Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Vankūveras olimpiskajā trasē Vistlerā notikušajās Pasaules kausa izcīņas sestā posma sacensībās bobslejā uzvaru izcīnīja Jāņa Miņina pilotētā ekipāža ar stūmējiem Daumantu Dreiškenu, Oskaru Melbārdi un Intaru Dambi.

Latvijas ekipāža pirmo vietu ieņēma divu braucienu summā apsteidzot amerikāņa Stīvena Holkomba pilotēto ekipāžu par 0.06 sekundēm.

Pasaules kausa kopvērtējumā četrinieku ekipāžām pirmo vietu ieņem Aleksandrs Zubkovs (1 246 punkti), bet otrajā vietā ir J. Miņins (1 129 punkti).

Jānis Miņins Vankūveras olimpiskajā trasē Vistlerā pirmā brauciena laikā sasniedza ātrumu 153.02 kilometri stundā. Līdz šim lielāko ātrumu bobsleja ekipāžas varēja sasniegt Šveicē, Sanktmoricas trasē, tomēr tur ne reizi nav ticis pārsniegts 150 kilometru stundā ātrums.

Parex bankas mazākuma akcionāri vēlas virzīt savu pārstāvi bankas padomē, jo nevēlas pārdot bankas akcijas un it īpaši par santīmiem. Pagājušā nedēļā valstij piederošā (ap 85 %) Parex banka uzrunājusi Parex bankas mazākuma akcionārus, vai tie nevēlas pārdot sev piederošās bankas akcijas.

Lai gan valsts pārstāvji nav oficiāli pateikuši, kāds ir iemesls šādam piedāvājumam, publiskā telpā ir izskanējis, ka 100 % Parex bankas valsts īpašumā ir nosacījums, lai Latvija varētu dabūt starptautiskos finansējumus, tostarp no Zviedrijas. Savus piedāvājumus par nosacījumiem pārdot Parex bankas akcijas svētdien gan bankai, gan Finanšu ministrijai nosūtījuši lielie mazākuma akcionāri - ārvalstu fondi: East Capital, Danske Capital Finland, Amber Trust un Firebird Management, kas ir vieni no lielākajiem investoriem Baltijas valstīs. Tomēr atbildi ārvalstu fondi nav saņēmuši ne no viena adresāta. Uzņēmējiem arī nav izdevies sazināties ar atbildīgajām amatpersonām. "Mūs biedē, ka tā vietā, lai valdība konstruktīvi un pa tiešo runātu par šīm akcijām, daži valdības pārstāvji komentē situāciju presē, ka ja ar akcionāriem nepanāks vienošanos, tad akcijas atņems, nacionalizēs. Protams, ir valdībā daudz diskusiju, bankā, ar kreditoriem, un mēs saprotam, ka laikam valdībai ir ar ko nodarboties, bet mēs sagaidām, lai nebūtu tādu paziņojumu presē [par to, ka var atņemt akcijas]," Db skaidroja Parex bankas 4.2 % akciju īpašnieces East Capital partneris Aivars Abramovičus (Aivaras Abromavicius).

Kosmētikas ražotāja "Madara Cosmetics" koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 8,217 miljoni eiro, kas ir par 47% vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet koncerna peļņa pieaugusi 2,2 reizes un bija 1,807 miljoni eiro, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Tostarp koncerna ieņēmumi no produkcijas pārdošanas Latvijā 2020.gada pirmajā pusgadā palielinājušies par 56,6% salīdzinājumā ar 2019.gada pirmo pusgadu, sasniedzot 2,282 miljonus eiro, ieņēmumi no produkcijas pārdošanas pārējās Eiropas Savienības valstīs auguši par 45,5%, sasniedzot 5,43 miljonus eiro, bet ieņēmumi no produkcijas pārdošanas citu valstu tirgos palielinājušies par 19,2%, veidojot 401,3 tūkstošus eiro.

Lielākais tirgus ārpus Latvijas "Madara Cosmetics" ir Somija. 2020.gada pirmajā pusgadā kompānijas ieņēmumi Somijā veidoja 1,32 miljonus eiro, kas ir par 2% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

"2020.gada pirmajā pusē uzņēmums spēris lielu soli uz priekšu, turpinot strauju attīstību un sasniedzot teicamus rezultātus. Vienlaikus šis ir bijis arī ļoti neparasts posms, kas aizritējis lielas nenoteiktības apstākļos un licis piekoriģēt uzņēmuma darbības stratēģiju. Paraugoties atpakaļ, šobrīd var droši teikt, ka uzņēmuma reakcija uz Covid-19 izraisītajiem apstākļiem ir bijusi pareiza, un virkne pieņemto lēmumu, kas attiecas uz korekcijām uzņēmuma darbības stratēģijā, ļāvuši sasniegt pēdējā laika straujāko izaugsi," pauda kompānijas valdes loceklis Uldis Iltners.

Kurzemes Biznesa inkubatora SIA Green Reality laidusi klajā jaunu produktu - grafiti tīrīšanas salvetes Anti - Graffiti wipes.

Piedāvājumā ir trīs veidu Anti-Graffiti salvetes: Hard, Medium un Soft. Tās ir mitrās salvetes, ar kurām viegli var atbrīvoties no krāsu baloniņu ķēpājumiem, marķiera un tintes traipiem no jebkāda veida gludām (ne porainām) virsmām, piemēram, metāla, plastmasas, stikla, krāsotām un jūtīgām virsmām (ceļa zīmes, transportlīdzekļu virsbūve, elektrosadales kastes u. c. ), nesabojājot oriģinālo pamatvirsmu, apgalvo produkta izgudrotāji.

Dienas Bizness rakstīja, ka SIA Green Reality radījusi grafiti tīrīšanas līdzekli un gada laikā uzņēmums attīstījies trīs virzienos. Viens no tiem ir zīmols Aquaprint - viegli pamanāma, virsmai un videi draudzīga vēstījuma veidošanas metode. Otrs ir pakalpojums, ko uzņēmumā dēvē par Anti-graffiti jeb virsmu attīrīšanu no grafiti zīmējumiem. Trešais ir Protect jeb virsmas pārklāšana ar hidrofobiem aizsargpārklājumiem. Salvetes ir jauns produkts, ar ko uzņēmums cer iekarot ne tikai vietējo tirgu, bet arī atrast noietu ārvalstīs.

Jelgavniece Tatjana Fjodorova un rīdzinieks Leonīds Romanovs, kā arī rīdzinieki Patriks Zvaigzne un Kristaps Štāls uzstādījuši jaunu pasaules telefonsarunu rekordu, sarunājoties 54 stundas un 5 minūtes.

Tādējādi līdzšinējais oficiāli reģistrētais Ginesa rekords pārspēts par gandrīz 11 stundām.

Lai arī atlikušie divi dalībnieku pāri bija apņēmības pilni sarunas turpināt, saudzējot viņu veselību, tika pieņemts lēmums pārtraukt «Tele2 Pasaules sarunu rekorda» sacensības. Abi pāri ieguva 1. vietu un naudas balvu 3 000 latu apmērā.

Saskaņā ar Ginesa rekordu organizācijas noteikumiem, lai pārspētu līdzšinējo rekordu, kas bija 43 stundas 8 minūtes 55 sekundes, dalībniekiem vajadzēja sarunāties par 10 minūtēm ilgāk.

11.martā pēcpusdienā ar uzņēmuma Tele2 atbalstu līdzšinējo telefonsarunas rekordu pieveica visi pieci dalībnieku pāri. Neskatoties uz to, neviens no dalībniekiem uzreiz pēc rekorda pārsniegšanas neizstājās, bet turpināja cīņu. Pakāpeniski 46. sarunas stundā pēc pašu izvēles, veselības apsvērumu vai kļūdas (sarunas pauze ilgāka par 10 sekundēm) dēļ izstājās trīs dalībnieku pāri – rīdzinieki Toms Bļodnieks (22 gadi) un Renārs Astra (21), rīdzinieces Zanda Seņkova (20) un Anete Šica (20), kā arī lietuvieši Jevgenijus Tiurinas (46) un Robert Jacek Nadtočij (48).

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM), gatavojoties nākamgad plānotajai Vilhelma Purvīša 150 gadu jubilejas izstādei, nesen ar īpašu Latvijas uzņēmuma Groglass ražotu anti-reflektīvu un nodilumizturīgu akrilu tika ierāmēta mākslinieka glezna Ziema.

Foto galerijā redzams, kā Latvijas mākslas šedevra ierāmēšanu rūpīgi un precīzi veic LNMM noformēšanas darbu speciālists Arvils Vilkaušs.

“Ziema”, kas radīta ap 1910. gadu un ir iekļauta Latvijas kultūras kanona vērtību sarakstā, ir viens no klasiķa populārākajiem meistardarbiem. Ainava kādreiz piederēja Latvijas preses magnātu Benjamiņu ģimenei, bet kopš 1954. gada tā atrodas tagadējā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā. 1998. gadā mantiniece Johanna Benjamiņa gleznu savā un vīra Jura Benjamiņa vārdā uzdāvināja muzejam.

Jūgendstila laikmeta garā stilizētā ziemeļnieciskā ainava izceļas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā ar glezniecisko eleganci un 19.–20. gadsimta mijas mākslai zīmīgo neoromantisko noskaņu. Tā ir bijusi eksponēta Purvīša retrospekcijās Rīgā un Maskavā, izstādē “Eiropas mākslas meistardarbi: 27 Eiropas Savienības dalībvalstis svin Romas līguma 50. gadadienu” Itālijas prezidenta pilī (2007), vairākās Latvijas un Baltijas simbolisma mākslas skatēs Rīgā un ārzemēs, tostarp Orsē muzejā Parīzē (2018), un citās.

Baltijas valstu kopuzņēmuma «RB Rail» akcionāri - OU «Rail Baltic Estonia», SIA «Eiropas dzelzceļa līnijas» un UAB «Rail Baltica Statyba» - ir apstiprinājuši jauno uzņēmuma padomi, informē Komunikācijas un sadarbības ar valsts iestādēm vadītāja Ilze Rassa.

Viņa norāda, ka Lietuvas akcionārs ir nolēmis atsaukt vienu no tā pārstāvjiem - Steponu Šaltmeri (Steponas Šaltmeris) - unp adomē viņa vietā tiek iecelts Arenijus Jackus. Šādā gadījumā ir jāatsauc viss iepriekšējās padomes sastāvs un jāieceļ jauns.

Jaunajā padomes sastāvā iekļauti sekojoši pārstāvji - Edvīns Bērziņš, VAS «Latvijas Dzelzceļš» valdes priekšsēdētājs, Anti Mopels (Anti Moppel), OU «Rail Baltic Estonia» padomes loceklis, Karolis Sankovskis (Karolis Sankovski), UAB «Rail Baltica Statyba» izpilddirektors, Vineta Rudzīte, VAS «Latvijas Dzelzceļš» juridiskās direktores vietniece administratīvajos jautājumos un Prezidentu padomes sekretariāta vadītāja, Indreks Oravs (Indrek Orav), OU «Rail Baltic Estonia» vadītājs, un Arenijus Jackus (Arenijus Jackus), UAB «Lietuvos geležinkeliai» Rail Baltica koordinācijas departamenta direktors.

11 ģimenes ārsti nosūtījuši vēstuli premjeram, politiķiem un medijiem, aicinot pievērst uzmanību lētākiem medicīnas laboratoriju pakalpojumiem, kam valsts nepievērš uzmanību.

Medicīnisko analīžu uzņēmums SIA IDC Latvia, kam pieder ar modernām iekārtām aprīkota laboratorija, ir gatava nodrošināt valstij krīzes situācijai atbilstošas cenas plaša spektra medicīnas laboratorijas pakalpojumiem. Taču valsts nav ieinteresēta pat uzsākt sarunu procedūru ar kompāniju, līdz ar to turpinot iepirkt līdzvērtīgus pakalpojumus par nesamērīgi augstākām cenām, teikts vēstulē. Valstij būtu iespēja ietaupīt līdz pat vairākiem miljoniem latu gadā, taču tā gadiem ilgi nav neko darījusi, lai tas notiktu. Vienīgais arguments no VOAVA (tagad VNC – Veselības Norēķinu Centrs) puses ir formālas atrunas par ierasto atlases procedūru pārskatīt līgumu reizi divos gados. Uzskatām, ka tik smagas krīzes apstākļos ar birokrātiskām atrunām nepietiek, nepieciešams taupīt – it īpaši, ja runa ir par tiešām lieliem ietaupījumiem, raksta mediķi.

Par AS RB Rail AS jauno padomes priekšsēdētāju ir ievēlēts Lietuvas pārstāvis Daiņus Budris (Dainius Budrys), kurš šajā amatā nomaina Igaunijas pārstāvi Anti Mopelu (Anti Moppel).

«Manas vadības laikā 2016. gadā mūsu galvenie mērķi ir izveidot profesionālu uzņēmuma valdi, lai nodrošinātu veiksmīgu uzņēmuma darbību un Rail Baltic/Rail Baltica projekta īstenošanas kvalitatīvu un savlaicīgu koordinēšanu. Galvenais finansējuma sniedzējs Eiropas Komisija, kā arī pārējie akcionāri sagaida, ka, ņemot vērā Rail Baltic/Rail Baltica projekta sākotnējā sagatavošanas posma pabeigšanu, mēs izpildīsim nākamo uzdevumu, īstenojot visus plānošanas darbus, kas nepieciešami, lai tuvākajos gados uzsāktu būvniecību,» skaidro D.Budris.

RB Rail AS akcionāru līgums paredz, ka ik gadu rotācijas kārtībā padomi vada citas kopuzņēmuma dalībvalsts pārstāvis. 2016. gadā uzņēmuma prezidējošā valsts ir Lietuva.

Nākamajos piecos gados SIA Groglass plāno izglītot Eiropas mākslas darbu ierāmētājus un to klientus par ultravioleto (UV) staru kaitīgo ietekmi un palielināt eksporta apjomus uz Eiropu

Apvienojot tehnoloģijas un zinātni, rūpnīcā Groglass® radīts anti-reflektīvais stikls Artglass AR 99™ ar 99% aizsardzību pret UV stariem. Šis stikls pretendē uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balvu 2017 kategorijā Inovatīvākais produkts.

Artglass AR 99™, kas pirmo reizi tirgū parādījās 2016. gada beigās, pārsvarā tiek izmantots dažādu mākslas darbu, fotogrāfiju un citu lietu ierāmēšanai. Lai nodrošinātu ierāmēto objektu caurredzamību, stikls no abām pusēm tiek apstrādāts ar anti-reflektīvu pārklājumu un no vienas puses – ar UV staru absorbējošu filtru, kas pasargā objektus no izbalēšanas un citām izmaiņām vizuālajā izskatā. Groglass® anti-reflektīvā stikla ražošanai izmanto metāla oksīdus, kas tiek uzputināti uz stikla virsmas. Lai virsma tiktu saudzēta, stikls tiek pakots, loksnes atdalot ar plēvi.

Noslēgts darījums par anti–reflektīvā stikla ražošanas uzņēmuma GroGlass iegādi – uzņēmuma vadības komanda Aleksandra Kelberga (Alexander Sasha Kelberg) vadībā, ar starptautiskā investora Kartesia atbalstu, ir izpirkusi GroGlass kapitāldaļas no investīciju fonda NCH Capital.

GroGlass izveidots 2004. gadā, un šajā laikā tas no jaunuzņēmuma pārtapis strauji augošā, augstas pievienotās vērtības ražošanas uzņēmumā, kas sekmīgi konkurē globālajā tirgū. GroGlass ražo t.s. «neredzamo stiklu» – stiklu ar anti–reflektīvu pārklājumu, kas piemērots arhitektūras un dizaina projektiem, elektroniskajiem displejiem, mākslas darbu ierāmēšanai un citām vajadzībām.

Pēdējo piecu gadu laikā uzņēmuma vidējais pārdošanas apjoma pieaugums bijis 17%, 2017. gadā sasniedzot 17 miljonu eiro apgrozījuma atzīmi.

GroGlass ir vienīgais uzņēmums pasaulē, kura ražošanas iekārtas ir īpaši pielāgotas stikla ar abpusēju anti–reflektīvu pārklājumu ražošanai, – tas ļauj uzņēmumam sekmīgi konkurēt globālajā tirgū. GroGlass vadības komanda darījuma ietvaros piesaistījusi investīciju kompāniju Kartesia, kas specializējas ieguldījumos Eiropas kompānijās.

2007. bijis peļņas rekordgads – TOP 500 uzņēmumi nopelnījuši vairāk nekā 1 miljardu latu, kas ir apmēram puse no visu valsts uzņēmumu gūtās kopējās peļņas.

Piedzīvoti ievērojami apgrozījuma pieaugumi – TOP 500 uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājās par 26%, sasniedzot kopējo apjomu 16.7 miljardu latu apmērā, un novērojama augsta rentabilitāte – vidējā TOP 500 uzņēmumu rentabilitāte 4.2 %, tie ir fakti, kas raksturo Latvijas lielākos uzņēmumus.

Balvas veiksmīgākajiem

Īpašā pasākumā godināti TOP 500 uzņēmumi 8 nominācijās. Uzsverot reģionālo uzņēmumu nozīmi, Db pirmo reizi izveidojis jaunu nomināciju un balvu saņēma straujāk augošais uzņēmums, šoreiz no Zemgales SIA Agrochema Latvia. Apliecinot savu atbalstu eksportam, Db godināja sekmīgāko eksportētāju ar lielāko eksporta apjomu pieaugumu no TOP 500 uzņēmumiem — AS Balticovo. Tāpat godināti mazumtirdzniecības un ražošanas uzņēmumi, kā arī veiksmīgākais uzņēmums no TOP 10 un 500. vietas ieguvējs.

Viena no Ženēvas izstādes sērijveida zvaigznēm neapšaubāmi ir jaunākās paaudzes mazās klases modelis VW Polo, kurš iespējams jau augusta sākumā nonāks tirdzniecībā arī Latvijā.

Acīm redzami, ka Volkswagen Polo ir visgaidītākais jaunums. Kopš pirmais Polo pameta konveijeru 1975. gadā, vairāk nekā 10,6 miljoni šo automobiļu ir pārdoti visā pasaulē. Ieraugot klātienē jauno VW modeli var teikt, ka Ford Fiesta, Opel Corsa, Maz2 un citiem mazās klases modeļiem pavisam drīz uzradīsies sīksts konkurents.

Jaunais Volkswagen Polo dzelžaini seko jaunajai kompānijas dizaina līnijai, ko izstrādājis slavenais Valters de Silva, attiecīgi jaunais Polo izskatās ļoti līdzīgs sestās paaudzes Golf.

Automobiļa svars ir samazināts par 2,5 %. Polo piedāvājumā ir vairāki jauni dzinēji, savukārt inovatīvā divu sajūgu pārnesumkārba DSG pirmo reizi tiek uzstādīta mazās klases automobilī.

Šis ir sarežģīts brīdis gan Latvijas, gan pasaules ekonomikā un Jūs sastapsieties ar tik pat dažādiem viedokļiem, cik vien speciālistus satiksiet un uzrunāsiet. Daudzas iepriekš izstrādātās stratēģijas vairs nedarbojas un ir jāturpina analizēt situācija, lai tai varētu pielāgoties un pārvarēt negatīvās tendences. Daudzi jautās par to – kas ir noticis un kādēļ? Kāda ir valdības loma un atbildība par ekonomikas stāvokli?

Pasaulē

Pēdējie 20 gadi pasaules ekonomikā iezīmējās ar aukstā kara beigām, militāro izdevumu strauju samazināšanos, ievērojamu valsts iejaukšanās samazināšanos ekonomisko procesu regulēšanā attīstītajās pasaules valstīs un lielākajai daļai pasaules valstu pieņemot brīvā tirgus saimniekošanas principus. Tas nodrošināja nepieredzētu labklājības pieaugumu attīstītajās valstīs, strauju nabadzības samazināšanos jaunattīstības zemēs un ekonomikas pārkārtošanos uz tirgus principiem valstīs ar centralizētās plānošanas ekonomikas vadības modeli.

Ļoti svarīga loma pasaules ekonomikā saglabājās viena vienīgai valstij – ASV, kas ar savu ārkārtīgi plašo tirgu noteica ekonomikas attīstības tendences visā pasaulē. 90-jos gados ASV ekonomikai bija raksturīga strauja procentu likmju samazināšanās krītoties valsts budžeta deficītam un intensīvi iedzīvotāju ieguldījumi akciju tirgos, kas radīja strauju aktīvu vērtības pieaugumu. Šī desmitgade ASV ekonomikā bija raksturīga ar aktīvu vērtības stabilizēšanos vai pat krišanos akciju tirgos un mājokļu tirgus vērtību straujš pieaugums līdz pat 2006. gadam. Patēriņu augstākā līmenī uzturēja nodokļu samazināšanas programmas un straujš militāro izdevumu pieaugums, sakarā ar operācijām Irākā un Afganistānā. Spekulatīvi ieguldījumi mājokļu tirgū un finanšu instrumentu atvasinājumu izplatīšanās radīja jaunus riskus, kuru izvērtējums līdz pat nesenam laikam nebija pietiekams. Pasaules finanšu tirgu globalizācija un investīciju brīva kustība samazināja nacionālo finanšu tirgus uzraudzības institūciju spēju laicīgi novērtēt aktīvu patieso vērtību un finanšu tirgus institūciju likviditāti un kapitāla pietiekamību.

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

2009. gads iezīmēja lūzuma punktu pasaules ekonomiskajā attīstībā. Ja vēl gada sākumā vairums analītiķu un ekspertu paredzēja strauju izaugsmes samazināšanos un vispasaules finanšu sistēmas drīzu sabrukumu, tad jau gada otrajā pusē, par spīti prognozēm un pārsteigumu ekspertiem, parādījās pirmie ekonomiskās izaugsmes iedīgļi un finanšu tirgu noskaņojums tikpat strauji (un tikpat neracionāli kā iepriekš) mainījās uz pretējo pusi.

Kādi tad bijuši 2009. gada būtiskākie notikumi un ko mums sagaidīt 2010.gadā?

Būtiskāko notikumu TOP 5

1. Valdības iegulda miljardus pasaules ekonomikā

Svarīgākie darbi tika paveikti jau pašā gada sākumā, kad pasaules vadošo valstu valdības, mācoties no pagātnes kļūdām, spēja vienoties un operatīvi reaģēt, lai ieguldītu savu valstu tautsaimniecībā miljardiem lielus līdzekļus, glābjot ekonomikas no pilnīga sabrukuma. Lai arī tā rezultātā budžeta deficīti daudzās valstīs ir pārsnieguši 10%, šis solis ļāvis apstādināt pasaules ekonomikas brīvo kritienu un viennozīmīgi stiprinājis globālo finanšu sistēmu. Protams, ka, lielā mērā, šāda «glābšana» veikta uz nākotnes izaugsmes rēķina. Jau 2010., un vēl lielākā mērā 2011. gadā, un arī tālākajos gados, vairums attīstīto valstu valdībām nāksies «samaksāt» par krīzes sekām, samazinot valdību izdevumus un ceļot nodokļus, lai savestu valsts finanses kārtībā. Tas, savukārt nozīmē, ka pēc atkopšanās ekonomiskā izaugsme visticamāk būs vājāka kā piedzīvots iepriekšējos gados.

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

Latvijas pārstāvis Artūrs Plēsnieks otrdien Tokijas olimpiskajās spēlēs svarcelšanas sacensībās svara kategorijā līdz 109 kilogramiem izcīnīja trešo vietu.

B grupā labāko rezultātu - 388 (177+211) kilogrami - sasniedza Tunisijas pārstāvis Aimens Bača, bet piecu sportistu konkurencē trešo vietu tobrīd ieņēma lietuvietis Arns Sidiskis - 343 (156+187) kilogrami.

Plēsnieks A grupā sacensības sāka ar pārliecinoši paceltiem 175 kilogramiem.

Latvijas 3x3 basketbola komanda Tokijā izcīna zelta medaļas  

Latvijas 3x3 basketbola komanda ar Agni Čavaru, Nauri Miezi, Kārli Paulu Lasmani...

Arī 180 kilogrami, kaut arī grūtāk, tika pacelti pārliecinoši. Savukārt jauns Latvijas rekords - 183 kilogrami - šoreiz nebija pa spēkam, nespējot fiksēt stieni iesēdienā.

Raušanā ar jaunu olimpisko rekordu (195 kilogrami) uzvarēja Armēnijas pārstāvis Simons Martirosjans. Uzbekistānas pārstāvis Akbars Džurajevs uzrāva 193 kilogramus, bet trešais ar 189 kilogramiem bija bulgārs Hristo Hristovs, Plēsniekam ar 180 kilogramiem dalot sesto vietu.

Grūšanu kā piektais grupā Plēsnieks sāka ar paceltiem 220 kilogramiem.

Otrajā mēģinājumā Plēsniekam padevās arī 225 kilogramu smagais stienis, atkārtojot pašam piederošo Latvijas rekordu grūšanā.

No cīņas par medaļām izstājās irānis Ali Hašemi, kurš divreiz nepacēla 226 kilogramus, bet vēl reizi - 228 kilogramus.

Plēsnieks trešajā mēģinājumā ar jaunu Latvijas rekordu uzgrūda 230 kilogramus, summā fiksējot 410 kilogramus un nodrošinot bronzas medaļu.

Cīņā par zeltu ar jaunu olimpisko rekordu grūšanā (237 kg) un summā (430 kg) uzvarēja Džurajevs, otrajā vietā paliekot Martirosjanam, kurš grūšanā pacēla 228 un summā 423 kilogramus.

Medaļas dalīja 14 atlēti.

Latvijas svarcēlājam tās arī būs trešās spēles. Londonā viņš svara kategorijā līdz 105 kilogramiem pēc konkurentu diskvalifikācijām ierindojās piektajā vietā, bet pirms pieciem gadiem Riodežaneiro finišēja astotais.

Šajā olimpiskajā ciklā latvietis 2017.gada pasaules čempionātā izcīnīja sudrabu, 2018.gadā ierindojās desmitajā un gadu vēlāk - devītajā vietā. Šā gada Eiropas meistarsacīkstēs viņš ieņēma sesto vietu.

Par Tokijas olimpiskajās spēlēs izcīnīto trešo vietu Latvijas svarcēlājam Artūram Plēsniekam pienākas naudas balva līdz 51 224 eiro.

Saskaņā ar kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru, prēmijas piešķir par sasniegumiem, kas izcīnīti oficiālajās starptautiskajās klātienes sporta sacensībās, kuras ir iekļautas attiecīgās starptautiskās sporta federācijas sacensību kalendārā, ja minētā sporta federācija ir atzīta Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā. Šādu sacensību vidū ir arī olimpiskās spēles.

Prēmijas tiek piešķirtas par pirmajām sešām olimpiskajās spēlēs iegūtajām vietām, naudas balvu apmēru proporcionāli aprēķinot no pirmajai vietai paredzētā maksimālā naudas apjoma. Līdz ar to Plēsniekam pienāksies naudas balva līdz 51 224 eiro.

Sportista treneri un apkalpojošais personāls saņems prēmiju līdz 25 612 eiro.

Plēsnieka sasniegums nodrošinās arī naudas balvu 35 572 eiro apmērā viņa pārstāvētajai Latvijas Svarcelšanas federācijai sporta veida attīstības veicināšanai un jauno sportistu sagatavošanai.

Tokijas olimpiskās spēles beigsies 8.augustā.

Francijas prezidenta vēlēšanas ir Eiropas politisko ziņu zenītā, taču turpat netālu drīzumā ir gaidāms vēl viens liels notikums, kas var kalpot par vējrādi Francijas vēlēšanām un, iespējams, Eiropas ģeopolitiskajai nākotnei.

Nīderlandes prezidenta vēlēšanas notiks 15. martā, un šobrīd cīņa par valdības krēslu ir izveidojusies starp diviem kandidātiem, Gērtu Vilderu - populistiskās Party of Freedom (PVV) partijas pārstāvi, un esošo premjerministru Marku Riti, kas vada daudz konservatīvāko People's Party for Freedom (VVD).

Eiropas tirgi aktīvi sekos līdzi Nīderlandes vēlēšanām ne tikai, lai saprastu, kā un kurš varētu uzvarēt Francijas prezidenta vēlēšanās, bet arī, lai liktu likmes par/pret Eiropas Savienības dezintegrāciju, vēsta The Daily Mail.

Eiropas finanšu tirgi šogad ir ļoti augoši. Eiropas Stoxx 600 indekss, spēcīgas ekonomikas dēļ, sasniedzis 3% atzīmi un 2016. gadā tas pieauga par vairāk nekā 9%. Tomēr Eiropas Savienības destabilizācija varētu satricināt līdz šim stabili augošos Eiropas finanšu tirgus.

Latvijas dabiskās kosmētikas tirgū sevi pieteicis jauns vietējais ražotājs ar zīmolu "Labrains", kas paredzēts cilvēkiem ar problemātisku sejas ādu.

Uzņēmuma ķīmiķi ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi kosmētikas jomā trīs gadus pētījuši Ziemeļu mitrāju augu dabisko aktīvo vielu iedarbību. Kopā ar Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētniekiem "Labrains" laboratorijā izdevies radīt krēmu, kas mazina sejas ādas novecošanās pazīmes un rozācijas izpausmes. Kosmētikas dermatoloģiskā testēšana veikta SIA "Veselības centrs 4".

"Man ir liels gandarījums, ka "Labrains" laboratorijā mums pirmajiem pasaulē, ko apliecina tirgus izpēte, izdevies radīt unikālu dabiskās dermokosmētikas produktu. Trīs gadus ilgā pētījumu un izmēģinājumu laikā, kad katram produktam veidojām vidēji 200 variantu, esam sasnieguši rezultātu, ar ko varam lepoties - unikālu krēmu, kas vēl nav neviena kosmētikas ražotāja piedāvājumā. Tas ir 100% dabisks krēms, kurš spēj atjaunot sejas ādu, neradot kairinājumu, bet gluži pretēji - vienlaikus nomierina apsārtušu, rozācijas skartu ādu," stāsta "Labrains" vadītāja, dr. oec. Līga Brūniņa.

Jau pārskatāmā nākotnē dalīšanās ekonomika kļūs par būtisku globālās ekonomikas sastāvdaļu. 2015. gadā dalīšanās ekonomikas uzņēmumu apgrozījums Eiropā bija 28 miljardi eiro (nedaudz vairāk nekā Latvijas 2015. gada iekšzemes kopprodukts (IKP)).

Paredzēts, ka līdz 2025. gadam šī summa varētu vairāk nekā trīskāršoties, sasniedzot 80 miljardus eiro. Šajā rakstā apskatīšu, kas tad īsti ir dalīšanās ekonomika, kādas ir tās pozitīvās un negatīvās puses, un – vai tā ir tradicionālās ekonomikas konkurents vai glābējs?

Kas ir dalīšanās ekonomika?

Ja pirms pāris gadiem vien retais no mums zināja, kas ir dalīšanās ekonomika, tad šodien atliek tikai nosaukt globāli atpazīstamos zīmolus, piemēram, taksometru servisu "Uber" vai naktsmītņu rezervācijas vietni Airbnb, un par tiem būs dzirdējis gandrīz ikviens no mums. Precīzāk dalīšanās ekonomiku var definēt kā ekonomisku sistēmu, kurā indivīdi bez atlīdzības vai par samaksu dalās ar īpašumiem, prasmēm vai līdzekļiem, ko paši mazāk izmanto.

Pārbaudiet savus pārdevējus! 2008. gadā tikai kompānija HP (viens no dominējošajiem ražotājiem printeru tirgū) cīņā pret viltotām drukas kasetnēm: • atklāja ap 630 000 gatavo preču viltojumus un vairāk nekā 260 000 komponentus, no kuriem gatavojās ražot “oriģinālos HP” kārtridžus. • saņēma ap 500 ziņojumus par aizdomīgu produkciju; • veica 220 izmeklēšanas; • aicināja talkā policiju vairāk kā 100 gadījumos, lai novērstu noziegumu.

Kā pasargāt sevi no viltotām drukas kasetnēm?

1. solis: Pārbaudiet drošības uzlīmi.

Lielākajai daļai oriģinālo HP tintes drukas kasetņu un visām lāzera drukas kasetņu kārbām ir HP drošības uzlīme. Uz tās ir rakstīti divi vārdi ‘ORIGINAL INK’ (Oriģināla tinte) vai arī ‘ORIGINAL TONER’ (Oriģināls toneris). Kad uzlīmi nedaudz pagriež, tā maina krāsu no tumši zila uz gaiši un otrādi.

2. solis: Apskatiet iepakojumu.

Iepakojumam ir jābūt ideālā kvalitātē. Oriģinālās HP tintes, kā arī lāzera drukas kasetnes tiek piegādātas HP standarta iepakojumā.

Šā gada 21.maijā Rīgā, Natālijas Draudziņas ģimnāzijas baseinā, niršanas jeb daivinga sporta entuziasti mēģinās labot Ginesa rekordu.

Ginesa rekordu viņi mēģinās labot kategorijā «Visvairāk daiveru zem ūdens, kuri vienlaikus spēlē dambreti».

Lai uzstādītu Ginesa rekordu, saskaņojot ar Ginesu, pasūtīti un tiek izgatavoti unikāli dambretes lauciņi un kauliņi. Latvijas niršanai veltītajā mājas lapā Daivings.lv tiek veidots dalībnieku saraksts, kuri piedalīsies Ginesa rekorda uzstādīšanā. Šobrīd ir iespēja pieteikties Ginesa rekorda dalībai, taču – tikai tie, kam ir zemūdens nirēja sertifikāts un zināšanas dambretē.

Pasākuma iniciatori informē, ka nirēji vēlētos pārspēt igauņus dambretes spēlēšanā zem ūdens. Kopējais cilvēku skaits Igaunijā līdzīgā pasākumā esot bijis 52. Pasākuma rīkotāji Rīgā cer savākt ap 100 dalībnieku.

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) iniciatīvas Gada investors 2018 ietvaros 2019. gada 17. janvārī apbalvoja investorus un darījumu konsultantus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā.

Balvu Gada perspektīvākā investīcija privāto investoru sektorā saņēma Anatolijs Prohorovs par atkārtotu investīciju audio tehnoloģiju uzņēmumā Sonarworks.

Savukārt juridisko un institucionālo investoru vidū par gada investīciju atzīts starptautiskās investīciju kompānijas Kartesia pirmais investīciju darījums Baltijas valstīs - anti–reflektīvā stikla ražošanas uzņēmuma GroGlass iegāde.

«GroGlass pārdošanas darījums ir ne tikai 2018. gada apbalvotākais darījums, bet arī viens no veiksmīgākajiem piemēriem, kā ar riska kapitāla palīdzību no idejas ir izaudzēts starptautiski atzīts uzņēmums ar miljonu eiro apgrozījumu. Šis un nākamais gads būs nozares izaugsmes gads - darbu ir uzsākuši jauni riska kapitāla fondi un sagaidāms aktīvs investīciju periods. Ceru, ka tas sekmēs inovatīvu biznesa projektu rašanos un uzņēmējdarbības attīstību,» teic LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.