Valdībai ātrāk jātiek skaidrībā par holdingfonda pārvaldītāju, citādi ražotāji ilgi neredzēs 200 milj. eiro atbalstu.

Patlaban risinās cīņa starp Ekonomikas ministrijas (EM) pārraudzībā esošo Latvijas garantiju aģentūru (LGA) un Finanšu ministrijai (FM) pakļauto Hipotēku banku par to, kura būtu atbilstošākā pārvaldītāja holdingfondam, ar kurā paredzētiem finanšu instrumentiem 2007. - 2013. gadam atvēlēti 200 milj. eiro. Šie līdzekļi pamatā iecerēti ražošanas un eksporta uzņēmumu atbalstam, tā LGA vadītāja Lita Kalniņa. Db jau rakstīja (21.03.), ka runa bija par trīs iespējamiem holdingfonda menedžeriem, no kuriem viens varētu būt arī Eiropas investīciju fonds (EIF), kas gan būtu dārgi. L. Kalniņa pastāstīja, ka par pārvaldītāju tiks izvēlēta nacionālā institūcija. EM ir sagatavojusi MK noteikumus "Kārtība, kādā piešķir ES fondu līdzfinansējumu ieguldījumu fondam", saskaņā ar kuriem fonda funkcijas tiktu deleģētas LGA. "Ja runā par skatījumu, tad ne atbalstu, ne neatbalstu," tā Hipotēku bankas vadītājs Inesis Feiferis, norādot, ka, gatavojot jautājumus par to, ka holdingu turēs LGA, būtu vēlams izskatīt opciju menedžera funkciju uzticēt Hipotēku bankai. Pastāv aizdomas, ka EM iecere var arī nerealizēties, jo FM, kas noteikumu virzīšanas laikā var sniegt savus priekšlikumus, apskata arī Hipotēku banku kā menedžeri holdingfondam. Galīgais lēmums ir valdības rokās. "No vienas puses, LGA dara, bet nezina, priekš kam, jo, ja koncepcijā ierakstīs Hipotēku bankas vārdu, mēs būsim brīvi," pieļauj LGA vadītāja.

Par menedžeri plānotajiem holdingfonda līdzekļiem ap 200 milj. eiro varētu kļūt Hipotēku banka, kura iebilst pret šo funkciju nodošanu Eiropas institūcijām. Ja pārvaldi uzticētu vienam no iespējamiem pretendentiem - Eiropas investīciju fondam - tas administrācijas izmaksās varētu prasīt līdz 2% no fonda aktīviem, kas ir ap 4 milj. Ls, zināja teikt Hipotēku bankas vadītājs Inesis Feiferis.

Ja topošā holdingfonda pārvaldi uztic ārvalstu institūcijām, tad programmu apguvējiem un līdz ar to uzņēmējiem jārēķinās ar lielu birokrātiju un ilgāku līdzekļu apguvi, arī valsts apliecinās savu nespēju ekonomiski efektīvi izmantot tai paredzētos ES struktūrfondus un valsts budžeta līdzfinansējumu. Kopumā iesaistītās institūcijas apsveic atbildīgo ministriju ieceri vienā holdingfondā apvienot daļu (aptuveni trešdaļu) no uzņēmumiem domātajiem ES struktūrfondu līdzekļiem 2007.-2013. gadam - ap 200 milj. eiro. Paredzēts, ka holdingfondā ieskaitīs līdzekļus, lai no tā kā vienota finanšu resursu avota līdzekļus novirzītu operacionālo programmu ietvaros paredzēto programmu realizācijai, piem., riska investīciju, garantiju, aizdevumu un pilsētattīstības fondos. ·ādu iespēju paredz ES Komisijas regula, un par to atbilde Latvijas valstij jāsniedz jau līdz aprīlim.

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) pērn piecu programmu ietvaros sniegusi atbalstu uzņēmējiem, kuri vēlējušies paplašināt savu darbību vai uzsākt to, izsniedzot garantijas 54,3 miljonu eiro apmērā, informē LGA pārstāvji.

Kopumā atbalstu ieguva 244 uzņēmumi. LGA pērn uzrādījusi teicamus darbības rezultātus, sasniedzot 2,597 miljonu eiro neto peļņu, kas ir par 1,09 miljoniem eiro vairāk nekā 2013.gadā.

Pagājušajā gadā lielākais līdzekļu apjoms jeb 38,8 miljoni eiro, kas ir par 80% vairāk nekā 2013. gadā, tika novirzīts kredītu garantijām. 2014.gadā tika izsniegtas 186 kredītu garantijas 149 uzņēmumiem, kas tiem ļāva no kredītiestādēm saņemt papildus finansējumu 66,1 miljona eiro apmērā savas darbības attīstīšanai vai uzsākšanai.

SIA Latvijas Garantiju aģentūras valdes priekšsēdētājs Klāvs Vasks norāda, ka pagājušā gada darbības rezultāti liecina, ka LGA, tikai 22 speciālistu sastāvā, spēj veiksmīgi, izmantojot mūsdienu finanšu instrumentus, nodrošināt Latvijas uzņēmējiem nepieciešamo atbalstu, attiecīgi arī stabilāku pamatu zem kājām, ja tie izlēmuši paplašināt savu darbību, vai arī, kas attiecas uz jauniem uzņēmējiem, to uzsākt. Pērn uzsākta jauna programma, atlasot finanšu starpniekus, mikro aizdevumu izsniegšanai.

Valsts attīstības institūcijai ir jābūt aģentūrai, nevis bankai, lai nerodas atsevišķi izdevumi, kas saistīti ar bankas darbību, šādu viedokli pauž Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) direktors Ivars Golsts.

Jau ziņots, ka 2011.gada pavasarī Finanšu ministrija prezentēja piedāvājumu attīstības finanšu institūcijā apvienot Latvijas Hipotēku un zemes bankas (Hipotēku banka), LGA, Lauku attīstības fonda (LAF) un Vides investīciju fonda programmas. Ministru kabinets šā gada 17.janvārī nolēma turpināt sarunas par Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanu.

Golsts norādīja, ka Latvijā ir nepieciešama vienota attīstības institūcija, kas nodarbojas ar dažādiem finanšu instrumentiem. Viņaprāt, apvienot visas tās funkcijas, ar kurām nodarbojas LGA, Hipotēku bankas attīstības daļa, LAF un dažas citas programmas, būtu loģiski.

Valdība šodien pieņēma noteikumus, kas regulēs kārtību, kādā Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) izsniedz garantijas finanšu pakalpojumiem, kurus komersantiem sniedz bankas.

LGA garantijas uzņēmēji varēs saņemt tādu pakalpojumu kā aizdevumi investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem saņemšanai, kā arī faktoringa izmantošanai.

Finanšu pakalpojumu sniedzēji, kas komersantiem izsniegs kredītus ar LGA garantijām, par to slēgs civiltiesiskus līgumus ar LGA. Pamatojoties uz noslēgtajiem sadarbības līgumiem, finanšu pakalpojuma sniedzēji LGA iesniegs pieteikumu garantijas saņemšanai, kā arī citus LGA pieprasītos dokumentus kredītriska novērtēšanai.

Savukārt LGA, pamatojoties uz finanšu pakalpojumu sniedzēju pieteikumu un iesniegtajiem dokumentiem, izsniegs garantiju vai noraidīs garantijas pieprasījumu.

Par garantijas izsniegšanu LGA aprēķinās vienreizēju vai ikgadēju garantijas prēmiju. Garantijas prēmiju apmaksās finanšu pakalpojuma sniedzējs, kas, savukārt, garantijas prēmiju iekasēs no komersanta.

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) kavējas paziņot rezultātus konkursā, kurā tiek izraudzītas trīs vadības komandas, kas nodrošinās 28 miljonus latu vērtu riska kapitāla fondu darbību un veiks ieguldījumus Latvijas uzņēmumos.

Kā ziņots, iepriekš konkursa rezultāti tika gaidīti novembra beigās, savukārt līdz gada beigām bija iecerēts noslēgt līgumus ar uzvarētājiem. «Galīgie rezultāti par konkursa uzvarētājiem gaidāmi novembra beigās vai decembrī, attiecīgi līgumu slēgšana un fondu izveidošana plānota līdz šā gada beigām,» pērn skaidroja LGA Riska kapitāla un aizdevumu fondu daļas vadītājs Krišjānis Zariņš.

Savukārt tagad Zariņš portālam Nozare.lv norāda, ka trīs riska kapitāla fondu pārvaldītāji, ātrākais, varētu tapt zināmi šomēnes, bet februāra beigās vai marta sākumā varētu parakstīt līgumus, turklāt ar nosacījumu, ka rezultāti netiks apstrīdēti.

Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmums aizliegt Latvijas Garantiju aģentūrai (LGA) slēgt līgumus riska kapitāla jomā ir spilgts apliecinājums tās vadības nekompetencei, uzskata SIA EIF komanda līdzīpašnieks Viesturs Tamužs.

Viņš norādīja, ka tautsaimniecības atbalsta instruments, kuram vajadzēja sākt darboties 2011.gadā, LGA neprofesionalitātes dēļ vēl joprojām nav pieejams uzņēmējiem.

«Gan ilgais un mokošais gatavošanās process, gan ārkārtīgi savdabīgais nolikums, gan uzvarētāju noskaidrošana, kura ilgst jau pusgadu, mūsuprāt, ir apliecinājumi tam, ka LGA nav spējīga kvalitatīvi noorganizēt šādu konkursu,» uzsvēra Tamužs.

Tāpēc EIF komanda vēlas aicināt Ekonomikas ministriju vēlreiz pārskatīt konkursa nolikumu gan daudzo formālo kļūdu un neveiklību dēļ, gan tādēļ, ka tas konceptuāli neatbilst ne Nacionālā attīstības plāna, ne Ekonomikas ministrijas norādē, par Latvijas tautsaimniecības prioritātēm.

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izstrādājusi Akselerācijas fondu programmu, kurā tehnoloģiju intensīviem uzņēmumiem būs pieejami 30 miljoni eiro, piektdien informatīvā pasākumā uzņēmējus informēja LGA pārstāvji.

Akselerācijas fondu programma izstrādāta, jo LGA konstatējusi, ka tehnoloģiju intensīviem uzņēmumiem ir nepietiekams finansējums pirms sēklas un sēklas posmā, kā arī trūkst alternatīva finansējuma uzņēmumiem agrīnā stadijā.

Akselerācijas fondu programma paredz konkursa kārtībā izraudzīt divus akseleratora fondus, kuru mērķis būs palīdzēt izveidot veiksmīgus uzņēmumus ar lielu izaugsmes potenciālu tehnoloģiju ietilpīgās nozarēs. Tāpat šiem fondiem būs jāattīsta jaunu uzņēmumu ekosistēma Latvijā un potenciāli jāpiesaista komandas no citām valstīm. Paredzams, ka fondu darbības rezultātā tiks radīts reģionāla mēroga un nozīmes tehnoloģisko iesācējuzņēmumu akselerācijas centrs.

Uz 28 miljonu latu vērtā riska kapitāla pārvaldību patlaban pretendē personu apvienība Jānis Skutelis, Ģirts Milgrāvis, Jānis Liepiņš, SIA ZGI Capital un SIA Capitalia Investīciju Pārvalde, liecina Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) informācija.

Atlasot trīs pretendentus no vienpadsmit, noslēdzies riska kapitāla pārvaldības komandas izvēles pirmais posms.

Izraudzītās vadības komandas pēc konkursa noslēgšanās nodrošinās jaunizveidoto riska kapitāla fondu darbību un veiks ieguldījumus Latvijas mikro, mazos un vidējos uzņēmumos ar augstu izaugsmes potenciālu, kuru saimnieciskās darbības vieta ir Latvijā, skaidro LGA. Jaunie fondi attīstīs riska kapitāla nozari Latvijā, papildinot jau esošo LGA riska kapitāla fondu piedāvājumu.

Šie riska kapitāla fondi tiks finansēti no Eiropas Savienības struktūrfondu aktivitātes «Ieguldījumu fonds investīcijām garantijās, paaugstināta riska aizdevumos, riska kapitāla fondos un cita veida finanšu instrumentos», ko LGA pagājušā gada 1. janvārī pārņēma no Eiropas Investīciju fonda. Paredzēts, ka kopējais šo fondu ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumos sasniegs līdz 40 miljoniem eiro (aptuveni 28 miljoniem latu).

Latvijas Garantiju aģentūras jaunās interneta mājas lapas www.lga.lv pilnveidošanas mērķis ir nodrošināt uzņēmējiem pārskatāmāku un saprotamāku shēmu, informācijas iegūšanai par tiem atbalsta instrumentiem un programmām, kurus piedāvā LGA, Db.lv informēja aģentūras pārstāvis Krišjānis Zariņš.

Kā uzsvēra LGA valdes priekšsēdētāja Lita Kalniņa: "Galvenā jaunās interneta lapas priekšrocība ir strukturētība, kas ievieš lielāku skaidrību par LGA piedāvātajām garantijām. Nozīmīgākās mājas lapas sastāvdaļas ir informācija par aizdevuma, līzinga garantijām un riska kapitālu. Kā arī jauni izveidotā sadaļa- līzinga garantijas, kas ir arī pilnīgi jauns LGA piedāvātais kapitāls."

Atšķirībā no iepriekšējās versijas jaunā mājas lapa dod iespēju ikvienam interesentam reģistrēties jaunumu saņemšanai savā e-pastā par interesējošo tēmu- aizdevuma, finansu līzinga garantijām un riska kapitālu. Lapa pieejama latviešu, krievu un angļu valodās.

SIA Latvijas Garantiju aģentūra kopš 2003.gada kā LR Ekonomikas ministrijas pārraudzības institūcija īsteno tos tautsaimniecības politikā definētos uzdevumus Mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta sektorā, kuri palīdz uzņēmējiem piesaistīt jaunas investīcija savas darbības paplašināšanai. LGA nodrošina mehānismu kā MVU var saņemt reālu finansu atbalstu vai nodrošinājumu inovatīvu biznesa ideju realizācijai un garantiju nodrošinājumu kredīta vai līzinga gadījumos Latvijas komercbankās.

Eiropas Komisija (EK) uzsākusi procedūru par iespējamu līdzekļu atmaksu, ja izrādīsies, ka Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) garantijas sniegusi nevis uzņēmumu attīstības projektiem, bet to izdzīvošanai, svētdien, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums De facto, ziņo BNS.

Tāpat EK neesot mierā arī ar valstij piederošās Latvijas Hipotēku un zemes bankas (Hipotēku bankas) darbu.

Raidījums atzīmē - kopš Latviju ekonomiskās krīzes dēļ pameta eksporta un apgrozāmo līdzekļu kredīta apdrošinātāji, LGA uzņēmusies arī šīs funkcijas, bet, tā kā valstij nav naudas, LGA izmanto Eiropas fondu līdzekļus.

Savukārt EK norādījusi, ka garantijas var tikt sniegtas tikai tiem uzņēmumiem, kuriem ir pozitīva finanšu plūsma, bet šādu uzņēmumu šobrīd Latvijā nav daudz. Raidījums atzīmē, ka EK nav mierā arī ar LGA izvēlēto modeli, kā naudu apsaimniekot. EK ir iebildumi tāpēc, ka LGA vadība nav spējusi paskaidrot, kādiem mērķiem uzņēmēji izmantos garantētos kredītus, tāpat EK paudusi neapmierinātību, jo par Eiropas fondu naudu LGA pirkusi Latvijas valsts vērtspapīrus.

Latvijas Garantiju aģentūra piedāvā jaunus atbalsta instrumentus - aizdevuma garantijas apgrozāmiem līdzekļiem, kas papildinās līdzšinējās aizdevumu garantijas investīciju kredītiem, un finansu līzinga garantijas, kas tiks izmantotas industriāliem darījumiem sadarbībā ar līzinga sabiedrībām, Db.lv informēja aģentūra.

Valsts atbalsta programmu ietvaros to īstenošanu un finansējumu nodrošina Latvijas valsts kopīgi ar finansējumu no Eiropas Reģionālā attīstības fonda.

"Kredītu garantijas kļūst arvien pieprasītāks pakalpojums gan no uzņēmēju, gan no Latvijas komercbanku puses, kas piesaistot LGA garantijas, ļaujot realizēt iesniegtos uzņēmēju projektus. Jau agrāk daudzkārt uzņēmējiem griežoties bankā pēc investīciju kredīta, papildus piesaistāmo investīciju ķīlai tika prasīts arī citāda veida nodrošinājums, kā piemēram, komersanta personīgais galvojums vai hipotēka uz personīgo īpašumu, tad šobrīd bankas jau labprātāk izmanto LGA garantijas, kas pēc savas drošuma pakāpes un formas tiek pielīdzināti valsts galvojumiem. Turpretim līzinga garantijas ideja ir ar savām garantijām samazināsim uzņēmumiem pirmo iemaksu ražošanas iekārtu iegādei ar līzingu, kā arī mazināsim zaudējumus līzinga sabiedrībām neveiksmīgu projektu gadījumos," uzskata LGA valdes priekšsēdētāja Lita Kalniņa.

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) ir piešķīrusi mezanīna aizdevumu 700 000 LVL apmērā SIA Cēsu miesnieks ražotnes iegādei un paplašināšanai.

LGA mezanīna aizdevums, kas izsniegts kopā ar AS Norvik Banka finansējumu, piešķirts lopu kautuves un gaļas pārstrādes attīstīšanai.

Mezanīns Latvijā ir salīdzinoši jauns finanšu instruments. Latvijas uzņēmējiem tas dod iespēju saņemt projekta realizācijai nepieciešamo summu no diviem avotiem – bankas un LGA. LGA aizdevuma daļa ir pakārtota bankas kredītam; tās pamatsumma var tikt atmaksāta jebkurā aizdevuma perioda laikā un pirmos divus gadus uzņēmējam ir jāmaksā samazināta procentu likme. LGA aicina arī citus Latvijas uzņēmumus aktīvi interesēties un izmantot šīs iespējas.

SIA Cēsu miesnieks valdes locekle Līga Langmane norāda, ka valsts un finanšu sektora atbalsts, jo īpaši ar lauksaimniecību saistītām industrijām, ir būtisks tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai. Saņemtais LGA un Norvik Bankas mezanīna finansējums sniedzot SIA Cēsu miesnieks iespēju veidot un attīstīt konkurētspējīgu, efektīvu un produktīvu vietējā kapitāla uzņēmumu, kas saražoto produkciju galvenokārt novirza eksporta tirgos. Uzņēmuma biznesa modeļa veiksmes faktors esot ražošanas apjoms un produkta pievienotās vērtības paaugstināšana, izmantojot vietējos resursus.

SIA Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) šī gada oktobrī ir izsniegusi 100. garantiju daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmā.

LGA garantijas mājokļu siltināšanai ir pieejamas jau pusotru gadu, no 2013. gada maija, kad tika veikti attiecīgi grozījumi Ministru kabineta noteikumos par garantijām komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai. Minētie MK noteikumi nodrošina arī samazinātu garantijas gada maksu mājokļu siltināšanas projektiem - 0,65% apmērā.

Pašlaik siltināšanas programmā tiek novērots ļoti augsts pieprasījums, tā uzlabo iedzīvotāju iespējas saņemt aizdevumu kredītiestādē, renovējot arī tādas mājas, kuru finansēšanu bez šādas garantijas bankas uzskatītu par pārāk riskantu un aizdevumus neizsniegtu. Jāatzīmē, ka garantijas var saņemt tikai tad, ja projekta ietvaros netiek veikta saimnieciskā darbība, bet reālie labuma guvēji projekta īstenošanas rezultātā ir dzīvokļu īpašnieki.

SIA Hansa Internets attīstībai piesaistīto kredītu nevar izmantot, jo Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) pārtraukusi garantiju izsniegšanu.

Sākotnēji attīstība finansēta no saimnieciskās darbības naudas plūsmas, izvairoties no ārējiem finansējuma avotiem (kredīts, līzings, investīcijas). Taču šāda veida dzīvošana no «rokas mutē» ne tikai kavēja attīstību, bet arī radīja problēmas uzņēmuma likviditātē. Izstrādāts biznesa plāns, uzņēmumu grupā kopumā 2007. gadā attīstībā ieguldīti ap 100 tūkst. Ls, 2008. gadā - 105 tūkst. Ls. Bez garantijām

Bez garantijām

Kavējas ministrija

Pēc telefoniskas sarunas ar LGA pārstāvi Hansa Internets ieguvis informāciju, ka visi nepieciešamie dokumenti EM ir iesniegti, bet EM kavējas ar to apstiprināšanu. «Mūsu skatījumā valdības darbi ir pilnīgi pretēji vārdiem, ka nepieciešams pēc iespējas ātrāk un vairāk kreditēt uzņēmējdarbību, lai «sildītu ekonomiku»,» uzskata uzņēmējs. Uzņēmums, viņaprāt, kļūst pats par savu un birokrātijas ķīlnieku. «Varētu jau kādu laiku apturēt attīstību, bet ko darīt ar darbiniekiem - atlaist? Nauda projekta rakstīšanai arī iztērēta. Turklāt pašreiz interneta provaidēšanā ir «aizejošā vilciena brīdis» - vēl ir iespēja tajā ielēkt,» skaidro M. Kalniņš. Viņš norāda, ka, liekot klientam, kas pieteicies pakalpojumam, gaidīt rindā uz pieslēgšanu, tas aiziet pie konkurenta, kā arī izplata antireklāmu par uzņēmuma «bankrotēšanas plāniem». Pašreizējā ekonomiskā situācija tā jau neesot medusmaize, un kavēšanās, birokrātiska laika vilkšana ir galīgi nevietā, uzskata uzņēmējs.

Stabilizējoties situācijai tautsaimniecībā, šī gada pirmajā pusgadā krities pieprasījums pēc garantijām grūtībās nokļuvušajiem uzņēmumiem un garantijām pamatsummas kredītbrīvdienu piešķiršanai, liecina SIA Latvijas Garantijas aģentūra (LGA) darbības rezultātu pārskats.

Savukārt ievērojami pieaudzis pieprasījums pēc garantijām jauniem darījumiem, bet interese par eksporta garantijām joprojām esot viduvēja. Līdz šī gada nogalei Latvijas eksportētāji var saņemt LGA garantijas eksporta darījumiem uz visām pasaules valstīm, tajā skaitā uz ES un OECD dalībvalstīm.

«Mainoties situācijai tautsaimniecībā, LGA darbā aktualizējas jauni atbalsta veidi. Garantijas grūtībās nokļuvušajiem uzņēmējiem un kredītbrīvdienām vairs neizsniegsim, bet strādāsim pie jaunu un perspektīvu projektu atbalstīšanas, turpinot izsniegt garantijas jauniem aizdevumiem un ekporta darījumiem. Vienlaikus sekmējam banku mikrokreditēšanas stimulēšanu, izstrādājot mikrokredītu portfeļgarantiju sistēmu,»skaidro LGA direktors Ivars Golsts.

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) ieviesusi jaunu pakalpojumu uzņēmējiem – LGA atzinuma vēstuli pirms vēršanās komercbankā pēc kredīta, informēja Ekonomikas ministrijas pārstāvji.

Atzinuma vēstule ne tikai mazinās komercbanku šaubas par LGA garantijām atbilstošajiem projektiem, kuru finansēšanai tās ir būtisks nosacījums, bet arī atvieglos komercbankām izvērtēšanas procesu.

«Garantiju aģentūras atzinuma vēstuļu izsniegšana ir vēl viens solis pretī uzņēmējiem, kas veicinās valsts atbalsta pieejamību garantiju veidā un līdz ar to - kredītresursu piesaistīšanu pašreizējā ekonomiskajā situācijā,» uzsver ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Kopš pagājušā gada aprīļa komersantiem ir pieejamas LGA izsniegtās garantijas uzņēmumu konkurētspējas celšanai – komersanti, vēršoties komercbankās ar lūgumu saņemt aizdevumu komercdarbības attīstībai, nepietiekoša nodrošinājuma gadījumā var saņemt LGA garantiju.

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) ir noslēgusi eksporta garantijas līgumu ar Cido Grupu par piegādēm Ukrainas partneriem par kopējo summu 54 000 eiro. Cido Grupai šis ir pirmais eksporta garantiju līgums ar LGA, bet kopējais LGA izsniegto eksporta garantiju apjoms šogad sasniedz 537 tūkst. latus, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Iespēja saņemt eksporta garantiju no LGA mums ļauj meklēt arvien jaunus eksporta tirgus, kuros mūsu produkcijas pircējiem var būt salīdzinoši augstāki komerciālie vai politiskie riski. Bez LGA atbalsta tas nebūtu iespējams,» skaidro Cido Grupa pārstāve Inese Lielpinka.

LGA direktors Ivars Golsts norāda, ka aģentūras «mērķis šogad ir izvērst mūsu partneru loku, tādējādi veicinot Latvijas ražotāju eksportspēju».

Izsniedzot eksporta kredīta garantiju, LGA uzņemas saistības atlīdzināt eksportētājam (vai eksportētāju finansējošai bankai vai faktoringa sabiedrībai) zaudējumus, kas rodas, ja iestājas kāds no komerciālajiem vai politiskajiem riskiem un ārvalstu pircējs neveic atlikto maksājumu par piegādātajām precēm un/vai pakalpojumiem eksporta līgumā noteiktajā atliktā maksājuma termiņā.

Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) Iepirkumu komisija, ņemot vērā Iepirkumu Uzraudzības biroja norādījumus par kritēriju piemērošanu, ir pārvērtējusi konkursa rezultātus par jaunu riska kapitāla fondu vadības komandu izvēli un pieņēmusi lēmumu par trīs pretendentu uzaicināšanu uz nākamo kārtu.

Kā informēja LGA pārstāve Gerda Štokmane, uzaicinātie ir personu apvienība «Jānis Skutelis, Ģirts Milgrāvis, Jānis Liepiņš», SIA ZGI Capital un personu apvienība «Ēriks Fricsons, Jānis Leimanis, Zigmārs Reklaitis, Andris Keziks».

Fondu pārvaldītāji tika izvēlēti, ņemot vērā kritērijus par zināšanām un iepriekšēju investīciju pieredzi, kas atbilstoša plānotā fonda investīcijām. Tāpat tika ņemts vērā, vai pretendenti ir veikuši riska kapitāla investīcijas pēdējo piecu gadu laikā un vai dalībnieku pieredze ir bijusi veiksmīga; dalībnieku piesaistīto privāto investoru finansējuma apjomu pārvaldē, kas ir ieguldīts riska kapitāla investīcijās pēdējo desmit gadu laikā; investīciju stratēģijas detalizācija un atbilstība tirgus situācijai.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) ir atzinis par nepamatotām iesniegtās sūdzības, tādejādi atļaujot SIA Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) turpināt sarunu procedūru un slēgt līgumus ar konkursa rezultātā noteiktajām trīs riska kapitāla fondu vadības komandām, informēja LGA pārstāve Gerda Štokmane.

Līgumus LGA varēs slēgt ar personu apvienību Jānis Skutelis, Ģirts Milgrāvis, Jānis Liepiņš, SIA ZGI Capital un personu apvienību Ēriks Fricsons, Jānis Leimanis, Zigmārs Reklaitis, Andris Keziks.

Konkursa vērtēšanā piedalījās ekspertu komanda no Eiropas investīciju fonda, kas sniedza savu atzinumu par visiem pretendentiem, kā arī papildus tam LGA sadarbībā ar auditorfirmu KPMG veica katra pretendenta vadošo darbinieku padziļinātu izpēti.

Neraugoties uz to, ka Latvijas Riska Kapitāla asociācija (LVCA) ir atzinusi, ka konkurss organizēts profesionāli, pēc rezultātu paziņošanas tika iesniegtas pārsūdzības, tostarp viena komanda to iesniedza divreiz. Nepamatota sūdzību iesniegšana kavē iepirkuma noslēgšanu, neveicina riska kapitāla nozares attīstību un jaunu investīciju iepludināšanu Latvijas tautsaimniecībā, norāda LGA.

Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) pamatkapitāls palielināts par 20 milj. Ls. Tagad tas ir 38.55 milj. Ls.

To liecina paziņojums, kas publicēts oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Jāatgādina, ka LGA pamatkapitāla palielināšana ir daļa no vairāk nekā 600 milj. Ls vērtā uzņēmējdarbības stimulēšanas plāna, jo tādējādi palielināsies garantiju apjoms, ko aģentūra varēs izsniegt uzņēmēju ņemtajiem kredītiem.

LGA direktors Ivars Golsts iepriekš intervijā žurnālam Saldo atzina: «Plānojam, ka, palielinot LGA pamatkapitālu par 20 milj. Ls, varēsim izsniegt garantijas aptuveni 100 milj. Ls apmērā. Protams, garantiju kopapjoms lielā mērā būs atkarīgs no situācijas finanšu tirgū un tautsaimniecībā kopumā, kā arī faktoriem, kas nosaka garantiju riskantumu. Tas ir, LGA var izsniegt lielāku daudzumu mazāk riskantu garantiju vai mazāku daudzumu garantiju, bet riskantākiem projektiem.»

Līdz šā gada beigām SIA Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) var garantēt eksporta darījumus visā pasaulē. Taču, sākot ar nākamo gadu, visticamāk, vairs nebūs iespējams atbalstīt eksportu uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, intervijā žurnālam Lietišķā Diena norādījis LGA direktors Ivars Golsts.

Viņš skaidro, ka Latvija ir vienā «klubā» ar citām ES valstīm un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) valstīm, kas savstarpēji vienojušās nesniegt valsts atbalstu savam eksportam uz citām šīs vienošanās valstīm. Atļauja tomēr atbalstīt eksportu uz ES un ESAO esot īslaicīgs krīzes laika pasākums.

Līdzās tam LGA būtībā esot darbojies jomās, kurās vērojamas tirgus nepilnības. Ņemot vērā, ka attiecīgajā jomā pietiekami labi darbojas apdrošinātāji, LGA līdzdalība tajā vairs neesot nepieciešama, norāda I.Golsts.

Jāatgādina, ka ar 1. jūliju LGA sāka sniegt īstermiņa kredīta garantijas uzņēmējiem, kuri eksportē arī uz ES un atsevišķām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīm.

Uz ilgi gaidītajām eksporta garantijām Latvijas Garantiju aģentūrā (LGA) pagaidām nav saņemts neviens uzņēmēju pieteikums.

To Db.lv apstiprināja LGA direktors Ivars Golsts, taču viņš uzsvēra, ka šis fakts nav ne ārkārtējs, ne pārsteidzošs, jo eksporta garantijas uz trešajām valstīm, kas nav ES dalībvalstis, uzņēmējiem ir pieejamas tikai kopš 1. jūnija. «Uzņēmējiem vajag vismaz nedēļu laika, lai sagatavotu nepieciešamo dokumentu paketi. Ja nākamās nedēļas beigās vēl arvien nebūs neviens pieteikums, tad varētu sākt domāt, kas un kāpēc,» tā I. Golsts.

Eksporta kredīta garantija ir LGA uzLGA direktors Ivars Golsts (Foto: Elīna Kursīte, DB)ņemtas saistības atlīdzināt eksportētājam (vai eksportētāju finansējošai bankai vai faktoringa sabiedrībai) zaudējumus, kas rodas, ja iestājas kāds no komerciālajiem vai politiskajiem riskiem un ārvalstu pircējs neveic atlikto maksājumu par piegādāto preci un/vai pakalpojumu eksporta līgumā noteiktajā atliktā maksājuma termiņā. Eksporta kredīta garantija sedz līdz 90 % no atliktā maksājuma apjoma, bet ne vairāk kā 1 milj. eiro vai ekvivalentu citā valūtā. Atliktā maksājuma termiņš nevar pārsniegt 2 gadus.

SIA Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izstrādātās valsts atbalsta programmas ietvaros 2 izsludināts konkurss jaunu riska kapitāla fondu vadības komandu izvēlei. Tas darīts, lai atvieglotu inovatīviem mikro, maziem un vidējiem uzņēmumiem pieeju kapitāla finansējumam un sekmētu jaunu riska kapitāla fondu veidošanos Latvijā.

Konkursa kārtībā tiks izraudzītas līdz trīs vadības komandas, kas nodrošinās jaunizveidoto riska kapitāla fondu darbību un veiks ieguldījumus Latvijas uzņēmumos, liecina informācija LGA mājaslapā. Fondu vadības komandas var pieteikties dalībai konkursā līdz 19.septembrim. Papildus informācija par iepirkuma konkursa noteikumiem pieejama LGA mājaslapā.

Paziņojumā norādīts, ka jaunie fondi veiks ieguldījumus mikro, mazos un vidējos uzņēmumos ar augstu izaugsmes potenciālu, kuru saimnieciskās darbības vieta ir Latvijā. Ieguldījumus līdz vienam miljonam latu vienā uzņēmumā varēs saņemt, lai nodrošinātu finansējumu uzņēmuma produkta vai biznesa idejas sākotnējās koncepcijas izpētei, novērtēšanai un attīstīšanai, produktu izstrādei un sākotnējam mārketingam, uzņēmuma izaugsmei un darbības paplašināšanai, paaugstinot ražošanas jaudas, attīstot noieta tirgus un produktus.

Jaunas garantijas aizņēmumiem grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) no šī gada 1. novembra vairs neizsniegs, bet jau izdalītās garantijas LGA būs jāsedz no saviem līdzekļiem, jo Eiropas Komisija tās atteikusies finansēt.

Šādas izmaiņas šodien atbalstījusi valdība. Līdz šim jau izsniegtās garantijas grozījumi nekādā veidā neapdraudot. LGA gan sniedz arī cita veida garantijas, kuru piešķiršana turpināsies.

Grozījumi nozīmē, ka gadījumos, kad LGA būs jāizmaksā garantijas, šos izdevumus nevarēs uzskatīt par attiecināmajām izmaksām, tātad šo naudu ES neatmaksās.

Kopumā aktivitātē «Garantijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai», kas ir Latvijas un EK domstarpību pamatā, grūtībās nonākušie uzņēmumi saņēmuši kredītu garantijas 6,16 milj. Ls apmērā.

Šīs izmaksas pārņems LGA, kam līdzekļu šim mērķim pietiekot. Finanšu ministrija iepriekš informēja, ka līdz šim tādu uzņēmumu, kas nonākuši grūtībās un saņēmuši LGA garantijas, ir vairāk nekā 20, un kopējais šīm kompānijām izsniegto garantiju apjoms ir 6 milj. Ls.