Valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži prezidents Roberts Strīpnieks norāda, ka, lai arī gandrīz visas Latvijas Kokrūpniecības federācijas asociācijas atbalsta apaļkoksnes ražošanas un pārdošanas modeļa turpmāko attīstību (federācija apvieno uzņēmumus, kas saražo ap 70 % no Latvijas kokrūpniecības ražošanas un eksporta vērtības), modelim ir arī oponenti, kas nevēlas zaudēt iepriekšējos gados saņemtās privilēģijas, ko nodrošināja ilgtermiņa mežizstrādes līgumi. No viņu puses pat bijuši mēģinājumi manipulēt ar skaitļiem (par it kā pazudušajiem apaļkoksnes m3, apaļkoku pārdošanas modeļa neefektivitāti un zaudējumiem valstij), izmantojot LVM labticību un dalīšanos ar iekšējām aplēsēm un prognozēm dažādās nozares darba grupās, lai tādējādi apturētu apaļkoksnes pārdošanas modeļa tālāko izvēršanu. «Diemžēl Latvijā ir intereses, kas darīs visu iespējamo, lai nepieļautu visiem vienādas pieejas tiesības valsts mežu koksnes resursiem, jo tiem nav izdevīgs spēcīgs valsts mežu apsaimniekotājs, kurš spēj ieguldīt resursu bāzē — mežā — , kas ir nacionālās kokapstrādes pamats,» secina R. Strīpnieks. Viņš atzīst, ka Latvija ir atvērta globālā tirgum un izjūt visus tā plusus un mīnusus. Igaunijas valsts mežu apsaimniekošanas pieredze rāda, ka apaļkoksnes modeļa attīstība (šogad Igaunijā 85 % no valsts mežos iegūtās koksnes tiks pārdota tieši sagatavotu apaļkoksnes sortimentu veidā) ir būtisks instruments, kas palīdz saglabāt nacionālo kontroli pār meža resursiem. Arī Igaunijā, attīstot apaļkoksnes ražošanu, nācās sastapties ar pretestību no iepriekš priviliģēto uzņēmumu puses. Latvijā diskusija ar ilgtermiņa mežizstrādes līgumu turētājiem brīžiem ir pat paradoksāla - LVM vadība ir saņēmusi kritiku gan par it kā dempinga cenām mežizstrādes un kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumos, gan arī par it kā superaugstajām, ažiotāžas koksnes realizācijas cenām (koksnes realizācijas cenas gan, kā redzams pēdējās apaļkoksnes izsolēs, palielinoties pārdodamo sortimentu apjomiem, attiecīgi ir ar tendenci samazināties), gan arī par to, ka modelis kopumā ir finansiāli neizdevīgs valstij. «Savukārt reālie fakti gan pierāda gluži pretējo – pieaug LVM apgrozījums un peļņa, attīstās arī vietējie uzņēmēji – mežizstrādes un transporta pakalpojumu sniedzēji, kas spēj atjaunot tehniku un paplašināt pakalpojumu apjomus»,» secina R. Strīpnieks.