SIA Bright ir attīstījusies par pilna servisa digitālo aģentūru, lai gan 2011. gadā uzņēmums sāka ar virtuālo tūru izstrādi

Virtuālās tūres ir palikušas kā mazs papildpakalpojums, saka Zane Šneidere, SIA Bright līdzīpašniece.

Kādu laiku, izstrādājot tūres, komanda saprata, ka uzņēmuma grafiskie dizaineri un programmētāji var daudz vairāk. «Kļuva neinteresanti. Tas bija nišas produkts – lai gan mainījās telpas, ko fotografējām, tehnoloģija visu laiku bija viena un tā pati. Gribējās jaunus izaicinājumus, darīt kaut ko interesantāku, sarežģītāku,» atzīst Kaspars Bleikšs, SIA Bright līdzīpašnieks.

Reizēm viņi klientus pat atrunā no virtuālo tūru veidošanas, jo tagad daudz vairāk var pateikt ar video, turklāt to var izmantot ne vien mājaslapā, bet arī sociālajos tīklos, YouTube u.tml. «Vienu laiku virtuālās tūres bija modes kliedziens. Tagad tās vairs nav aktuālas. Ja runājam par tādu nišu kā dzīvokļu pārdošana vai īre, tad tur virtuālās tūres joprojām labi strādā. Citās jomās video ar labu scenāriju ir daudz iespaidīgāki,» vērtē Zane. Kaspars piebilst, ka tad, ja video skatītāju neaizrauj pirmajās piecās sekundēs, tālāk to neskatīsies. Viņiem bieži vien prasa piecu minūšu mārketinga video, un tad nākas ilgi skaidrot, ka mūsdienās viena minūte jau ir daudz. «Cilvēki novērtē savu laiku, ir nepacietīgi un nedaudz slinkāki, meklējot informāciju,» novērojis Kaspars. Lietotājam ir svarīgi saprast, kā rīkoties un cik daudz laika tas prasīs. Varbūt minūtes cilvēkam nav žēl, bet, ja būs jāveic daudzi un neskaidri soļi, viņš, iespējams, meklēs ko vienkāršāku, un mājaslapas īpašnieks šo potenciālo klientu būs zaudējis.

Pirmdien zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tikās ar Šanhajas amatpersonām un uzņēmējiem no Ķīnas. Šanhajas delegācijas vizītes laikā zemkopības ministrs pārrunāja abu valstu turpmākās sadarbības iespējas tirdzniecības jomā, informē Zemkopības ministrija.

Tikšanās laikā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ar Šanhajas amatpersonām un uzņēmējiem pārrunāja piena pārstrādes uzņēmuma Food Union interesi eksportēt piena produktus uz Ķīnu, kā arī sadarboties ar Ķīnas uzņēmējiem produktu ražošanā.

«Ķīna ir viena no lielākajām Eiropas Savienības tirdzniecības partnerēm, un Latvijai jau tagad ir izveidojusies stabila sadarbība ar šīs valsts uzņēmējiem. No Latvijas tiek eksportētas saldētas ogas, galvenokārt, mellenes, kā arī kokmateriāli. Piena pārstrādes uzņēmuma Food Union sadarbība ar vienu no lielākajiem Ķīnas pārtikas ražošanas uzņēmumiem Bright Food varētu būt apliecinājums tam, ka Ķīna arī turpmāk būs eksporta tirgus, kur realizēt Latvijas produktus ilgtermiņā,» norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Valsts atbalsts sadarbības sekmēšanai lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā ir būtisks faktors to zaļināšanai un ilgtspējīgai attīstībai, kas primāri veicinātu SEG emisiju samazināšanu un aprites ekonomikas principu ieviešanu klimata mērķu sasniegšanu ES zaļā kursa ietvaros.

AER izmantošanas potenciāls lauksaimniecībā ir milzīgs, tomēr to var kavēt dažādi sķēršļi, kas nereti gulstas tieši uz uzņēmēju pleciem.

Kā veicināt AER izmantošanu lauksaimniecības un saistīto nozaru attīstībā, īpaši pārtikas ražošanā, enerģētikas un transporta sektorā, kā stiprināt uzņēmēju kapacitāti un veicināt starpnozaru, pašvaldību un valsts sadarbību nākotnē?

Nozares pārstāvji un eksperti par AER sektora attīstībai svarīgākajiem jautājumiem diskutēs konferencē "Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai', kas 7. oktobrī tiek rīkota sadarbībā ar Latvijas Atjaunojamās enerģijas federāciju, Latvijas Biogāzes asociāciju un Bright Biomethane.

Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums Food Union šodien nosūtījis pirmo saldējumu Ekselence un Nu Smoothie kravu uz Šanhaju, Ķīnā, tādējādi kļūstot par pirmo piena produktu ražotāju Latvijā, kas uzsācis eksportu uz Ķīnu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Precīza tirgū virzīšanas stratēģija un aktivitātes vēl tiek plānotas, taču provizoriskā saldējumu Ekselence dubultajā šokolādes pārklājumā un augļu sorbetu Nu Smoothie cena būs aptuveni 4 EUR gabalā.

Pirmā saldējuma krava uz Ķīnu ir 10 tonnas jeb 2 jūras konteineri. Katrā konteinerā ir 75 000 paciņu saldējuma. Plānots, ka pēc 45-60 dienu jūras ceļa no Rīgas brīvostas uz Hamburgas ostu un tad uz Šanhaju, saldējumi Šanhajas premiālajos veikalos City Super, City Shop un Ole parādīsies jau pašā augusta sākumā. Šis sūtījums organizēts sadarbībā ar Ķīnas Tautas Republikas trešo lielāko pārtikas koncernu Bright Food Group. Mēneša laikā ir plānots nosūtīt jau nākamo saldējuma kravu.

Piena pārstrādes uzņēmumā Food Union viesojušies Šanhajas pašvaldības vadības un Ķīnas trešā lielākā pārtikas koncerna Bright Food vadības delegācija, lai iepazītos ar Latviju un tās uzņēmējdarbības, īpaši uzņēmuma Food Union, potenciālu sadarbībai piena produktu importam uz Ķīnas tirgu.

Food Union šodien iepazīstināja Ķīnas delegātus ar Ķīnai paredzētajiem piena produktiem – saldējumu, krēmsieru, sviestu, pienu un piena dzērieniem, informē uzņēmuma pārstāvji.

Bright Food (Group) Co. priekšsēdētājs Ljui Jundzje skaidro, ka Latvija ir realizējusi karantīnas procesu piena produktu eksportam uz Ķīnu, UN Food Union saņems šādu sertifikātu produktu eksportam uz Ķīnu. Tādējādi tiks radītas pilnībā jaunas iespējas biznesa sadarbībai starp Latvijas un Ķīnas uzņēmumiem, kas sniegs ieguvumu patērētājiem abās valstīs.

AS Rīgas piena kombināts (Food Union grupas) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs uzsver, ka sadarbība varētu strukturāli mainīt Latvijas piensaimniecības nozari, un cerams, ka jau sešu mēnešu laikā Ķīnas pircēji varēs baudīt Latvijā ražotu 100% dabīgu saldējumu Ekselence un Rasa svaigo krēmsieru un saldkrējuma sviestu.

Koncerns Food Union Ķīnas tirgū plāno startēt ar zīmola Kārums biezpiena sieriņiem, tos ražojot uz vietas, bet izmantojot no Latvijas atvestu biezpienu, šodien piena nozares attīstībai veltītā diskusijā informēja koncerna Food Union sastāvā esošā AS Rīgas piena kombināts valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs

Viņš sacīja, ka koncerna mērķis ir turpināt pērn sākto stratēģiju ar mērķi «Ķīnā investēt un arī nopelnīt».

Nākamais solis ir pašiem savu pārstrādes jaudu izveide Ķīnā.

«Plānojam izveidot ražotnes, kur tiks ražoti zīmola Kārums biezpiena sieriņi. No Latvijas uz Ķīnu vedīsim biezpienu, bet viss pārējais - sieriņu veidošana, formēšana, pārklāšana ar glazūru, notiks uz vietas Ķīnas ražotnē,» norādīja Staņēvičs.

Viņš arī sacīja, ka uzņēmums Ķīnā startēs ar Limbažu piens zīmolu, kas tulkojumā nozīmējot «lielais baltais nams».

«Tas ir labs nosaukums, kas zināmā mērā norāda uz kvalitāti. Ķīnā ir paranoiskas bailes no vietējiem produktiem, līdz ar to ir liels pieprasījums pēc drošas, veselīgas un tīras pārtikas no Eiropas,» sacīja Staņēvičs.

Latvijas piena produktu ražotājs Food Union atver pirmo Ekselence saldējuma popup veikalu vienā no Šanhajas ievērojamākajiem iepirkšanās centriem New World Dai Maru, kuru dienā apmeklē apmēram 100 000 cilvēku. No šodienas Latvijas saldējums ir nopērkams Ķīnā. Food Union ir pirmais piena produktu ražotājs no Baltijas, kam izdevies iekļūt Ķīnas tirgū, informē uzņēmumā.

«Tieši pirms trim mēnešiem kuģis ar Latvijā ražotu saldējumu pameta mūsu krastu un uzsāka ceļu uz Ķīnu. Šodien man ir gods un prieks sveikt šo kuģi un paziņot, ka pirmais Latvijas saldējuma Ekselence popup veikals Ķīnā ir atvērts,» atverot pirmo Ekselence saldējuma popup veikalu Ķīnā, uzrunā sacīja Normunds Staņēvičs, AS Rīgas piena kombināts (Food Union Group) valdes priekšsēdētājs.

«Tas nebūtu iespējams bez mūsu draugu un biznesa partneru – Bright Food Group – atbalsta. Tāpat es vēlos uzsvērt starpvaldību attiecību nozīmi šī projekta veiksmīgā realizācijā, kā arī izcilo darbu, ko paveica Latvijas un Ķīnas vēstniecības, Latvijas Zemkopības ministrija un LIAA,» papildina Staņēvičs.

Kamēr līdz Ziemas Olimpisko spēļu atklāšanai ir palikušas vien dažas dienas, Sočos sāk iebraukt žurnālisti no dažādām pasaules valstīm. Reģistrējoties viesnīcu numuriņos, tiek aprakstīti gan «briesmīgie» apstākļi, gan vērsta uzmanība uz to, ka no deviņām mediju pārstāvjiem paredzētām viesnīcām uzbūvētas ir tikai sešas, raksta Washington Post.

Atlikušās viesnīcas, kurās bija plānots izmitināt žurnālistus, vēl aizvien tiek būvētas. Žurnālisti ziņo, ka ūdens viesnīcu numuriņos nav dzerams. Savukārt kāds vācu fotogrāfs pauda, ka ap viesnīcām klimst suņi, un ik pa laikam pa viesnīcas numuriņiem «klīst» būvdarbu veicēji.

Piemēram, ASV televīzijas kompānija CNN Soču Olimpiādes mediju viesnīcā iepriekš pasūtīja vienpadsmit numuriņus, taču, amerikāņu žurnālistiem ierodoties Sočos, pieejama bija tikai viena istabiņa.

«Man ir piešķirta istabiņa!» savā Twitter kontā prieku pauž The Guardian Maskavas korespondents Šons Wokers (Shaun Walker). «Bez interneta un apkures, bet te vismaz ir gulta,» norādīja žurnālists. Vēlāk Š. Vokers informēja, ka viesnīcā pēc mazāk nekā vienas dienas darba salūza lifts un žurnālistam nācās izmantot kāpnes. Savukārt no kāpnēm, kas paredzētas avārijas izejai, viņam diemžēl nav izdevies nokļūt īstajā stāvā, jo durvis uz stāvu, kur atrodas viņa numuriņš, bija aizslēgtas.

«Latvieši nebeidz fascinēt ar savām nenovērtējami augstajām tehnoloģiskajām zināšanām un inteliģenci. [..] Tomēr bez pastāvīgas klātesamības nodrošināšanas ir grūti radīt atpazītu un uzticamu valsts pārstāvniecību Silīcija ielejā,» tā pēc latviešu start-up misijas Kalifornijas tehnoloģiju mekā – Silīcija ielejā – rezumējis investors Deivids Emersons (Davis Emerson), kurš pārstāv Harward Business School Angels.

«Diemžēl pavadītais laiks Silīcija ielejā ir pārāk īss, lai uzņēmēji pilnībā adaptētos šajā specifiskajā biznesa kultūrā un spētu sevi pārliecinoši prezentēt investoriem,» norādīja D. Emersons.

Viņš gan atzina, ka Latvijai ir ļoti labs potenciāls kļūt par vienu no pasaules tehnoloģiskās ekspertīzes centriem.

Kā Db.lv jau ziņoja, no šī gada 28. janvāra līdz 7. februārim Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar jaunuzņēmumu atbalsta organizāciju StartupLatvia organizēja Latvijas start-up kompāniju trešo misiju Silīcija ielejā.

Trešajā tirdzniecības misijā Silīcija ielejā devās seši vietējie Latvijas tehnoloģiju nozares jaunuzņēmumi - Branchtrack, Walmoo, Prime AVG, Bright Field Technologies, Amber Games un Rīgas Reģiona biznesa attīstības inkubators.

Latvijas energokompānija AS Latvenergo virtuāli vērusi durvis uz saviem ražošanas objektiem – Daugavas hidroelektrostacijām (HES), klajā laižot interesantu projektu – HES interaktīvo tūri, informē Latvenergo preses sekretāre Sandra Vējiņa.

Tūre ir virtuāls, vizuāli oriģināls un izzinošs ceļojums pa Daugavu, iepazīstot Rīgas, Ķeguma un Pļaviņu HES, kā arī uzzinot daudz interesanta par elektrības ražošanu hidroelektrostacijās un citām šai jomai saistītām lietām - zaļo enerģiju, zivju resursu atjaunošanu, palu specifiku, remontdarbiem ūdenskrātuvēs u.c.).

Projekta galvenā ideja ir atraktīvi parādīt ražošanas procesu HES vienkāršotā veidā. Tūrē apkopoti interesanti fakti un vizuālie materiāli foto un video formātā par Daugavas HES un par elektroenerģijas ražošanu hidroelektrostacijās kopumā. Iespējams pašiem virtuāli apmeklēt AS Latvenergo Daugavas HES ar 3600 panorāmasfotogrāfiju palīdzību, apskatot ražošanas objektus gan no ārpuses, gan, ielūkojoties interjerā. Tāpat var aplūkot visus Daugavas HES šķērsgriezumāar interaktīviem elementiem, lai saprastu pamatlietas, no kurām sastāv un kā funkcionē HES, kā arī animācijā uzzināt par Daugavas HES un to nozīmi Latvijā un reģionā.

Uzņēmums TP Vision šogad sācis ražot Philips televizorus uz Android operētājsistēmas bāzes.

Jau zināms, ka pirmie šīs jaunās sērijas Philips 9800 televizori pārdošanā būs septembrī, informē kompānijas pārstāvji.

Philips televizori ar Android operētājsistēmu atbalstīs tiešsaistes un netiešsaistes režīmus. Pieslēdzot televizoru internetam, būs iespējams lietot Philips Smart TV un izmantot Google Play Android sistēmu piedāvāto klāstu lietojumprogrammām, spēlēm, televīzijām un tiešsaistes pakalpojumiem.

Ultra HD attēla izšķirtspēju nodrošina Micro Dimming Premium, bet attēla kontrastu uzlabo tehnoloģija Bright Pro. Philips 9800 jaunajiem televizoriem ir četrpusējs Ambilight apgaismojums.

Eiropas Savienības Zaļais kurss pieprasa zaļināt visu tautsaimniecību kopumā, savukārt pie varas esošo politiķu bailes no konkrētu lēmumu pieņemšanas rezultēsies ar nespēju izpildīt Latvijas uzņemtās saistības, kā dēļ cietēji būs visi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš. Viņš norāda, ka problēmas sakne meklējama komunikācijas trūkumā dažādu ministriju vidū, kā ietekmē pieņemtie – sākotnēji šķietami pareizie – lēmumi rada pozitīvu efektu īstermiņā, bet ilgtermiņā – problēmas.

Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar Bright Biomethane rīkotajā konferencē Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai.

Nesagaidot teritorijas zonējuma maiņu, investors, kas vēl pavasarī bija iecerējis Dreiliņos attīstīt vieglās rūpniecības ražošanas - elektronikas - uzņēmumu un ar to saistītu noliktavu kompleksu, vasarā no šīs ieceres ir atteicies, pastāstīja nekustamā īpašuma projektu attīstīšanas uzņēmuma SIA Pamati XXI valdes loceklis Mārtiņš Jansons.

Šī gada aprīlī Pamati XXI un tā meitassabiedrība SIA DUL Investments Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā iesniedza iesniegumus par teritorijas plānotās izmantošanas zonējuma maiņu diviem zemesgabaliem Dreiliņos, kopumā aptuveni septiņu hektāru platībā, lai būvētu vieglās rūpniecības ražošanas uzņēmumu.

Uzņēmēji uz sev piederošajiem zemesgabaliem Ulbrokas ielā 38, pie projektētā Dzelzavas ielas turpinājuma, vēlējās izbūvēt elektronikas ražotnes, noliktavas un citas rūpniecībai nepieciešamās būves. Teritorijā jau atrodas divas noliktavas, no kurām viena ir arī administrācijas ēka. Saskaņā ar uzņēmēju plāniem tām līdzās bija iecerēts izbūvēt vēl četras noliktavas.

Austrija nereti tiek uztverta kā «piedeva» Vācijai, un, tā kā ne visiem ir pa spēkam uzreiz ielauzties tās tirgū, Austrija var būt valsts, ar ko sākt eksportu šajā virzienā

Eksporta konsultāciju un tirgus izpētes kompānijas GatewayBaltic pieredze liecina, ka Austrija nav pārāk populārs galamērķis Latvijas eksportējošajiem uzņēmumiem. To apliecina arī statistikas dati, jo Austrija ir tikai 29. lielākā Latvijas eksporta partnere, raksturo Inese Andersone, GatewayBaltic direktore. Latvijas uzņēmumu vidū Austrija bieži tiek uztverta nevis kā atsevišķa valsts, bet kā «piedeva» vienam no aktuālākajiem eksporta tirgiem – Vācijai. Viņas vadītā uzņēmuma pieredze liecina, ka biznesa kultūras ziņā Austrija tik tiešām daudzējādā ziņā ir līdzīga Vācijai, kaut gan pašiem austriešiem noteikti nepatiks, ja viņus pielīdzinās lielajam kaimiņam. Austrieši uzsver savu kultūru, atšķirīgās tradīcijas, valodas dialektu un Austroungārijas vēsturi, taču vienlaicīgi Austrijas ilggadējā ciešā komunikācija ar Vāciju ir radījusi pamatu līdzīgam domāšanas veidam un biznesa darījumu veikšanas paradumiem. «Tur biznesa vide ir ļoti formāla, pat vēl formālāka nekā Vācijā, piemēram, pat ilggadējus sadarbības partnerus pierasts uzrunāt uzvārdā, nevis vārdā, piemēram, par Kalniņa kungu vai kundzi. Ir svarīga punktualitāte, augsta kvalitāte,» teic I. Andersone. Arī SIA Silvanols valdes priekšsēdētājs Artjoms Borcovs norāda, ka biznesa vidē dominē vācu kultūra, kas nozīmē precizitāti, formulētas un skaidras prasības. Novirzes no sākotnējā plāna nav pieļaujamas. «Lai sasniegtu kvalitatīvu rezultātu un spētu konkurēt Austrijas tirgū, ir jābūt ļoti strukturētiem un mērķtiecīgiem,» viņš saka.

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Latvijas kamaniņbraucēji Elīza Tīruma un Kristers Aparjods, kā arī divnieku ekipāža Mārtiņš Bots/Roberts Plūme Pekinas olimpisko spēļu komandu stafetē izcīnīja bronzas medaļas, bet trešo reizi pēc kārtas olimpiskā čempiona titulu ieguva Vācija.

Vācija, kuras sastāvā bija Natālija Geizenbergere, Johanness Ludvigs, kā arī divnieku ekipāža Tobiass Vendls un Tobiass Arlts, finišēja pēc trīs minūtēm un 3,406 sekundēm, kas ir jauns trases rekords.

Sudraba medaļu izcīnīja Austrija, kuras komandā startēja Madeleine Egle, Volfgangs Kindls un Tomass Šteijs/Lorencs Kollers. No līderes Austrija atpalika 0,08 sekundes. Latvijas komanda sekoja ROC un Kanādas komandām, trešo reizi sacensībās sasniedzot jaunu rekordu, kuru gan pēc tam vēl laboja Austrija un Vācija. No līderes Latvijas komanda atpalika 0,948 sekundes.

Tīruma pieļāva nelielu kļūdu un atpalika no tobrīdējās līderes ROC, bet Aparjods ar labu reakcijas laiku un veiksmīgu braucienu samazināja starpību un Bots/Plūme pārspēja ROC rezultātu.

Kukuļdošanā apsūdzētajam un no amata atstādinātajam Finanšu ministrijas (FM) ierēdnim Vladimiram Vaškevičam Austrijā atņemta pase, lai ierobežotu viņa pārvietošanos.

«Kā jūs zināt, viņš Austrijā tika ievietots citā ārstniecības iestādē, kur viņam tika nodrošināta apsardze. Advokāti pārsūdzēja, un šis lēmums tika atcelts. Viņam ir atņemta pase, lai viņš nevarētu nekur izbraukt, bet pašreiz šis process par iespējamo viņa izdošanu Latvijai vēl arvien ir procesā,» šodien Latvijas Radio stāstīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Prokuratūras sadarbības partneri Austrijā risina jautājumu par Vaškeviča izdošanu Latvijai, taču prasība par bijušā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka izdošanu noraidīta vēl nav.

Kamēr Latvijā ieviests visaptverošs “lokdauns” jeb mājsēde, kā rezultātā apturēta vairāku nozaru darbība, daudzās citās valstīs ierobežojumi atcelti pavisam.

Lielākajā daļā Eiropas valstu uzņēmējdarbību ietekmējoši ierobežojumi šobrīd vairs nepastāv, vairākās valstīs arī Covid-19 sertifikātu pieprasīšana klientiem atstāta pašu uzņēmēju rokās un nav noteikta kā obligāta prasība. Piemēram, Skandināvijas valstīs visi pakalpojumi šobrīd pieejami ikvienam, neatkarīgi no vakcinācijas vai pārslimošanas statusa.

Līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, uzrādot Covid-19 sertifikātu, praktiski nekādi ierobežojumi nepastāv arī Francijā, Itālijā, Austrijā un Vācijā. 3. novembrī Covid-19 slimnieku skaits uz miljons iedzīvotājiem Austrijā bija 605,39, Vācijā – 236,33, Francijā – 85,94, bet Itālijā – 72,02, kas ir teju 17 reizes mazāk nekā Latvijā. Šajās valstīs vakcinētie, pārslimojušie un atsevišķos gadījumos arī cilvēki, kuri var uzrādīt negatīva testa rezultātus, drīkst doties gan uz restorāniem, kafejnīcām un bāriem, gan apmeklēt dažādus kultūras pasākumus un sporta zāles. Tāpat, uzrādot sertifikātu, atļauts saņemt arī skaistumkopšanas pakalpojumus. Tajā pašā laikā vakcinācijas aptvere, vismaz divās no šīm valstīm, nav būtiski lielāka kā Latvijā, liecina Our World in Data.

Santas Pīlēnas kolorīts un radošais tvēriens ir pelnījis uzmanību. Vien tagad tas tiek likts lietā no jaunās dzīvesvietas Austrijā.

Nesenā pārcelšanās ir kā skaists, bet trausls porcelāns, ko pagaidām vēl negribas pamatīgi cilāt. Tai pašā laikā Santa pastāsta daudz.

Fragments no intervijas, kas publicēta laikraksta Dienas Bizness izdevumā Dzīves Garša:

Kad uzrunāju intervijai, bijāt atsaucīga, tomēr uzreiz norādījāt, ka ar ģimeni esat pārcēlusies uz Austriju un nezināt, kad būsiet Rīgā. Lēmums ar lielu ģimeni pārcelties uz dzīvi citā valstī nav vieglprātīgs. Kas pabīdīja uz tik nozīmīgām pārmaiņām?

Lēmums par pārcelšanos nebija spontāns, bet rūpīgi izauklēts. Pirmo reizi šādu ideju mums piespēlēja dzīve pirms vairāk nekā diviem gadiem, sēžot slavenā mākslinieka Fernāna Ležēra bijušajā Parīzes ateljē. Tā soli pa solim nonācām līdz vietai, kur šobrīd esam.

No trešdienas atkal tiks atļauti sociālie braucieni pāri Vācijas un Austrijas robežai, lai varētu tikties draugi un radinieki, Vācijas dienvidos un Austrijā turpinot mazināties koronavīrusa inficēšanās līmenim.

Bavārijas premjers Markuss Zēders par to pavēstīja pēc tikšanās ar Austrijas kancleru Sebastianu Kurcu.

Atkal tiks atļauta iepirkšanās kaimiņvalstī, sacīja Zēders.

Kurcs pavēstīja, ka Austrija no 19.maija atkal būs atvērta tūristiem, bet Bavārija tiks atvērta tūrismam divas dienas vēlāk.

Inficēšanās līmenis samazinājies gan Bavārijā, gan Austrijā, un Bavārijā tas pēdējās septiņās dienās ir 116 uz 100 000 iedzīvotāju, bet Austrijā - zem 100.

Lielākajā daļā Austrijas no svētdienas atcelti ierobežojumi cilvēkiem, kas vakcinēti pret Covid-19, bet nevakcinētie cilvēki arī turpmāk drīkstēs pamest dzīvesvietas vienīgi konkrētu vajadzību dēļ, tostarp, lai iegādātos pārtiku un pirmās nepieciešamības preces, apmeklētu ārstu vai lai sportotu.

Gan vakcinētajiem, gan nevakcinētajiem cilvēkiem stingrie ierobežojumi bija spēkā trīs nedēļās.

Noteikumi atšķiras pa reģioniem, bet no svētdienas lielākoties darbu ļauts atsākt teātriem, muzejiem un citām kultūras un izklaides iestādēm, bet no pirmdienas durvis vērs arī veikali, kas nepārdod pirmās nepieciešamības preces.

Vairākos reģionos no šodienas atvērti arī restorāni un viesnīcas. Visos gadījumos restorāni drīkstēs strādāt tikai līdz plkst.23 un visur sabiedriskajā transportā, veikalu iekštelpās un citās sabiedriskajās telpās arī turpmāk obligātas būs sejas maskas.

Jaunais Austrijas kanclers Karls Nēhammers pagājušajā nedēļā nodēvēja jaunos noteikumus par "atvēršanos ar drošības jostu", dodot Austrijas reģioniem tiesības atvieglot vai pastiprināt ierobežojumus atkarībā no situācijas.

Eiropā simtiem tūristu ar jauno koronavīrusu inficējušies Austrijā Tiroles kalnu slēpošanas kūrortā Išglā, vēsta žurnāls "Der Spiegel" un vairāki citi Vācijas mediji.

Kā norāda žurnāls, daudzi tūristi inficējušies no bārmeņa bārā "Kitzloch", turklāt varasiestādes nav spērušas nekādus soļus.

Desmitiem tūristu no Dānijas, Vācijas un Islandes, kas apmeklējuši Išglu, pēc atgriešanās dzimtenē diagnosticēts koronavīruss, vēsta raidsabiedrība N-tv.

Tiroles varasiestādes nav savlaicīgi informējušas ceļotājus par vīrusa uzliesmojumu.

Visā Vācijā reģistrēti gadījumi, kad inficēšanās tiek saistīta ar Išglas apmeklējumu, vēsta laikraksts "Die Welt".

"Islandes varasiestādes 29.februārī pirmo reizi konstatējušas ar Išglu saistītās briesmas, atklājot, ka liels inficēšanās gadījumu skaits bijis Išglu apmeklējušo ceļotāju grupā, kas ar lidsabiedrības "Icelandair" reisu atgriezās no Minhenes. Islande 5.martā Išglu pievienoja riska zonas teritorijām, kurā jau atradās Ķīnas Vuhaņa un Irāna," vēsta "Die Welt".

Vīnē, pašā vecpilsētas sirdī 10. septembrī atklāts pirmais Stenders veikals, informē Latvijas Republikas vēstniecība Austrijas Republikā.

Latvijas vēstnieks Austrijā Edgars Skuja savā apsveikuma uzrunā atzīmējis Stenders kosmētikas veiksmes stāstu, kā arī atzinīgi novērtējis Stenders zīmola nozīmi Latvijas atpazīstamības veicināšanā ārvalstīs, tai skaitā arī Austrijā.

Uz īpašnieku Sintijas Čibirevas un Štefana Altenburga ielūgumu piedalīties veikala atklāšanā, esot atsaucies liels skaits austriešu mediju, biznesa un sabiedrības pārstāvju.

Stenders pašreiz ir 228 veikali 22 pasaules valstīs. Austrijā darbojas divi veikali - Zalcburgā un Vīnē. Nākotnē tiek plānota vēl vairāku veikalu atvēršana Vīnē.

Veikala atrašanās vieta - Tuchlauben 22, Vīnē.