«Izveidot uzņēmumu ir viegli un ātri. Grūti ir to attīstīt, piesaistot finansējumu, meklējot partnerus, jaunus pielietojumus, jaunas tirgus nišas un klientus. Principā viss, kas sasniegts, tiek sasniegts tikai ar mērķtiecīgu darbu un pašu spēkiem,» tā stāsta pirms diviem gadiem dibinātā uzņēmuma Eventech rīkotājdirektors Ģirts Ozoliņš. Eventech tepat Latvijā ražo ārkārtīgi precīzas iekārtas, kas mēra satelītu atrašanās vietu vairāku desmitu kilometru attālumā no zemes.

Eventech ir tā dēvētais spin-off uzņēmumus, proti, tas attīstījies no Elektronikas un Datorzinātņu institūta (EDI), un start-up kompānijas darbība sākta ar trīs tūkstošu latu pamatkapitālu, kā arī aptuveni desmit tūkstošus latu aizņēmumu.

Kā stāsta Ģ. Ozoliņš, Eventech gadījumā produkts – ierīce, kas mēra satelītu atrašanās vietu – jau bija savā nozarē diezgan labi zināms. Tam jau pirms uzņēmuma dibināšanas bija savs tirgus, savukārt nākotnes plānos ir piedalīšanas Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) konkursos.

Tāpat arī uzņēmums cer piesaistīt riska kapitālu no investīciju fondiem, piemēram, Imprimatur Capital. Nepieciešamā investīciju apjoma amplitūda ir no 150 tūkst. eiro līdz 450 tūkst. eiro.

ASV privātais kosmisko lidojumu uzņēmums "SpaceX" nogādājis kosmosā trešo 60 satelītu partiju projektā "Starlink", kura mērķis ir izvietot orbītā desmitiem tūkstošiem satelītu bezvadu interneta nodrošināšanai jebkurā vietā uz Zemes.

Nesējraķete "Falcon 9" ar satelītiem startēja otrdien plkst.4.19 pēc Latvijas laika no Kanaveralas zemesraga kosmodroma Floridā. Stundu pēc starta raķete nogādāja orbītā satelītus.

Pirmie 60 projekta satelīti tika nogādāti kosmosā pagājušā gada maijā, bet otrā partija - pērnā gada novembrī.

Kādudien nākotnē satelītu skaits var sasniegt 42 000, kas astronomu vidū raisījis bažas, ka spožie metāliskie satelīti var aizēnot skatu uz kosmosu.

Taču "SpaceX" apgalvo, ka sperti soļi, lai mazinātu satelītu atspīdumu, un ar vienu no satelītiem pašreiz tiek pārbaudīta aptumšošanas tehnika.

Kopš pirmā satelīta palaišanas 1957.gadā cilvēce kosmosā ir nosūtījusi nedaudz vairāk par 8000 objektu, liecina ANO dati. Tiek lēsts, ka puse vai ceturtā daļa no tiem vēl darbojas.

Latvijas pirmais satelīts Venta-1, kas izstrādāts sadarbojoties Ventspils Augstskolai un Brēmenes Lietišķo zinātņu universitātei, orbītā ap zemi tiks ievadīts jau šomēnes, informē Ventspils Augstskolas Speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Inta Ozola.

Šobrīd satelīts jau atrodas Indijā, pēc ceļojuma uz Indiju vēlreiz tehniski pārbaudīts un uzmontēts uz nesējraķetes. Venta-1 orbītā tiks nogādāts ar Indijas nesējraķeti PSLV-C38. Indijas kosmosa pētniecības organizācija ISRO ziņo, ka PSLV-C38 tiks palaista kosmosā līdz mēneša beigām. Tā kā raķetes starta brīdi ietekmē ļoti daudz faktoru, tad precīzu starta datumu ISRO parasti publiski iepriekš neziņo, atzīmē I. Ozola. Ar konkrēto startu saistītie speciālisti šobrīd ir informēti, ka starts ir plānots 23. jūnijā un sagaidāms, ka šis datums vairs netiks mainīts.

Satelīts Venta-1 tehniski bija gatavs startam pirms gada ar nesējraķeti PSLV-C34, taču, neveiksmīga novietojuma uz raķetes un lielā satelītu skaita dēļ, aprēķini rādīja, ka risks sadurties ar kādu citu satelītu bija pārāk liels, kādēļ Venta-1 satelīta starts ar PSLV-C34 nenotika.

Medijos publicētā informācija, ka Lembergu ģimenes uzņēmums saņem 2 miljonu pasūtījumu no Auguļa pārraudzītā Latvijas Dzelzceļa pauž nepatiesu informāciju par iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar SIA Bio-Venta tiesību iegūšanu ar biodīzeļdegvielu nodrošināt VAS Latvijas Dzelzceļš meitasuzņēmumu.

Par to Db informē SIA Bio – Venta valdes priekšsēdētājs Arnis Janvars. Viņš skaidro, ka SIA Bio-Venta biodīzeļdegvielas tirgū darbojas kopš 2008.gada rudens un kā jebkurš uzņēmums ir ieinteresēta pastāvēt un veiksmīgi darboties, gūstot peļņu. Lai nodrošinātu saražotās produkcijas realizāciju, uzņēmums pastāvīgi piedaloties dažādos iepirkumu konkursos un cenu aptaujās. Arī uzvara konkursā par biodīzeļdegvielas piegādi, ko izsludinājusi SIA LDz ritošā sastāva serviss, ir SIA Bio-Venta vadības un darbinieku rūpīga un nopietna darba rezultāts, uzsver A. Janvars.

«Rakstā paustais viedoklis par to, ka piedāvājums iesniegts pēdējā brīdī dēļ it kā SIA Bio-Venta rīcībā esošas plašākas informācijas, ir, maigi sakot, nepatiess, jo visi konkursa piedāvājumi tika iesniegti aizzīmogotās aploksnēs, kuru atvēršana notika konkursa komisijas un konkursa dalībnieku klātbūtnē, izslēdzot jebkādu informācijas noplūdi un konkursa rezultātu sarunāšanu. Starpība starp SIA Bio-Venta un SIA Mežrozīte piedāvājumu bija nevis rakstā minētie daži tūkstoši dolāru, bet vairāk par 23 dolāriem par tonnu, kas sastāda vairākus desmitus tūkstošus dolāru. Raksta autorei, protams, vienalga, ka valsts akciju sabiedrība var ietaupīt šādu summu, jo galvenais ir cīņa pret «oligarhiem»», tā A. Janvars, komentējot pietiek.com publicēto.

Līgo dienas rītā veiksmīgi kosmosā tika nogādāts Ventspils Augstskolas zinātnieku izstrādātais Latvijas 1. satelīts Venta-1. Jau pāris stundu pēc satelīta starta Ventspils Augstskolas radiostacijā izdevās uztvert Venta-1 signālu, kas apstiprina to, ka satelīts savu darbību kosmosā uzsācis veiksmīgi. Ar Venta-1 palīdzību paveikts vēl viens nozīmīgs sasniegums – kosmosā nogādāts arī satelīts, kurš pretendē uz pasaulē mazākā satelīta titulu, informē Ventspils Augstskolas speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Inta Ozola.

Ar Harvardas universitātes pētnieka Zaka Mančestera (Zac Manchester) iniciatīvu realizētā projekta KickSat rezultātā ir radīts satelīts sērkociņu kastītes lielumā. Tā izmēri ir 3,2x3,2 cm un tā svars ir 5 grami. KickSat kosmosā nokļuva piestiprināts Venta-1 satelītam. Tā enerģijas avots ir tikai saules baterija, un tā mērķis ir pierādīt, ka arī tāda izmēra satelīts var izdzīvot kosmosā un raidīt informāciju uz zemi.

23. jūnija rītā plkst. 6.59 tika dots starts nesējraķetei, ar kuras palīdzību satelīts Venta-1 tika nogādāts kosmosā. Jau pēc 22 minūtēm Venta-1 atdalījās no nesējraķetes un uzsāka patstāvīgu darbību kosmosā. Venta-1 riņķos Zemajā zemes orbītā (LEO) aptuveni 505 km augstumā. Satelīts zemi apriņķos 16 reizes diennaktī, bet ne vienmēr tā signālu varēs uztvert. Signālu no Latvijas labi varēs uztvert 2-3 reizes dienā aptuveni uz 10 minūtēm.

Kompānijas vēlas gūt kosmosa sniegtās priekšrocības

Uzņēmumi un investori vienmēr ir kādu jaunu iespēju meklējumos, un lielas ambīcijas saistās ne tikai ar lietām, kas atrodamas uz mūsu zemeslodes. Šajā ziņā daži cer, ka jaunu grūdienu korporatīvajai videi un visai pasaules ekonomikai kopumā sniegs kosmosa iespēju apgūšana. Jāņem gan vērā, ka šajā ziņā vismaz pagaidām investīcijas ir visai riskantas, jo daudzas kompānijas ir savā šādu ieguldījumu sākuma posmā un nav izkristalizējušies kādi nozīmīgākie ieguvēji.

Kosmosa iespēju apgūšanā gan iesaistījušies vairāki mūsdienās pašu populārāko tehnoloģiju kompāniju vadītāji, kas, pēc daudzu ekspertu uzskatiem, šajā jomā novedis pie ātrākajām pārmaiņām desmitiem gadu laikā. Piemēram, Tesla dibinātājs Elons Musks īsteno projektu SpaceX, kas strauji kļuvis par vadošo spēlētāju komerciālo satelītu palaišanas tirgū un šajā ziņā pārspējis Eiropas konkurentu Arianespace. Tesla vadītāja tālāks mērķis ir kolonizēt Marsu, ziņo finanšu portāls Barron’s. Tāpat, piemēram, Amazon.com vadītājs Džefs Bezoss īsteno projektu Blue Horizon, kas arī grib iesaistīties satelītu palaišanas tirgū un galu galā no zemes uz kosmosu pārvest smago rūpniecību. Amazon.com šefs norāda, ka zemes orbītā būs pieejams milzīgs apjoms saules enerģijas. Tāpat ilggadējs kosmosa entuziasts ir arī, piemēram, Virgin Group vadītājs Ričards Brensons, kas grib šajā virzienā atvērt komerciālas tūrisma līnijas. Līdzīgas ambīcijas ir arī Microsoft līdzdibinātājam Polam Alenam. Tiek ziņots, ka, piemēram, tāda kompānija kā OneWeb (to balsta tādu uzņēmumu kā Virgin Group, Qualcomm un SoftBank Group finansējums) saņēmusi regulatoru apstiprinājumu par 720 satelītu palaišanu, ko tā plāno sākt darīt nākamajā gadā. Uzņēmuma mērķis ir piedāvāt lētu, ātru internetu visā pasaulē. Savukārt jau pieminētā SpaceX projekta ietvaros cerēts zemes orbītā līdz 2024. gadam palaist vēl 4 tūkst. mazu satelītu. Līdzīgi grandiozi projekti ir jau pieminētajam Džefam Bezosam, kurš norādījis, ka viņa biznesa modelis ir – katru gadu pārdot Amazon.com akcijas aptuveni miljarda vērtībā un šo summu ieguldīt savā kosmosa iespēju apgūšanas Blue Origin projektā.

Orbitālo satelītu komunikāciju operatora SES S.A. (NYSE Euronext Paris and Luxembourg Stock Exchange: SESG), kura viens no teleportiem darbojas Rīgā, ienākumi 2016. gadā ir 2,68 miljardi eiro, kas ir par 2,7% vairāk nekā gadu iepriekš, informē uzņēmuma pārstāvji.

SES noslēgto darījumu un līgumu apjoms, nodrošinot satelītu komunikāciju pakalpojumus visos četros SES biznesa sektoros, proti, video, valdību un uzņēmējdarbības datu pārraidē, un komunikāciju savienojumu nodrošinājumam gaisa un kuģniecības jomā, 2016. gadā palielinājies par 10% salīdzinoši ar iepriekšējo gadu, un ir 8,1 miljards eiro.

Orbitālo satelīta komunikāciju pakalpojumu nodrošinājums raidsabiedrībām video pārraidīšanai, kas ir būtiskākā SES biznesa vertikāle, nodrošinot 68% no visiem uzņēmuma ienākumiem, 2016. gadā uzrāda 4,7 % pieaugumu salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Ienākumi šajā biznesa segmentā bijuši 1 miljards 398.8 miljoni eiro.

Vietējo iedzīvotāju protestu rezultātā apdraudēta SIA Venta FM apsaimniekotās Alsungas zivju miltu rūpnīcas darbība. Pašvaldība noteikusi termiņu līdz 15.martam, kad uzņēmumam jātiek galā ar vides problēmām. 7. martā uzņēmumu kontrolēs Liepājas Reģionālā vides pārvalde.

Ja ierēdņi būtu bijuši striktāki savās prasībās pirms projekta īstenošanas, uzņēmējiem tiktu aiztaupīti papildu izdevumi, reputācijas šķobīšanās un pat bankrota draudi, secina DB, izpētot Alsungas gadījumu.

Sajūsmu par pērn septembrī atklātās Alsungas rūpnīcas darbību, par jaunu darbavietu rašanos un cerībām uz nodokļu pieplūdumu pašvaldības budžetā nomainījis iedzīvotāju sašutums par piesārņotu upīti un neciešamu smaku pašā Alsungas centrā. Protesti pārauga piketā, preses, TV un vides inspektoru iesaistīšanā. Līdzās iedzīvotāju subjektīvajām sūdzībām par smaku konstatēti arī nopietni likuma pārkāpumi, kas uzņēmumam draud ar finansiālām sankcijām un pat ar saimnieciskās darbības apturēšanu. Aculiecinieka video redzams, kā no cisternas kanalizācijas ūdeņus izgāž uz lauka, ko likums aizliedz ziemā darīt. Notekūdeņi tieši ievadīti vietējā upītē. Ražotne pieņemta ekspluatācijā bez lokālajām attīrīšanas iekārtām, kaut gan iesniegumā B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas saņemšanai norādīts, ka notekūdeņi tiek attīrīti uzstādītajās pilna cikla attīrīšanas iekārtās. Alsungas būvvaldes vadītājs Juris Lipsnis taisnojas, ka viņa profesija ir arhitekts, tāpēc viņš nevarot izvērtēt vides aspektus. Saskaņojums ar Valsts vides dienestu esot bijis, un viņam neesot pamata to apšaubīt. «Vides pārvalde bija ar parak­stu apliecinājusi, ka objekts ir gatavs ekspluatācijai,» apgalvo J. Lipsnis. «Bija divi projekti un divi tehniskie noteikumi. Attiecībā uz pašu ražotni viss ir kārtībā, taču attīrīšanas iekārtām saskaņojuma nav,» DB uzsver Liepājas Reģionālās vides pārvaldes direktores vietnieks Roberts Bērziņš.

Beidzot ir panākta vienošanās ar Brēmenes pilsētas Lietišķo zinātņu universitāti par Latvijas nano satelīta Venta-1 palaišanu orbītā.

Satelīta Venta-1 ievadīšana orbītā plānota 2016. gada otrajā ceturksnī ar indiešu nesējraķeti PSLV. Precīzs nesējraķetes starta datums vēl nav apstiprināts, jo tas ir atkarīgs no raķetes galvenās kravas gatavības.

Līguma parakstīšana ir noslēguma fāze nopietnam darba posmam, kas ietvēra pārrunas ar sadarbības partneriem, lai vienotos par satelīta Venta-1 palaišanas nosacījumiem, kā arī frekvenču saskaņošanu.

Pagājušajā mēnesī Ventspils Augstskola saņēma Valsts akciju sabiedrības Elektroniskie sakari apstiprinājumu, ka Venta-1 nepieciešamās radiofrekvences ir iekļautas starptautiskās radiofrekvenču koordinējošās organizācijas ITU Radiosakaru biroja Galvenajā frekvenču reģistrā MFIR un Venta-1 sakaru sistēma ieguvusi starptautisku juridisku aizsardzību. Nokļūšana MIFR reģistrā būtībā ir atļauja satelīta radioiekārtu darbināšanai noteiktajā orbītā. Tuvākajā laikā Ventspils Augstskola saņems arī formālu VAS Elektroniskie Sakari izdotu satelīta radioiekārtu lietošanas atļauju.

Nordea banka piešķīrusi finansējumu palielinājumu SIA Bio-Venta krājumu finansēšanai 2 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji.

Kopējais bankas piešķirtā limita apjoms sasniedz 5,5 miljonus eiro, kas galvenokārt paredzēts uzņēmuma eksporta attīstībai un efektīvai finanšu plūsmas organizēšanai uzņēmumā.

SIA Bio Venta ir lielākais biodīzeļdegvielas ražošanas un pārkraušanas komplekss Baltijā. Uzņēmuma galvenais stratēģiskais produkts ir biodīzeļdegviela, kas tiek ražota no atjaunojamiem dabas resursiem (rapšu sēklām) un ir izmantojama fosilās dīzeļdegvielas vietā. Kā zināms, biodīzeļdegvielu ikdienā patērē transportā kā piejaukumu fosilajai dīzeļdegvielai. Obligātais 5% biodegvielas piejaukums Latvijā ir noteikts no marta līdz novembrim. Uzņēmuma eksporta īpatsvars 2015.gadā no kopējā apgrozījuma šobrīd pārsniedz jau 93%.

Valsts SIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs sadarbībā ar Lietuvas, Igaunijas un Polijas meteoroloģiskajiem dienestiem izstrādājis vienotu un validētu saules radiācijas atlantu Baltijas valstīm, informē VARAM.

Ar šī rīka palīdzību ir iespējams analizēt saules radiācijas intensitātes telpiskās izplatības raksturu, sezonālās iezīmes, kā arī iegūt augstas kvalitātes references vērtības par laika periodu no 1991. līdz 2014. gadam.

Atlants ir balstīts uz CM SAF (projekta Satelītu novērojumu datu pielietošanai klimata monitoringā) izstrādāto datu kopu, kas satur informāciju par dažādiem saules radiācijas parametriem, kas iegūti no satelītu novērojumu informācijas. Šī datu kopa nodrošina ievērojami augstākas kvalitātes informāciju nekā iepriekš izstrādātās datu kopas.

Satelītu novērojumi sniedz būtisku devumu meteoroloģisko un klimatisko procesu analīzē, jo tie nodrošina iespēju apzināt dažādu meteoroloģisko parametru izplatības un mainības raksturu augstā telpiskā izšķirtspējā. Īpaši nozīmīgi tas ir attiecībā uz meteoroloģiskajiem parametriem, tajā skaitā saules radiācijas intensitāti, kuru piezemes novērojumu tīklu nacionālā un reģionālā mērogā nodrošina neliels meteoroloģisko novērojumu staciju tīkls.

Orbitālo satelītu operators SES, samaksājot 20 miljonus ASV dolāru, kļuvis par uzņēmuma O3b Networks kontrolpaketes turētāju ar 50,5% akciju līdzšinējo 49,1% vietā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Darījumu plānots noslēgt šī gada otrajā pusē. Līdz ar to uzņēmuma O3b kopējais kapitāla ieguldījums būs 323 miljoni ASV dolāru jeb 257 miljoni eiro.

Uzņēmums O3b Networks pārvalda 12 augstas caurlaidības satelītu kopumu 8000 km attālumā no Zemes tā sauktajā Zemes Vidējā Orbītā (Medium Earth Orbit MEO), sauktu par šķiedru debesīs. Satelītu kopums, kur katrs atsevišķais satelīts darbojas kā šķiedra, nodrošinot spēju nogādāt līdz 1.6 gigabitiem sekundē (Gbps). MEO orbītā satelīti kustas ātrāk nekā Zeme. Satelīti šķērso horizontu 360 minūtēs. Tas savukārt ļauj satelīta signālam ceļot ar gaismas ātrumu un nest sev līdzi gaismas ātruma savienojamību ar nepārraujamu precizitāti.

Hakatonā «Copernicus Hackathon and Climathon Riga 2018» meklēs risinājumus satelītu datu izmantošanai viedā un klimatam draudzīgā pilsētu pārvaldīšanā.

Pasākums notiks 26. oktobrī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dizaina fabrikā.

«Copernicus Hackathon and Climathon» ir starptautiska iniciatīva, kas vienlaikus notiek visā pasaulē, radot tūkstošiem satelītu datos balstītu ideju un praktisku risinājumu klimata pārmaiņu izraisītām problēmām dažādās pasaules vietās. Rīgā starpdisciplinārām komandām būs jāatbild uz Cēsu, Jelgavas, Salacgrīvas, Liepājas un Valmieras pašvaldības vai pašu definētiem izaicinājumiem. 24 stundu laikā komandām būs jāizstrādā risinājums funkcionējoša prototipa līmenī. Veiksmīgāko risinājumu autori saņems iespēju attīstīt ideju uzņēmējdarbības atbalsta programmās «Copernicus Accelerator» un «Climate-KIC Greenhouse».

SIA Venta FM zivju miltu ražotne sākusi sertifikāciju tirdzniecībai Baltkrievijā.

Alsungas rūpnīcu pēc SIA Venta FM uzaicinājuma 12.septembrī apmeklēja Baltkrievijas Valsts Veterinārā centra Sertifikācijas nodaļas speciālisti, kas, balstoties uz redzēto, izvērtēs ražotnes un produkcijas atbilstību Baltkrievijas standartiem un sanitārajām prasībām.

SIA Venta FM mātes uzņēmums a/s Agrolats jau ilgstoši darbojas Baltkrievijas un citu NVS valstu tirgū, tāpēc arī Venta FM plāno realizēt Alsungā saražotos zivju miltus Muitas ūnijas valstīs, DB informēja Venta FM direktors un līdzīpašnieks Jānis Zoldners. «Gribam diversificēt realizācijas tirgus, lai varētu pārdot savu produkciju arī austrumos no Latvijas. Muitas ūnijas valstīs pieprasījums ir stabils, cenas nav zemākas kā Rietumeiropā,» lēmumu pamato uzņēmējs.

Izmaksātais atbalsta apjoms laukiem pēdējo 11 gadu laikā sasniedzis 2,5 miljardus latus, liecina Lauku Atbalsta dienesta (LAD) apkopotā informācija. Vairāk nekā puse jeb 54 % izmaksāti platību maksājumos un papildu valsts tiešajos maksājumos, kas naudas izteiksmē veido 1,3 miljardus Ls.

ES un valsts finansējums ticis ne vien lauksaimniecībai, bet arī lauku attīstībai, pašvaldībām, lauku teritorijām un lielas summas saņēmušas arī pilsētas, kur atrodas pārstrādes uzņēmumi, ostas. LAD direktore Anna Vītola - Helviga stāsta, ka, izvērtējot projektus, visu aizvadīto gadu laikā vislielāko summu saņēmušas abas nu jau likvidētās cukurfabrikas – Jelgavas – 17 miljonus Ls, bet Liepājas – 10 miljonus Ls, kā arī Zemkopības ministrijas Nekustamie īpašumi, kas meliorācijā ieguldīja ap 10 miljonus Ls. Saldus novadā saimniekojošais SIA Pampāļi ir lielākais lauksaimniecības uzņēmums, kurš līdz šim atbalstā saņēmis 3,2 miljonu Ls. Savukārt no pārstrādes uzņēmumiem lielākā summa tikusi zemnieku kooperatīviem piederošajai piena rūpnīcai Jelgavā SIA Latvijas piens, kam LAD izmaksājusi 2,5 miljonus Ls. Jāatgādina, ka jaunā rūpnīca siera ražošanu uzsāka pērn decembrī un pamazām kāpina ražošanas apjomus.

Izmaiņas valdes sastāvā reģistrētas biodīzeļdegvielas ražotājam no Ventspils SIA Bio-Venta, liecina Lursoft dati.

Valdes priekšsēdētāja amatu uzņēmumā saglabājis Arnis Janvars un valdes locekļa pienākumus tāpat kā līdz šim turpinās pildīt arī Zigurds Erciņš, bet abām amatpersonām valdē 5.martā pievienojušies divi jauni valdes locekļi – Egils Staris un Vjačeslavs Verņuks.

Līdz ar izmaiņu reģistrāciju, no SIA Bio-Venta valdes locekļa pienākumu pildīšanas atcelts Renārs Pūce, kurš amatu ieņēma kopš 2009.gada. Patlaban R. Pūce, pēc aiziešanas no biodīzeļdegvielas ražotāja vadības, turpina būt par SIA Bio-Venta kapitāldaļu turētāja SIA VK Tranzīts un SIA Futbola klubs Ventspilsvaldes locekli.

Baltikums Bank un biodīzeļdegvielas ražošanas un pārkraušanas komplekss SIA Bio-Venta noslēdza līgumu par faktoringa limita piešķiršanu 1.8 milj. EUR apmērā ar termiņu 1 gads, informēja Bio-Venta pārstāve Daiga Kļaviņa.

Piešķirtais finansējums paredzēts SIA Bio-Venta saražotā biodīzeļdegvielas apjoma palielināšanai, jo īpaši palielinot produkcijas noietu Skandināvijas tirgū. Latvijā biodīzeļdegvielas patēriņam ir sezonāls raksturs, savukārt Skandināvijas valstīs B100 tiek patērēts visu gadu. Tieši šī iemesla dēļ Skandināvijas tirgus SIA Bio-Venta esot stratēģiski svarīgs. Pateicoties Baltikums Bank faktoringa limita piešķiršanai, SIA Bio-Venta palielināsies pieejamais naudas līdzekļu apjoms periodā, kad vietējā tirgū realizācijas apjoms ir vismazākais (novembris - marts).

70% no biodegvielas ražošanai nepieciešamā rapša sēklu daudzuma tiek iepirkts no Latvijas zemniekiem, savukārt pārējais ražošanai nepieciešamais rapsis (30%) tiek importēts. Biodīzeļdegvielas ražošanas procesā rodas tādi blakusprodukti kā rapšu rauši, kālija sulfāts un farmaceitiskas kvalitātes glicerīns.

Biodegvielas un bioenerģijas ražotāju asociācija ir noskaņota nepieļaut situāciju, ka valdība nepilda likumu un, iespējams, grasās neizmaksāt pilnā apmērā subsīdijas par saražoto biodegvielu.

Tā, piemēram, saražojot degvielu kvotu apjomā, uzņēmumam BIO-Venta būtu jāsaņem valsts dotācija gandrīz 9 miljonu latu apjomā. Patlaban valsts budžetā visiem ražotājiem kopumā šiem mērķiem ir paredzēti 3,3 miljoni latu. Ja šo summu sadala proporcionāli ražotājiem piešķirtajām kvotām, tad BIO-Venta šogad varētu saņemt 1,1 miljonu latu, kas ir gandrīz deviņas reizes mazāk, nekā paredz valsts likumdošana, skaidro BIO-Venta valdes priekšsēdētājs Arnis Janvars.

Biodegvielas un bioenerģijas ražotāju asociācija uzskata, ka šī likuma nepildīšana var radīt būtisku kaitējumu biodegvielas nozarei kopumā, un cer, ka ar katra uzņēmēja individuālajiem spēkiem un asociācijas aktivitāti izdosies pārliecināt atbilstīgās ministrijas, ka likumā noteiktās subsīdijas ir jāizmaksā pilnā apmērā.

Līdz 40 uzņēmuma "SpaceX" interneta satelītu drīz pēc to palaišanas tika izsisti no orbītas ģeomagnētiskā vētrā, bet tie sadeg atmosfērā un rada maz draudu Zemei, trešdien paziņoja "SpaceX".

Ģeomagnētiskās vētras, kuras izraisa lieli uzliesmojumi uz Saules, rada traucējumus Zemes atmosfēras augšējos slāņos un ietekmē objektus zemās orbītās.

Tīkla "Starlink" 49 satelīti 3.februārī tika palaisti no Kenedija Kosmosa centra Floridas štatā un veiksmīgi iegāja to sākotnējā orbītā, kuras mazākais attālums līdz Zemes virsmai ir 130 kilometru.

"SpaceX" tos ievietoja šajā orbītā, lai veiktu galīgās pārbaudes pirms šo satelītu tālāka lidojuma kosmosā. Tomēr 4.februārī šos satelītus ietekmēja ģeomagnētiskā vētra, teikts Īlona Maska uzņēmuma "SpaceX" paziņojumā.

"Starlink" komanda mēģināja mazināt vētras ietekmi uz satelītiem, tos pārorientējot uz drošu režīmu, tomēr lielākā daļa no tiem nespēja paaugstināt savu orbītu un līdz 40 satelītu "atgriezīsies vai jau ir atgriezušies Zemes atmosfērā", kur tie sadegs.

Aviokompānijas Malaysia Airlines lidmašīna Boeing 777-200 nogāzusies Indijas okeāna dienvidu daļā, un nav cerību atrast kādu izdzīvojušo, atsaucoties uz Malaizijas premjerministru Nadžibu Razaku, raksta Bloomberg.

Pēc pirmdien saņemtajiem datiem un satelītu attēliem, kuros redzamas iespējamās lidmašīnas atlūzas, aizdomas par lidmašīnas avāriju, visdrīzāk, ir apstiprinājušās. Viņš norāda, ka redzamo objektu koordinātes liecina, ka pazudusī lidmašīna atradās tālu no jebkuras iespējamās nolaišanās vietas.

Satelītu datu analīze uzrāda, ka lidmašīna lidojusi pa dienvidu koridoru un tās pēdējā atrašanās vieta bija Indijas okeāna vidus, uz Rietumiem no Austrālijas pilsētas Pērtas.

Premjerministrs atsaucies uz satelītu datu nodrošinātāja Inmarsat Plc un Lielbritānijas Gaisa negadījumu izmeklēšanas centra datu analīzi, kas uzrādīja, ka lidmašina pēc kontaktu pazušanas devusies uz diendiviem. Šis virziens ir bijis uzmanības centrā vairāk nekā nedēļu, kaut arī Malaizijas amatpersonas iepriekš neizlēdza iespēju, ka lidmašina lidojusi pāri Āzijai.

Biodegvielas ražotāja SIA Bio-Venta šogad cer uz apgrozījuma lēcienu, taču nākamo gadu plāno piesardzīgi.

«Līdz gada beigām strādāsim nepārtraukti, līdz pēdējai minūtei, arī svētkos. Sāksim darbu arī janvārī. Un tad skatīsimies, ko dara valdība,» pašreizējo situāciju raksturo SIA Bio-Venta valdes priekšsēdētājs Arnis Janvars. Lūgts komentēt DB rīcībā esošo neoficiālo informāciju, ka Bio-Venta izlikta pārdošanai, uzņēmuma vadītājs atjautā – bet ko mums darīt? No septiņiem uzņēmumiem, kas ir Latvijas Biodegvielas un bioenerģijas asociācijas (LBBA) biedri, seši darbību jau apturējuši, jo bez valsts atbalsta nespēj panākt rentablu darbību.

2012.gadu SIA Bio-Venta gatavojas noslēgt ar 70 miljonu latu apgrozījumu jeb par trešdaļu lielāku nekā pērn. Uzņēmums šogad būs saražojis vairāk nekā 80 tūkstošus tonnu biodegvielas un 52 tūkstošus tonnu rapša raušu. 90% no saražotā šogad tiks realizēti, lēš A. Janvars. Pērn apgrozījums bija nepilni 46 miljoni latu, jo uzņēmums strādāja ar pārtraukumiem un sasniedza vien 60% no ražošanas jaudas. Šogad darbība praktiski nav apturēta, strādāts ar 100% jaudu, apgalvo valdes priekšsēdētājs. Zaudējumi šogad būs ap astoņiem miljoniem latu, turpinot audzēt iepriekšējo divu gadu zaudējumus. Iemesls ir kredīts, par kuru jāmaksā procenti, skaidro A.Janvars. Ja valsts savulaik nebūtu pārkāpusi vienošanos un aizturējusi kompensācijas, uzņēmumam šo kredītsaistību nebūtu.

Biodīzeļdegvielas ražošanas un pārkraušanas komplekss SIA Bio-Venta pēc starpsezonas remontiem atsācis ražošanas procesu.

Tehniski uzņēmums ir gatavs jaunajai ražai, veikti remonti, iekārtas sagatavotas, jau vairākas dienas notiek ražošana, pakāpeniski iedarbinot visas iekārtas. Šogad Bio-Venta tehniski var strādāt ar 100% jaudu, ja vien nebūšot birokrātiski šķēršļi, db.lv apgalvoja SIA Bio-Venta valdes priekšsēdētājs Arnis Janvars.

2011. gada sezonu uzņēmums noslēdza, strādājot ar 60% jaudu un finansiāli ciešot zaudējumus. Šā gada jūlijā Bio-Ventu pilnībā pārņēma Ventspils tranzītbiznesa uzņēmums SIA VK Tranzīts. Jau pērn VK Tranzīts palielināja ietekmi Bio-Ventā (no 66,37% līdz 74%), bet 26% kapitāldaļu vēl saglabāja a/s Ostas investīcijas. Tagad arī tās savā īpašumā ieguvis VK Tranzīts. Šis uzņēmums šonedēļ pilnībā pārņēmis no Ostas investīcijām arī Ventall Termināla daļas. VK Tranzīta kapitāldaļas pieder SIA Coer investīcijas - 43,8%, a/s SAVA - 11,1%, a/s ALA Investments - 45,1%.

Īstenojot savvaļas lašu un taimiņu dabiskā nārsta aizsardzības pasākumus, Valsts vides dienesta (VVD) inspektori no 12. līdz 18. oktobrim no ūdenstilpēm izņēmuši 55 bezsaimnieka tīklus.

Visaktīvākie maluzvejnieki aizvadītajā nedēļā bijuši Ventā un Salacas upes baseinā. Salacā uzieto tīklu garums – viens kilometrs 75 metri, informē VVD.

Aizvadītajā nedēļā kopumā notikušas 62 pārbaudes lašupēs un Baltijas jūras piekrastē. Pastiprināti reidi notika Gaujā, Salacā, Ventā un to baseina upēs. No ūdenstilpēm VVD inspektori izņēmuši 55 bezsaimnieka tīklus, kas ir par 22 tīkliem vairāk nekā aizvadītajā nedēļā. Aktīva maluzvejnieku darbība fiksēta Ventā un Salacas upes baseinā. Ventā izņemti 20 bezsaimnieka zvejas tīkli, savukārt Salacā 17 tīkli ar kopējo garumu viens kilometrs 75 metri.

Tāpat makšķerēšanas un zvejas noteikumu pārbaužu laikā izrakstīti 3 administratīvā pārkāpuma protokoli par makšķerēšanas un zvejas noteikumu neievērošanu. Valmieras pusē vīrietim piemērots administratīvais sods 25 eiro apmērā.

Drīzumā jaunattīstības valstīs Āfrikā, Latīņamerikā, Āzijā, Klusajā okeānā un Tuvajos Austrumos ātrgaitas internets būs pieejams ar satelītu palīdzību. Kompānija O3b Networks, Ltd. iecerējusi palaist astoņus satelītus, lai attāliem zemeslodes rajoniem varētu nodrošināt internetu.

Pirmie četri projekta satelīti orbītā ap zemeslodi, izmantojot Krievijas nesējraķeti Soyuz, tika nogādāti jau otrdien, savukārt vēl četru starts paredzēts šā gada otrajā pusē. Plānots, ka satelītu tīkls darbu uzsāks jau šā gada novembrī, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

O3b - kas nozīmē «pārējie trīs miljardi» (the other 3 billion), tādējādi atsaucoties uz pasaules iedzīvotāju skaitu, kuriem patlaban nav vai ir ierobežota pieeja ātrgaitas internetam - ar savu programmu iecerējusi daudzās pasaules valstīs piedāvāt lētu ātrgaitas internetu un mobilos sakarus. Kompānija norāda, ka ar satelītiem būs iespējams piedāvāt internetu 70% zemeslodes iedzīvotāju. Tāpat O3b Networks plāno nodrošināt ātrgaitas internetu arī kruīza kuģiem, kas ceļo pa pasaules okeāniem.

Zinātnes komercializācijas platforma "Komercializācijas reaktors" un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) nule ir parakstījuši sadarbības memorandu par Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Biznesa inkubācijas centra izveidi Rīgā, informēja "Komercializācijas reaktora" vadītājs Nikolajs Adamovičs.

N.Adamovičs pauda gandarījumu par izveidoto sinerģiju ar Baltijā vērienīgāko inženierzinātņu centru – RTU. "Šādi radīsim platformu, kurā apvienota "Komercializācijas reaktora" pieredze zinātnisko atklājumu komercializācijā un RTU zinātniskā un tehnoloģiskā bāze. Tā mēs veicināsim kosmosa tehnoloģiju nozares izaugsmi un uzņēmumu attīstību, lai no tā iespējami vairāk iegūtu Latvijas un starptautiskā sabiedrība," uzsvēra N.Adamovičs.

Pēc viņa teiktā, inkubators ir priekšnosacījums ātrākai zināšanu apmaiņai, jaunu inovāciju radīšanai un pārnesei, komercializācijai, kā arī papildu finansējuma piesaistei jaunuzņēmumu attīstībai, tai skaitā arī no EKA.