāda: «Nākamnedēļ skolās sāksies brīvlaiks, un bērni pavadīs vairāk laika ārpus telpām. Lai atgādinātu bērniem un viņu vecākiem par piesardzību un drošību dzelzceļa tuvumā, esam izveidojuši speciālu spēli sadarbībā ar Latvijā populāro portālu draugiem.lv.»

Šogad deviņos mēnešos Latvijā uz dzelzceļa notikuši 20 negadījumi, 15 no tiem – ar letālu iznākumu.

Visbiežāk sastopamie negadījumu iemesli ir dzelzceļa sliežu šķērsošana tam neparedzētās vietās, dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošana pie aizliedzošā signāla, pārvietošanās pa sliežu ceļu, kā arī cieši blakus tam. Negadījumu skaitu palielina skaļas mūzikas klausīšanās, izmantojot austiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti tiek runāts par to, kā Latvijā veicināt mazo investoru vēlmi ieguldīt. Taču realitātē nelikumības pret mazākumakcionāriem joprojām ir ierasta lieta, turklāt tās atbalsta arī skandināvu bankas un starptautiskas auditoru kompānijas, laikrakstam Dienas Bizness norāda eksperti.

Uzņēmuma mazākuma akcionāru jomā pastāv virkne tiesību pārkāpumu – sākot no cenas noteikšanas galīgajā atpirkšanas piedāvājumā līdz pat uzraudzības trūkumam, kas bremzē vērtspapīru tirgus attīstību. Nereti tiek runāts par to, kā veicināt mazo investoru vēlmi ieguldīt, taču tajā pašā laikā līdzšinējā pieredze nozarē liecina, ka mazo akcionāru intereses netiek ņemtas vērā. Lai uzlabotu situāciju, nepieciešamas izmaiņas likumdošanā, taču pagaidām uzlabojumi ir pārāk lēni un pārkāpumi atkārtojas.

Nav izvēles

Latvijā mazākuma akcionāri jau izsenis ir bijuši pastarīša lomā, un šajā jautājumā, neskatoties uz dažām likumdošanas izmaiņām, pēdējo gadu laikā būtiskus uzlabojumus neredz. Laikraksts Dienas Bizness regulāri no uzņēmumu mazākuma akcionāriem saņem sūdzības par dažādiem tiesību pārkāpumiem, un ieguldījumu pārvaldes kompāniju pārstāvji atzīst, ka situācija neuzlabojas – vērojama virkne pārkāpumu. Kāds Latvijas kuģniecības mazākuma akcionārs laikrakstam Dienas Bizness pastāstīja, ka nesen bez brīdināšanas pārdotas viņam piederošās akcijas. Viņš nelielu skaitu uzņēmuma akciju iegādājies pirms daudziem gadiem par privatizācijas sertifikātiem. Akcijas glabājušās vērtspapīru kontā AS SEB banka, taču pirms aptuveni mēneša tās parādījušās interneta bankā izceltā veidā, taču nekāda sīkāka informācija nav bijusi, līdz ar to viņš domājis, ka mainījusies vieta interneta bankā, kur var aplūkot sev piederošās akcijas. Kādu dienu tālrunī pienākusi īsziņa, ka akcijas pārdotas. Viņš pauž neizpratni gan par to, ka iepriekš mazākuma akcionāriem personīgi netika sniegta ne informācija par to, ka notiks akcionāru sapulce, kur lems par akciju atpirkšanu, gan par to, ka akcijas pārdotas automātiski, ne informējot, ne prasot atļauju to īpašniekam.Šis gadījums liek apdomāt un negatīvi skatīties uz ieguldījumiem uzņēmumu akcijās nākotnē, pauda nu jau bijušais uzņēmuma mazākuma akcionārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gudras komunikācijas trūkums, pārpratumi, izvairīšanās no darba un kavēšana – šie ir visbiežāk sastopamie iemesli, kāpēc darbinieks dienā izšķērdē vidēji trīs stundas.

To uzsver smadzeņu darbības uzlabošanas centra RigaBrain vadītājs Pēteris Urtāns. Viņš uzskata, ka jebkura uzņēmuma rezultāti vistiešākajā veidā ir saistīti ar darbinieku labsajūtu un viņu smadzeņu darbības veiktspēju.

RigaBrain konsultante Linda Rūsa norāda, ka smadzenēm un uzmanībai nepieciešama periodiska pārslēgšanās uz citiem stimuliem, tādēļ, lai darbā nodrošinātu maksimālu produktivitāti, prāts un uzmanības procesi periodiski jāatslābina. Viņa iesaka šos atslodzes brīžus veltīt kustībām – vingrinājumiem, īsai pastaigai svaigā gaisā, kakla pašmasāžai un ūdens dzeršanai.

«Cilvēks nav robots, tāpēc ik pa laikam atslābināšanās ir nepieciešama. Darbinieku labsajūta vistiešākajā mērā ir saistīta ar viņu fizisko un mentālo veselību, kā arī izturību,» uzsver konsultante. Arī pētījumos gūts apliecinājums, ka darbinieki, kuri jūtas labi, ir produktīvāki un pozitīvi ietekmē uzņēmuma veiktspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru