Jau šobrīd “Bite” nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkls ir pieejams vairāk nekā 50% Latvijas iedzīvotāju, nodrošinot zibenīgu interneta savienojumu un stabilu pieslēgumu gan ikdienas, gan biznesa vajadzībām. “Bite”, tīkla kapacitātes un pārklājuma stiprināšanai, pilnveido esošās bāzes stacijas, aprīkojot tās ar modernākajām Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja “Ericsson” tehnoloģijām, kā arī būvē jaunas bāzes stacijas. Kā top nākamās paaudzes “Bite” 5G tīkls?

“Bite” tīkla attīstības pamatā – rūpīga plānošana un datu analīze

Lai nodrošinātu klientiem vislabākos mobilo sakaru pakalpojumus, “Bite” komanda veic padziļinātu datu analīzi, un tajās vietās Latvijā, kur nepieciešama tīkla stiprināšana, esošas bāzes stacijas tiek modernizētas, aprīkojot tās ar jaunām tehnoloģijām, vai tiek uzstādītas jaunas 5G bāzes stacijas.

Esošo bāzes stacijas modernizēšana, piemēram, uzstādot tām spēcīgākus signāla raidītājus, visbiežāk tiek veikta blīvi apdzīvotās vietās, tā palielinot ne vien tīkla pārklājumu, bet arī nodrošinot interneta ātruma pieaugumu par 30%. Savukārt jaunu 5G bāzes staciju izbūve notiek blīvi apdzīvotās teritorijās, kur ir liels patērēto datu apjoms un tīklā pieslēgto ierīču skaits.

Uzsprāgstot mobilajam telefonam, Ķīnā dzīvību zaudējis kāds elektropreču veikala darbinieks, ziņo timesonline.co.uk.

Atsaucoties uz vietējā Ķīnas laikraksta Shin Min Daily News, negadījums notika 30. janvārī. Veikala darbiniece laikrakstam pastāstīja, ka izdzirdējusi skaļu blīkšķi un pamanījusi kolēģi guļam uz grīdas asins peļķē. Aculieciniece pastāstīja, ka upuris pavisam nesen bija uzlādējis mobilā telefona bateriju. Ķīnas varas iestādes joprojām cenšas noskaidrot mobilā telefona marku.

Vietējie laikraksti vēsta, ka kopš 2002. gada Ķīnā ir konstatētas 9 mobilo telefonu eksplozijas gadījumi. 2007. gada jūnijā, mobilajam telefonam eksplodējot, bojā gāja kāds 22 gadus vecs metinātājs, kurš strādāja metālapstrādes fabrikā. Izmeklēšanā tik atklāts, ka mobilā telefona baterija eksplodēja lielā karstuma dēļ, kas valdīja fabrikā.

Latvijas Mobilais Telefons šonedēļ Valkā ir uzstādījis trīssimto jaunās paaudzes mobilo sakaru – UMTS – bāzes staciju. Šī ir jau otrā UMTS bāzes stacija Valkā un tā nodrošina klientiem pieeju ātrgaitas mobilajam internetam ne tikai mobilajā tālrunī, bet ar LMT pieslēgumu iBirojs arī datorā, Db.lv informēja LMT preses sekretāre Elīna Lidere.

LMT prezidents Juris Binde: ''Mobilo sakaru tīkls sen vairs nav tikai balss sakariem. Šobrīd platjoslas risinājumiem līdzvērtīgais datu pārraides ātrums pavēris plašas iespējas to izmantot arī, lai pieslēgtos internetam. Kā liecina iBiroja arvien pieaugošā popularitāte, nākotnē ne tikai lielākā daļa tālruņu, bet arī lielākā daļa datoru varētu būt pieslēgti mobilo sakaru tīklam''

UMTS bāzes stacijas nodrošina moderno trešās paaudzes jeb 3G datu pārraides pakalpojumu HSDPA, kas ļauj sasniegt datu pārraides ātrumu līdz 3,6 megabitiem sekundē, bet nākotnē – pat līdz 14,4 megabitiem sekundē.

Mobilo sakaru operators Tele2 ir sācis uzstādīt trešās paaudzes UMTS bāzes stacijas Kurzemē, izmantojot jaunāko tehnoloģiju bāzes staciju izbūvē – attālināto radio bloku.

Pirmās šāda veida 3G bāzes stacijas ir uzstādītas Aizputē, Dobeles novada Bikstos, Mērsragā, Rojā un Ventspils novada Ugālē.

«Pirmajā ceturksnī īpaši strādāsim pie 3G tīkla izvēršanas Kurzemē, uzstādot pirmās bāzes stacijas ar attālinātiem radio blokiem. Tos izmantojot, aktīvais raidošais radio elements tiek novietots sakaru torņa augšā līdzās antenām un ar optiskā kabeļa palīdzību tiek savienots ar pašu bāzes staciju. Šādi risinājumi ļauj palielināt katras bāzes stacijas pārklājuma zonu un ātrāk izbūvēt un palaist bāzes staciju, kā arī ievērojami samazināt izmaksas,» DB skaidro Tele2 tehniskais direktors Ervīns Kampāns.

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos mobilo sakaru operators Bite tīkla infrastruktūras attīstībā un klientu mobilo sakaru lietošanas pieredzes uzlabošanā ir ieguldījis aptuveni deviņus miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Līdz gada beigām plānots investēt vēl aptuveni vienu miljonu eiro, informē uzņēmuma vadītājs Latvijā Kaspars Buls.

Mobilā interneta patēriņš pasaulē, tostarp Latvijā, strauji palielinās un arī Bites tīklā tas pēdējā pusgada laikā ir dubultojies, sasniedzot vidēji 5 GB uz vienu klientu. Tostarp tiešsaistes video saturs veido vairāk nekā 65% no kopējās interneta plūsmas Bites tīklā.

Šā iemesla dēļ operators lauvas tiesu investīciju šogad, līdzīgi kā iepriekšējos gados, ir ieguldījis tīkla infrastruktūras attīstīšanā, fokusējoties uz reģioniem, kur interneta lietošanas intensitāte pieaug tikpat strauji kā Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē. Šā gada sākumā ar 4G tehnoloģiju tika aprīkots viss Bites tīkls.

Kopš pagājušā gada novembra beigām, kad tika iekārtots pirmais “Rail Baltica” būvlaukums Rīgā pie Centrālās stacijas, iepretim Satiksmes ministrijai, tiek veikti “Rail Baltica” Centrālā mezgla būvdarbi – dzelzceļa inženiersistēmu un pilsētas inženiertīklu pārbūve un pārnešana.

Lai klātienē pārliecinātos, kā norisinās būvdarbi “Rail Baltica” centrālajā mezglā, būvlaukumu Rīgas Centrālajā stacijā 30. martā apmeklēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits un šī posma būvnieka dalībnieka – Beļģijas lielākā būvniecības uzņēmuma “Besix Group” starptautiskā biznesa direktors Matjē Dešamps.

Rail Baltica būvniecības darbi būtiski mainīs vilcienu kustību 

Ņemot vērā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas sliežu ceļu pārbūvi projekta “Rail Baltica”...

Darbi Rīgas Centrālā mezglā tiek organizēti divos lielos posmos: vispirms tiek būvēts viss, kas atrodas stacijas dienvidu pusē – sliežu ceļi, peroni, peronu nojumes, jaunā stacijas ēka, ir pilnībā jānorok uzbērums, jāuzbūvē dzelzceļa estakāde un pilnībā jāpārbūvē ielas zonas. Būvniecība dienvidu puses zonā norisināsies līdz 2023. gada beigām, kad Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas jaunās ēkas dienvidu daļa un arī jaunie sliežu ceļi tiks nodoti pasažieru un vilcienu operatoru pārziņā.

Savukārt no 2024. līdz 2025. gadam būvdarbi notiks dzelzceļa sliežu otrā – stacijas laukuma – pusē jeb ziemeļu daļā, pārbūvējot tur esošos sliežu ceļus, pasažieru platformas, ielu pārvadus un pašu stacijas ēku. Vienlaikus ar šiem darbiem tiks uzbūvēts jaunais dzelzceļa un kājamgājēju/ riteņbraucēju tilts pār Daugavu līdz pat Jelgavas ielai.

Rail Baltica būvniecībai no Stockmann atsavinās liftus 

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecībai Rīgā no universālveikala "Stockmann" telpu īpašnieka...

"Rail Baltica projekts mums dod iespēju Rīgas Centrālo staciju pārbūvēt par mūsdienīgu, daudzfunkcionālu un skaistu galvaspilsētas centrālo transporta mezglu, vienlaikus uzlabojot sabiedriskā transporta pakalpojuma ērtību un pieejamību. Stacijas pārbūve ir plānota tā, lai visā būvniecības procesā līdz pat 2025. gada nogalei Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija turpinātu sniegt pakalpojumus pasažieriem: vilcieni varētu turpināt kursēt, pielāgojot to kustības grafiku būvniecības darbiem, kā arī stacijas ēkā tiktu apkalpoti pasažieri. Tomēr aicinu rīdziniekus un Rīgas viesus būt iecietīgiem un rēķināties ar iespējamām neērtībām, kas radīsies būvdarbu laikā. Esmu drošs, ka rezultātā novērtēsim ieguvumus, ko mums šīs pārmaiņas sniegs,” teic satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas būvniecības projekts ir sarežģīts no darbu organizēšanas viedokļa divu apstākļu dēļ. Pirmkārt, mēs būvējam pašā Rīgas centrā, kas nozīmē, ka teritorija ir fiziska ierobežota un mums ir jārēķinās ar ļoti blīvu apkārtējo apbūvi, komunikācijām un dažādu infrastruktūru. Otrkārt, būvdarbi līdz pat to noslēgumam ir jāorganizē tā, lai Centrālās stacijas darbība neapstātos. Nelielas neērtības ir iespējamas, bet stacija turpinās apkalpot pasažierus,” komentē būvnieku pārstāvis.

Rīgas Centrālā mezgla izbūves plāns paredz Eiropas sliežu platuma dzelzceļa ievadīšanu Rīgas centrā, izbūvējot četrus jaunus sliežu ceļus, nodrošinot “Rail Baltica” starptautisko un lidostas savienojumu vilcienu, kā arī Latvijas reģionālo (starppilsētu un piepilsētas) vilcienu apkalpošanu.

FOTO: Atklāj Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvlaukumu 

Šodien oficiāli atklās dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas Centrālā mezgla būvlaukumu, informē...

Tiks izveidota arī mūsdienu prasībām atbilstoša, estētiski pievilcīga un ērta stacijas infrastruktūra trīs līmeņos. Esošos piecus peronus jeb platformas papildinās vēl divas jaunas platformas: visi peroni tiks paaugstināti, uzlabojot abu dzelzceļa platumu dzelzceļa lietotāju ērtības, iekāpjot vilcienos. Virs peroniem būs nojumes. Uz katru no platformām vedīs kāpnes, 12 lifti un 22 eskalatori. Pēc izbūves gājējiem būs pieejami plašāki tuneļi. Virs peroniem tiks izbūvētas arī jaunas telpas 6000 m² platībā, kur būs iespējams izvietot komerctelpas, tualetes, kases, dažādas palīgtelpas, bagāžas glabātuves u.c. Stacijā iekļauts arī “Air-To-Rail” risinājums jeb bagāžas tranzīta joslas, kas nodrošina iespēju droši nogādāt bagāžu no lidostas uz staciju un otrādi - bez pasažieru iesaistīšanās. Jaunajā projektā būtiski paaugstināti arī stacijas, kā nozīmīga civilās infrastruktūras objekta, drošības parametri.

Esošā uzbēruma vietā posmā no autoostas un no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas līdz Elizabetes ielai tiks izveidota estakāde, pa kuru turpmāk organizēs dzelzceļa satiksmi. Uzbēruma norakšana piešķirs Rīgai jaunus vaibstus, vizuāli un funkcionāli savienojot līdz šim ar dzelzceļa uzbērumu atdalītās pilsētas: Vecrīgu ar Latgales priekšpilsētu. Tas arī ļaus savienot Elizabetes ielu ar Timoteja ielu.

Tiks uzbūvēts jauns, vienu kilometru garš tilts ar diviem sliežu ceļiem pār Daugavu un mazo Daugavu, ko varēs izmantot arī gājēji un velobraucēji.

Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas apkaimē arī būtiski palielināsies pilsētniekiem pieejamas zaļās zonas un labiekārtotas multifunkcionālas teritorijas. Piemēram, no 1316 m² uz 4454 m² palielināsies skvēru platība. Plānots, ka Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa pārbūve, dzelzceļa tilta pār Daugavu un infrastruktūras būvniecības darbi pilnībā noslēgsies 2025. gadā.

Būvdarbus veic starptautiskā konkursa uzvarētājs - būvsabiedrība “BERERIX”, kuru veido Beļģijas lielākais būvniecības uzņēmums “BESIX Group”, nacionālais būvnieks “RERE Būve” un Itālijas uzņēmums “Rizzani de Eccher”, projektēšanas un būvdarbu uzraudzību veic būvinženieri no “Egis-Deutche Bahn”, bet būvprojekta ekspertīzi nodrošina vietējie eksperti no “Firma L4”.

Lai gan vidēji mēnesī vairāk nekā viens miljons Latvijas iedzīvotāju interneta pārlūkošanai izmanto mobilos telefonus, vairāk nekā puse (54%) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vadītāji atzīst, ka viņu uzņēmumu mājas lapa nav pielāgota mobilajām ierīcēm.

To atklāj mobilo sakaru operatora "Tele2" pētījums.

Kā galvenie iemesli, kādēļ mājas lapa nav pielāgota mobilajām ierīcēm, tiek minēti argumenti, ka klienti jau labi tiek galā ar esošo mājas lapas versiju, nav bijis laika to izdarīt un tas ir dārgi.

MVU aptaujā arī noskaidrots, ka gandrīz visi uzņēmēji (90%), kuriem uzņēmuma mājas lapas dizains ir pielāgots mobilajām ierīcēm, par lielāko ieguvumu uzskata nepārtrauktu pieejamību, 22% no viņiem atzīst, ka tas ir veids, kā iegūt vairāk klientu, 19% kā ieguvumu uzsver atzinību no klientu puses, savukārt 12% uzņēmēju norādījuši, kas tas rada viņiem lielākus ienākumus.

"Dati liecina, ka deviņi no desmit mūsu pamata tarifu plānu lietotājiem izmanto internetu savā telefonā. Tas ir kļuvis neaizvietojams palīgs dažādu ikdienas jautājumu risināšanā – arī preču un pakalpojumu iegādē, līdz ar to uzņēmējiem ir būtiski sekot līdzi šīm tehnoloģiju un iedzīvotāju paradumu attīstības tendencēm. Piemēram, šogad jūlijā cilvēki daudz biežāk interneta pārlūkošanai izmantoja telefonu, nevis datoru. Arī mēs esam par to pārliecinājušies, piemēram, "Tele2" mobilās lietotnes lietotāju skaits pēdējā pusgada laikā pieaudzis par 500%, jo klientiem ir ātrāk un vienkāršāk dažādus jautājumus atrisināt ar viedtelefona palīdzību. Turklāt tas ir milzīgs ieguvums arī uzņēmumam – tā ir iespēja uzlabot klientu servisu, kas asas konkurences apstākļos ir ļoti būtisks faktors," saka "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts.

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” un “Berg Research” veiktā Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) aptauja liecina, ka būtiski – par 42 % – palielinājies to MVU skaits, kas pielāgojuši savas interneta mājaslapas dizainu dažādām mobilajām ierīcēm.

Šobrīd jau vairāk nekā pusei jeb 51 % MVU mājaslapu dizains ir pielāgots mobilajām ierīcēm.

Kā galvenos iemeslus, kādēļ pēdējo gadu laikā mājaslapas ir pielāgotas mobilajām ierīcēm, MVU atzīst ērtu pieejamību klientiem un iespēju piesaistīt un apkalpot vairāk klientu.

“Neapšaubāmi, ka Covid-19 izraisītā pandēmija un ierobežojumi lika daudziem uzņēmumiem pārdomāt, cik pieejami un ērti sasniedzami viņi ir klientiem digitālajā vidē, jo tas bija izdzīvošanas jautājums. Ne velti aptaujas dati arī rāda, ka divu gadu laikā vairāk nekā dubultojies to MVU skaits, kas uzskata, ka mājaslapu dizaina pielāgošana mobilajām ierīcēm ļauj piesaistīt vairāk klientu un trīskāršojies to uzņēmumu skaits, kas saredz iespēju gūt lielākus ienākumus. Vienlaicīgi gan jāatzīst, ka aptuveni ceturtajai daļai jeb 25 % uzņēmumu, kuriem ir mājaslapas, tās nav pielāgotas mobilajiem telefoniem,” atzīst “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Līdz gada vidum elektroauto uzlādes tīklā Eleport gaidāms ievērojams paplašinājums – desmit jaunas uzlādes stacijas ar kopumā 20 pieslēgvietām būs Rīgā, Ķegumā, Siguldā un Salacgrīvā.

“Aizvadītajā gadā uzstādījām 11 jaunas uzlādes stacijas Rīgā un Jūrmalā, tostarp arī līdz šim lielāko uzlādes laukumu Eleport tīklā Baltijā un Polijā tirdzniecības centra Domina Shopping daudzstāvu stāvvietā. Tas bija lielisks atspēriens Eleport darbībai Latvijā, bet šogad mēs plānojam ievērojami palielināt uzstādīto staciju skaitu un paplašināt Eleport tīklu arī citviet Latvijā, lai elektroauto infrastruktūra būtu ērta un pieejama autobraucējiem un gatava transporta nozares elektrifikācijai,” norāda Kārlis Mendziņš, Eleport vadītājs Latvijā.

Rīgā, Vienības gatvē, veikala “Rimi” teritorijā tiks uzstādīta 200 kW ultra ātrā uzlādes stacija ar 1250 km/h lielu uzlādes ātrumu jeb 100 km piecu minūšu laikā un 120 kW ātrā uzlādes stacija ar 750 km/h lielu uzlādes ātrumu, savukārt Tilta ielā, Sarkandaugavas veikala “Rimi” stāvvietā tiks uzstādīta 150 kW ultra ātrā uzlādes stacija. Tirdzniecības centra “Spice Home” stāvlaukumā pie Lielirbes ielas būs jauna 22 kW maiņstrāvas jeb lēnā uzlādes stacija, kas ir piemērotāka uzlādei iepirkšanās laikā.

Sestdien, 1.septembrī, tiks atklāta rekonstruētā Siguldas dzelzceļa stacija, stacijas laukums un Laimas pulkstenis.

Dzelzceļa stacijas ēkas rekonstrukcija un stacijas laukuma labiekārtošana tika uzsākta 2011.gadā.

«Siguldas dzelzceļa stacijas ēkas rekonstrukcija un teritorijas labiekārtošanas 1.kārta ir investīcija vairāk nekā 860 tūkstošu latu apmērā. Investīcijas šajā teritorijā vēl turpināsies, jo īstenosim šīs teritorijas labiekārtošanas otro kārtu. Esmu gandarīts, ka mums ir izdevies sakārtot dzelzceļa staciju, jo šai ēkai jau sen bija nepieciešama rekonstrukcija - ceru, ka paveiktos vērienīgos uzlabojumus novērtēs mūsu novadnieki un viesi. Tāpat nozīmīgs ieguvums ir labiekārtotais stacijas laukums, kas veidos pilsētas centru ar jaunu satikšanās vietu visai Latvijai – Laimas pulksteni,» sacīja Siguldas novada Domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, norādot, ka rekonstrukcijas otrā kārta turpināsies vēl līdz šā gada nogalei, un tās laikā tiks izbūvēti piebraucamie ceļi un stāvlaukumi, rekonstruēta Ausekļa ielas centra daļa, līdz ar to kopējā investīcija Siguldas dzelzceļa stacijas ēkas rekonstrukcijai un teritorijas labiekārtošanai sasniegs apmēram 1,2 miljonus latu.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras izbūve starptautiskajā lidostā "Rīga" izmaksās 236,961 miljonu eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē "Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji.

Kompānijā norādīja, ka ir noslēgts līgums ar starptautiskā konkursa uzvarētāju personu apvienību "B.S.L. Infra", kuru veido Austrijas uzņēmums "Swietelsky AG" un Latvijas būvniecības uzņēmumi SIA "Binders" un AS "LNK Industries", par "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras lidostā "Rīga" izbūvi.

Būvdarbus plānots veikt secīgi, piecos posmos līdz 2025.gada decembrim.

Aktīvi būvdarbi sāksies šogad maijā.

Pirmais darbu posms - "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras izbūve no stacijas "Imanta" līdz starptautiskajai lidostai "Rīga", kā arī stacijas termināļa būvniecība - būs jāpaveic līdz 2023.gada martam/aprīlim.

Vispirms tiks būvēta stacijas ēka trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru.

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas noslēdzis līgumu ar Forma2 un Prointec apvienību par inženiertehnisko un būvuzraudzību Rail Baltica stacijai starptautiskajā lidostā "Rīga" un tās saistītai infrastruktūrai.

Inženiertehnisko darbu uzraudzība būs jānodrošina stacijas ēkas, pievadceļu, estakādes un jaunas dzelzceļa līnijas izbūves un garantijas laikā.

"Parakstot līgumu ar projekta būvuzraugu, pilnā apjomā var sākties Latvijā otras nozīmīgākās Rail Baltica stacijas un infrastruktūras izveide. Projekts ir sarežģīts, tāpēc īpaši nozīmīga ir būvdarbu kvalitātes uzraudzība atbilstoši visām drošības, ekspluatācijas un vides pieejamības prasībām. Būtiski, ka būvuzraugs seko, vai tiek pilnvērtīgi pildīti visi nozīmīgie darba organizācijas nosacījumi, būvniecības laikā saglabājot ērtu piekļuvi lidostai, minimāli ietekmējot satiksmi un respektējot līdzās esošo projektu norisi. Šogad marta sākumā jau parakstījām līgumu ar šī projekta būvnieku - personu apvienību B.S.L. Infra, kuru veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi ceļu būves firma SIA Binders un AS LNK Industries. Plānojam sākt aktīvus būvdarbus pēc mēneša - maijā, un tos ir plānots veikt secīgi, piecos posmos - līdz 2025.gada decembrim," uzsver Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs.

Būvnieku pilnsabiedrība BERERIX ir noslēgusi pirmos 6 mēnešus Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecībā. Posms iezīmējās ar diviem intensīviem procesiem, kas norit vienlaikus: infrastruktūras būvniecības darbi projekta dienvidu daļā un projektēšanas darbi visam Rīgas Centrālajam mezglam.

Būvniecības darbos ir izbūvēti ap 80% jaunās dzelzceļa un inženierkomunikāciju apakšzemes infrastruktūras, kā arī lielākā daļa (70-90%) projekta pilsētas infrastruktūras - elektrotīkli, telekomunikāciju tīkli, siltumtīkli, kanalizācija un ūdensvadi. Tā rezultātā ir sākušies ar sliežu nomaiņu saistītie būvdarbi un sagatavošanās intensīviem virszemes stacijas ēkas būvniecības darbiem.

Projektēšanas daļā ir iesaistīti 250 Latvijas un ārvalstu projektētāji un inženieri, lai analizētu, pielāgotu un iekļautu visu Rīgas iesaistīto un ieinteresēto pušu prasības un piedāvātos risinājumus ilgtspējīgā, mūsdienīgā un efektīvā mobilitātes centrā. Projektā ir sagatavoti un nodoti saskaņošanai vairāk nekā 10’000 rasējumu dokumentu.

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” šogad ar saules paneļiem aprīkos aptuveni 20 mobilo sakaru bāzes stacijas.

Kopējā saules paneļu jauda bāzes stacijā būs aptuveni 3200 vati (W), un labvēlīgu laika apstākļu gadījumā saules paneļi ļaus nosegt līdz pat 100% nepieciešamās elektroenerģijas mobilo sakaru bāzes stacijas darbības nodrošināšanai. Tas ļaus ietaupīt aptuveni 65 000 kilovatstundu (kWh) gadā, salīdzinot, piemēram, viena mājsaimniecība gadā Latvijā vidēji patērē aptuveni 2 000 kWh gadā.

Kā atzīst uzņēmumā, elektroenerģija ir ļoti nozīmīga komponente mobilo sakaru nodrošināšanā, jo aptuveni 99% no kopējā “Tele2” elektroenerģijas patēriņa veido elektroenerģija, kas nepieciešama bāzes staciju darbības nodrošināšanai.

“Jau iepriekš mēs vairākām stacijām uzstādījām saules paneļus un tagad šo projektu esam nolēmuši turpināt daudz intensīvāk, jo redzam, ka tirgū ir parādījušies daudz jaudīgāki saules paneļi, kas spēj pietiekami efektīvi nodrošināt bāzes stacijas ar elektroenerģiju. Mūsu plāns ir uzstādīt saules paneļus visos objektos, kur bāzes stacijas atrodas uz mūsu torņiem. Tas ir būtiski, jo katru gadu pieaug bāzes staciju skaits un to noslodze, līdz ar to palielinās kopējais patērētās elektroenerģijas apjoms. Turklāt saules paneļu uzstādīšana ļaus ietaupīt arī aptuveni vairākas tonnas CO2 gadā,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Skandināvu telekomunikāciju koncerns TeliaSonera, piesaistot Latvijas mobilajam telefonam iPhone, skaidri parāda, ka rēķinās ar uzņēmuma kontroli nākotnē.

Tā uzskata Db aptaujātie telekomunikāciju eksperti. iPhone šobrīd ir viens no atzītākajiem zīmoliem pasaulē, pēc kura ir milzīgs pieprasījums un kurš tā ražotājiem un izplatītājiem nesot milzu peļņu.

Iezīmē intereses

«TeliaSonera, piesaistot iPhone sev daļēji piederošajam LMT, savā ziņā parāda, ka rēķinās ar šo uzņēmumu nākotnē,» piekrīt bijušais Lattelecom valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis, vienlaikus piebilstot, ka skandināvu koncernam gan citu variantu Latvijā īsti nebija, jo Lattelecom ar iPhone izplatīšanu diez vai nodarbotos, ņemot vērā, ka kompānijai nav mobilo sakaru tīkla. Jāatgādina, ka šobrīd jau daudzus mēnešus turpinās peripetijas ap Lattelecom un LMT privatizāciju. TeliaSonera patlaban pieder 49% Lattelecom daļu, bet Latvijas valstij - 51%. Skandināvu koncernam pieder arī 49% LMT daļu, vēl 28% LMT daļu pieder valstij - 23% ar LVRTC un 5% ar Privatizācijas aģentūras starpniecību, bet atlikušie 23% LMT daļu pieder Lattelecom. Arī Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis, komentējot TeliaSonera iespējamos motīvus, uzticot Latvijas Mobilajam telefonam izplatīt vienu no pēdējā laika atpazīstamākajām preču zīmēm pasaulē, atzina, ka Telia Sonera ir pārliecināta, ka LMT paliks šīs kompānijas īpašumā. «Viņi ir pārliecināti, ka LMT būs viņu rokās - daļēji vai pilnībā, bet būs. Un patiesībā viņiem caur Lattelecom jau tagad pieder vairāk nekā puse LMT, viņi tikai to nav atzinuši,» teica J. Lelis. Eksperti uzsver - iPhone varētu būt kā odziņa uz Telia Sonera piederošās LMT putukrējuma tortes, kas varētu nodrošināt labu peļņu jau tuvākā nākotnē.

Konkursa procedūra jaunceļamās energojaudu bāzes stacijas pretendentu atlasei varētu būt tikai politiskais teātris, nodeva birokrātijai un acu aizmālēšanai.

Par to domāt vedina jau nedēļu pirms Saeimas pieņemtajiem Grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā AS Latvenergo Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā ievietotais paziņojums par līgumu, kura oficiālais nosaukums ir «Kombinētā cikla gāzes turbīnu stacijas izbūve Rīgas TEC-2 rekonstrukcijas otrā kārta», kas vienlaikus ir arī pretendentu aptauja jaunceļamajai gāzes bāzes stacijai. Šo faktu apstiprināja Latvenergo ārējo komunikāciju vadītājs Andris Siksnis.

Lai izskatītos korekti

«Es esmu pārliecināts, ka Latvenergo uzvarēs. Konkurss vajadzīgs, lai politiski viss izskatītos korekti,» Db atzina dabasgāzes importa uzņēmuma un viens no galvenajiem AS LatvijasGāzes akcionāriem Itera-Latvija prezidents Juris Savickis. Pie tam tas notiek veselu nedēļu pirms Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā. Paziņojumā nekur nav tieši minēts, ka runa ir arī par jaunceļamo gāzes bāzes staciju, taču potenciālajiem elektrostacijas būvniekiem tas esot jāsaprot kā uzaicinājums pieteikties sarunu procedūrai, darīja zināmu Latvenergo ārējo komunikāciju vadītājs Andris Siksnis.

IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” un Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotājs “Ericsson” noslēguši darījumu par 5G tehnoloģijas ieviešanu Latvijā.

Līgums par sadarbību tika parakstīts 17. maijā, Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Darījums paredz, ka gada laikā “Bite” izbūvēs 200 jaunas 5G bāzes stacijas, nodrošinot 5G tīkla pārklājumu Rīgā, Pierīgā un lielākajās Latvijas pilsētās.

Gada laikā “Bite” izbūvēt kopumā 200 bāzes stacijas, kas aprīkotas ar šo progresīvo tehnoloģiju. Pirmās pilsētas un rajoni, kurās tiks būvētas 5G bāzes stacijas, būs tie, kur novērots visstraujāk augošais pieprasījums pēc mobilā interneta un tīkla noslodze, piemēram, vasaras sezonā vai darba dienu vakaros un brīvdienās Mārupē, Baložos, Ogrē, Ķekavā, Jūrmalā, Carnikavā, Saulkrastos, Zvejniekciemā un Skultē.

“Līdz šim esam daudz strādājuši un veikuši priekšdarbus, lai sagatavotos 5G ieviešanai, piemēram, nodrošinoties ar tai nepieciešamo frekvenču portfeli. Savukārt šī darījuma rezultātā esam ieguvuši starptautiski atzītu un stratēģiski nozīmīgu sadarbības partneri. “Ericsson” ir viens no vadošajiem IKT pakalpojumu sniedzējiem pasaulē ar vairāk nekā 145 gadu “know-how” pieredzi nozarē. Kompānijas portfelis piedāvā tos pakalpojumus, kas atbilst “Bite” vajadzībām, lai nodrošinātu modernu tīkla attīstību un pozitīvu pakalpojumu lietošanas pieredzi klientiem. 5G nodrošinās gan ātrāku internetu, gan zemāku latentāti un daudzas citas priekšrocības. Turklāt runa nav tikai par tās iespējām iedzīvotāju ikdienā, bet galvenokārt tieši biznesa, industriālajos risinājumos izglītībā, satiksmē, zinātnē, veselībā, pilsētvidē, inovācijās, investīciju piesaistē u. tml. Tam būs arī izšķiroša loma, Latvijas ekonomikai restartējoties pēc Covid-19 un ģeopolitisko izaicinājumu radītajām krīzēm,” saka “Bite” vadītājs Kaspars Buls.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) bez grozījumu veikšanas turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā "Mobilo telefonu sarunas un pakalpojumi", liecina IUB publiskotā informācija.

Tāpat IUB noteicis veikt izmaiņas konkursa nolikumā, par kurām sūdzību bija iesniegusi SIA "Bite Latvija".

Cita starpā kompānija iepirkumā apstrīdēja iekļautos vērtēšanas kritērijus par lielāko bāzes staciju skaitu kā izšķirošu faktoru mobilo sakaru pakalpojumu kvalitātes noteikšanā, kā arī mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes noteikšanu pēc novecojušiem, 2020.gadā veiktiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mērījumiem.

Lēmums pieņemts 5.jūlijā.

Kā komentēja "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arūns Mickevičs, valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību mobilo sakaru publiskajos iepirkumos jau ilgstoši tiek ietverti neobjektīvi un tirgus konkurenci kropļojoši vērtēšanas kritēriji, dodot būtiskas priekšrocības vienam, daļēji valstij piederošam tirgus dalībniekam.

Ogļu stacijas investors saņems valsts garantēto maksājumu par pieejamo jaudu, ko segs elektroenerģijas patērētāji.

To paredz šodien valdībā izskatīšanai iesniegtie noteikumi par ieviešamās elektroenerģijas ražošanas jaudas apmaksas konkursu. Tā kā valsts nekādu finansiālu atbalstu elektrostacijas būvniecībā ES brīvās konkurences noteikumu dēļ solīt nevar, tāpat arī elektroenerģijas obligāto iepirkumu, tad kā bonuss investoram paredzēts valsts noteiktais garantētais jaudas maksājums par katru pieejamo elektroenerģijas megavatu 10 gadu garumā, kas tiks iekļauts elektroenerģijas pārvades tarifā un ko segs visi elektroenerģijas lietotāji, Db paskaidroja Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta vadītājs Uģis Sarma. Šāds atbalsts par energoapgādes drošību ir pieļaujams arī no ES direktīvu viedokļa.

Sakarā ar asfaltēšanas darbiem Rīgā, Brīvības ielā, posmā no Elizabetes ielas līdz Ģertrūdes ielai atbilstoši Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumam ir noteiktas šādas izmaiņas sabiedriskā transporta satiksmē sestdien, 24. maijā no plkst. 4:00 līdz plkst. 22:00.

Trolejbusi

• 4. maršruta trolejbusi – kursēs no Šmerļa pa maršrutu līdz Bruņinieku ielai, tālāk pa Bruņinieku ielu, Krišjāņa Valdemāra ielu, Raiņa bulvāri un tālāk pa maršrutu, no galapunkta Gaiziņa ielā pa Gogoļa ielu, Turgeņeva ielu, Dzirnavu ielu, E.Birznieka Upīša ielu, Avotu ielu, J.Asara ielu, Pērnavas ielu, Brīvības ielu un tālāk pa maršrutu;

• 7. trolejbusu maršruts – būs slēgts;

• 14. maršruta trolejbusi – kursēs no Mežciema pa maršrutu līdz Bruņinieku ielai, tālāk pa Bruņinieku ielu, Krišjāņa Valdemāra ielu, Raiņa bulvāri līdz stacijas laukumam un atpakaļ pa Marijas ielu, Aleksandra Čaka ielu, Stabu ielu, Avotu ielu, J.Asara ielu, Pērnavas ielu, Brīvības ielu un tālāk pa maršrutu;

Mobilo sakaru operatora "Tele2" neauditētā tīrā peļņa 2019. gadā veidojusi 31,66 miljonus eiro.

"Tele2" aizvadītā gada finanšu rezultāti liecina, ka uzņēmums uzlabojis galvenos finanšu rādītājus. Uzņēmuma apgrozījums no pamatdarbības pieaudzis par 8,1%, bet kopējais apgrozījums – par aptuveni 4%, veidojot 130,5 miljonus eiro.

Palielinājusies arī EBITDA līdz 49,77 miljoniem eiro.

"Pamats tam ir mūsu veiktās investīcijas modernizācijā, kas palielinājās par 93%, kā arī pārdomātā biznesa stratēģija un produktu portfelis. Šogad turpināsim spēcīgu attīstību un rūpēsimies par mobilo sakaru pakalpojumu kvalitāti, investējot ap 10 miljoniem eiro 4G un 5G tīkla izvēršanai – uzstādīsim aptuveni 50 jaunas bāzes stacijas, stiprināsim kapacitāti, pieslēdzot mobilās bāzes stacijas optiskajam tīklam Rīgā, kā arī uzstādīsim modernākas tehnoloģijas bāzes stacijās Latvijas reģionos," stāsta "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Mobilo sakaru operators «Tele2» turpina pilnveidot mobilo tīklu un internetu, 2018. gada pirmajā pusgadā uzbūvējot 30 bāzes stacijas un 90 bāzes stacijām palielinot kapacitāti un mobilā interneta ātrumu. Kopumā investīcijas tīkla infrastruktūrā pirmajos sešos mēnešos veido 4 miljonus eiro.

Visas 120 jaunizbūvētās un pilnveidotās bāzes stacijas tiek aprīkotas ar 4G+ vai 4G++ paaudzes tehnoloģiju, kas nodrošina aptuveni trīs reizes ātrāku mobilo internetu nekā 4G pārklājums.

«Pirmajā pusgadā esam paveikuši pusi no gada plānotā apjoma un turpināsim tikpat aktīvi darboties pie tīkla infrastruktūras pilnveidošanas arī nākamajos sešos mēnešos,» stāsta «Tele2» tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Pirmajos sešos mēnešos «Tele2» izbūvējis piecas bāzes stacijas Rīgā, tostarp vienu Mežaparkā, astoņas Rīgas reģionā un vēl 17 Zemgalē, Kurzemē un Latgalē.

Zemgales reģionā bāzes stacijas tika uzceltas Iecavā, Vienībā, Balticovo apkartnē, Augstkalnē, Viskaļos, Īlē, Penkulē un Bērzos. Latgalē divas stacijas uzceltas Daugavpilī, viena stacija Rēzeknē, Vecslabadā, Izvaltā, Ilūkstē un Silenē. Savukārt Kurzemē mobilā tīkla un interneta pilnveidošanai bāzes stacijas uzceltas Zirās un Amjūdzē.

2015. gadā spēkā stāsies stingras vides prasības ogļu stacijām, kas varētu liegt realizēt ieceri par stacijas būvi.

Tas varētu būt labs iemesls, kāpēc Latvija forsē ieceri par ogļu stacijas būvi un kāpēc ievēro tikko kā Ministru kabinetā apstiprināšanai iesniegto jaunās stacijas konkursa noteikumu termiņu - stacijas nodošanu ekspluatācijā līdz 2015. gada 30. jūnijam. Eiropas Komisijas (EK) izvirzītās stingrās vides prasības ogļu stacijām paredz, ka pēc 2015. gada ekspluatācijā varēs nodot tikai tādas ogļu stacijas, kurām būs paredzētas tā saucamās tīro ogļu tehnoloģijas, kas paredz CO2 atdalīšanu no izplūdes gāzēm un uzglabāšanu, piemēram, zem zemes. Šī iemesla dēļ daudzviet Eiropā notiek iedzīvotāju protesti pret jaunu ogļu staciju būvniecību. Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards gan noraidīja versiju, ka ogļu stacijas projekts tiek forsēts šo ierobežojumu dēļ.«Šis projekts tiek virzīts tāpēc, lai Latvijas enerģētikas problēmas atrisinātu, kuras iestāsies pēc Ignalinas stacijas slēgšanas,» pamatoja K. Gerhards. Jāsaka gan, ka stacijas konkursa nolikumā ir paredzēts izmantot labākās pieejamās tehnoloģijas gaisa piesārņošanas mazināšanai. Tā dēvētās tīro ogļu tehnoloģijas, nemaz neraugoties uz to augsto cenu, vēl nav līdz galam izstrādātas un attīstītas arī citur pasaulē. Tāpēc ir iespējams, ka stingrās ES vides prasības vēl varētu tikt mainītas, kas nebūtu pirmā reize. Tā tikko EK vienojusies atkāpties no saviem plāniem - 2012. gadā pieprasīt jaunajām vieglajām automašīnām CO2 izmešu līmeni, kas nepārsniedz 120 g/km. Tagad šī norma būs jāievieš tikai 2015. gadā.

Apritējis gads, kopš Rīgā, Uzvaras bulvārī 7, Pulkveža Brieža ielā 12 un Jūrmalā, Jomas ielā 4 darbu sāka Elektrum elektroauto uzlādes stacijas.

Tajās tiek nodrošināta gan ierastās ātrās 50kW līdzstrāvas stacijas, gan pilsētai piemērotās vidēji ātrās jeb 22kW maiņstrāvas uzlādes iespēja. Uzlāde un norēķini šajās stacijās ir iespējami, izmantojot īpaši izveidoto mobilās lietotnes Elektrum uzlādes sadaļu. Pirmo reizi šāda lietotne no pašiem pamatiem tika izstrādāta tieši Latvijas tirgum. AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstības vadītājs Ansis Valdovskis stāsta par to, kā pašlaik attīstās mūsu piedāvājums elektrisko transporta līdzekļu īpašniekiem. Viņš uzsver, ka ir ļoti iespējams – uz elektriskajām automašīnām pārsēdīsimies daudz ātrāk nekā domājam.

Pirms gada prognozējām, ka 2030. gadā Latvijā būs ap 30 000 elektrisko automašīnu. Kādu skaitu jūs prognozētu tagad, redzot, cik strauji notiek attīstība?