Pēc tam, kad Komisija 2. augustā viesabonēšanas salīdzinošā novērtējuma tīmekļa vietnē publicēja "melno avju" sarakstu, visi mobilo sakaru operatori tagad ir informējuši Komisiju par "eirotarifiem", ko tie piedāvā saviem abonentiem, kā to prasa jaunā ES Viesabonēšanas regula. Visi šie eirotarifi tagad ir apkopoti Komisijas tīmekļa vietnē.

Pirmie rezultāti ir Eiropā viesabonējošiem mobilo sakaru abonentiem labvēlīgi: 23 no 27 ES dalībvalstīm ir vismaz viens mobilo sakaru operators, kas piedāvā zemākus viesabonēšanas tarifus nekā regulā noteiktie.

"Pateicoties ES neatslābstošajam spiedienam, no šodienas patērētāji var pilnībā izvērtēt, kādi jaunie eirotarifi Eiropā tiek piedāvāti mobilo sakaru viesabonēšanai," teica Viviana Redinga, ES telekomunikāciju komisāre. "Es ar prieku varu teikt, ka visi mobilo sakaru operatori tagad izpilda likuma prasības un ka arī tās dažas "melnās avis", kuras mēs minējām pirms trim nedēļām, pa šo laiku ir "atgriezušās ganāmpulkā". Tomēr tas, ka tagad priekšstats ir pilnīgs, nenozīmē to, ka darbs ir paveikts. Komisija kopā ar nacionālajiem telekomunikāciju regulatoriem izskatīs jauno viesabonēšanas piedāvājumu kvalitāti, pārskatāmību un to, cik ērti tie izmantojami patērētājiem. Tas dos iespēju šoruden novērtēt, vai tagad konkurence viesabonēšanas tirgū ir lielāka un vai patērētājiem tiešām ir jāmaksā mazāk."

Sākot no augusta, telekomunikāciju kompānijas BITE Latvija klienti varēs veikt starptautiskos zvanus par zemākām cenām 27 Eiropas Savienības (ES) valstīs - šīs izmaiņas ieviestas, atbilstoši ES jaunajai regulai. Minētajā reģionā izejošie zvani kļūs par 46% lētāki, bet ienākošo zvanu cenas samazināsies par 39 %. (Pievienoti arī LMT un Tele2 komentāri.)

Saskaņā ar kompānijas sniegto informāciju jaunie samazinātie tarifi tiks piemēroti visiem BITES klientiem automātiski - klientiem nebūs īpaši jāreģistrējas vai jāierodas BITES salonā, lai gūtu iespēju ārzemēs zvanīt par zemākiem tarifiem, lai gan ES jaunā regula ierosina, ka klientiem vispirms būtu jāreģistrējas pie sava operatora, lai izmantotu jaunos tarifus.

Sākot no augusta, visi SIA BITE Latvija klienti, esot 27 ES valstīs, automātiski varēs zvanīt par 0,40 Ls/min (iekļaujot PVN) un saņemt zvanus par 0,19 Ls/min (iekļaujot PVN). Dodoties uz Lietuvu, kompānijas klienti varēs gūt labumu no BITES darbības abās valstīs un arī turpmāk saņemt ienākošos zvanus bez maksas.

Mēnesi pēc tam, kad stājusies spēkā ES viesabonēšanas regula, lai samazinātu mobilo sakaru tīklu izmantošanas maksu turpat par 70 %, Komisija šodien atklāja tīmekļa vietni, lai salīdzinoši novērtētu, kā mobilo sakaru operatori visās 27 dalībvalstīs piemērojuši jaunos ES noteikumus.

Komisija konstatēja, ka pārliecinošs mobilo sakaru operatoru vairākums ievēro ES regulas prasības, piedāvājot klientiem jauno "eirotarifu" (tarifs, kas nepārsniedz 0,49 euro minūtē par ārzemēs veiktajiem zvaniem, un 0,24 euro - par ienākošajiem zvaniem, bez PVN). Komisija atzīmē, ka daudzi operatori piedāvāja eirotarifu jau jūlija sākumā, tomēr citi operatori nogaidīja līdz pēdējam izpildes termiņam - 30. jūlijam. Daži operatori piedāvā arī cenu, kas zemāka par ES noteikto cenu, vai jaunus viesabonēšanas komplektus. Ir pamats uzskatīt, ka operatori vienmērīgi uzsākuši regulas īstenošanu, tomēr daži nepārskatāmi piedāvājumi apdraud patērētāju iespējas pilnībā izmantot ES jauno noteikumu priekšrocības.

Mēnesi pēc tam, kad stājusies spēkā Eiropas Savienības viesabonēšanas regula Eiropas Komisija (EK) aptaujājusi 95 mobilo sakaru operatorus par to, kad tie piedāvājuši un ieviesuši eirotarifu, un kāda konkrēti bijusi tā likme. Dažu operatoru piedāvājumi apdraudot patērētāju iespējas pilnībā izmantot jaunos noteikumus, bet Latvijas mobilo sakaru operatori tiek īpaši izcelti, jo tie uz Komisijas anketu nav atbildējuši vispār.

Mēnesi pēc tam, kad stājusies spēkā Eiropas Savienības (ES) viesabonēšanas regula, lai samazinātu mobilo sakaru tīklu izmantošanas maksu turpat par 70%, Komisija šodien atklājusi tīmekļa vietni, lai salīdzinoši novērtētu, kā mobilo sakaru operatori visās 27 dalībvalstīs piemērojuši jaunos ES noteikumus.

Komisija konstatējusi, ka pārliecinošs mobilo sakaru operatoru vairākums ievēro ES regulas prasības, piedāvājot klientiem jauno "eirotarifu" (tarifs, kas nepārsniedz 0,49 euro minūtē par ārzemēs veiktajiem zvaniem, un 0,24 euro - par ienākošajiem zvaniem, bez PVN). Komisija atzīmē, ka daudzi operatori piedāvāja eirotarifu jau jūlija sākumā, tomēr citi operatori nogaidīja līdz pēdējam izpildes termiņam - 30. jūlijam. Daži operatori piedāvā arī cenu, kas zemāka par ES noteikto cenu, vai jaunus viesabonēšanas komplektus. Esot pamats uzskatīt, ka operatori vienmērīgi uzsākuši regulas īstenošanu, tomēr daži nepārskatāmi piedāvājumi apdraudot patērētāju iespējas pilnībā izmantot ES jauno noteikumu priekšrocības.

Tele2 un Bite Latvija norāda, ka klienti viesabonēšanas iespējas izmanto arvien aktīvāk, bet pretējs viedoklis ir Latvijas Mobilajam telefonam.

«Tele2 viesabonēšanas iespējas izmanto aizvien vairāk klientu,» Db pavēstīja Tele2 mārketinga direktors Jānis Spoģis, paskaidrojot, ka jaunā cenu politika ir būtiski mainījusi Latvijas iedzīvotāju mobilo sakaru pakalpojumu izmantošanas paradumus ārzemēs.

«Pieejamo cenu dēļ aizvien vairāk cilvēki, atrodoties ārzemēs, uz Latviju zvana, nevis sūta īsziņas. Mūsu klienti atzinīgi novērtē un aktīvi izmanto iespēju uz Latviju zvanīt no Lietuvas, Igaunijas un Zviedrijas, jo ienākošie zvani ir bez maksas,» norādīja J.Spoģis. Savukārt Latvijas Mobilais telefons (LMT) būtiskas izmaiņas pakalpojuma izmantošanas intensitātē nav novērojis. «Lietotāju skaits nav palielinājies, pat pretēji - ir nedaudz samazinājies ekonomiskās situācijas dēļ,» Db informēja LMT Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Valdis Jalinskis, piebilstot, ka lietotāji ir samazinājuši izdevumus mobilajiem sakariem, iespējams, tos notērējot citiem mērķiem. «Lai gan Regula nozīmīgi samazināja viesabonēšanas tarifus, pakalpojuma izmantošana nav būtiski pieaugusi. Tomēr lietotāji īpaši novērtē izdevīgos zvanu saņemšanas un atzvanu tarifus,» atzīmēja V.Jalinskis. Arī Bite Latvija klienti, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ir sākuši aktīvāk izmantot viesabonēšanas pakalpojumus. «Šī tendence acīmredzami ir novērojama valstīs, kurp Latvijas iedzīvotāji dodas atpūsties vai apmeklē nozīmīgus sporta pasākumus,» Db pastāstīja Bite Latvija Sabiedrisko attiecību menedžere Natalija Rodionova. Arī šovasar, pildot Eiropas Komisijas (EK) Regulu, mobilo sakaru operatori vēl nedaudz ir samazinājuši viesabonēšanas tarifus. Lai novērtētu, kādu ietekmi tas atstās uz klientu paradumiem, operatori norāda, ka to rādīs laiks. «Klientu paradumi nemainās tik ātri, kā mainās cenas. Tāpēc mēs uzskatām, ka viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanas palielināšanās tendence saglabāsies un pieaugs,» tā N. Rodionova. Tam piekrīt arī LMT. «Par to vēl ir pāragri spriest. Izmaiņas nebija tik būtiskas, lai jūtami ietekmētu izmantošanu, īpaši pašreizējā ekonomiskajā situācijā,» paskaidroja V.Jalinskis.

Neskatoties uz to, ka ar šā gada rudeni Eiropas Savienības dalībvalstīs plānots samazināt mobilo sakaru viesabonēšanas tarifus, ietaupīt telefonu lietotājiem var neizdoties, Db.lv informēja Saeimas ES informācijas centrs.

Šā gada 6. jūnija Saeimas Eiropas lietu komisijas (ELK) sēdē deputāts Dzintars Rasnačs vērsa klātesošo uzmanību uz to, ka atsevišķi lielie Eiropas telekomunikāciju uzņēmumi jau paziņojuši, ka gaidāmos zaudējumus tie varētu kompensēt, paaugstinot cenas citiem mobilo sakaru pakalpojumiem.

Kā norādīja deputāts, telekomunikāciju operatori formāli jaunās ES regulas normas būs izpildījuši un viesabonēšanas tarifi tiks būtiski samazināti, taču telefonu lietotāju rēķini var nesamazināties.

Galīgo lēmumu par mobilo sakaru viesabonēšanas tarifu samazināšanu šā gada 7.jūnijā Luksemburgā pieņems ES valstu telekomunikāciju ministri, deputātus informēja Satiksmes ministrijasvalsts sekretārs Jānis Maršāns.

Lauma Fabrics iegādājusies 50% kapitāldaļas uzņēmumā Tele Textiles Latvia, kas nodarbojas ar tehniskā tekstila jeb ģeotekstila ražošanu, informē uzņēmumā.

Tele Textiles Latvia ražotos poliestera audumus galvenokārt izmanto grunts nostiprināšanai ceļu būvē un erozijas novēršanai. Norvēģijas uzņēmums Tele Textiles AS uzsāka ģeotekstila ražošanu jau sešdesmitajos gados un to eksportēja pa visu Eiropu.

2014. gadā Norvēģijas uzņēmums tika reorganizēts un iekārtas tika pārvestas uz Liepāju. Šobrīd Tele Textiles Latvia ražotne ir iekārtota no Lauma Fabrics īrētajās telpās, kopumā aizņemot aptuveni 3000 kvadrātmetrus. Šogad uzņēmums plāno saražot aptuveni 1,7 miljonus kvadrātmetrus ģeotekstila audumu un eksports veido 100%. Produkcija tiek realizēta uz Poliju, Itāliju, Nīderlandi, Skandināviju un citām Eiropas valstīm.

Pircējiem jārēķinās ar augļu un dārzeņu sadārdzinājumu, bet iemesls nav tikai sausums un karstums, norāda Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijā.

Zemniekiem, lai saražotu to pašu produkcijas apjomu, turpmāk nāksies ieguldīt krietni vairāk līdzekļu un resursu. Izmaksas augs visam. Zemnieki jau paziņojuši, ka šogad novāktās ražas apjomi būs mazāki nekā pērn. Tas saistīts ar sauso un karsto laiku un šī iemesla dēļ tiek prognozēts arī cenu kāpums visai lauksaimniecības produkcijai. Sausuma dēļ dillēm un lokiem jau tagad cena kāpusi pat 3 reizes. Cena augusi arī ķiplokiem, sīpoliem, kartupeļiem un kāpostiem. Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas (LADTA) biedri norāda, ka cenu veikalu plauktos ietekmēs arī vietējo tirdzniecības tīklu iepirkumu politika, tāpat degvielas un gāzes cenu pieaugums, darbaspēka trūkums un pat ģeopolitiskie aspekti.

Mobilo tālruņa lietotājiem nākamā gada vasarā par īsziņu sūtīšanu no ārzemēm ES teritorijā būs jāmaksā daudz mazāk.

Eiropas Komisija otrdien, 23. septembrī ierosināja no 2009. gada 1. jūlija samazināt īsziņu viesabonēšanas maksu par 60 %. ES iedzīvotājiem, kas uzturās citās ES valstīs, nevajadzētu maksāt vairāk kā EUR 0.11 par vienu īsziņu, salīdzinot ar pašreizējo pakalpojuma maksu, kas ES vidēji ir EUR 0.29.

Komisija arī vēlas uzlabot pārredzamību attiecībā uz sērfošanu tīmeklī un datu lejupielādēšanu mobilajā telefonā, atrodoties ārzemēs — klientiem, kas pieraduši pie lētākiem datu pārraides pakalpojumiem savā valstī, jābūt labāk pasargātiem pret šokējošiem viesabonēšanas rēķiniem, kas var sasniegt vairākus tūkstošus euro. Priekšlikumi tiks iesniegti Eiropas Parlamentam un Padomei, kuriem tie ir jāapstiprina pirms tie kļūst par tiesību aktiem. ES jau 2007. gada vasarā par 60 % samazināja maksu par zvanu veikšanu un saņemšanu ārzemēs (balss pakalpojumu viesabonēšana).

No šīs vasaras, lietojot ārzemēs mobilo telefonu, patērētāji Eiropas Savienībā maksāja līdz pat 60 % mazāk. Eiropas mobilo sakaru operatori atbilstīgi plānam veic pāreju uz eirotarifu. Šāds secinājums bija izdarīts 27 valstu sakaru reglamentējošo iestāžu (apvienojušās Eiropas Reglamentējošo iestāžu grupā - ERIG) pētījumā, ko veica sadarbībā ar Eiropas Komisiju.

Mobilo sakaru operatori vairumā gadījumu izpildījuši prasības no 30. jūlija ieviest, piedāvāt un darīt pieejamu eirotarifu (ne vairāk par 49 eirocentiem (bez PVN) par minūti par zvanu no ārzemēm un ne vairāk par 24 eirocentiem (bez PVN) par ārzemēs ienākošajiem zvaniem) visiem saviem viesabonēšanas klientiem. Līdz 30. augustam aptuveni 200 miljoni ES patērētāju jau bija pārgājuši uz eirotarifu. Daudzi sakaru operatori jau pirms likumā paredzētā termiņa eirotarifu bija ieviesuši un aktivizējuši jūlijā vai augustā. ERIG pētījums liecina, ka operatori vairumā gadījumā ir ceļā uz jaunajiem pārskatāmības noteikumiem, kas paredzēti ES viesabonēšanas regulā.

No 2017. gada 15. jūnija stājas spēkā jauna viesabonēšanas sistēma – viesabonē kā mājās princips – ceļo uz ārzemēm un maksā par zvaniem, īsziņām un datu pārraidi par tādām pašām cenām, kā pašmāju mobilo sakaru operators piemēro iekšzemes tarifiem, atgādina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

tas nozīmē, ka operatori vairs nevarēs no lietotājiem iekasēt papildu maksu par viesabonēšanas pakalpojuma sniegšanu. Vienlaikus operatoriem saglabāsies pienākums maksāt vairumtirdzniecības maksu citas valsts operatoram. Lai arī vairumtirdzniecības tarifi šobrīd jau ir ievērojami samazināti, šādas papildu izmaksas joprojām var būt diezgan ievērojamas.Lielākā daļa operatoru šobrīd piedāvā tarifu plānus, kuros iekļautā maksa par datu pārraidi ir mazāka par 7,70 EUR/GB.

Tas nozīmē, ka pietiekami bieži var veidoties situācijas, ka Latvijas operatora izmaksas periodā, kad lietotājs atrodas ārpus Latvijas, pārsniegs ieņēmumus, kurus operators gūst no lietotāja.Vienlaikus kā labs signāls ir Eiropas līmenī pieņemtais lēmums pakāpeniski samazināt vairumtirdzniecības maksu par datu pārraides izmantošanu viesabonēšanā. Paredzēts, ka vairumtirdzniecības maksa turpinās pakāpeniski samazināties, 2022. gada 1. janvārī sasniedzot 2,5 EUR/GB. Šāda vairumtirdzniecības tarifu samazināšana sekmētu arī iekšzemes tarifu samazināšanos.

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Hans-Gert Poterings un Vācijas kanclere Angela Merkele šodien Briselē parakstīja regulu par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos. Regula, kuras mērķis — samazināt Eiropas Savienībā viesabonēšanas izmaksas, līdz ar to varēs stāties spēkā šā gada 30.jūnijā, ziņo Eiropas Parlamenta Preses dienests.

Pēc tam, kad klients ir pieteicies lētajam Eirotarifam, operatoram ir dots mēnesis laika, lai pārslēgtu klienta telefonu jaunajam tarifam, kā rezultātā vēl mēnesi klients saņems dārgo rēķinu. Tādējādi lielākajai daļai mobilo sakaru lietotāju Eiropas Komisijas izcīnītie tarifi būs pieejami tikai no 1. oktobra.

"Šī ir laba diena 140 miljoniem mobilo telefonu lietotājiem Eiropas Savienībā. Eiropas Parlaments, ES Padome un Eiropas Komisijas rīkojās ātri, izlēmīgi un efektīvi mūsu pilsoņu interesēs. Regula stāsies spēkā rekorda cienīgā laikā, paejot tikai 11 mēnešiem, kopš Eiropas Komisija iesniedza regulas priekšlikumu. Regula par viesabonēšanu stāsies spēkā šīs nedēļas beigās, 30.jūnijā. Sākot ar šo vasaru, mobilo telefonu lietotāji gūs labumu no pastāvīgas viesabonēšanas maksu samazināšanās," teica Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs H. G. Poterings.

Eiropas Savienības parlaments piekāpies mobilo sakaru nozares lobijam un pretēji Industrijas komitejas lēmumam ļauj operatoriem iekasēt naudu arī par nenotikušām sarunas sekundēm.

Db jau vēstīja (11.03.2008.), ka Eiroparlamenta Industrijas komiteja atbalstīja viedokli, ka runājot arī viesabonēšanas režīmā klientam jāmaksā tikai par iztērētajām sarunas sekundēm.

Tomēr šodien parlaments apstiprinājis regulējumu, kurā noteikts, ka viesabonēšanas režīmā norunājot tikai, piemēram, 15 sekundes, klientam būs jāmaksā par 30 sekunžu sarunu. Tomēr pēc 30 sekunžu sliekšņa samaksa par sarunu tiks aprēķināta par katru norunāto sekundi.

Eiroparlamenta deputāti regulējumā ieviesuši arī jauninājumu, kas mobilo sakaru operatoriem ar nākamā gada jūliju liegs iekasēt papildus samaksu par ienākošā balss pasta ziņām, bet īsziņa ar šā gada 1. jūliju nedrīkstēs maksāt vairāk par 11 eirocentiem.

Jaunie AS Sadales tīkls (ST) tarifi ilgtermiņā varētu veicināt gan vietējo ražojošo uzņēmumu konkurētspēju Eiropā, gan jaunu investīciju ienākšanu Latvijā, domā enerģētikas eksperts Gatis Ābele.

Līdzšinējie tarifi nav bijuši balstīti uz precīzu faktisko izmaksu struktūru, kas radījis ražojošo uzņēmumu vidū nesamērīgus konkurences apstākļus, taču jaunie tarifi ievērojami uzlabos Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, spriež G.Ābele. Tāpat zemākas sistēmas pakalpojumu izmaksas varētu piesaistīt arī jaunus ārvalstu investorus, jo jebkura starptautiska kompānija, izvēloties, kurā valstī būvēt savu ražotni, ņem vērā gan energoresursu cenas, gan sadales un pārvades tarifus, atgādina eksperts.

Pagājušajā nedēļā nācāt klajā ar viedokli, kas sabiedrībā izraisīja plašu rezonansi, - publiski paudāt, ka jaunie ST tarifi būs ekonomiski daudz konkurētspējīgāki nekā līdz šim. Kāpēc tāds viedoklis?

No 1. jūlija Eiropas Savienība (ES) ieviesīs maksas griestus īsziņām un mobilo interneta sakaru lietošanai citu dalībvalstu tīklos — šādu likumdošanas priekšlikumu 22.aprīlī Strasbūrā atbalstīja Eiropas Parlaments.

Jaunā regula turpinās viesabonēšanas maksu pazemināšanu, ko ES uzsāka 2007. gadā, sākumā nosakot cenu griestus tikai mobilo telefonu zvaniem.

Šodien pieņemtā regula nenosaka konkrētus tarifus, bet robežas, kurās operatori varēs konkurēt. Maksai par mobilā telefona zvaniem, ko persona veic vai saņem ārzemēs, t.i. atrodoties cita operatora tīklā, noteikti šādi griesti: no šā gada 1. jūlija - ne vairāk kā 0.43 eiro minūtē, neskaitot PVN par izejošajiem zvaniem un 0.19 eiro ienākošajiem zvaniem, bet no 2010. gada 1. jūlija: 0.39 eiro minūtē (bez PVN) par izejošajiem un 0.15 eiro par ienākošajiem zvaniem, savukārt no 2011. gada 1. jūlija: 0.35 eiro minūtē bez PVN par izejošajiem un 0.11 eiro ienākošajiem zvaniem.

Pēc tam, kad Eiropas Komisija (EK) 2. augustā publicēja melno avju sarakstu, visi mobilo sakaru operatori, tai skaitā arī Latvijas, ir informējuši komisiju par "eirotarifiem", ko tie piedāvā saviem abonentiem, kā to prasa jaunā Eiropas Savienības (ES) Viesabonēšanas regula.

Visi šie eirotarifi tagad ir apkopoti EK tīmekļa vietnē. 23 no 27 ES dalībvalstīm ir vismaz viens mobilo sakaru operators, kas piedāvā zemākus viesabonēšanas tarifus nekā regulā noteiktie, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

"Pateicoties ES neatslābstošajam spiedienam, no šodienas patērētāji var pilnībā izvērtēt, kādi jaunie eirotarifi Eiropā tiek piedāvāti mobilo sakaru viesabonēšanai," sacījusi ES telekomunikāciju komisāre Viviana Redinga, piebilstot: "Es ar prieku varu teikt, ka visi mobilo sakaru operatori tagad izpilda likuma prasības un ka arī tās dažas melnās avis, kuras mēs minējām pirms trim nedēļām, pa šo laiku ir atgriezušās ganāmpulkā."

No 30. augusta kļūs lētāk piezvanīt vai saņemt zvanu, ceļojot pa ES. Cenu griesti viesabonēšanas zvaniem (eirotarifs), ko ES ieviesa 2007. gadā, samazināsies no EUR 0.49 līdz EUR 0.46 minūtē (bez PVN) par zvana veikšanu un no EUR 0.24 līdz EUR 0.22 minūtē (bez PVN) par zvana saņemšanu, atrodoties citā ES valstī.

Cenu samazinājumu par viesabonēšanas zvaniem no 30. augusta piemēros visās 27 dalībvalstīs. Pārskatītās likmes dalībvalstīs, kuras neietilpst eiro zonā (Apvienotā Karaliste, Bulgārija, Čehija, Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija, Ungārija un Zviedrija), aprēķinās, izmantojot eiro maiņas kursu 2008. gada 30. jūlijā. Slovākijā, kura eiro zonai pievienosies nākamajā gadā, šo maiņas kursu piemēros pārejas periodā līdz 2008. gada 31. decembrim. No 2009. gada 1. janvāra Slovākijā piemēros eirotarifu, izmantojot dominējošo eiro maiņas kursu.

Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo ES Viesabonēšanas regulu cenas par viesabonēšanas zvaniem pēdējo reizi samazināsies 2009. gada 30. augustā līdz EUR 0.43 minūtē par zvana veikšanu un līdz EUR 0.19 minūtē par zvana saņemšanu, atrodoties citā ES valstī.

Dabasgāzes tarifi, sākot ar 1. maiju, tikai nedaudz atpaliks no cenām, ko par gāzi maksās Rietumeiropas valstis.

A/s Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis intervijā Db atklāj, ka gāzes tarifi šogad varētu augt vidēji par 50 %, bet tuvāko trīs gadu laikā - vēl par 20 līdz 30 %.

Jau ilgu laiku tiek spriests par to, ka jau pavasarī Latvijā varētu būt lielāki dabasgāzes tarifi. Cik liels tad ir gaidāms šis tarifu pieaugums?

Galvenais, ko mēs pērn gribējām panākt, viesojoties ar toreizējo premjeru Aigaru Kalvīti pie Gazprom vadītāja Alekseja Millera, bija vienošanos noslēgt ar visām trīs Baltijas valstīm trīsgadīgu gāzes piegādes līgumu, kurā būtu noteikta gāzes cena ar formulu, kas darbotos visus trīs gadus. Līdz šim katru gadu pieauga mazuta cenas un mainījās arī gāzes cenas. Tādējādi Gazprom katru gadu mums mainīja gāzes pārdošanas cenu un mums caur regulatoru bija jāmaina tarifi visiem mūsu patērētājiem. Nepatīkamākais šajā situācijā bija tas, ka mēs ar Gazprom šo līgumu parasti parakstījām gada beigās, kad visiem siltumražošanas uzņēmumiem budžeti jau ir gatavi, bet mēs tiem nevarējām pateikt, cik būs jāmaksā par gāzi. Pašiem mums bija budžets bez pareizas gāzes iepirkšanas cenas. Regulatoram iesniedzām tarifu projektu apJauno gadu, kas nozīmē, ka reāli jaunos tarifus varējām piemērot, sākot ar maiju. Tādējādi LG kā kompānija un arī mūsu patērētāji bija ļoti sliktā stāvoklī. Tagad beidzot izdevās pārliecināt Gazprom, lai mums iedod tādu formulu, kas darbotos vismaz trīs gadus.

Janvārī zemāki siltumenerģijas tarifi spēkā stāsies astoņiem komersantiem, bet deviņiem komersantiem, kuriem iepriekšējos mēnešos tarifs samazinājies, nedaudz palielināsies.

Vienlaikus kopumā siltumenerģijas tarifi 2024.gada janvārī būs būtiski zemāki nekā 2023.gada janvārī. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) turpina ik nedēļu saņemt izvērtēšanai jaunus tarifu projektus.

“Lielākajā daļā apdzīvoto vietu siltumenerģijas tarifu līmenis Latvijā šobrīd ir salīdzinoši līdzīgs. Vienlaikus siltumenerģijas tarifi stabilizējušies līmenī, kas ir daudz augstāks nekā bija pirms diviem gadiem, bet būtiski zemāks – dažviet pat divas reizes un vairāk – nekā pirms gada. Salīdzinājumam, piemēram, ja 2023.gada janvārī vidējais siltumenerģijas cenas līmenis bija ap 130,00 EUR/MWh, tad 2024.gada janvārī tas būs ap 90,00 EUR/MWh,” stāsta Enerģētikas departamenta direktors Jānis Negribs.

No Rīgai tuvējām pilsētām sērijveida dzīvokļu vidējā cena šā gada februārī ir samazinājusies Jūrmalā, Kauguros, bet citur tā ir nedaudz palielinājusies, rēķina kompānija Arco Real Estate.

Kauguros mēneša laikā vidējā sērijveida dzīvokļu cena ir samazinājusies par 1 %, un šobrīd tā ir 425 eiro/m2. Salīdzinot 2010.gada februāra cenu ar vidējo cenu, kāda ir bijusi 2009.gada sākumā, tās ir par 47% zemāka. Dārgākie dzīvokļi Kauguros ir 103. sērijas ēkās, bet lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās un mazģimeņu mājas.

Jelgavā februārī kompānija konstatējusi vidējās dzīvokļu cenas palielināšanos par 3 %. Šajā pilsētā neliels cenu pieaugums vērojams jau otro mēnesi. Pašlaik tur sērijveida dzīvokļu vidējā cena ir 314 eiro/m2. Salīdzinot šo cenu ar līmeni, kāds bijis pagājušā gada pašā sākumā, tā ir par 57 % zemāka. Dārgākie Jelgavā bija dzīvokļi 104.sērijas ēkās, bet lētākie dzīvokļi — Hruščova laika mājās.

Latvijā tirdzniecības tīklu internetveikalos dārgākās preces ir mazumtirdzniecības tīklā "Rimi", liecina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) apkopotā informācija.

AREI kopumā ir izvērtējis piecu tirdzniecības ķēžu internetveikalu piedāvājumus, tostarp "Rimi", "Barbora.lv", kas piedāvā produkciju no tirdzniecības tīkla "Maxima", "LaTS" internetveikalu, tīkla "TOP!" tirdzniecības vietni, kā arī "Citro" internetveikalu, kas apkalpo klientus Rēzeknes, Krāslavas un Ludzas apkaimē.

Datu apkopojumā analizēti 139 izvēlēti pārtikas produkti, tostarp virkne Latvijā ražotu produktu. No 139 produktiem "Rimi" tīklā nebija pieejami septiņi, "Barbora.lv" - deviņi, "LaTS" tīklā - 48 produkti, "TOP!" - 50 produktu, bet "Citro" e-platformā iztrūka 84 no aplūkotajiem pārtikas produktiem.

AREI: Baltijā Rimi tīklā visdārgākās preces ir Latvijā, bet Maxima tīklā - Lietuvā 

Starp Baltijas valstīm "Rimi" mazumtirdzniecības tīklā visdārgākās pārtikas preces ir Latvijā,...

No 139 produktiem "Rimi" tīklā dārgākie bija 84 produkti, kamēr lētākie - 16, bet vidējais cenu līmenis "Rimi" e-veikalā bija 21 produktam. "Barbora.lv" klāstā dārgāki salīdzinājumā ar citiem tirdzniecības tīkliem bija 54 produkti, lētāki - 22, bet vidējā cenu līmenī bija 45.

Savukārt "LaTS" tirdzniecības platformā dārgākā cena bija 13 produktiem, kamēr lētākā - 69. Vēl astoņi produkti bija vidējā cenā. Turpretī "TOP!" internetveikalā dārgākie bija 30 produkti, savukārt lētākā cena bija 22 pārtikas precēm, kamēr vidējā cena - 28.

Tikmēr "Citro" e-veikalā dārgākie produkti reģistrēti sešos gadījumos, lētākie - 19, bet vidējā cenu līmenī - 27.

Tāpat konstatēti gadījumi, kad tirdzniecības platformās konkrētā produkta cena ir vienāda. Piemēram, "Rīgas miesnieka" cīsiņi "Rakveres" 500 gramu iepakojumā datu ievākšanas brīdī četros e-veikalos maksāja 3,79 eiro, kamēr vienā platformā tie nebija pieejami. Tāpat arī "Limbažu piens" plūmju jogurts 320 gramu iepakojumā visās tirdzniecības ķēdēs, kurās šis produkts bija pieejams, maksāja 1,05 eiro, jogurts "Baltais" ar musli - 1,05 eiro, "Baltais" biezpiena sieriņi "Skudrupūznis" - 0,42 eiro un tamlīdzīgi. Šādi gadījumi konstatēti kopumā 13 reizes.

AREI dati liecina, ka ir arī gadījumi, kad cena kādam pārtikas produktam vairākās tirdzniecības vietnēs ir vienāda, kamēr citā atšķirīga, piemēram, "Jaunpils" pilnpiena biezpiens "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" maksāja 2,55 eiro, kamēr citviet - 2,19 eiro un mazāk.

Ierēķinot iztrūkstošās preces, "Rimi" tīkla interneta veikalā preces visdārgākās bija 63,6% gadījumu, "Barbora.lv" - 41,5%, "LaTS" - 14,3%, "TOP!" - 33,7%, bet "Citro" - 10,9%.

Aplūkojot datus par pārtikas grupām, cita starpā piens cenu apkopojumā analizēts ar septiņiem produktiem, tostarp iekļauti AS "Tukuma piens" zīmola "Baltais" produkti, koncerna "Food Union" pārstāvētais "Limbažu piens", Lietuvā ražotās "Annele" produkcija un poļu izcelsmes "Marge".

No septiņiem produktiem "Rimi" tīklā visdārgākais piens bija trijos gadījumos, vidējā cenā - divos gadījumos, bet vēl divi no produktiem internetveikalā nebija pieejami. Turpretī "Barbora.lv" bija pieejami visi attiecīgie piena veidi, no kuriem trīs bija lētākie, bet viens - dārgāks nekā citviet. Savukārt "LaTS" tīklā no sešiem pieejamiem piena veidiem četri bija lētākie, kamēr divi - dārgākie. "TOP!" tīklā bija pieejami divi piena veidi, no kuriem viens bija lētākais, bet otrs bija vidējā cenu līmenī, kamēr "Citro" veikalā no diviem pieejamiem piena veidiem abi bija starp dārgākajiem.

Arī maizes kategorijā, kur aplūkoti 13 produkti, "Rimi" e-veikalā tā bija dārgākā - kopumā desmit gadījumos, seko "Barbora.lv" ar pieciem dārgākajiem produktiem no 11 un "TOP!" ar četriem dārgākajiem produktiem no internetveikalā pieejamajiem septiņiem. "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" pieejamajā klāstā katrā divi produkti atzīti par lētākajiem, vēl viens produkts visos trijos internetveikalos maksāja līdzvērtīgi.

Vienlaikus "LaTS" tīklā no izvēlētajiem maizes produktiem bija pieejami seši, no kuriem pieci atzīti par lētākajiem. Tikmēr "Citro" tīmekļvietnē bija pieejami septiņi maizes veidi, no kuriem par dārgāko atzīts viens, bet par lētākajiem - trīs.

Maizes grupā AREI iekļāvis AS "Latvijas maiznieks", gan AS "Hanzas maiznīca", SIA "Fazer Latvija", zemnieku saimniecības "Ķelmēni", SIA "Dona" un SIA "Lāči" produkciju.

Gaļas izstrādājumu, tādu kā desu un cīsiņu, kategorijā kopumā aplūkoti desmit produkti, kurus ražojuši SIA "HKScan Latvia" AS "Jelgavas gaļas kombināts", SIA "Gaļas nams "Ādaži"" un citi.

No desmit produktiem "Rimi" tīkla e-veikalā par dārgākajiem atzīti septiņi, "Barbora.lv" - viens no desmit pieejamiem, "LaTS" - viens no četriem, "TOP!" - viens no septiņiem, bet "Citro" - divi no pieciem.

AREI ir Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārraudzīta iestāde. Institūtu izveidoja Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un Latvijas Valsts augļkopības institūta reorganizācijā.

Rīgai tuvākajās pilsētās lētākie dzīvokļi ir Jelgavā, dārgākie — Salaspilī.

Arco Real Estate septembra sērijveida dzīvokļu tirgus pārskata dati liecina, ka Kauguros, Jelgavā, Salaspilī un Ogrē vidējās cenas septembrī nav mainījušās vai ir nedaudz samazinājušās.

Salaspilī un Ogrē dzīvokļu cenas septembrī īpaši nav mainījušās. Salaspilī dzīvoklis vidēji maksājot 414 eiro/m2, bet Ogrē — 392 eiro/m2. Kopš gada sākuma cenas Salaspilī ir samazinājušās vidēji par 53.7 %, bet Ogrē — par 54.5 %. Šajās pilsētās lētākie dzīvokļi ir atrodami Hruščova laika mājās, bet dārgākie — 103. sērijas ēkās.

Jelgavā joprojām vērojams vislielākais cenu kritums, informē Arco Real Estate. Septembrī cenas ir samazinājušās vidēji par 3.4%, bet, salīdzinot ar 2009.gada sākumu, tās ir par 59 % zemākas. Šobrīd dzīvokļi Jelgavā vidēji maksā 302 eiro/m². Dārgākie tur bijuši mājokļi 104. sērijas ēkās, bet lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās.

Rīgai tuvākajās pilsētās dzīvokļu cenas nav mainījušās Jelgavā un Ogrē, savukārt Jūrmalā, Kauguros, un Salaspilī tās ir mazliet palielinājušās.

Tas izriet no kompānijas Arco Real Estate 2009. gada decembra dzīvokļu tirgus apskata.

Kompānija ziņo, ka mēneša laikā (decembris pret novembri) sērijveida dzīvokļu vidējā cena Kauguros ir palielinājusies par 1 %. Tāds pats pieaugums bijis dzīvokļu cenām Salaspilī.

Pašlaik Kauguros dzīvokli var iegādāties vidēji par 419 eiro/m2. Salīdzinot 2009.gada decembra cenu ar cenu 2009.gada sākumā, tā ir par 48 % zemāka. Dārgākie Kauguros ir dzīvokļi 103. sērijas ēkās, savukārt lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās un t.s. mazģimeņu projektu mājas.

Salaspilī vidējā cena decembrī bijusi 414 eiro/m², un, salīdzinot ar cenu 2009.gada sākumā, tā ir par 53 % zemākas. Dārgākie Salaspilī bija 103.sērijas ēku dzīvokļi. Savukārt lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās.

Kopš šā gada sākuma ārpus Rīgas straujāk ir kritušas sērijveida dzīvokļu cenas Jelgavā — teju uz pusi, liecina Arco Real Estate aprēķini.

Salīdzinot vidējās cenas aprīlī ar vidējām cenām martā, Jelgavā tās ir samazinājušās vidēji par 8 %, bet, salīdzinot aprīļa cenas ar 2009. gada sākumu, tās ir par 49 % zemākas. Vidēji dzīvokļi Jelgavā aprīlī maksājuši 377 eiro/m². Dārgākie Jelgavā tāpat kā galvaspilsētā bija dzīvokļi 104. sērijas ēkās, bet lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās.

Salīdzinot vidējās cenas aprīlī ar vidējām cenām šā gada martā, Kauguros tās ir samazinājušās par 8 %, sasniedzot 472 eiro/m². Salīdzinot ar 2009. gada sākumā fiksētajām vidējām cenām, tās ir par 42 % zemākas. Dārgākie Kauguros arvien ir dzīvokļi 103. sērijas ēkās, bet lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās un t.s. mazģimeņu māju projektos.