Pasaulē

Lībijas pilsoņu karš uzņem apgriezienus

Jānis Šķupelis, 07.03.2011

Jaunākais izdevums

Nemieri Tuvajos Austrumos turpinās - turklāt situācija šā brīža nemieru epicentrā - Lībijā - tikai saasinājusies.

Lībijas vadonim Muamaram Gadafi uzticīgie kareivji veikuši plašus uzbrukumus valsts nemiernieku kontrolētajām pilsētām un bombardējuši teritorijas ap zaudētajām naftas atradnēm. Valdot šādam fonam, arvien mazākas kļūst tās cerības, ka konfliktam šajā valstī varētu būt kāds vienkāršs atrisinājums (piemēram, kā Tunisijā vai Ēģiptē, kur valstu vadoņi atkāpās), un ir iespējams ilgstošs un asiņains pilsoņu karš.

Šobrīd tiek ziņots, ka M. Gadafi lojālie militāristi pārspēj nemierniekus gan bruņojuma, gan skaitliskajā ziņā. Tiesa gan, militāristiem ievērojamas grūtības sagādājot nemiernieku atrašanās vietu noteikšana (tie slēpjas blīvi apdzīvotos pilsētu rajonos vai grūti pieejamā tuksnesī). DažasLībijas augsti stāvošas amatpersonas ziņojušas, ka to spēkos esot sakaut sacelšanos, tomēr tām ir dotas pavēles izvairīties no konfliktiem urbānos rajonos, jo šāds solis rezultētos ar milzīgu skaitu civiliedzīvotāju upuriem, raksta Reuters. Tiesa gan, nav īsti skaidrs, vai konfliktiem ievelkoties, no plašāka mēroga asiņainiem slaktiņiem izvairīties izdosies.

Valdot šādam fonam, turpina pieaugt arī starptautiskās sabiedrības nosodījums, vērsts pret Lībiju. Piemēram, Apvienotās Nācijas aicinājušas Lībijas varas iestādes izbeigt valdības nesamērīgo spēka pielietošanu un uzbrukumus civiliedzīvotājiem. Apvienotās Nācijas arī ziņo, ka šobrīd aptuveni miljonam Lībijas iedzīvotāju (Lībijā kopumā ir aptuveni 6,4 milj. iedzīvotāju) ir akūti nepieciešama humānā palīdzība. Šobrīd arī pats Lībijas līderis M. Gadafi jau ziņojis, ka Eiropa var saskarties ar plašu imigrācijas vilni no Lībijas.

Bez sava vārda, protams, nav izticis arī «pasaules policists» – ASV. ASV Republikāņu partijas pārstāvji izteikušies, ka ASV Lībijas nemierniekiem vajadzētu piedāvāt lielāku humāno palīdzību, palīdzēt ar bruņojumu, informāciju un deklarēt atbalstu Lībijas pagaidu valdībai. Pagaidām gan ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija šajā sakarā ir izvairīga, jo īsti neesot zināms, kāda palīdzība ir vajadzīga, kas ir Lībijas nemiernieku līderi un vai tiem var uzticēties ilgtermiņā.

Valdot šādam fonam, saglabājas spiediens arī uz naftas cenām, kuras šobrīd atrodas divarpus gadu augstākajā līmenī. Sevišķi dārga šobrīd ir Ziemeļjūras jēlnafta Brent, kuras cena atrodas tikai nedaudz zem 120 ASV dolāru par barelu atzīmes (šī atzīme daudzos avotos tiek minēta kā kritiska pasaules ekonomikas izaugsmei). Zemāka šobrīd ir ASV vieglās jēlnaftas cena – pie 107 ASV dolāru par barelu atzīmes. Tiesa gan, ASV vieglās jēlnaftas cena pēdējo divu nedēļu laikā ir pieaugusi jau par piekto daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Kvotu bēgļi Eiropā. Kāds būs Latvijas lēmums?

Olga Dabiža, International Organization for Migration (IOM) praktikante, 04.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Migrācija, imigrācija, kā ari imigranti tās ir tēmas, kuras Latvijas sabiedrība pēdējā laikā uztver

saasināti un arvien negatīvāk. Ar katru gadu migrācijas tēma kļūst aktuālāka un dažreiz

sabiedrība saskaras ar to, ka informācija, kas izskan plašsaziņas līdzekļos, nav pārbaudīta, ir

neprecīza vai pat sagrozīta. Rodas pārpratumi, neizpratne un maldīgi priekšstati. Plašsaziņas

līdzekļi Latvijā bieži pauž negatīvo, steriotipisku viedokli par migrāciju un imigrantiem. Visai

bieži, lai saasinātu tēmu, tiek izrautas frāzes no intervijām, diskusijām un apjomīgiem

rakstiem, tādejādi zūd to sākotnējā nozīme un vēstījuma mērķis. Izveidojas nepareizais

priekšstats par migrācijas tēmu.

Viena no aktuālākajam tēmām, kas pēdējos mēnešus ir bijusi Eiropas un visas pasaules

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Uzbrukumā Lībijas naftas atradnei, kas daļēji pieder Total, nogalināti 13 cilvēki

BNS/AFP, 05.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lībijas kaujinieki ir uzbrukuši naftas atradnei, kas daļēji pieder Francijas naftas kompānijai Total, un šajā uzbrukumā nogalinājuši 13 cilvēkus, paziņoja apsardzes dienesta vadītājs.

Uzbrukums Mabrukas atradnei notika trešdien, un tajā nogalināti astoņi Lībijas, trīs Filipīnu un divi Ganas pilsoņi. Viens Lībijas pilsonis tika nošauts, bet pārējiem 12 uzbrukuma upuriem tika pārgrieztas rīkles.

Lībijas valsts naftas kompānija National Oil Company (NOC) sākotnēji bija apgalvojusi, ka tās personāls esot savlaicīgi evakuēts no šīs atradnes.

Uzbrukuma rīkošanā tika apsūdzēti kaujinieki, kas ir lojāli džihādistu grupējumam Islāma valsts.

Total paziņoja, ka jau pirms šī uzbrukuma esot aizvedusi visu savu personālu no Mabrukas atradnes.

«Total nav [šīs atradnes] operators. Šīs atradnes operators ir [uzņēmums] Mabruk Oil Operation, kuru pārvalda NOC,» piebilda Total preses sekretāre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katara ir piekritusi noslēgt ar Lībijas nemierniekiem darījumu, kura ietvaros tie saņems naudu ieročiem apmaiņā pret to kontrolē esošo naftu, vēsta Associated Press.

Katara iegādāsies uzkrāto naftu, kas atrodas Lībijas nemiernieku kontrolētajās teritorijās. Kad uzsāksies naftas piegādes vēl nav zināms, norāda nemiernieku līderi. Par naudu, kas tiks iegūta no naftas pārdošanas ir iecerēts iegādāties ieročus.

Tikmēr Lībijas nemiernieki ir paziņojuši, ka piekristu uguns pārtraukšanai, ja vien Muamara Kadafi bruņotie spēki pamestu Lībijas pilsētas un atļautu norisināties miermīlīgiem protestiem pret tā varu. «Kadafi brigādēm ir jāpamet Lībijas pilsētas un jādot tiesības Lībijas iedzīvotājiem izvēlēties, kādā pasaulē tie grib dzīvot,» skaidro nemiernieku pārstāvji.

Lībijas austrumos starp nemierniekiem un M. Kadafi lojālistiem joprojām turpinās niknas kaujas, nemiernieki ir apturējuši valdības spēku uzbrukumu un pārgājuši kārtējā pretuzbrukumā. Sabiedroto gaisa uzlidojumu rezultātā ir bojā gājuši arī septiņi civiliedzīvotāji, kad, bombardējot armijas konvoju, tika sašauts kāds benzīnvedējs, kurš uzsprāgstot iznīcināja divas blakus esošās mājas, vēsta BBC.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francija ir kļuvusi par pirmo pasaules valsti, kas ir atzinusi Lībijas nemiernieku izveidoto Lībijas nacionālo padomi (NLC) kā vienīgo Lībijas leģitīmo valdību.

Par Francijas lēmumu paziņoja valsts prezidents Nikolā Sarkozī dienu pēc Eiropas premjeru izplatītā aicinājuma Eiropas Savienībai atzīt nemierniekus kā vienīgo Lībijas valdību. ES diplomāti norādīja, ka ar nemierniekiem ir jāsadarbojas kopīgi ar Arābu Līgu.

Pēc ilgākām sarunām arī Eiropas Savienība ir vienojusies noteikt arī plašas sankcijas pret Lībiju – tās ieguldījumu fondu un centrālo banku. ASV jau ir iesaldējusi Lībijas Ieguldījumu pārvaldes aktīvus vismaz 30 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Līdz šim ES bija iesaldējusi Lībijas līdera un dažu tā ģimenes locekļu kapitālus, tomēr par plašāku sankciju noteikšanu tā nespēja vienoties galvenokārt Maltas iebildumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Laikraksts: Lībijas nemiernieki atļauj Francijai apgūt naftas atradnes

Gunta Kursiša, 01.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāv iespēja, ka Francija, kas palīdzēja Lībijas nemiernieku Nacionālajai pārejas padomei (NPP) pārņemt varu savās rokās, ir vienojusies par Lībijas naftas rezervju apguvi, ceturtdien, atsaucoties uz Francijas laikraksta Liberation rakstīto, vēsta pasaules mediji.

Ar 3. aprīli datētajā vēstulē teikts, ka Lībijas nemiernieki ļauj Francijai piekļūt 35% no valsts naftas atradnēm apmaiņā pret tās pilnīgu un pastāvīgu atbalstu NPP, tomēr Francijas ārlietu ministrs Alans Žipē (Alain Juppe) norādījis, ka viņs nav informēts par oficiālu vienošanos. «Neesmu informēts par oficiālu vienošanos, tomēr NPP ir oficiāli norādījusi, ka valstīm, kas palīdzējušas NPP pārņemt varu savās rokās, vajadzētu piedalīties arī Lībijas atjaunošanā,» viņš pavēstījis medijiem.

Krievija un Ķīna – valstis, kas bija kritiski noskaņotas NATO iejaukšanās Lībijas nemieru risināšanā – cīnīsies par savu ekonomisko ietekmju saglabāšanu Lībijā. Šīm valstīm būs jāiestaistās konkurences cīņā ar Lielbritāniju un Franciju. «Mēs vēlamies arī turpmāk aizstāvēt Krievijas ekonomiskās intereses Lībijā. Es nedomāju, ka jaunā Lībijas valdība vērtēs līgumus ar Krieviju no politiskā, nevis tehniskā un ekonomiskā skatupunkta,» norādīja Mihails Margelovs (Mikhail Margelov), Krievijas sūtnis Āfrikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Kadafi sava režīma pedējās dienās pārdevis 20% Lībijas zelta rezervju

BNS, 08.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāztais Lībijas diktators Muammars Kadafi sava režīma pēdējās aktīvajās dienās pārdeva vairāk nekā 20% Lībijas zelta rezervju, kuru vērtība pārsniedz 700 miljonus latu, ceturtdien paziņoja Lībijas centrālās bankas prezidents Kasems Azozs.

Azozs paziņoja, ka apmēram 29 tonnas zelta 1,7 miljardu dināru (704 miljoni latu) vērtībā tika pārdodas vietējiem tirgotājiem, jo režīmam sāka pietrūkt naudas.

«Zelts tika pārdots, lai samaksātu algas un saglabātu likviditāti, jo īpaši Tripolē,» skaidroja Lībijas Bankas prezidents.

Centrālās bankas amatpersonu sniegtā informācija liecina, ka zelts, visticamāk, ir izvests no valsts uz kaimiņzemi Tunisiju, no kurienes aizvests vēl tālāk.

Azozs piebilda, ka Lībijas Bankas aktīvi pašlaik ir apmēram 115 miljardi ASV dolāru (57,5 miljardi latu), no kuriem 90 miljardi dolāru (45 miljardi latu) - ārvalstīs.

Jau vēstīts, ka Kadafi ceturtdien jaunā audiorunā noliedza ziņas, ka viņš esot aizbēdzis uz kaimiņvalsti Nigēru, un nosauca tās par viņa ienaidnieku «psiholoģisku karu un meliem».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ĀM: Ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, sagaidāmas nopietnas politiskas, finansiālas un juridiskas sekas

LETA, 14.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, valstij ilgtermiņā ir sagaidāmas nopietnas politiskas, finansiālas un juridiskas sekas, valdībā iesniegtajā ziņojumā norāda Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM). ĀM vada Edgars Rinkēvičs, kura pārstāvētā partija Vienotība pašlaik vienīgā no koalīcijas partijām pauž skaidru atbalstu bēgļu uzņemšanai Latvijā.

ĀM uzsver, ka Latvija zaudēs iespēju gūt Eiropas Savienības (ES) institūciju atbalstu Latvijai interesējošos jautājumos, piemēram, austrumu robežas stiprināšanā, kopēja ES ietvara izstrādē cīņai pret hibrīddraudiem, kompensāciju mehānisma noteikšanā saistībā ar Krievijas ieviestajām sankcijām un citos.

Ziņojumā teikts, ka Latvija var saskarties ar ES institūciju lēmumu novilcināšanu. Piemēram, Eiropas Komisijai ir jāapstiprina Latvijas nacionālās programmas 56 miljonu eiro apmērā, ieskaitot Latvijas līdzfinansējumu, ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Iekšējās drošības fondu. Iekšējās drošības fonda līdzekļus Latvija iegulda robežu pārvaldības un uzraudzības uzlabošanā. Savukārt ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansējumu plānots uzlabot Latvijas patvēruma meklētāju uzņemšanas spējas, nodrošināt patvēruma procedūru atbilstību ES standartiem, uzlabot personu, kam piešķirts starptautiskās aizsardzības statuss, integrēšanu, kā arī atgriešanas programmu efektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Kadafi paziņo par uguns pārtraukšanu, gaisa triecienu plānošana turpinās

Jānis Rancāns, 18.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāris stundas pēc tam, kad, uzstājoties televīzijā, Lībijas diktators Muamars Kadafi nikni solīja, ka viņam lojālie spēki, atbildot uz Rietumvalstu militārajiem triecieniem, izvērsīs karadarbību Vidusjūrā, valsts pēkšņi ir piekritusi pieņemt ANO rezolūciju un paziņojusi par uguns pārtraukšanu un visu militāro operāciju apturēšanu.

Tomēr ANO un Rietumvalstu līderi Lībijas paziņojumu uzņem atturīgi un turpina plānot lidojumiem slēgtās zonas ieviešanai nepieciešamās militāras akcijas.

Lielbritānijas Ēnu kabineta Ārlietu sekretārs Duglass Aleksandrs skaidroja, ka «Kadafi režīms ir jāvērtē pēc tā darbiem, nevis vārdiem». Savukārt ANO ģenerālsekretārs Pans Kimuns izteicās, ka Lībijas režīms tiks «saukts pie atbildības», par saviem uzbrukumiem neapbruņotiem civiliedzīvotājiem. Arī Lībijas nemiernieki ir paziņojuši, ka M. Kadafi uguns pārtraukšana ir blefs un viņiem nesaistoša.

Vairāki analītiķi norāda, ka M. Kadafi režīms, kuram Japānas zemestrīce bija kā Allaha dāvana, jo novērsa pasaules uzmanību no Lībijā notiekošā, ir pārsteigts un dziļi šokēts par tik mērķtiecīgām starptautiskās sabiedrības darbībām, tāpēc vēlas iegūt vairāk laika, radot iespaidu, ka piekrīt ANO nosacījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā Lībijas līdera Muamara Kadafi dzimtā pilsēta Sirte samaksājusi augstu cenu par viņa izmitināšanu Lībijas pilsoņu kara pēdējās cīņas laikā, vēsta The Associated Press.

Liela daļa no Vidusjūras pilsētas ar palmu koku bulvāriem ir iznīcināta. Visa apkaime ir neapdzīvota. Sodrējiem klātās ēkas sacaurumojuši šāviņi. Nav nedz ūdens, nedz elektrības. Ar būvgružiem piepildītās ielas appludinājuši bojāti cauruļvadi.

«Tā bija skaista pilsēta, viena no visskaistākajām Lībijā,» teicis Zaroks Abdullahs, 42 gadus vecs universitātes profesors, stāvot ārpus viņa nopietni bojātās ģimenes mājas. «Šobrīd tā izskatās kā (pēckara) Ļeņingrada, Gaza vai Beirūta,» viņš turpinājis.

Lai gan daži vaino Kadafi par kara ienešanu mājās, slēpjoties šajā vietā savās pēdējās dienās, iedzīvotāji esot pārņemti ar atjaunošanas ideju un sagaida niecīgu palīdzību Lībijas pagaidu valdības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lībijas nemiernieki noliedz, ka solījuši Francijai naftas atradnes

Gunta Kursiša, 02.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lībijas jaunā valdība tomēr noliedz, ka ir apsolījusi Francijai iegūt naftu 35% no Lībijas naftas atradnēm, vēsta thelocal.fr.

Jau vēstīts, ka Francijas laikraksts Liberation publicēja it kā 3. aprīli parakstītu vēstuli, kurā Lībijas nemiernieki sola ļaut Francijai piekļūt 35% no valsts naftas atradnēm. Apmaiņā pret naftas ieguvi Francijai jāsniedz pilnīgs un pastāvīgs atbalstu NPP, bija teikts vēstulē, kas it kā saņemta no Lībijas nemierniekiem. Francijas ārlietu ministrs Alans Žipē (Alain Juppe) savukārt norādījis, ka viņš nav infromēts par «oficiālu vienošanos». Krievija un Ķīna, kas bija kritiski noskaņotas NATO iejakšanās Lībijas nemieru risināšanā, paziņojušas, ka turpinās cīnīties par savu ekonomiski ietekmju saglabāšanu Lībijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Uzlidojumi Lībijai turpinās; Kadāfi sola nepadoties

Ritvars Bīders, 21.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otro nakti pēc kārtas turpinoties starptautisko spēku uzlidojumiem Muamara Kadāfi vadītajām militārajām vienībām, Lībijas līderis apsolījis «ilgu karu». ASV norāda, ka starptautiskie militārie spēki tiks vērsti pret visiem Kadāfi spēkiem, kas uzbruks opozīcijai, ziņo Associated Press.

Pēdējo desmit dienu laikā Kadāfi karaspēks veicis vairākus uzbrukumus opozīcijas atbalstītāju vienībām, izmantojot tankus, kā arī kara lidmašīnas un kuģus. Taču tagad Lībijas līdera militārās vienības ir potenciāli ASV un Eiropas spēku mērķi, jo ANO rezolūcija paredz ne tikai lidojumu aizlieguma zonas ieviešanu, bet arī «visus nepieciešamos pasākumus» civiliedzīvotāju aizsardzībai.

Līdz ar starptautisko militāro spēku iejaukšanos Lībijas opozīcijas vienības kļuvušas drošākas un nākušas klajā ar jauniem solījumiem gāzt no amata Kadāfi. «Es jūtu, ka maksimāli divu dienu laikā mēs iznīcināsim Kadāfi,» norādījis kāds opozīcijas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību veidojošo partiju koalīcija šodien nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu.

Kā žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), uz 14.septembrī gaidāmo Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru sanāksmi iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) brauks ar iepriekš pieņemto Latvijas pozīciju bēgļu uzņemšanas jautājumā.

«Nav vienošanās, strādāsim tālāk,» norādīja Straujuma, vienlaikus piebilstot, ka aicinās jautājuma risināšanā iesaistīties arī Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.

«Šodien ļoti nopietni diskutējām. Vienošanos koalīcija nav panākusi. Acīmredzot pirmdien Kozlovskis brauks ar to pašu pozīciju, kas Latvijai ir, proti, iepriekšējo pozīciju,» sacīja Ministru prezidente.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvija piekritīs uzņemt 776 personas, uzturēšanās pabalsts un pabalsts valodas apguvei kopā izmaksātu ap 2,8 miljoniem eiro jeb ap 237 000 eiro mēnesī, teikts Latvijas pozīcijas projektā par Eiropas Komisijas piedāvājumu uzņemt papildu bēgļus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Saeimas Eiropas lietu komisija šodien no darba kārtības izslēdza jautājumu par Iekšlietu ministrijas sagatavoto Latvijas pozīcijas projektu ārkārtas ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē par papildu bēgļu uzņemšanu. Pirms komisijas sēdes valdību veidojošo partiju koalīcija nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu.

Pabalstu valodas apguvei varēs segt no Eiropas Savienības (ES) Patvēruma un migrācijas fonda vienreizējā maksājuma 6000 eiro par katru pārvietoto personu jeb kopā 4 656 000 eiro, teikts pozīcijas projektā. Ja Latvija apņemsies uzņemt 776 personas, tad pēc statusa piešķiršanas būs nepieciešami 2 384 989 eiro jeb 198 749,12 eiro mēnesī uzturēšanās pabalstam un 463 737,6 eiro jeb 38 645 eiro mēnesī pabalsts valodas apguvei, kopumā 2 847 527 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija ārvalstu pilsoņu īpatsvara ziņā atpaliek vien no Luksemburgas un Kipras

Gunta Kursiša, 12.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā visās ES valstīs aptuveni 6,6% iedzīvotāji nav šo valstu pilsoņi. Savukārt Latvijā 2011. gadā ārvalstu pilsoņi veidoja 17% no kopējā iedzīvotāju skaita, mūs pārspējot vien Kiprai un Luksemburgai, liecina Eurostat 2011. gada apkopotie dati.

12,8 miljoni Eiropas Savienības (ES) pilsoņu 2011. gadā dzīvoja kādā citā ES valstī, liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotie dati. Tāpat pēc pērnā gada statistikas datiem ES dzīvoja 20,5 miljoni ne ES pilsoņu, kas veidoja 4,1% no kopējā ES iedzīvotāju skaita.

Latvija ir viena no līderēm ārvvalstu pilsoņu skaita īpatsvarā pret visu iedzīvotāju skaitu. Latviju apsteidz vien Luksemburga, kur dzīvo 43% ārvalstu pilsoņu un Kipra – 20% ārvalstu pilsoņu. Tūdaļ aiz Latvijas seko Igaunija (16%). Mazāk kā 2% ārvalstu pilsoņu dzīvo tādās ES valstīs kā Polija, Lietuva, Bulgārija un Slovākija, savukārt skaitliski lielākais apjoms ārvalstu pilsoņu ir Vācijā (7,2 milj.), Spānijā (5,7 milj.), Itālijā (4,6 milj.), Lielbritānijā (4,5 milj.) un Francijā (3,8 milj.), lai arī šajās valstīs ārvalstu pilsoņu īpatsvars nav lielākais ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Latvijas un ES iedzīvotāji visbiežāk apsvērtu lietotu grāmatu, CD, DVD un videospēļu iegādi

Lelde Petrāne, 10.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījumu kompāniju TNS sadarbībā ar Eiropas Komisiju veikusi Flash Eirobarometra pētījumu, kurā noskaidrota ES dalībvalstu pilsoņu attieksme pret lietotu preču iegādi. Lielākā daļa eiropiešu atzīst, ka iegādātos lietotas grāmatas, kompaktdiskus (CD), DVD un videospēles (72%). Līdzīgi vairāk nekā puse eiropiešu iegādātos lietotas mēbeles (55%).

Lietotu grāmatu, kompaktdisku, DVD un videospēļu iegādi salīdzinoši visbiežāk apsvērtu Zviedrijas un Apvienotās Karalistes (81%), kā arī Somijas (79%) un Vācijas (78%) pilsoņi. Tomēr būtiski, ka šī ir biežāk norādītā atbilde visu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu vidū, izņemot Igauniju, kuras pilsoņi salīdzinoši biežāk apsvērtu tekstilizstrādājumu iegādi: šādu atbildi norādījuši 63% Igaunijas pilsoņu, kamēr lietotas grāmatas, kompaktdiskus, DVD un videospēles apsvērtu iegādāties 53% igauņu.

TNS sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte Alise Lāce komentē - interesanti, ka salīdzinoši biežāk lietotu preču iegādi apsver vidēji gados jaunāki eiropieši, kamēr sievietes salīdzinoši biežāk norādījušas, ka iegādātos tekstilizstrādājumus (apģērbu, gultasveļu, aizkarus u.tml.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kurš maksās par Malaysia Airlines traģisko reisu MH17?

Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācija, 23.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainā virs Kremļa atbalstītās kara darbības zonas notriektā lidmašīna ar 298 bojā gājušajiem ir viens no lielākajiem aviācijas negadījumiem pasaulē. Šādos gadījumos neizbēgami rodas arī jautājums par to, kurš un vai kompensēs zaudējumus un kādā apmērā. Cik lieli vispār ir zaudējumi un kāda ir bijusi līdzšinējā prakse pasaulē? Svarīgs aspekts ir arī lidmašīnas lidošana pāri kara darbības zonai un vai tā oficiāli skaitās kara darbības zona, vai varbūt tomēr juridiski izrādīsies, ka lidmašīnu notrieca teroristi – visa šī informācija ietekmēs lēmumus par kompensācijas lielumiem un par aviosabiedrības atbildību.

Jāatzīmē, ka lielā augstumā lidot pāri kara darbības zonām ir pasaules aviosabiedrību regulāra prakse. Katru dienu tūkstošiem lidmašīnu lido pāri vietām ar dažādu kara darbības aktivitāti. Pāri nemierīgajam Ukrainas austrumu reģionam līdz pagājušajai nedēļai katru dienu lidoja pasažieru lidmašīnas, un arī reisa MH17 notriekšanas pēcpusdienā tur gaisā atradās vairāku aviosabiedrību lidmašīnas. Tiek uzskatīts, ka lidot 10 000 metru augstumā ir salīdzinoši droši, jo ar roku pārnēsājamās pretgaisa raķetes tik augstu nesniedzas, bet parastiem nemierniekiem un līdzīgiem grupējumiem augsti attīstītu pretgaisa aizsardzības ieroču nav - tādi ir tikai lielu valstu oficiālam armijām. Pat arābu un rietumu atbalstītajiem Sīrijas nemierniekiem pretgaisa aizsardzības ieroči netiek izsniegti, par ko gan viņi regulāri sūdzas. Tomēr, kā secināms no publikācijām pasaules presē, tad Ukrainas nemiernieki tiek apgādāti ar daudz jaudīgākiem ieročiem, tai skaitā pretgaisa aizsardzības raķetēm. Šobrīd masu medijos cirkulē ziņas un versijas par to, ka Malaizijas lidmašīnu notrieca Krievijas atbalstītais grupējums ar Krievijas armijas piegādātu raķeti BUK, lai gan domas dalās par to vai pašu raķeti izšāva Krievijas armijas personāls vai arī tās atbalstītie militārie formējumi. Apstāklis, ka militārie formējumi cenšas ierobežot piekļuvi pie lidmašīnas atliekām un pierādījumiem, netieši liecina, ka viņiem vai viņu atbalstītājiem ir, ko slēpt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lībijas līderis naktīs meklē patvērumu slimnīcās un šķietot nobijies

Lelde Petrāne, 27.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lībijas līderis Muamars Kadafi klīst no vienas Tripoles slimnīcas uz otru, lai izvairītos no NATO lidmašīnu nakts reidiem, atsaucoties uz Eropas valdības amatpersonas sniegto informāciju, ziņo Bloomberg.

Kadafi patveras slimnīcās, jo zina, ka NATO lidmašīnas tās nebombardēs, stāstījusi amatpersona, atsaucoties uz izmeklēšanā secināto. Viņš atteicies atklāt savu vārdu, jo informācija nav domāta plašākai sabiedrībai.

Informācijas avots arī stāstījis, ka vecākie komandieri Kadafi spēkos pārtraukuši izmantot mobilos tālruņus, jo baidās, ka viņu sarunas pārtver Francijas, Lielbritānijas un ASV izlūkošanas dienesti. Tā rezultātā viņiem esot radušās komunikācijas problēmas.

Šonedēļ sabiedroto spēki pastiprinājuši savus uzbrukumus Kadafi režīmam. ASV prezidents Baraks Obama un Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons pirms divām dienām solīja palielināt spiedienu uz viņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ANO Drošības padome ievieš sankcijas pret Lībijas līderi Kadafi

BNS, 27.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienoto Nāciju organizācijas Drošības (ANO) padome sestdien vienbalsīgi ieviesa sankcijas pret Lībijas līderi Muammaru Kadafi un viņa tuvākajiem līdzgaitniekiem, nosakot iebraukšanas un aktīvu ierobežojumus, tādā veidā palielinot spiedienu uz Kadafi atkāpties, lai pārtrauktu asinspirti, kas pavada tautas sacelšanos.

ANO Drošības padomes pieņemtajā dokumentā noteikts ieroču embargo, Kadafi un vairāku citu Lībijas amatpersonu iebraukšanu citās valstīs un Lībijas aktīvu iesaldēšanu ārvalstīs.

Izteikts aicinājumus vardarbīgo pret Kadafi demonstrējoši cilvēku apspiešanu izvērtēt Starptautiskajā krimināltiesā. ANO Drošības padome aicināja tiesāt visus, kas ir atbildīgi par civiliedzīvotāju nogalināšanu.

Rietumvalstu līderi skaidri paziņoja, ka Kadafi 41 gadu ilgušajai valdīšanai ir jābeidzas.

«Kad līdera vienīgais veids, kā saglabāt varu, ir spēka izmatošana pret savu tautu, viņš ir zaudējis tiesības valdīt un, šobrīd atkāpjoties, rīkoties, kā būtu labāk viņa valstij,» ASV prezidenta Baraka Obamas palīgs teica telefonsarunā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Aptauja: 60% amerikāņu atbalsta ASV un tās sabiedroto iejaukšanos Lībijas konfliktā

Jānis Šķupelis, 24.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd 60% amerikāņu atbalsta Rietumvalstu militāro iejaukšanos Lībijas konflikta risināšanā, liecina Reuters un Ipsos kopīgi veiktā aptauja.

Interesanti, ka no visiem aptaujātajiem 48% respondentu ASV prezidenta militāro vadības stilu raksturojuši kā piesardzīgu un konsultatīvu, 35% kā neizlēmīgu un 16% kā spēcīgu un izlēmīgu. Tāpat pārliecinoši 79% aptaujāto uzskata, ka ASV un tās sabiedrotajiem tomēr vajadzētu kādā veidā mēģināt gāzt 40 gadus pie varas esošo Lībijas līderi Mummaru Gadafi.

Tiesa gan, lielāka daļa amerikāņu ir pret zemes karaspēka izsēdināšanu Lībijas krastos (liels atbalsts ir tikai Lībijas bombardēšanai). Pastāvīgā zemes karaspēka izsēdināšanu Lībījā atbalsta tikai 7% aptaujāto amerikāņu.

Aptaujā esot piedalījušies 975 amerikāņi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Kadafi varētu atkāpties no sava amata

Mārtiņš Apinis, 05.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lībijas līderis Muamars Kadafi esot gatavs atkāpties no amata apmaiņā pret drošības garantijām, raksta portāls K2kapital, atsaucoties uz laikrakstu Kommersant.

Attiecībā uz minēto informāciju Kommersnt atsaucas uz kādu augsti stāvošu Krievijas valdības locekli.

Pēc izdevuma informācijas Francija labprātīgas atkāpšanās gadījumā ir gatava daļēji atbloķēt Kadafi un viņa ģimenes locekļu banku kontus, kā arī atbalstīt Lībijas līderi palīdzot viņam izvairīties no valsts tribunāla.

Jau ziņots, ka, sekojot nemieriem kaimiņvalstīs Tunisijā un Ēģiptē, situācija Lībijā saasinājās februrāra beigās. Kopš tā laika gan valdības spēki, gan NATO atbalstīttie nemiernieki ar mainīgām sekmēm kontrolē situāciju Lībijas austrumu daļā, savukārt Rietumi pret naftas atradnēm bagāto ziemeļāfrikas zemi ieviesuši ekonomiskās sankcijas, tostarp bloķējot Lībijas amatpersonu un viņu ģimenes locekļu banku kontus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz ziņām, ka ieilgušais konflikts Lībijā (kas ir viena no lielākajām pasaules naftas eksportētājām) varētu tuvoties noslēgumam, pirmdienas rītā kritusies naftas cena un analītiķi paredz, ka tā turpinās samazināties.

Brent jēlnaftas cena vienu brīdi bija pat kritusi līdz 105,62 ASV dolāriem par barelu, bet WTI jēlnaftas cena kritusi līdz 82,35 ASV dolāriem par barelu.

Pirms pilsoņkara sākuma pavasarī, Lībija ik dienu saražoja 1,6 miljonus barelu naftas. Saasinoties politiskajai situācijai valstī, samainājās arī Lībijas naftas eksporta apjomi.

Konfliktam Lībijā izbeidzoties, atjaunosies arī tās naftas eksports, paredz analītiķi, kas nozīmē, ka naftas cenas varētu turpināt samazināties, vēsta BBC.

«Tiklīdz kā viņi sāks atjaunot savu ekonomiku, pasaules naftas piegādēm pievienosies vismaz miljons barelu Lībijas naftas,» norāda analītiķi. Tas varētu pastiprināt naftas cenu kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības lēmums par tālāku, pastiprinātu sankciju noteikšanu pret Lībiju tiek aizkavēts Maltas iebildumu dēļ, vēsta BBC. Malta baidās, ka sankcijas radīs ievērojamus zaudējumus tās kompānijām, kuras sadarbojas ar Lībiju.

Joprojām notiek Eiropas Savienības valstu sarunas par sankciju pastiprināšanu pret Muamara Kadafi režīmu, kurš ir uzsācis asiņainu izrēķināšanos ar dumpiniekiem. Tomēr Maltas iebildumu dēļ Eiropas Savienība nav spējusi vienoties par sankcijām.

Arī Itālija varētu iebilst pret sankciju pastiprināšanu pret Lībiju.

Sankciju pastiprināšanas plāns paredz Lībijas Investīciju fonda finanšu līdzekļu arestu, uz ko uzstāj ASV. Fondam pieder aktīvi vairākos uzņēmumos, daudzās pasaules valstīs, to skaitā, piemēram, Pearsons publishing group un Itālijas futbola klubs Juventus.

Malta atrodas netālu no Lībijas krastiem un daudzas tās kompānijas strādā Lībijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pabriks: Lībijas konflikta risināšanā jāiesaistās arī arābu valstīm

Elīna Pankovska, 22.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav iespējas atbalstīt demokrātiju un ar izpratni skatīties uz diktatoru Muamaru Kadāfi, tā par tiem, kas skeptiski noskaņoti pret atbalsta paušanu rezolūcijai, kas paredz uzlidojumus Lībijas diktatora militārajām vienībām, raidījumā 900 sekundes norādīja ārlietu ministrs Artis Pabriks.

Viņš sacīja, ka Latvija ir paudusi savu politisko nostāju un atbalstu, kas patlaban ir simbolisks un morāls. Ja Latvija sāks šaubīties par vienoto Eiropas virzību, tad tās ceļš ved tikai uz austrumiem. Arī tie, kas norāda, ka šis uzlidojumi Lībijai sākušies tikai naftas dēļ, kuru izmanto arī Eiropa, mēģinot diskreditēt ES un rietumu valstis. Latvija Lībijas konflikta risināšanā varēs iesaistīties kā NATO dalībvalsts pēc tam, kad tiks pieņemts vienots lēmuma.

Runājot par militāro darbību, kas notiek Lībijā, ministrs norāda, ka rezolūcija atļauj arī pret M.Kadafi sauszemes spēkiem vērsties no gaisa, taču ievest karaspēku šajā valstī atļauts neesot. A.Pabriks skaidro, ka tiks darīts viss, kas ir nepieciešams, taču nepietikšot tikai ar militāru spēku vien. Viņš piebilda, ka tuvākā pusgada laikā Vidusjūras reģionam būšot jāpievērš pastiprināta uzmanība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rietumi varēja darīt vairāk, lai ierobežotu Krievijas agresīvo politiku

Māris Ķirsons, 02.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Jaunā Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra pamatos iemūrē kapsulu ar vēstījumu

Žanete Hāka, 09.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) jaunā uzņemšanas korpusa pamatos tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Līdz ar vēstījumu kapsulā tika ievietots arī rokas pulkstenis, kas pieder centra ilggadējam darbiniekam - ārstam Andrim Lutumam, kurš, būdams 1.kursa students, centrā ieradās 1973.gadā un kā sanitārs uzsāka darbu uzņemšanas nodaļā.

RPNC valdes priekšsēdētājs Jānis Buģins sacīja, ka gada laikā centrā tiek uzņemti 9,5 tūkstoši pacientu, no kuriem 89% tiek atvesti ar ātro palīdzību. Tāpēc ļoti svarīga ir jaunā uzņemšanas nodaļa, kas šobrīd atrodas 190 gadus vecā ēkā.

Uzņemšanas nodaļas kompleksa būvniecība ietilpst ERAF līdzfinansētā «Veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošanas» projektā un izmaksās pavisam 2,66 miljonus latu, no tiem vairāk nekā 1,5 miljoni latu ir ERAF līdzfinansējums. Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra jaunā uzņemšanas nodaļas kompleksa būvniecību veiks Skonto Būve, un darbus plānots pabeigt septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru