Uzņēmums Latvijas Pasts ikvienam iedzīvotājam jau vairāk nekā desmit gadu piedāvā iespēju izveidot personalizētu pastmarku, ar kuru pārsteigt savu ģimeni, draugus vai kolēģus

Izveidotās uzņēmuma mājaslapas manapastmarka.lv būtība – katram, kam ir vēlme izgatavot unikālu past- marku ar sev svarīgu un interesantu dizainu, turklāt ar funkcionālu nozīmi un ar iespēju savu pastmarku izmantot pasta sūtījumu pārsūtīšanai, šāda iespēja tiek sniegta. Jāatgādina, ka Latvijas Pasts ir vienīgā institūcija, kam ir tiesības emitēt pastmarkas, un tas tiek darīts, ņemot vērā īpašas Pastmarku emisijas komisijas apstiprinātu pastmarku izdošanas plānu. «Bieži ir gadījumi, ka iedzīvotāji iesniedz Pastmarku emisijas komisijai pieteikumu, lai Latvijas Pasts iekļauj kādu pastmarku izdošanas plānā, taču mēs noteikti nevaram apstiprināt visus pieteikumus. Vidēji gadā emitējam ap 20 oficiālo filatēlijas izdevumu. Taču iespēja izdot savu pastmarku un tieši sev vēlamajā izskatā ir dota katram, un to nodrošinām ar personalizētajām pastmarkām,» skaidro Latvijas Pasta Pasta vērtszīmju un filatēlijas departamenta direktors Edmunds Bebrišs. Jau kopš 2006. gada Latvija ir viena no tām nedaudzajām valstīm, kas ļauj klientiem izgatavot arī personalizētas pastmarkas. Kā norāda E. Bebrišs, šis pakalpojums gadu gaitā ieguvis gan savu pastāvīgo klientu loku, gan arī ik gadu papildinās ar jauniem interesentiem. Vairākums klientu pastmarkas pasūta pat regulāri un atkārtoti, izvēloties gan kādreiz jau izdotus, gan pavisam jaunus past- marku dizainus un savu pasta sūtījumu apmaksai acīmredzot izvēloties tikai sev vien raksturīgās pastmarkas.

Latvijas Pasts otro gadu pēc kārtas aicina balsot par skaistāko pērn izdoto pastmarku.

2012. gadā Latvijas Pasts izdeva 27 pastmarkas 17 pastmarku sērijās. Latvijas Pasts ik gadu izdod vidēji 20 jaunu pastmarku sēriju, kuru tematika saistīta ar Latvijai svarīgiem notikumiem vai personībām valsts vēsturē, kultūrā un apkārtējā vidē, skaidro uzņēmuma pārstāvji. Visu pastmarku kopējā tirāža sasniedz aptuveni 17 miljonu eksemplāru. Pastmarku izdošanas plānu apstiprina speciāla Pastmarku emisijas komisija.

Tāpat Latvijas Pasts jau divus gadus pēc kārtas aicināja ikvienu interesentu iesūtīt savu pastmarkas dizaina ideju. Pastmarka, kas publiskā balsojumā interneta sociālajos tīklos iegūst visvairāk balsu, tiek izdota 300 tūkst. eksemplāru tirāžā.

Neizmantoto lata nominālvērtības pastmarku bezmaksas maiņa pret tādas pašas vērtības pastmarkām eiro notiks no 2015.gada 5.janvāra līdz 30.jūnijam, informē Latvijas Pasts.

Saskaņā ar Eiro ieviešanas kārtības likumu 2014.gada decembris ir pēdējais mēnesis, kad lietošanai derīgas ir no 1991. līdz 2012.gadam izdotās pastmarkas ar lata nominālvērtību. Lai nodrošinātu iedzīvotāju iegādāto vērtszīmju – lata nominālvērtības pastmarku – vērtības saglabāšanu, Latvijas Pasts no 2015.gada 5.janvāra līdz 30.jūnijam nodrošinās lata nominālvērtības pastmarku bezmaksas maiņu pret analogas nominālvērtības pastmarkām eiro. Personalizētās pasmarkas maiņai netiks pieņemtas.

Neizmantotās lata nominālvērtības pastmarkas varēs apmainīt 44.pasta nodaļā, kas atrodas Latvijas Pasta centrālajā birojā, Ziemeļu ielā 10, lidostā Rīga, Mārupes novadā. Pastmarku maiņai būs nepieciešams iesniegums, ko varēs gan saņemt uz vietas 44.pasta nodaļā, gan arī jau iepriekš izdrukāt un aizpildīt no Latvijas Pasta interneta vietnes www.pasts.lv: iesnieguma paraugs aplūkojams te. Iesniegumā būs jānorāda tā iesniedzēja vārds, uzvārds, adrese, pievienoto pastmarku skaits un summa latos.

Pastmarku blokā attēlots Kandavas tilts, kas ir vecākais laukakmeņu tilts Latvijā. Kandavas tilts uzcelts 1873. gadā un tas savieno veco un jauno Kandavu.

Arī uz pirmās dienas aploksnes un speciālā zīmoga attēlots tilts no dažādiem skatu punktiem. Pirmās dienas aploksni un speciālo zīmogu rotā uzraksts Kandavas tilts. Pastmarkas tirāža ir 30 000 eksemplāru, tā drukāta Austrijas tipogrāfijā OSD. Pastmarkas nomināls – 1 lats. Pastmarku bloka autors ir mākslinieks Ludis Danilāns, Db.lv informē Inese Kreicberga, VAS Latvijas Pasts Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja.

Sērija Latvijas tilti tiek izdota kopš 2002. gada, un šis jau ir septītais pastmarku bloks šajā sērijā. Līdz šim sērijā Latvijas tilti iekļauti šādi tilti – seno ķieģeļu tilts pār Ventu, tilts pār Gauju Siguldā, dzelzceļa tilts pār Daugavu Rīgā, viadukts Altonavas ielā Rīgā, mūra tilts pār Raunu, dzelzceļa tilts pār Aivieksti un tilts pār Kandavu.

Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

Pandēmijas apstākļos arvien augstāk un augstāk kāpusi dažnedažādu aktīvu vērtību. Turklāt ne vienmēr par ļoti augstu cenu tiek pārdoti vairāk vai mazāk nosacīti klasiski šādi aktīvi. Cilvēki lielas un pat galvu reibinošas summas pēdējā laikā gatavi izdot, piemēram, par digitālo mākslu un kolekcionējamiem šādiem digitāliem aktīviem.

Tam spilgts apliecinājums bijis nupat notikušā Sotheby"s izsole, kur par 11,75 miljoniem ASV dolāriem tika pārdots šāds digitālais darbs Covid Alien. Faktiski Covid Alien astoņu bitu stilā un 24x24 pikseļu formātā attēlo zilganu personāžu ar masku un cepuri. Tā ir daļa no veseliem 10 tūkstošiem šādiem radītiem virtuāliem personāžiem, kas kā viss kopums tiek saukts par CryptoPunks sēriju. Katrā ziņā kaut kā monetizēšana, ja pēc tā ir pieprasījums, problēmas parasti nesagādā. Īstens trakums tādējādi aptvēris tādu lietu kā "digitālos unikālos žetonus" (Non-Fungible Tokens jeb NFT). Tos izmantojot, tika nopārdots arī minētais Covid Alien darbs.

Pamatā šie NFT "žetoni" paredz to, ka to pircējam pienākas tiesības uz kādu attiecīgo virtuālo veikumu. Citiem vārdiem sakot - tie ir dati, kas reprezentē kādu unikālu digitālo vienību (piemēram, video vai attēlu) un kuri tiek tirgoti līdzīgi tam, kā pēdējos gados arvien lielāku uzmanību sev piesaistošās virtuālās valūtas. Vēl to varētu uzskatīt par tādu kā sertifikātu, kas apliecina īpašumtiesības uz kādu konkrētu digitālu failu, kas tiek iecementētas blokķēdes tehnoloģijā. Šādas digitālās mākslas (un ne tikai) gadījumā tiek cerēts, ka šis unikālais NFT kods kalpos kā oriģināla apliecinājums, kur viss pārējais tad būs vien reprodukcijas.

Par godu XXIX olimpiskajām spēlēm Latvijas Pasts izdod jaunu pastmarku – Olimpiskās spēles Pekinā. Turklāt, ja kāds no Latvijas sportistiem kļūs par olimpisko čempionu, Latvijas Pasts, šo notikumu atzīmējot, ir apņēmies izdot īpašu pastmarku.

Pastmarkas nominālvērtība ir Ls 0.63, tās drukātas tipogrāfijā Cartor Security Printing Francijā un tiražētas 500 000 eksemplāru.

Pastmarkas pirmās dienas zīmogošana notiks Olimpisko spēļu atklāšanas dienā, 8. augustā, no plkst. 9.00 līdz plkst. 19.00, pasta centrā Sakta Rīgā, Brīvības bulvārī 32.

Latvijas Pasts izdevis arī iepriekšējām olimpiskajām spēlēm veltītas pastmarkas – Olimpiskās sporta spēles Atlantā 1996; XXVIIOlimpiskās spēles Sidnejā 2000 un Olimpiskās spēles Turīnā – 2006.

Sidnejas olimpiskās spēles nesa Latvijai arī pirmo zelta medaļu atjaunotās neatkarīgās Latvijas vēsturē, ko vingrošanā brīvajās kustībās izcīnīja Igors Vihrovs. Latvijas Pasts toreiz nozīmīgajam notikumam un godalgotajam sportistam par godu laida klajā speciālu kuponu. Arī šoreiz tiek cerēts uz mūsu sportistu zelta panākumiem, un zelta medeļas gadījumā Latvijas Pasts turpinās tradīciju, izdodot īpašu pastmarku.

Lai klientiem atvieglotu sūtījumu atmuitošanas un saņemšanas procesu, kas būtiski mainīsies no 2021.gada 1.jūlija, kā arī padarītu to ērtāku un ātrāku, Latvijas Pasts radījis jaunu digitālu risinājumu – lietotni atmuito.pasts.lv, informē uzņēmums.

Tā dažos soļos ļaus izvēlēties atmuitošanas veidu un ar Latvijas Pasta starpniecību vienkārši atmuitot no trešajām valstīm saņemtos sūtījumus, kas saskaņā ar izmaiņām Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos turpmāk būs jādeklarē muitā un kam bez izņēmuma tiks piemērots pievienotās vērtības nodoklis.

Jau ziņots, ka ar 1.jūliju jaunā nodokļu piemērošanas sistēma pasta sūtījumiem no trešajām valstīm attieksies uz pasta nozari visā ES, tostarp uz pilnīgi visiem pasta komersantiem Latvijā un to klientiem. Tādējādi izmaiņas skars faktiski katru Latvijas iedzīvotāju, kurš iepērkas trešo valstu interneta veikalos vai saņem sūtījumus no ārpus ES dzīvojošiem draugiem vai radiem.

Atzīmējot lielākas un nozīmīgākās Atmodas laika sabiedriski-politiskās organizācijas, kas nodrošināja Latvijas neatkarības atjaunošanu, Latvijas Tautas frontes dibināšanu pirms 20 gadiem, Latvijas Pasts laiž klajā jubilejas pastmarku. Pastmarkas tirāža ir 300 000 eksemplāru. Pastmarkas nomināls — 22 santīmi.

Pastmarkas fonā ir izmantots sarkanbaltsarkanā karoga tēls – viens no galvenajiem tautas simboliem LTF rīkotajos masu pasākumos, kas dažkārt pulcēja pat vairāk nekā 500 tūkstošus dalībnieku. Pastmarkas apakšējā daļā izvietots Latvijas Tautas frontes logotips – jumītis un uzraksts LTF 20 gadi.

Pastmarkas pirmās dienas zīmogošana notiks trešdien, 8. oktobrī, no plkst 10.00 līdz 18.00 Latvijas Tautas frontes muzejā Rīgā, Vecpilsētas ielā 13/15. Plkst. 15.00 turpat muzejā notiks pastmarkas prezentācija, kurā piedalīsies Latvijas Tautas frontes dalībnieki, Latvijas Filatēlistu savienības pārstāvji, Latvijas Pasta ģenerāldirektors Ivars Krauklis un pastmarkas autore māksliniece Arta Ozola-Jaunarāja. Iecerēts, ka pasākumā piedalīsies arī ministru prezidents Ivars Godmanis.

22. augustā pasta centrā Sakta Rīgā notiks jaunā pastmarku bloka Dienvidu tilts pirmās dienas zīmogošana, informē Latvijas pasts.

Pastmarku blokā attēlots Dienvidu tilts, kas atrodas Rīgā un atklāts 2008. gada 17. novembrī.

Pastmarka ar nominālvērtību Ls 1.00 ir izgatavota 50 tūkstošos eksemplāru tipogrāfijā Baltic Banknote (Latvija). Pastmarku bloka mākslinieciskais autors ir Ludis Danilāns.

Sērija Latvijas tilti tiek izdota kopš 2002. gada, un šis ir jau astotais pastmarku bloks šajā sērijā. Līdz šim sērijā Latvijas tilti iekļauti šādi tilti – ķieģeļu tilts pār Ventu Kuldīgā, tilts pār Gauju Siguldā, dzelzceļa tilts pār Daugavu Rīgā, viadukts Altonavas ielā Rīgā, mūra tilts pār Raunu, dzelzceļa tilts pār Aivieksti, tilts pār Abavu Kandavā un Dienvidu tilts.

Latvijas Pasts ir izdevis UNESCO Pasaules mantojuma vietai – Strūves ģeodēziskajam lokam veltītu pastmarka, informē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

Mākslinieces Artas Ozolas–Jaunarājas veidotajā pastmarku blokā Strūves ģeodēziskais loks iekļautas divas pastmarkas ar nominālvērtību Ls 0,35 (atbilst vienkāršas vēstules nosūtīšanas izmaksām Latvijas robežās) un Ls 0,55 (atbilst vienkāršas vēstules nosūtīšanas izmaksām uz Eiropas Savienības valstīm). Pastmarku bloka tirāža ir 70 tūkst. eksemplāru.

Jaunajā pastmarku blokā iezīmēts UNESCO Pasaules mantojuma objekts – Strūves ģeodēziskā loka ceļš cauri desmit valstīm, kā arī īpaši izcelti Lavijas ģeodēziskie punkti Jēkabpils un Sestukalns. Šie punkti ir ne vien valsts ģeodēziskā tīkla daļa, bet arī vēstures pieminekļi.

Daudzi pasaules miljonāri pēdējā gada laikā palikuši nabagāki, bet labs gads bijis miljardieriem, kuru līdzekļu pārvaldīšanas komandas spēja pelnīt finanšu tirgos arī ekonomisko neskaidrību laikā, liecina izpētes kompānijas Wealth-X pētījums, ziņo Reuters.

Tādu cilvēku skaits pasaulē, kuru bagātība pārsniedz 30 miljonu ASV dolāru atzīmi sasniedzis 187,38 tūkstošu atzīmi. Savukārt kopējā šo cilvēku bagātība sarukusi par 1,8% līdz 25,8 triljoniem ASV dolāru (vairāk nekā saskaitot kopā ASV un Ķīnas gada IKP).

«Vissmagāk» klājies tiem, kuru bagātība ir 200 līdz 499 miljonu robežās. Šādu miljonāru skaits pasaulē gada skatījuma (12 mēneši līdz šā gada 31. jūlijam) samazinājās par 9,9% un to kopējā bagātība salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms tam pieauga par 11,4%.

Savukārt ļoti bagāto pasaules iedzīvotāju skaits audzis par 9,4% līdz 2,16 tūkstošiem. Savukārt to kopējā bagātība augusi par 14% līdz 6,2 triljoniem ASV dolāru.

Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut VAS "Latvijas pasts" novēloti iesniegto un ar nozari nesaskaņoto jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu apstiprināšanu, jo tādā veidā tiktu nodarīti milzīgi zaudējumi preses izdevēju nozarei, teikts vēstulē.

LPIA nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Valsts prezidentam Egilam Levitam saistībā ar valdībā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī 

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē...

Vēstulē skaidrots, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pērn novembrī pieņēma lēmumu par AS "Latvijas Pasts" universālā pasta pakalpojuma tarifiem, un ar to apstiprināja universālā pasta pakalpojuma abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu tarifus no nākamā gada. Tika paredzēts, ka tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi būs 0,48 eiro, bet tarifs par kilogramu - 1,14 eiro.

Pamatojoties uz to Ministru kabinets (MK) sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM), Satiksmes ministriju (SM) un LPIA izstrādāja un 14.jūlijā pieņēma noteikumus "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība", kas nosaka procentuālo apmēru, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta.

LPIA vēstulē uzsver, procentuālais apmērs tika izstrādāts, ņemot vērā jau apstiprināto tarifu un MK rīkojumā nostiprināto principu, ka būtiski nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija nemainās būtiski, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo regulējumu. Tika vērtēta ietekme uz preses izdevējiem, analizējot prognozējamo maksājumu procentuālo pieaugumu bez vai ar papildu atbalstu un mērķi neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Rezultātā tika nonākts pie kompromisa atbalsta ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

Valsts sevi nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks 

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas...

"Ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" 19.jūlijā iesniedza SPRK uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022.gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 2023.gada 1.janvāris," teikts vēstulē, norādot, ka projektā par vienas preses izdevuma vienības piegādi paredzēts tarifs 0,55 eiro, bet par kilogramu - 1,20 eiro.

LPIA ieskatā tā rezultātā zūd MK apstiprināto noteikumu anotācijā noteiktais tiesiskais pamatojums procentuālajam apmēram, kādu universālā pasta pakalpojumu sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta. Papildus netiek izpildīts MK 2020.gada jūlijā noteiktais mērķis - neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai, kā arī tiek pārkāpts nozarē panāktais kompromisa atbalsts ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

"Šādas situācijas radīšana no "Latvijas pasta" puses ir neizprotama, absurda, nesaimnieciska un kaitnieciska preses izdevēju nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam," teikts vēstulē.

Asociācija skaidro, ka, pirmkārt, "Latvijas pastam" kā vienīgajam abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzējam ir labi zināma preses abonēšanas specifika Latvijā, un ikgadējie līgumi nākamajam gadam ar preses izdevējiem ir jānoslēdz vēlākais līdz augusta beigām, jo nākamā gada abonēšanas kampaņa tiek uzsākta septembra beigās, visu septembri izdevējiem intensīvi strādājot pie abonēšanas kampaņas izstrādes, mārketinga materiālu sagatavošanas. Līguma noslēgšanas brīdī ir jābūt apstiprinātam piegādes tarifam, jo tikai tad preses izdevējs var noteikt preses izdevuma abonēšanas cenu 2023.gadam. Iesniedzot tarifus SPRK 19.jūlijā "Latvijas pasts" labi apzinājās, ka tie nebūs apstiprināti uz līguma noslēgšanas brīdi, līdz ar to apzināti ir apdraudējis visu preses izdevēju abonēšanas kampaņas 2023.gadam, norāda LPIA pārstāvji.

Otrkārt, "Latvijas pasts" un tā kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija bija aktīvi iesaistīta piegāžu apmaksas sistēmas izstrādē, tāpēc tiem bija labi zināms, ka visa sistēma ir balstīta uz jau apstiprinātajiem tarifiem 2023.gadam. Kā skaidro LPIA, tarifu maiņas gadījumā ir jāmaina piegāžu apmaksas kārtība, jo tā vairs neizpilda savu mērķi - neradīt būtisku ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Turklāt šāda piegāžu apmaksas kārtības maiņa nevar tikt izstrādāta tik īsā laikā, lai būtiski nekaitētu preses nozarei.

"Pārdomu vērta ir "Latvijas pasta" izvēlētā taktika, neinformēt visas iesaistītās puses par vēlmi mainīt tarifus savlaicīgi jau apmaksas sistēmas izstrādes laikā, bet nogaidīt un iesniegt apstiprināšanai jaunos tarifus piecas dienas pēc MK noteikumu pieņemšanas, radot papildu administratīvo slogu un izmaksas valsts pārvaldei, klaji demonstrējot, ka tas neievēro kopējo valsts politiku un apzināti apdraud preses izdevēju nozari," teikts vēstulē, skaidrojot, ka tas rada aizdomas, ka "Latvijas pasts", zinot preses nozares nozīmību un valsts iestāžu ķīlnieka lomu lēmuma pieņemšanai ierobežota laika apstākļos, situāciju izmanto ļaunprātīgi. Kā raksta LPIA vēl neizprotamāk tas ir tāpēc, ka "Latvijas pasta" kā valsts AS uzdevumos ir ne tikai peļņas gūšanas nolūks, bet arī noteiktu valsts funkciju izpilde - šajā gadījumā garantēt stabilu, paredzamu piegāžu pakalpojumu sniegšanu preses piegādātājiem, lai izpildītu valsts prioritāti mediju ilgtspējas nodrošināšanā.

LPIA ieskatā šāda "Latvijas pasta" darbība ir vērtējama kā nesaimnieciska darbība, kas vērsta uz preses nozares iznīcināšanu, kā arī zaudējumu radīšanu pašam uzņēmumam un valsts budžetam kopumā. "Līdz ar to kritiski būtu vērtējams, vai šāds neparedzams valsts uzņēmums, kurš neveicina preses nozares stabilitāti, vispār drīkst sniegt universālā pasta pakalpojumus un saņemt kompensācijas no valsts budžeta," teikts vēstulē, uzsverot, ja ikgadējās abonēšanas kampaņas netiks sāktas ierastajā laikā, gan saīsinātā kampaņas termiņa, gan abonēšanas kampaņas sistēmiskuma izjaukšanas, gan pircēja ieraduma dēļ, preses izdevēji būtiski zaudēs abonementu skaitu, kā rezultātā "Latvijas pasta" piegāžu izdevumi pie samazināta abonementu skaita pieaugs vēl vairāk. Turklāt pieaugs arī citi universālā pasta pakalpojuma izdevumi, jo tie tiek piegādāti kopā ar preses izdevumiem. Savukārt valstij, apzinoties preses nozīmi informācijas nodrošināšanā it īpaši lauku apvidos, nāksies palielināt atbalstu preses nozarei, radot papildu slodzi valsts budžetam.

Asociācija kritiski vērtē arī SM kā atbildīgās nozares ministrijas darbību, jo tieši SM nespēja laicīgi sakārtot piegāžu sistēmu un uzraudzīt "Latvijas pasta" darbības ir būtiski vājinājusi un daļēji iznīcinājusi preses nozari. Šādos apstākļos preses izdevēji nespēj plānot savu darbību ilgtermiņā.

LPIA arī uzsver, ka preses izdevēju vides sakārtotība, stabilitāte un paredzamība, kas nodrošina to daudzveidību un ilgtspēju, ir Latvijas nacionālās drošības jautājums.

Asociācija uzsver, ka tieši preses izdevumu abonēšanai ir visbūtiskākā loma informācijas pieejamībā lauku apvidos, kur nav iespējams viegli to iegādāties, un tieši daudzveidīga mediju vide nodrošina objektīvas informācijas nonākšanu pie ikviena Latvijas iedzīvotāja. Līdz ar to nav izprotama SM un "Latvijas pasta" darbība, kas klaji ignorē valsts prioritātes un rada ilgtermiņa negatīvās sekas Latvijas nacionālajai drošībai.

LPIA norāda, ka jaunais tarifa pieaugums ir dramatisks nozarei, un šāds tarifa pieaugums sākotnēji bija jāizdiskutē ar SM, KM un LPIA.

Vēstulē teikts, ka "Latvijas pasta" jaunais tarifs dubulto nozarē panākto izmaksu pieaugumu preses izdevējiem par preses piegādi. Izstrādājot jauno apmaksas sistēmu, tika nonākts pie kompromisa atbalsta izdevējiem ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu, ar iesniegto jauno tarifu izmaksu pieaugums izdevējiem veidos vairā nekā 20%. Turklāt jaunais tarifu projekts nostāda izdevējus nevienlīdzīgā situācijā un krasākais tarifu pieaugums sagaidāms tieši reģionālajiem laikrakstiem.

LPIA uzsver, ka šāds palielinājums nozarei ir dramatisks, un, ja preses izdevēji visas pieaugošās izmaksas iekļaus preses izdevumu abonementu cenā, tad galapatērētājs vairs nevarēs atļauties abonēt presi. "Informācijas pieejamība sabiedrībā būs kļuvusi par ekskluzīvu preci, kā rezultātā tiks apdraudēta Latvijas informatīvā telpa un drošība," teikts vēstulē.

Asociācija uzsver, ka piegādes tarifiem ir jābūt zināmiem savlaicīgi un attiecīgi ir jāpielāgo atbalsta sistēma izdevējiem, koriģējot procentuālo apmēru, kas tiem ir jāmaksā par preses izdevumu piegādi. Turklāt būtu jānosaka termiņi, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Vēstules noslēgumā LPIA lūdz nepieļaut "Latvijas pasta" jauno, novēloti iesniegto tarifu apstiprināšanu 2023.gadam, kā arī nodrošināt preses piegādes sistēmas paredzamību, kas ir būtisks nosacījums mediju daudzveidībai un ilgtspējai un, ievērojot nozares specifiku, iestrādāt normatīvajos aktos termiņu, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Tāpat asociācija prasa nodrošināt starp visiem partneriem panāktā kompromisa - 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem saglabāšanu. LPIA arī lūdz izvērtēt SM atbildību, ilgstoši nespējot nodrošināt savlaicīgu, ar nozares pārstāvjiem saskaņotu, stabilu un paredzamu preses piegāžu pakalpojumu sniegšanu, kā arī nespēju uzraudzīt "Latvijas pasta" darbību.

LPIA arī aicina izvērtēt "Latvijas pasta" novēloto un nesaimniecisko darbību, kas vērsta uz zaudējumu radīšanu preses nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam kopumā, kā arī apsvērt, vai uzņēmums, kas ignorē nozares darbības specifiku un nesadarbojas ar nozares pārstāvjiem, drīkst sniegt universālo pasta pakalpojumu un saņemt kompensācijas no valsts budžeta.

Latvijas Pasts pilnībā noraida Latvijas Preses izdevēju asociācijas paustos izteikumus par it kā vienpusēju abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu izmaiņu virzīšanu apstiprināšanai un ar to saistītajām sekām. Vēl vairāk – Latvijas Pasts pilnībā noliedz spekulācijas par mediju un valsts informatīvās telpas apdraudējumu tarifu maiņas dēļ. Tajā pašā laikā Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Latvijas Pasts tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) atbilstoši spēkā esošajam normatīvo aktu regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām, kas nedrīkst radīt zaudējumus Latvijas Pastam kā valsts uzņēmumam. Lēmumu par tarifiem pieņem SPRK, līdz ar to tas būs izsvērts un pamatots, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus.

Jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu izmaksu aprēķins, tāpat kā citiem universālā pasta pakalpojuma tarifiem, tiek veidots, ievērojot SPRK tarifu aprēķināšanas metodikas nosacījumus un spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas nosaka vienotu piegādes tarifu visā valstī. Līdzīgi kā jebkurā citā nozarē strādājošiem uzņēmumiem, arī Latvijas Pastam 2022.gads nesis būtisku izmaksu pieaugumu.

Krasi augušas gan degvielas un energoresursu, gan darbaspēka izmaksas, liekot atbilstoši plānot arī tarifu izmaiņas abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumam, kuras, par spīti arvien pieaugošajām izmaksām, bija saglabātas nemainīgas kopš 2013. gada. Ja gada pirmajā pusē nekas vēl neliecināja par nepieciešamību plānot šā pakalpojuma tarifa izmaiņas, tieši pēdējos mēnešos tapa skaidrs, ka citas izejas nav.

Vienlaikus jāuzsver – apgalvojums, ka preses izdevējiem piegādes izmaksas dubultosies, neatbilst patiesībai. Paredzamais izmaksu pieaugums izdevējiem, salīdzinot patlaban spēkā esošo tarifu ar to, kas iesniegts izskatīšanai SPRK, ņemot vērā preses izdevumu kompensēšanas mehānismu, ir 8% no kopējām abonēto izdevumu piegādes izmaksām – pārējo kompensēs valsts.

Latvijas Pasta pārstāvji regulāri tiekas ar preses izdevējiem, tajā skaitā Latvijas Preses izdevēju asociāciju, lai pārrunātu aktualitātes, tostarp skaidrojot situāciju ar jauno tarifu aprēķinu un paredzamajām piegādes izmaksām. Atsaucoties uz iepriekšminētajiem aprēķiniem, abonēto preses izdevumu piegādes izmaksas pieaugs par aptuveni 0,01 eiro uz vienību, piemēram, klientiem, kas abonē iknedēļas žurnālus, sadārdzinājums attiecībā uz šāda izdevuma piegādi gada ietvaros varētu veidot 50 centu.

Līdz ar to nav saprotama asociācijas publiskā vēršanās pret Latvijas Pastu, izteikumi par jaunā tarifa radīto apdraudējumu informācijas pieejamības jomā un izplatītā kļūdainā informācija par tarifu pieauguma apmēriem, ko tā norādījusi savā paziņojumā.

Preses izdevēji ir svarīgi Latvijas Pasta sadarbības partneri un klienti, un mēs ļoti augsti vērtējam mūsu sadarbību. Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa. Tādēļ uzņēmums, pārskatot pakalpojumu tarifus, ikreiz prioritāri ņem vērā valsts intereses un vajadzības.

Kā ziņots, valdība 14.jūlijā apstiprināja SM sagatavotos noteikumus par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.Tajā noteikts abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifa dalītā maksājuma procentuālais apmērs, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu no valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem maksā SM.

Tāpat noteikti arī termiņi un kārtība, kādā universālā pasta pakalpojuma sniedzējam jāpieprasa samaksu par sniegtajiem abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumiem un kādā SM jāizmaksā dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu un jāuzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Latvijas Pasts izdod īpašu pastmarku Latvijas karogs – karte.

Šī ir pirmā Latvijā izdotā neregulāras formas pastmarka, un tā veidota kā Latvijas kartes kontūra. Pastmarkas nominālvērtība ir € 0,50, un tā atbilst vienkāršas B klases vēstules nosūtīšanas izmaksām Latvijas teritorijā. Atšķirībā no vairākuma pastmarku Latvijas kontūru simbolizējošajai pastmarkai ir pašlīmējošā pamatne. Pastmarkas tirāža ir viens miljons eksemplāru.

Līdz ar pastmarku izdota arī speciāla aploksne 1000 eksemplāru tirāžā. Šo filatēlijas izdevumu autors ir mākslinieks Ģirts Grīva.

«Neregulāras formas pastmarkas filatēlijas pasaulē ir retums, un mēs pieļaujam, ka Latvijas Pasta izdevums ar laiku varētu kļūt par unikālu vērtību. Jaunā pastmarka ir veltījums Latvijas valstij, apvienojot divus simbolus – valsts teritorijas siluetu un karogu,» skaidro Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

2012. gada pastmarku izdošanas plānu Latvijas Pasts noslēdz ar divām dažādas nominālvērtības pastmarkām sērijā Ziemassvētki. Nākamo filatēlijas jaunumu plānots izdot 2013. gada 11. janvārī.

Pastmarku pirmās dienas zīmogošana paredzēta sestdien, 1. decembrī, no plkst. 10 līdz 16 pasta centrā Sakta, Brīvības bulvārī 32, Rīgā.

Ziemassvētkiem veltītas pastmarkas Latvijas Pasts izdod kopš 1992. gada, un šogad sērija papildināta ar divām jaunām pastmarkām. Jauno pastmarku vizuālais izskats veidots atbilstoši tradicionālajai Ziemassvētku tematikai – ar svētku eglīti un zem tās paslēptām dāvanām. Pirmās dienas aploksnē attēlots ziemas skats ar apsnigušu eglīšu ieskautu māju un sniegavīru, savukārt pirmās dienas zīmogā attēlota izrotāta Ziemassvētku eglīte. Jauno pastmarku dizaina autore ir māksliniece Lilija Dinere.

500 pasaulē bagātākie cilvēki 2022.gada pirmajā pusē zaudējuši 1,4 triljonus dolāru, aplēsusi biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg".

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" līdzdibinātāja un vadītāja Īlona Maska bagātība sarukusi par gandrīz 62 miljardiem dolāru, ASV interneta tirdzniecības giganta "Amazon" vadītāja Džefa Bezosa bagātība samazinājusies par 63 miljardiem dolāru un sociālā tīkla uzņēmuma "Facebook" dibinātāja Marka Zakerberga bagātība sarukusi par vairāk nekā 50%.

Tās ir lielas izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējiem diviem gadiem, kad izteikti bagāto cilvēku turība pieauga, pateicoties valdību un centrālo banku stimulu programmām Covid-19 pandēmijas dēļ.

"Bloomberg" to skaidroja ar straujo procentu likmju pieaugumu centrālajās bankās, lai cīnītos ar augsto inflāciju, kas ietekmē augsta riska aktīvus, tostarp uzņēmumu akcijas.

Latvijas Pasts izdevis jaunu pastmarku sērijā Latvijas pilis - šoreiz pastmarkā attēlota Ungurmuiža, ko atveidojis mākslinieks Ģirts Grīva.

Jaunās pastmarkas tirāža ir 100 tūkstoši eksemplāru, un tajā attēlota Ungurmuižas kunga māja. Pastmarkas nominālvērtība ir 0,98 lati, kas atbilst ierakstītas vēstules nosūtīšanai Latvijas teritorijā.

Kopā ar pastmarku izdota arī pirmās dienas aploksne, kuru rotā Limbažu gleznotāja G. D. Hinša zīmēta Ungurmuižas sienas gleznojuma daļa - grenadieris, kurš līdz šai dienai sargā sava komandiera durvis. Speciālajā zīmogā attēlots Ungurmuižas mansarda stāvā iebūvētais pulkstenis.

Ungurmuiža ir jau 11. pastmarka sērijā Latvijas pilis. Šo sēriju Latvijas Pasts aizsāka 1999.gadā, izdodot pastmarku Rundāles pils. Pastmarkās attēlotas arī Jelgavas, Cesvaines, Jaunmoku, Bīrņu, Jaunpils, Durbes, Stāmerienas, Krustpils, Mežotnes un Bauskas pilis.

Sākoties XXIX olimpiskajām spēlēm, šim notikumam par godu Latvijas Pasts izdeva pastmarku Olimpiskās spēles Pekinā un gadījumā, ja kāds no Latvijas sportistiem kļūs par olimpisko čempionu, apņēmās izdot īpašu pastmarku. Tā kā olimpisko zeltu Latvijai ieguva BMX sacensību uzvarētājs Māris Štrombergs, šī Latvijas sportā izcilā panākuma atzīmēšanai Latvijas Pasts izdos speciālu pastmarku.

Tuvākajā laikā tiks uzsākta jaunās pastmarkas izveide, kas vienlaikus būs veltījums arī BMX 20-gadei Latvijā.

M. Štrombergs ir kļuvis par otro olimpisko čempionu kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. 2000. gadā Sidnejas Olimpiādē zelta medaļu vingrošanā brīvajās kustībās izcīnīja Igors Vihrovs. Latvijas Pasts arī toreiz nozīmīgajam notikumam un sportistam par godu laida klajā speciālu kuponu.

Dzenoties pēc "pelnoša uzņēmuma statusa", Latvijas Pasts nodalīs zaudējumus nesošās jomas meitasuzņēmumos un cels tarifus.

Lai sasniegtu pelnoša uzņēmuma statusu, Latvijas Pasts atvēlējis 3 gadus - līdz 2010. g. beigām un izstrādājis vairākas stratēģijas, pauda AS Latvijas Pasts ģenerāldirektors Ivars Krauklis. "Pirmkārt, jāatbrīvojas no zaudējumus nesošiem projektiem un vairākus soļus jau esam spēruši - atcēluši apjoma atlaides lielajiem klientiem, paaugstinājuši cenas tādiem pakalpojumiem kā maksājumu iekasēšana, eksprespasts u.c., jo esam stingri apņēmušies nevienu pakalpojumu nepārdot zem tirgus cenas, otrkārt, koncentrēsimies uz pamatbiznesu - vēstuļu, preses un pensiju piegādi, pārējo deleģējot jaundibinātiem meitasuzņēmumiem un, treškārt, optimizēsim preses izdevumu piegādi," tā I. Krauklis.

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Zaļā reforma radīs desmitiem miljardu eiro lielus zaudējumus mežsaimniecībai un valsts bagātībai.

Pēdējā laikā Latvijā, neņemot vērā ievērojamo kopējo meža platību pieaugumu, ir raksturīga izteikta tendence strauji palielināt mežu platības, kurās tiek aizliegta mežsaimnieciskā darbība. 2021. gadā 107,9 tūkstošu hektāru lielās meža platībās bija pilnībā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, bet 2022. gadā – jau 143,1 tūkstoša hektāru lielā platībā.

Šogad 5. martā Rīgā notika otrie vērienīgākie protesti pēc 2023. gada 24. aprīļa skolotāju streika gājiena. Latvijas mežsaimnieki protestēja pret valdības iecerēm liegt saimniecisko darbību simtos tūkstošu hektāru lielās meža platībās. Turklāt šie aizliegumi iecerēti bez jebkādām ieplānotām kompensācijām mežu īpašniekiem un nozarē nodarbinātajiem. Marta beigās tikai nedaudzi mediji un visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas ietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem AS Latvijas finieris padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari.

Latvijas Pasts uzsācis jaunu pastmarku sēriju Latvijas autobūves vēsture – Motormuzeja unikālie eksponāti, pirmo pastmarku veltot latviešu autokonstruktora Augusta Krastiņa 1903.gadā būvētajai automašīnai Krastin, kuras vienīgais līdz mūsdienām saglabājies eksemplārs atrodas CSDD Rīgas Motormuzejā.

Auto īpašniece ir Austra Priede-Kļaviņa.

Pastmarkas nominālvērtība ir € 1,39 un tā izdota 100 000 eksemplāru tirāžā. Līdz ar pastmarku izdota arī speciāla aploksne 1500 eksemplāru tirāžā. Pastmarkas un aploksnes dizaina autors ir mākslinieks Ģirts Grīva.

Automašīna Krastin 1903.gadā uzbūvēta Krastin Automobile Company Klīvlendā, ASV, un tās autors ir latviešu izcelsmes autokonstruktors Augusts Krastiņš. A.Krastiņš dzimis 1859.gadā Liepājā, bet 19.gs. beigās aizceļojis uz Ameriku, lai papildinātu zināšanas un gūtu pieredzi atslēdznieka un mašīnbūves profesijā.

Līdz kādam bīdim tika uzskatīts, ka KRASTIN auto ir pazudis Amerikas plašumos. Tomēr, pateicoties Latvijas Antīko automobiļu kluba biedru un viņu ASV kolēģa Raimonda Dreika (Raymond Drake) neatlaidībai, noklīdušais auto tika atrasts Nebraskas štatā.

VAS «Latvijas Pasts» šogad uzsācis 64 jaunu kravas mikroautobusu izmantošanu. Līdz gada beigām plānota vēl 41 tehniski novecojuša mikroautobusa nomaiņa pret jauniem modeļiem, informē uzņēmumā.

«Latvijas Pasts» 2017. gada maijā sāka īstenot pirmo mikroautobusu nomaiņas posmu, kuru pakāpeniski plānots realizēt līdz šī gada beigām, kopumā nodrošinot visu autoparka mikroautobusu atjaunošanu.

«Līdz ar straujo e-komercijas sūtījumu attīstību arvien lielāka nozīme tiek piešķirta sūtījumu piegādes ātrumam. Visā pasaulē sūtījumu piegādes laiks turpina samazināties, tāpēc, sekojot līdz tirgus attīstībai, svarīgi nodrošināt atbilstošu uzņēmuma sniegto pakalpojumu ātrumu, ko veicina gan automobiļu vadītāju darba apstākļu uzlabošana, gan modernāks autoparks,» uzsver Mārcis Vilcāns, «Latvijas Pasta» valdes priekšsēdētājs.

Jaunie mikroautobusi izvēlēti publiska iepirkuma procedūrā, kas paredz četru gadu nomu, izmantojot operatīvā līzinga pakalpojumu. Nomas izmaksas visam periodam ir 1,5 miljoni eiro. Ar jaunajiem auto tiek nomainīti automobiļi, kas sūtījumu piegādei tika ekspluatēti jau kopš 2007. gada.

Konkurences padome (KP) konstatējusi, ka VAS Latvijas Pasts, ļaunprātīgi izmantojot dominējošo stāvokli tirgū, diskriminējusi sava meitasuzņēmuma SIA Mailmaster konkurentus.

VAS Latvijas Pasts piemērots naudas sods 12 tūkstošu eiro apmērā.

Uzņēmumi, kas savu klientu vārdā drukā un ievieto aploksnēs vairumā izsūtāmas vēstules, piemēram, rēķinus un dažādus paziņojumus, sadarbojas ar VAS Latvijas Pasts, kas nodrošina sūtījumu piegādi adresātiem. Lietas izpētes gaitā KP konstatēja, ka savam meitasuzņēmumam VAS Latvijas Pasts par šādu sūtījumu piegādi ir nodrošinājis ievērojami zemākus tarifus nekā citiem uzņēmumiem, tādējādi nodrošinot konkurences priekšrocības tieši SIA Mailmaster.

Tā Rēzeknes novada pašvaldības iepirkumā par 22 tūkstošu nekustamā īpašuma nodokļa paziņojumu sagatavošanu un piegādi, piedāvājot zemāko cenu, uzvarēja SIA Mailmaster – tai VAS Latvijas Pasts nodrošināja par 89% zemāku tarifu par piegādi nekā citam pretendentam, SIA Drukātava.