Pērn Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas darbinieki ir konstatējuši vairākus 50 eiro banknošu viltošanas gadījumus. Veicot izmeklēšanu, policija par viltotās naudas izplatīšanu Rīgā aizturējusi sešas personas, liecina medijiem sniegtā informācija.

Rīgas reģiona Kriminālpolicijas darbinieki, veicot izmeklēšanu, atklājuši, ka organizēta grupa, kuru veido seši jauni vīrieši, nodarbojas ar viltotu eiro izplatīšanu. Organizētajā grupā iesaistīto personu lomas ir strikti sadalītas – viena persona nodarbojas ar viltoto banknošu piegādi, cita persona ar izplatīšanas organizēšanu, bet vēl citi iesaistīti viltotās naudas izplatīšanā.

Izmeklēšanas laikā policijas darbinieki ir noskaidrojuši viltoto banknošu izplatīšanas shēmu. Viltotās naudas piegādātājs nodod naudu izplatīšanas organizatoram, kas pēcāk izdala naudu izplatītājiem. Visbiežāk izplatītāji tumšajā diennakts laikā ar viltotajām banknotēm norēķinājušies par taksometru sniegtajiem pakalpojumiem, par ēdienu, kas pasūtīts uz mājām, vai iegādājušies preces mazos veikalos. Norēķinoties ar viltotu 50 eiro banknoti, izplatītājs pēcāk grupas organizatoram nodod 35 eiro, savukārt pats patur atlikušo naudas summu.

Ik pa laikam informatīvajā telpā pavīd ziņas par apkrāptiem pircējiem, kas mazumtirdzniecībā vai interneta veikalos iegādājušies viltotas preces, piemēram, slavenus modes zīmolus, elektroniku, un sastapušies ar izteiktām kvalitātes problēmām. Tas, protams, izraisa līdzjūtību, taču daudz lielāku iespaidu atstāj augustā lasītā ziņa, ka pērn muitnieki uz Eiropas Savienības (ES) robežām aizturējuši viltotas preces miljards eiro vērtībā.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas gada ziņojumu par muitas pasākumiem, kas veikti intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanai, ES muitas darbinieki 2012. gadā ir aizturējuši gandrīz 40 miljonus produktus, par kuriem radušās aizdomas, ka tie ražoti, pārkāpjot intelektuālā īpašuma tiesības. Pavisam šokējošu iespaidu uz mani atstāja informācija, ko saņēmu Apvienoto Nāciju Eiropas ekonomiskās komisijas (UNECE) kvalitātes infrastruktūras konferences ietvaros.

Saskaņā ar Starptautiskās pretviltojumu koalīcijas (IACC) datiem, pasaules tirdzniecībā viltotu produktu apjoms ir pieaudzis no 5 miljardiem ASV dolāru 1982.gadā līdz aptuveni 600 miljardiem ASV dolāru pašlaik. Tas veido 5-7% no visas globālās tirdzniecības apjoma.

Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei izdevies aizturēt Rīgā divus vīriešus, kuri aptuveni pusotru mēnesi nodarbojušies ar viltotas naudas izgatavošanu un izplatīšanu.

Kratīšanas laikā abu dzīves vietās policija atradusi un atsavināja vairākus priekšmetus, tajā skaitā, datoru un printeri, kas, iespējams, izmantots viltotās naudas izgatavošanas procesā. Aizturētie izgatavojuši dažādu nominālvērtību Latvijas latu banknotes un izplatījuši vairākās tirdzniecības vietās Rīgā un Juglas mikrorajonā.

Viens no aizturētajiem ir jau iepriekš nonācis likumsargu redzeslokā saistībā ar nelikumīgu narkotisko vielu glabāšanu. Par naudas viltošanas faktu uzsākts kriminālprocess par viltotu Latvijas Republikā apgrozībā esošu vai apgrozībai paredzētu naudas zīmju izgatavošanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu, iegādāšanos vai glabāšanu nolūkā to izplatīt, kā arī par šāda viltojuma izplatīšanu.

Šomēnes Valsts policija (VP) ir aizturējusi trīs Latvijas valsts piederīgos, kuri nelegālās ārvalstu interneta vietnēs apzināti bija iegādājušies viltotu naudu un pasūtījuši to no Nīderlandes, izmantojot pasta starpniecību, informē VP.

Kopumā likumsargi izņēmuši 87 viltotas 50 eiro nomināla banknotes, tādējādi nepieļaujot to nokļūšanu apgrozībā. Saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess.

Šā gada janvārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Lidostas «Rīga» iecirknī tika saņemta informācija par iespējamu viltotas naudas pārsūtīšanu. Iecirkņa darbinieki sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonām, brīdī, kad no Nīderlandes uz Latvijas Pasta šķirošanas kompleksu tika nogādāts pirmais sūtījums, konstatēja aploksni, kurā atradās piecdesmit piecas 50 eiro nomināla banknotes ar viltojuma pazīmēm, kuras maskēšanas nolūkā bija ieliktas apsveikuma kartītē.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki aizdomās par viltotas naudas izgatavošanu, glabāšanu un izplatīšanu aizturējuši kopumā četras personas.

Policija Jūrmalā, dzelzceļa stacijas Pumpuri teritorijā aizturējusi 1969.gadā dzimušu vīrieti, kurš realizējis viltotas ASV dolāru banknotes 50 tūkst. ASV dolāru vērtībā, saņemot par to 5 tūkst. Ls. Tāpat policijas darbinieki aizturējuši 1986.gadā dzimušu sievieti, kura labprātīgi izsniedza 20 viltotas banknotes 100 ASV dolāru nominālā, DB informēja Valsts policijas pārstāve Zane Maskaļonoka.

Turpinot operatīvos pasākumus, aizdomās par viltotas naudas izgatavošanu, glabāšanu un realizāciju aizturēts arī kāds 1970.gadā dzimis vīrietis, pie kura atrastas un izņemtas sešas viltotas banknotes 100 ASV dolāru nominālā. Veicot kratīšanu vīrieša dzīvesvietā Rīgā, atrastas un izņemtas vēl 74 viltotas banknotes arī 100 ASV dolāru nominālā.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicija, turpinot darbu viltotas naudas izplatības apkarošanā, pagājušās nedēļas beigās un šonedēļ aizturējusi trīs personas aizdomās par viltotu 100 dolāru banknošu izplatīšanu. Izmeklēšanā noskaidrots, ka visi aizturētie ir darbojušies kopīgi, organizētā grupā, ar 1968. gadā dzimušo vīrieti, kurš aizdomās par analoģisku noziegumu tika aizturēts šā gada 10. novembrī.

20. novembrī Rīgas 23. Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicija Rīgā aizturēja 1980. gadā dzimušu sievieti, savukārt 23. novembrī tika aizturēti 1985. un 1988. gadā dzimuši vīrieši. Aizturētās personas izplatīja viltotas 100 ASV dolāru banknotes, veicot to apmaiņu pret eiro banknotēm valūtas maiņas punktā, kā arī lūdzot šādu apmaiņu veikt kādas spēļu zāles darbiniekiem. Kopumā policija izņēmusi vairākas viltotas 100 ASV dolāru banknotes.

Pastāv aizdomas, ka aizturētie izplatījuši viltotās banknotes ne tikai Latvijā, bet arī citu Eiropas valstu teritorijā. Šobrīd lietā turpinās izmeklēšana, lai noskaidrotu minētos faktus, kā arī viltotās naudas izcelsmi un iespējamo citu personu saistību ar šo noziegumu. Pret aizturētajiem uzsākti kriminālprocesi pēc Krimināllikuma 192. panta otrās daļas – par viltotas naudas izplatīšanu, ja tā izdarīta organizētā grupā.

Latvijā ieved viltotas preces miljonu vērtībā, taču gadījumu, kad ārzemēs pamana viltotas Latvijas preces, ir ļoti maz, diskusijā par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (Anti-Counterfeiting Trade Agreement jeb ACTA) teica Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes pārstāvis Andis Stinka.

«2009.gadā aizturēto preču skaits bija 950 000 preču vienību. 2011.gadā tas jau bija pāri par diviem miljoniem preču vienību. Taču tur ir iekļauts viss, arī viltotas cigaretes. Ja novērtē zaudējumus preču tiesību īpašniekam, tie arī ir lieli. 2009.gadā tie bija 2,6 miljoni latu, rēķinot oriģinālo preču vērtībā. 2010.gadā - 7,3 miljoni latu. Pērn bija salīdzinoši mazāks skaitlis - 1,28 miljoni latu. Tomēr tendence ir, ka būs arvien vairāk viltojumu,» teica Stinka.

Muitas amatpersona to stāstīja, norādot, ka preču viltošana, pret kuru ACTA cer ieviest stingrāku kontroli ārzemēs, ir nopietna problēma, kas skar arī Latvijas tirgu.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors tiesai nodevis krimināllietu, kurā apsūdzēts kāds vīrietis par to, ka viņš izgatavoja viltotas Latvijas Republikā apgrozībā esošas monētas nolūkā tās izplatīt, kā arī atbalstīja šāda viltojuma izplatīšanu, informē prokuratūra.

Savukārt minētā vīrieša dzīvesbiedre saukta pie kriminālatbildības par to, ka viņa atbalstīja viltotu monētu izgatavošanu nolūkā tās izplatīt, kā arī izplatīja šādus viltojumus.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, laika periodā no 2012. gada janvāra līdz tā paša gada oktobra sākumam apsūdzētais izgatavoja ne mazāk kā 56 viltotas monētas, kas pēc ārējām pazīmēm atbilda Latvijas Republikā apgrozībā esošajām Latvijas Bankas viena lata nominālvērtības monētām un ne mazāk kā 598 monētas, kas pēc ārējām pazīmēm atbilda Latvijas Republikā apgrozībā esošajām Latvijas Bankas 50 santīmu nominālvērtības monētām.

Līdz ar mūsu kaimiņvalsts Lietuvas pievienošanos eirozonai, pieaudzis viltoto eiro gadījumu skaits Latvijā , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau pirms Latvijas iestāšanās Eiropas savienībā tika daudz runāts par to, ka, visticamāk, pieaugs viltoto eiro gadījumu skaits, kā arī tika noteiktas stingrākas prasības inkasācijas pakalpojumu sniedzējiem, lai nodrošinātos pret iespējamiem uzbrukumiem inkasāciju veicējiem. Kā liecina statistika, no šī gada 1. janvāra līdz 1. oktobrim kopumā Latvijā izņemtas viltotas eiro banknotes 440,65 tūkst. apmērā. Pēc Valsts policijas sniegtās informācijas izriet, ka visvairāk tiek viltotas 50 eiro naudas zīmes, bet vismazāk – 500, desmit un piecu eiro banknotes. Savukārt pagājušā gada pirmajos desmit mēnešos Valsts policija atklāja 747 viltotas eiro banknotes un 273 monētas ar kopējo nominālvērtību 41,82 tūkst. eiro. Jāatgādina, ka pāreja uz eiro Latvijā notika 2014. gada 1. janvārī.

Jūlija beigās Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas darbiniekiem izdevies apturēt organizētas noziedzīgas viltotas naudas izgatavotāju grupas darbību. Aizturēti trīs vīrieši, kuri speciāli aprīkotās telpās vairāku gadu garumā izgatavojuši viltotas divu latu monētas – kopumā izgatavoti aptuveni 15 tūkstošu monētu, informē policija.

Policijas darbinieki, apkopojot no Latvijas Bankas un inkasācijas uzņēmumiem saņemto informāciju par viltotas naudas konstatēšanas gadījumiem, uzsāka izmeklēšanu ar nolūku noskaidrot personas, kas nodarbojas ar viltotu latu monētu izgatavošanu un izplatīšanu Latvijas teritorijā. Izmeklēšanas procesā policijas darbiniekiem izdevās noskaidrot iespējamo viltoto monētu izgatavošanas vietu, kā arī personas, kuras nodarbojušās ar naudas izgatavošanu un izplatīšanu.

Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs informē: «Rūpīgi izstrādāta un īstenota operatīvo pasākumu plāna rezultātā mūsu darbiniekiem izdevās nonākt uz pēdām un aizturēt visus trīs organizētās noziedzīgās grupas dalībniekus – 1939., 1972. un 1980. gadā dzimušus vīriešus. Minētās personas ar presformas palīdzību izgatavoja un vēlāk izplatīja viltotas divu latu monētas.»

Šā gada desmit mēnešos gandrīz trīskāršojies privātpersonu sūtījumos atklāto viltoto preču skaits, kas ļauj secināt, ka daļa iedzīvotāju joprojām priekšroku dod nezināmas izcelsmes un potenciāli bīstamām precēm.

Tāpēc Patentu valde sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldi kampaņas “Esi oriģināls – izvēlies oriģinālu!” ietvaros aicina ikvienu iedzīvotāju svētku dāvanu meklēšanas laikā noskaidrot tiešsaistē iegādāto preču izcelsmi un kvalitāti, lai nenāktos ciest zaudējumus gadījumā, ja pasūtītās preces tiek konfiscētas un nodotas iznīcināšanai. Iegādājoties viltojumus, pastāv risks ne tikai pazaudēt savu naudu, bet arī palikt bez Ziemassvētku dāvanām.

Muitas amatpersonas kontrolē no trešajām valstīm saņemtos pasta sūtījumus. “Sūtījumi kontrolei tiek novirzīti, pamatojoties uz riska analīzes rezultātiem, kā arī pēc nejaušās atlases principa. Ja pavaddokumentu kontroles vai ar muitas tehniskajiem līdzekļiem veiktās kontroles rezultātā muitas amatpersonām rodas aizdomas par neatbilstošu preci sūtījumā, tas tiek atvērts, lai veiktu padziļinātu pārbaudi,” skaidro VID Muitas pārvaldes Riska vadības daļas vadītājs Arturs Kovaļenko.

Eiropas Patērētāju informēšanas centrs (ECC) aicina patērētājus būt uzmanīgiem un neiegādāties viltotas preces Itālijā no ielu tirgotājiem vai neautorizētām tīmekļa vietnēm. Pat neuzmanības dēļ iegādāta viltota prece var tikt krimināli sodīta - pircējam piespriest 2-8 gadu cietumsodu un piemērot soda naudu no 516 līdz 10 329 eiro. Tāpat var tikt piemērots administratīvais sods no 100 līdz pat 7000 eiro, informē ECC Latvija pārstāve Sanita Gertmane.

Noziedzīgs nodarījums, pieņemot lietošanā zagtas preces, attiecas uz gadījumiem, kad persona iegādājās preci apzinoties, ka šīs preces ir zagtas vai viltotas. Ja no preču cenas, kas saistīta ar tās kvalitāti un raksturojumu, vai no pārdošanas konteksta un apstākļiem, pircējs var secināt par preces noziedzīgo izcelsmi (piemēram, viltošanu vai zādzību), bet tāpat iegādājas preci, pircējam var tikt piespriests 2-8 gadu cietumsods un soda nauda no 516 līdz 10 329 eiro.

Turklāt, ja veikts šāds «aizdomīgs» pirkums tikai neuzmanības dēļ, var tikt piemērots līdz 6 mēnešu arests un naudas sods, kas nav mazāks par 10 eiro. Tāpat var tikt piemērots administratīvais sods no 100 līdz pat 7000 eiro.

Šā gada 1. pusgadā no apgrozības izņemts aptuveni 331 000 viltotu eiro banknošu – par 25% mazāk nekā 2015. gada 2. pusgadā, liecina Eiropas Centrālās bankas dati.

Viltojumu skaits joprojām ir ļoti neliels salīdzinājumā ar pieaugošo apgrozībā esošo īsto banknošu skaitu, kas 2016. gada 1. pusgadā bija vairāk nekā 18,5 miljardi.

Kopš pirmā izlaiduma eiro banknošu nonākšanas apgrozībā Eirosistēma, t.i., ECB un 19 eirozonas nacionālās centrālās bankas, iesaka iedzīvotājiem saglabāt modrību, saņemot banknotes. Īstas banknotes atpazīstamas, izmantojot ECB interneta vietnes sadaļā par eiro un Eirosistēmas nacionālo centrālo banku interneta vietnēs aprakstīto vienkāršo pārbaudi, banknotes aptaustot, apskatot un pagrozot.

Eirosistēma veic dažāda veida komunikāciju, lai palīdzētu sabiedrībai atšķirt īstas banknotes no viltotām, kā arī palīdzētu profesionāliem skaidrās naudas apstrādātājiem nodrošināt, ka skaidrās naudas apstrādes iekārtas spēj droši noteikt viltojumus, un izņemt tos no apgrozības.

Rīgas reģiona Kriminālpolicija aizvakar, 10. novembrī, aizdomās par viltotu ASV dolāru banknošu izplatīšanu Rīgā aizturējusi 1968. gadā dzimušu vīrieti. Kopumā policija ir izņēmusi jau vairāk nekā 150 viltotas 100 ASV dolāru banknotes, kuras aizturētais vīrietis izplatīja, veicot naudas maiņu valūtas apmaiņas punktos. Par notikušo uzsākts kriminālprocess un lietā turpinās izmeklēšana.

Vasarā Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicija pēc saņemtas operatīvās informācijas par iespējamu viltotu ASV dolāru naudaszīmju izplatīšanu Rīgas teritorijā uzsāka izmeklēšanu. Tās laikā policija noskaidroja, ka naudas izplatīšanu veic kāds 1968. gadā dzimis vīrietis, kurš, saņemot viltotās banknotes, valūtas maiņas punktos tās apmaina pret citu valūtu. Vīrietis aizvakar Rīgā tika aizturēts.

Patlaban turpinās izmeklēšana, lai noskaidrotu viltotās naudas izcelsmi, kopējo izplatītās viltotās naudas daudzumu un to, vai aizturētajam vīrietim ir kādi līdzdalībnieki naudas izplatīšanā. Šobrīd policija jau izņēmusi lielāko daļu no viltotajām banknotēm, taču, visticamāk, daļa viltoto ASV dolāru banknošu joprojām atrodas apgrozībā.

Interese par viltotu eiro atpazīšanas ierīcēm šobrīd ir augsta, un paredzams, ka tā saglabāsies augsta vēl pāris mēnešus pēc gadumijas.

«Kopējais pieprasījums pēc viltotu eiro atpazīšanas ierīcēm ir diezgan liels – esam noslēguši līgumus un veikuši piegādes bankām, arī tirgotāji un mazie uzņēmumi aktīvi iepērk naudas pārbaudes un skaitīšanas ierīces,» saka Māris Lūks, Hansab valdes priekšsēdētājs. Lielākie tirgotāji un bankas par viltotiem eiro sāka domāt jau vasarā, bet tagad pieaug interese arī no mazajiem uzņēmumiem. Igaunijas pieredze liecinot, ka augsts pieprasījums pēc viltotu eiro atpazīšanas ierīcēm turpināsies līdz martam. Pieprasījums pēc viltotas naudas atpazīšanas ierīcēm jau vairākus mēnešus aug, piekrīt arī Miks Ozoliņš, cekulentas.lv projektu vadītājs. Ņemot vērā, ka cilvēkiem ir tendence visu atlikt un darīt pēdējā brīdī, viņš paredz, ka pēc 1. janvāra pieprasījums būšot vēl vismaz divreiz lielāks.

Pēc eiro ieviešanas Igaunijā starp naudas viltotājiem populārākās ir 50 eiro banknotes, vēsta baltic-course.com.

2011.gada sešos mēnešos Igaunijā atklātas 77 viltotas 50 eiro banknotes.

Tajā pašā laikā konfiscētas 36 viltotas 100 eiro banknotes un 26 viltotas 200 eiro banknotes.

Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) sniegto informāciju citviet eirozonā visbiežāk tiek viltotas 20 eiro banknotes.

Gada pirmajā pusē no apgrozības izņemti gandrīz 300 tūkstoši viltotu eiro banknošu, informē ECB norādot, ka tas ir par gandrīz 20% mazāk, salīdzinot ar 2010.gada otro pusgadu. Kopš 2009.gada otrās puses, kad tika konfiscēts rekordliels viltoto banknošu skaits - 447 tūkstoši, to apjoms pastāvīgi samazinājies.

Šī gada februārī Latvijas Bankas eksperti konstatējuši 26 viltotas 20 Ls naudas zīmes, pērn visā gadā atklāti 32 šo banknošu viltojumi.

20 Ls naudas zīmju viltojumi, visticamāk, nākuši no viena avota un izgatavoti, izmantojot skenētu īstas banknotes attēlu un to izdrukājot ar tintes druku, informē Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.

Viņš skaidro, ka viltojumu skaits ir neliels un tie no īstām banknotēm atšķirami, vienkārši apskatot naudu pret gaismu un pārbaudot galvenās pretviltošanas pazīmes. Viltojumos trūkst banknoti caurvijošās metalizētās joslas un slēptā attēla ar nomināli. Arī ūdenszīme šīm naudas zīmēm ir ievērojami vājāka un nekvalitatīvāka nekā īstai banknotei.

Nepatīkamu pārsteigumu dzimšanas dienā kādam likumpārkāpējam sarūpēja Valsts policijas darbinieki, atsavinot aptuveni 15 litrus dažādu zīmolu smaržas un apavus, ko vīrietis bija iecerējis realizēt interneta vidē.

Konkrētā mājaslapa darbojusies trīs mēnešus, un kā preču avotu pats vīrietis min Rīgas Centrāltirgu. Policijas darbinieki pieļauj iespēju, ka smaržu izcelsme meklējama Apvienotajos Arābu Emirātos. Apavus vīrietis mēģināja realizēt dažādos interneta sludinājumu portālos.

Vīrietis Rīgā, Valdemāra ielā īrēja ofisa telpas, kurās klienti varēja saņemt savas pasūtītās preces. Tur policija atsavinājusi kopumā 400, visticamāk, viltotas preces.To skaitā 37 dažādu zīmolu smaržas un 80 vīriešu apavu pārus (Dolce&Gabbana, Nike, Gucci, Fendi un Bikkembergs zīmoli).

Kopējā oriģinālo smaržu un apavu vērtība jeb iespējamie preču zīmju īpašnieku zaudējumi lēšami 25 tūkst. Ls vērtībā. Atsavinātās preces nodotas ekspertīzei.

Interneta tirdzniecības platformas Narvar veiktais pētījums rāda, ka pēdējo trīs gadu laikā pasaules mērogā 89 % pircēju internetā vismaz vienu reizi ir nosūtījuši preci atpakaļ pārdevējam. Speciālisti saka, ka visbiežāk atpakaļ tiek sūtīts apģērbs (75 % gadījumu) un elektronikas produkti (23 % gadījumu).

Shopify.com veiktais pētījums parāda, ka visbiežāk apģērbs tiek nosūtīts atpakaļ neatbilstoša izmēra dēļ – tas veido 52 % no iemesliem. 12 % aptaujāto apgalvo, ka viņi preces ir nosūtījuši atpakaļ, jo tad, kad preces tika piegādātās, viņi jau vairs nevēlējās tās valkāt vai lietot, bet 5 % lietotāju bija neapmierināti ar produktiem, jo tie bija citādāki, nekā to fotogrāfijās vai aprakstos.

Ātro sūtījumu dienesta Venipak vadītājs Justs Šablinsks saka, ka šādas tendences ir parādījušās tāpēc, ka manījušies cilvēku iepirkšanās paradumi un pašu pārdevēju politika: “Preču atpakaļatdošanas mērogi pēdējo piecu gadu laikā ir izauguši vairākas reizes. Tas saistīts ar to, ka cilvēki jau pirms pirkšanas domā par preču atpakaļatdošanu. Amerikas Savienotajās Valstīs veiktais pētījums rāda, ka 41 % pircēju pirms preču iegādes jau zina, ka daļu no tām atdos atpakaļ.”

Kosmētikas un higiēnas preču, medikamentu un rotaļlietu viltojumu aprite Latvijā veido 33 miljonu eiro zaudējumus oriģinālo preču ražotājiem, kā arī var radīt bīstamas un neatgriezeniskas sekas cilvēku veselībai un drošībai.

Turklāt šādu viltotu preču aprite ar katru gadu palielinās, secināts dažādu valsts iestāžu apkopotajā informācijā par viltojumu apjomu Latvijā.

Lai informētu sabiedrību par sekām, kādas var rasties, iegādājoties viltotas preces, Patentu valde atklājusi informatīvu kampaņu "Viltotā realitāte… joprojām realitāte", kas rīkota sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Valsts ieņēmuma dienesta (VID) Muitas pārvaldi, Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) un Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi (ENAP).

"Cilvēki mēdz izvēlēties lētākas preces, nerēķinoties ar riskiem, ka tās var kaitēt gan pašu, gan tuvinieku veselībai," saka Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis.

Uzdodoties par Latvijā reģistrētas firmas "Alvos Trans" pārstāvjiem un uzrādot viltotas Lietuvas pases, jūlija vidū divi nezināmi vīrieši Vācijas pilsētā Brēmerhāfenē nozaguši divas kravas ar kopumā 65 paletēm saldētu garneļu.

Kā aģentūra LETA uzzināja Latvijas Valsts policijā, nenoskaidrotie kravas automašīnu vadītāji 16. un 17.jūlijā iekraušanas vietā uzrādījuši viltotas Lietuvas pases, kas it kā izdotas Jonam Valaitim (Jonas Valaitis) un Andrum Daukšam (Andrus Daukšas).

Kravu saņemšanai izmantoti transportlīdzekļi - kravas automašīnas un puspiekabes - ar reģistrācijas numurzīmēm "VR 55434", "J-9294", "XVR-5334", "HAT 278" un "R 1845", kas, iespējams, bijušas zagtas vai viltotas.

KMM Metāls pēc SEB bankas atteikuma pagarināt eksporta faktoringa finansēšanu, pēc prasības apturēt 0.8 milj. eiro kredītlīniju aicina apvienoties cīņai pret banku rīcību.

«Tas ir nepatīkams pārsteigums, it īpaši tāpēc, ka ar SEB banku 5 gadus esam veiksmīgi strādājuši un līdz šim neesam kavējuši bankas noteiktos maksājumus,» skaidro bronzas pusfabrikātu un izstrādājumu ražotāja SIA KMM Metāls līdzīpašnieks un Jūrmalas Uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Dzenītis. Viņš atzīst, ka bijis liels trieciens uzņēmumam tad, kad 2008. g. bija atlikušas tikai 6 darba dienas, bet SEB pieprasīja atmaksāt kredītlīniju līdz gada nogalei, kaut arī bijusi mutiska vienošanās, ka termiņš tiks pagarināts.

Banka pārsteidz

Krievijas sabiedrībā vairojas sašutums par valdības lēmumu iznīcināt pārtikas produktus, kas valstī ievesti, apejot Maskavas noteikto Rietumu produktu embargo.

Tīmekļa vietnē Change.org petīciju, kurā pausts aicinājums atdot sankciju produktus trūcīgajiem, līdz trešdienas vakaram parakstījuši vairāk nekā 220 000 cilvēku.

«Kāpēc mums būtu jāiznīcina pārtika, ar kuru varētu pabarot veterānus, pensionārus, invalīdus, lielās ģimenes vai tos, kuri cietuši dabas katastrofās,» teikts petīcijā, kas adresēta prezidentam Vladimiram Putinam un valdībai.

Sankciju produkti būtu jāizdala trūcīgajiem, lai kompensētu embargo izraisīto cenu pieaugumu, norāda petīcijas autori.

Krievijas pārtikas drošības uzraudzības dienests jau paziņojis, ka sāks iznīcināt «dažus simtus tonnu» nelegālās produkcijas, kas jau ir konfiscēta.

Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem Eiropas Savienībā (ES), aģentūrai LETA atzina Latvijas Bankas naudas drošības un tehnoloģiju eksperts Andris Tauriņš.

Viņš norādīja, ka Latvija jau tradicionāli ir starp tām eirozonas valstīm - kopā ar Igauniju, Somiju, Kipru, Slovākiju un Lietuvu -, kurās ir vismazākais viltojumu skaits, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.

Ir pagājis gads, kopš Latvijas Bankā darbu uzsāka vienotais naudas pārbaudes centrs. Ja iepriekš naudas viltojumu pārbaudes tika veiktas gan Latvijas Bankā, gan policijas struktūrās, tagad visa aizdomīgā nauda nonāk Latvijas Bankas naudas laboratorijā, kur tiek veiktas visas eiro un citu valūtu banknošu un monētu ar viltojumu pazīmēm pārbaudes.

«Šo 12 mēnešu laikā ir izdevies būtiski samazināt naudas pārbaudes laiku, un pašlaik esam starp vadošajām Eiropas valstīm pēc savlaicīguma, kādā tiek pārbaudītas iedzīvotāju un naudas apstrādes uzņēmumu iesniegtās aizdomīgās naudas zīmes. Pašlaik iesniegtās naudas zīmes Latvijas Bankas naudas laboratorijā tiek pārbaudītas caurmērā mazāk nekā divu nedēļu laikā. Pirms pārmaiņām naudas ekspertīzes termiņš bija no viena līdz pusotram mēnesim,» atzina Tauriņš.

Kopš Latvijas pievienošanās eirozonai naudas viltotāji kopumā apgrozībā iepludinājuši nepilnus 80 000 eiro, tai skaitā šogad līdz vasararai - 20 000 eiro, otrdien ziņoja LNT raidījums 900 sekundes.

Visstraujāk eiro viltojumi Latvijā pieauga pērnā gada vasarā, kad melnajā tirgū sāka parādīties profesionāli izplatītāji. Salīdzinot ar laiku uzreiz pēc pievienošanās eirozonai, šogad viltojumu skaits audzis. Pirmajos sešos mēnešos Latvijā atklātas 316 viltotas banknotes un 134 monētas, un tas ir vairāk nekā pirmajā pusgadā pēc eiro ieviešanas, kad atklāja vairāk nekā 300 viltotas eiro naudas zīmes.

Tomēr Latvijas Bankā norāda, ka šis nav augsts rādītājs un ka Baltijas valstis viltojumu izplatības anti-topā atrodas pēdējās vietās.

Vēl aizvien visvairāk Latvijā ienāk 50 un 20 eiro banknošu viltojumi, un visbiežāk viltojumu pēdas ved uz Itāliju. Tāda tendence ir arī visā eirozonā.