Libānas galvaspilsētā Beirūtā otrdien notika divi spēcīgi sprādzieni, kuros dzīvību zaudējuši vairāk nekā 100 cilvēki un aptuveni 4000 ievainoti, bet vēl 100 pazuduši bez vēsts, trešdien paziņojis Libānas Sarkanais Krusts.

"Līdz šim vairāk nekā 4000 cilvēku ir ievainoti un vairāk nekā 100 zaudējuši dzīvību. Mūsu komandas turpina meklēšanas un glābšanas operācijas," paziņoja Libānas Sarkanais Krusts.

Beirūtā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku 

Beirūtā pēc spēcīgā sprādziena ostā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku,...

Vairums cietušo guvuši vidēji smagus vai smagus ievainojumus. Daudz cilvēku joprojām ir iesprostoti zem gruvešiem.

Sprādzieni notika ostas rajonā. Otrais sprādziens raidīja debesīs milzīgu oranžu ugunsbumbu, kurai sekoja triecienvilnis, kas izpostīja ostu un ēkas tās apkārtnē, izsitot ēku logus vairāku kilometru attālumā.

Sprādzieni bija ļoti spēcīgi pat pilsētai, kas pieredzējusi pilsoņkaru, pašnāvnieku sprādzienus un Izraēlas bruņoto spēku triecienus. To troksnis bija dzirdams pat Kiprā, kas atrodas Vidusjūrā vairāk nekā 200 kilometru attālumā.

Seismologi sprādzienu radīto satricinājumu pielīdzināja 3,3 magnitūdu stiprai zemestrīcei.

Šorīt no ostas turpina pacelties gaisā dūmi un pilsētas centra ielas ir pilnas drupām, bojātām automašīnām un stikliem.

Libānas premjerministrs Hasans Diabs paziņoja, ka ir eksplodējušas 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā, izraisot "katastrofu jebkurā šī vārda nozīmē".

"Šodien notikušais nepaliks bez atbildības. Tie, kas ir atbildīgi par šo katastrofu, samaksās," televīzijā izsakoties par sprādzieniem, otrdien sacīja Diabs.

Arī Libānas prezidents Mišels Auns pavēstījis, ka sprāgušas 2750 tonnas amonija nitrāta, kas nedroši glabātas noliktavā.

Auns sasaucis trešdien valdības ārkārtas sēdi un paziņojis, ka jāizsludina divu nedēļu ārkārtas stāvoklis.

Libānas Vispārējās drošības dienesta vadītājs Abass Ibrahims iepriekš norādīja, ka sprādzienus varēja izraisīt "ārkārtīgi eksplozīvie materiāli", kas pirms kāda laika konfiscēti uz kāda kuģa un glabāti noliktavā ostā dažu minūšu gājiena attālumā no Beirūtas iepirkšanās un naktsdzīves rajoniem.

Kāds karavīrs no ostas ziņu aģentūrai AFP situāciju tur raksturoja kā katastrofu.

"Uz zemes guļ līķi. Ātrās palīdzības mašīnas turpina savākt mirušos," sacīja karavīrs.

Pie ostas sapulcējušies cilvēki, kuri izmisīgi vēlas iegūt ziņas par saviem tuviniekiem, kas sprādzienu brīdī atradās ostā un tās tuvumā. Arī slimnīcās sapulcējušies cilvēki, cerībā iegūt ziņas par pazudušajiem tuviniekiem.

Valsts Nacionālā ziņu aģentūra sākotnēji vēstīja, ka sprādzienus izraisījis ugunsgrēks pirotehnikas noliktavā pie Beirūtas ostas.

Izraēlas valdības amatpersona apliecināja, ka Izraēlai "nav nekāda sakara" ar šiem sprādzieniem, vēsta AP.

Internetā ievietotās fotogrāfijās bija redzams, ka postījumi nodarīti pat Beirūtas lidostas terminālī deviņus kilometrus no sprādzienu vietas.

Sprādzieni nodarīja postījumus arī ANO miera spēku UNIFIL kuģim, un vairāki to darbinieki tika ievainoti.

Slimnīcas, kas jau bija noslogotas Covid-19 pandēmijas dēļ, tagad tika pārpildītas ar ievainotajiem un Libānas Sarkanais Krusts aicināja nekavējoties ziedot asinis.

Nacionālās aizsardzības padome pasludināja Beirūtu par katastrofas zonu, un premjers Diabs aicināja Libānas sabiedrotos "atbalstīt" valsti un "palīdzēt mums izārstēt šīs dziļās brūces".

Libāna saņēma līdzjūtības apliecinājumus no visas pasaules. Palīdzību piedāvājušas ASV, Francija, Beļģija, Irāna, Persijas līča valstis un pat Libānas galvenā ienaidniece Izraēla.

Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka valsts uz Libānu nosūta glābēju komandu un tonnām medicīniskās palīdzības. Makrona birojs pavēstīja, ka 55 glābēji un mobilā medicīniskā vienība, kas spēj sniegt palīdzību 500 cietušajiem, Beirūtā ielidos trešdienas pēcpusdienā. Glābšanas darbos jau iesaistījušies franču karavīri, kas dien ANO spēkos Libānas dienvidos.

Čehija paziņoja, ka nosūta uz Libānu glābēju vienību ar suņiem, kas specializējusies cilvēku meklēšanā zem gruvešiem.

Libānas prezidents ir izsludinājis valstī trīs dienu sēras.

Ziņojot par sprādzieniem, Libānas laikrakstus šodien rotā tādi virsraksti kā "Apokalipse" un "Lielais sabrukums".

Libānā jau tā valda smaga ekonomiskā krīze, kas pēdējos mēnešos izraisījusi masu protestus. Tikmēr slimnīcās pieaudzis Covid-19 pacientu skaits, un pastāv bažas, ka pēc šīs katastrofas tiks piedzīvots vīrusa uzliesmojums.

Sprādzienos sagruvušas daudzas dzīvojamās mājas, potenciāli atstājot bez pajumtes lielu skaitu cilvēku laikā, kad daudzi libānieši zaudējuši darbu un savus ietaupījumus valūtas krīzes dēļ.

Radušās arī bažas par to, kā Libāna turpinās importu, ja sagrauta tās galvenā osta, un pārtikas nodrošinājumu valstī, kura uzņēmusi vairāk nekā miljonu sīriešu bēgļu.

ASV Lauksaimniecības departamenta rīcībā esošā informācija liecina, ka Libāna importē 80% no tai nepieciešamajiem kviešiem.

Ostas lielāko graudu noliktavu pārvalda Libānas Ekonomikas un tirdzniecības ministrija. Ziņu aģentūras AP video, kas uzņemts ar bezpilota lidaparātu, redzams, ka graudu noliktavas sprādzienos ir bojātas un to saturs sajaucies ar drupām un zemi.

Aplēsts, ka sagrautajās ostas noliktavās glabājās aptuveni 85% no Libānas graudu krājumiem.

ASV prezidents Donalds Tramps, atsaucoties uz ASV ģenerāļu teikto, paziņoja, ka otrdien Beirūtā notikušos sprādzienus izraisījusi "sava veida bumba".

"Tas izskatās pēc šausmīga uzbrukuma," Tramps sacīja reportieriem Baltajā namā. "Es tikos ar dažiem no mūsu dižajiem ģenerāļiem, un viņiem tā šķita."

"Tas nebija rūpnieciskas eksplozijas tipa notikums. Saskaņā ar viņu teikto - un viņiem vajadzētu zināt labāk nekā man - viņi, šķiet, domā, ka tas bija uzbrukums. Jā, tā bija sava veida bumba."'

Tramps arī piedāvāja ASV palīdzību Libānai.

23. martā Bekaas ielejā Libānā nolaupītie Igaunijas velotūristi ir nodoti kādam citam grupējumam un Libānas bruņotie spēki to jau ir izsekojuši, atsaucoties uz Libānas policijas paziņojumu vēsta Igaunijas nacionālā raidsabiedrība ERR.

Libānas policijai pagaidām vēl nav zināms par grupējuma tālākiem plāniem, kā arī nav zināms, kur tieši atrodas nolaupītie Igaunijas iedzīvotāji. «Aizturētie grupējumu locekļi ir atzinušies, ka velotūristus nolaupījuši izpirkuma dēļ,» skaidro Libānas policijas pārstāvji.

Par nolaupīšanas organizēšānu atbildību ir uzņēmusies Libānas Atdzimšanas un reformu kustība, kura norādīja, ka Igaunijas velotūristi ir sveiki un veseli un par savām prasībām tā paziņos vēlāk.

Libānas drošības dienestiem ir izdevies aizturēt vairākus ar nolaupīšanu saistītus cilvēkus. Tomēr nedēļas laikā, kopš Igaunijas velotūristi tika nolaupīti, par to atrašanās vietu joprojām ir daudz neskaidrību.

Savulaik viņš bija ietekmīga persona automašīnu ražošanas nozarē, kuram Japānā bija teju varoņa statusus. Pēc tam viņš kļuva par vienu no visatpazīstamākajiem aizdomās turētajiem. Tagad viņš ir starptautisks bēglis, vēsta BBC.

Bijušais "Nissan" boss, miljonārs Karloss Gosns mēnešiem gatavojās stāties tiesas priekšā saistībā ar apsūdzībām finanšu noziegumos. Vismaz tam japāņu varas iestādes ļāva ticēt.

Viņš aprīlī samaksāja drošības naudu 1 miljarda jenu (8,9 miljoni ASV dolāru) apmērā. Viņu diennakts režīmā uzraudzīja kamera, kas uzstādīta ārpus mājas. Viņa iespējas izmantot tehnoloģijas bija stipri ierobežotas un viņam tika aizliegts izceļot uz ārzemēm.

Taču daudziem par lielu pārsteigumu Jaungada vakarā K. Gosns parādījies Libānā. "Es esmu aizbēdzis no netaisnības un politiskās vajāšanas," liecina viņa paziņojums.

"Tas mums bija milzīgs pārsteigums. Es esmu apmulsis," viņa advokāts Juničiro Hironaka sacījis žurnālistiem Tokijā neilgi pēc tam, kad nākusi klajā informācija par K. Gosna atrašanās vietu. "Es gribu viņam pajautāt: "Kā jūs to varējāt mums nodarīt?""

Lai arī pamiers starp Izraēlu un grupējumu Hizbollah stājies spēkā, eksperti uzsver, ka ANO rezolūcija ir diplomātiski riskanta daudzo neskaidro definīciju dēļ, tāpēc par tās lietderību patiesībā var vienīgi zīlēt. Abas puses atturēt var milzīgie finanšu zaudējumi — kopumā 15 mljrd. ASV dolāru. Izraēlas finanšu ministrija novērtējusi zaudējumus valsts ekonomikai, kuri radušies cīņā ar Libānas kaujinieku grupējumu Hizbollah — tie ir aptuveni 5 miljardi ASV dolāru. Izraēlas finanšu ministrija prognozē — iekšzemes kopprodukta izaugsmes tempu palēnināšanos vismaz par 1.5 %, kas atbilst 9 mljrd. ASV dolāru zaudējumam. Savukārt Libānas ekonomika atrodas tuvu sabrukumam, to atzinušas valsts amatpersonas. Tiešie Libānas ekonomikas zaudējumi veido 10 mljrd. ASV dolāru, liecina starptautisko ekspertu pirmās aplēses. Vislielākie zaudējumi skar valsts infrastruktūru. Šādos apstākļos par galveno Libānas uzdevumu kļūst stabilas nacionālās valūtas noturēšana. Kuveita un Saūda Arābija pēdējās dienās Libānas centrālajai bankai aizdevušas ap 2 mljrd. ASV dolāru. Tas ļāvis bankai aizpildīt valsts rezerves un daļēji kompensēt finanšu līdzekļu aizplūdi no valsts.

Libāna neilgi pēc izsludināšanas atcēlusi ierosinājumu ieviest nodevu par saziņas lietotņu, piemēram, «WhatsApp», izmantošanu.

Sākotnējam paziņojumam par nodevas ieviešanu sekoja protesti visā valstī, kuros tika pieprasīta premjera un citu «korumpēto politiķu» atkāpšanās un aicināts sākt «revolūciju».

Libānas telekomunikāciju ministrs Mohameds Čukairs vēlāk paziņoja, ka 0,2 ASV dolāru (0,18 eiro) nodeva dienā par populārās lietotnes izmantošanu tomēr netiks piemērota, vēsta vietējie plašsaziņas līdzekļi.

Ministrs norādīja, ka lēmuma atcelšanu pieprasījis Libānas premjers Saads Hariri.

Iepriekš ceturtdien Libānas informācijas ministrs Džamals al Džarrahs pēc valdības sēdes sacīja, ka no nākamā gada 1.janvāra par «WhatsApp» lietošanu tiks noteikta nodeva 0,2 ASV dolāri dienā vai seši dolāri mēnesī.

Libānas ziņu portāls Lebabnon News saņēmis ziņojumu no grupējuma, kas sevi dēvē par Renesanses un reformu kustību un pie kura atrodas nolaupītie Igaunijas velotūristi. Ziņojumā pieprasīta izpirkuma maksa, atsaucoties uz Igaunijas ārlietu ministrijas sniegto informāciju, vēsta BBN.

Grupējums norāda, ka visi tūristi esot sveiki un veseli, taču viņu atbrīvošanai nepieciešama izpirkuma nauda. Tiesa gan, nav norādīta nekāda sīkāka informācija – ne kontaktinformācija, ne izpirkuma summa.

Igaunijas Ārlietu ministrija un Libānas tiesībsargājošās iestādes šo ziņojumu uztver ļoti nopietni, taču neesot zināms, kas īsti ziņojumu sūtījis un kādi bijuši šī ziņojuma motīvi. Neesot arī zināms, vai grupējuma nosūtītajā e-pastā informācija ir patiesa.

Igaunijas velotūristi tika nolaupīti Libānas dienvidos esošajā Bekaas ielejā 23. martā, kad tie devās uz Zahles pilsētu. Šis Libānas reģions ir šīitu islāmistu paramilitārās organizācijas Hezbollah citadele.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena ceturtdien paziņoja, ka Eiropas Savienība (ES) ārkārtas palīdzībai Libānai piešķirs 33 miljonus eiro.

Nauda cita starpā tiks izmantota medicīniskā aprīkojuma iepirkšanai, telefonsarunā ar Libānas premjeru Hasanu Diabu pavēstīja Leiena.

EK apsvērs tālāku palīdzību, vadoties pēc pašreizējo humāno vajadzību novērtēšanas.

Leiena arī piedāvāja ES atbalstu Beirūtas atjaunošanas un Libānas atlabšanas vajadzību novērtēšanai.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, otrdienas sprādzienā gājuši bojā 137 cilvēki, aptuveni 5000 ievainoti, bet vēl desmitiem pazuduši.

Pilsētas gubernators Marvans Abuds pavēstījis, ka Beirūtā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku, eksplozijai nopostot daudzas ēkas.

Abuds atklāja, ka 2014.gadā drošības dienestu ziņojumā brīdināts par sprādziena iespējamību Libānas galvaspilsētā, jo ļoti eksplozīvi materiāli netiek glabāti tādā veidā, lai garantētu sabiedrības drošību.

Ņemot vērā ASV ierosinājumus, pieņemti jauni ierobežojumi tūrismam Antarktikā, vēsta BBC. Mērķis esot aizsargāt kontinenta trauslo ekosistēmu.

Antarktikas līguma valstis vienojušās ierobežot kruīza kuģu lielumu, kā arī tūristu skaitu, kas tiek izlaisti krastā.

Lēmums ieJauni limiti tūrismam Antarktikārobežot tūrismu kontinentā pieņemts, ņemot vērā tūristu skaita pieaugumu reģionā un kruīza kuģu nelaimes gadījumus.

Antarktikas apmeklējumu skaits ir pieaudzis no 6700 1992.-93.gadā līdz vairāk nekā 45000 pagājušajā sezonā.

Pieņemtie ierobežojumi kļūs juridiski saistoši, ja tos ratificēs visas 28 valstis, kas ir parakstījušas Antarktikas līgumu.

Lai gan tūrisma nozarei Latvijas tautsaimniecības ienākumu struktūrā nav salīdzinoši nozīmīga loma, tomēr tā veic sociālekonomiski svarīgu funkciju.

Tā nodrošina darbu ne vien klasiskajās ar tūrismu saistītajās vietās - viesnīcās, restorānos, pasažieru pārvadājumos, gidu pakalpojumu jomā u.tml., bet veicina ienākumu plūsmu valstī arī netieši, proti, nodrošinot ienākumus tūrisma nozarei piesaistītajām precēm un pakalpojumiem (piemēram, suvenīru tirdzniecība, dažādi izklaides pasākumi, medicīnas pakalpojumi, vides labiekārtošana u.c.).

Ierasts, ka biežāk vērtējam tūrismu, vadoties pēc šajā nozarē gūtajiem ienākumiem. Tomēr, kas notiek sētas otrā pusē? Proti, kāda ir Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumu tendence? Cik daudz tērējam ceļošanai? Un - vai ceļošanas aktivitātes varētu ko liecināt par Latvijas ekonomikas stāvokli? Par to šajā rakstā.

Dzērienu ražotājs "Dabas dots" atvēris pārtikas internetveikalu "Food24.lv", kur tirgo arī citu vietējo ražotāju produktus.

Līdz ārkārtas situācijai uzņēmējs Rolands Briņķis ar "visām četrām" bija "Dabas dots" biznesā - ražoja tējas dzērienus "Divine Tea". Taču, līdz ar krīzes iestāšanos, pēkšņi vienā dienā būtiski apstājās eksports un klienti neziņas dēļ iepauzēja sadarbību.

"Produkcijas apjomi, kas pamet noliktavu, ir kritušies, tāpat "nobruka" vairāki pasūtījumi no jauniem eksporta tirgiem, bet es gribētu ticēt, ka šie darījumi atrodas pauzes stāvoklī, nevis ir pavisam apturēti. Tāpēc sākām skatīties, kā pašiem vieglāk pārdzīvot šos mēnešus. Aktivizējām savu e-komerciju paši savā mājaslapā. Pēc pāris nedēļām redzējām, ka, piestrādājot pie reklāmas un klientu informēšanas, ir labi rezultāti un cilvēki labprāt pērk internetā arī šādu produktu. Tā radās ideja izveidot platformu, kura palīdzētu pārvarēt šo kritumu tradicionālajā tirdzniecībā un piedāvāt šo pakalpojumu arī citiem līdzīgi domājošiem vietējiem uzņēmumiem, kas vēlas savu produkciju piedāvāt internetā," stāsta R. Briņķis.

Kad jaunākais DnB NORD Latvijas barometra pētījums cita starpā parādīja, ka pēdējo pāris gadu laikā konsekventi drūmi noskaņotie Latvijas iedzīvotāji uz pašreizējo situāciju valstī un arī nākotni sākuši raudzīties nedaudz optimistiskāk, izplatītākais ekspertu viedoklis bija: cilvēki vienkārši esot tā noguruši no sliktajām ziņām, ka tās vienkārši vairs neuztverot.

Manā skatījumā šis varbūt nedaudz vienkāršotais skaidrojums reizē ar paša respektablā pētījuma datiem cita starpā dod skaidru signālu Latvijas medijiem. Turklāt – tieši par tēmu, kas ilgus gadus bijusi ik pa laikam uzplaukstoša strīda pamatā starp daudziem sabiedriskajiem darbiniekiem vienā ierakumu pusē un pašiem medijiem – otrā.

Kā mēs visi labi atceramies, jau kopš deviņdesmito gadu vidus ik pa laikam medijiem tiek pārmests, ka tie, lūk, orientējoties tikai uz negatīvajām ziņām, tā sabiedrībā radot pesimismu, neticību saviem spēkiem un visas valsts attīstībai. Savukārt paši mediji parasti lielā vienprātībā ir atbildējuši – tie vienkārši dodot lasītājam to, kas tiek pieprasīts.

Libānas premjerministrs Hasans Diabs pirmdien paziņojis par valdības atkāpšanos.

Valdība atkāpusies, reaģējot uz protestiem, ko izraisīja pagājušajā nedēļā Beirūtā notikušais sprādziens, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 160 cilvēki un 6000 tika ievainoti.

Beirūtā otrdien eksplodēja 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā.

Daudzi libānieši uzskata, ka sprādziens noticis amatpersonu nolaidības un korupcijas dēļ, un pēdējās dienās Libānā notiek plaši protesti pret politisko eliti.

"Korupcija radīja šo traģēdiju," sacīja Diabs, kurš premjerministra amatā stājās janvārī.

Diabs sacīja, ka valdība ļoti centusies izstrādāt plānu valsts glābšanai, bet korupcija Libānā bijusi "lielāka par valsti" un "ļoti bieza un ērkšķaina siena", kas šķir libāniešus no pārmaiņām.

Valsts ieņēmumu dienests informē par pieejamajām Eiropas Savienības ievedmuitas tarifa kvotām, kas dod iespēju ievest noteikto preču daudzumu Kopienas muitas teritorijā, piemērojot samazinātu vai nulles ievedmuitas tarifa likmi.

Uzņēmēji aicināti pieteikties uz gada beigās atvērtajām tarifa kvotām, kas piemērojamas šādu pārtikas un lauksaimniecības produktu importam:

Izraēlas, Ēģiptes, Marokas, Libānas, Meksikas izcelsmes apelsīni un citi augļi, augļu sulas, apstrādāti augļi un rieksti, džemi un biezeņi;

Marokas un Izraēlas izcelsmes vīni;

Izraēlas, Ēģiptes, Marokas, Libānas, Meksikas izcelsmes svaigi, konservēti, kaltēti dārzeņi, Marokas izcelsmes sēnes;

Libānas izcelsmes olīvas un olīveļļa, Marokas izcelsmes olīveļļa un tās frakcijas, Ēģiptes izcelsmes augu eļļas un to frakcijas, sezama eļļa tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām;

Meksikas izcelsmes olas perēšanai, olu dzeltenumi, olas bez čaumalas, olu albumīns;

Libānas infrastruktūras objektu atjaunošanai, kas cietuši Izraēlas militāro operāciju laikā, nepieciešami vismaz 3.5 mljrd. ASV dolāru, paziņojis Libānas Attīstības un rekonstrukcijas padomes priekšsēdis Fadels als Šalaks. Viņš izteicis bažas par Libānas valdības lēno rīcību, jo pašlaik joprojām neesot izstrādāts detalizēts atjaunošanas pasākumu plāns. Kairā nesen notika Arābu līgas valstu sanāksme par finanšu palīdzības sniegšanu Libānai — kopumā arābu valstis ir gatavas Libānai atvēlēt 800 mij. ASV dolāru. Pirms tam Saūda Arābija jau fondā ieguldījusi 500 milj. ASV dolāru. Savukārt 31. augustā plānota starptautiska konference valstīm — donorēm, kuras gatavas piesķirt Libānai humāno un finanšu palīdzību.

Darbu ir uzsācis Latvijas Libānas kopuzņēmums Latvian Lebanese Enterprise. Tā mērķi esot nodrošināt biznesa iespējas un konsultācijas abu valstu uzņēmējiem.

Kompānijas izveidotāji uzsver, ka Latvijas biznesa interese par Libānu un Tuvajiem Austrumiem šogad esot īpaši liela un arī Libānas uzņēmēji meklējot sadarbības partnerus Latvijā, kā arī plānojot īstenot vairāku investīciju un nekustamā īpašuma projektus.

Kā īpašs stimuls Libānas uzņēmējiem esot nesen pieņemtie grozījumi Latvijas Imigrācijas likumā, kas atvieglo investoriem no citām valstīm iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā. Latvian Lebanese Enterprise ir divi vadošie partneri, kas pārstāv gan Libānu un Tuvos Austrumus, gan arī Latviju.

Libāna esot vienīgā arābu pasaules valsts, kurā ir izteikti eiropeisks dzīvesveids un demokrātijas izpratne, teikts paziņojumā.

Informācijas tehnoloģiju kompānija "dots." izstrādājusi sapulču pārvaldības risinājumu "Meetinch", ar ko cer uzlabot sanāksmju kultūru organizācijās.

"Vēlamies radīt pasaules mērogā atpazīstamu produktu. Jau šobrīd aptuveni puse "Meetinch" lietotāju ir no ārzemēm, liela daļa no ASV. Tuvākie mērķi ir palielināt uzticamību un klientu bāzi, nevienā brīdī neapstājoties inovatīvajā attīstībā, tādējādi radot lietotājiem arvien pievilcīgāku produktu. Mūsu piedāvājumā jau tagad ir pasaules mērogā unikāla funkcionalitāte, kas saistīta ar atkārtojošo sapulču pārvaldību, līdz kurai mēs nenonāktu, ja prototipēšanas posmā nebūtu uzsākuši aktīvas sarunas ar potenciālajiem klientiem, lai labāk izprastu viņu problēmas un vajadzības. Katrā ziņā uzņemto kursu plānojam noturēt," teic Kristaps Vergins, "dots." (SIA "WeAreDots") Produktu grupas vadītājs.

„Esam pārliecināti, ka akcīzes nodokļa pieaugums ir neizbēgams, bet skaidri apzināmies, ka tas būs liels trieciens alkohola tirgum, jo pašreizējā valsts ekonomiskajā situācijā nelegālā alkohola pieplūdums valstī sākuma periodā būs daudz apjomīgāks nekā iepriekšējās akcīzes palielināšanās reizēs,” uzskata SIA Jaunalko Valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters, papildinot, ka šais sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos ēnu ekonomikas darboņi daudz aktīvāk izmanto jebkuru iespēju nopelnīt.

„Uzņēmums bija gatavojies tam, ka akcīzes nodoklis tiks paaugstināts, jo nodokļa starpība starp Baltijas valstīm līdz šim bija pārāk liela,” uzsver E.Demiters, papildinot, ka alkohola ražotāji šoreiz netika pārsteigti nesagatavoti, jo valsts deva laiku šīm izmaiņām sagatavoties un pilnvērtīgi plānot nākamā gada budžetu.

„Jaunalko pamata produkcijai – degvīniem – gaidāms sadārdzinājums par aptuveni Ls 0.3 uz 0.5 l pudeli, kas ir pieņemami, jo pēdējos gadus uzņēmums ražo vidējā un dārgā segmenta produktus, uz kuriem šāds sadārdzinājums būtisku ietekmi neatstāj,” trupina E.Demiters, uzsverot, ka daudz lielāks trieciens būs tiem ražotājiem, kuri liek akcentu uz lētā segmenta produkcijas ražošanu un tās masveida realizāciju.

Amonija nitrāts ir bīstams tikai noteiktos apstākļos, kas nemaz nav tik vienkārši panākami, stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesore Māra Jure.

Eksperte skaidroja, ka ikdienas lietošanā šī viela nav bīstama. Pēc viņas paustā, šī viela kļūst sprādzienbīstama, ja tiek ilgstoši pārkarsēta, proti, atrodas milzīga karstuma apstākļos. Tad šī pārkaršana iniciējot sprādzienu un detonācija ir ļoti spēcīga.

Jure uzsvēra, ka šī viela var sprāgt, ja tai ir ierosinājums vai sprādziens. "Ja ierosinātājs ir spridzeklis, tad šī viela detonē ar milzīgu spēku. Tāpat ierosinātājs var būt triecienvilnis, ko izraisa izšauta lode," atklāja eksperte.

Vienlaikus viņa pastāstīja, ka šai vielai ir zema kušanas temperatūra, līdz ar to, cenšoties to dedzināt - tā kusīs, bet nekas nenotiks. Taču apstākļos, kad ir sprādziens, ugunsgrēks vai pārkaršana, tad amonija nitrāti un to saturoši minerālmēsli var sprāgt, pauda Jure.

Šodien par miera veicināšanu Latvijas-Libānas kultūras biedrības vadītājs Hostams Abu Meri no kustības Pa Saulei saņēma mēneša pozitīvākā cilvēka balvu. Abu Meri uzsvēra, ka miers ir vajadzīgs gan libāniešiem, gan Izraēlas iedzīvotājiem, tāpat viņš arī uzsvēra, ka ļoti nepieciešamas tādas kustības kā Pa Saulei. Saņemot balvu, viņš visiem novēlējama mieru, mīlestību un brīvību. Kad Abu Meri atgriezies Latvijā no izraēliešu nopostītās Libānas, viņš secinājis, ka jālūdz palīdzība Latvijas sabiedrībai, lai atbalstītu libāniešus. Kustība aicina ikvienas sabiedrības pārstāvi sūtīt labo lietu sarakstu uz kustību, tāpat kustībai esot vienošanās ar Latvijas Televīziju, ka pie katras pozitīvas ziņas tiks pievienota saulīte. Viņš aicināja arī citus medijus rīkoties līdzīgi un sacensties par pozitīvajām ziņām. Kustība arī aicinās katru partiju veidot konkurējošo politisko spēku labāko politiķu sarakstu.

Interneta vietnē YouTube publiskots videoklips, kurā redzami nolaupītie Igaunijas tūristi, kuri vēršas pie vairākiem valstu līderiem, tostarp Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī, lūdzot darīt visu iespējamo, lai viņi tiktu atbrīvoti un varētu doties mājās.

«Lūdzu dariet visu nepieciešamo, lai palīdzētu mums nokļūt atpakaļ mājās,» videoierakstā sacīja viens no ķīlniekiem.

Videoierakstu populārajā interneta vietnē ievietojis lietotājs «thekidnaper2011».

Jau vēstīts, ka Igaunijas velotūristi tika nolaupīti Libānas dienvidos esošajā Bekaas ielejā 23. martā, kad tie devās uz Zahles pilsētu. Šis Libānas reģions ir šīitu islāmistu paramilitārās organizācijas Hezbollah citadele.

Beirūtā pēc spēcīgā sprādziena ostā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku, eksplozijai nopostot daudzas ēkas, trešdien pavēstīja pilsētas gubernators Marvans Abuds.

Viņš ziņu kanālam MTV pavēstīja, ka no 250 000 līdz 300 000 cilvēku zaudējuši savas mājas un varasiestādes strādā pie tā, lai viņiem sniegu pārtiku, ūdeni un patvērumu.

Divos sprādzienos Beirūtā vairāk nekā 100 bojāgājušie 

Libānas galvaspilsētā Beirūtā otrdien notika divi spēcīgi sprādzieni, kuros dzīvību zaudējuši...

Pēc viņa teiktā, inženieru un tehniķu komandām vēl ir jāveic oficiāls novērtējums. Viņš piebilda, ka sprādziens ostā nodarījis postījumus vairāk nekā pusei pilsētas.

Abuds atklāja, ka 2014.gadā drošības dienestu ziņojumā brīdināts par sprādziena iespējamību Libānas galvaspilsētā, jo ļoti eksplozīvi materiāli netiek glabāti tādā veidā, lai garantētu sabiedrības drošību.

Pēc viņa teiktā, nodarīto zaudējumu apmērs svārstās starp trim līdz pieciem miljardiem dolāru vai varbūt vairāk.

Libānas premjerministrs Hasans Diabs otrdien paziņoja, ka eksplodējušas 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā.

Sprādzienos Beirūtas ostā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 100 cilvēki un aptuveni 4000 ievainoti, bet vēl 100 pazuduši bez vēsts.

Sprādzieni notika ostas rajonā. Otrais sprādziens raidīja debesīs milzīgu oranžu ugunsbumbu, kurai sekoja triecienvilnis, kas izpostīja ostu un ēkas tās apkārtnē, izsitot ēku logus vairāku kilometru attālumā.

Naftas noplūde Libānas spēkstacijā, ko pagājušā mēnesī izraisīja izraēliešu uzlidojumi, ir kļuvusi par iemeslu retas bruņurupuču sugas mazuļu bojāejai un ir pilnībā izpostījusi Libānas pludmaļu atpūtas biznesa nākotni. Kā rāda satelītuzņēmumi, naftas plankums pašreiz plešas 130 km garumā un 30 km platumā. „Kad pēc dažām nedēļām izšķilties jaunie bruņurupuči, viņiem būs jārāpo uz jūru“, pavēstīja Greenpeace pārstāvis. „Taču tā kā viņi nevarēs tikt pāri naftas piesārņotajai zemei, viņi mirs”. Patreiz jau ir apstiprināts, ka pludmalēs redzēti miruši, ar naftu notraipīti bruņurupuči. Libāna pēdējos gados pakāpeniski attīstās kā pludmales brīvdienu galamērķis un valsts ekonomikai nozīmīga ir zvejniecība. Abi sektori ir sagrauti naftas noplūdes dēļ.

Gandrīz četrus mēnešus pēc nolaupīšanas, septiņi Igaunijas velotūristi Libānā ir tikuši atbrīvoti, paziņojusi policija.

«Visi septiņi ir nogādāti Arsālas pilsētā un ir pie labas veselības,» aģentūrai AFP norādīja policijas pārstāvji. «Tagad viņi dodas uz Beirūtu. Mums būs vairāk informācijas, kad viņi tur ieradīsies».

Pagaidām nav zināms kādos apstākļos notikusi nolaupīto igauņu atbrīvošana.

Jau rakstīts, ka Igaunijas velotūristi tika nolaupīti Libānas dienvidos esošajā Bekaas ielejā 23. martā, kad tie devās uz Zehlas pilsētu. Šis Libānas reģions ir šīitu islāmistu paramilitārās organizācijas Hezbollah citadele.

Vēlāk par Igaunijas velotūristiem grupējums, kas sevi dēvēja par Renesanses un reformu kustību, pieprasīja izpirkuma maksu. Tomēr netika norādīta nekāda sīkāka informācija – ne kontaktinformācija, ne izpirkuma summa.

Sakarā ar Tuvo Austrumu uzņēmēju un investoru lielo interesi par Baltijas valstīm, to ekonomisko situāciju un nākotnes perspektīvām Latvijas un vairāku Tuvo Austrumu valstu uzņēmēji panākuši vienošanos par Baltijas un Tuvo Austrumu Komercpalātas izveidi, liecina palātas dibinātāju sniegtā informācija medijiem.

Sākotnējo vienošanos par šādas struktūras nepieciešamību un izveidi panākuši uzņēmējs un Rīgas Domes deputāts Jānis Mārtiņš Skuja, Arābu kultūras centra Latvijā dibinātājs Dr. Hosams Abu Meri, uzņēmējs Klāvs Radziņš, uzņēmēji Bazs Aimans (Baz Ayman), Nabils F. Barbars (Nabil F. Barbar), Karams Haidars (Karam Haidar), kā arī vairāki citi uzņēmēji no Libānas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

«Palātas darbības mērķis ir atbalstīt uzņēmējdarbību un uzņēmējus, attīstīt un veicināt kultūras, tirdzniecības un rūpniecības sakarus starp trijām Baltijas valstīm un Tuvo Austrumu valstīm,» uzsver Dr. Hosams Abu Meri. Šā gada novembrī Latvijā tiekot gaidīta uzņēmēju delegācija no Libānas, kas būšot pirmais Komercpalātas veikums Baltijas un Tuvo Austrumu valstu ekonomiskās sadarbības veicināšanā.

Upuru skaits Beirūtā pagājušajā otrdienā notikušajā sprādzienā pieaaudzis līdz 165, otrdien paziņoja Libānas Veselības ministrijas amatpersona.

Vienlaikus turpinās glābšanas operācijas, lai arī zūd cerības atrast izdzīvojušos.

Kā pavēstīja Veselības ministrijas amatpersona, joprojām 20 cilvēki ir pazuduši bez vēsts un "mēs uzskatām, ka viņi bija ļoti tuvu noliktavai, kurā notika sprādziens".

Sprādzienā vēl aptuveni 6000 cilvēki tika ievainoti, tostarp ANO miera spēku UNIFIL un Vācijas vēstniecības darbinieki. Sprādzieni nodarījuši lielus zaudējumus infrastruktūrai, tostarp ostai, ēkām, atstājot aptuveni 300 tūkstošus cilvēku bez pajumtes, slimnīcām, lidostas terminālim un ANO miera spēku UNIFIL kuģim.

Jordānijas seismologi sprādzienu radīto satricinājumu pielīdzināja 4,5 magnitūdu zemestrīcei. Eksplozija bija jūtama arī Kiprā.