Mazo valstu, tādu kā Latvija un Dānija, iesācējuzņēmējiem informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē, lai būtu veiksmīgi, ir jātēlo amerikāņi, uzskata dāņu uzņēmēja Tīne Thīgesena, tūrisma objektu sociālā tīkla Everplaces un Dānijas IT iesācējuzņēmumu inkubatora Founders House līdzdibinātāja.

«Mazām valstīm nav milzu pašmāju tirgus, kāds ir amerikāņiem. Ir jādomā starptautiski no paša sākuma. Turklāt ir praktiskas lietas, kas jādara un ko dara skandināvu kompānijas. Piemēram, mājaslapās nedrīkst likt atsauces uz savas valsts pilsētām. Ja vēlas ielikt lielu bildi, tad, visdrīzāk, no Ņujorkas vai Londonas,» Thīgesena teica.

Arī firmas adresi un telefonu vajag izvietot ļoti neuzkrītoši, lai mājaslapas lietotāji no lielā ASV vai Rietumeiropas tirgus nesatrauktos, ka firma, kas piedāvā šķietami novatorisku risinājumu vai preci, atrodas tiem mazpazīstamā valstī.

«Ja apmeklē Everplaces mājaslapu, tur neatradīsiet telefona numuru. Tam ir vairāki iemesli. Pirmais - atrodamies Dānijā, firmas lielākais tirgus ir ASV, un ir milzu laika zonu atšķirības. Ja firmai zvanīs, darbinieki nekad neizgulēsies, un tas sagandēs pakalpojuma kvalitāti. Vēlamies, lai ar mums kontaktējas pa e-pastu. Tas arī nozīmē, ka nav redzams valsts kods 45, kas liek aizdomāties, - «ak, dies', tie taču ir kaut kādā svešā zemē!»,» Thīgensena sacīja.

Rīgā un Daugavpilī notiks neaizmirstami “Smokie” leģendārās oriģinālbalss Krisa Normena koncerti viņa grupas pavadībā.

Dziedātājs izpildīs ne tikai “zelta” hitus, bet arī prezentēs Latvijas iedzīvotājiem dziesmas no sava jaunā albuma “Junction 55”, kas iznāks 2024. gada pavasarī.

Svētku noskaņu vairos pozitīvs lādiņš, ar kuru pirms leģendas uzstāšanās dalīsies 80. gadu diskotēku zvaigzne grupa “Ottawan”. Poproka leģenda Kriss Normens vienu koncertu sniegs 2024. gada 5. martā Rīgā (Arēnā “Rīga”) un Daugavpilī 2024. gada 9. martā (Daugavpils Olimpiskajā centrā). Biļešu izplatītājs - www.bilesuparadize.lv

Mūzikas fanus visā pasaulē nav īpaši nepieciešams daudz iepazīstināt ar Krisu Normenu. Viņa īpašās aizsmakušās balss dēļ grupa "Kidness", pēc grupas menedžeru ieteikuma, savulaik tika pārdēvēta par "Smokey" un vēlāk par "Smokie".

Kosmētikas un parfimērijas leģendas "Dzintara" maksātnespējas pasludināšana uzņēmuma vadītāja Iļjas Gerčikova biznesa tvērienu nav apturējusi – 81 gada vecumā viņš dibinājis jaunu kosmētikas uzņēmumu "Dzintars Beauty".

1849. gadā dibināto Heinriha Ādolfa Brigera ziepju un parfimērijas fabriku, kas vēlāk pārtapa par Rīgas parfimērijas un kosmētikas ražošanas apvienību "Dzintars", ar mainīgiem panākumiem vairāk nekā 40 gadus stūrējis Iļja Gerčikovs. Iemantojot 6,82 miljonu eiro parādsaistības pret valsti un negūstot uzņēmuma nodrošinātā kreditora – Valsts ieņēmumu dienesta – akceptu tiesiskās aizsardzības procesa plāna grozījumiem, uzņēmums šā gada novembrī tika pasludināts par maksātnespējīgu.

Kosmētikas un parfimērijas ražotāju līdz šādam finālam noveda dažādi iemesli, kas virknējušies jau kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, kad tas ar Ministru padomes lēmumu kļuva par akciju sabiedrību.

Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā, piedaloties arī Valsts Prezidentam Raimondam Vējonim, aizvadīta Dienas Bizness rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija.

Dienas Bizness sadarbībā ar Lursoft un LIAA ir laidis klajā jaunāko TOP500 izdevumu, kas apkopo 500 Latvijas lielāko uzņēmumu finanšu rādītājus, analizē svarīgākās Latvijas tautsaimniecības nozares un parāda tendences Latvijas ekonomikā.

«TOP 500 nav tikai stāsts par uzņēmumu finanšu rādītājiem, bet arī par valsts budžetu un Latvijas iedzīvotāju labklājību kopumā. Tas ir mūsu dzīves šķērsgriezums ne tikai jau aizvadītajā gadā, bet arī iezīmē tuvāko gadu perspektīvas. Jāsaka, ka Latvijas lielākie uzņēmumi 2016. gadā - tas ir gads, kura rezultāti ir apkopoti šajā izdevumā- ir kopumā bijuši veiksmīgi. Piecsimt lielāko Latvijas uzņēmumu apgrozījums pret 2015. gadu ir nedaudz audzis, tāpat kā kopējās peļņas apjoms un vidējais nodarbināto skaits. Tomēr nozaru topi uzrāda arī vairākus izaicinājumus, ar kuriem Latvijas uzņēmējdarbības videi pārskatāmā nākotnē būs jātiek galā,» komentē Līva Melbārzde, Dienas Bizness galvenā redaktore.

Lai arī loģistikas kompānija DHL kopš 2002. gada pieder vācu Deutsche Post (Vācijas pasts), tā ir starptautiska kompānija ar savulaik amerikānisku darbības stilu (dibināta 1969. g. ASV), sarunā ar Dienas Biznesu norāda DHL Express Latvia izpilddirektore Snežina Kazakova.

Tā kā bija pienācis laiks pārmaiņām un pavērusies iespēja veidot karjeru starptautiskajā arēnā, S. Kazakova, kas DHL Bulgārijā bija nostrādājusi 21 gadu, pieņēmusi izaicinājumu piedalīties konkursā uz amata vietu Latvijā.

Daudzus gadus DHL Express nav bijis Latvijā strādājoša vadītāja, tādēļ tagad galvenais, ko kompānija sagaida no S. Kazakovas, ir cieša sadarbība (motivēšana, darbības uzlabošana) ar esošajiem darbiniekiem, kuriem līdz šim jautājumus nācies pārrunāt ar Igaunijā vai Lietuvā esošajiem vadītājiem. DHL arī šogad plāno ievērojamu apgrozījuma kāpumu Latvijas uzņēmuma eksprespasta sūtījumu nodaļā, ko nebūs iespējams sasniegt bez Latvijā strādājoša vadītāja.

Ik gadu ASV notiek automašīnu sacensības Demolition Derby. Atšķirībā no ierastajām braucamrīku ātrumsacīkstēm, kurās piedalās labi koptas un pamatīgi uzlabotas automašīnas, Demolition Derby spēkus mēro «vāģu grausti» jeb avārijās pamatīgi cietuši, sarūsējuši un novecojuši automobiļi.

Reuters fotogrāfs Maiks Segars (Mike Segar) iemūžinājis šā gada «metāllūžņu auto» sacensības fotogrāfijās. Viņš raksturo Demolition Derby kā īsti amerikānisku pasākumu un norāda, ka bērnībā pats ar ģimeni nav izlaidis nevienas automašīnu vraku sacensības. M. Segars skaidro, ka šajās sacensībās uzvar tas automobilis, kurš «izdzīvo» jeb tas, kurš pēdējais vēl aizvien kustas uz priekšu.

Sacīkstes, kuru galvenais mērķis ir iznīcināt automašīnas, pirmo reizi dokumentētas pagājušā gadsimta piecdesmito gadu beigās, un to rīkotājs bija ņujorkietis Lerijs Mendelsons (Larry Mendelsohn). Tāpat piecdesmitajos gados kāds automašīnu tirgotājs, saukts par Trako Džimu (Crazy Jim) rīkoja automašīnu demolēšanas sacensības, lai reklamētu savu biznesu. Līdzīgi pasākumi pagājušā gadsimta vidū norisinājās vairākās ASV pilsētās.

Valsts Policija pēdējā laikā regulāri saņem sūdzības par krāpšanas gadījumiem, ņemot elektroniskos kredītus uz citas personas vārda, informē policijas pārstāvji. Ņemot to vērā, izstrādāts pakalpojums, kas turpmāk varētu iegrožot šādu pārkāpumu izplatību.

«Šim nozieguma veidam varētu būt augsta latentitāte: cilvēki bieži vien par notikušo izvēlas policijai neziņot, jo jūtas vainīgi, ka paši labprātīgi kādam ir iedevuši savus datus, tostarp internetbankas pieejas kodus un paroles, saka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību sektora vadītājs Toms Sadovskis. Policija gan aicina upurus nebaidīties un par krāpšanas gadījumiem ziņot policijā, jo kredītu krāpnieki ir sava aroda profesionāļi, kas atrod pieeju dažādiem cilvēkiem dažādās dzīves situācijās.

Leģendas, ko noziedznieki izmanto krāpšanā, ir dažādas. «Viena leģendu grupa ir saistīta ar solījumiem pieņemt darbā. Šajos gadījumos cilvēkam tiek teikts, ka, lai sagatavotu darba līgumu vai izmaksātu algu, ir nepieciešams zināt internetbankas pieejas kodu. Leģendai notic cilvēki, kuri minimāli lieto internetbanku un nepārzina tās darbību. Otra leģendu grupa ir saistīta ar konta izīrēšanas pakalpojumu, orientējoties uz cilvēkiem, kuri zina internetbankas darbības pamatprincipus. Šajos gadījumos upuris notic krāpnieka stāstam par tīra konta nepieciešamību, piemēram, prasītājs stāsta, ka VID nobloķējis viņa kontu un tāpēc nav, kur ieskaitīt naudu u.tml. Par palīdzēšanu parasti tiek solīti 10 – 20 lati mēnesī,» krāpnieku leģendas skaidro T. Sadovskis. Līdzās krāpniecībai ar labprātīgi nodotiem datiem, pastāv arī krāpniecība ar zagtiem datiem, bet tā ir mazāk izplatīta.

SIA Ingman Saldējums, investējot 20 tūkstošus Ls, sācis ražot jaunu salējumu Latvijas leģendas.

Jaunie saldējumi izstrādāti, balstoties uz latviešu nacionālo garšu īpatnībām. Jaunajā sērijā ir trīs veidu saldējumi – ar rupjmaizes kārtojuma, ābolkūkas - kanēļa un konfektes Gotiņa garšām. Jaunās saldējumu sērijas ražošanā izmantotas tādas sastāvdaļas kā īsts krējums, Lāči rupjmaize un Pure Food ievārījumi. Latvijas leģendas saldējumi šobrīd pieejami ģimenes iepakojumos.

Ingman Saldējums ir Somijā populārā ģimenes uzņēmuma Ingman Ice Cream Oy Ab meitas uzņēmums. Ingman grupas uzņēmumi darbojas Somijā, Zviedrijā, Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Baltkrievijā.

Arhitektes Zaigas Gailes lielais atspēriens ir liktenīgi sastaptie trīs vīrieši un disciplinētā darbā noslīpētais talants stilīgi savienot divus it kā nozares pretpolus – restaurāciju ar modernismu.

Un tas nepārtraukti ļāvis komponēt daudziem arhitektūras ansambļiem. Par saviem šī brīža Rīgas gadsimta projektiem Z. Gaile dēvē Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa rekonstrukciju un privātā mākslas centra Zuzeum izveidi bijušās korķa fabrikas teritorijā Lāčplēša ielā 101. Vienlaicīgi divi vērienīgi projekti vienam nelielam birojam ir milzīgs izaicinājums. Paralēli tam viņas rūpals ir Rūmenes muižas kūts, rūpnieciskā dizaina klasteris Kuldīgā, stilīgā biroju ēka Mākonis, vēl piecas privātmājas. Atšķirībā no brāļa Z. Gaile nepiepildīja vecāku cerības un nekļuva par dakteri klasiskā izpratnē, toties viņas tālredzīgais ieguldījums veco koka ēku «izārstēšanā» ir nenovērtējams. Arhitekte ir arī vairāku grāmatu un publikāciju autore. Tāpat nevar nepieminēt viņas kā ekspertes brīžiem aso kritiku un nelokāmos uzskatus, kas ik pa laikam uzvirmo publiskajā telpā. Arī tagad ir, par ko «cepties», jo katrai lietai ir sava vieta. Arī puķes vāzē viņa nebūs nolikusi kaut kur nejauši.

Santas Pīlēnas kolorīts un radošais tvēriens ir pelnījis uzmanību. Vien tagad tas tiek likts lietā no jaunās dzīvesvietas Austrijā.

Nesenā pārcelšanās ir kā skaists, bet trausls porcelāns, ko pagaidām vēl negribas pamatīgi cilāt. Tai pašā laikā Santa pastāsta daudz.

Fragments no intervijas, kas publicēta laikraksta Dienas Bizness izdevumā Dzīves Garša:

Kad uzrunāju intervijai, bijāt atsaucīga, tomēr uzreiz norādījāt, ka ar ģimeni esat pārcēlusies uz Austriju un nezināt, kad būsiet Rīgā. Lēmums ar lielu ģimeni pārcelties uz dzīvi citā valstī nav vieglprātīgs. Kas pabīdīja uz tik nozīmīgām pārmaiņām?

Lēmums par pārcelšanos nebija spontāns, bet rūpīgi izauklēts. Pirmo reizi šādu ideju mums piespēlēja dzīve pirms vairāk nekā diviem gadiem, sēžot slavenā mākslinieka Fernāna Ležēra bijušajā Parīzes ateljē. Tā soli pa solim nonācām līdz vietai, kur šobrīd esam.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild privātās vidusskolas Patnis valdes priekšsēdētāja Zane Ozola.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pedagoģija ir mana izglītība un arī profesija. Izvēlējos to apzināti, jo man jau sen, sen bija skaidrs, ka pedagoģija ir mans ceļš. Uzreiz pēc augstskolas sāku strādāt par latviešu valodas un literatūras skolotāju; tas bija pats deviņdesmito gadu sākums, jaunas iespējas un izaicinājumi, iespaidi no izglītības sistēmām citās Eiropas valstīs, un man gribējās strādāt citā izglītības vidē, ar citām pedagoģijas metodēm. Tāpēc nolēmu veidot pati savu, privāto skolu, kur varu īstenot savas idejas par to, kā skolai ir jādarbojas un kā jāsadarbojas skolotājiem, skolēniem un vecākiem.

Krīze gandrīz mīņājas pie durvīm, arī iedzīvotāju skaits samazinās, bet būtiskas darbības valsts pārvaldes dārza ravēšanā nav manāmas

No vienas puses uzņēmēju organizācijas pieklājīgi uzslavē esošās valdības darbību, no otras arī ieber sāli medus ūdenī, atzīstot, ka topošais budžets nav vērsts uz attīstību. Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Līga Meņģelsone izteikusies, ka atsevišķām iniciatīvām var būt sniega bumbas efekts. Tā var attīstīties, piemēram, grozījumi transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likumā, tāpat dabas resursu nodokļa pārvērtības, valdībai ar savu lēmumu sadārdzinot ūdeni gan iedzīvotājiem, gan ražotājiem.

Līdz ar to nākamā gada budžets valstij nenesīs sevišķi labākas dienas, jo platforma, kurā strādāt uzņēmējiem, joprojām nav stabila. Atceroties, kā Finanšu ministrijai iepriekš izdevās ministriju tēriņos atrast 50 lieki tērētus miljonus, jādomā, ka vajag tik rakt. Daudz iespēju rosībai. Šis piemērs liek vēlreiz jautāt par lēmumu pieņēmēju atbildību, jo kāds bija lēmis šo naudu tērēt nelietderīgi un kāds to diendienā tērēja bez atdeves. Tika pārskatīti ne vien komunālie maksājumi, bet arī, piemēram, tēriņu lietderīgums, izdevumus salāgojot ar rezultātiem.

«Katrai sabiedrībai piemīt kāda patiesība, kas ir dziļāka par politisko vai ticības uzskatu nesaskaņām. Mūsu kā reklāmas speciālistu uzdevums ir mēģināt tai piekļūt pēc iespējas tuvāk,» pauž turku reklāmas speciālists, aģentūras Leo Burnett Istanbul radošais direktors Oktars Akins

Iespējams, ka pirmajā acu uzmetienā šī atziņa var šķist banāla un vispārīga. Taču, ja ņemam vērā, ka to pauž cilvēks, kurš savulaik radījis veidu, kā savienot svēto mēnesi ramadānu ar Coca-Cola lietošanu, un spējis valstij, kuru apdzīvo 97% islāmticīgo, likt iemīlēt skotu viskiju, tajā kļūst vērts ieklausīties. Ieguvis multiplikācijas filmu veidotāja izglītību, strādājis Tālajos Austrumos, kā žūrijas loceklis pieprasīts Eiropas lielākajos reklāmas festivālos, O. Akins sarunā ar Dienas Bizness pastāstīja par rietumu zīmolu centieniem kļūt uzticamiem, izvairīšanos no asinskāriem futbola faniem un to, kāpēc idejām pārpilnas komandas jākomplektē ar dzelzs tvērienu.

Korejiešu krosovers KIA Soul ir lieliski izpildījis mājas darbu, lai kantainais automobilis turpmāk arī saturiski atbilstu eiropiešu augstajām prasībām.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo paaudzi, kas ar sajūsmu tika pieņemta otrpus okeānam, bet Vecajā kontinentā neiepatikās pavirši nostrādātā un plastmasīgā salona dēļ, jaunais modelis ir pavisam citāds. Ietinamais papīrs nav mainījies, tas joprojām piesaistīs ar kantainām formām, taču iekšpusē ir pavisam cita konfekte – daudz saldāka un gardāka. Sāksim ar to, ka Soul ir uzsēdināts uz KIA Ceed platformas, tādējādi uzlabojot gaitas un vadāmības īpašības. Tomēr pats galvenais – salona iekārtojums ir kļuvis nesalīdzināmi rūpīgāk un kvalitatīvāk nostrādāts, turklāt materiālu izvēlē arī ir jaušams iespaidīgs progress. Savelkot kopā šos jauninājumus, var teikt, ka Soul ergonomiski iekļaujas jaunāko KIA modeļu klāstā un ir gatavs atrast jaunus pircējus, kas meklē kaut ko ne tik vienkāršu un ikdienišķu.

«Man rodas sajūta, ka mūsu valdībā strādā Lietuvas ministri. Lietuvā valdība strādā lietuviešu interesēs – tas skaidrs. Bet, ja arī Latvijas valdība strādā lietuviešu interesēs – tas ir absurds, ja ne klaja kaitniecība,» intervijā Latvijas Avīzei sacījis LPP/LC priekšsēdētājs, Rīgas domes vicemērs Ainārs Šlesers.

Uz jautājumu, kas būtu ārlietu ministrs, ja A. Šlesers kļūtu par premjeru, viņš atbildējis:

«Ja man būtu iespēja veidot kabinetu, tad, padarot ārlietas progresīvākas un dinamiskākas, es raudzītos pēc cilvēka, kam piemīt gan atbilstoša pieredze, gan sava veida šarms. Vēroju, cik ļoti pasaules uzmanību saista Hilarija Klintone, kura apbalvota ar šīm īpašībām. Es Latvijā kā tādu iespējamo ārlietu ministri redzu Karīnu Pētersoni – latvisku sievieti, kultūras cilvēku ar valodas zināšanām un spējām. Ministriju apvienošanā man šķiet loģiski veidot Izglītības un kultūras ministriju. Tur priekšgalā nepieciešams cilvēks, kurš ekonomiskāk un sistemātiskāk spēj paskatīties uz lietām. Spēcīgs kandidāts – bijušais premjers Andris Bērziņš. Viņš ir korists, bijis skolotājs un valdības galva.

Lai arī šobrīd pašmāju juristu firmām ir priekšrocības, tomēr ar laiku daļa to klientu pāries pie starptautiskām kompānijām

Tā uzskata PricewaterhouseCoopers (PwC) Legal Centrālās un Austrumeiropas reģiona (CEE) vadītājs Maikls Malens.

Kā klājas juridisko pakalpojumu tirgū pēc krīzes?

Klienti spiež juristu firmas pazemināt cenas. Pirms 10–15 gadiem pasaules juristu kompānijas ienāca Austrumeiropā, nešķirojot tirgus un visus uztverot kā vienu globālu tīklu. Bet tad šīm kompānijām kļuva skaidrs, ka ne katrs tirgus ir tik ienesīgs kā Ņujorka vai Londona, un nu tās samazina savu teritoriālo tvērienu. Cita tendence ir juridisko kompāniju saplūšana, cenšoties iegūt lielāku tirgus daļu un klientus. Notiek globāla juridisko pakalpojumu tirgus konsolidācija. Paralēli tam lielās kompānijas izvērš biznesu ārpus ierastajām robežām biznesa padomdošanā – cilvēkresursu, M&A u.c. jomās. Es to sauktu par ievākšanos Lielā četrinieka teritorijā, kur ir PwC, KPMG, EY un Deloitte.

Šogad, papildus jau ierastajiem biznesa attīstības šķēršļiem, uzņēmēju biznesa tvērienu pārbauda arī koronavīruss Covid-19, kas ieviesis ievērojamas izmaiņas ierastajā uzņēmējdarbības vidē.

Dažādi ierobežojumi, kas kavē biznesa attīstību vai pat apstādina to pilnībā, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Jaunu uzņēmumu reģistrēšanas dinamikā gada pirmie divi mēneši nav būtiski atšķīrušies no 2019.gada attiecīgā laika perioda, taču jau martā novērots jaunu uzņēmumu kritums teju par 20%, tam vēl būtiskāk sarūkot aprīlī. Lursoft dati rāda, ka šī gada aprīlī reģistrēti vien 436 jauni uzņēmumi, kas ir uz pusi mazāk nekā pagājušā gada aprīlī. Arī turpmākajos mēnešos jauno uzņēmumu skaits bijis mazāks nekā 2019.gadā, taču tas piesardzīgi palielinājies. Jūlijā jau reģistrēts par 47 uzņēmumiem vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, arī septembrī šis gads pārsniedzis iepriekšējā gada rezultātu.

Aizvadītajā nedēļas nogalē Rīgas centrā pulcējās pensionāri, lai protestētu pret to, ka daudziem senioriem ienākumi ir kritiski zemi un valsts nespēj nodrošināt viņiem godpilnas vecumdienas. Tikai divas dienas vēlāk labklājības ministrs Jānis Reirs paziņoja, ka pensijām atvēlētā budžeta pieaugums par 9,19% ir pat «stipri lielāks pieaugums nekā attīstība valstī» (šķiet, ar nelielu ironijas devu, ņemot vērā banknošu skaita nebūt ne tik būtisko palielināšanos mazo pensiju saņēmēju maciņos). Tātad – pensijas nedaudz pieaugs, bet tas notiks apstākļos, kad Baltijā uzskrūvējusies augstākā inflācija Eiropas Savienībā.

Pagājušajā nedēļā, dienu pirms senioru iziešanas ielās, Latviju apmeklēja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretārs Anhels Gurija, lai prezentētu organizācijas sagatavoto Latvijas ekonomikas pārskatu. Organizācijas vadītājs atzinīgus vārdu veltīja Latvijā uzsāktajam reformām, un pat tika īpaši izcelts, ka paveikto reformu jomā Latvija ir OECD valstu līdere. Sirmo un kailo galvu pūlis un preses fotogrāfijās līdzās mūsu valdības vadītājam Mārim Kučinskim atbrīvoti smejošais OECD ģenerālsekretārs, šķiet, bija katrs savā Latvijā.

Latvija kļuva par OECD dalībvalsti nedaudz vairāk nekā pirms gada, un šajā laikā par reformu kaldināšanas sparu tik tiešām nevar sūdzēties. Tieši pretēji – valsts ir demonstrējusi dzelžainu reformistes tvērienu, reformu pasludinot par savu pandoras lādes atslēgu. Savā dedzīgajā kāpienā uz reformas uzvaras pasludināšanu, valdība pat aizmirsa sākotnējos mērķus un nodokļu reformas kontekstā izdarīja to, ko bija svētki solījusies nedarīt. Reformas rezultāts ir palielināti darbaspēka nodokļi, un ar valdības ziņu notikusi arī uzņēmējdarbības izmaksu un dzīves dārdzības palielināšana, līdz ar to reforma, to aplūkojot tuvumā, izrādījās vien kārtējā nodokļu celšana, lai visvienkāršākajā no veidiem palielinātu nodokļu ieņēmumus. Kā sunim kauls tika pamesta minimālās algas paaugstināšana, lai «panāktu pretī» saviem vēlētājiem. Tajā pašā laikā valsts nav bijusi pietiekami centīga, reformējot valsts pārvaldi un meklējot, kā samazināt tās uzturēšanas izmaksas. Vēlreiz atsaucoties uz OECD, nevar nepieminēt organizācijas uzkāpšanu uz reģionu pārvaldības varžacīm. Tas gan vairāk norāda nevis uz spēju, bet gan nespēju līdz galam veikt reformas. Ne tikai reģionālo reformu, bet arī izglītības, veselības u.c. reformas, par kurām ļoti daudz runāts, bet – joprojām par maz darīts.

Jaunā Rīgas teātra pārbūves gaitā Lāčplēša ielā 25, Rīgā, pabeigta plānotā pāļu izbūve jaunajam teātra ēkas apjomam - dziļo pamatu izbūves tehnoloģijas nodrošinājušas kaimiņu ēkām maksimāli saudzīgu dziļo pamatu iestrādi, teātra pagalmā sākta pazemes darbnīcu izbūve, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Šā gada vasarā atsāktā JRT jaunās ēkas pāļu iestrāde pagalma zonā sekmīgi īstenota. Darbu veikšanai atšķirībā no tradicionālajām pāļu urbšanas metodēm tika izvēlēti risinājumi, ko vairāk nekā 40 valstīs un 6 kontinentos jau iepriekš ir īstenojusi viena no pasaulē vadošajām specializētām ģeotehnisko darbu celtniecības kompānijām "Keller": pāļu iestrādei vienlaikus tika pielietotas 3 atšķirīgas dziļo pamatu izbūves tehnoloģijas – DSM (grunts stabilizācija), VDW (sekantu urbpāļi) un Jet Grouting (cementa – ūdens maisījuma injekcijas).

"Kopš būvlaukuma nodošanas jūlijā būvuzņēmēja "SBSC" galvenais uzdevums bija saudzīga pāļu risinājuma izstrāde un izpētes darbu veikšana. Nemitīgi uzraugām darbu veikšanu, lai apkārtējo ēku iedzīvotāju dzīves kvalitāte un blakus esošo vairāk nekā 100 gadus veco celtņu drošība neciestu. Šobrīd redzam, ka risinājums ir sekmīgs un pāļu iestrāde ir pabeigta. Izaicinājumu netrūkst arī tālākajā projekta gaitā, tostarp uzsākot pazemes daļas uzbūvi, kur paredzētas modernas teātra darbnīcas. Tieši pagraba jeb pazemes daļa ir viena no svarīgākajām projekta sastāvdaļām, kas ļauj īstenot ieceri "teātris – māja", paredzot, ka visu teātra izrādei vajadzīgo, sākot ar dekorācijām un beidzot ar gatavu izrādi, varēs īstenot vienkopus, netērējot liekus transporta, cilvēku un laika resursus,", norāda R.Griškevičs.

Britu nedēļas žurnāla Economist Centrālās un Austrumeiropas korespondents Edvards Lūkass izvērtējis gada spilgtākos varoņus un notikumus Austrumeiropas ekonomikā un politikā, un uzskata, ka par gada politisko izdzīvošanu Hudini balvu pienākas Latvijas premjerministram Valdim Dombrovskim.

Ungāru izcelsmes amerikāņu burvju mākslinieka, kurš kļuva slavens meistarīgi izkļūstot no sarežģītām situācijām, Harija Hudini vārdā nosauktā balva Dombrovskim pienāktos, jo viņam izdevās «īstenot milzīgākos taupības pasākumus, kādi vien redzēti Eiropā pēdējās desmitgadēs», bet saglabāt vēlētāju uzticību. «Ja viņš nogurst no Latvijas politikas, viņu ar atplestām rokām laipni sagaidīs Īrijā,» padomu Latvijas premjeram dod Economist žurnālists.

Savukārt Igaunija atzīta par gada valsti un būtu pelnījusi Zelta darbarūķa balvu, jo no 1.janvāra tā ieviesīs eiro un būs tikai otrā valsts eiro zonā, kura tik tiešām izpilda deficīta un parāda noteikumus - tāda ir vēl tikai Luksemburga, raksta Lūkass.

Pašmāju tirgū nule kā nonācis jaunais spāņu Seat Ibiza universālis ST, kurš spējis praktiskos dotumus apvienot ar modernu un pievilcīgu izskatu.

SEAT turpina produktu gammas paplašināšanu ar jau trešā veida Ibiza modeļa virsbūvi. Ibiza ST pārstāv SEAT zīmola galvenās vērtības – emocionāli un atraktīvu dizainu, dinamiku un efektivitāti, praktiskumu, vienkāršību ikdienas lietošanā, kā arī pieejamu cenu. Konstruējot Ibiza ST, SEAT dizaineri ietērpuši funkcionālus risinājumus spāņu ražotāja unikālajā dizaina valodā. Automašīnas jumta līnija sniedzas tālu aizmugurē, kur virsbūves pārkare nevainojami integrēta kopējā siluetā. Priekšdaļā izmantots pazīstamais SEAT bultveida radiatora zīmējums, savukārt aizmugurē izmantots pazīstamais Ibiza divdaļīgās optikas princips.

Krievijas recesija sākās 2014. gada vidū, kad sāka kristies sezonāli izlīdzinātais IKP. Sākumā lejupslīde bija lēna, un pērn izaugsme kopumā bija pozitīva – 0,6%, tomēr jau 2015. gadā reālais IKP saruka pieaugošā ātrumā ar 2,2% pirmajā un 4,6% otrajā ceturksnī, salīdzinot ar gadu iepriekš

Lai saprastu pašreizējās recesijas dziļākos iemeslus, ir jāskatās uz daļējo virziena maiņu Krievijas vēsturē. Krievija nekad nav bijusi reformu izcilniece, un tās ekonomiskā pāreja 90. gados bija ilga un sāpīga, un uz tirgu orientētām reformām nebija arī pienācīga politiskā atbalsta. Un tomēr jaunās tūkstošgades sākumā šīs reformas sāka nest augļus. 1999. gadā Krievijas ekonomika uz augošo naftas cenu rēķina iegāja straujas izaugsmes fāzē. Tai laikā Krieviju varēja uzskatīt par valsti, kas ir izpildījusi sākotnējās pārejas dienaskārtību un spējusi uz privātīpašuma pamata uzbūvēt tirgus ekonomiku, pat ja saglabājās arī nozīmīgi izkropļojumi un nepilnības.

Popmūzikas leģendas Maikla Džeksona īpašumam uzkrājies 702 miljonu ASV dolāru nodokļu un soda naudu parāds, raksta Reuters.

Strīda centrā ir aktīvu vērtība M. Džeksona nāves brīdī 2009. gada 25. jūnijā. Starpība radusies starp to vērtību, kas norādīta M. Džeksona testamentā, un to, ko noteicis ASV Ieņēmumu dienests (IRS) kā ar nodokli apliekamo vērtību.

Nekustamā īpašuma nodokļu deklarācija liecināja, ka M. Džeksona ar nodokli apliekamā īpašuma vērtība ir 7 miljoni ASV dolāru. Maijā IRS izsūtīja paziņojumu par nodokļa deficītu 505,1 miljona dolāru apmērā un 196,9 miljonus dolāru soda naudu.

M. Džeksona tēlu IRS novērtējis 434 miljonu dolāru vērtībā, savukārt viņa pārstāvji tā vērtību norādījuši 2105 dolāru apmērā. Lielākais ar nodokli apliekamais īpašums bija tiesības uz M. Džeksona ierakstiem, ko IRS novērtējis 469 miljonu dolāru apmērā, bet 2009. gada deklarācijā tas vispār netika iekļauts.

1938. gadā ražotā Rīgas Melnā Balzama pudele ar numuru 88 jau vairākās paaudzēs tiek nodota mantojumā Lietuvas diplomāta Joza Brediķa ģimenē.

Brediķu ģimenes tradīcija ir nodot senā dzēriena speciālizlaiduma pudeli ģimenes vecākajam bērnam, un šobrīd tā atrodas pie mantinieces Vācijā. Uz krūkas norādīts par Grand Prix balvu Parīzē 1937. gadā.

Līdz stāsta uzticēšanai Dienas Biznesam ģimenei nebija skaidrs, kurā gadā pudele ražota, vien bija zināms, ka tas noticis pirms Otrā pasaules kara.

A/S Latvijas balzams skaidro, ka Lietuvas vēstniekam dāvinātā un vēlāk ģimenē pārmantotā balzama krūka ir ražota 1938. gadā rīdzinieka Alberta Volfšmita fabrikā – Volfšmita Rauga fabrika, degvīna dedzinātava, spirta rektifikācijas un destilācijas akciju sabiedrība, secina uzņēmumā.

Latvijas balzama arhīvā atrodama ļoti līdzīga, teju ekvivalenta balzama krūka no 1938. gada, vienīgais – tā marķēta ar pašmāju akcīzes nodokļa marku. Vēstniekam dāvinātā krūka bijusi eksporta tirgum paredzēta, tādēļ informācija uz etiķetes lasāma angļu valodā, apskatot Brediķu ģimenes foto, skaidro Latvijas balzams.