Jaunākais izdevums

Starp tūkstoš zelta meklētājiem Latvijas Klondaikā viņš bija viens no retajiem, kas tiešām uzgāja zelta dzīslu. Helmara Rudzīša komerclietu mākslai piemita īsti amerikānisks tvēriens.

Viņa dzīvē svarīgs bija viss. Kas zina, ja nebūtu Helmars Rudzītis Pirmā pasaules kara bēgļu gaitās Petrogradā iepazinis operu, vai būtu viņš kļuvis par skaņuplašu fabrikas Bellacord Electro īpašnieku? Un tieši paziņa – Nacionālās operas korists Roberts Vizbulis 30. gadu sākumā viņu ieintriģēja ar ideju par jaunas rūpniecības nozares dibināšanu Latvijā.

Kas zina, vai Helmars Rudzītis būtu nodibinājis izdevniecību Grāmatu Draugs, ja nebūtu studējis tieslietas Latvijas Universitātē? Jo, iespējams, secen būtu gājusi iepazīšanās ar laikraksta Jaunatnes dzīve izdevēju Nikolaju Spranci un nojausma par to, kādus kalnus spēj gāzt īstā reklāma īstajā laikā. Ja tā, tad Helmara Rudzīša dzīvē nebija nekā nejauša. Viena tikšanās veda pie otras, otrā – pie trešās, paverot iespēju laukus, kas aicināja rakt.

Helmara Rudzīša Klondaika bija viņa azartiskā daba. Izaicinājums, fantāzija, panākumi – šie vārdi caurvij Helmara Rudzīša memuārus. Viņš lika uz visu banku un vinnēja. Avantūrista daba spraucās laukā pa visām vīlēm. Taču jāatzīst, ka arī 20. gadu sākums bija iespēju laiks. Pats Helmars Rudzītis tos apraksta šādi:

– Pēc kara izraisītajām lielajām pārvērtībām, trūkuma un atsacīšanās gadiem cilvēkiem vienmēr ir bijusi alka tvert prieku pilniem malkiem. Tā tas bija arī pēckara Rīgā divdesmito gadu pirmajā pusē. Kā nekad agrāk un nekad arī vēlākajos gados Rīgā toreiz uzplauka nakts dzīve. Naktslokāli, dansingi, bāri vērās vai katrā Rīgas centra ielas stūrī. Tāpat kā citur pasaulē, brāzmainajos divdesmitajos parādījās zēngalviņas, skanēja džezs, pārīši locījās jaunajās nepieklājīgajās dejās un uzziedēja visplašākais bārdāmu kults. Nav statistikas, cik Rīgā toreiz bija naktskrogu, cik bārdāmu, bet maz to nebija.

Un Helmars Rudzītis bija sava laika bērns. Šajā pēkšņajā morāles demokrātijā viņš rāvās art neskarto zemi. Helmars Rudzītis iepazīstināja Latvijas lasītājus ar to, ko mūsdienās dēvē par erotisko žurnālu. 1924. gadā saules gaismu ieraudzīja Sensācija, ko 1925. gadā Rīgas Apgabaltiesa kādas vaļīgākas anekdotes dēļ aizliedza izdot. Tāpēc žurnāls tika pie jauna vārda – Elegance. Abi žurnāli droši uzskatāmi par nacionālajiem pleibojiem, tiesa, – bērna autiņos.

Kāda bija šī žurnāla seja? Grūti to raksturot, bet tā saturs bija vieglprātīgāks, gribētos teikt, arī dzīvāks nekā citiem tā laika nedēļas žurnāliem. Sensācijas saturs bija riskantāks, arī bildes atklātākas, bet salīdzinājumā ar mūsdienu izdevumiem Sensācija neliktos nemaz sensacionāla, šobrīd tāpat dažam labam pamatskolēnam liktos bāla un neierosinoša, – atzinis pats Helmars Rudzītis.

Taču ceļš uz zvaigznēm reti mēdz būt bez ērkšķiem. Erotiskais žurnāls, kuru izplatīja tikai avīžu kioskos, nebija nekāda naudas bedre. Kad uz vāka bija pievilcīgāka meitene, to pirka vairāk, bet citreiz produkcija kaudzēm atgriezās no kioskiem. Dažkārt nebija viegli segt izdevumus. Tomēr dzīvību žurnāls vilka, un galvenais jau bijis izaicinājums pastāvēt.

Kad izaicinājums pārvērtās par rutīnas darbu, Helmars Rudzītis nebaidījās atkāpties. Viņam bija 22 gadi. Divus ar pusi no tiem viņš bija patstāvīgs uzņēmējs, diemžēl mediju magnāta lauri te nedraudēja. Helmars nolēma pievērsties nopietnākām lietām un 1926. gada februārī ar Elegances pēdējo numuru pielika punktu savas dzīves dēkainākajam Sturm und Drang periodam, kura mācība varētu būt šāda – arī atkāpties ir jāprot īstajā brīdī.

Aktiera sapnis

Šis jaunais un veiksmīgais amerikānis piedzima 1903. gada 20. jūnijā Rīgā vidusšķiras ģimenē. Helmara tēvs Mārcis Rudzītis bija ievērojams pavārs. Amatu mācījies pie grāfa Melina pavāra Zāles Ozolu muižā, pēc tam kulinārijas mākslā iedziļinājies Rīgā un kļuvis par vienu no pieprasītākajiem sava laika pavāriem. Ilgus gadus ziemās viņš strādāja Krepša restorānā, kam priekš Pirmā pasaules kara bija apmēram tāda pati slava kā Latvijas laikā Oto Švarca restorānam. Vasarās, kad vairākums Rīgas patriciešu devās uz Jūrmalu, Mārcis Rudzītis atstāja pie Krepša vietnieku un devās strādāt uz Majoriem, Horna dārza restorānā.

Helmara māte bija mācīta šuvēja, taču nodarbojās ar mājsaimniecību un dēla audzināšanu. Apgūt izglītību vecāki Helmaru sūtīja imperatora Pētera Lielā vārdā nosauktajā krievu reālskolā Rīgā. Iespējams, reiz viņš sekotu tēva pēdās, ja ne Pirmais pasaules karš. 1915. gada rudenī Rudzīši devās bēgļu gaitās uz Pēterpili, kur Helmars turpināja izglītību, aizrāvās ar teātri un operu un pat kļuva par statistu slavenajā Marijas teātrī. Puisis nolēma kļūt par aktieri, pat iestājās Pēterpilī tobrīd populārākajā Petrova un Mardžanova teātra skolā, bet...

Pēc kara – 1920. gada augustā Rudzīši atgriezās Rīgā. Vecāki nolēma, ka jaunās valsts būvniecībā noderēs inženieri, tehniķi un ka septiņpadsmitgadīgajam jauneklim ir jāiegūst attiecīga izglītība. Helmars mācījās Rīgas komercskolā un līdz 1924. gadam strādāja Nacionālajā operā par statistu. Taču 1922. gadā būvniecības studijas pameta, kā eksterns nolika ģimnāzijas abitūrijas eksāmenus un iestājās Latvijas Universitātes Tautsaimniecības fakultātē. Viņa dzīve pilnā sparā iekļāvās trauksmainajos divdesmitajos gados.

Reklāmas spēks

Helmars nolēma pievērsties grāmatu izdevniecībai un darīja to tik veiksmīgi, ka 30. gadu sākumā varēja nopirkt skaņu plašu fabriku! Jā, jā, arī grāmatu izdevniecība var ienest brangu peļņu, ja vien ir reāls finansiālais aprēķins un pareizi izkalkulēts psiholoģiskais faktors.

Ar lielāku metienu pazeminot grāmatu pašizmaksu un līdz ar to samazinot grāmatu cenu, nevarētu gūt tādus panākumus, ja nebūtu sagatavots pieprasījums pēc šī lielākā metiena. Bija vajadzīga psiholoģiska iedarbība. To panāca ar reklāmu:

pirmkārt, apsolot grāmatas par velti (tikai par iesaiņošanu, piesūtīšanu un reklāmu jāmaksā viens lats...); otrkārt, neprasot iepriekšēju iemaksu. Bija arī trešais punkts, kas varēja iekārdināt lasītājus: izcilo pasaules rakstnieku vārdi, kuri vismaz daļai cilvēku skanēja ļoti lepni – G. Hauptmanis, G. D’ Annuncio, Č. Dikenss un tā jo-projām, – analizē literatūrzinātnieks Konstantīns Karulis.

Helmara Rudzīša trumpis bija arī līdz tam Latvijā neizmantotā izplatīšanas sistēma. Viņš nolēma grāmatas nepārdot grāmatnīcās, bet piegādāt tikai abonētājiem, kuri, vismaz Rīgā un Liepājā dzīvojošie, grāmatas cenu – vienu latu – varēs samaksāt pēc saņemšanas. Otrs jaunievedums bija izgriežamais pasūtījuma kupons – atlika vien ierakstīt savu vārdu, adresi un nosūtīt izdevniecībai. Tādu paņēmienu grāmatu tirdzniecībā Latvijā izmantoja pirmo reizi.

Tas notika 1926. gadā, kad Helmars Rudzītis nodibināja izdevniecību Grāmatu Draugs. Rudenī Jaunākajās Ziņās parādījās sludinājums, kas grāmatizdevēju aprindās izraisīja vētrainu sašutuma reakciju – grāmatas par brīvu. Tikai par piegādi vai piesūtīšanu pa pastu bija jāmaksā viens lats par grāmatu. Un tādas tika solītas divas katru mēnesi – divdesmit četras gadā! Vai brīnums kāds, ja solītāju uzskatīja par bīstamu afēristu? Tobrīd taču grāmatas maksāja vairākkārt dārgāk!

Uzņēmums strādāja rūkdams. Grāmatu Draugs sāka darbību ar rekordlielu metienu latviešu prozas literatūras izdevumos –18 000. Nepagāja ne divi gadi, kad jaunais uzņēmējs varēja ierīkot pats savu spiestuvi ar modernām iekārtām.

Memuāros nav atrodama atbilde uz mūžīgo jautājumu – kas bija sākumkapitāls? Vai tiešām tas nieks, ko varēja ienest erotiskā žurnāla izdošana?... Vai sākumkapitāls nevarēja būt Helmara Rudzīša dēkainajai dabai atbilstošs? Šķiet, uz viņu tolaik varēja attiecināt kādu rīdzinieku vidū klīstošu runā, ka...

– Runā, ka izdevniecības īpašniekam pirms dažiem gadiem neesot bijis ne santīma. Pierunājis kāda laikraksta izdevējus komandēt viņu uz Dancigu. Pēc dažām nedēļām atgriezies Rīgā un ierīkojis plaukstošu grāmatu izdevniecību, kuras uzplaukšanā lielu lomu spēlējot uz ruletes vinnētā nauda, – 1929. gadā rakstīja avīze Rīga.

Taču nav apliecinājuma, ka minētais fortūnas luteklis ir šī raksta varonis.

Iekšā dēkā!

Ar grāmatu izdošanu Helmars Rudzītis neaprobežojās. 1931. gadā viņu apciemoja Nacionālās operas korists Roberts Vizbulis, pazīstams arī kā kvarteta Piltenes prāģeri vadītājs. Vizbulis bija tikko atgriezies no Berlīnes, kur iedziedājis skaņuplates. Latvijā to izdarīt nevarēja, tāpēc mākslinieki dziesmas vai mūziku ieskaņoja Berlīnē vai Londonā, bet pēc tam Vācijā vai Anglijā izgatavotās plates Latvija importēja. Tagad Vizbulis mēģināja Helmarā raisīt ieinteresētību par tāda uzņēmuma nodibināšanu Latvijā. Helmars atsmēja, bet vēlāk viņā sāka gruzdēt uzmācīga doma.

– Kā būtu? Kā būtu, ja painteresētos? Tāpat kā grāmatas, arī mūzika un dziesmas man bija tuvas. Nozare gan sveša, bet tādēļ izaicinājums vēl interesantāks. Painteresēšanās jau vēl nenozīmē, ka tiešām jādodas šai dēkā iekšā, – atceras Helmars Rudzītis.

Drīz viņš jau bija Berlīnē, kur apskatīja konkurenci ar lielajiem koncerniem neizturējušās fabrikas Vox iekārtas.

– Es jau biju saindējies ar skaņuplašu sērgu. Manā fantāzijā fabrikas skurstenis jau kūpēja Rīgā. Ko es varēju darīt? Es nopirku visu fabriku, kā tā stāv. Vienīgi ieskaņošanas aparatūru es gribēju jaunāko, modernāko, – atzīst uzņēmējs.

Viņš deva fabrikai daiļskanīgu vārdu – Bellacord Electro, ko tautā mīļi sauca par Belakordu. Pirmais vārds nozīmēja, ka fabrikā ražotās plates būs ar labu skaņu. Otrais – ka tās uzņemtas ar elektronisku iekārtu atšķirībā no vēl nesen lietotajām akustiskajām iekārtām.

–Kas gan viss nebija Belakorda repertuārā! Priednieks – Kavara dziedāja Smejies, Pajaco, Mariss Vētra – Lūcijas Garūtas Grūtā brīdī, Pauls Sakss – Šūberta Ave Maria un, protams, arī Veco ratiņu, kuru bija iemīļojuši slidskrējēji un kura biežās skaņas plūda no Esplanādes pāri Brīvības bulvārim. Belakorda platēs skanēja vēlāk par starptautisku grāvēju kļuvušais Okolo – Kulaka tango Skumjas. Berlīnes simfoniskā orķestra izpildījumā varēja klausīties vai visu populārāko operešu popurijus.

Panākumu atslēga

– Grāmatas bija mana pasaule. Plates? Sākumā tas bija vienīgi tāds pioniera pasākums. Gribējās lauzties līdumos, kurus neviens nebija pasācis apstrādāt. Vienmēr gribējās sasniegt ko jaunu. Ne jau materiālie apsvērumi vien bija tie, kas deva apmierinājumu, galvenais bija panākumi! Un, ja ir panākumi, materiālie ieguvumi nāk paši no sevis. Kad pirmās bērnu slimības platēm bija izslimotas, varēju būt apmierināts, ka esmu pasācis jaunu rūpniecības nozari Latvijā un guvis arī materiālus labumus, – prāto Helmars Rudzītis.

– Viņa personā bija apvienots fantasts, sapņotājs un veiksmīgs komersants, kurš oriģinālu, jaunu ideju spēja īstenot un ietērpt komerciāli sekmīgā pasākumā. Viņš, kā šodien teiktu, bija viens no visu laiku sekmīgākajiem latviešu biznesmeņiem. Kas šo Rudzīša talantu padarīja tik slavenu, bija viņa spējas apvienot komerciāli izdevīgo ar kulturāli vajadzīgo, – raksta Ojārs Celle.

Glītās meitenes

Arī privātajā dzīvē Helmars Rudzītis bijis tikpat trauksmains kā uzņēmējdarbībā. Helmara Rudzīša lielā kaislība bija ceļošana. Visbiežāk viņa ceļš vispirms veda uz Berlīni, jo tur tolaik iestudēja spožākās teātra izrādes. Ar katru gadu vairāk viņš iemīlēja Parīzi. Ik gadus apmeklēja Leipcigas mesi. Šad tad Vīni un Budapeštu.

– Ceļot bija jauki, bet arī, atgriežoties Rīgā, nevarēja sūdzēties par garlaicību. Arī te bija ko redzēt, ko baudīt, un te bija darbs. Darbs, kuru tik ļoti mīlēju. Un te bija draugi un, saprotams, arī glītas draudzenes. Draudzenes jau bieži mainījās, bet, kad kalendārs rādīja 1930. gadu, arvien biežāk biju redzams sabiedrībā ar vienu un to pašu ļoti glīto meiteni. Tā bija mana uzņēmuma darbiniece. Kaut kā bijām sadraudzējušies. Neesot labi, ja boss pārāk draudzējoties ar darbiniecēm. Varbūt tas tā ir. Bet tas nu bija tāds izņēmuma gadījums. Ir izņēmuma gadījumi, kad boss apprec savu darbinieci, un šis gadījums tiešām tāds izrādījās – boss apprecēja savu darbinieci. Viņas vārds bija Lūcija Sukuts, un 1931. gadā mēs salaulājāmies, – atklāj Helmars Rudzītis.

Taču tas bija tikai tāds šķitums, ka Helmars, iebraucis klusākā ostā, kļūs rāmāks kā nopietnam izdevējam pienākas. Izrādījās – pēc ērta krēsla un mīkstām rīta kurpēm viņš vēl neilgojās. Tapa modernākā skaņuplašu rūpnīca Baltijas valstīs, kas plates ieskaņoja Radiofona studijā. Tur veiksmīgais uzņēmējs iemīlējās no pirmā acu skatiena Radiofona mašīnrakstītājā Austrā Plūcis.

Helmara Rudzīša memuāru satriecošā atklātība ir aizkustinoša. Viņš raksta:

– Mana pirmā laulība bija pajukusi. Ne jau manas partneres vainas dēļ. Vainīgais biju es. Laikam vēl nebiju pieaudzis laulības dzīvei. Tāpat kā uz jauniem pasākumiem, mani skati vērās uz visām pusēm, arī uz skaistām meitenēm. Un vai kāds brīnums, ka šo skatu aplokā vienmēr parādījās kāds glītāks objekts, kam bija jāpievērš uzmanība? Grēcīgi jau šādi skati bija, un laulības dzīvi tie neveicināja. Bet vai nu es vienīgais grēcinieks.

Vārdu sakot, Helmara pirmā laulība bija šķirta. 1937. gada maijā viņš apprecējās ar Austru, kura drīz absolvēja Angļu institūtu. Ģimenē piedzima dēls Lotars Torstens un meita Jalna. Un vēl – 1938. gadā Helmars Rudzītis nolēma pabeigt universitāti. Nolika valsts eksāmenus. Profesora Albata zinātniskajā vadībā uzrakstīja diplomdarbu Starptautiskās autortiesības un 1939. gada 23. oktobrī saņēma tieslietu maģistra diplomu. Viņam bija viss labai dzīvei, taču sākās Otrais pasaules karš, Padomju Savienība okupēja Latviju.

1944. gadā Rudzīšu ģimene emigrēja uz Austriju, vēlāk Vāciju un Ameriku. Trimdā Helmars Rudzītis atjaunoja apgāda Grāmatu Draugs darbību un 1949. gadā sāka izdot arī nozīmīgāko un plašāko trimdas laikrakstu Laiks, bet okupētajā dzimtenē turpināja ražot viņa Bellacord Electro. Tiesa, nu jau ar Rīgas skaņuplašu fabrikas vārdu. 1958. gadā to pārdēvēja par Līgo, bet vēlāk – par Melodiju. Vēl 60. gados fabrikā lietoja tās pašas skaņuplašu spiedes, ko Belakorda laikos. Fabrika

Kalnciema ielā apklusa tikai jau neatkarību atguvušās valsts laikā 90. gados. Jaunās tehnoloģijas plašu laikmetu aizsūtīja nebūtībā.

Uzņēmējam Helmaram Rudzītim 1993. gadā Latvijas Zinātņu akadēmija piešķīra Goda doktora grādu, bet 1995. gadā viņu apbalvoja ar V pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni. Helmars Rudzītis nomira 2001. gada 12. jūlijā ASV Džordžijas pavalsts lielpilsētas Atlantas piepilsētā Rosvellā.

picturegallery.d6cb12ac-2954-4eba-8f9b-0539185d6729

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Dāņu uzņēmēja: Mazo valstu IT iesācējuzņēmumiem ir jātēlo amerikāņi

NOZARE.LV, 13.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazo valstu, tādu kā Latvija un Dānija, iesācējuzņēmējiem informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē, lai būtu veiksmīgi, ir jātēlo amerikāņi, uzskata dāņu uzņēmēja Tīne Thīgesena, tūrisma objektu sociālā tīkla Everplaces un Dānijas IT iesācējuzņēmumu inkubatora Founders House līdzdibinātāja.

«Mazām valstīm nav milzu pašmāju tirgus, kāds ir amerikāņiem. Ir jādomā starptautiski no paša sākuma. Turklāt ir praktiskas lietas, kas jādara un ko dara skandināvu kompānijas. Piemēram, mājaslapās nedrīkst likt atsauces uz savas valsts pilsētām. Ja vēlas ielikt lielu bildi, tad, visdrīzāk, no Ņujorkas vai Londonas,» Thīgesena teica.

Arī firmas adresi un telefonu vajag izvietot ļoti neuzkrītoši, lai mājaslapas lietotāji no lielā ASV vai Rietumeiropas tirgus nesatrauktos, ka firma, kas piedāvā šķietami novatorisku risinājumu vai preci, atrodas tiem mazpazīstamā valstī.

«Ja apmeklē Everplaces mājaslapu, tur neatradīsiet telefona numuru. Tam ir vairāki iemesli. Pirmais - atrodamies Dānijā, firmas lielākais tirgus ir ASV, un ir milzu laika zonu atšķirības. Ja firmai zvanīs, darbinieki nekad neizgulēsies, un tas sagandēs pakalpojuma kvalitāti. Vēlamies, lai ar mums kontaktējas pa e-pastu. Tas arī nozīmē, ka nav redzams valsts kods 45, kas liek aizdomāties, - «ak, dies', tie taču ir kaut kādā svešā zemē!»,» Thīgensena sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kriss Normens Rīgā un Daugavpilī prezentēs savu jauno albumu Junction 55

Db.lv, 26.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā un Daugavpilī notiks neaizmirstami “Smokie” leģendārās oriģinālbalss Krisa Normena koncerti viņa grupas pavadībā.

Dziedātājs izpildīs ne tikai “zelta” hitus, bet arī prezentēs Latvijas iedzīvotājiem dziesmas no sava jaunā albuma “Junction 55”, kas iznāks 2024. gada pavasarī.

Svētku noskaņu vairos pozitīvs lādiņš, ar kuru pirms leģendas uzstāšanās dalīsies 80. gadu diskotēku zvaigzne grupa “Ottawan”. Poproka leģenda Kriss Normens vienu koncertu sniegs 2024. gada 5. martā Rīgā (Arēnā “Rīga”) un Daugavpilī 2024. gada 9. martā (Daugavpils Olimpiskajā centrā). Biļešu izplatītājs - www.bilesuparadize.lv

Mūzikas fanus visā pasaulē nav īpaši nepieciešams daudz iepazīstināt ar Krisu Normenu. Viņa īpašās aizsmakušās balss dēļ grupa "Kidness", pēc grupas menedžeru ieteikuma, savulaik tika pārdēvēta par "Smokey" un vēlāk par "Smokie".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dzintara stratēģis meklēs jaunus ceļus

Zane Atlāce-Bistere, Māris Ķirsons, Jeļena Šaldajeva, 03.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas un parfimērijas leģendas "Dzintara" maksātnespējas pasludināšana uzņēmuma vadītāja Iļjas Gerčikova biznesa tvērienu nav apturējusi – 81 gada vecumā viņš dibinājis jaunu kosmētikas uzņēmumu "Dzintars Beauty".

1849. gadā dibināto Heinriha Ādolfa Brigera ziepju un parfimērijas fabriku, kas vēlāk pārtapa par Rīgas parfimērijas un kosmētikas ražošanas apvienību "Dzintars", ar mainīgiem panākumiem vairāk nekā 40 gadus stūrējis Iļja Gerčikovs. Iemantojot 6,82 miljonu eiro parādsaistības pret valsti un negūstot uzņēmuma nodrošinātā kreditora – Valsts ieņēmumu dienesta – akceptu tiesiskās aizsardzības procesa plāna grozījumiem, uzņēmums šā gada novembrī tika pasludināts par maksātnespējīgu.

Kosmētikas un parfimērijas ražotāju līdz šādam finālam noveda dažādi iemesli, kas virknējušies jau kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, kad tas ar Ministru padomes lēmumu kļuva par akciju sabiedrību.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

FOTO: Latvijas lielāko un spēcīgāko uzņēmumu apbalvošanas ceremonija

Dienas Bizness, 16.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā, piedaloties arī Valsts Prezidentam Raimondam Vējonim, aizvadīta Dienas Bizness rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija.

Dienas Bizness sadarbībā ar Lursoft un LIAA ir laidis klajā jaunāko TOP500 izdevumu, kas apkopo 500 Latvijas lielāko uzņēmumu finanšu rādītājus, analizē svarīgākās Latvijas tautsaimniecības nozares un parāda tendences Latvijas ekonomikā.

«TOP 500 nav tikai stāsts par uzņēmumu finanšu rādītājiem, bet arī par valsts budžetu un Latvijas iedzīvotāju labklājību kopumā. Tas ir mūsu dzīves šķērsgriezums ne tikai jau aizvadītajā gadā, bet arī iezīmē tuvāko gadu perspektīvas. Jāsaka, ka Latvijas lielākie uzņēmumi 2016. gadā - tas ir gads, kura rezultāti ir apkopoti šajā izdevumā- ir kopumā bijuši veiksmīgi. Piecsimt lielāko Latvijas uzņēmumu apgrozījums pret 2015. gadu ir nedaudz audzis, tāpat kā kopējās peļņas apjoms un vidējais nodarbināto skaits. Tomēr nozaru topi uzrāda arī vairākus izaicinājumus, ar kuriem Latvijas uzņēmējdarbības videi pārskatāmā nākotnē būs jātiek galā,» komentē Līva Melbārzde, Dienas Bizness galvenā redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

TOP 10: Lielākie uzņēmumi Latvijā

Dienas Bizness, 16.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sadarbībā ar Lursoft un LIAA ir laidis klajā jaunāko TOP500 izdevumu. Portālā db.lv publicējam Latvijas lielāko uzņēmumu Top 10.

LASI ARĪ: Līderi nezaudē tvērienu

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

DHL Express Latvijā jauna vadība un attīstības plāni

Egons Mudulis, 25.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī loģistikas kompānija DHL kopš 2002. gada pieder vācu Deutsche Post (Vācijas pasts), tā ir starptautiska kompānija ar savulaik amerikānisku darbības stilu (dibināta 1969. g. ASV), sarunā ar Dienas Biznesu norāda DHL Express Latvia izpilddirektore Snežina Kazakova.

Tā kā bija pienācis laiks pārmaiņām un pavērusies iespēja veidot karjeru starptautiskajā arēnā, S. Kazakova, kas DHL Bulgārijā bija nostrādājusi 21 gadu, pieņēmusi izaicinājumu piedalīties konkursā uz amata vietu Latvijā.

Daudzus gadus DHL Express nav bijis Latvijā strādājoša vadītāja, tādēļ tagad galvenais, ko kompānija sagaida no S. Kazakovas, ir cieša sadarbība (motivēšana, darbības uzlabošana) ar esošajiem darbiniekiem, kuriem līdz šim jautājumus nācies pārrunāt ar Igaunijā vai Lietuvā esošajiem vadītājiem. DHL arī šogad plāno ievērojamu apgrozījuma kāpumu Latvijas uzņēmuma eksprespasta sūtījumu nodaļā, ko nebūs iespējams sasniegt bez Latvijā strādājoša vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik gadu ASV notiek automašīnu sacensības Demolition Derby. Atšķirībā no ierastajām braucamrīku ātrumsacīkstēm, kurās piedalās labi koptas un pamatīgi uzlabotas automašīnas, Demolition Derby spēkus mēro «vāģu grausti» jeb avārijās pamatīgi cietuši, sarūsējuši un novecojuši automobiļi.

Reuters fotogrāfs Maiks Segars (Mike Segar) iemūžinājis šā gada «metāllūžņu auto» sacensības fotogrāfijās. Viņš raksturo Demolition Derby kā īsti amerikānisku pasākumu un norāda, ka bērnībā pats ar ģimeni nav izlaidis nevienas automašīnu vraku sacensības. M. Segars skaidro, ka šajās sacensībās uzvar tas automobilis, kurš «izdzīvo» jeb tas, kurš pēdējais vēl aizvien kustas uz priekšu.

Sacīkstes, kuru galvenais mērķis ir iznīcināt automašīnas, pirmo reizi dokumentētas pagājušā gadsimta piecdesmito gadu beigās, un to rīkotājs bija ņujorkietis Lerijs Mendelsons (Larry Mendelsohn). Tāpat piecdesmitajos gados kāds automašīnu tirgotājs, saukts par Trako Džimu (Crazy Jim) rīkoja automašīnu demolēšanas sacensības, lai reklamētu savu biznesu. Līdzīgi pasākumi pagājušā gadsimta vidū norisinājās vairākās ASV pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts Policija pēdējā laikā regulāri saņem sūdzības par krāpšanas gadījumiem, ņemot elektroniskos kredītus uz citas personas vārda, informē policijas pārstāvji. Ņemot to vērā, izstrādāts pakalpojums, kas turpmāk varētu iegrožot šādu pārkāpumu izplatību.

«Šim nozieguma veidam varētu būt augsta latentitāte: cilvēki bieži vien par notikušo izvēlas policijai neziņot, jo jūtas vainīgi, ka paši labprātīgi kādam ir iedevuši savus datus, tostarp internetbankas pieejas kodus un paroles, saka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību sektora vadītājs Toms Sadovskis. Policija gan aicina upurus nebaidīties un par krāpšanas gadījumiem ziņot policijā, jo kredītu krāpnieki ir sava aroda profesionāļi, kas atrod pieeju dažādiem cilvēkiem dažādās dzīves situācijās.

Leģendas, ko noziedznieki izmanto krāpšanā, ir dažādas. «Viena leģendu grupa ir saistīta ar solījumiem pieņemt darbā. Šajos gadījumos cilvēkam tiek teikts, ka, lai sagatavotu darba līgumu vai izmaksātu algu, ir nepieciešams zināt internetbankas pieejas kodu. Leģendai notic cilvēki, kuri minimāli lieto internetbanku un nepārzina tās darbību. Otra leģendu grupa ir saistīta ar konta izīrēšanas pakalpojumu, orientējoties uz cilvēkiem, kuri zina internetbankas darbības pamatprincipus. Šajos gadījumos upuris notic krāpnieka stāstam par tīra konta nepieciešamību, piemēram, prasītājs stāsta, ka VID nobloķējis viņa kontu un tāpēc nav, kur ieskaitīt naudu u.tml. Par palīdzēšanu parasti tiek solīti 10 – 20 lati mēnesī,» krāpnieku leģendas skaidro T. Sadovskis. Līdzās krāpniecībai ar labprātīgi nodotiem datiem, pastāv arī krāpniecība ar zagtiem datiem, bet tā ir mazāk izplatīta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ingman sāk ražot Latvijas leģendas

Sandra Dieziņa, 11.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ingman Saldējums, investējot 20 tūkstošus Ls, sācis ražot jaunu salējumu Latvijas leģendas.

Jaunie saldējumi izstrādāti, balstoties uz latviešu nacionālo garšu īpatnībām. Jaunajā sērijā ir trīs veidu saldējumi – ar rupjmaizes kārtojuma, ābolkūkas - kanēļa un konfektes Gotiņa garšām. Jaunās saldējumu sērijas ražošanā izmantotas tādas sastāvdaļas kā īsts krējums, Lāči rupjmaize un Pure Food ievārījumi. Latvijas leģendas saldējumi šobrīd pieejami ģimenes iepakojumos.

Ingman Saldējums ir Somijā populārā ģimenes uzņēmuma Ingman Ice Cream Oy Ab meitas uzņēmums. Ingman grupas uzņēmumi darbojas Somijā, Zviedrijā, Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Baltkrievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arhitektes Zaigas Gailes lielais atspēriens ir liktenīgi sastaptie trīs vīrieši un disciplinētā darbā noslīpētais talants stilīgi savienot divus it kā nozares pretpolus – restaurāciju ar modernismu.

Un tas nepārtraukti ļāvis komponēt daudziem arhitektūras ansambļiem. Par saviem šī brīža Rīgas gadsimta projektiem Z. Gaile dēvē Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa rekonstrukciju un privātā mākslas centra Zuzeum izveidi bijušās korķa fabrikas teritorijā Lāčplēša ielā 101. Vienlaicīgi divi vērienīgi projekti vienam nelielam birojam ir milzīgs izaicinājums. Paralēli tam viņas rūpals ir Rūmenes muižas kūts, rūpnieciskā dizaina klasteris Kuldīgā, stilīgā biroju ēka Mākonis, vēl piecas privātmājas. Atšķirībā no brāļa Z. Gaile nepiepildīja vecāku cerības un nekļuva par dakteri klasiskā izpratnē, toties viņas tālredzīgais ieguldījums veco koka ēku «izārstēšanā» ir nenovērtējams. Arhitekte ir arī vairāku grāmatu un publikāciju autore. Tāpat nevar nepieminēt viņas kā ekspertes brīžiem aso kritiku un nelokāmos uzskatus, kas ik pa laikam uzvirmo publiskajā telpā. Arī tagad ir, par ko «cepties», jo katrai lietai ir sava vieta. Arī puķes vāzē viņa nebūs nolikusi kaut kur nejauši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Santas Pīlēnas kolorīts un radošais tvēriens ir pelnījis uzmanību. Vien tagad tas tiek likts lietā no jaunās dzīvesvietas Austrijā.

Nesenā pārcelšanās ir kā skaists, bet trausls porcelāns, ko pagaidām vēl negribas pamatīgi cilāt. Tai pašā laikā Santa pastāsta daudz.

Fragments no intervijas, kas publicēta laikraksta Dienas Bizness izdevumā Dzīves Garša:

Kad uzrunāju intervijai, bijāt atsaucīga, tomēr uzreiz norādījāt, ka ar ģimeni esat pārcēlusies uz Austriju un nezināt, kad būsiet Rīgā. Lēmums ar lielu ģimeni pārcelties uz dzīvi citā valstī nav vieglprātīgs. Kas pabīdīja uz tik nozīmīgām pārmaiņām?

Lēmums par pārcelšanos nebija spontāns, bet rūpīgi izauklēts. Pirmo reizi šādu ideju mums piespēlēja dzīve pirms vairāk nekā diviem gadiem, sēžot slavenā mākslinieka Fernāna Ležēra bijušajā Parīzes ateljē. Tā soli pa solim nonācām līdz vietai, kur šobrīd esam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Patnis valdes priekšsēdētāju Zani Ozolu

Lelde Petrāne, 13.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild privātās vidusskolas Patnis valdes priekšsēdētāja Zane Ozola.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pedagoģija ir mana izglītība un arī profesija. Izvēlējos to apzināti, jo man jau sen, sen bija skaidrs, ka pedagoģija ir mans ceļš. Uzreiz pēc augstskolas sāku strādāt par latviešu valodas un literatūras skolotāju; tas bija pats deviņdesmito gadu sākums, jaunas iespējas un izaicinājumi, iespaidi no izglītības sistēmām citās Eiropas valstīs, un man gribējās strādāt citā izglītības vidē, ar citām pedagoģijas metodēm. Tāpēc nolēmu veidot pati savu, privāto skolu, kur varu īstenot savas idejas par to, kā skolai ir jādarbojas un kā jāsadarbojas skolotājiem, skolēniem un vecākiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Sniega bumbas valsts budžetā

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīze gandrīz mīņājas pie durvīm, arī iedzīvotāju skaits samazinās, bet būtiskas darbības valsts pārvaldes dārza ravēšanā nav manāmas

No vienas puses uzņēmēju organizācijas pieklājīgi uzslavē esošās valdības darbību, no otras arī ieber sāli medus ūdenī, atzīstot, ka topošais budžets nav vērsts uz attīstību. Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Līga Meņģelsone izteikusies, ka atsevišķām iniciatīvām var būt sniega bumbas efekts. Tā var attīstīties, piemēram, grozījumi transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likumā, tāpat dabas resursu nodokļa pārvērtības, valdībai ar savu lēmumu sadārdzinot ūdeni gan iedzīvotājiem, gan ražotājiem.

Līdz ar to nākamā gada budžets valstij nenesīs sevišķi labākas dienas, jo platforma, kurā strādāt uzņēmējiem, joprojām nav stabila. Atceroties, kā Finanšu ministrijai iepriekš izdevās ministriju tēriņos atrast 50 lieki tērētus miljonus, jādomā, ka vajag tik rakt. Daudz iespēju rosībai. Šis piemērs liek vēlreiz jautāt par lēmumu pieņēmēju atbildību, jo kāds bija lēmis šo naudu tērēt nelietderīgi un kāds to diendienā tērēja bez atdeves. Tika pārskatīti ne vien komunālie maksājumi, bet arī, piemēram, tēriņu lietderīgums, izdevumus salāgojot ar rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Intervija: Cilvēks, kurš savienojis ramadānu ar Coca-Cola lietošanu un spējis islāmticīgajiem likt iemīlēt skotu viskiju

Dāvis Landorfs, speciāli DB, 28.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Katrai sabiedrībai piemīt kāda patiesība, kas ir dziļāka par politisko vai ticības uzskatu nesaskaņām. Mūsu kā reklāmas speciālistu uzdevums ir mēģināt tai piekļūt pēc iespējas tuvāk,» pauž turku reklāmas speciālists, aģentūras Leo Burnett Istanbul radošais direktors Oktars Akins

Iespējams, ka pirmajā acu uzmetienā šī atziņa var šķist banāla un vispārīga. Taču, ja ņemam vērā, ka to pauž cilvēks, kurš savulaik radījis veidu, kā savienot svēto mēnesi ramadānu ar Coca-Cola lietošanu, un spējis valstij, kuru apdzīvo 97% islāmticīgo, likt iemīlēt skotu viskiju, tajā kļūst vērts ieklausīties. Ieguvis multiplikācijas filmu veidotāja izglītību, strādājis Tālajos Austrumos, kā žūrijas loceklis pieprasīts Eiropas lielākajos reklāmas festivālos, O. Akins sarunā ar Dienas Bizness pastāstīja par rietumu zīmolu centieniem kļūt uzticamiem, izvairīšanos no asinskāriem futbola faniem un to, kāpēc idejām pārpilnas komandas jākomplektē ar dzelzs tvērienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korejiešu krosovers KIA Soul ir lieliski izpildījis mājas darbu, lai kantainais automobilis turpmāk arī saturiski atbilstu eiropiešu augstajām prasībām.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo paaudzi, kas ar sajūsmu tika pieņemta otrpus okeānam, bet Vecajā kontinentā neiepatikās pavirši nostrādātā un plastmasīgā salona dēļ, jaunais modelis ir pavisam citāds. Ietinamais papīrs nav mainījies, tas joprojām piesaistīs ar kantainām formām, taču iekšpusē ir pavisam cita konfekte – daudz saldāka un gardāka. Sāksim ar to, ka Soul ir uzsēdināts uz KIA Ceed platformas, tādējādi uzlabojot gaitas un vadāmības īpašības. Tomēr pats galvenais – salona iekārtojums ir kļuvis nesalīdzināmi rūpīgāk un kvalitatīvāk nostrādāts, turklāt materiālu izvēlē arī ir jaušams iespaidīgs progress. Savelkot kopā šos jauninājumus, var teikt, ka Soul ergonomiski iekļaujas jaunāko KIA modeļu klāstā un ir gatavs atrast jaunus pircējus, kas meklē kaut ko ne tik vienkāršu un ikdienišķu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Man rodas sajūta, ka mūsu valdībā strādā Lietuvas ministri. Lietuvā valdība strādā lietuviešu interesēs – tas skaidrs. Bet, ja arī Latvijas valdība strādā lietuviešu interesēs – tas ir absurds, ja ne klaja kaitniecība,» intervijā Latvijas Avīzei sacījis LPP/LC priekšsēdētājs, Rīgas domes vicemērs Ainārs Šlesers.

Uz jautājumu, kas būtu ārlietu ministrs, ja A. Šlesers kļūtu par premjeru, viņš atbildējis:

«Ja man būtu iespēja veidot kabinetu, tad, padarot ārlietas progresīvākas un dinamiskākas, es raudzītos pēc cilvēka, kam piemīt gan atbilstoša pieredze, gan sava veida šarms. Vēroju, cik ļoti pasaules uzmanību saista Hilarija Klintone, kura apbalvota ar šīm īpašībām. Es Latvijā kā tādu iespējamo ārlietu ministri redzu Karīnu Pētersoni – latvisku sievieti, kultūras cilvēku ar valodas zināšanām un spējām. Ministriju apvienošanā man šķiet loģiski veidot Izglītības un kultūras ministriju. Tur priekšgalā nepieciešams cilvēks, kurš ekonomiskāk un sistemātiskāk spēj paskatīties uz lietām. Spēcīgs kandidāts – bijušais premjers Andris Bērziņš. Viņš ir korists, bijis skolotājs un valdības galva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielais četrinieks gaida vietējos

Didzis Meļķis, 21.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī šobrīd pašmāju juristu firmām ir priekšrocības, tomēr ar laiku daļa to klientu pāries pie starptautiskām kompānijām

Tā uzskata PricewaterhouseCoopers (PwC) Legal Centrālās un Austrumeiropas reģiona (CEE) vadītājs Maikls Malens.

Kā klājas juridisko pakalpojumu tirgū pēc krīzes?

Klienti spiež juristu firmas pazemināt cenas. Pirms 10–15 gadiem pasaules juristu kompānijas ienāca Austrumeiropā, nešķirojot tirgus un visus uztverot kā vienu globālu tīklu. Bet tad šīm kompānijām kļuva skaidrs, ka ne katrs tirgus ir tik ienesīgs kā Ņujorka vai Londona, un nu tās samazina savu teritoriālo tvērienu. Cita tendence ir juridisko kompāniju saplūšana, cenšoties iegūt lielāku tirgus daļu un klientus. Notiek globāla juridisko pakalpojumu tirgus konsolidācija. Paralēli tam lielās kompānijas izvērš biznesu ārpus ierastajām robežām biznesa padomdošanā – cilvēkresursu, M&A u.c. jomās. Es to sauktu par ievākšanos Lielā četrinieka teritorijā, kur ir PwC, KPMG, EY un Deloitte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad, papildus jau ierastajiem biznesa attīstības šķēršļiem, uzņēmēju biznesa tvērienu pārbauda arī koronavīruss Covid-19, kas ieviesis ievērojamas izmaiņas ierastajā uzņēmējdarbības vidē.

Dažādi ierobežojumi, kas kavē biznesa attīstību vai pat apstādina to pilnībā, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Jaunu uzņēmumu reģistrēšanas dinamikā gada pirmie divi mēneši nav būtiski atšķīrušies no 2019.gada attiecīgā laika perioda, taču jau martā novērots jaunu uzņēmumu kritums teju par 20%, tam vēl būtiskāk sarūkot aprīlī. Lursoft dati rāda, ka šī gada aprīlī reģistrēti vien 436 jauni uzņēmumi, kas ir uz pusi mazāk nekā pagājušā gada aprīlī. Arī turpmākajos mēnešos jauno uzņēmumu skaits bijis mazāks nekā 2019.gadā, taču tas piesardzīgi palielinājies. Jūlijā jau reģistrēts par 47 uzņēmumiem vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, arī septembrī šis gads pārsniedzis iepriekšējā gada rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Redakcijas komentārs: Reformu karalienes spožums un posts

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 19.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļas nogalē Rīgas centrā pulcējās pensionāri, lai protestētu pret to, ka daudziem senioriem ienākumi ir kritiski zemi un valsts nespēj nodrošināt viņiem godpilnas vecumdienas. Tikai divas dienas vēlāk labklājības ministrs Jānis Reirs paziņoja, ka pensijām atvēlētā budžeta pieaugums par 9,19% ir pat «stipri lielāks pieaugums nekā attīstība valstī» (šķiet, ar nelielu ironijas devu, ņemot vērā banknošu skaita nebūt ne tik būtisko palielināšanos mazo pensiju saņēmēju maciņos). Tātad – pensijas nedaudz pieaugs, bet tas notiks apstākļos, kad Baltijā uzskrūvējusies augstākā inflācija Eiropas Savienībā.

Pagājušajā nedēļā, dienu pirms senioru iziešanas ielās, Latviju apmeklēja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretārs Anhels Gurija, lai prezentētu organizācijas sagatavoto Latvijas ekonomikas pārskatu. Organizācijas vadītājs atzinīgus vārdu veltīja Latvijā uzsāktajam reformām, un pat tika īpaši izcelts, ka paveikto reformu jomā Latvija ir OECD valstu līdere. Sirmo un kailo galvu pūlis un preses fotogrāfijās līdzās mūsu valdības vadītājam Mārim Kučinskim atbrīvoti smejošais OECD ģenerālsekretārs, šķiet, bija katrs savā Latvijā.

Latvija kļuva par OECD dalībvalsti nedaudz vairāk nekā pirms gada, un šajā laikā par reformu kaldināšanas sparu tik tiešām nevar sūdzēties. Tieši pretēji – valsts ir demonstrējusi dzelžainu reformistes tvērienu, reformu pasludinot par savu pandoras lādes atslēgu. Savā dedzīgajā kāpienā uz reformas uzvaras pasludināšanu, valdība pat aizmirsa sākotnējos mērķus un nodokļu reformas kontekstā izdarīja to, ko bija svētki solījusies nedarīt. Reformas rezultāts ir palielināti darbaspēka nodokļi, un ar valdības ziņu notikusi arī uzņēmējdarbības izmaksu un dzīves dārdzības palielināšana, līdz ar to reforma, to aplūkojot tuvumā, izrādījās vien kārtējā nodokļu celšana, lai visvienkāršākajā no veidiem palielinātu nodokļu ieņēmumus. Kā sunim kauls tika pamesta minimālās algas paaugstināšana, lai «panāktu pretī» saviem vēlētājiem. Tajā pašā laikā valsts nav bijusi pietiekami centīga, reformējot valsts pārvaldi un meklējot, kā samazināt tās uzturēšanas izmaksas. Vēlreiz atsaucoties uz OECD, nevar nepieminēt organizācijas uzkāpšanu uz reģionu pārvaldības varžacīm. Tas gan vairāk norāda nevis uz spēju, bet gan nespēju līdz galam veikt reformas. Ne tikai reģionālo reformu, bet arī izglītības, veselības u.c. reformas, par kurām ļoti daudz runāts, bet – joprojām par maz darīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Rīgas teātra pārbūves gaitā Lāčplēša ielā 25, Rīgā, pabeigta plānotā pāļu izbūve jaunajam teātra ēkas apjomam - dziļo pamatu izbūves tehnoloģijas nodrošinājušas kaimiņu ēkām maksimāli saudzīgu dziļo pamatu iestrādi, teātra pagalmā sākta pazemes darbnīcu izbūve, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Šā gada vasarā atsāktā JRT jaunās ēkas pāļu iestrāde pagalma zonā sekmīgi īstenota. Darbu veikšanai atšķirībā no tradicionālajām pāļu urbšanas metodēm tika izvēlēti risinājumi, ko vairāk nekā 40 valstīs un 6 kontinentos jau iepriekš ir īstenojusi viena no pasaulē vadošajām specializētām ģeotehnisko darbu celtniecības kompānijām "Keller": pāļu iestrādei vienlaikus tika pielietotas 3 atšķirīgas dziļo pamatu izbūves tehnoloģijas – DSM (grunts stabilizācija), VDW (sekantu urbpāļi) un Jet Grouting (cementa – ūdens maisījuma injekcijas).

"Kopš būvlaukuma nodošanas jūlijā būvuzņēmēja "SBSC" galvenais uzdevums bija saudzīga pāļu risinājuma izstrāde un izpētes darbu veikšana. Nemitīgi uzraugām darbu veikšanu, lai apkārtējo ēku iedzīvotāju dzīves kvalitāte un blakus esošo vairāk nekā 100 gadus veco celtņu drošība neciestu. Šobrīd redzam, ka risinājums ir sekmīgs un pāļu iestrāde ir pabeigta. Izaicinājumu netrūkst arī tālākajā projekta gaitā, tostarp uzsākot pazemes daļas uzbūvi, kur paredzētas modernas teātra darbnīcas. Tieši pagraba jeb pazemes daļa ir viena no svarīgākajām projekta sastāvdaļām, kas ļauj īstenot ieceri "teātris – māja", paredzot, ka visu teātra izrādei vajadzīgo, sākot ar dekorācijām un beidzot ar gatavu izrādi, varēs īstenot vienkopus, netērējot liekus transporta, cilvēku un laika resursus,", norāda R.Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu nedēļas žurnāla Economist Centrālās un Austrumeiropas korespondents Edvards Lūkass izvērtējis gada spilgtākos varoņus un notikumus Austrumeiropas ekonomikā un politikā, un uzskata, ka par gada politisko izdzīvošanu Hudini balvu pienākas Latvijas premjerministram Valdim Dombrovskim.

Ungāru izcelsmes amerikāņu burvju mākslinieka, kurš kļuva slavens meistarīgi izkļūstot no sarežģītām situācijām, Harija Hudini vārdā nosauktā balva Dombrovskim pienāktos, jo viņam izdevās «īstenot milzīgākos taupības pasākumus, kādi vien redzēti Eiropā pēdējās desmitgadēs», bet saglabāt vēlētāju uzticību. «Ja viņš nogurst no Latvijas politikas, viņu ar atplestām rokām laipni sagaidīs Īrijā,» padomu Latvijas premjeram dod Economist žurnālists.

Savukārt Igaunija atzīta par gada valsti un būtu pelnījusi Zelta darbarūķa balvu, jo no 1.janvāra tā ieviesīs eiro un būs tikai otrā valsts eiro zonā, kura tik tiešām izpilda deficīta un parāda noteikumus - tāda ir vēl tikai Luksemburga, raksta Lūkass.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju tirgū nule kā nonācis jaunais spāņu Seat Ibiza universālis ST, kurš spējis praktiskos dotumus apvienot ar modernu un pievilcīgu izskatu.

SEAT turpina produktu gammas paplašināšanu ar jau trešā veida Ibiza modeļa virsbūvi. Ibiza ST pārstāv SEAT zīmola galvenās vērtības – emocionāli un atraktīvu dizainu, dinamiku un efektivitāti, praktiskumu, vienkāršību ikdienas lietošanā, kā arī pieejamu cenu. Konstruējot Ibiza ST, SEAT dizaineri ietērpuši funkcionālus risinājumus spāņu ražotāja unikālajā dizaina valodā. Automašīnas jumta līnija sniedzas tālu aizmugurē, kur virsbūves pārkare nevainojami integrēta kopējā siluetā. Priekšdaļā izmantots pazīstamais SEAT bultveida radiatora zīmējums, savukārt aizmugurē izmantots pazīstamais Ibiza divdaļīgās optikas princips.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas recesijas sistēmiskās saknes

Mareks Dabrovskis, Maskavas Ekonomikas augstskolas profesors, domnīcas Bruegel (Brisele) nerezidējošais pētnieks; Tulkoja Didzis Meļķis, 29.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas recesija sākās 2014. gada vidū, kad sāka kristies sezonāli izlīdzinātais IKP. Sākumā lejupslīde bija lēna, un pērn izaugsme kopumā bija pozitīva – 0,6%, tomēr jau 2015. gadā reālais IKP saruka pieaugošā ātrumā ar 2,2% pirmajā un 4,6% otrajā ceturksnī, salīdzinot ar gadu iepriekš

Lai saprastu pašreizējās recesijas dziļākos iemeslus, ir jāskatās uz daļējo virziena maiņu Krievijas vēsturē. Krievija nekad nav bijusi reformu izcilniece, un tās ekonomiskā pāreja 90. gados bija ilga un sāpīga, un uz tirgu orientētām reformām nebija arī pienācīga politiskā atbalsta. Un tomēr jaunās tūkstošgades sākumā šīs reformas sāka nest augļus. 1999. gadā Krievijas ekonomika uz augošo naftas cenu rēķina iegāja straujas izaugsmes fāzē. Tai laikā Krieviju varēja uzskatīt par valsti, kas ir izpildījusi sākotnējās pārejas dienaskārtību un spējusi uz privātīpašuma pamata uzbūvēt tirgus ekonomiku, pat ja saglabājās arī nozīmīgi izkropļojumi un nepilnības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Maika Džeksona īpašumam 702 miljonu dolāru parāds

Žanete Hāka, 26.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Popmūzikas leģendas Maikla Džeksona īpašumam uzkrājies 702 miljonu ASV dolāru nodokļu un soda naudu parāds, raksta Reuters.

Strīda centrā ir aktīvu vērtība M. Džeksona nāves brīdī 2009. gada 25. jūnijā. Starpība radusies starp to vērtību, kas norādīta M. Džeksona testamentā, un to, ko noteicis ASV Ieņēmumu dienests (IRS) kā ar nodokli apliekamo vērtību.

Nekustamā īpašuma nodokļu deklarācija liecināja, ka M. Džeksona ar nodokli apliekamā īpašuma vērtība ir 7 miljoni ASV dolāru. Maijā IRS izsūtīja paziņojumu par nodokļa deficītu 505,1 miljona dolāru apmērā un 196,9 miljonus dolāru soda naudu.

M. Džeksona tēlu IRS novērtējis 434 miljonu dolāru vērtībā, savukārt viņa pārstāvji tā vērtību norādījuši 2105 dolāru apmērā. Lielākais ar nodokli apliekamais īpašums bija tiesības uz M. Džeksona ierakstiem, ko IRS novērtējis 469 miljonu dolāru apmērā, bet 2009. gada deklarācijā tas vispār netika iekļauts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1938. gadā ražotā Rīgas Melnā Balzama pudele ar numuru 88 jau vairākās paaudzēs tiek nodota mantojumā Lietuvas diplomāta Joza Brediķa ģimenē.

Brediķu ģimenes tradīcija ir nodot senā dzēriena speciālizlaiduma pudeli ģimenes vecākajam bērnam, un šobrīd tā atrodas pie mantinieces Vācijā. Uz krūkas norādīts par Grand Prix balvu Parīzē 1937. gadā.

Līdz stāsta uzticēšanai Dienas Biznesam ģimenei nebija skaidrs, kurā gadā pudele ražota, vien bija zināms, ka tas noticis pirms Otrā pasaules kara.

A/S Latvijas balzams skaidro, ka Lietuvas vēstniekam dāvinātā un vēlāk ģimenē pārmantotā balzama krūka ir ražota 1938. gadā rīdzinieka Alberta Volfšmita fabrikā – Volfšmita Rauga fabrika, degvīna dedzinātava, spirta rektifikācijas un destilācijas akciju sabiedrība, secina uzņēmumā.

Latvijas balzama arhīvā atrodama ļoti līdzīga, teju ekvivalenta balzama krūka no 1938. gada, vienīgais – tā marķēta ar pašmāju akcīzes nodokļa marku. Vēstniekam dāvinātā krūka bijusi eksporta tirgum paredzēta, tādēļ informācija uz etiķetes lasāma angļu valodā, apskatot Brediķu ģimenes foto, skaidro Latvijas balzams.

Komentāri

Pievienot komentāru