Uzņēmums Latvijas Pasts ikvienam iedzīvotājam jau vairāk nekā desmit gadu piedāvā iespēju izveidot personalizētu pastmarku, ar kuru pārsteigt savu ģimeni, draugus vai kolēģus

Izveidotās uzņēmuma mājaslapas manapastmarka.lv būtība – katram, kam ir vēlme izgatavot unikālu past- marku ar sev svarīgu un interesantu dizainu, turklāt ar funkcionālu nozīmi un ar iespēju savu pastmarku izmantot pasta sūtījumu pārsūtīšanai, šāda iespēja tiek sniegta. Jāatgādina, ka Latvijas Pasts ir vienīgā institūcija, kam ir tiesības emitēt pastmarkas, un tas tiek darīts, ņemot vērā īpašas Pastmarku emisijas komisijas apstiprinātu pastmarku izdošanas plānu. «Bieži ir gadījumi, ka iedzīvotāji iesniedz Pastmarku emisijas komisijai pieteikumu, lai Latvijas Pasts iekļauj kādu pastmarku izdošanas plānā, taču mēs noteikti nevaram apstiprināt visus pieteikumus. Vidēji gadā emitējam ap 20 oficiālo filatēlijas izdevumu. Taču iespēja izdot savu pastmarku un tieši sev vēlamajā izskatā ir dota katram, un to nodrošinām ar personalizētajām pastmarkām,» skaidro Latvijas Pasta Pasta vērtszīmju un filatēlijas departamenta direktors Edmunds Bebrišs. Jau kopš 2006. gada Latvija ir viena no tām nedaudzajām valstīm, kas ļauj klientiem izgatavot arī personalizētas pastmarkas. Kā norāda E. Bebrišs, šis pakalpojums gadu gaitā ieguvis gan savu pastāvīgo klientu loku, gan arī ik gadu papildinās ar jauniem interesentiem. Vairākums klientu pastmarkas pasūta pat regulāri un atkārtoti, izvēloties gan kādreiz jau izdotus, gan pavisam jaunus past- marku dizainus un savu pasta sūtījumu apmaksai acīmredzot izvēloties tikai sev vien raksturīgās pastmarkas.

Latvijas Pasts otro gadu pēc kārtas aicina balsot par skaistāko pērn izdoto pastmarku.

2012. gadā Latvijas Pasts izdeva 27 pastmarkas 17 pastmarku sērijās. Latvijas Pasts ik gadu izdod vidēji 20 jaunu pastmarku sēriju, kuru tematika saistīta ar Latvijai svarīgiem notikumiem vai personībām valsts vēsturē, kultūrā un apkārtējā vidē, skaidro uzņēmuma pārstāvji. Visu pastmarku kopējā tirāža sasniedz aptuveni 17 miljonu eksemplāru. Pastmarku izdošanas plānu apstiprina speciāla Pastmarku emisijas komisija.

Tāpat Latvijas Pasts jau divus gadus pēc kārtas aicināja ikvienu interesentu iesūtīt savu pastmarkas dizaina ideju. Pastmarka, kas publiskā balsojumā interneta sociālajos tīklos iegūst visvairāk balsu, tiek izdota 300 tūkst. eksemplāru tirāžā.

Neizmantoto lata nominālvērtības pastmarku bezmaksas maiņa pret tādas pašas vērtības pastmarkām eiro notiks no 2015.gada 5.janvāra līdz 30.jūnijam, informē Latvijas Pasts.

Saskaņā ar Eiro ieviešanas kārtības likumu 2014.gada decembris ir pēdējais mēnesis, kad lietošanai derīgas ir no 1991. līdz 2012.gadam izdotās pastmarkas ar lata nominālvērtību. Lai nodrošinātu iedzīvotāju iegādāto vērtszīmju – lata nominālvērtības pastmarku – vērtības saglabāšanu, Latvijas Pasts no 2015.gada 5.janvāra līdz 30.jūnijam nodrošinās lata nominālvērtības pastmarku bezmaksas maiņu pret analogas nominālvērtības pastmarkām eiro. Personalizētās pasmarkas maiņai netiks pieņemtas.

Neizmantotās lata nominālvērtības pastmarkas varēs apmainīt 44.pasta nodaļā, kas atrodas Latvijas Pasta centrālajā birojā, Ziemeļu ielā 10, lidostā Rīga, Mārupes novadā. Pastmarku maiņai būs nepieciešams iesniegums, ko varēs gan saņemt uz vietas 44.pasta nodaļā, gan arī jau iepriekš izdrukāt un aizpildīt no Latvijas Pasta interneta vietnes www.pasts.lv: iesnieguma paraugs aplūkojams te. Iesniegumā būs jānorāda tā iesniedzēja vārds, uzvārds, adrese, pievienoto pastmarku skaits un summa latos.

Par godu XXIX olimpiskajām spēlēm Latvijas Pasts izdod jaunu pastmarku – Olimpiskās spēles Pekinā. Turklāt, ja kāds no Latvijas sportistiem kļūs par olimpisko čempionu, Latvijas Pasts, šo notikumu atzīmējot, ir apņēmies izdot īpašu pastmarku.

Pastmarkas nominālvērtība ir Ls 0.63, tās drukātas tipogrāfijā Cartor Security Printing Francijā un tiražētas 500 000 eksemplāru.

Pastmarkas pirmās dienas zīmogošana notiks Olimpisko spēļu atklāšanas dienā, 8. augustā, no plkst. 9.00 līdz plkst. 19.00, pasta centrā Sakta Rīgā, Brīvības bulvārī 32.

Latvijas Pasts izdevis arī iepriekšējām olimpiskajām spēlēm veltītas pastmarkas – Olimpiskās sporta spēles Atlantā 1996; XXVIIOlimpiskās spēles Sidnejā 2000 un Olimpiskās spēles Turīnā – 2006.

Sidnejas olimpiskās spēles nesa Latvijai arī pirmo zelta medaļu atjaunotās neatkarīgās Latvijas vēsturē, ko vingrošanā brīvajās kustībās izcīnīja Igors Vihrovs. Latvijas Pasts toreiz nozīmīgajam notikumam un godalgotajam sportistam par godu laida klajā speciālu kuponu. Arī šoreiz tiek cerēts uz mūsu sportistu zelta panākumiem, un zelta medeļas gadījumā Latvijas Pasts turpinās tradīciju, izdodot īpašu pastmarku.

Pastmarku blokā attēlots Kandavas tilts, kas ir vecākais laukakmeņu tilts Latvijā. Kandavas tilts uzcelts 1873. gadā un tas savieno veco un jauno Kandavu.

Arī uz pirmās dienas aploksnes un speciālā zīmoga attēlots tilts no dažādiem skatu punktiem. Pirmās dienas aploksni un speciālo zīmogu rotā uzraksts Kandavas tilts. Pastmarkas tirāža ir 30 000 eksemplāru, tā drukāta Austrijas tipogrāfijā OSD. Pastmarkas nomināls – 1 lats. Pastmarku bloka autors ir mākslinieks Ludis Danilāns, Db.lv informē Inese Kreicberga, VAS Latvijas Pasts Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja.

Sērija Latvijas tilti tiek izdota kopš 2002. gada, un šis jau ir septītais pastmarku bloks šajā sērijā. Līdz šim sērijā Latvijas tilti iekļauti šādi tilti – seno ķieģeļu tilts pār Ventu, tilts pār Gauju Siguldā, dzelzceļa tilts pār Daugavu Rīgā, viadukts Altonavas ielā Rīgā, mūra tilts pār Raunu, dzelzceļa tilts pār Aivieksti un tilts pār Kandavu.

Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) izpildkomitejas lēmums attiecībā pret Krievijas komandas startu 2018.gada Phjončhanas Ziemas olimpiskajās spēlēs ir izsvērts un taisnīgs, uzskata Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) prezidents Einars Fogelis, kurš ir arī Starptautiskās Kamaniņu braukšanas federācijas (FIL) viceprezidents.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka SOK izpildkomiteja otrdien par antidopinga pārkāpumiem piemēroja diskvalifikāciju Krievijas Olimpiskajai komitejai, kas līdz ar to krievu atlētiem liegs februārī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs startēt zem šīs valsts karoga. Tiesa, Krievijas sportisti varēs startēt zem neitrāla karoga, bet uz viņu formastērpiem būs uzraksts «Olympic Athlete from Russia».

«Lēmums ir izsvērts un taisnīgs, jo īpaši attiecībā pret tiem sportistiem, kuri cīnās godīgā ceļā un lolo cerības par godīgu konkurenci,» sarunā ar aģentūru LETA sacīja Fogelis. «Tāpat būtiski, ka Krievijas sportisti individuāli varēs startēt Olimpiādē, jo ir skaidra kārtība, kā pie šādas iespējas varēs tikt. Tālāk tas jau būs paša sportista individuāls lēmums - braukt uz olimpiskajām spēlēm vai nebraukt».

Atzīmējot lielākas un nozīmīgākās Atmodas laika sabiedriski-politiskās organizācijas, kas nodrošināja Latvijas neatkarības atjaunošanu, Latvijas Tautas frontes dibināšanu pirms 20 gadiem, Latvijas Pasts laiž klajā jubilejas pastmarku. Pastmarkas tirāža ir 300 000 eksemplāru. Pastmarkas nomināls — 22 santīmi.

Pastmarkas fonā ir izmantots sarkanbaltsarkanā karoga tēls – viens no galvenajiem tautas simboliem LTF rīkotajos masu pasākumos, kas dažkārt pulcēja pat vairāk nekā 500 tūkstošus dalībnieku. Pastmarkas apakšējā daļā izvietots Latvijas Tautas frontes logotips – jumītis un uzraksts LTF 20 gadi.

Pastmarkas pirmās dienas zīmogošana notiks trešdien, 8. oktobrī, no plkst 10.00 līdz 18.00 Latvijas Tautas frontes muzejā Rīgā, Vecpilsētas ielā 13/15. Plkst. 15.00 turpat muzejā notiks pastmarkas prezentācija, kurā piedalīsies Latvijas Tautas frontes dalībnieki, Latvijas Filatēlistu savienības pārstāvji, Latvijas Pasta ģenerāldirektors Ivars Krauklis un pastmarkas autore māksliniece Arta Ozola-Jaunarāja. Iecerēts, ka pasākumā piedalīsies arī ministru prezidents Ivars Godmanis.

Latviju nākamajā mēnesī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs Dienvidkorejā pārstāvēs 35 sportisti deviņos sporta veidos, pirmdien pavēstīja Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).

Iepriekšējās trijās Ziemas olimpiskajās spēlēs, kas risinājās Turīnā, Vankūverā un Sočos, Latvijas delegācijā bija pa 58 sportistiem, bet šoreiz šo skaitu samazināja hokeja izlases netikšana uz Phjončhanu.

Hokeja izlasē parasti ir 25 spēlētāji, līdz ar to, ja Latvijas hokeja valstsvienība būtu kvalificējusies Olimpiādei, uz Phjončhanu dotos 60 atlēti.

Kopā ar komandu būs 35 treneri un atbalsta personāla dalībnieki, septiņi medicīniskā personāla pārstāvji, desmit LOK viesi, deviņas amatpersonas, seši LOK pārstāvji un piecu federāciju prezidenti.

Latvijas olimpiskās komandas karognesējs atklāšanas ceremonijā tiks nosaukts nākamajā pirmdienā.

Pirms oficiālās paziņošanas delegācijā bija divas intrigas - kura būs otrā slēpotāja sastāvā, kā arī vai olimpiskajās spēlēs pie starta beidzot tiks pieredzējušais bobslejists Intars Dambis.

Sākoties XXIX olimpiskajām spēlēm, šim notikumam par godu Latvijas Pasts izdeva pastmarku Olimpiskās spēles Pekinā un gadījumā, ja kāds no Latvijas sportistiem kļūs par olimpisko čempionu, apņēmās izdot īpašu pastmarku. Tā kā olimpisko zeltu Latvijai ieguva BMX sacensību uzvarētājs Māris Štrombergs, šī Latvijas sportā izcilā panākuma atzīmēšanai Latvijas Pasts izdos speciālu pastmarku.

Tuvākajā laikā tiks uzsākta jaunās pastmarkas izveide, kas vienlaikus būs veltījums arī BMX 20-gadei Latvijā.

M. Štrombergs ir kļuvis par otro olimpisko čempionu kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. 2000. gadā Sidnejas Olimpiādē zelta medaļu vingrošanā brīvajās kustībās izcīnīja Igors Vihrovs. Latvijas Pasts arī toreiz nozīmīgajam notikumam un sportistam par godu laida klajā speciālu kuponu.

Latvieši, kuri jau daudzus gadus zem nosaukuma Baltic Snowpark Agency Baltijā un citur pasaulē veido sniega un citu ekstrēmo sporta veidu trases, būvēs snovborda trasi olimpiskajām spēlēm Dienvidkorejā.

«Pagājušajā gadā mēs bijām Dienvidkorejā, kur būvējām Pasaules kausa trasi, un, kas interesanti, tad šī trase bija arī kā testa pasākums olimpiskajām spēlēm,» intervijā LNT raidījumam 900 sekundes stāstīja "Baltic Snowpark Agency" (SIA BSA Projects) vadītājs Jānis Jansons.

Viņš norādīja, ka bija sarežģīti laika apstākļi - bija vētras un tad, kad viss jau bija uzbūvēts, viss salija, tad viss bija ledū sasalis. Pagājušajā gadā mēs bijām Dienvidkorejā, kur būvējām Pasaules kausa trasi, un, kas interesanti, tad šī trase bija arī kā Pat alpīnisma dzelkšņus nevar iedurt iekšā. Tūlīt treniņi, visas olimpiskās delegācijas cilvēki jau sabraukuši skatīties,» atcerējās Jansons.

2026.gada Ziemas olimpiskās spēles norisināsies Itālijas pilsētās Milānā un Kortīnā d'Ampeco, kas tādējādi cīņā par Olimpiādes rīkošanas tiesību iegūšanu pārspēja Stokholmas-Ores pieteikumu no Zviedrijas, kas turklāt ledus renes sporta veidus plānoja aizvadīt Siguldā esošajā kamaniņu trasē.

Milāna un Kortīna d'Ampeco tādējādi 2026.gadā uzņems arī Ziemas paraolimpiskās spēles.

Olimpisko spēļu mājvieta tika izvēlēta Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) individuālo biedru balsojumā - Itālijas pieteikums ieguva 47 balsis, kamēr Zviedrijas tika pie 34.

Šo biedru skaits oficiāli ir 95, bet balsot reāli varēja tikai 83, turklāt SOK prezidents Tomass Bahs šajos balsojumos parasti atturas. Līdz ar to no balsojuma atturējās vēl viens biedrs, jo kopumā nobalsojis 81.

Pēc 2026.gada olimpisko spēļu mājvietas paziņošanas Itālijas delegācija Lozannā pamatīgi līksmoja.

«Šī ir uzvara Itālijai, nākotnei un sportam. Paldies visiem, kuri ticēja jau no paša sākuma, it īpaši pašvaldības un reģioni,» paziņojumā pauda Itālijas iekšlietu ministru Mateo Salvīni. «Ar Ziemas olimpiskajām spēlēm pierādīsim pasaulei savus spēkus un prasmes.»

Lai klientiem atvieglotu sūtījumu atmuitošanas un saņemšanas procesu, kas būtiski mainīsies no 2021.gada 1.jūlija, kā arī padarītu to ērtāku un ātrāku, Latvijas Pasts radījis jaunu digitālu risinājumu – lietotni atmuito.pasts.lv, informē uzņēmums.

Tā dažos soļos ļaus izvēlēties atmuitošanas veidu un ar Latvijas Pasta starpniecību vienkārši atmuitot no trešajām valstīm saņemtos sūtījumus, kas saskaņā ar izmaiņām Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos turpmāk būs jādeklarē muitā un kam bez izņēmuma tiks piemērots pievienotās vērtības nodoklis.

Jau ziņots, ka ar 1.jūliju jaunā nodokļu piemērošanas sistēma pasta sūtījumiem no trešajām valstīm attieksies uz pasta nozari visā ES, tostarp uz pilnīgi visiem pasta komersantiem Latvijā un to klientiem. Tādējādi izmaiņas skars faktiski katru Latvijas iedzīvotāju, kurš iepērkas trešo valstu interneta veikalos vai saņem sūtījumus no ārpus ES dzīvojošiem draugiem vai radiem.

22. augustā pasta centrā Sakta Rīgā notiks jaunā pastmarku bloka Dienvidu tilts pirmās dienas zīmogošana, informē Latvijas pasts.

Pastmarku blokā attēlots Dienvidu tilts, kas atrodas Rīgā un atklāts 2008. gada 17. novembrī.

Pastmarka ar nominālvērtību Ls 1.00 ir izgatavota 50 tūkstošos eksemplāru tipogrāfijā Baltic Banknote (Latvija). Pastmarku bloka mākslinieciskais autors ir Ludis Danilāns.

Sērija Latvijas tilti tiek izdota kopš 2002. gada, un šis ir jau astotais pastmarku bloks šajā sērijā. Līdz šim sērijā Latvijas tilti iekļauti šādi tilti – ķieģeļu tilts pār Ventu Kuldīgā, tilts pār Gauju Siguldā, dzelzceļa tilts pār Daugavu Rīgā, viadukts Altonavas ielā Rīgā, mūra tilts pār Raunu, dzelzceļa tilts pār Aivieksti, tilts pār Abavu Kandavā un Dienvidu tilts.

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Latvijas Pasts izdod īpašu pastmarku Latvijas karogs – karte.

Šī ir pirmā Latvijā izdotā neregulāras formas pastmarka, un tā veidota kā Latvijas kartes kontūra. Pastmarkas nominālvērtība ir € 0,50, un tā atbilst vienkāršas B klases vēstules nosūtīšanas izmaksām Latvijas teritorijā. Atšķirībā no vairākuma pastmarku Latvijas kontūru simbolizējošajai pastmarkai ir pašlīmējošā pamatne. Pastmarkas tirāža ir viens miljons eksemplāru.

Līdz ar pastmarku izdota arī speciāla aploksne 1000 eksemplāru tirāžā. Šo filatēlijas izdevumu autors ir mākslinieks Ģirts Grīva.

«Neregulāras formas pastmarkas filatēlijas pasaulē ir retums, un mēs pieļaujam, ka Latvijas Pasta izdevums ar laiku varētu kļūt par unikālu vērtību. Jaunā pastmarka ir veltījums Latvijas valstij, apvienojot divus simbolus – valsts teritorijas siluetu un karogu,» skaidro Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Piektdien, 16.novembrī, no pulksten 09:00 līdz pulksten 19:00, Rīgā, pasta centrā Sakta Brīvības bulvārī 32, notiks pastmarku sērijas Latvijas dzīvnieki jauno pastmarku – Lapsa un Alnis pirmās dienas zīmogošana, liecina pasta sniegtā informācija medijiem.

Uz jaunajām pastmarkām ir attēlota lapsa un alnis meža fonā, kā arī parādīti šo dzīvnieku pēdu nospiedumi. Kopā ar jaunajām pastmarkām izdotas arī pirmās dienas aploksnes un speciālais zīmogs. Vienas aploksnes kreisajā apakšējā stūrī attēlota lapsa sānskatā, bet otras – alnis ar lieliem un žuburainiem ragiem. Savukārt uz pirmās dienas zīmoga ir attēlotas lapsas un aļņa pēdas.

Pastmarkas Lapsa nomināls ir 45 santīmi, tās tirāža ir 200 000 eksemplāru, bet pastmarkas Alnis nomināls ir 55 santīmi, tirāža – 200 000 eksemplāru. Jauno pastmarku dizaina autore ir Elita Viliama, un tās drukātas Austrijas tipogrāfijā Österreichische Staatsdruckerei.

Pastmarku sērijā Latvijas dzīvnieki šis ir jau otrais pastmarku dubultpāris. 2006. gadā Latvijas Pasts izdeva pastmarkas ar brieža un lūša attēliem.

Latvijas Pasts ir izdevis UNESCO Pasaules mantojuma vietai – Strūves ģeodēziskajam lokam veltītu pastmarka, informē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

Mākslinieces Artas Ozolas–Jaunarājas veidotajā pastmarku blokā Strūves ģeodēziskais loks iekļautas divas pastmarkas ar nominālvērtību Ls 0,35 (atbilst vienkāršas vēstules nosūtīšanas izmaksām Latvijas robežās) un Ls 0,55 (atbilst vienkāršas vēstules nosūtīšanas izmaksām uz Eiropas Savienības valstīm). Pastmarku bloka tirāža ir 70 tūkst. eksemplāru.

Jaunajā pastmarku blokā iezīmēts UNESCO Pasaules mantojuma objekts – Strūves ģeodēziskā loka ceļš cauri desmit valstīm, kā arī īpaši izcelti Lavijas ģeodēziskie punkti Jēkabpils un Sestukalns. Šie punkti ir ne vien valsts ģeodēziskā tīkla daļa, bet arī vēstures pieminekļi.

2012. gada pastmarku izdošanas plānu Latvijas Pasts noslēdz ar divām dažādas nominālvērtības pastmarkām sērijā Ziemassvētki. Nākamo filatēlijas jaunumu plānots izdot 2013. gada 11. janvārī.

Pastmarku pirmās dienas zīmogošana paredzēta sestdien, 1. decembrī, no plkst. 10 līdz 16 pasta centrā Sakta, Brīvības bulvārī 32, Rīgā.

Ziemassvētkiem veltītas pastmarkas Latvijas Pasts izdod kopš 1992. gada, un šogad sērija papildināta ar divām jaunām pastmarkām. Jauno pastmarku vizuālais izskats veidots atbilstoši tradicionālajai Ziemassvētku tematikai – ar svētku eglīti un zem tās paslēptām dāvanām. Pirmās dienas aploksnē attēlots ziemas skats ar apsnigušu eglīšu ieskautu māju un sniegavīru, savukārt pirmās dienas zīmogā attēlota izrotāta Ziemassvētku eglīte. Jauno pastmarku dizaina autore ir māksliniece Lilija Dinere.

Latvijas Pasts sestdien, 26.aprīlī, pasta centrā Sakta izdos jaunu pastmarku no pastmarku sērijas Eiropa ar nosaukumu Vēstules., Db.lv informēja PR aģentūras Mediju tilts projektu vadītājs Jānis Jekševics.

Pastmarku komplektā ir izdotas divas pastmarkas – pastmarka ar nominālvērtību Ls 0,45 attēlo vēstuļu sūtījumus, savukārt pastmarkā, kuras nominālvērtība ir Ls 0,85, attēlotas vīrieša rokas, kas raksta kādu vēstuli ar smalku tintes pildspalvu. Katras pastmarkas tirāža ir 300 000 eksemplāru. Tās drukātas Francijas tipogrāfijā Cartor Security Printing.

Latvijas Pasts pastmarku sēriju Eiropa izdod kopš 1994. gada.

Biļetes uz pasaules hokeja čempionāta spēlēm vēl var paspēt iegādāties. «Biļešu vēl ir daudz,» stāstīja čempionāta rīkošanas izpilddirekcijas sabiedrisko attiecību speciāliste Vita Savicka. Viņa gan piebilda, ka uz Latvijas spēlēm direkcijai biļešu jau sen vairs nav, taču, visticamāk, biļetes uz šīm spēlēm vēl varot iegādāties pie biļešu vairumtirgotājiem. Db noskaidroja, ka vēl joprojām ir iespējams iegādāties biļetes uz pasaules hokeja čempionātu. Hansabankas filiālēs var nopirkt biļetes uz priekšsacīkstēm, kvalifikācijas spēlēm, ceturtdaļfināla, pusfināla un arī fināla spēlēm. Biļešu komplekti maksā sākot no 72 Ls līdz 216 Ls par biļešu komplektu finālam. Pērkot biļešu komplektu finālam, var iegūt 4 biļetes uz spēlēm par zeltu, bronzu un divām ceturtdaļfināla spēlēm. Savukārt, pērkot biļešu komplektu uz priekšsacīkstēm, pircējs iegūst biļetes uz trim spēlēm, no kurām viena ir Latvijas komandas spēle. Tāpat biļešu pircējs var izvēlēties, kuru Latvijas izlases spēli — ar Čehijas, Somijas vai Slovākijas izlasi — vēlas apmeklēt. Iepriekš jau dzirdēts, ka biļetes uz spēlēm arī uz Latvijas izlases spēlēm var iegādāties «melnajā tirgū», kur biļešu cenas ir augstākas.

Sestdien, 12. septembrī Rīgas Dinamo aizvadīs pirmo spēli jaunajā KHL sezonā ar vienu no līgas grandiem - Ufas Salavat Julajev, kuru tiešraidē pārraidīs gan LTV7, gan Viasat Sport Baltic.

Abi TV kanāli konkurēs ne tikai ar spēles pārraidi vien, bet arī netiešu ekspertu dueli, turklāt visas sezonas garumā. Vienīgais Baltijas sporta kanāls Viasat Sport Baltic jauno Kontinentālās hokeja līgas (KHL) sezonu sāks ar sporta studijas atklāšanu, kuru vadīs sporta eksperts Armands Puče kopā ar hokeja vārtsargu Pēteri Skudru. Sezonas laikā spēļu tiešraidēs studijā viesosies arī Rīgas komandas trenera palīgs un TV3 komentētājs Artis Ābols.

LTV Sporta raidījumu producents Andris Ušackis Db.lv uzsver, ka skatītājiem būs lieliska iespēja ielūkoties spēļu aizkadra procesā, redzēt kā tiek sagatavots ledus, pabūt spēlētāju ģērbtuvēs un noskaidrot fanu viedokļus pirms spēles. Vienlaikus tiek veidota arī videofilma par Rīgas Dinamo gatavošanos sezonai. Tās autors Dāvids Ernštreits sižetā iekļāvis gan spēlētāju profesionālo gatavošanos, gan viņu atpūtas brīžus, gan arī fragmentus no nozīmīgākajām pārbaudes spēlēm. Spēli komentēs žurnālisti Mariss Andersons un Anatolijs Kreipāns. Studijas programmas analītiķa lomā būs hokeja eksperts Gints Bisenieks.

Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut VAS "Latvijas pasts" novēloti iesniegto un ar nozari nesaskaņoto jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu apstiprināšanu, jo tādā veidā tiktu nodarīti milzīgi zaudējumi preses izdevēju nozarei, teikts vēstulē.

LPIA nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Valsts prezidentam Egilam Levitam saistībā ar valdībā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī 

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē...

Vēstulē skaidrots, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pērn novembrī pieņēma lēmumu par AS "Latvijas Pasts" universālā pasta pakalpojuma tarifiem, un ar to apstiprināja universālā pasta pakalpojuma abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu tarifus no nākamā gada. Tika paredzēts, ka tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi būs 0,48 eiro, bet tarifs par kilogramu - 1,14 eiro.

Pamatojoties uz to Ministru kabinets (MK) sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM), Satiksmes ministriju (SM) un LPIA izstrādāja un 14.jūlijā pieņēma noteikumus "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība", kas nosaka procentuālo apmēru, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta.

LPIA vēstulē uzsver, procentuālais apmērs tika izstrādāts, ņemot vērā jau apstiprināto tarifu un MK rīkojumā nostiprināto principu, ka būtiski nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija nemainās būtiski, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo regulējumu. Tika vērtēta ietekme uz preses izdevējiem, analizējot prognozējamo maksājumu procentuālo pieaugumu bez vai ar papildu atbalstu un mērķi neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Rezultātā tika nonākts pie kompromisa atbalsta ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

Valsts sevi nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks 

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas...

"Ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" 19.jūlijā iesniedza SPRK uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022.gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 2023.gada 1.janvāris," teikts vēstulē, norādot, ka projektā par vienas preses izdevuma vienības piegādi paredzēts tarifs 0,55 eiro, bet par kilogramu - 1,20 eiro.

LPIA ieskatā tā rezultātā zūd MK apstiprināto noteikumu anotācijā noteiktais tiesiskais pamatojums procentuālajam apmēram, kādu universālā pasta pakalpojumu sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta. Papildus netiek izpildīts MK 2020.gada jūlijā noteiktais mērķis - neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai, kā arī tiek pārkāpts nozarē panāktais kompromisa atbalsts ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

"Šādas situācijas radīšana no "Latvijas pasta" puses ir neizprotama, absurda, nesaimnieciska un kaitnieciska preses izdevēju nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam," teikts vēstulē.

Asociācija skaidro, ka, pirmkārt, "Latvijas pastam" kā vienīgajam abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzējam ir labi zināma preses abonēšanas specifika Latvijā, un ikgadējie līgumi nākamajam gadam ar preses izdevējiem ir jānoslēdz vēlākais līdz augusta beigām, jo nākamā gada abonēšanas kampaņa tiek uzsākta septembra beigās, visu septembri izdevējiem intensīvi strādājot pie abonēšanas kampaņas izstrādes, mārketinga materiālu sagatavošanas. Līguma noslēgšanas brīdī ir jābūt apstiprinātam piegādes tarifam, jo tikai tad preses izdevējs var noteikt preses izdevuma abonēšanas cenu 2023.gadam. Iesniedzot tarifus SPRK 19.jūlijā "Latvijas pasts" labi apzinājās, ka tie nebūs apstiprināti uz līguma noslēgšanas brīdi, līdz ar to apzināti ir apdraudējis visu preses izdevēju abonēšanas kampaņas 2023.gadam, norāda LPIA pārstāvji.

Otrkārt, "Latvijas pasts" un tā kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija bija aktīvi iesaistīta piegāžu apmaksas sistēmas izstrādē, tāpēc tiem bija labi zināms, ka visa sistēma ir balstīta uz jau apstiprinātajiem tarifiem 2023.gadam. Kā skaidro LPIA, tarifu maiņas gadījumā ir jāmaina piegāžu apmaksas kārtība, jo tā vairs neizpilda savu mērķi - neradīt būtisku ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Turklāt šāda piegāžu apmaksas kārtības maiņa nevar tikt izstrādāta tik īsā laikā, lai būtiski nekaitētu preses nozarei.

"Pārdomu vērta ir "Latvijas pasta" izvēlētā taktika, neinformēt visas iesaistītās puses par vēlmi mainīt tarifus savlaicīgi jau apmaksas sistēmas izstrādes laikā, bet nogaidīt un iesniegt apstiprināšanai jaunos tarifus piecas dienas pēc MK noteikumu pieņemšanas, radot papildu administratīvo slogu un izmaksas valsts pārvaldei, klaji demonstrējot, ka tas neievēro kopējo valsts politiku un apzināti apdraud preses izdevēju nozari," teikts vēstulē, skaidrojot, ka tas rada aizdomas, ka "Latvijas pasts", zinot preses nozares nozīmību un valsts iestāžu ķīlnieka lomu lēmuma pieņemšanai ierobežota laika apstākļos, situāciju izmanto ļaunprātīgi. Kā raksta LPIA vēl neizprotamāk tas ir tāpēc, ka "Latvijas pasta" kā valsts AS uzdevumos ir ne tikai peļņas gūšanas nolūks, bet arī noteiktu valsts funkciju izpilde - šajā gadījumā garantēt stabilu, paredzamu piegāžu pakalpojumu sniegšanu preses piegādātājiem, lai izpildītu valsts prioritāti mediju ilgtspējas nodrošināšanā.

LPIA ieskatā šāda "Latvijas pasta" darbība ir vērtējama kā nesaimnieciska darbība, kas vērsta uz preses nozares iznīcināšanu, kā arī zaudējumu radīšanu pašam uzņēmumam un valsts budžetam kopumā. "Līdz ar to kritiski būtu vērtējams, vai šāds neparedzams valsts uzņēmums, kurš neveicina preses nozares stabilitāti, vispār drīkst sniegt universālā pasta pakalpojumus un saņemt kompensācijas no valsts budžeta," teikts vēstulē, uzsverot, ja ikgadējās abonēšanas kampaņas netiks sāktas ierastajā laikā, gan saīsinātā kampaņas termiņa, gan abonēšanas kampaņas sistēmiskuma izjaukšanas, gan pircēja ieraduma dēļ, preses izdevēji būtiski zaudēs abonementu skaitu, kā rezultātā "Latvijas pasta" piegāžu izdevumi pie samazināta abonementu skaita pieaugs vēl vairāk. Turklāt pieaugs arī citi universālā pasta pakalpojuma izdevumi, jo tie tiek piegādāti kopā ar preses izdevumiem. Savukārt valstij, apzinoties preses nozīmi informācijas nodrošināšanā it īpaši lauku apvidos, nāksies palielināt atbalstu preses nozarei, radot papildu slodzi valsts budžetam.

Asociācija kritiski vērtē arī SM kā atbildīgās nozares ministrijas darbību, jo tieši SM nespēja laicīgi sakārtot piegāžu sistēmu un uzraudzīt "Latvijas pasta" darbības ir būtiski vājinājusi un daļēji iznīcinājusi preses nozari. Šādos apstākļos preses izdevēji nespēj plānot savu darbību ilgtermiņā.

LPIA arī uzsver, ka preses izdevēju vides sakārtotība, stabilitāte un paredzamība, kas nodrošina to daudzveidību un ilgtspēju, ir Latvijas nacionālās drošības jautājums.

Asociācija uzsver, ka tieši preses izdevumu abonēšanai ir visbūtiskākā loma informācijas pieejamībā lauku apvidos, kur nav iespējams viegli to iegādāties, un tieši daudzveidīga mediju vide nodrošina objektīvas informācijas nonākšanu pie ikviena Latvijas iedzīvotāja. Līdz ar to nav izprotama SM un "Latvijas pasta" darbība, kas klaji ignorē valsts prioritātes un rada ilgtermiņa negatīvās sekas Latvijas nacionālajai drošībai.

LPIA norāda, ka jaunais tarifa pieaugums ir dramatisks nozarei, un šāds tarifa pieaugums sākotnēji bija jāizdiskutē ar SM, KM un LPIA.

Vēstulē teikts, ka "Latvijas pasta" jaunais tarifs dubulto nozarē panākto izmaksu pieaugumu preses izdevējiem par preses piegādi. Izstrādājot jauno apmaksas sistēmu, tika nonākts pie kompromisa atbalsta izdevējiem ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu, ar iesniegto jauno tarifu izmaksu pieaugums izdevējiem veidos vairā nekā 20%. Turklāt jaunais tarifu projekts nostāda izdevējus nevienlīdzīgā situācijā un krasākais tarifu pieaugums sagaidāms tieši reģionālajiem laikrakstiem.

LPIA uzsver, ka šāds palielinājums nozarei ir dramatisks, un, ja preses izdevēji visas pieaugošās izmaksas iekļaus preses izdevumu abonementu cenā, tad galapatērētājs vairs nevarēs atļauties abonēt presi. "Informācijas pieejamība sabiedrībā būs kļuvusi par ekskluzīvu preci, kā rezultātā tiks apdraudēta Latvijas informatīvā telpa un drošība," teikts vēstulē.

Asociācija uzsver, ka piegādes tarifiem ir jābūt zināmiem savlaicīgi un attiecīgi ir jāpielāgo atbalsta sistēma izdevējiem, koriģējot procentuālo apmēru, kas tiem ir jāmaksā par preses izdevumu piegādi. Turklāt būtu jānosaka termiņi, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Vēstules noslēgumā LPIA lūdz nepieļaut "Latvijas pasta" jauno, novēloti iesniegto tarifu apstiprināšanu 2023.gadam, kā arī nodrošināt preses piegādes sistēmas paredzamību, kas ir būtisks nosacījums mediju daudzveidībai un ilgtspējai un, ievērojot nozares specifiku, iestrādāt normatīvajos aktos termiņu, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Tāpat asociācija prasa nodrošināt starp visiem partneriem panāktā kompromisa - 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem saglabāšanu. LPIA arī lūdz izvērtēt SM atbildību, ilgstoši nespējot nodrošināt savlaicīgu, ar nozares pārstāvjiem saskaņotu, stabilu un paredzamu preses piegāžu pakalpojumu sniegšanu, kā arī nespēju uzraudzīt "Latvijas pasta" darbību.

LPIA arī aicina izvērtēt "Latvijas pasta" novēloto un nesaimniecisko darbību, kas vērsta uz zaudējumu radīšanu preses nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam kopumā, kā arī apsvērt, vai uzņēmums, kas ignorē nozares darbības specifiku un nesadarbojas ar nozares pārstāvjiem, drīkst sniegt universālo pasta pakalpojumu un saņemt kompensācijas no valsts budžeta.

Latvijas Pasts pilnībā noraida Latvijas Preses izdevēju asociācijas paustos izteikumus par it kā vienpusēju abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu izmaiņu virzīšanu apstiprināšanai un ar to saistītajām sekām. Vēl vairāk – Latvijas Pasts pilnībā noliedz spekulācijas par mediju un valsts informatīvās telpas apdraudējumu tarifu maiņas dēļ. Tajā pašā laikā Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Latvijas Pasts tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) atbilstoši spēkā esošajam normatīvo aktu regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām, kas nedrīkst radīt zaudējumus Latvijas Pastam kā valsts uzņēmumam. Lēmumu par tarifiem pieņem SPRK, līdz ar to tas būs izsvērts un pamatots, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus.

Jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu izmaksu aprēķins, tāpat kā citiem universālā pasta pakalpojuma tarifiem, tiek veidots, ievērojot SPRK tarifu aprēķināšanas metodikas nosacījumus un spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas nosaka vienotu piegādes tarifu visā valstī. Līdzīgi kā jebkurā citā nozarē strādājošiem uzņēmumiem, arī Latvijas Pastam 2022.gads nesis būtisku izmaksu pieaugumu.

Krasi augušas gan degvielas un energoresursu, gan darbaspēka izmaksas, liekot atbilstoši plānot arī tarifu izmaiņas abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumam, kuras, par spīti arvien pieaugošajām izmaksām, bija saglabātas nemainīgas kopš 2013. gada. Ja gada pirmajā pusē nekas vēl neliecināja par nepieciešamību plānot šā pakalpojuma tarifa izmaiņas, tieši pēdējos mēnešos tapa skaidrs, ka citas izejas nav.

Vienlaikus jāuzsver – apgalvojums, ka preses izdevējiem piegādes izmaksas dubultosies, neatbilst patiesībai. Paredzamais izmaksu pieaugums izdevējiem, salīdzinot patlaban spēkā esošo tarifu ar to, kas iesniegts izskatīšanai SPRK, ņemot vērā preses izdevumu kompensēšanas mehānismu, ir 8% no kopējām abonēto izdevumu piegādes izmaksām – pārējo kompensēs valsts.

Latvijas Pasta pārstāvji regulāri tiekas ar preses izdevējiem, tajā skaitā Latvijas Preses izdevēju asociāciju, lai pārrunātu aktualitātes, tostarp skaidrojot situāciju ar jauno tarifu aprēķinu un paredzamajām piegādes izmaksām. Atsaucoties uz iepriekšminētajiem aprēķiniem, abonēto preses izdevumu piegādes izmaksas pieaugs par aptuveni 0,01 eiro uz vienību, piemēram, klientiem, kas abonē iknedēļas žurnālus, sadārdzinājums attiecībā uz šāda izdevuma piegādi gada ietvaros varētu veidot 50 centu.

Līdz ar to nav saprotama asociācijas publiskā vēršanās pret Latvijas Pastu, izteikumi par jaunā tarifa radīto apdraudējumu informācijas pieejamības jomā un izplatītā kļūdainā informācija par tarifu pieauguma apmēriem, ko tā norādījusi savā paziņojumā.

Preses izdevēji ir svarīgi Latvijas Pasta sadarbības partneri un klienti, un mēs ļoti augsti vērtējam mūsu sadarbību. Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa. Tādēļ uzņēmums, pārskatot pakalpojumu tarifus, ikreiz prioritāri ņem vērā valsts intereses un vajadzības.

Kā ziņots, valdība 14.jūlijā apstiprināja SM sagatavotos noteikumus par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.Tajā noteikts abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifa dalītā maksājuma procentuālais apmērs, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu no valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem maksā SM.

Tāpat noteikti arī termiņi un kārtība, kādā universālā pasta pakalpojuma sniedzējam jāpieprasa samaksu par sniegtajiem abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumiem un kādā SM jāizmaksā dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu un jāuzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Latvijas bobsleja komanda pirms Phjončhanas olimpiskajām spēlēm iegādājusies prototipu kamanām, kas šogad uzvarēja pasaules čempionātā gan divniekos, gan četriniekos, ceturtdien preses konferencē atklāja Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas (LBSF) ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis.

Tāpat Latvija uzskata, ka ir ļoti tuvu, lai jau 2018./19.gada sezonā Siguldas trasē notiktu Pasaules kausa posms bobslejā divniekiem un skeletonā.

«Valsts mūs šajā pavasarī uzklausīja un piešķīra līdzekļus tehnikas atjaunošanai. Ir iegādāti trīs jauni bobi,» stāstīja Ekmanis. «Pirmās sajūtas ir, ka pirkumi sevi attaisnojuši. Ceru, tas būs milzīgs ieguvums olimpiskajām spēlēm. Tiesa, visu parādīs rezultāti sacensībās. Visas mūsu vajadzības tika apmierinātas teju 100% apmērā. Paldies valdībai.»

Latvijas izlase ieguvusi identiskus četriniekus ar kuriem iepriekšējā sezonā sacensībās startēja vācieši Frančesko Frīdrihs un Johaness Lohners, izcīnot pirmo un trešo vietu pasaules čempionātā, kā arī prototipu divniekam ar kuru pērn Frīdrihs pavasarī kļuva par pasaules čempionu. Katrs no abiem četriniekiem maksāja 100 000 eiro.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) un Japāna otrdien vienojās par Tokijas olimpisko spēļu pārcelšanu uz 2021.gadu.

Olimpiskajām spēlēm būs jānotiek līdz nākamā gada vasaras beigām.

Japānas premjerministrs Šindzo Abe otrdien sarunā ar SOK prezidentu Tomasu Bahu pieprasīja šī gada olimpisko spēļu pārcelšanu uz 2021.gadu. "Es piedāvāju spēļu pārcelšanu par aptuveni vienu gadu un Bahs tam piekrita par visiem 100%," paziņoja Abe.

Konferences zvanā Abem un Baham pievienojās arī Tokijas 2020.gada olimpisko spēļu komitejas vadītājs Mori Joširo, olimpisko spēļu ministre Seiko Hašimoto, Tokijas gubernatore Juriko Koike, SOK Koordinācijas komisijas vadītājs Džons Koatess, SOK, ģenerāldirektors Kristofs de Kepers un SOK olimpisko spēļu izpilddirektors Kristofs Dubī.

"Ņemot vērā šī brīža apstākļus un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) sniegto informāciju. SOK prezidents un Japānas premjerministrs vienojās, ka Tokijas olimpiskās spēles jāpārceļ uz nākamo gadu, bet ne vēlāk par 2021.gada vasaru. Lēmums pieņemts, lai pasargātu sportistu, iesaistīto personu un starptautiskās sabiedrības veselību," teikts SOK paziņojumā.