Saeima 3.lasījumā pieņēma likumu:

- "Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā". (Nr.218/Lp9)

(Dok.nr.1132) Balsojums: 88 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 2.lasījumā pieņēma likumu:

- "Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Īslandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par nodošanas procedūru starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Īslandi un Norvēģiju". (Nr.345/Lp9)

(Dok.nr.950, 1151) Balsojums: 87 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

- "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"". (Nr.371/Lp9)

(Dok.nr.1084, 1131) Balsojums: 86 par, 0 pret, 0 atturas.

- "Grozījums Muzeju likumā". (Nr.347/Lp9)

(Dok.nr.981, 1144) Balsojums: 63 par, 17 pret, 6 atturas.

- "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā". (Nr.377/Lp9)

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedru kopsapulcē ģenerāldirektora amatā apstiprināts Kaspars Gorkšs, informē LDDK pārstāvji.

Sapulcē LDDK biedri balsojumā apstiprināja organizācijas 2022.gada pārskatu, budžetu, LDDK statūtu jauno redakciju, kā arī lēma par Gorkša kandidatūru kā LDDK ģenerāldirektoru. LDDK biedri uzklausīja Gorkša redzējumu par LDDK darba virzieniem un pēc diskusijas ar amata kandidātu balsojumā apstiprināja viņu amatā. Gorkšs darbu LDDK plāno sākt šā gada 10.aprīlī.

LDDK biedru sapulcē apstiprinātā LDDK statūtu jaunā redakcija stāsies spēkā šā gada 9.martā. Saskaņā ar jauno LDDK statūtu redakciju turpmāk LDDK padomes sastāvā būs 15 padomes locekļi (LDDK biedri) - prezidents un 14 padomes locekļi. Turpmāk LDDK valdē būs divi locekļi - valdes priekšsēdētājs (ģenerāldirektors) un valdes priekšsēdētāja vietnieks, kurus ievēl uz pieciem gadiem un atsauc LDDK padome.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) analizējot iespējas, kā veicināt efektīvāku pārvaldību un publiskās privātās partnerības veicināšanu, iepazinās ar Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavoto Publisko iepirkuma likuma grozījumu koncepciju atbalsta stingrākas procedūras attiecībā uz līgumcenu sliekšņiem un ierosinājumu pieprasīt iemaksas par iesniegumu izskatīšanu, gadījumos, kad iesniegums atzīts par nepamatotu.

Spēkā esošajiem iepirkumu procedūras būtiskākie trūkumi ir lielā administratīvā slodze, kas gulstas uz pasūtītājiem un ievērojamās izmaksas iepirkumu veikšanai, kā arī tas, ka nav noteiktības attiecībā uz pasūtītāja rīcību iepirkumos, kuru līgumcena ir lielāka par 1000 latu, bet mazāka par 10 000 latu.

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle: "Valsts un pašvaldību iepirkumi ir nozīmīgs tautsaimniecības attīstības virzītājspēks un pamats ekonomiskāku, kvalitatīvāku un inovatīvāku preču un pakalpojumu piedāvājumu iedzīvotājiem. Analizējot pārvaldības tradīcijas Latvijā, jāsecina, ka šis valsts iepirkumi netiek apzināts kā ietekmīgs instruments uzņēmējdarbības aktivitātes veicināšanai un jaunu nodarbinātības veicināšanai. Ceru, ka LDDK un Valsts kancelejas Efektīvas pārvaldības gada balvas dalībnieki apliecinās pretējo.''

Rīgas domes "Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošo noteikumu projekts" paredz risināt atkritumu savākšanas, izvešanas un norēķinu situāciju Rīgas pilsētā. Būtiskākās izmaiņas, kas ietekmēs atkritumu apsaimniekošanas konkurenci un norēķinu sistēmu - Rīgas sadalīšana 5 reģionos, administratīvie apgrūtinājumi uzņēmējiem, kā arī palielināts Rīgas domes administratīvais aparāts, kļūstot par starpnieku maksājumu veikšanai norēķinos par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma saņemšanu.

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle: "Ne tikai uzņēmējiem, bet arī iedzīvotājiem atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi būs dārgāki. Pašvaldība ierobežo brīvā tirgus konkurenci, uzņemoties veikt funkcijas, kuras labāk un kvalitatīvāk, atvieglojot pašvaldības darbu, varētu uzņemties bizness. Vienlaikus, izvērtējot projekta iespējamo ietekmi uz komercdarbības vidi Rīgas pilsētas, uzskatām, ka ar administratīvām metodēm tiks radīti arī apgrūtinājumi uzņēmējiem. Tomēr izprotot sadzīves atkritumu savākšanas, izvešanas un norēķinu situāciju Rīgas pilsētā, LDDK atbalsta atkritumu jomas sakārtošanu dzīvojamo namu iedzīvotājiem, kas nav pārņēmuši mājas savā pārvaldīšanā un apsaimniekošanā pēc dzīvokļu privatizācijas."

Tieslietu ministrijas koncepcijas projekts "Par nacionālo normatīvo aktu pieejamības veicināšanu un elektronisko versiju autentiskuma atzīšanu" nerisina būtiskus jautājumus par likumdošanas aktu konsolidācijas leģitimitāti, paredz nepamatoti lielu finansējumu kārtējās valsts aģentūras izveidei un valsts iejaukšanos privātā sektora darbībā.

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle: "Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) koncepcijas izstrādes un apstiprināšanas gaitā ir nākusi klajā ar virkni ierosinājumu - gan par politikas dokumenta saturu, gan plānotajām izmaksām. Diemžēl lielākā daļa no tām nav ņemtas vērā. Lemjot par šo jautājumu Ministru kabinets apliecinās izpratni par publisko un privāto partnerību, godīgu konkurenci mediju un izdevējdarbības nozarē, kā arī efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu."

Koncepcija paredz izveidot publiski pieejamu autoritatīvu normatīvo aktu datubāzi, kas ir apsveicami, jo elektroniskā forma ir vienīgais veids, kā nodrošināt aktuālu un efektīvu normatīvo aktu pieejamību, kā arī normatīvo aktu autentiskās konsolidētās versijas neapšaubāmi ir vienkāršākais veids, kuru pilsoņiem izmantot normatīvo aktu izpratnei.

Uzņēmēji apšauba Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) godprātību tai piešķirtā Eiropas Savienības finansējuma izlietojumā.

Interešu konflikta nav

Vienā no projekta iepirkumiem, kas noslēdzās novembra beigās, līgumus par «informācijas sniegšanu darba devējiem par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu praktisku piemērošanu» nolemts slēgt ar piecām personām, starp tām arī LDDK ģenerāldirektores vietnieci Lieni Vancāni. Viņa piecu gadu laikā par konsultāciju sniegšanu saņems 138.9 tūkst. Ls. Pārējo iepirkumā uzvarējušo personu piedāvātā līgumcena bija 58 - 69 tūkst. Ls, un visu piecu līgumu kopējā summa ir 389 tūkst. Ls. L.Vancāne Db sacīja, ka šajā situācijā interešu konfliktu nesaskata, jo pati iepirkuma komisijā nepiedalījās, bet ar konsultāciju sniegšanu viņa nodarbojusies jau ilgāku laiku.

LM izstrādātie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un "Par nodokļiem un nodevām" neizskaudīs gadījumus, kad sociālais budžets tiek nelietderīgi izmantots. Anotācijā plānotās izmaiņas, kuras nav pagaidām apstiprinātas ar MK noteikumu grozījumiem, paredz arhaiskas pieejas izmantošanu nodokļu izkrāpšanas un nelegālās nodarbinātības apkarošanā, uzliekot par pienākumu darba devējam divas reizes mēnesī iesniegt VID izziņas par cilvēku pieņemšanu un atbrīvošanu no darba.

Vienlaicīgi, LM ir izteikusi priekšlikumu informatīvā ziņojuma projektā "Par vienotu nodarbināto personu reģistra izveidošanas nepieciešamību" darba devējam paredzēt pienākumu reģistrēt nodarbināto, dienā, kad tiek uzsākta nodarbinātība. LDDK šobrīd aizstāv noraidošu darba devēju viedokli attiecībā uz šo LM priekšlikumu. Šāda regulējuma paredzēšana apliecina vēlmi apgrūtināt uzņēmēju ikdienas darbu un radīs jaunus administratīvos šķēršļus, kas būs papildus stimuls neveidot tiesiskas attiecības starp darba devēju un darbinieku. Jāatzīmē, ka arī VID nav šādas kapacitātes ik dienas reaģēt un kontrolēt šādu izziņu saturu un Finanšu ministrija kategoriski iebilst informatīvajā ziņojumā izteiktajam priekšlikumam, ka VID jāorganizē un jāadministrē uzskaites sistēma, kur tiktu apkopota darba devēju sniegtā informācija par darbiniekiem to pieņemšanas vai atbrīvošanas dienā.

LDDK veiktais iepirkums par darba aizsardzības jautājumiem projekta „Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” izraisījis pārmetumus no iepirkumā neuzvarējušiem pretendentiem, kas atspoguļots 05.12.2008. masu medijos. LDDK pauž cerību, ka atbildīgi mediji apzinās iepirkumu procedūrā iesaistīto pušu viedokļu atšķirības un spēs atšķirt juridiski korekti veiktus iepirkumus no nekorektiem.

„Vēlos paust cerību, ka SIA Livland savu taisnību meklēs tiesiskā ceļā un neizdarīs divdomīgu spiedienu uz LDDK darbiniekiem un biedriem, kā arī sadarbības partneriem, lai pārskatītu iepirkuma rezultātu. Pēc nesekmīga skandāla falsificēšanas masu medijos ceru, ka līdz šim izmēģinātās draudu metodes no šī uzņēmuma puses ir beigušās un šo jautājumu izdosies atrisināt normālā civilizētā veidā. LDDK neredz iespēju slēgt sadarbības līgumu ar uzņēmumu, kas sniedz nepatiesu informāciju par savu darbību, radot risku, ka uzņēmumi varētu saņemt apšaubāmas kvalitātes pakalpojumus darba vietu risku samazināšanai. Šī brīža kritiskajos ekonomiskajos apstākļos, kad uzņēmumi spiesti apturēt darbību un pārskatīt darba organizāciju - darbinieku skaits uzņēmumos samazinās un negadījumu risks uzņēmumos var pieaugt. LDDK radusi atbildīgo institūciju izpratni un ES fondu atbalstu, lai mazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem un sniegtu praktisku atbalstu darba aizsardzības normatīvo aktu praktiskā piemērošanā. LDDK nevēlas atrasties situācijā, kad ES konstatē pārkāpumus par, piemēram, risku vērtēšanu pa telefonu un pieprasa atgriezt nepamatotos izdevumus.” uzsver LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) šā gada prioritātes būs cilvēkkapitāla attīstība, konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides izveide, kā arī sociālā dialoga stiprināšana, piektdien LDDK rīkotajā pasākumā pavēstīja organizācijas prezidents Andris Bite.

Viņš norādīja, ka cilvēkkapitāls Latvijā netiek pietiekami attīstīts un izmantots, tāpēc šajā gadā plānots likt uzsvaru uz šī procesa attīstīšanu, tostarp darba tirgū piesaistot tos resursu, kas ir uz vietas.

Bites ieskatā Latvijā ir pietiekami daudz darbaspēka rezervju, tomēr "katrai pusei ir jāiziet no komforta zonas". Kā piemēru Bite minēja, ka darba tirgū varētu iesaistīt jauniešus, starp kuriem ir liels procents bezdarbnieku, pensionārus, ilgstošos bezdarbniekus, kā arī cilvēkus ar invaliditāti. Tomēr nepieciešamas vairākas izmaiņas, tostarp arī motivējošas sistēmas, kas varētu sniegt pienesum Latvijai.

Runājot par konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides izveidi, Bite sacīja, ka "tas lielā mērā ir valsts jautājums - kā pārliecināsim, ka konkurētspējīgas vides attīstība ir absolūti nepieciešama, lai attīstītos".

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nosūtījusi Valsts prezidentam aicinājumu neizsludināt 27.oktobrī Saeimā apstiprināto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā", kas paredz minimālās algas palielināšanu, informēja LDDK pārstāvji.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norāda, ka likumprojekta sagatavošanā nav ievēroti labas likumdošanas principi, kā arī Latvijas regulējumā noteiktā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība.

"LDDK vairākkārt uzvērusi konceptuālu atbalstu minimālās algas pieaugumam, norādot uz nepieciešamību noteikt attiecību pret vidējo darba samaksu iepriekšējā gadā un izstrādājot sabalansētus kritērijus minimālās algas prognozētai noteikšanai. LDDK rosina izstrādāt ilgtspējīgu mehānismu minimālās algas noteikšanai, jo minimālās algas pieaugumam ir jābūt prognozējamam un plānveidīgam," pauž Meņģelsone.

Minimālo algu no nākamā gada palielina līdz 620 eiro 

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas nosaka minimālās algas...

Tāpat LDDK norāda, ka, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā, kas pieņemta Eiropas Savienības Padomē 4.oktobrī, noteikto, dalībvalstīm divu gadu laikā kopš direktīvas spēkā stāšanās jāpārņem direktīvas nosacījumi, kas norāda uz 13.Saeimas pretēju pieeju minimālās algas noteikšanas procesā atbilstoši Direktīvā noteiktajiem principiem.

Neiebilstot minimālās algas pakāpeniskai celšanai Latvijā, LDDK aicina Valsts prezidentu ņemt vērā, ka Latvijā darbaspēka izmaksas ir augstākas nekā Baltijas reģiona kaimiņvalstīs. Minimālās algas palielinājums radīs būtisku slogu atsevišķu nozaru un reģionu darba devējiem, un Latvijā piemērotais diferencētais neapliekamais minimums būtiski ietekmē nodokļu slogu pie atšķirīgiem atalgojuma līmeņiem, kā arī ietekmē bruto un neto attiecību pie vidējās un minimālās algas.

Strauja minimālās algas paaugstināšana rada spiedienu uz lielāku atalgojuma pieaugumu citās algu grupās un palielina darbaspēka izmaksas, ņemot vērā virsstundu apmaksu, minimālo VSAOI, darba nespējas lapu apmaksu un dīkstāvi.

Vienlaikus LDDK norāda, ka likumprojekta virzībā nav ņemta vērā līdz šim pastāvošā kārtība un prakse minimālās algas noteikšanā. Atbilstoši Darba likumam, minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros, kā arī minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu nosaka Ministru kabinets.

Vienlaikus Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka sākotnēji priekšlikumu par minimālās mēneša darba algas noteikšanu izskata Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomes sēdē, un pēc tam priekšlikums tiek iesniegts izskatīšanai Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē, savukārt pēc izskatīšanas Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē tas tiek izskatīts Ministru kabinetā. Tāpat Labklājības ministrija kopīgi ar Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju katru gadu izvērtē ekonomisko situāciju valstī un izstrādā priekšlikumus par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam.

LDDK: Balsojums par minimālo algu demonstrē aizejošā parlamenta aroganci 

13.Saeimas deputāti savā pēdējā plenārsēdē 27.oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus...

LDDK uzskata, ka, sākotnēji iesniedzot likumprojektu priekšvēlēšanu laikā un virzot tālāk pieņemšanai likumprojektu par tik nozīmīgiem jautājumiem aizejošajam Saeimas deputātu sasaukumam, tas pieņemts sasteigti, neiesaistot sociālos partnerus izsvērta un aprēķinos balstīta lēmuma pieņemšanā, īstenojot demokrātisku un visā Eiropā plaši izmantotu konsultāciju mehānismu. Lēmuma pieņemšanas procesā nav uzklausīti darba devēju iebildumi par konsekvencēm, kādas varētu rasties, enerģētikas krīzes apstākļos radot darba devējiem vēl lielāku papildu slogu.

Tāpat LDDK vērš uzmanību, ka tik būtiska lēmuma pieņemšanā ignorēt sociālos partnerus, kuri būtībā ir tie, kas rada valsts iekšzemes kopproduktu un ir sociāli atbildīgi pret valsti neprognozējamos apstākļos, saglabāt uzņēmumu un vienlaikus nodrošināt darba vietas, liecina par aizejošā parlamenta deputātu aroganci.

LDDK ir nacionāla līmeņa darba devēju pārstāvis, sociālekonomisko sarunu partneris Ministru kabinetam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, kā arī organizācija pārstāv darba devēju intereses Saeimā.

Par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidentu atkārtoti ievēlēts Vitālijs Gavrilovs, bet par LDDK viceprezidentiem kļuvuši – Juris Biķis, A/S Latvijas Finieris, Uģis Magonis, A/S Latvijas Dzelzceļš, Vasilijs Meļņiks, SIA Eiroholdings, Ivars Strautiņš, A/S Turība, Mārtiņš Bičevskis, Latvijas Komercbanku asociācija, Aiva Vīksna, SIA Lietišķais informācijas dienests.

22. martā ikgadējā LDDK biedru sapulcē vienkopus pulcējās nozaru asociāciju un uzņēmumu pirmās personas, kas ievēlēja jauno LDDK padomi uz nākamajiem trīs gadiem.

LDDK padomē darbu vairs neturpina pirmais LDDK prezidents un ilggadējs padomes loceklis Jānis Bertrands, Logu un durvju ražotāju asociācijas prezidents, Guntis Liepiņš, Latvijas Pašvaldību darba devēju organizācijas vadītājs, Gundars Strautmanis, SIA Lattelecom pārstāvis, kā arī savu dalību padomē pārtrauca A/S Latvijas Balzams.

Par jaunajiem padomes locekļiem kļuva Ināra Šure, A/S Aldaris valdes priekšsēdētāja, kā Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas pārstāve, Imants Kanaška, Jelgavas uzņēmēju biedrības prezidents, Leonīds Ribiskis, Rīgas Tehniskās universitātes rektors, Juris Gulbis, SIA Lattelecom valdes priekšsēdētājs.

Iespējams, tiek gatavota augsta riska transakcijas nodeva, kas attieksies uz katru otro pilsoni un uzņēmumu

Vai jaunai nodevai jāgatavojas katram pilsonim, kurš kaut reizi pārdevis vai iepircies pa 15 tūkstošiem eiro, un katram uzņēmumam, kas apgroza 300 tūkstošus mēnesī? Laikraksta rīcībā ir nonākusi, visticamāk, Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) sagatavota vēstule par Finanšu ministrijā gatavotajiem augsta riska transakcijas nodevas ieviešanas plāniem, kas, pēc asociācijas domām, praksē varētu skart «katru otro».

Vēstulē paustas bažas: «Ja klients ir fiziska persona, kas kaut reizi ir veikusi darījumu par summu, kas pārsniedz 15 tūkstošus, un šāds ir, iespējams, katrs otrais, jo cilvēki pērk vai pārdod īpašumus vai aizdod, vai vienkārši nodeklarē, ka būs šāds apgrozījums, tad klients ir pakļauts padziļinātai izpētei uzreiz, bet tas nenozīmē paaugstinātu risku.»

Ar šī brīža valdības pārstāvjiem diskusijas un komunikācija notiek daudz atklātāk un aktīvāk salīdzinājumā ar iepriekšējo valdību, kā arī ir redzama vēlme uzlabot situāciju un attīstīt ekonomiku, pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite, komentējot premjera Krišjāņa Kariņa (JV) Ministru kabineta darbības 100 dienas, kas aprit šodien.

"Pozitīvi ir tas, ka dienaskārtībā ir nonācis jautājums, ka ir vajadzīga ekonomikas transformācija. Beidzot runājam par to, kā audzēt ekonomiku, lai kopumā varētu apmierināt tās komforta un drošības vajadzības, kuras mums kā valstij ir," norādīja Bite.

Tāpat viņš sacīja, ka Ministru prezidents ir noformulējis jēdzienu "ekonomikas transformācija" un LDDK cenšas saprast, ko premjers domā ar šo jēdzienu, kā arī sniedz informāciju par to, kā LDDK šo jēdzienu saprast, tādējādi cenšoties atrast kopīgu pasākumu plānu, kā panākt ekonomikas transformāciju.

Bite norādīja, ka nepieciešams ekonomikas uzrāviens, lai attīstības tempi būtu ātrāki nekā kaimiņiem un lai zināmā laika periodā ekonomikas labklājībā izdotos noķert kaimiņvalstis.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina steidzami ieviest oficiālo elektronisko publikāciju Latvijā, aizstājot obligātās publikācijas oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis,informē LDDK.

LDDK norāda uz nepieciešamību likvidēt neadekvāti augsto publikāciju samaksu, kas nodrošina VSIA Latvijas Vēstnesi ar papildus šķērssubsīdijām, kropļojot izdevniecību tirgu.

Igaunijā oficiālā elektroniskā publikācija darbojas jau no 2002.gada, kamēr Latvijā saskaņā ar šobrīd topošo Valsts elektroniskās publikācijas pieejamības koncepcijas to plānots ieviest tikai 2011.gadā, kas ir nepamatoti novēloti, uzskata LDDK. Ieviešot oficiālo elektronisko publikāciju un pārtraucot nevajadzīgi lielo oficiālā laikraksta Latvijas Vēstnesis papīra tirāžas drukāšanu, tiks ietaupīti ne tikai valsts materiālie, bet arī dabas resursi.

LDDK aicina likvidēt arī maksājumus par uzņēmēju obligātajām publikācijām oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis, ko pašlaik izdod VSIA Latvijas vēstnesis. Tas samazinās uzņēmējdarbībai uzlikto maksājumu slogu par vairāk nekā 1 miljonu latu katru gadu. LDDK uzskata, ka obligātais maksājums par sludinājumu laikrakstā Latvijas Vēstnesis, kurš turklāt nonāk nevis Latvijas Valsts kasē, bet tieši atsevišķas SIA kontā, ir novecojis un lieks administratīvais maksājums Latvijas uzņēmējiem. Oficiālās publikācijas saistības var jau šodien uzņemties kāds no publiski pieejamajiem reģistriem, piemēra, Uzņēmumu reģistrs, norāda LDDK.

Speciālajā nodokļu režīmā strādājošo, piemēram, mikrouzņēmumu, patentmaksu veicēju un autoratlīdzību saņēmēju plašāka iesaiste veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanā ir apsveicama, pauda Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK), komentējot attiecīgo Veselības ministrijas (VM) ieceri.

Jau ziņots, ka VM plāno viena procentpunkta sociālo iemaksu likmi veselības aprūpei attiecināt ne tikai uz vispārējā nodokļa režīmā strādājošajiem, bet arī uz speciālajā nodokļu režīmā strādājošajiem.

"Citos nodokļu režīmos nodarbināto personu plašāka iesaiste valsts nodrošināmo pakalpojumu, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanā ir apsveicama, tomēr ir jārēķinās, ka atsevišķiem režīmiem procentuāla maksājuma noteikšana var nebūt vienkārša," norāda LDDK.

LDDK vērš uzmanību, ka sarežģījumi ar procentuāla maksājuma noteikšanu varētu būt patentmaksu veicējiem, jo tā nav tieši sasaistīta ar personas ikmēneša ienākumiem, tāpēc šajos gadījumos ir jānosaka fiksēts lielums vai teorētiski jāpieņem kaut kāds sagaidāmais ienākums.

Jaunās valdības atbalstītie nodokļu politikas priekšlikumi 2024.-2026.gadam apdraud vairāku nozaru iespējas ne tikai konkurēt, bet arī eksistēt, teikts Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izplatītā paziņojumā.

Organizācija ir aicinājusi ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) trešdien, 4.oktobrī, piedalīties konfederācijas padomes sēdē, lai uzklausītu viņa skaidrojumu par publiskajā telpā izskanējušo informāciju par nodokļu pamatnostādnēm. LDDK biedru lokā esot vairāki uzņēmumi un nozares, kuriem "iepriekš nesaskaņotās un ar darba devējiem neapspriestās nodokļu izmaiņas" radot ne tikai ievērojamu finansiālo, bet arī birokrātisko slogu.

Kā norāda LDDK, kopš 2023.gada sākuma LDDK un citas iesaistītās puses, tajā skaitā Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji, piedalījās Finanšu ministrijas (FM) darba grupā, kur tika analizēti dažādi nodokļi Latvijā un potenciālā fiskālā ietekme šo nodokļu izmaiņu gadījumā. LDDK un partneri, tajā skaitā partijas skaidri iezīmēja mērķi - celt Latvijas konkurētspēju Baltijas valstu vidū, kā galveno virzītājspēku nosakot darba spēka nodokļu režīma pilnveidi.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) noraida aizdomas par negodīgu iepirkumu procesu, ko izteikuši uzņēmumi, kas izslēgti no iepirkuma, raskta laikraksts Dienas bizness.

Organizācijas ģenerāldirektore Elīna Egle norāda, ka konfederācijai izdevies rast veidu, kā mazināt administratīvo slogu uzņēmumiem un sniegt praktisku atbalstu darba aizsardzības normatīvo aktu praktiskā piemērošanā. «LDDK nevēlas atrasties situācijā, kad ES konstatē pārkāpumus par, piemēram, «risku vērtēšanu pa telefonu» un pieprasa atgriezt nepamatotus izdevumus,» skaidro E.Egle.

Db jau rakstīja (5.12.2008), ka uzņēmēji apšauba LDDk godprātību tai piešķirtā Eiropas Savienības finansējuma izlietojumā. Vienā no konfederācijas rīkotajiem iepirkumiem uzvarējis dārgākais piedāvājums, bet citā – LDDK darbiniece. Kompānijas apstrīdējušas konkursa rezultātus atbildīgajās iestādēs.

Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācija (LSAKA) ir kļuvusi par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedru, ziņo LSAKA.

LSAKA izpilddirektore Kristīne Atraste stāsta, ka iestāšanās LDDK ir simbolisks solis, un liecina par faktu, ka sabiedriskās attiecības Latvijā ir svarīga tautsaimniecības nozare. Savukārt LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle pauž uzskatu, ka sabiedrisko attiecību pakalpojumu kompānijas pēdējo desmit gadu laikā Latvijā ir pierādījušas profesionālismu, attīstot pakalpojumu klāstu, veidojot Latvijas sabiedrisko attiecību praksi un sniedzot ar vien kvalitatīvākas konsultācijas klientiem. «Esam gandarīti par to, ka sabiedrisko attiecību nozares līderi turpmāk konsolidēs viedokļus un papildinās to tautsaimniecības nozaru skaitu, kuras ir gatavas dot ieguldījumu ilgtspējīgai Latvijas attīstībai, iesaistoties sociālajā dialogā,» tā E. Egle.

Lai mazinātu ēnu ekonomikas apjomu un atbalstītu godīgu uzņēmējdarbības praksi Latvijā, nepieciešams pakāpeniski pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz nekustamo īpašumu, šodien Saeimā notiekošā konferencē informēja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvji.

LDDK šodien konferencē iepazīstināja ar priekšlikumiem, kas izstrādāti kampaņas «Pret ēnu ekonomiku - par godīgu konkurenci» laikā, apkopojot dažādu nozaru pārstāvju un Latvijas iedzīvotāju izteiktos viedokļus. Tika uzsvērts, ka ēnu ekonomiku ļoti ietekmē tieši nodokļu politika.

LDDK savā prezentācijā norādīja uz nepieciešamību pārskatīt darbaspēka nodokļus. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa efektīvās likmes samazināšana būtu svarīgs nosacījums legālās nodarbinātības pieaugumam. Sākotnēji tā būtu īstenojama, paaugstinot ar nodokli neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošajām personām, vēlāk - pazeminot nodokļa likmi.

Valsts aizgādībā aizvien esošajai Latvijas riska kapitāla nozarei ir strukturāli šķēršļi un maz iniciatīvas

Tā ir Latvijas anomālija, ka šejienes riska kapitāls pēc tā struktūras joprojām lielākajā daļā bāzējas valsts nevis privātajā kapitālā, saka juridiskā biroja Sorainen vadošā partnere un Riska kapitāla asociācijas valdes locekle Eva Berlaus.

Kas pašlaik notiek uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) tirgū un cik liela nozīme tajā ir no austrumiem ienākošajai naudai?

Es neteiktu, ka no austrumiem ienākošie investori tajā spēlētu svarīgu lomu. Ir atsevišķi pārpirkšanas darījumi, tomēr pārsvarā viņus interesē savu uzņēmumu dibināšana šeit. Bet globāli šis visdrīzāk būs M&A rekorda gads ar apgrozījumu virs 2007. gada apjoma. Pirmajā ceturksnī globāli bija 21% pieaugums. Galvenokārt aug darījumu vērtība un ne tik daudz to skaits. Krīzes gados ir uzkrāts milzīgs kapitāls, kas nav tērēts, makroekonomiskie faktori, piemēram, naftas cenas un USD vērtība, ir tam labvēlīga, un uz korporācijām ir milzīgs akcionāru spiediens ieguldīt to naudu attīstībā. Eiropā šī tendence ir citāda, jo ir vietējie riski – Grieķija un zināmas bažas par eiro, tāpēc šeit pirmajā ceturksnī šī tirgus apjoms nedaudz pat saruka. Tomēr globālais spiediens ir tik liels, ka kopumā arī Eiropā šogad M&A rādītāji visdrīzāk tomēr būs pozitīvi. USD kursa dēļ par Eiropas aktīviem palielināta interese ir ASV un arī Ķīnas investoriem, kam vienkārši ir daudz naudas.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) aicinājusi premjeru atlikt ostu pārvaldības reformas skatīšanu Ministru kabineta sēdē ceturtdien, 1.aprīlī.

LDDK ieskatā, likumprojekts "Grozījumi Likumā par ostām" satur būtiskus nesaskaņotos jautājumus ar nozari, pašvaldībām un ministrijām, kas atspoguļotas likumprojekta izziņā.

Lai panāktu kompromisa risinājumus par dažādu iestāžu un organizāciju paustajiem iebildumiem un nesaskaņotajiem jautājumiem, kam ir būtiska nozīme ostu darbības attīstībā un nonāktu pie vienotas izpratnes par nepieciešamajiem reformu virzieniem, LDDK aicina nesaskaņotos Latvijas lielo ostu pārvaldības reformas jautājumus izrunāt Transporta un sakaru trīspusējās sadarbības apakšpadomē, kas varētu tikt organizēta 7. vai 8.aprīlī, panākt vienošanās par kompromisa risinājumiem Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas padomē, kā arī nepieciešamības gadījumā jautājumu iekļaut apspriešanai nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Latvijas valdībai ir divi sociālie partneri jautājumos par ekonomiskās politikas veidošanu - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Darba devēju izsenis rosinātie un pēdējā laikā plaši apspriestie grozījumi darbaspēka nodokļu jautājumos turpina ar plašu rezonansi izskanēt dažādos plašsaziņas līdzekļos, nereti ar ievērojamu devu emocionāliem un tēlaini izteiksmīgiem līdzekļiem.

Un patiesi – LDDK ar LBAS un citām uzņēmēju organizācijām ir vienā laivā, jo mūsu visu interesēs ir Latvijas cilvēku labklājība, ko var nodrošināt tikai ekonomikas izaugsme. Tomēr pagaidām mēs domājam un spriežam atšķirīgās kategorijās. Lai šī publikācija kalpo kā sociālā dialoga turpinājums plašākā sabiedriskajā telpā, jo slēgtās darba grupās pie kompromisiem nudien neizdodas nonākt.

Viena no metodēm, kā tirgus ekonomikā novērtēt valstī pastāvošo uzņēmējdarbības vidi kopumā, tostarp nodokļu sistēmu un darba attiecību regulējumu ir ekonomikas rezultāts, ko var novērtēt pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju. Latvijas rezultāts, maigi izsakoties, nav labākais Baltijā (pēc Eurostat datiem¹, IKP uz vienu iedzīvotāju (pret ES vidējo) Lietuvā ir 90%, Igaunijā 86,5%, bet Latvijā 73,1%. Par mums sliktākā situācijā ir tikai Slovākija, Grieķija un Bulgārija). Un tam ir konkrēti iemesli, ko uzņēmēji, konkurējot ar citu valstu komersantiem gan starpvalstu tirgū, gan tepat Latvijā, ir apzinājuši. Ja gribam, lai kaut kas mainītos, nosacījumi ir jāmaina. Un tas ir gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēs. Bet, ja nosacījumi netiks mainīti, tad ir diezgan naivi cerēt, ka mainīsies ekonomikas rezultāts.

Sankcijas pret Baltkrieviju ik gadu radīs vairāk kā 20 milj. Ls zaudējumus Latvijas transporta un loģistikas uzņēmumiem, kā arī nesīs zaudējumus 0,14% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), aprēķinājusi Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē šā gada 23. martā ES dalībvalstis lēma par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju. Baltkrievijas uzņēmēju un uzņēmumu vārdi tika publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā žurnālā sestdien, 24.martā. Starp minētajām 29 kompānijām un 12 personām ir vairāki ilggadēji sadarbības partneri Latvijas uzņēmumiem, kas izmantojuši Latvijas infrastruktūru - dzelzceļa un ostu pakalpojumus, pārvadājot naftu un naftas produktus, un nodrošinājuši darba vietas darba ņēmējiem, teikts LDDK paziņojumā.

«Nav skaidrs, kādam ES piedāvātajam kompromisam par ekonomiskajām sankcijām pret Baltkrieviju ir piekritusi Latvija un kādas būtiskas Latvijas ekonomiskās intereses ir tikušas ņemtas vērā. LDDK biedri neuzskata, ka Latvijas atbalstītajiem ES lēmumiem nav negatīvas ietekmes uz Latvijas ekonomiku un ka noteikto pasākumu ietekme uz Latvijas uzņēmējiem nav nozīmīga,» norādīts LDDK paziņojumā.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar Valsts kanceleju aicina uzņēmējus, pašvaldības un valsts institūcijas vērtēt savu organizāciju pārvaldības efektivitāti un pieteikties "Efektīvas pārvaldības gada balvai 2007".

Balva, kuras mērķis ir apzināt labākos efektīvas pārvaldības piemērus, stiprināt publiskā un privātā sektora sadarbību, tiks piešķirta produktīvākajiem līderus trīs kategorijās - uzņēmumu, pašvaldību un valsts institūciju, veidojot nebijušu reitingu, kuru publiskosim šī gada 1.novembrī. Pieteikumus izvērtēs kompetenta žūrija, kas veiks kvalitatīvu biznesa un publiskās pārvaldības labās prakses piemēru izvērtējumu.

Lai valsts un pašvaldību institūciju un uzņēmumu pārstāvji varētu apmainīties ar savstarpējo pieredzi, 2007.gada 1.novembrī Valsts kanceleja un LDDK organizēs arī forumu par biznesa, valsts un pašvaldību institūciju sadarbības iespējām, kurā tiks iekļautas tematiskas sesijas par cilvēkresursu vadību, infrastruktūras pieejamību un partnerības veicināšanu. Foruma noslēgumā tiks apbalvoti Efektīvas pārvaldības gada balvas 2007 laureāti.

2.novembrī Valsts darba inspekcija (VDI) parakstīs līgumu ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) par turpmāko sadarbību, izstrādājot skaidrojumus par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības problēmjautājumiem, lai nodrošinātu to precīzu un vienādu piemērošanu, db.lv informēja Valsts darba inspekcija.

Vienošanās pamatā ir abpusēja vēlme veicināt darba devēju un darbinieku savstarpējo attiecību kultūras līmeņa paaugstināšanos un nodrošināt efektīvu normatīvo aktu prasību īstenošanu darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomās. Abas organizācijas kopīgi uzņemas izstrādāt skaidrojumus par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības problēmjautājumiem, lai nodrošinātu to precīzu un vienādu piemērošanu.

Rita Elce, VDI direktore: “Svarīgi ir uzlabot sadarbību ar darba devējiem un viņu informētību par dažādu darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības prasību īstenošanu, un vienošanās ar LDDK palīdzēs to īstenot. Par būtisku uzskatu arī kopīgo vienošanos turpināt labās prakses piemēru identificēšanu uzņēmumos un sabiedrības informēšanu par labo praksi, piemērojot atsevišķas darba tiesisko attiecību vai darba aizsardzības normas.”