Interneta izsoļu nams eBay paziņojis par plāniem privātajiem investoriem pārdot 65% Skype akcijas par 1.9 miljardiem USD.

Investoru grupā ietilpst tādi uzņēmumi kā Silver Lake, Index Ventures, Canada Pension Plan Investment un citi.

Reuters raksta, ka Skype vērtība ir 2.75 miljardi USD. Jāatzīmē, ka kompānijai eBay «Skype stāsts» nav beidzies finansiāli izdevīgi, jo, kad kompānija iegādājās Skype tā šķīrās no 3.1 miljardiem USD, bet tagad pārdod par ievērojami mazāku cenu. Šī ziņa samazināja eBay akciju cenu par 2%.

«Kompānijas eBay solis pārdot visstraujāk augošo biznesu pasaulē viennozīmīgi samazinās kopējo kompānijas izaugsmi, kas var novest pie tā, ka investori nevēlēsies investēt lielas summas eBay akciju iegādē,» norādījis Kaufman analītiķis Ārons Keslers (Aaron Kessler).

Līgo svētku ieskandināšanas pasākumā, kurā kuplā skaitā pulcējās ēdienu eksperti un cienītāji, Rimi Gardēži kopā ar siera vedmeistariem noteica Latvijā gardāko mājās sieto Jāņu sieru.

Rimi siera mantojuma meklējumu finālā ar saviem sietajiem sieriem piedalījās siera sējējas no visas Latvijas, un gardākās receptes godu izpelnījās Edīte Jurjāne no Ķekavas ar Lakstīgalu ielas Jāņu sieru, informē Rimi pārstāvji.

Lai noteiktu gardākā siera recepti, Rimi Gardēži Mārtiņš Sirmais, Signe Meirāne, Ilze Jurkāne, Liene Zemīte, Normunds Baranovskis un Inga Pūce apvienojās žūrijā ar siera siešanas vecmeistarēm. Izvelēto sieru žūrija raksturoja kā daudzpusīgu, taču pati Edīte stāsta, ka viņas recepte ir ar odziņu: «Kad nolēmu izmēģināt siera siešanu, devos savā dārzā atrast pašas labākās garšvielas. Mana izvēle bija dilles un baziliks, kas lieliski viens otru papildina un piešķir bagātīgāku garšu. Mans vīrs nav iecienījis Jāņu sieru, taču šo sieru arī viņš ir atzinis par garšīgu, un prasa gatavot vēl. Panākumi šajā konkursā noteikti iedvesmos mani tālākiem eksperimentiem virtuvē.»

Tehnoloģiju gigants Hewlett-Packard, kas plašāk pazīstams ar saīsināto nosaukumu HP, plāno sadalīt sevi divos uzņēmumos, ziņo BBC.

ASV uzņēmums atdalīs savu veiksmīgāko datoru un printeru biznesu no pārējām darbībām.

HP patlaban esot pārstrukturēšanas plāna vidū un paziņojis par darba vietu būtisku samazināšanu tuvāko gadu laikā. Augustā uzņēmums ziņoja par strauju peļņas kritumu, neraugoties uz ieņēmumu kāpumu.

HP joprojām iesaistīts tiesiskā strīdā ar Autonomy, britu uzņēmumu, kuru tas iegādājās 2011. gadā par 11,1 miljardu ASV dolāru. Gadu vēlāk HP paziņoja, ka uzņēmuma vērtība bijusi par 8,8 miljardiem ASV dolāru mazāka, un apsūdzēja Autonomy nepatiesas informācijas sniegšanā saistībā ar patieso uzņēmuma vērtību.

Korejiešu krosovers KIA Soul ir lieliski izpildījis mājas darbu, lai kantainais automobilis turpmāk arī saturiski atbilstu eiropiešu augstajām prasībām.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo paaudzi, kas ar sajūsmu tika pieņemta otrpus okeānam, bet Vecajā kontinentā neiepatikās pavirši nostrādātā un plastmasīgā salona dēļ, jaunais modelis ir pavisam citāds. Ietinamais papīrs nav mainījies, tas joprojām piesaistīs ar kantainām formām, taču iekšpusē ir pavisam cita konfekte – daudz saldāka un gardāka. Sāksim ar to, ka Soul ir uzsēdināts uz KIA Ceed platformas, tādējādi uzlabojot gaitas un vadāmības īpašības. Tomēr pats galvenais – salona iekārtojums ir kļuvis nesalīdzināmi rūpīgāk un kvalitatīvāk nostrādāts, turklāt materiālu izvēlē arī ir jaušams iespaidīgs progress. Savelkot kopā šos jauninājumus, var teikt, ka Soul ergonomiski iekļaujas jaunāko KIA modeļu klāstā un ir gatavs atrast jaunus pircējus, kas meklē kaut ko ne tik vienkāršu un ikdienišķu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Ilgāku laiku Latvijā tika spriests par to, vajag vai nevajag palielināt nekustamā īpašuma nodokļa bāzi, bet tagad par to diskusiju vairs faktiski nav. Pirmkārt, ir skaidrs, ka Latvijas valdība ir devusi noteiktus solījumus strptautiskajiem aizdevējiem, no kuriem atkāpties nav iespējams. Otrkārt, apskatot visus iespējamos nodokļus, nākas secināt, ka nekustamā īpašuma nodokļa pārskatīšana ir viena no mazākajām nelaimēm.

Tomēr jāatzīst, ka būtiskas bažas pastāv par to, ka šis nodoklis tiks piemērots.

Pirmkārt, paredzēts iekasēt nodokli 3% apmērā no kadastrālās vērtības par lauksaimniecības zemi un, iespējams, ieviest NĪN inženiertehniskajām būvēm. Doma, protams, nav slikta. Jāatceras, ka jau ilgu laiku zemnieki ir pauduši savu neapmierinātību ar faktu, ka tā saucamie dīvānzemnieki jeb cilvēki, kas savu zemi reizi gadā nopļauj, nevis izmanto to ražošanai, saņem tādus pašus tiešmaksājumus kā uzņēmēji, kuri to izmanto ganībām vai arī mēģina kaut ko izaudzēt. Taču jāņem vērā, ka neapstrādātām platībām kadastrālā vērtība var sanākt mazāka nekā turpat līdzās esošām apstrādātām zemēm. Tādējādi var izveidoties situācija, ka zemnieki, kas kaut ko ražo un maksā valstij pilnīgi visus nodokļus, minētā maksājuma veidā šķirsies no lielākām summām, nekā «dīvānzemnieki».

Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.

Divreiz oskarotajam aktierim Melam Gibsonam aizraušanās ar krievieti Oksanu var dārgi izmaksāt, jo viņa sieva ir iesniegusi šķiršanos, ziņo Interfakss.

Gibsoniem ir septiņi bērni, no kuriem seši jau ir pilngadīgi. Ja Gibsonu pāris tiešām šķirsies, tiks pārspēti visi līdz šim dārgāko šķiršanos rekordi. Par katru laulībā ar Melu Gibsonu pavadīto gadu Robina saņems 17 miljonus ASV dolārus. Līdz šim dārgākās šķiršanās bijušas basketbolistam Maiklam Džordanam, kas viņam izmaksāja 168 milj. dolārus, Nilam Daimondam — 150 milj. dolārus un Stīvenam Spīlbergam —100 milj. dolārus.

Indijas strauji augošā viesnīcu ķēde Oyo paplašināsies Eiropā, iegādājoties Amsterdamā bāzētu tūrisma pakalpojumu uzņēmumu @Leisure, ziņo BBC.

Lai iegādātos @Leisure, Oyo šķirsies no 369,5 miljoniem eiro.

Kopš darbības uzsākšanas 2013. gadā Indijas uzņēmums piedzīvojis strauju izaugsmi un apgalvo, ka ir sestā lielākā viesnīcu ķēde pasaulē.

Tās dibinātājam Ritešam Agarvalam šobrīd ir 25 gadi. Oyo jau saņēmusi finansējumu no Japānas konglomerāta Softbank un platformas Airbnb. Pagājušajā mēnesī uzņēmums saņēma stratēģisku investīciju no Airbnb 100 miljonu ASV dolāru apmērā.

Oyo pārvalda mazbudžeta viesnīcas dažādās valstīs, tostarp Ķīnā, ASV un Lielbritānijā, kā arī Indijā.

Iekšlietu ministrija plāno uz ceļiem izvietot vēl simts jaunus fotoradarus. Fotoradarus uzstādīs Iekšlietu ministrijas izraudzīts privāts partneris, taču, pēc kādiem kritēijiem to izvēlēsies, Iekšlietu ministrija slēpj.

LTV raidījums De Facto centies noskaidrot, kāpēc ir šāda slepenība.

«Pie mums tikai retais autovadītājs ievēro atļauto ātruma ierobežojumu, tāpēc iespējas uz Latvijas ceļiem uzstādīt simts fotoradarus kādam uzņēmējam sola fantastiskas biznesa iespējas, jo ienākumi šeit varētu būt mērāmi miljonos latu. Nenoliedzami, ka ļoti gards kumoss. Tikai dīvaini, ka valdība ļoti lielā slepenībā lemj, kurš pie šī gardā kumosa tiks,» secinājis De Facto.

Ministru kabinets ziņojumu par plānoto fotoradaru iepirkumu uzklausīja septembra beigās valdības sēdes slēgtajā daļā. Pie radariem plāno tikt, izmantojot privāto, publisko partnerību. Un aptuveni tas varētu notikt šādi: valsts izaugās kādu uzņēmēju, kurš uz Latvijas ceļiem uzstāda simts fotoradarus, radaru izmaksas sedz partneris, ne valsts. Uzņēmēja izdevīgums rodas soda naudās, proti, tajās valsts un uzņēmējs dalās. Taču pagaidām nekas konkrētāks nav zināms, jo par radaru iegādi atbildīgās amatpersonas Iekšlietu ministrijā un arī Valsts policijā interviju De Facto vairākkārt atteikušas.

Gada svarīgākais politikas dokuments – valsts budžets – sākts rakstīt ne tajā labākajā rokrakstā. Roka trīc, tinte beidzas, turklāt, sasodīts, paģiras no iepriekšējā budžeta naudas dricelēšanas nav pagaisušas. Eh, mausim pa vecam, un gan jau kaut kā tiks galā!

Vulgarizējot šāda ir «vidējā politiķa» domu gaita, ķeroties pie valsts naudas dalīšanas «uz galviņām». Budžeta veidošana ir politiskā teātra kulminācijas konvulsijas, kas tiek vērotas ar lielu aizgrābtību, jo publisko miljonu dīdīšanas mākslai vajadzētu pieiet tikpat atbildīgi kā cirkā, rijot zobenus, vai alpīnismā, pārvarot klints pārkari. Un tomēr tādu iespaidu mūsu politiķi nerada. Viņi nopūlas, bet tik un tā atstāj iespaidu, it kā pāris mēnešus gadā to vien dara, kā centīgi mēģina uzstīvēt bikses pāri galvai. Atkal un atkal, vienām politisko iegribu vīlēm ar troksni irstot, citām nospriegojoties un iegūstot rūdījumu.

Ministriju un lielo nozaru augošo ambīciju kariņš nenorimst, bet fonā notiek cita cīņa, kas nav tik skaļa, bet tautsaimniecības attīstību ietekmē ievērojami. DB jau papīrs ir nodilis, ik pēc laika atkārtojot to, ka Latvijas nodokļu slogs rada dārgāko darbaspēku Baltijas valstīs. Šajā konkurencē Latvija zaudē, izņemot gadījumus, kad investoriem ir kādi īpaši aprēķini, izvēloties tieši Latviju, jo «sausā matemātika», kā DB ir daudzkārt vēstījis, neliecina par labu mūsu valsts pievilcībai. Tāpat arī Saeimas lēmums iekasēt vairāk naudas valsts makā, ceļot akcīzi degvielai, Baltijas konkurencē noņem mums punktus, palielina izmaksu slogu biznesam un ieliek labas kārtis leišu degvielas tirgotāju rokās. Diemžēl nodokļu reformas kontekstā Latvijas izvirzīšanās priekšgalā Baltijas iekšējā konkurencē nebija virsmērķis.

Valstij jārada apstākļi, lai cilvēki var nopelnīt mājokļa iegādei, nevis jāpamet siers pelei, kas neapjauš kumosa cenu

Īpašuma tirgus flagmaņi jau pirms Pirmā mājokļa iegādes programmas iedarbināšanas sausām mutēm runājuši par to, ka potenciāliem pircējiem nevajag pašiem sevi mānīt – ja nespēj sakrāt pirmajai iemaksai, kā maksās 25 gadu garumā? Tāpēc piešķirt finansējumu tiem, kuri to patiesībā nevar atļauties, ir zināmā mērā bezatbildīgi. Sevišķi ņemot vērā to, ka Attīstības finanšu institūcijas Altum galvojums faktiski ir Latvijas nodokļu maksātāju galvojums. Reālāks atbalsts jaunajām ģimenēm, iespējams, būtu īres tirgus attīstīšana valsts vai pašvaldību līmenī, dodot iespēju ģimenēm slēgt saprātīgus ilgtermiņa īres līgumus, tostarp ar izpirkšanas tiesībām.

Saeimas Tautsaimniecības komisijā, kas atbildīga par grozījumiem Koncesiju likumā, atbalstu guvis Ekonomikas ministrijas izstrādātais priekšlikums attiecībā uz grozījumiem šajā likumā.

Tas tiek veidots par sava veida privātās un publiskās partnerības jumta līgumu.

Viens no ministrijas galvenajiem priekšlikumiem ir svītrot no koncesiju likuma virkni likumu, kurus līdz šim nedrīkstēja nodot koncesijā. Piemēram, tādus kā Latvenergo, starptautiskā lidosta Rīga, Latvijas Pasts, Latvijas dzelzceļš un citus, kurus līdz šim ar likumu bija aizliegts nodot koncesijā.

Protams, uzņēmumu nodošanā koncesijā pēc būtības nav nekas slikts. Gadījumos, kad uzņēmuma attīstībai nepieciešamas investīcijas, ko valsts nevar sniegt, tā būtu pat atbalstāma, taču tas, kādā steigā tiek virzīti koncesijas likuma grozījumi, liek uzdot jautājumu - vai kāds netīko pēc kāda garda kumosa?

Uzņēmēju kontaktbiržās Ķīnā Latvijas uzņēmēji apbruņojas ar pacietību, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas uzņēmējiem, dodoties vizītē uz Ķīnu, galvā skan melodiska sievietes balss, kas dzied par to, ka Pekinā ir deviņi miljoni velosipēdu. Šie vārdi precīzi atspoguļo noskaņojumu un reizē arī cerības, ko mūsu uzņēmēji liek uz Ķīnu. Tas ir tirgus ar vērienīgumu, kas paralēli galvu reibinošām iespējām atklāj arī saldā kumosa cieto garozu – iespaidīgu konkurenci, citādu kultūru, specifiskas vēlmes un sarežģītu birokrātiju. Izcīnīt šķietami mikroskopisku daļu tirgus Ķīnā ikvienam Latvijas uzņēmējam ir liels sasniegums. Tie ir milzīgi un ar daudzām citām valstīm nesalīdzināmi apjomi.

Latvijas uzņēmēji ekonomikas ministra Arvila Ašeradena vizītes ietvaros piedalījās biznesa kontaktbiržās trīs pilsētās, tomēr neviens no mūsējiem ar parakstītiem līgumiem par konkrētiem apjomiem no zāles neiznāca. Ja nu vienīgi mūsu šprotu ražotāju pārstāve parakstīja līgumu 200 tūkst. eiro vērtībā par trīs konteineru piegādi Ningbo tirgotājiem (DB sīkāk ziņoja 8.09.2016.), tomēr tas notika ārpus kontaktbiržu formas.

Ir iespēja iekosties 30 miljonu tonnu kumosā, ko tranzītā cer pārvadāt Kazahstāna pēc 2020.gada.

Kazahi šobrīd virza lielu loģistikas projektu, kas paredz milzīga kravu apjoma pārkraušanu Ķīnas-Eiropas koridorā abos virzienos. «Tādēļ Kazahstāna attīsta milzīgus infrastruktūras projektus,» pēc tikšanās ar Latvijas satiksmes ministru Aivi Roni sacīja Kazahstānas Republikas transporta ministrs Askars Žumagalijevs. Tā kā šo projektu nav iespējams realizēt vienpusēji, dažādās valstīs tiek meklēti sadarbības partneri. Kravu pietiks visiem, tā viņš, vaicāts par Latvijas tranzīta koridora priekšrocībām salīdzinājumā ar citām valstīm.

«Ceram piesaistīt Ķīnas preces Eiropai tranzītā pa dzelzceļu caur Kazahstānu un Krieviju caur mūsu ostām,» izmanotojot konteinervilcienu «Baltika-Tranzit», norādīja A. Ronis, piebilstot, ka runāts arī par sadarbību aviācijas jomā. Satiksmes ministrijas eksperti jau septembrī dosies uz Horgosas loģistikas centru, kas atrodas Ķīnā, Kazahstānas pierobežā, lai runātu par sadarbību ar Latvijas kompānijām. «Kopā ar kazahiem varam celt Latvijas tranzīta koridora atpazīstamību Ķīnas pārvadātāju vidū,» tā viņš, piebilsot, ka kazahu uzņēmumi un kopuzņēmumi ar ķīniešiem varētu izmantot Rīgas brīvostas teritoriju vai nu preču ražošanai vai komplektācijai un tālākai izplatīšanai Eiropas Savienībā.

Divu gadu tālākpārdošanas aizlieguma termiņš Citadeles bankas pircējiem ir pilnīgi bezjēdzīgs un finanšu tirgos elementāri apejams. Ar opciju darījumiem var panākt īpašnieku maiņu, arī nepārdodot akcijas

Ar vārdiem «Privatizācijas aģentūra uzskata, ka viņi ir panākuši tādu vienošanos, kādu ir panākuši» Latvijas premjere Laimdota Straujuma pretendē ne tikai uz gada komiskākā citāta autores godu, bet, iespējams, arī vēlas demonstrēt, ka valdībai šo vienošanos nav nekāda sakara. Privatizācijas aģentūra atrodas pilnībā ārpus kontroles, sazin ko un ar ko vienojas, un premjerei atliek tikai noplātīt rokas, pasakot «kā nu ir, tā ir».

Šāda nevarības poza valdības vadītājai ir iracionāla pašos pamatos, it īpaši atceroties Citadeles tirgošanas pēdējo mēnešu vēsturi. Slēgtā valdības sēdē pēkšņi izkristalizējās viens ekskluzīvs pircējs – ASV fonds Ripplewood Holdings. Pēc brīža izrādījās, ka šis fonds tomēr pirks tikai 25% no valstij piederošajām Citadeles akcijām, 50% atvēlot «pasaules līmeņa finanšu cilvēkiem», no kuriem viens, kā rakstīja portāls pietiek.com, izrādījās svaigi notiesāts par nodokļu nemaksāšanu. Kā ziņoja laikraksts Diena, varas partijas Vienotība spices cilvēki, ieskaitot jaunizcepto Eiropas Komisijas viceprezidentu Valdi Dombrovski, šovasar kopā ar šī fonda pārstāvi devās braucienā uz Gruziju. Pilnīgi nejauši, protams, un par Citadeles darījumu ne vārdiņa nerunājot. Pati Citadeles tirgošana izrādījās ļoti konfidenciāla, tāpat kā šīs bankas pārdošanas summa, kas, uz pirkstiem sametot no valdības pārstāvju izteiktajiem pusvārdiem, pašlaik izskatās pēc diezgan pieticīgiem 74 milj. eiro. Tagad kā pēdējais lielākais sasniegums sabiedrībai tiek prezentēts, ka jaunie Citadeles īpašnieki banku nedrīkstēs pārdot veselus divus gadus, lai gan bija gribējuši to piespiedu kārtā paturēt ne ilgāk par vienu gadu.

Būvuzņēmēji kā izmēģinājuma trusīši, kas parāda, ar ko jārēķinās, paliekot bez Eiropas pienīgās krūts

DB šonedēļ publicētais Būvnieku TOP 30 iezīmē aprises visai skaudrai nozares nākotnei. Pērn aizvadīts gads ar treknu mīnusa zīmi – nozare sarāvusies mazāka gan naudas (teju simt miljonu mazāks apgrozījums), gan uzņēmumu un to darbinieku skaita ziņā. Savukārt šis gads vairs netiek dēvēts par sliktu vai vienu no sliktajiem, bet gan par nozares izdzīvošanas gadu. Līdzīgi kā cūkkopjus skar cūku mēris, būvniekiem jāsadzīvo ar citu slimību, kas plaši izplatījusies mūsu valstī. Sērgu varētu ārstēt ES struktūrfondu nauda, bet līdz ar tās kavēšanos, būv- uzņēmēju bizness nīkst žēlabās. Diemžēl uz šīs atkarības adatas celtnieki ir jau ilgāku laiku, bet paģiras ir visai smagas un šogad draud ar kārtējo apgrozījuma daudzmiljonu sarukumu. Skurbuma alku neprātā par salīdzinoši sīkiem projektiem ir gatavi cīnīties citkārt solīdi uzņēmumi, kuri tagad rāda zobus kā hiēnas pēc saules rieta. Pie kumosa paģiru lāpīšanai tiek izveicīgākie. Un tie arī izdzīvo.

Gaidot zaļo gaismu aģentūras LETA pirkumam, igauņu investori taisās pārdot nesen iegādāto BNS-Latvija

Tā var visai skaidri saprast no kompānijas UP Invest OÜ vadītāja un valdes locekļa Svena Nūmana, DB sazinoties ar viņu ekspresintervijai par izskanējušo darījumu starp UP Invest un Latvijas ziņu aģentūru LETA. Jau ziņots, ka Igaunijas investīciju holdings UP Invest OÜ, kam vairāku Baltijas aktīvu starpā pieder arī ziņu aģentūru grupa Baltic News Service (BNS), ir iegādājies LETA. Pirkuma summa netiek atklāta, un darījums vēl jāapstiprina Konkurences padomei.

Kompānijas izplatītajā informācijā par darījumu par nekādiem plāniem attiecībā pret BNS nav runas, tāpēc DB par igauņu uzņēmēja sniegto informāciju skaidrības labad pārvaicāja kādam pietuvinātam avotam. Tas sacīja, ka UP Invest plāns pārdot BNS, lai tiktu pie LETA, pastāv «kā scenārijs». Tas nozīmētu, ka esošais akcionārs pārdod aģentūru trešajai personai, «lai teorētiski pastāvētu divas aģentūras un varētu strādāt bez konkurences likumdošanas ierobežojumiem,» saka DB avots. Ja tas atbilst patiesībai, tad faktiski tas nozīmē, ka Igaunijas investori lielākā kumosa dēļ grasās upurēt BNS. Uzņēmumu reģistrā nekāds UP Invest darījums ar BNS aktīviem neparādās, tomēr sarunā ar DB S. Nūmans par to runā kā par notikušu faktu. «Mēs apzinājāmies, ka nevaram būt īpašnieki abām kompānijām, un pārdevām Latvijas BNS. Bija jāizvēlas, vai tūdaļ kļūt par tirgū lielākās kompānijas LETA īpašnieku, pārdodot BNS, un mēs nolēmām pārdot BNS un pirkt LETA.» Jautāts par darījumam izvēlēto laiku, uzņēmējs saka, ka «vispār esam bijuši sarunās ar LETA jau gadu, un apmēram jūnija beigās, jūlija sākumā nonācām pie kopējas sapratnes par pirkšanas–pārdošanas līgumu. Esam sagatavojuši un iesnieguši vajadzīgo dokumentāciju Latvijas Konkurences padomē, lai darījumu pabeigtu». No biznesa viedokļa «mums ir tirgū vadošās ziņu aģentūras Igaunijā un Lietuvā, tāpēc bijām visai ieinteresēti kļūt spēcīgāki arī Latvijā, tai skaitā tieši mediju monitoringa tirgū. Tāpēc šis risinājums mums šķita ļoti loģisks solis». Viņš apstiprina publiskoto informāciju par abu aģentūru turpmāku paralēlu darbību. «Sarunas ar akcionāriem nebija vieglas un tika apsvērts, kā šis darījums ietekmēs citas mūsu mediju kompānijas, bet, visdrīzāk, LETA turpinās darbu kā patstāvīga un no citām mūsu kompānijām neatkarīga aģentūra.» «Mums ir ļoti laba mediju monitoringa tehnoloģija, un LETA ir savējā, un kompānijas ikdienas līmenī nekādu lielo pārmaiņu nebūs,» par tuvākajā laikā gaidāmo saka S. Nūmans. «Būs, protams, jauni valdes locekļi, bet izpilddirektore un valdes locekle Una Klapkalne turpinās iesākto.» Jautāts par LETA biznesa rādītājiem, viņš saka: «Uzskatu, ka mēs varētu panākt labāku sniegumu. Mums vēl nav kontrole pār kompāniju un detaļas precizēsim vēlāk, kad būs atbilde no Konkurences padomes.» Uzņēmējs cer, ka tas notiks vēl augustā vai tuvākā mēneša laikā.

Pēc neveiksmīgā jaunu vilcienu konkursa valdība nolēmusi novirzīt projektam paredzēto Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansējumu 100 miljonu latu apmērā citiem projektiem.

Tiesa gan, pagaidām nav skaidrs, kuri projekti tiks pie papildu «kumosa», jo par līdzekļu pārdali vēl jārunā ar Eiropas Komisiju (EK). Tagad Satiksmes ministrijai (SM) un Finanšu ministrijai (FM) dots mandāts sarunu sākšanai ar EK par iespējamo līdzekļu pārdali, lai noskaidrotu, kurām aktivitātēm vispār iespējams līdzekļus pārdalīt. Konsultācijas ar EK varētu sākties jau nākamnedēļ, pieļāva satiksmes ministrs Aivis Ronis.

SM prioritātes līdzekļu pārdalei ir dzelzceļa infrastruktūra un ar to saistītie ceļi, informēja A. Ronis.

EK provizoriskais viedoklis ir tāds, ka šie līdzekļi pamatā būtu jāizmanto ilgstpējīgai transporta attīstībai, dzelzceļa infrastruktūras attīsībai, iepriekš informēja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Skaidrība par to, kuriem projektiem finansējums tiks pārdalīts atkarīga no tā, kā virzīsies sarunas ar EK, atzina premjers, konkrētu termiņu neprognozējot. Pēc sarunām ar EK SM piedāvājums konkrētiem projektiem tiks skatīts valdībā.

«Ar šo vēlos darīt zināmu, ka šodien pie zvērināta notāra Valdas Vaivares bija plānots parakstīt mana mirušā vīra Valērija Maligina mantinieku vienošanos par mantojuma sadali. Nu jau kārtējo reizi nākas secināt, ka tas, ko pārējie mantinieki runā publiski un dara praktiski, ir divas diametrāli pretējas lietas.

Ilgstošu un sarežģītu pārrunu rezultātā, ņemot vērā visu iesaistīto pušu intereses, bet augstāk par visu vērtējot Valērija Maligina izveidotā uzņēmuma «Olainfarm» veiksmīgas darbības nodrošināšanu nākotnē kā viņa piemiņas apliecinājumu, visi mantinieki pirms dažām dienām vienojās par mantojuma sadali. Šodien šo vienošanos visām iesaistītajām pusēm bija plānots parakstīt pie notāra, tādējādi apstiprinot tās spēkā esamību.

(V. Maligina meitu paziņojums)

Panākto vienošanos uzskatu par kompromisu, kurā iespējami plašākajā veidā ietvertas Valērija nepilngadīgās meitas Annas, vecāko meitu un manu pameitu Irinas un Nikas un manas intereses. Šodienas rīcība, vienošanos neparakstot, skaidri un nepārprotami apliecina, ka gan Irinai, gan Nikai «Olainfarm» nākotne ir dziļi vienaldzīga – gluži tāpat kā tēva labā vārda un piemiņas saglabāšana, un ka konstruktīva pieeja mantojuma jautājuma risināšanā aprobežojas ar skaistiem, bet tukšiem paziņojumiem presei.

SIA CrossChem cer iekosties gardajā Vakareiropas tirgus kumosā, kur jākonkurē ar milžiem, kuru apgrozījums mērāms miljardos

Auto ķīmijas ražotāja SIA CrossChem kāpinājusi apgrozījumu no 2,75 milj. eiro 2014. gadā līdz 8,34 milj. eiro 2017. gadā, kas ļāvis uzņēmumam iekļūt Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošo kompāniju jeb Gazeļu sarakstā.

«Peļņas rādītāju ziņā pēdējie trīs gadi nav bijuši slikti. 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, esam audzējuši apgrozījumu par 43%, bet peļņu – par 45%. Arī šajā gadā izaugsmes temps ir labs, domāju, ka gaidāms vēl viens rekordgads. Lai gan man nepatīk prognozēt, taču iepriekš izvirzītie plāni tiek pildīti, kas ļauj secināt, ka Latvijā apgrozījums varētu sasniegt aptuveni 12 milj. eiro, bet CrossChem International grupas apgrozījums varētu būt 20–25 milj. eiro. Globālā līmenī izteikt precīzākas prognozes ir grūti, jo no jauna izveidotie uzņēmumi un ražotnes strādā ar pozitīviem rādītājiem, bet tām ir nepieciešams laiks, lai «ieskrietos»,» teic SIA CrossChem dibinātājs, valdes loceklis Ričards Andersons.

Sendijas sekas ASV būs jūtamas vēl labu laiku pēc vētras norimšanas - Sendija nodarījusi nopietnus postījumus, liekot valdībai novirzīt papildus līdzekļus cietušajiem apgabaliem, tomēr nevajadzētu cerēt, ka tas liks ekonomikai uzplaukt. Neskatoties uz to, ir dažas nozares, kuru uzņēmumiem pēc vētras laikā un pēc tās radies ārkārtīgi daudz darba, raksta business.time.com.

Ekonomisti gan nedomā, ka Sendijas radītās postažas «uzkopšana», rekonstrukcijas darbi un valdības papildus piešķirtie līdzekļi radīs visaptverošu, ilgnoturīgu stimulu ekonomikai. «Pēc vētras Katrīna Ņūorleānā ieplūda «tonnām federālās naudas», bet vai jūs tādēļ novērojāt ekonomikas uzplaukumu?», Philadelphia Inquier citē ekonomistu Kevinu Džilenu (Kevin Gillen), kurš salīdzina vētras Sendiju un Katrīnu, kas plosījās 2005. gadā.

Tomēr ir dažas nozares, kuru uzņēmumi no Sendijas jau guvuši labumu vai arī tuvākajā laikā gūs, apkopojis Times:

1. Telefonu būdiņu uzņēmumi. Ņujorkā normālos apstākļos viena telefonu būdiņa dienas laikā gūst aptuveni divus ASV dolārus, taču vētras laikā būdiņām ieņēmumi pieauga līdz 50 ASV dolāriem dienā. Daudzi gados jauni cilvēki pēc tam atzina, ka telefonu būdiņā viņi zaudēja naudu, jo nezināja, kā to pareizi lietot, informēja Wall Street Jornal.