Pasaulē

Lībijas nemiernieki noliedz, ka solījuši Francijai naftas atradnes

Gunta Kursiša, 02.09.2011

Jaunākais izdevums

Lībijas jaunā valdība tomēr noliedz, ka ir apsolījusi Francijai iegūt naftu 35% no Lībijas naftas atradnēm, vēsta thelocal.fr.

Jau vēstīts, ka Francijas laikraksts Liberation publicēja it kā 3. aprīli parakstītu vēstuli, kurā Lībijas nemiernieki sola ļaut Francijai piekļūt 35% no valsts naftas atradnēm. Apmaiņā pret naftas ieguvi Francijai jāsniedz pilnīgs un pastāvīgs atbalstu NPP, bija teikts vēstulē, kas it kā saņemta no Lībijas nemierniekiem. Francijas ārlietu ministrs Alans Žipē (Alain Juppe) savukārt norādījis, ka viņš nav infromēts par «oficiālu vienošanos». Krievija un Ķīna, kas bija kritiski noskaņotas NATO iejakšanās Lībijas nemieru risināšanā, paziņojušas, ka turpinās cīnīties par savu ekonomiski ietekmju saglabāšanu Lībijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Uzbrukumā Lībijas naftas atradnei, kas daļēji pieder Total, nogalināti 13 cilvēki

BNS/AFP, 05.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lībijas kaujinieki ir uzbrukuši naftas atradnei, kas daļēji pieder Francijas naftas kompānijai Total, un šajā uzbrukumā nogalinājuši 13 cilvēkus, paziņoja apsardzes dienesta vadītājs.

Uzbrukums Mabrukas atradnei notika trešdien, un tajā nogalināti astoņi Lībijas, trīs Filipīnu un divi Ganas pilsoņi. Viens Lībijas pilsonis tika nošauts, bet pārējiem 12 uzbrukuma upuriem tika pārgrieztas rīkles.

Lībijas valsts naftas kompānija National Oil Company (NOC) sākotnēji bija apgalvojusi, ka tās personāls esot savlaicīgi evakuēts no šīs atradnes.

Uzbrukuma rīkošanā tika apsūdzēti kaujinieki, kas ir lojāli džihādistu grupējumam Islāma valsts.

Total paziņoja, ka jau pirms šī uzbrukuma esot aizvedusi visu savu personālu no Mabrukas atradnes.

«Total nav [šīs atradnes] operators. Šīs atradnes operators ir [uzņēmums] Mabruk Oil Operation, kuru pārvalda NOC,» piebilda Total preses sekretāre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, ka Google Earth izstrādātāji šādu sava produkta pielietojuma veidu nebija pat iedomājušies, bet Lībijas nemierniekiem, kas cīnās ar Muamara Kadafi lojālistiem aplenktajā Misrātas pilsētā, Google satelītu karšu sistēma ir svarīga uzvaras kaldināšanā, raksta The London Times.

Ideju par Google Earth izmantošanu kaujās izstrādāja inženieris Ahmeds Ejzerts, kas vēlāk pats krita, tomēr viņa jaunieviesums guva panākumus. Lībijas nemiernieki izmanto Google Earth pieejamos datus un satelītattēlus, lai koriģētu mīnmetēju uguni.

Nemiernieki izsūta izlūkus ar binokļiem un klēpjdatoriem frontes līniju priekšā, kur viņi cenšas pamanīt lojālistu spēkus. «Piemēram, ja izlūki ierauga koku puduri, kurā slēpjas M. Kadafi spēki, tad ar Google Earth palīdzību mēs varam izspriest, cik tālu un kurā pusē tie atrodas, un kādas ir to koordinātas,» skaidro nemiernieki.

Savukārt, lai tēmētu ieročus, nemiernieki izmanto kompasa aplikāciju iPhone viedtālrunī, kas ir izrādījusies ārkārtīgi precīza. Lībijas opozīcijas rindās iecienīta ir arī datorspēle Call of Duty, kura daudziem nemierniekiem ir kalpojusi kā pirmais uzziņas avots par militāro taktiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kurp virzās naftas cenas?

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa, 29.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Francijas uzsāktajiem uzlidojumiem, Mali ziemeļus kontrolējošie islāmistu nemiernieki pavēstījuši, ka plāno Francijai atriebties.

«Francija ir uzbrukusi islāmam. Mēs izdarīsim triecienus Francijas sirdī,» aģentūrai AFP sacīja Rietumāfrikas džihāda kustības (MUJWA) pārstāvis. Viņš arī norādīja, ka uzbrukumi Francijai tiks izdarīti visā pasaulē. Francijas prezidents Fransuā Olands jau nedēļas nogalē deva rīkojumu pastiprināt drošību sabiedriskajās ēkās un transporta tīklā, lai izvairītos no iespējamiem islāma radikāļu uzbrukumiem.

Aizvadītās nedēļas nogalē Mali ieradās Francijas karavīri un Parīze uzsāka gaisa triecienus pret islāmistu nemiernieku pozīcijām. Ar Francijas atbalstu Mali valdības spēkiem valsts austrumos izdevies atspiest islāmistus, tomēr rietumos nemiernieki izrādījuši sīvu pretestību un pārgājuši pretuzbrukumā, vēsta Reuters. Nemiernieku grupējuma MUJWA līderis Oumars Oulds Hamaha pavēstījis, ka Francija iekritusi lamatās, kuras ir daudz bīstamākas nekā Afganistāna un Irāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Kadafi sava režīma pedējās dienās pārdevis 20% Lībijas zelta rezervju

BNS, 08.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāztais Lībijas diktators Muammars Kadafi sava režīma pēdējās aktīvajās dienās pārdeva vairāk nekā 20% Lībijas zelta rezervju, kuru vērtība pārsniedz 700 miljonus latu, ceturtdien paziņoja Lībijas centrālās bankas prezidents Kasems Azozs.

Azozs paziņoja, ka apmēram 29 tonnas zelta 1,7 miljardu dināru (704 miljoni latu) vērtībā tika pārdodas vietējiem tirgotājiem, jo režīmam sāka pietrūkt naudas.

«Zelts tika pārdots, lai samaksātu algas un saglabātu likviditāti, jo īpaši Tripolē,» skaidroja Lībijas Bankas prezidents.

Centrālās bankas amatpersonu sniegtā informācija liecina, ka zelts, visticamāk, ir izvests no valsts uz kaimiņzemi Tunisiju, no kurienes aizvests vēl tālāk.

Azozs piebilda, ka Lībijas Bankas aktīvi pašlaik ir apmēram 115 miljardi ASV dolāru (57,5 miljardi latu), no kuriem 90 miljardi dolāru (45 miljardi latu) - ārvalstīs.

Jau vēstīts, ka Kadafi ceturtdien jaunā audiorunā noliedza ziņas, ka viņš esot aizbēdzis uz kaimiņvalsti Nigēru, un nosauca tās par viņa ienaidnieku «psiholoģisku karu un meliem».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Laikraksts: Lībijas nemiernieki atļauj Francijai apgūt naftas atradnes

Gunta Kursiša, 01.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāv iespēja, ka Francija, kas palīdzēja Lībijas nemiernieku Nacionālajai pārejas padomei (NPP) pārņemt varu savās rokās, ir vienojusies par Lībijas naftas rezervju apguvi, ceturtdien, atsaucoties uz Francijas laikraksta Liberation rakstīto, vēsta pasaules mediji.

Ar 3. aprīli datētajā vēstulē teikts, ka Lībijas nemiernieki ļauj Francijai piekļūt 35% no valsts naftas atradnēm apmaiņā pret tās pilnīgu un pastāvīgu atbalstu NPP, tomēr Francijas ārlietu ministrs Alans Žipē (Alain Juppe) norādījis, ka viņs nav informēts par oficiālu vienošanos. «Neesmu informēts par oficiālu vienošanos, tomēr NPP ir oficiāli norādījusi, ka valstīm, kas palīdzējušas NPP pārņemt varu savās rokās, vajadzētu piedalīties arī Lībijas atjaunošanā,» viņš pavēstījis medijiem.

Krievija un Ķīna – valstis, kas bija kritiski noskaņotas NATO iejaukšanās Lībijas nemieru risināšanā – cīnīsies par savu ekonomisko ietekmju saglabāšanu Lībijā. Šīm valstīm būs jāiestaistās konkurences cīņā ar Lielbritāniju un Franciju. «Mēs vēlamies arī turpmāk aizstāvēt Krievijas ekonomiskās intereses Lībijā. Es nedomāju, ka jaunā Lībijas valdība vērtēs līgumus ar Krieviju no politiskā, nevis tehniskā un ekonomiskā skatupunkta,» norādīja Mihails Margelovs (Mikhail Margelov), Krievijas sūtnis Āfrikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz ziņām, ka ieilgušais konflikts Lībijā (kas ir viena no lielākajām pasaules naftas eksportētājām) varētu tuvoties noslēgumam, pirmdienas rītā kritusies naftas cena un analītiķi paredz, ka tā turpinās samazināties.

Brent jēlnaftas cena vienu brīdi bija pat kritusi līdz 105,62 ASV dolāriem par barelu, bet WTI jēlnaftas cena kritusi līdz 82,35 ASV dolāriem par barelu.

Pirms pilsoņkara sākuma pavasarī, Lībija ik dienu saražoja 1,6 miljonus barelu naftas. Saasinoties politiskajai situācijai valstī, samainājās arī Lībijas naftas eksporta apjomi.

Konfliktam Lībijā izbeidzoties, atjaunosies arī tās naftas eksports, paredz analītiķi, kas nozīmē, ka naftas cenas varētu turpināt samazināties, vēsta BBC.

«Tiklīdz kā viņi sāks atjaunot savu ekonomiku, pasaules naftas piegādēm pievienosies vismaz miljons barelu Lībijas naftas,» norāda analītiķi. Tas varētu pastiprināt naftas cenu kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijā ir 13 veidu derīgie izrakteņi, kurus izmanto būvmateriālu ražošanā

Dienas Bizness, 15.05.2015

SIA Knauf rūpnīcas direktors Arnis Ivanovs stāsta, ka uzņēmuma ģipšakmens atradnē (attēlā) katru gadu tiek iegūts ap 300 000 tonnām šā derīgā izrakteņa.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no nozarēm, kurā nozīmīgas izejvielas ir tieši derīgie izrakteņi, ir būvmateriālu ražošana. Latvijā ir sastopami 13 veidu derīgie izrakteņi, kurus izmanto būvmateriālu ražošanā, – ģipšakmens, kaļķakmens, saldūdens kaļķis, šūnakmens, dolomīts, laukakmeņi, smilts, smilts–grants, māls, kvarca smilts, aleirīts, smilšmāls un mālsmilts. Visvairāk mūsu valstī ir smilts atradņu, un kopā ar prognozētajām iegulām Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra reģistrā ir reģistrētas 2023 šādas atradnes. Vismazāk reģistrēts ģipšakmens atradņu – divas, piektdien raksta laikraksts Diena.

Dienas aptaujātie būvmateriālu ražotāji vienlaikus paši iegūst arī derīgos izrakteņus. To atradnes uzņēmumiem vai nu pieder, vai arī tās tiek nomātas. Kā norāda uzņēmēji, derīgo izrakteņu ieguve ir samērā dārgs un darbietilpīgs process. Šīs izmaksas, protams, atspoguļojas arī būvmateriālu cenā, tomēr, kā atzīst ražotāji, ar Rietumeiropas valstu būvmateriālu cenām Latvijā ražotie būvmateriāli droši var konkurēt. Tāpat ražotāji norāda, ka prasības, lai iegūtu licenci derīgo izrakteņu atradnes izmantošanai, ir sarežģītas un laikietilpīgas, vienlaikus gan atzīst – prasības ir adekvātas, jo tās ir saistītas ne vien ar saimniecisko darbību, bet arī vides aizsardzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lībijas Nacionālās Pārejas padomes spēkiem (NTC) Sirtas pilsētā izdevies sagūstīt gāzto valsts diktatoru Muamaru Kadafi, M. Kadafi, īsi pēc notveršanas, no gūtajiem ievainojumiem miris, paziņojuši NTC pārstāvji, vēsta Reuters.

M. Kadafi ticis sagūstīts savā dzimtajā pilsētā Sirtā, kuru šodien pēc vairāku nedēļu ilgām kaujām ieņēma Lībijas nemiernieki. Iespējams, M. Kadafi ticis ievainots un sagūstīts, kad viņa konvojs centies pamest pilsētu, bet tam esot uzbrukušas NATO lidmašīnas.

Db.lv jau vēstīja, ka gada sākumā Lībijā uzliesmoja sacelšanās pret M. Kadafi režīmu, vēlāk tā pārvērtās asiņainā pilsoņkarā, kurā iesaistījās arī NATO valstis.

NATO gaisa triecienu aizsegā, Lībijas nemiernieki ar laiku ieņēma M. Kadafi lojālistu kontrolētās valsts daļas, tostarp arī galvaspilsētu Tripoli.

Sacelšanās pret valdošajiem režīmiem uzliesmojušas arī citās arābu valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Kadafi varētu atkāpties no sava amata

Mārtiņš Apinis, 05.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lībijas līderis Muamars Kadafi esot gatavs atkāpties no amata apmaiņā pret drošības garantijām, raksta portāls K2kapital, atsaucoties uz laikrakstu Kommersant.

Attiecībā uz minēto informāciju Kommersnt atsaucas uz kādu augsti stāvošu Krievijas valdības locekli.

Pēc izdevuma informācijas Francija labprātīgas atkāpšanās gadījumā ir gatava daļēji atbloķēt Kadafi un viņa ģimenes locekļu banku kontus, kā arī atbalstīt Lībijas līderi palīdzot viņam izvairīties no valsts tribunāla.

Jau ziņots, ka, sekojot nemieriem kaimiņvalstīs Tunisijā un Ēģiptē, situācija Lībijā saasinājās februrāra beigās. Kopš tā laika gan valdības spēki, gan NATO atbalstīttie nemiernieki ar mainīgām sekmēm kontrolē situāciju Lībijas austrumu daļā, savukārt Rietumi pret naftas atradnēm bagāto ziemeļāfrikas zemi ieviesuši ekonomiskās sankcijas, tostarp bloķējot Lībijas amatpersonu un viņu ģimenes locekļu banku kontus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā Lībijas līdera Muamara Kadafi dzimtā pilsēta Sirte samaksājusi augstu cenu par viņa izmitināšanu Lībijas pilsoņu kara pēdējās cīņas laikā, vēsta The Associated Press.

Liela daļa no Vidusjūras pilsētas ar palmu koku bulvāriem ir iznīcināta. Visa apkaime ir neapdzīvota. Sodrējiem klātās ēkas sacaurumojuši šāviņi. Nav nedz ūdens, nedz elektrības. Ar būvgružiem piepildītās ielas appludinājuši bojāti cauruļvadi.

«Tā bija skaista pilsēta, viena no visskaistākajām Lībijā,» teicis Zaroks Abdullahs, 42 gadus vecs universitātes profesors, stāvot ārpus viņa nopietni bojātās ģimenes mājas. «Šobrīd tā izskatās kā (pēckara) Ļeņingrada, Gaza vai Beirūta,» viņš turpinājis.

Lai gan daži vaino Kadafi par kara ienešanu mājās, slēpjoties šajā vietā savās pēdējās dienās, iedzīvotāji esot pārņemti ar atjaunošanas ideju un sagaida niecīgu palīdzību Lībijas pagaidu valdības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Statoil veicis nozīmīgāko naftas atradumu šogad

Jānis Šķupelis, 21.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Norvēģijas naftas industrijas uzņēmums Staoil paziņojis, ka kompānijas jaunatklātā naftas lauka rezerves Ziemeļjūra ir divas reizes lielākas nekā pirms tam ticis uzskatīts, ziņo Reuters.

Jaunākie kompānijas veiktie testa urbumi Aldousa naftas laukā (Aldous Major South field), kas tika atklāts šovasar, liecina, ka tajā ir 900 līdz 1,5 miljardi barelu iegūstamas naftas, kas ir divas reizes vairāk nekā tika lēsts pirms tam, informē Statoil.

Jāpiebilst, ka vēl pirms mēneša Zviedru kompānija Lundin Petroleum četrkāršoja savas tuvumā esošā jaunatklātā naftas lauka Avaaldsnes iegūstamā «melnā zelta» aplēses. Tiek lēsts, ka šajā laukā var iegūt 800 milj. līdz 1,8 miljardiem barelu naftas.

Ja apvieno abas tuvumā esošās naftas atradnes, tad no tām kopumā varēs iegūt 1,7 līdz 3,3 miljardus barelu naftas, kas šogad līdz šim ir apjomīgākais naftas lauku atradums, ziņo Norvēģijas varas iestādes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kāda ir naftas cenas netiešā ietekme uz inflāciju Latvijā?

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Tkačevs un Andrejs Bessonovs, 31.01.2017

1. attēls. 10% naftas šoka ietekme uz ražotāju cenām nozaru griezumā

Avots: Centrālā statistikas pārvalde (CSP), World Input Output Database, Latvijas Bankas novērtējums

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Statoil atklāj jau otru augstas nozīmes naftas lauku Barenca jūrā

Gunta Kursiša, 10.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Statoil jaunatklātajā naftas laukā Barenca jūrā – Havis - varēs iegūt aptuveni tikpat miljonu barelu naftas, cik līdz šim lielākākajās naftas atradnēs Barenca jūrā - Skrugardas naftas laukā, vēsta Bloomberg.

Jaunatklātajā naftas laukā varētu būt aptuveni 200 līdz 300 miljoni barelu iegūstamas naftas, pavēstīja Norvēģijas lielākā enerģijas kompānija. Apvienojot jaunatklātās «melnā zelta» atradnes ar jau esošo Skrugardas naftas lauku, kopumā no tiem varēs iegūt ap 600 miljoniem barelu naftas.

Paredzams, ka Norvēģijā šogad naftas un dabasgāzes kompānijas investēs ap 31 miljardu ASV dolāru. «Barenca reģionam tas nozīmē ļoti daudz,» šīs prognozes komentēja RS Platou Markets analītiķis Karls Kristians Bahke (Carl Christian Bachke), piebilstot, ka «šajā reģionā parādīsies ievērojama aktivitāte».

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kurš maksās par Malaysia Airlines traģisko reisu MH17?

Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācija, 23.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainā virs Kremļa atbalstītās kara darbības zonas notriektā lidmašīna ar 298 bojā gājušajiem ir viens no lielākajiem aviācijas negadījumiem pasaulē. Šādos gadījumos neizbēgami rodas arī jautājums par to, kurš un vai kompensēs zaudējumus un kādā apmērā. Cik lieli vispār ir zaudējumi un kāda ir bijusi līdzšinējā prakse pasaulē? Svarīgs aspekts ir arī lidmašīnas lidošana pāri kara darbības zonai un vai tā oficiāli skaitās kara darbības zona, vai varbūt tomēr juridiski izrādīsies, ka lidmašīnu notrieca teroristi – visa šī informācija ietekmēs lēmumus par kompensācijas lielumiem un par aviosabiedrības atbildību.

Jāatzīmē, ka lielā augstumā lidot pāri kara darbības zonām ir pasaules aviosabiedrību regulāra prakse. Katru dienu tūkstošiem lidmašīnu lido pāri vietām ar dažādu kara darbības aktivitāti. Pāri nemierīgajam Ukrainas austrumu reģionam līdz pagājušajai nedēļai katru dienu lidoja pasažieru lidmašīnas, un arī reisa MH17 notriekšanas pēcpusdienā tur gaisā atradās vairāku aviosabiedrību lidmašīnas. Tiek uzskatīts, ka lidot 10 000 metru augstumā ir salīdzinoši droši, jo ar roku pārnēsājamās pretgaisa raķetes tik augstu nesniedzas, bet parastiem nemierniekiem un līdzīgiem grupējumiem augsti attīstītu pretgaisa aizsardzības ieroču nav - tādi ir tikai lielu valstu oficiālam armijām. Pat arābu un rietumu atbalstītajiem Sīrijas nemierniekiem pretgaisa aizsardzības ieroči netiek izsniegti, par ko gan viņi regulāri sūdzas. Tomēr, kā secināms no publikācijām pasaules presē, tad Ukrainas nemiernieki tiek apgādāti ar daudz jaudīgākiem ieročiem, tai skaitā pretgaisa aizsardzības raķetēm. Šobrīd masu medijos cirkulē ziņas un versijas par to, ka Malaizijas lidmašīnu notrieca Krievijas atbalstītais grupējums ar Krievijas armijas piegādātu raķeti BUK, lai gan domas dalās par to vai pašu raķeti izšāva Krievijas armijas personāls vai arī tās atbalstītie militārie formējumi. Apstāklis, ka militārie formējumi cenšas ierobežot piekļuvi pie lidmašīnas atliekām un pierādījumiem, netieši liecina, ka viņiem vai viņu atbalstītājiem ir, ko slēpt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādu laiku parādās ziņas par naftas cenas pieaugumu. Tas pamanāms ar degvielas uzpildes stacijās. Situācija ir saspringta un tāda tā tuvākajā laikā saglabāsies, kā dēļ nevar izslēgt cenu pieauguma turpināšanos. Bet tas nevar būt pārmērīgs, jo draudēs ar pieprasījuma sabrukumu.

Aplēses par naftas pieprasījumu pasaulē 4. ceturksnī svārstās no 100,6 miljoniem b/d līdz 104,7 miljoniem b/d. Pašreizējie naftas un produktu krājumi ir zemi. Piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars ir saspringts un ļoti saspringts tādiem produktiem kā dīzeļdegviela, reaktīvo dzinēju degviela, gāzeļļa. Nenoteiktība par globālo naftas pieprasījumu nepārprotami ir Saūda Arābijas ražošanas samazināšanas pamatā kopš šā gada aprīļa.

Runa ir par bažām par globālo naftas pieprasījumu daudzu makroekonomisko izaicinājumu apstākļos un par preventīvu darbību pret pieprasījuma vājināšanos. Saūda Arābija var atcelt pašreizējo naftas cenu pieaugumu tikpat ātri, kā tā izveidoja pašreizējo cenu ralliju. Taču naftas produktu krīzes atrisināšana nav Saūda Arābijas spēkos. Talkā varētu nākt Ķīna, ja palielinātu naftas produktu eksporta kvotas, jo tai ir rezerves pārstrādes jaudas. Tomēr pirmais efekts būtu vēl spēcīgāks Ķīnas naftas imports.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sarūk naftas cena

Žanete Hāka, 07.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien samazinājās gan ASV vieglās jēlnaftas WTI, gan Ziemeļjūras naftas Brent cena, liecina Reuters dati.

Brent naftas cenas nedaudz atslāba, jo Lībijā nemernieki, kuri iepriekš bija sagrābuši četras austrumu naftas ostas, piekrita pakāpeniski beigt astoņus mēnešus ilgušo blokādi. Divas no Lībijas bloķētajām ostām, kuras nemiernieki sagrāba, lai pieprasītu lielāku Tripoles autonomiju, tiks atvērtas uzreiz, bet divas lielākās ostas tiks atbrīvotas 2-4 nedēļu laikā.

Jāatzīmē, ka satraukums par iespējamiem piegādes traucējumiem iepriekš spēja naftas cenu uzdzīt līdz 112 dolāriem, taču patlaban cena ir samazinājusies, un investori gaida sīkāku informāciju par apjomiem, kādus Lībija sāks transportēt, kā arī apsver iespējamo benzīna pieprasījumu ASV, lai izteiktu naftas nākotnes prognozes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atļaus nodrošināt derīgo izrakteņu ieguvi «Rail Baltica» trasē atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumam, paredz šodien Ministru kabineta (MK) atbalstītie grozījumi dzelzceļa projekta «Rail Baltica» teritorijas izmantošanas nosacījumos.

Valdība šodien atbalstīja grozījumus noteikumos par nacionālā interešu objekta - Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras «Rail Baltica» - teritorijas izmantošanas nosacījumiem. Grozījumu mērķis ir nodrošināt derīgo izrakteņu ieguvi «Rail Baltica» skartajā trasē, līdz tajā tiek uzsākti būvdarbi atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumam.

Satiksmes ministrija (SM) skaidro, ka atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) izveidotā Latvijas derīgo izrakteņu atradņu reģistra datiem, Latvijas teritorijā ģipšakmens atradnes sastopamas astoņu novadu teritorijās - Apes, Baldones, Ķekavas, Mālpils, Salaspils, Siguldas, Stopiņu, un Vecumnieku novados. Tikai Salaspilī šobrīd notiek ieguves darbi. Nozīmīgs potenciāls novērtēts ģipšakmens atradnēs «Saulkalne», Salaspils novadā, tām pārklājoties ar «Rail Baltica» projektam noteikto teritoriju. Vienlaikus ģipšakmens ieguvi ģipšakmens atradnēs «Saulkalne» ierobežo arī citi infrastruktūras objekti - maģistrālais gāzes vads Rīga-Paņeveža, kā arī autoceļš A4.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Naftas cena slīd aizvien zemāk

Žanete Hāka, 14.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV vieglās jēlnaftas WTI cena pirmdien slīdēja uz leju, tuvojoties 100 dolāru atzīmei, jo tirgus dalībnieku vidū auga pārliecība, ka Lībijas naftas ražošanas apjomi palielinās, raksta Bloomberg.

WTI cena augusta piegādēm samazinājās par 0,6% līdz 100,26 dolāriem par barelu. Pagājušajā nedēļā tās cena saruka par 3,1%.

Savukārt Brent cena augusta piegādēm samazinājās līdz 106,43 dolāriem par barelu. Šajā gadā Ziemeļjūras naftas cena ir samazinājusies par 3,9%. Jāatzīmē, ka 11. jūlijā cena saruka par 2,01 dolāru līdz 106,66 dolāriem, kas ir zemākā cena kopš aprīļa sākuma. Pagājušajā nedēļā tā saruka par 3,6%, kas bija trešā nedēļas pēc kārtas, kad cena sarūk.

Kā liecina jaunākie dati, Āfrikas lielākā jēlnaftas rezervju turētāja – Lībijas – ražošanas apjomi sasnieguši 470 tūkstošus barelu dienā. Jūnijā valsts saražoja 300 tūkstošus barelu dienā, kas ir mazāk starp visām Naftas eksportētājvalstu organizācijas valstīm. Pagājušajā nedēļā pēc ilga pārtraukuma tika atvērti divi Lībijas naftas eksporta termināļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inženierkompānija SIA Vortex Oil Engineering piesaista papildu investīcijas aptuveni 560 tūkstošu eiro apjomā no Polijas ValueTech Seed un diviem privātiem investoriem, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Piesaistījām finansējumu no riska kapitāla fonda un diviem biznesa eņģeļiem. Diemžēl nevaru nosaukt viņu vārdus, bet tie ir lielu naftas servisa kompāniju bijušie viceprezidenti. Viņi saprot, kā šī industrija strādā. Tagad, kad mums valdē ir cilvēki no industrijas, ir krietni vieglāk runāt ar klientiem nekā tad, kad bijām vienkārši uzņēmums no Latvijas, kas nebūt nav naftas lielvalsts. Mūsu biznesa specifika ir tāda, ka ar naudu vien nepietiek, lai izdarītu ieplānoto. Šajā industrijā vajag cilvēkus no iekšienes,» skaidro Sergejs Jakimovs, SIA Vortex Oil Engineering vadītājs. Kopumā līdz šim uzņēmums ir piesaistījis aptuveni 800 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru