Galds, divi krēsli un sols. Mēs ar fotogrāfu nelielajā Centrālcietuma ieslodzīto tikšanās kabinetā gaidām Latvijas pazīstamāko nacionālboļševiku Vladimiru Lindermanu, kurš pirms nepilna mēneša deportēts no Krievijas. Tur viņš uzturējās kopš 2002. gada novembra, kad ar mērķi iesaistīties Krievijas politiskajos procesos pameta Latviju.

Tagad Lindermans atvests uz tikšanās kabinetu un, mazliet samulsis, paraksta cietuma administrācijas prasīto rakstisko apliecinājumu, ka tiešām ir ar mieru sniegt interviju Db. Mūsu saruna notiek krievu valodā, taču tas nebūt nenozīmē, ka Lindermans neprastu latviski. Viņš vienkārši vēlas izteikties iespējami precīzāk.

Kā jūs deportēja uz Latviju?

Čekisti mani aizturēja uz ielas. Maskavā. Pēc tam notiek procedūra, ir tiesa, kas lemj par deportāciju. Sākumā atrados izvietošanas izolatorā, mani nolaupīja no turienes, bija iesaistīti trīs, četri specdienesti, tostarp federālā milicija, kopā trīsdesmit cilvēku. Ielika mašīnā, aizveda. Nolaupīja no izolatora. Es zināju, ka mani deportēs, gribēju, lai Latvijas vēstniecība pakontrolē šo procesu, jo tie puiši, kas noņēmās ar manu deportāciju, varēja mani nogādāt ne tikai uz Latviju, bet arī uz mežu varēja aizvest un norakt. Tad mani izveda uz Pleskavas apgabalu, tad uz pierobežas pilsētu Balviem.

Romans Abramovičs, Krievijas oligarhu vārdā, sankcionēja Vladimira Putina iecelšanu par Borisa Jeļcina pēcteci, raksta The Times, kas publicē citātus no agrāk nepubliskotas intervijas ar Aleksandru Litviņenko divus gadus pirms viņa nāves 2006. gada novembrī.

Litviņenko lauzītā angļu valodā stāsta:” Abramovičam bija labi sakari ar Putinu ilgi pirms viņš kļuva par prezidentu. Krievijas oligarhi izvēlas, kuru cilvēku viņi vēlas redzēt prezidenta amatā. 1997. – 1998. gados Abramovičs bija vispiemērotākais cilvēks, lai veiktu prezidenta kandidātu atlasi. Arī tagad Abramovičam ir labas attiecības ar Putinu”.

Pēc Litviņenko domām, Abramovičs ir sponsorējis Putina pirmsvēlēšanu kampaņu 2000. gadā. Litviņenko apgalvo, ka 1990. gada nogalē Abramocičs kontrolēja ievērojamu daļu Krievijas ekonomikas, jo pretējā gadījumā viņu sagaidītu tāds pats liktenis, kā Mihailu Hodorkovski.

Sestdien Akmens tiltā Daugavā spēcīgās straumes un vēja dēļ ietriecies kuģītis Jelgava, kapteinis alkoholiskos dzērienus nebija lietojis.

Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja vecākā inspektore Linda Neimane-Zobena aģentūru LETA informēja, ka viens no iemesliem, kāpēc kuģis ietriecās Akmens tiltā, ir stiprais vējš, savukārt kuģa īpašnieks - SIA Viola&Co valdes priekšsēdētājs Iļja Ļitviņenko - norāda, ka kuģi negaidīti sanesa spēcīga straume un tā dzinēji netika ar to galā. Ļitviņenko uzsvēra, ka šī nav kapteiņa vaina, jo

Krievija ir īsta mafijas valsts, kuras politiskās partijas darbojas roku rokā ar organizēto noziedzību, liecina ASV piezīmes, kuras atklājusi WikiLeaks, ziņo AFP.

Spānijas prokurors Hosē Gonzalezs teicis ASV amatpersonām, ka viņš uzskata Krieviju par īsti mafijas valsti, kur valdības un organizētās noziedzības grupu darbību nevar nošķirt.

Gonzalezs, kurš izmeklē Krievijas organizēto noziedzību Spānijā jau desmit gadus, arī piekritis noindētā disidenta Aleksandra Ļitviņenko apgalvojumam, ka Krievijas izlūkošanas un drošības dienesti pieder organizētajā noziedzībā iesaistītajiem.

Piezīmē, kas nosūtīta šā gada februārī no ASV vēstniecības Madridē, citēts prokurors apgalvojam, ka konkrētas politiskās partijas Krievijā darbojas roku rokā ar organizēto noziedzību. Viņš informējis, ka Liberāli demokrātisko partiju (LDP) izveidojusi VDK un tās pārņēmējs SVR, un tā ir mājvieta daudziem smagiem noziedzniekiem.

Ļaunprātīgas dedzināšanas mēģinājums aizvadītajā nedēļā noticis Ziepniekkalnā. Pagaidām nezināmi ļaundari naktī uz ceturtdienu ar degmaisījuma pudelēm mēģinājuši aizdedzināt divu Daugavas kuģīšu īpašnieka un bieža ballīšu viesa Gundara Ūdra īpašumu, kurā viņš tobrīd atradies kopā ar māti un diviem bērniem, vēsta nra.lv.

Uzņēmējs Gundars Ūdris, kuram pieder kuģīši Misisipi un Liepāja un kurš «treknajos gados» darbojās naktsklubu un nekustamo īpašumu biznesā, labprāt parādījis, kur tieši pa māju mests ar degmaisījuma pudelēm.

«Parasti liekos gulēt vēlu vai, precīzāk sakot, agri. Tas bija ap kādiem pusčetriem, kad izdzirdēju vīriešu balsis. Nepievērsu uzmanību, jo pa naktīm gar māju staigā daudzi, vienīgi šķita neparasti, ka balsis ir tik skaļas, it kā ļoti tuvu. Acīmredzot tobrīd viņi jau bija pārlīduši pāri sētai. Pamazām atkal laidos miegā, kad izdzirdēju troksni – būkšķus. Pirmā doma, kas iešāvās galvā – uz ielas tiek dauzīta kāda mašīna. Piecēlos, paskatījos pa logu un ieraudzīju, ka manā pagalmā deg. Uzmodināju mammu un dēlu, bet pats skrēju pie pretējās puses loga, jo domāju – varbūt dedzinātāji vēl ir tepat, varbūt jau mēģina tikt mājā. Tur ieraudzīju, ka arī otrā mājas pusē deg. Apdzēsām vienā pusē, un tad jau ugunsdzēsēji bija klāt un apdzēsa to, kas vēl dega. Iesākumā nemaz nemanījām, ka logi ir izsisti. To pamanījām vēlāk,» stāstījis Ūdris.

Lai nākotnē Latvijai būtu panākumi, nākamais līmenis visiem jāsasniedz kopīgi, nevis katram individuāli, uzskata tehnoloģiju konsultante Aleksa Krolls, kompānijas This Side Up īpašniece.

Viņa ir dzimusi un augusi ASV, strādājusi Indijā un Dienvidāfrikā, bet kopš šā gada vasaras dzīvo un strādā šeit. Ar Latviju viņu saista īpašas saites, jo viņas vecvecvectēvs ir Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste. Kopš bērnības viņa ģimenē dzirdējusi daudz par tuvinieku dzimteni, tās vēsturi un kultūru, bet, lai uzzinātu, kāda Latvija ir patiesībā, Aleksa nolēma pārcelties uz Latviju, jo mūsdienās tehnoloģiju biznesā nav lielas nozīmes, kur atrodies, ja vien ir pieejama laba infrastruktūra. Vairāk par motivāciju pārcelties uz Latviju, pirmajiem mēnešiem šeit un vīziju par nākotnes Latviju viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Analizējot iepriekšējā mēneša DNB Latvijas barometra pētījuma datus, investīciju bankas Prudentia padomes loceklis un partneris Ģirts Rungainis aizrādīja, ka tie iegūti, aptaujājot visus Latvijas iedzīvotājus – gan pilsoņus un nepilsoņus, gan latviešu un krievu valodā runājošos, kas, viņaprāt, zināmā mērā skaidrojot arī negatīvo viedokļu īpatsvaru.

Ģ.Rungainis savā komentārā uzsvēra: «Nepilsoņi, kuri lielākoties pietiekami labā līmenī pārvalda tikai krievu valodu, dzīvo Krievijas informatīvajā telpā un līdz ar to neiegūst gandrīz nekādu objektīvu informāciju par notiekošo Latvijā. Viņi principā ir opozīcijā visam šeit notiekošajam jau vairāk nekā 20 gadus, jo nožēlo PSRS sabrukšanu un to, ka Latvijas teritorija neatrodas Krievijā un arvien ātrāk un tālāk virzās no tās prom. Tas pats, lai gan mazākā mērā, attiecas arī uz krievvalodīgajiem Latvijas pilsoņiem. Šo negatīvi noskaņoto iedzīvotāju grupu papildina arī liela daļa vecāka gadagājuma cilvēku, kuri labāko savas dzīves daļu ir pavadījuši padomju režīma apstākļos un idealizē šo laika posmu. Viņi arī ir opozīcijā šī brīža Latvijas atjaunošanās un jaunrades procesiem, kuros savas neizpratnes un nespējas konkurēt rezultātā nevar un/vai negrib piedalīties. Diemžēl negatīvisms nav tikai dzīvildzes funkcija, jo problēmu meklēšana ārpus sevis ir raksturīga ne tikai boļševiku zombētiem indivīdiem, bet tiek atražota ģimenēs un citās sabiedrības apakšgrupās starp jaunākiem cilvēkiem. Realitātes noliegšana, tikai sliktā meklēšana un redzēšana, negribēšanas un nevarēšanas kultūra, intelektuāls un prasts slinkums ir dziļi iesakņojies mūsu naidniekiem un nelabvēļiem par prieku, un to nav viegli izravēt.»

Apzvanot vairāk nekā 30 privātuzņēmumu, valsts un pašvaldību iestādes un sarunājoties gan latviski, gan krieviski, laikraksts Diena secinājis, ka valodas barjeras sadzīvē faktiski nepastāv.

Turklāt zīmīgi, ka krievu valodai, par kuras kā valsts valodas statusu šobrīd sākta cīņa un notiks referendums, tiek izrādīta pat lielāka pretimnākšana nekā latviešu valodai. Proti, vairākās vietās, kur pirmā atbilde izskanēja latviski, pēc Dienas sāktās sarunas krieviski sarunbiedrs pārgāja uz sarunu krieviski. Otrādi tā notika vienīgi ar izņēmumiem, lai arī tas ir likuma pārkāpums.

Šobrīd savākts nepieciešamais parakstu skaits, lai prasījumam par krievu valodu kā otru valsts valodu pavērtu ceļu uz referendumu. Līdzās akcijas iniciatoru - biedrības Dzimtā valoda aktivitātēm, kā arī Rīgas mēra Nila Ušakova (Saskaņas centrs) ar savu parakstu paustajam atbalstam televīzijas kanāls PBK īstenoja arī informatīvu kampaņu, kuras viens no vadmotīviem bija «gribu runāt savā dzimtajā valodā».

Šobrīd aktuālas ir pašpalīdzības grāmatas un literatūra bērniem, bet daiļliteratūru pie mums lasot mazāk kā iepriekš

Tā novērojusi Santa Svaža, grāmatu izdevniecības SIA The White Book īpašniece. «Pirms trim gadiem bija ideja par izdevniecību, bet tagad The White Book patiešām ir izdevniecība. Tad es biju viena pati, tagad esam lielāks pulks,» viņa saka. Birojā ir trīs darbinieki, bet komandā ir vēl vairāki cilvēki – ārštata maketētāji, korektori, tulkotāji, redaktori. «Šobrīd esam pārmaiņu posmā. Sākuma posms ir pārvarēts un apjoms ir pieaudzis. Domāju, ka nākotnē paaugsimies straujāk,» saka Santa. Turpmāk viņa gada laikā gribētu izdot 30 grāmatas.

Veiksmīga pirmā

Latvijā ir daudzi grāmatizdevēji, kas izdevuši vien dažas grāmatas. The White Book trīs gados ir izdevusi ap 30 grāmatu. Santa uzskata, ka izdevēja veiksmīgam startam vajadzīga laba pirmā grāmata. «Mūsu gadījumā visu likām uz pirmo grāmatu. Tajā ieguldījām ar pārliecību, ka tas ir labs produkts. Un tā arī izrādījās. Tajā laikā daudziem kolēģiem no citām izdevniecībām šķita, ka tirāža ir liela un žanrs ne visiem saprotams, bet risks ir pilnībā atmaksājies. Principā uz šīs vienas grāmatas mēs esam uzbūvējuši to, kas tagad esam,» norāda Santa. The White Book pirmā izdotā grāmata bija Džordža R. R. Mārtina Troņu spēle. Šobrīd uzņēmuma grāmatu portfelis ir visai raibs – šīs grāmatas turpinājumi, bērnu un pusaudžu literatūra, aforismi, pašpalīdzības grāmatas. «Tirgus ir tik mazs, ka nav iespējams specializēties. To var tikai lielas izdevniecības. Vienkāršā patēriņa jomā specializēties tikai uz daiļliteratūru vai bērnu literatūru ir sarežģīti, un man to nemaz negribas. Man patīk dažādas grāmatas,» saka Santa. Viņai ir īpašs prieks par pašu radītajiem produktiem, piemēram, Latvijas karti un Kāzu iedvesmas grāmatu. «Otras tādas grāmatas Latvijā nav, šādas grāmatas parasti ir tulkotas. Tāpēc man ir liels prieks, ka šī grāmata, manuprāt, kvalitātes ziņā neatpaliek no ārzemju izdevumiem. Šobrīd top citi mūsu pašu produkti,» saka Santa. Pagaidām gan viņa nav ar mieru atklāt, kas tās būs par grāmatām, bet sola tās izdot gada nogalē. «Ir prieks un lepnums izdot vietējo,» viņa teic.

«RBSSKALS bankrotēja valsts dēļ. Par Nacionālo bibliotēku RBSSKALS nesaņēma piecus miljonus! Protams, var jau formāli teikt – viņiem nepienācās. Bet, ja firma bankrotē, uzceļot tādu objektu kā Gaismas pils, tas nav normāli! Valsts nebankrotētu, ja viņa tos piecus miljonus samaksātu, firma paliktu tirgū. Tā ir tikai valsts vaina,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka būvuzņēmējs, agrāk būvuzņēmuma PBLC vadītājs Jānis Lancers.

Nu jau viņš gandrīz 10 gadu ir pensijā un nesen klajā nākusi viņa sagatavotā grāmata Latvijas būvniecība 100 gados – apjomīgs un fundamentāls 1600 lappušu darbs trīs biezos sējumos.

Tas arī bija pamudinājums aicināt uz piektdienas sarunu pašu grāmatas autoru. Savulaik J. Lancers bija biežs viesis Dienas Biznesa lappusēs – ar Jāni tikāmies un sazinājāmies daudz un bieži, un viņš nekad neatteica paust savu viedokli un domas par nozares norisēm un problēmām – arī tad, ja šis viedoklis ne visiem bija glaimojošs un tīkams. Lai gan mūsu tikšanās iegansts ir grāmata, arī šoreiz tomēr neiztiekam bez sarunas par būvniecību – gan par nozares pagātni, gan pašreizējām norisēm. Un, lai arī Jānis pats sakās esam no visa tā kā malā pagājis, tomēr atļaušos tam nepiekrist – jautājot un uzklausot atbildes, ir jūtams, ka laikam jau nav tik vienkārši paiet malā no tā, kam veltīta visa dzīve.

SIA Coolored izdod pieaugušo krāsojamo grāmatu Sounds of the City; drīzumā iznāks arī otrā grāmata – Kitchen Stories

«Šī ir grāmata pieaugušajiem,» saka Rīgas pilsētskicēšanas kustības aktīviste un projekta Coolored.art līdzautore Agnese Aljēna. Ideja par cita līmeņa krāsojamo grāmatu pieaugušajiem radusies palielā domubiedru pilsētskicētāju un viņu draugu pulkā. Pirmā grāmata nonāca tirdzniecībā īsi pirms Ziemassvētkiem. Grāmatā ir dažādu valstu mākslinieku darbi – Indonēzijas, Portugāles, Krievijas, Amerikas, Vācijas, Francijas, Ungārijas, Lietuvas, Latvijas un Lietuvas.

Veikalos jau ir daudz krāsojamo grāmatu pieaugušajiem. «Mums bija doma piedāvāt kaut ko atšķirīgu – radīt kopīgu mākslas darbu, kad viens mākslinieks iesāk un otrs pabeidz,» raksturo Agnese. Atšķirīgais no citām pieaugušo krāsojamām grāmatām ir tas, ka šos zīmējumus paredzēts izkrāsot ar ūdenskrāsām, mākslinieki ļauj likt savu parakstu blakus viņu parakstam, un mākslas darbu var ierāmēt un kārt viesistabā pie sienas. Vienlaikus tas nozīmē, ka krāsojamā grāmata ir dārgāka, jo tajā izmantots biezāks papīrs nekā produktos, ko domāts krāsot ar zīmuļiem, un tālāk neko ar tiem nedarīt. Projekta virzītāji ilgi testējuši dažādus papīrus, jo vēlējās, lai var krāsot ne vien ar zīmuļiem, bet arī ar ūdenskrāsām, marķieriem un pludināmajiem flomasteriem.

Sestdien Latvijas Koncertu rīkotajā latviešu simfoniskās mūzikas koncertā Lielajā ģildē savā ierastajā vietā bija pazīstamais advokāts un rakstnieks Andris Grūtups, kurš ir regulārs simfoniskās mūzikas klausītājs. Plašais interešu apvienojums un uzdrīkstēšanās publiski paust savus uzskatus viņu dara par īstu latviešu inteliģentu.

Kāda paziņa, uzzinājusi, ka dodos Andra Grūtupa, izsaucās – pie tā pīpmaņa no X failiem! Vizuālā līdzība ar populārā seriāla tēlu tik tiešām ir pārsteidzoša. Arī Grūtupa daiļrade apliecina, ka viņu saista slepenas lietas, vismaz tādas, kas ilgus gadus bijušas sabiedrības acīm apslēptas, piemēram, vācu ģenerāļu tiesāšana un pakāršana Rīgā 1946. gadā vai ebreju veiktās rituālslepkavības pagājušā gadsimta sākumā. Savukārt februārī izdevniecība Atēna izdos Grūtupa jaunāko grāmatu Observators, kuras centrā ir slavenās mākslinieku dzimtas pārstāvja Jurģa Skulmes tiesas process.

Otrdien, 17. jūlijā, Lielbritānijas premjerministra Gordona Brauna (Gordon Brown) jaunā valdība izraidīja četru Krievijas diplomātus saistībā ar Maskavas atteikumu izdot Londonai galveno aizdomās turamo par bijušā KGB aģenta Aleksandra Litviņenko slepkavību, ziņo BBC.

BBC diplomātiskais korespondents Džonatans Markus (Jonathan Marcus) stāsta, ka visticamāk kā atbildi Krievijas diplomātu izraidīšanai arī Krievija izraidīs Lielbritānijas diplomātus.

Aizdomās turamais par slepkavību Andrejs Lugovojs apgalvo, ka nav saistīts ar Litviņenko slepkavību un, ka apsūdzību pamatā ir politiska sazvērestība.

Pieaug gan privātpersonu, gan nelielu organizāciju interese par individuālās drošības līdzekļiem. Savukārt banku sektorā mazinājies pieprasījums pēc seifiem.

Pēc nozares ekspertu vērtējuma Baltijas seifu tirgus veido 10 milj. eiro gadā. Kopumā privātie klienti līdz šim ir veidojuši 30%, bet korporatīvie – 70% seifu tirgus. Kā stāsta kompānijas Promet Safe speciālists Valerijs Litvinenko, ekonomiskās krīzes iespaidā pieaugusi privātpersonu interese par seifiem. Turklāt, ja līdz šim pircējus apmierināja lētākais segments, kas speciālistu žargonā esot vienkārši metāla kastes, tagad patērētāji pieprasa tieši seifu.

«Seifs atšķiras ar to, ka tā noturību apstiprina speciāls sertifikāts un seifs spēj, piemēram, pasargāt dokumentus konkrētu laiku neskartus, piemēram, augstās temperatūrās,» skaidro V.Litvinenko.

Eiropas Komisija ir publicējusi Balto grāmatu, ierosinot jaunu sistēmu saistībā ar kompensācijām patērētājiem un uzņēmējiem, kas cietuši pretmonopola politikas pārkāpumu rezultātā (tajos gadījumos, kad nav ievēroti EK līguma noteikumi par uzņēmējdarbības ierobežošanu un dominējoša stāvokļa tirgū ļaunprātīgu izmantošanu), informē Eiropas konkurences padome.

Pašlaik vairumā ES dalībvalstu pastāv ievērojami šķēršļi, kas attur patērētājus un uzņēmumus individuālā kārtā prasīt tiesā kompensāciju par kaitējumu, kas tiem radies pretmonopola noteikumu neievērošanas dēļ. Baltajā grāmatā iekļauti priekšlikumi, lai padarītu cietušo iesniegtās kaitējumu kompensēšanas prasības efektīvākas, vienlaikus ievērojot Eiropas tiesību sistēmas un tradīcijas. Komisijas ierosinātās sistēmas pamatā ir princips, ka nodarītie kaitējumi ir jākompensē tikai vienreiz. Pārējie būtiskākie Baltajā grāmatā iekļautie ierosinājumi attiecas uz kolektīvām prasībām, pierādījumu izpaušanu un konkurences iestāžu pieņemto galīgo lēmumu pierādījuma spēku saistībā ar vēlākām prasībām par kaitējuma kompensāciju. Ierosinājumos vienādā mērā ir ņemtas vērā gan prasības iesniedzēja, gan atbildētāja tiesības un pienākumi. Vienlaikus ierosinājumos ir iekļauti aizsargpasākumi, lai nepieļautu tiesvedības ļaunprātīgu izmantošanu. Ieinteresētās personas tiek aicinātas iesniegt savas piezīmes par šiem ierosinājumiem līdz 2008. gada 15. jūlijam. Ņemot vērā saņemtās atbildes, Komisija pēc tam izvērtēs konkrētos pasākumus.

Biznesa augstskolas Turība Izdevniecībā sērijā Viesmīlības un tūrisma bibliotēka ir iznākusi jauna grāmata Jaunā konditora rokasgrāmata. Tās autore ir Anita Bicāne, liecina izdevniecības sniegtā informācija medijiem.

Šī grāmata domāta visiem tiem, kas nopietni nolēmuši sākt apgūt cepšanas mākslu. Taču jau arī pieredzējis konditors varēšot iegūt jaunas idejas un vērtīgus padomus, kā pagatavot dažāda veida mīklas izstrādājumus, krēmus, pildījumus un rotājumus konditorejas izstrādājumiem.

Grāmatā apkopotas receptūras, kas domātas garšīgu izstrādājumu pagatavošanai, kā arī dažādu veidošanas paņēmienu apguvei. Grāmatā parādīts izejvielu aprēķināšanas veids noteiktam daudzumam izstrādājumu, kas atzīmēts tehnoloģiskajās kartēs, kā arī dots viena izstrādājuma svars gramos, kas ļaus receptes plaši izmantot ražošanas vajadzībām.

Kāds 27 gadus vecs jaunietis, kurš lūdz sevi saukt par Rodiju Rododendru, ļoti nopietni pievērsies cīņai par latviešu valodas lietošanas prasību ievērošanu. Ja viņa aizrādījumus par pamanītajiem pārkāpumiem neņem vērā, vēršas ar ziņojumu Valsts valodas centra Kontroles daļā, ko tautā biežāk sauc par valodas inspekciju, vēsta laikraksts Diena.

Rodijs pārliecinājies, ka tā strādā labi. Piemēroto sodu apmēri gan varētu būt lielāki, vismaz tādi, kas liktu pārkāpējiem vēlēties uzlabot valodas zināšanas vai neatkārtot pārkāpumus.

«Es jau uzreiz neskrienu sūdzēties un speciāli nemeklēju šādus pārkāpumus, taču, ja tos pamanu vai saskaros ar valodas nelietošanu, tas mani uzrunā ļoti personīgi. Mani, piemēram, aizskar tas, ka pārdevēja lielveikalā Daugavpilī ne tikai nevar latviski nosaukt maksājamo summu, bet pat nesaprot, ko saku, kad lūdzu to nosaukt,» šokēts ir Rodijs.

«Pirms Ziemassvētkiem biju iegājis vienā dāvanu veikaliņā galerijā Rīga. Nevienai precei nebija marķējuma tulkojuma latviešu valodā. Aizrādīju, teicu, lai līdz rītdienas pusdienlaikam marķējums būtu, ja ne, darbs būs valodas inspektoriem,» stāstījis Rodijs, un liels bijis viņa gandarījums nākamajā dienā, ieraugot pārdevējas cītīgi līmējam preces aprakstus latviešu valodā.

Lielāko Ziemassvētku dāvanu, iedzīvotāju ieskatā, šogad pelnījis Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), savukārt visvairāk žagaru būtu pelnījuši labklājības ministre Ilze Viņķele (V) un premjers Valdis Dombrovskis (V), liecina jaunākā DNB Latvijas barometra aptauja.

Jautāti, kurš sabiedrībā zināms cilvēks būtu pelnījis vislielāko Ziemassvētku dāvanu, ievērojami biežāk nekā citus cilvēkus iedzīvotāji nosauca Rīgas mēru Ušakovu - viņam dāvanu novēl 20%.

Iedzīvotāju viedokļi par to, kurš par šogad paveikto būtu pelnījis lielāko dāvanu, būtiski atšķiras atkarībā no sarunvalodas ģimenē. Ja no iedzīvotājiem ar krievu sarunvalodu ģimenē Ušakovu nosauca 42% aptaujāto, tad no latviski runājošajiem Rīgas domes priekšsēdētāju minēja vien 5%. Latviski runājošie savukārt par cilvēku, kurš visvairāk būtu dāvanas cienīgs, uzskatījuši premjeru Dombrovski. Viņam dāvanu vēl 13% latviski runājošo un 1% aptaujāto iedzīvotāju ar krievu sarunvalodu.

Ar dzīvi ir apmierināti 41% vīriešu vecumā no 25 līdz 45 gadiem. 53% vīriešu būtu apmierināti ar algu virs 700 Ls un labprāt brauktu ar Audi markas automašīnu, bet par politiku interesējas tikai 29% vīriešu.

47% vīriešu, kuru alga šobrīd ir robežās no 400 Ls līdz 700 Ls mēnesī, būtu apmierināti ar algu 700 Ls – 1000 Ls apmērā, bet 34% vēlētos saņemt virs 1000 Ls. Savukārt 60% vīriešu, kuru alga šobrīd ir virs 700 Ls, būtu apmierināti ar algu virs 1000 Ls mēnesī, liecina Carlsberg pētījuma par Latvijas vīriešu paradumiem dati.

Darbā vīrietis visvairāk vēlas mainīt atalgojumu (43%), savukārt 16% ar darbu ir ļoti apmierināti un nevēlas mainīt neko.

Ja vīrietis varētu izvēlēties automašīnu, 21% izvēlētos Audi, 12% Mercedes, 11% BMW, bet 8% Volkswagen. Lielākā daļa Latvijā dzīvojošo vīriešu attiecībā uz automašīnām ir praktiski, un nav daudz tādu, kas izvēlētos luksuss automobiļus. Interesanti, ka Audi vairāk izvēlētos latviski runājošie, bet BMW - krieviski runājošie vīrieši.

Apgāds Atēna izdevis indiešu izcelsmes britu rakstnieka Salmana Rušdi pretrunīgi vērtēto romānu Sātaniskās vārsmas.

Sātaniskās vārsmas ir S. Rušdi ceturtais romāns, kas izdots 1988. gadā un tam par pamatu daļēji izmantots stāsts par Muhamedu. Tāpat kā citās rakstnieka grāmatās, arī šajā Rušdi atsaucas uz sava laika notikumiem un personām. Tiesa, musulmaņu pasaule rietumu lasītājam varētu šķist sveša un nesaprotama, tāpēc ikvienam, kas grasās ņemt rokās šo grāmatu, der nodrošināties ar izturību, zinātkāri un attiecīga satura skaidrojošo vārdnīcu vai enciklopēdiju.

Rušdi emSātaniskās vārsmas/em beidzot arī latviskiLiteratūrzinātnieki apgalvo, ka Rušdi šajā romānā mētājas ar frāzēm no hindu, arābu un urdu valodām, tādējādi rietumu lasītājam liekot sajusties kā autsaiderim. Autors ar lielāko prieku rotaļājas ar priekšstatiem par indiešu un arābu kultūrām, ko rietumu pasaule ir trivializējusi. Tādējādi rakstnieks ironizē par rietumnieku izkropļotajiem un vienkāršotajiem priekšstatiem par austrumu kultūru.

Marta beigās pašvaldība lems par Daugavpils rajona Skrudalienas pamatskolas likvidēšanu. Tā ir vienīgā latviešu skola šajā apkaimē, raksta Latvijas Avīze.

Skrudalienas pamatskola, kurā ir 350 skolēnu vietas, bet patlaban mācās 74 bērni, atrodas 14 kilometru no Daugavpils. Te krustojas vairāki ceļi, "tādēļ ģeogrāfiski mēs esam ļoti izdevīgā vietā. Arī sabiedriskais transports ir labs," laikrakstam stāsta skolas direktore Anita Kļuka. Skolas ēka celta Ulmaņa laikos, pamatakmeni liekot 1936. gadā.

Padomju gados Skrudalienas skola pārtapa par vidusskolu, bet 1992. gadā atkal tika reorganizēta par pamatskolu (mācības notika tikai krieviski). Taču 1996. gadā tika nolemts Skrudalienā atkal atjaunot latviešu skolu. Šādu piemēru Daugavpils rajonā ir ļoti maz – pēdējos desmit gados no krievu valodas apmācības uz pilnu apmācību latviski pārgājušas tikai Medumu, Subates un Eglaines pamatskolas.

Ārzemēs dzīvojošie latviešu bērni 3-17 gadu vecumā ievērojami labāk pārvalda mītnes zemes valodu nekā latviešu valodu, - liecina LU Filozofijas un Socioloģijas institūta veiktā aptauja. Vairāk nekā pusei latviešu bērnu ir viduvējas, vājas vai pat nekādas latviešu valodas zināšanas.

Ļoti labi vai brīvi latviešu valodu pārvalda tikai 27% latviešu bērnu, bet labi - 21% - šādus satraucošus faktus par latviešu valodas zudumu ārzemēs dzīvojošo latviešu vidū, kā arī diasporas bērnu straujo asimilēšanos atklāj pagājušajā gadā noslēdzies Eiropas Sociālā Fonda (ESF) atbalstītais zinātniski pētnieciskais projekts Latvijas emigrantu kopienas.

«Aptauja liecina, ka nepietiekamas latviešu valodas zināšanas potenciālo remigrantu, viņu ģimenes locekļu un bērnu vidū var kļūt par nozīmīgu šķērsli atgriezties Latvijā tiem, kuri to vēlētos,» norāda projekta zinātniskā vadītāja Inta Mieriņa.

Rudenī plānots mainīt Ministru kabineta noteikumus, dodot tiesības Valsts valodas centram pārbaudīt deputātu valodas prasmi.

To intervijā Latvijas radio pastāstīja Valsts valodas centra direktora p.i. Māris Baltiņš. Viņš norādīja, ka daudzi deputāti saprot un runā latviski, tomēr izvēlas principā runāt krievu valodā, ko nav tiesības viņiem liegt. Kopš 2003. gada deputātu kandidātiem vairs nav jāuzrāda valsts valodas prasmes apliecības, taču jaunajos noteikumos būs precīzi norādīts profesiju saraksts un atbilstošā valodas prasmes pakāpe. Deputātiem tā būs augstākā līmeņa pirmā pakāpe, kas nozīmē, ka jāprot sarunāties, lasīt, saprast dažādas sarežģītības pakāpes tekstus un uztvert normāla tempa sarunu.

Vairākās pašvaldībās jaunievēlētajiem deputātiem ir grūtības ar latviešu valodu, bet daži latviski saprot, bet nerunā principa pēc. Visizteiktākā šī problēma ir Daugavpilī un Liepājā, taču grūtības ar valsts valodas uztveri un lietošanu ir arī Rīgas domes deputātiem, ziņo Latvijas radio. Db jau ziņoja, ka Liepājas domes pirmajā sēdē tulkojums tika nodrošināts diviem deputātiem – vienam angļu, bet vienam krievu valodā. Rīgas domē ir ievēlēti deputāti, kas latviski saprot, taču ar žurnālistiem principā runā tikai krieviski. Tāds, piemēram, ir Ivans Ivanovs, kurš par deputātu ievēlēts vairākus sasaukumus pēc kārtas. Latviski paskaidrojis žurnālistam savu nostāju, viņš sarunu turpināja krievu valodā.