Krievijas baļķu plūsma varētu tuvāko pāris gadu laikā pārtrūkt, ja kaimiņvalsts pildīs iecerēto - pacels izvedmuitu līdz 50 eiro/m3. Ar Krievijas valdības 5. februāra lēmumu apstiprināti apaļkoksnes jaunie izvedmuitas tarifi, kuru pirmo ietekmi varam just jau šovasar, ziņo meža nozares portāls Latvianwood. Faktiski Krievijas lēmums būtiski paaugstināt izvedmuitu apaļkoksnei ietekmēs ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un vēl jo vairāk Somijas, Zviedrijas, Vācijas un Ķīnas kokrūpniekus.

Pēc portāla Latvianwood ziņām izvedmuitu apaļkokiem Krievija paredzējusi palielināt jau ar šā gada 1. jūliju, no pašreizējiem 4 eiro/m3 to palielinot līdz 10 eiro/m3. Nākamais paaugstinājums paredzēts jau 2008. gada aprīlī, kad minimālā likme varētu sasniegt jau 15 eiro, bet jau ar 2009. gadu tā sasniegtu 50 eiro/m3 likmi. Latvianwood rīcībā esošais dokuments paredz ne tikai būtiski kāpināt izvedmuitas tarifu skujkoku zāģbaļķiem, bet tādu ieviest arī lapkoku apaļkoksnei un pat papīrmalkai, kurai tādas līdz šim vispār nebija.

Ražot Krievijā

Daļa uzņēmēju uzskata, ka Krievija pakāpeniski turpināšot palielināt izvedmuitas tarifus līdz brīdim, kad izdevīgāk būs pārstrādāt apaļkoksni Krievijā, nekā maksāt izvedmuitu un to pašu darīt kādā citā valstī. Paaugstinot izvedmuitu, Krievijas valdība rūpējoties par to, lai vismaz apaļkoksnes pirmapstrāde attīstītos tieši Krievijā. Pēc vairāku uzņēmēju domām, nav būtiskas nozīmes, kādēļ Krievijas koksnei pieaug cenas - vai tas ir izvedmuitas, vai kādu citu iemeslu dēļ, svarīgāk - vai šīs cenas ir ekonomiski pieņemamas.Pēc Krievijas RBC-Daily ekspertu un Latvijas uzņēmēju domām, tas varētu būtiski ietekmēt nevis tos kokrūpniekus, kuri Krievijā iegādājas procentuāli nelielu daudzumu no kopējā nepieciešamā apaļkoksnes daudzuma, bet gan tos, kuri ir tiešā veidā atkarīgi no Krievijas apaļkoksnes importa un kas sasniedz 30-50%. Palielinot izvedmuitu, Krievija faktiski varētu izraisīt arī attiecīgo sortimentu zāģbaļķu cenu pieaugumu Latvijas tirgū, jo tos šeit varētu mēģināt iepirkt ne tikai vietējie kokrūpnieki, bet arī Igaunijā bāzētie, kuri šobrīd ir lieli Krievijas apaļkoksnes pārstrādātāji. Savukārt tāds Krievijas solis veicinās zāģmateriālu izvešanu, tostarp arī uz Latviju, kur tiktu pievienota vērtība - radīs koksnes izstrādājums ar augstāku pievienoto vērtību.

Šodien, 15.oktobrī, aprit 100 dienas kopš Valdis Zatlers Saeimā deva Valsts prezidenta zvērestu.

Līdz ar pirmo amatā stāšanās dienu, Valsts prezidents ir pildījis visus ar Satversmi uzliktos pienākumus, akcentē Prezidenta Preses dienests:

-reprezentējis valsti, pārstāvot Latviju starptautiskajās organizācijās, darba vizītēs apmeklējot tuvākās kaimiņvalstis, tiekoties ar ārvalstu amatpersonām, akreditējot ārvalstu vēstniekus, izsniedzot akreditācijas vēstules Latvijas vēstniekiem ārvalstīs;

-pildot Latvijas valsts bruņotā spēka augstākā vadoņa pienākumus, apmeklējis Latvijas armijas kareivjus viņu dienesta vietās Latvijā un Latvijas lielākajā starptautiskajā misijā Afganistānā;

Ikvienam uzņēmumam nav svarīgāka uzdevuma, kā attīstīt rentablu un ilgtspējīgu ražošanu no vietējiem resursiem. Rīga ir lielākā mežu īpašniece starp Eiropas pilsētām un trešā lielākā Latvijas mērogā pēc valsts un viena privāta mežu īpašnieka, uzņēmuma Rīgas meži kopējā apsaimniekoto mežu platība ir 61 726 ha. Dziļākas pārstrādes attīstība un modernizācija nodrošina lielāku pievienoto vērtību, strauji augošus ieņēmumus SIA Rīgas meži, tādēļ uzņēmums par savu galveno uzdevumu uzskata arī turpmāku ilgtspējīgu saimniekošanu mežā un aprites ekonomikas principu ievērošanu ražošanā, jo tikai tā iespējams nodrošināt stabilus un augošus ieņēmumus.

Nav noslēpums, ka joprojām turpinās uzņēmuma domstarpības ar Valsts kontroli un Konkurences padomi par to, vai ir jāpārdod neapstrādāti baļķi kā izejviela pārpircējiem vai tomēr izejviela jāpārvērš tādos dārgos produktos kā, piemēram, IKEA mēbeles, kā to dara Rīgas meži. Tas ļāvis uzņēmumam sasniegt gan apgrozījuma rekordu 20 miljonus eiro, gan sasniegt vēsturiski lielāko peļņu – 2,8 miljonus eiro – un kāpināt arī valsts un pašvaldību budžetos nomaksāto nodokļu apjomu līdz vēsturiski visaugstākajam līmenim, sasniedzot 4 miljonu eiro samaksāto nodokļu. Dīvaini, ka no valsts budžeta – no Rīgas mežu nopelnītās un samaksātās naudas – uzturētas iestādes klaigā, ka strādāt un pelnīt pašvaldības uzņēmumam nav pareizi. Tikmēr Rīgas mežu vadība turas pie pārliecības, ka, tikai dažādojot uzņēmuma darbības veidus un īstenojot aprites ekonomikas pamatprincipus, nevis atdodot izejvielu, var kāpināt ieņēmumus no Rīgai piederošajiem mežu resursiem. SIA Rīgas meži veiksmīgās darbības pamatā ir nemitīga darbaspēka efektivitātes paaugstināšana un apgrozījuma pieaugums, tas panākts nepaplašinot uzņēmuma darbības virzienus, izejvielu ieguves apjomus, bet tieši kāpinot uzņēmuma darbības, ražošanas un pārstrādes efektivitāti. Ik gadu SIA Rīgas meži tiek veikti efektivitātes koeficienta (apgrozījums uz vienu darbinieku) aprēķini, kas liecina, ka efektivitāte pastāvīgi pieaugusi. Kopš 2015. gada tā palielinājusies teju pusotras reizes.

SIA “Rīgas meži” 4.aprīlī parakstīja līgumu ar SIA “Stiga RM” par kokzāģētavas “Norupe” pārdošanu.

Pārdošanas process īstenots, ievērojot labas pārvaldības principus, saskaņā ar SIA “Rīgas meži” padomes, dalībnieku sapulces un pašvaldībā lemto, kā arī atbilstoši Valsts kontroles un Konkurences padomes norādījumiem par tirgus un konkurences kropļošanas novēršanu.

Saskaņā ar noslēgto līgumu, pašvaldības uzņēmums pārdod visu kokzāģētavas biznesu kopumā, nedalot to daļās. Darījuma summa ir seši miljoni eiro (summa bez PVN). Tā tiks precizēta brīdī, kad darījums tiks pilnībā pabeigts, atbilstoši faktiskajai situācijai.

Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, darījums pilnībā stāsies spēkā pēc tam, kad, ievērojot šādu darījumu procedūras, tiks saņemta Konkurences padomes atļauja izpildīt šajā līgumā noteikto kokzāģētavas pārdošanas darījumu.

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s "Latvijas valsts meži" atbalsta Valsts kontroles izstrādātos ieteikumus derīgo izrakteņu apsaimniekošanas jomā, bet iebilst pret ieskatu, ka kūdras atradņu zemes nomas maksas indeksāciju, iespējams, varēja īstenot ātrāk.

Uzņēmuma informācijā norādīts, ka a/s "Latvijas valsts meži" atbalsta Valsts kontroles izstrādātos ieteikumus Zemkopības ministrijai derīgo izrakteņu apsaimniekošanas jomā un aktīvi līdzdarbosies to ieviešanā, tostarp sadarbojoties ar nozares atbildīgajām ministrijām zemes dzīļu ilgtspējīgas apsaimniekošanas plāna izstrādē. Tomēr uzņēmums noraida Valsts kontroles ziņojumā ietvertos pārmetumus. Proti, a/s "Latvijas valsts meži" (LVM) ieskatā Valsts kontroles piedāvātais kūdras nozares kopējā eksporta apjoma salīdzinājums ar uzņēmuma gūtajiem kūdras atradņu zemes nomas maksas ieņēmumiem ir nekorekts un rada nepatiesu iespaidu par nozares efektīvu pārvaldību.

Krievijas baļķu plūsma varētu apsīkt, bet vairākiem apaļkoksnes sortimentiem pat pilnīgi pārtrūkt, ja tiks pacelta izvedmuita.Krievijā tiek gatavots lēmums būtiski palielināt izvedmuitu, kas sākotnēji varētu paaugstināt to izmaksas pircējiem, bet daļai to izvešanu no Krievijas pat padarītu par ekonomiski neizdevīgu.

Krievijas ekonomikas ministrija pēc prezidenta Vladimira Putina teiktā, ka nepieciešams paaugstināt apaļkoksnes izvedmuitas nodevu, ir sagatavojusi tās straujāku paaugstināšanas plānu. Proti, sākotnēji bijis iecerēts izvedmuitu palielināt ar 2007. gada 1. jūliju, taču tagad jau gribot to darīt ar nākamā gada 1. martu. Apaļkoku eksporta nodevas pieaugums plānots ik gadu līdz pat 2010. gadam, ziņo RBC - Daily. Ekonomiskās attīstības ministrijas gatavotie dokumenti paredzēja, ka nodeva sāks pieaugt, sākot ar 9 eiro/m3, bet 2010. gadā sasniegšot 24 eiro/m3 (šobrīd skujkokiem 6.5 eiro/m3, bet ne mazāk kā 4 eiro/m3). ·obrīd gan nav zināms, vai izvedmuita tiks piemērota arī lapkoku apaļoksnes sortimentiem. Turklāt pēc pašu Krievijas mežsaimnieku domām tās apmērs pārvelk krustu legālajam apaļkoksnes eksportam. Pēc Stora Enso (Krievija) menedžera Petra Kačurina teiktā, 9 eiro/m3 ir cena, kura ir augstāka par rentabilitātes slieksni. Viņaprāt, tieši tāpēc lielie uzņēmumi aizies no šā tirgus, bet apaļkoksnes eksports pāries uz pelks ekonomikas segmentu.

Meži Latvijā aizņem vairāk nekā 3 miljonus hektāru, no tiem teju puse pieder Latvijas valstij, bet pārējās platības – juridiskajām un fiziskajām personām.

Kuri ir lielākie mežu īpašnieki Latvijā? Lursoft apkopojis TOP 20 juridiskās personas, kurām pieder lielākās mežu platības, analizējot šo uzņēmumu pēdējo gadu finanšu rādītājus un kapitāla izcelsmi.

TOP 20 lielākajiem mežu īpašniekiem kopā pieder meži vairāk nekā 300 tūkst. ha platībā, liecina Lursoft apkopotā informācija. Astoņiem no tiem piederošo mežu platība pārsniedz 10 tūkst. ha, savukārt līderim SIA “MYRTILLUS” – pat 58,96 tūkst. ha meža.

Liela daļa no sarakstā esošajiem uzņēmumiem saistīti ar atsevišķām ārvalstu kompānijām. Tā, piemēram, ceturtā daļa no visiem TOP 20 uzņēmumiem saistīti ar zviedru kompāniju “Sodra”. Tai pieder ne tikai saraksta 1.vietā esošais SIA “MYRTILLUS”, bet arī SIA “Fragaria”, SIA “Zilupe mežs”, SIA “Sodra mežs” un SIA “Ruda”.

A 1.aprīli Krievija, paceļot izvedmuitu baļķiem, to izvešanu padara par vēsturi, tādējādi kokrūpniekiem liekot revidēt nospraustos plānus.

Krievija turpina tās valdības 2007. gada februārī nolemtā izpildi -paaugstināt minimālo izvedmuitu zāģbaļķiem - pat neraugoties uz Eiropas Savienības un atsevišķu tās dalībvalstu, it īpaši Somijas aktīviem protestiem un draudiem ar iespējamo veto Krievijas uzņemšanai Pasaules tirdzniecības organizācijā. Jārēķinās, ka lēmums būtiski paaugstināt izvedmuitu apaļkoksnei ietekmēs ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un vēl jo vairāk Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Japānas un Ķīnas kokrūpniekus. Minimālo izvedmuitu skujkoku apaļkokiem Krievija palielina pakāpeniski - ar šā gada 1. aprīli no pašreizējiem 10 eiro/m3 to palielinot līdz 15 eiro/m3. Nākamais paaugstinājums paredzēts 2009. gadā, kad minimālā likme varētu sasniegt jau 50 eiro/m3 likmi. Uzņēmējiem jārēķinās, ka izvedmuita tiek noteikta % no darījumu vērtības, kas ar 1. aprīli būs 25 % (līdz šim 20 %) un 15 eiro (līdz šim 10 eiro) ir maksimāli iespējami mazākā summa.

Izmaiņas koksnes tirgos pēc Ukrainas kara sākuma ir ievērojami palielinājušas visa veida apaļkoksnes pieprasījumu Latvijā, kas savukārt ir izveidojis deficītu mežizstrādes un apaļkoksnes pārvadājumu pakalpojumu pieejamībā.

Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts norāda uz problēmu, kura ietekmēs kokrūpniekus un līdz ar to arī ražošanas apjomus un eksporta ienākumus.

Piegāžu jautājums

“Valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži (LVM) nespēj izpildīt apaļkoksnes piegāžu saistības pretēji publiski izskanējušajām bažām par dramatisku mežizstrādes apjomu pieaugumu ciršanas caurmēra grozījumu dēļ, no vienas puses, un cerībām par tirgū pieejamā apjoma pieaugumu koksnei, kas tiktu izmantota enerģētikā, no otras puses. AS Latvijas valsts meži brīdina klientus par nespēju izpildīt 3. ceturkšņa plānotās piegādes, atsevišķiem uzņēmumiem ziņojot, ka laikus netiks piegādāta pat puse no to izsolēs nopirktā apjoma,” norāda A. Bukonts.

Latvijas valsts var spēlēt būtisku lomu meža nozares un jo īpaši tās pārstrādes segmenta – kokapstrādes – attīstībā, to īstenojot ar saprātīgu rīcību un tai atbilstošiem lēmumiem, jo īpaši tik būtiskā jautājumā kā koksnes resursu pieejamība ilgtermiņā un adekvāta rīcība tirgus nepilnību novēršanā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Koksnes resursu pieejamība Latvijā kā nozares attīstības stabilizators. Latvijā koksnes resursi bija, ir un būs svarīgākais jautājums, kā īstenot saprātīgu, ekonomiski pamatotu, videi draudzīgu to ieguvi, ko ietekmē ne tikai ES Zaļais kurss, bioloģiskas daudzveidības un klimata mērķi, bet arī pašu mājās pieņemtie lēmumi, attieksme un rīcība.

Pašreizējais izaicinājums — cena

“Pašlaik būtiskākā problēma ir nevis pieejamos kubikmetros, bet gan to cenā. Lai arī pēdējā gada laikā apaļkoku cena ir kritusies no ekstrēmi augsta līmeņa uz vienkārši augstu, no privātā meža īpašnieka skatupunkta svarīgākais šajā faktā ir cena ir kritusies, un, cerot, ka tā atgriezīsies kosmosā, tie nogaida ar mežizstrādi. Savukārt AS Latvijas Valsts meži (LVM) gadījums ir īpašs, jo cenu indekss, kas bija izstrādāts pirms kara un centrālo banku bezprecedenta refinansēšanas likmju kāpuma, vienkārši nespēj absorbēt straujās tirgus svārstības. Tādēļ šobrīd ir situācija, ka LVM zāģbaļķu cenu reizinot ar divi (nepieciešamais m3 apjoms, lai saražotu vienu m3 zāģmateriālu), iegūst pašreizējo viena m3 dēļu cenu tirgū, lai gan normāli baļķa izmaksām dēlī vajadzētu būt ~60%,” situāciju skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka skujkoku zāģmateriālu ražotāji pašlaik ekonomiski nevar samaksāt šādu apaļkoksnes cenu.

SIA "Dižmežs" ir ģimenes uzņēmums Krustpils novadā, kas šobrīd nodarbina 111 strādājošos un mežu nozarē darbojas jau kopš 1996. gada. Investīciju apjoms Krustpils ražotnē 2019. gadā bija 2,2 miljoni eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā ieguldījumi jau ir sasnieguši 4,2 miljonus eiro. Lielākā daļa no ieguldītā tiek samaksāta mūsu piegādātājiem par celtniecības darbiem, iekārtām, pakalpojumiem, un absolūti lielākā daļa šo piegādātāju ir vietējie Latvijas uzņēmumi.

Mēs šo naudu esam gatavi investēt ražošanā, ja ir drošas un saprotamas investīciju vides priekšnosacījumi, tomēr pēdējās vēsmas publiskajā telpā par AS "Latvijas valsts meži" apaļkoksnes tirdzniecības principu degradāciju liek ārkārtīgi uzmanīgi izvērtēt uzņēmuma nākotnes attīstības un investīciju plānus.

Esam viens no tiem nozares uzņēmumiem, kas mazvērtīgo tievkoksni, kas iepriekš tika eksportēta no Latvijas neapstrādātas apaļkoksnes formā, pārstrādājam tepat uz vietas Latvijā un ražojam mēbeļu sagataves, zāģmateriālus un kurināmo individuālajam patēriņam brikešu un kamīnmalkas formā. Šobrīd pārstrādājam aptuveni 70 000 m3 mazvērtīgās apaļkoksnes gadā, un šādu uzņēmumu Latvijā rodas arvien vairāk. Tas nozīmē, ka lētu izejvielu eksports nepārtraukti samazinās, jo tagad to pārstrādā vietējie uzņēmumi, tepat rada eksportspējīgu produktu ar papildu pievienoto vērtību. Arī "Dižmežam" 95% no kopējā apgrozījuma veido eksports – strādājam ar partneriem Lielbritānijā, Zviedrijā, Somijā, Vācijā, Dānijā, Holandē, Beļģijā, Francijā, ASV un citur.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Nenotikušā festivāla Pestivals organizētāji SIA Ideju parks sola naudu biļešu pircējiem atdot gada laikā, savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) uzskata, ka viena gada termiņš nav adekvāts.

Jāatgādina, ka festivāls Pestivals bija paredzēts 12. un 13. jūlijā Mežaparkā, tomēr aptuveni nedēļu pirms norises laika Mežaparka apsaimniekotājs SIA Rīgas meži izplatīja paziņojumu, ka pasākums nenotiks. Uzņēmums skaidroja, ka jau pērn, organizējot pasākumu, SIA Ideju parks pieļāva būtiskas organizatoriskas kļūdas, piemēram, netika laicīgi veikta samaksa par apsardzes firmas pakalpojumiem, kā rezultātā apsardzes darbinieki neieradās savlaicīgi, kā arī ar lielu kavējumu tika veikta samaksa par pasākumam iznomāto Lielās estrādes teritoriju. Tādēļ starp festivāla rīkotājiem un SIA Rīgas meži radās nopietnas domstarpības.

Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja «Latvijas valsts meži» apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 207,165 miljoni eiro, kas ir par 4,7% vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, savukārt uzņēmuma peļņa pieaugusi par 2,3% un bija 49,712 miljoni eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Vienlaikus «Latvijas valsts mežu» kopējie ieņēmumi 2017.gada deviņos mēnešos bija 208,8 miljonu eiro apmērā, tostarp 95% jeb 197,7 miljoni eiro gūti no koksnes produktu (apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas) pārdošanas.

«Latvijas valsts mežu» vadība arī atzīmē, ka šogad deviņos mēnešos uzņēmuma ieņēmumi no apaļkoksnes sortimentu pārdošanas pieauga par 12,3 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, ko galvenokārt ietekmējis par 0,24 miljoniem kubikmetru lielāks realizācijas apmērs. Šogad deviņos mēnešos uzņēmums pārdevis kopumā 4,15 miljonus kubikmetru apaļkoksnes sortimentu.

Savukārt «Latvijas valsts mežu» ieņēmumi no augošu koku pārdošanas minētajā laika periodā samazinājušies par 4,6 miljoniem eiro, kas skaidrojams ar to, ka pamazām beidzas ilgtermiņa mežizstrādes līgumu termiņi, kurus «Latvijas valsts meži» pārņēma no Valsts meža dienesta 1999.gadā.

Apdrošināšanas sabiedrības BTA Insurance Company SE (BTA) Apvienotās Karalistes filiāles darbinieki brīdina par jaunu apdrošinātāju krāpšanas paņēmienu Lielbritānijā. Signalizējot ar tuvajām un tālajām gaismām, krāpnieki maldīgi rada priekšstatu, ka dod priekšroku autovadītājam, kurš vēlas izbraukt uz galvenā ceļa no mazākas nozīmes ceļa. Tuvojoties krustojumam, apzināti, ar mērķi saņemt apdrošināšanas atlīdzības, tiek izraisītas sadursmes.

BTA Apvienotās Karalistes filiāles darbinieki informē, ka kopš 2012. gada beigām pieaug ceļu satiksmes negadījumi, kurus apzināti izraisījis viens no autovadītājiem, signalizējot ar tuvajām un tālajām gaismām un maldīgi radot priekšstatu par ceļa došanu autovadītājam, kurš izbrauc krustojumā no mazākas nozīmes ceļa, piemēram, no degvielas uzpildes stacijas vai lielveikala stāvvietas.

Brīdī, kad, redzot šādu gaismas signālu, autovadītājs no mazākas nozīmes ceļa uzsāk kustību, uz galvenā ceļa braucošais «laipnais» spēkrata vadītājs palielina ātrumu un mērķtiecīgi izbrauc priekšā no mazākas nozīmes ceļa izbraukušajam transportlīdzeklim. Šāds krāpšanas veids uz Lielbritānijas ceļiem kļūst arvien populārāks un jau nodēvēts par «flash for cash» jeb «zibsnīšana naudas iegūšanai». Lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzības par autotransportam radītiem bojājumiem, par gūtajiem miesas bojājumiem un personisko mantu bojāšanu, autovadītāji – krāpnieki esot gatavi riskēt ne tikai ar savu veselību, bet pat dzīvību.

Nordea bankas Latvijas filiāle ir piešķīrusi kredītlīniju 10 miljonu latu apmērā AS Latvijas valsts meži, informēja bankas pārstāvji.

Uzņēmums piešķirto finansējumu paredz izmantot stabilas naudas plūsmas nodrošināšanai - dividenžu un citiem maksājumiem. Šis ir lidz šim pirmais tik apjomīgs AS Latvijas valsts meži darījums ar Nordea.

Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks uzsver, ka mežsaimniecība vēsturiski bijusi viena no vadošajām tautsaimniecības nozarēm Latvijā, turklāt tai ir būtiska loma Latvijas eksporta tirgū - koka un papīra izstrādājumu ražošana pērn veidoja 11,1% no kopējā eksporta apjoma, turklāt paredzams, ka šogad šo nozaru nozīme pieaugs vēl vairāk.

Latvijas valsts meži nodrošina darba vietas ap 1000 darbiniekiem.

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) padome apstiprinājusi uzņēmuma 2024. gada budžetu.

Koksnes produktu tirgus cenu samazinājuma ietekmē tiek plānots, ka LVM ienākumi 2024. gadā būs zemāki par 2023. gada ieņēmumiem un sasniegs 525,3 miljonus eiro, savukārt peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas – 105,1 miljonu eiro. No uzņēmuma ienākumiem 95 % jeb 499,9 miljonus eiro plānots gūt no koksnes – apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas – pārdošanas.

2024. gadā kopumā plānots realizēt 7,52 miljonus kubikmetru koksnes, tai skaitā nodrošināt apaļkoksnes sortimentu piegādes klientiem 7,35 miljonu kubikmetru apjomā. Šķeldas realizācijas apjoms plānots 706 tūkstošu MWh apmērā.

“Neskatoties uz nenoteiktību Latvijā un pasaulē – ekonomiskās aktivitātes bremzēšanos, koksnes cenu kritumu un augsto inflāciju – AS “Latvijas valsts meži” 2024. gadā plāno sasniegt vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītos ekonomiskos, vides un sociālos mērķus. Prognozes par privāto meža īpašnieku koksnes piegādēm ir neskaidras, jo pēc rekorda aktivitātes 2022. gadā ir vērojams būtisks aktivitātes samazinājums 2023. gadā. Ja krituma tendences turpināsies arī 2024. gadā, tirgū var izveidoties piedāvājuma deficīts un apaļkoksnes produktu nepietiekamība ražotājiem. Lai nodrošinātu stabilitāti Latvijas kokrūpniecības sektorā, plānots palielināt apaļkoksnes sortimentu piegāžu apjomu,” skaidro LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Rīgas pašvaldības aģentūru Rīgas dārzi un parki pašvaldībai piederošajam mežu apsaimniekotājam Rīgas meži plānots pievienot līdz pavasarim – nākamā gada 1.aprīlim, atklāj Rīgas vicemērs Andris Ameriks.

Viņš klāstīja, ka pašlaik Rīgas meži pārvalda ārpus pilsētas esošās Rīgas pašvaldībai piederošās mežu teritorijas, kas ir divreiz lielākas par Rīgu – pašlaik Rīgas platība ir 30 tūkstoši hektāru, bet aiz Rīgas pilsētai pieder vēl 56 tūkstoši hektāru plašu teritoriju.

Par līdzekļiem, ko Rīgas meži nopelna no mežu izmantošanas, tiek kopti Rīgas pilsētas teritorijā esošie meži – Mežaparkā, Biķerniekos, Mangaļos un citviet, informēja vicemērs un norādīja, ka pašlaik "Rīgas meži" to dara ar saviem darbiniekiem un savu tehniku. Precīzi to pašu dara arī Rīgas dārzi un parki, tikai šī aģentūra pļauj un uztur kanālmalas un pilsētas parkus. «Rīgas dārzu un parku rīcībā ir tieši tāda pati tehnika kā Rīgas mežiem, lai gan to atbildībā ir nevis 4,5 tūkstoši hektāru pilsētas mežu, bet 270 hektāru kanālmalu, parku un skvēru teritoriju. Manuprāt, traktoriņš, ar ko tiek veikti šie darbi, varētu piederēt vienai organizācijai un vienu dienu sakopt vienu pilsētas zaļo zonu, bet citā kādu citu,» viņš paskaidroja.

A/s Latvijas valsts meži ieņēmumi 2019. gada pirmajā pusgadā bija 192,3 milj. eiro, kas ir par 35,7 milj. eiro vairāk nekā analogā laikā pērn, peļņa – teju 82 milj. eiro

To rāda uzņēmuma saimnieciskās darbības informācija. Šogad a/s Latvijas valsts meži (LVM) pirmajos sešos mēnešos realizējusi 3,1 milj. m3 koksnes, tai skaitā 3 milj. m3 apaļkoksnes sortimentu un 0,1 milj. m3 augošu koku. Salīdzinot ar analogu laiku pagājušajā gadā, apaļkoksnes sortimentu pārdošanas apjoms pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,3 milj. m3. Ieņēmumi no apaļkoksnes sortimentu pārdošanas bija 176,5 milj. eiro (tā ir lauvas tiesa no visiem 192,3 milj. eiro), kas ir par 35,7 milj. eiro lielāki nekā 2018. gada anolgā laikā. Šo ienākumu pieauguma pamats ir augstāka vidējā koksnes pārdošanas cena attiecīgajā periodā. Savukārt realizētās šķeldas apjoms šogad sasniedzis 240 000 MWh, kas ir par 25 000 MWh vairāk nekā analogā laikā 2018. gadā.

VAS "Latvijas Valsts meži" (LVM) padomes loceklis Kaspars Ozoliņš 17. februārī iesniedzis uzņēmumam AS "Latvijas valsts meži" paziņojumu par padomes locekļa amata atstāšanu, sociālajā tīklā Linkedin paziņojis K.Ozoliņš.

"Uzskatu, ka mana kā neatkarīga padomes locekļa pienākumu veikšana uzņēmumā AS "Latvijas valsts meži" turpmāk nav iespējama. Patstāvīgi dažādu apšaubāmas biznesa vides pārstāvju, politisko organizāciju, kā arī nepamatoti respektētu pseidoekspertu centieni dažādā un bieži prettiesiskā veidā diskreditēt gan uzņēmuma, gan tajā strādājošo darbinieku (tai skaitā padomes locekļu un manu) reputāciju man nav pieņemami. Tāpat man nav pieņemama jebkāda veida spiediena izdarīšana uz padomes locekļiem par veidu kādā būtu izlemjami tiesību aktos noteiktie tikai un vienīgi padomes kompetencē esoši lēmumi (par šāda spiediena izdarīšanu esmu informējis kapitāla daļu turētāja pārstāvi iepriekš)," vēsta K.Ozoliņš.

Trešdien, 25.novembrī, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks, pašvaldības SIA Rīgas meži kapitāla daļu turētājs Andris Ameriks apmeklēja uzņēmuma Daugavas mežniecību, kā arī kokaudzētavu un kokzāģētavu Norupe, informē Rīgas dome.

Vizītes laikā Daugavas mežniecībā tika novērtēts SIA Rīgas meži mežizstrādes darbs - cirsmas izstrāde ar hārvesteru un kokmateriālu pievešana ar forvarderu. Uzņēmums iegādājies savu mežizstrādes komplektu un kopš šā gada aprīļa cirsmu izstrādi un kokmateriālu pievešanu nodrošina saviem spēkiem. Mežniecības apmeklējuma ietvaros apskatīja arī ceļmalu un grāvju apauguma pļaujmašīnas darbu, kā arī iepazinās ar uzņēmuma kokaudzētavas teritorijā izveidoto pārākās pakāpes priežu sēklu plantāciju. Savukārt SIA Rīgas meži kokzāģētavā Norupe klātesošie iepazinās ar kokmateriālu ražošanas ciklu, ražošanas iekārtu darbību, jaudām un saražoto produkciju – apdares dēļiem un mēbeļu sagatavēm.

SIA Pata AB, investējot 15 miljonus eiro, iecerējusi Pleskavas apgabalā (Krievijā) izveidot kokapstrādes kompleksu.

Pēc Db aplēsēm Pata AB iecerētā kokapstrādes kompleksa projekts būtu līdz šim lielākais Latvijas meža nozares un, iespējams, pat visas Latvijas investīciju projekts rūpniecībā Krievijā tieši ražošanā. Kaut arī ražotnēs Krievijā investē ne viens vien uzņēmējs, tomēr ne tik lielas summas. SIA Pata AB pēc 2006. gada neto apgrozījuma - 34.31 milj. Ls - bija 7. lielākais meža nozares uzņēmums, bet pēc tīrās peļņas - 1.11 milj. Ls - 11. lielākais visā nozarē.

Līgums noslēgts

Rūpnīcas izveide jau ir uzsākta, jo novembra vidū tika parakstīts līgums starp Pleskavas gubernatoru Mihailu Kuzņecovu un SIA Pata AB īpašnieku Uldi Mierkalnu. Patlaban notiekot ražotnei nepieciešamās infrastruktūras darbi, kā arī zemes darbi.

Valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) pērn strādājis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu, kas ir par 130.7 milj. eiro vairāk nekā tika iespēts 2021.gadā, kad tā sasniedza 111.53 miljonus eiro.

To liecina LVM akcionāru sapulces apstiprinātais auditētais 2022. gada pārskats. Tas liecina, ka uzņēmums 2022. gadu noslēdzis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu. Šajā laika posmā uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 566,6 miljonus eiro (405.29 milj. eiro 2021. gadā), kas ir lielākais apgrozījums uzņēmuma vēsturē.

Ieņēmumu pieaugumu, galvenokārt, ietekmējušas koksnes sortimentu pārdošanas cenas – strauji pieaugušais pieprasījums pēc koksnes produktiem Eiropā un pasaulē 2022. gadā būtiski palielināja koksnes pārdošanas cenas arī Latvijā, līdz ar to aizvadītajā gadā vidējā apaļkoksnes sortimentu cena bija par 44 % augstāka nekā 2021. gadā, savukārt šogad ir vērojams koksnes cenu kritums.

Lai paaugstinātu darba efektivitāti, ir digitalizēti procesi no krautuves mežā līdz koksnes pārstrādei, perspektīvā šajā sistēmā tiks ietverts posms no harvestera līdz kokmateriālu noliktavai pie ceļa.

„Kopš 2023. gada nogales darbojas elektroniskās koksnes transporta pavadzīmes, kuras gada laikā kļūs par pilnvērtīgu risinājumu, bet 2024. gadā plānojam uzsākt arī kokmateriālu plūsmas digitalizāciju atbalstošu datu apmaiņas pakalpojumu mežizstrādes procesā,” vērtē koksnes uzmērīšanas SIA VMF LATVIA padomes loceklis Mārtiņš Gaigals. Savukārt SIA Koksnes plūsmas datu centrs valdes loceklis Ivars Kalmuks uzsver, ka pašlaik digitalizācija aptver darba uzdevumu kokvedējam — ko un cik daudz no kurienes uz kurieni transportēt, kokvedēja vadītāja atskaiti, cik daudz no kurienes ir paņemts, un apaļkoksnes saņēmēja fiksāciju par kravas saņemšanu. „Sistēmas elektroniskā pavadzīme kalpo gan kā pārvadājuma dokuments, kurš dod tiesības to transportēt, gan kā kravas pavaddokuments, gan kā preces īpašnieka maiņas dokuments, kuru akceptē gan Valsts ieņēmumu dienests, gan arī Valsts policija,” norāda M. Gaigals. „Savukārt norēķina dokuments par to, cik tad īsti kādas kvalitātes apaļkoksnes ir atvests, tiek sagatavots uzmērīšanas procesā, ko veic neatkarīgs uzmērītājs — SIA VMF LATVIA,” skaidro I. Kalmuks.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) šogad deviņos mēnešos strādāja ar 480,1 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 17,8% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, bet kompānijas peļņa pirms nodokļu nomaksas pieauga par 17,2% un bija 218,5 miljoni eiro, liecina LVM publiskotā informācija.

LVM valde uzsver, ka 2023.gada deviņu mēnešu darbības rezultāti ir netipiski - uzņēmums ir sasniedzis izcilus finanšu rādītājus, bet tos sekmēja augstās cenas pirmajā pusgadā un koksnes pārdošanas cenas ilgāka termiņa sadarbības līgumos.

Uzņēmumā norāda, ka augstās pārdošanas cenas veidojušās 2021.gada decembrī notikušo koksnes produktu izsoļu rezultātā. Pašreiz, vērtējot situāciju Eiropas un pasaules koksnes tirgos, ir vērojama strauja lejupslīde gan koksnes produktu cenās, gan arī to pieprasījumā.

Kompānijas finanšu pārskatā norādīts, ka 96% no kopējiem ieņēmumiem jeb 462,7 miljonus eiro veido ieņēmumi no koksnes produktu, tostarp apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas, pārdošanas. Peļņu ietekmēja augstā koksnes cena šī gada pirmajos sešos mēnešos, kā arī par 6,6% lielāki apaļkoksnes sortimentu realizācijas apjomi.