Zināmu Amazon efektu var just arī akciju tirgū

ASV kompānija Amazon.com pēdējā laikā pierādījusi, ka spēj saviļņot ūdeni dažādās tautsaimniecības nozarēs. Šim tehnoloģiju gigantam atliek vien paziņot par savu darbību izvēršanu kādā tautsaimniecības sektorā, lai tas stimulētu gluži vai eksistenciālas pārdomas pārējiem šīs nozares dalībniekiem un šādu uzņēmumu investoriem. Piemēram, ASV tirdzniecības digitalizācija, kam komplektā nāk tradicionālās iepirkšanās nozares nedienas, izpelnījusies terminu «Amazon efekts». Šis efekts gan, šķiet, neaprobežojas vien ar tradicionālās tirdzniecības norietu. Tas aptver to, ka dažādu nozaru tradicionālajiem spēlētājiem ir grūtības mainīties un konkurēt ar ļoti atpazīstamām tehnoloģiju kompānijām, kas ir ļoti pelnošas (piemēram, Amazon vēl šomēnes atklāja, ka tās ceturkšņa peļņa pirmo reizi pārsniegusi vienu miljardu ASV dolāru), spējīgas piedāvāt jaunus spēles noteikumus, ar lielām ambīcijām un var apkopot un interpretēt milzīgu datu klāstu. Būtībā – atliek vien minēt, ko un kā nākotnē gribēs redzēt vien daži no pasaules tehnoloģiju gigantiem, kuri izteiktāk vēlas kontrolēt visu to biznesu, kas tiecas kļūst digitālāks.

Aparatūras un programmatūras tirgotājs SIA «MarkIT Latvija» 2018.gadā strādāja ar neto apgrozījumu 10,272 miljonu eiro apmērā, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 216 tūkstoši eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2017.gadu, pagājušajā gadā SIA «MarkIT Latvija» apgrozījums pieauga par 13,2% jeb 1,194 miljoniem eiro, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 22,6% jeb gandrīz 40 tūkstošiem eiro.

2018. gadā uzņēmums bija izvirzījis vairākus mērķus, cita starpā palielināt klientu skaitu un tirgus daļu, un uzņēmumam tos izdevās sasniegt - pasūtījumu skaits pērn, salīdzinot ar 2017.gadu, pieauga par 15%, audzis apgrozījums, kas arī atspoguļojies tirgus daļas attīstībā, sacīts SIA «MarkIT Latvija» gada pārskatā.

Uzņēmums gandrīz visus ieņēmumus - 10,186 miljonus eiro guvis no preču pārdošanas, vēl tas sniedzis pakalpojumus 86 tūkstošu eiro apmērā. Preces un pakalpojumi galvenokārt tiek realizēti Latvijā, sacīts gada pārskatā.

Vācijas kancleres Angelas Merkeles valdība pieprasījusi tiešsaistes tirdzniecības vietnei Amazon sniegt savus situācijas skaidrojumus, kad atklātībā parādījās informācija, ka kompānijas Vācijas struktūrvienība nodarbinājusi neonacistu apsargus.

Gadījumā, ja izskanējušās apsūdzības izrādīsies patiesība, Amazon partnerus, kuri nodarbojušies ar darbinieku meklēšanu un apsardzes nodrošināšanu, var sagaidīt darbības licences anulēšana, solījusi Vācijas Darba ministrija. «Pār viņiem gulstas smaga aizdomu ēna un tāpēc pēc iespējas ātrāk nepieciešams atklāt visus faktus,» sacīja Vācijas darba ministre Ursula fon der Leijena (Ursula von der Leyen).

Tikmēr Amazon apsolījusi veikt notikušā padziļinātu izpēti. Vācija ir Amazon svarīgākais tirgus pēc ASV. Aizvadītajā gadā kompānijai Vācijā izdevās audzēt apgrozījumu līdz 8,7 miljardiem ASV dolāru. Reaģējot uz ziņām par sliktajiem darba apstākļiem un neonacistu apsargu izmantošanu, Vācijā izskanējuši aicinājumi boikotēt Amazon.

Latvijā piektdien, 2.augustā, reģistrēts ASV tiešsaistes tirdzniecības kompānijas «Amazon» datu centrs SIA «Amazon Data Services Latvia», liecina «Firmas.lv» informācija.

«Amazon Data Services Latvia» pamatkapitāls ir 50 000 eiro, bet tās vienīgais īpašnieks ir ASV jaunuzņēmumu jeb «start-up» kompānija «A100 ROW Inc». Kompānijas valdē iecelts Īrijas pilsonis Martins Keisijs Malakijs (Martin Casey Malachy).

Jaundibinātās «Amazon Data Services Latvia» juridiskā adrese ir Vīlandes ielā 6-4.

Informācija «Amazon» mājaslapā liecina, ka «Amazon Data Services» nodrošina datu glabāšanu jeb mākoņpakalpojumus.

LETA jau ziņoja, ka «Amazon» peļņa 2019.gada otrajā ceturksnī sasniedza 2,6 miljardus ASV dolāru (2,3 miljardus eiro), kas ir par 4% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, bet mazāk nekā bija prognozējuši analītiķi.

Savukārt «Amazon» ieņēmumi šogad otrajā ceturksnī bija 63,4 miljardi ASV dolāru, kas ir par 20% vairāk nekā gadu iepriekš. Tostarp 38% apgrozījuma kāpums bija platformai «Amazon Web Services», kas piedāvā mākoņdatošanas pakalpojumus uzņēmumiem. Kompānijas ieņēmumi no attiecīgajiem pakalpojumiem šogad otrajā ceturksnī veidoja 8,4 miljardus ASV dolāru.

Tehnoloģiju kompānija Amazon nākusi klajā ar jauniem papildinājumiem savu ierīču rindās, kā arī ievērojami samazinājusi cenas esošajām, tādējādi piesakot cenu karu tirgus līderiem.

(Papildināta ar 9. rindkopu)

Kompānija samazinājusi sava pērn radītā planšetdatora Kindle Fire cenu no 199 ASV dolāriem līdz 159 dolāriem. Salīdzinājumam – Apple jaunākais iPad maksā aptuveni 500 ASV dolāru.

Tāpat Amazon nākusi klajā ar jaunu planšetdatoru Kindle Fire HD, kurš būs pieejams trijās versijās un maksās, sākot no 199 ASV dolāriem par vienkāršāko septiņu collu versiju, beidzot ar 599 dolāriem par 8,9 collu 4G versiju. Planšetdatori aprīkoti ar HD displeju, divkodolu procesoriem (1,2 GHz 7 collu versijai un 1,5 Ghz 8,9 collu versijai) un Android operētājsistēmu.

Interneta tirdzniecības uzņēmuma "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss pirmdien oficiāli atkāpās no uzņēmuma vadītāja amata, to nododot Endijam Džasijam, kurš ir "Amazon" meitasuzņēmuma "Amazon Web Services" vadītājs.

Džasijs 1997.gadā sāka strādāt "Amazon" kā mārketinga menedžeris, bet 2003.gadā nodibināja "Amazon Web Services".

Bezoss 1994.gada 5.jūlijā savā garāžā nodibināja "Amazon" kā grāmatu interneta tirdzniecības kompāniju. 27 gadu laikā viņš to attīstīja par 1,77 triljonu dolāru vērtu tehnoloģiju milzi, kas dominē interneta mazumtirdzniecībā, kā arī iesaistījies mūzikas un televīzijas straumēšanā, mākoņdatošanā, robotikā, mākslīgā intelekta izstrādē un citās operācijās.

"Amazon" tagad ir viens no ASV pieciem lielākajiem informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem līdz ar "Google", "Apple", "Microsoft" un "Facebook".

Bezoss februārī paziņoja, ka ir nolēmis gada trešajā ceturksnī atstāt uzņēmuma vadītāja amatu, to nododot Džasijam, un pāriet uz "Amazon" padomes izpildpriekšsēdētaja amatu.

Tiešsaistes tirdzniecības vietne Amazon Vācijā iekūlusies pamatīgā skandālā, kad atklājies, kad tās struktūrvienība darbiniekus nodarbinājusi sliktos darba apstākļos un izmantojusi neonacistu organizāciju dalībniekus kā apsargus.

Par sliktajiem darba apstākļiem Amazon struktūrvienībā vēstījusi Vācijas raidsabiedrība ARD, kas pētījusi kompānijas darbinieku dzīves apstākļus. Amazon Vācijas struktūrvienībā strādā pagaidu darbinieki no visas Eiropas, vēsta Euobserver. Amazon darbinieki Vācijā dzīvojuši šaurās istabiņās, strādājuši 15 dienas no vietas un noliktavās dienas laikā vidēji nostaigājuši 17 kilometru. Savukārt to peļņa bijusi daudz mazāka nekā ticis iepriekš solīts.

Darbiniekus uzmanījuši neonacistu organizāciju biedri, kas nereti pārbaudījuši arī to personīgās mantas. «Viņi istabās ieradās, ne tikai tad, kad tajās neviena nebija, bet arī tad, kad saimnieks gulēja, vai, piemēram, bija dušā. Viņi sacīja, ka šeit viņi ir policija,» stāstīja, kāda spāņu viesstrādniece.

Kompānija Amazon uzsākusi sadarbību ar viedtālruņu ražotāju HTC, lai izstrādātu ierīces, kas ļaus tai konkurēt ar tādiem gigantiem kā Apple un Google, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta Financial Times.

Abas kompānijas strādā pie divu ierīču izgatavošanas, un viena no tām jau sasniegusi augstu gatavības līmeni. Tomēr nav zināms, kad HTC un Amazon kopīgi izstrādātais viedtālrunis varētu parādīties tirdzniecībā. Avoti medijam pastāstījuši, ka visai iespējams, ka Amazon pārdomās un atteiksies no nākšanas klajā ar ierīci. Abas kompānijas izskanējušo informāciju atteikušās komentēt, norādot, ka vienmēr izskata dažādas jaunas iespējas.

Radot viedtālruni, Amazon ietu Google pēdās, kas sadarbojas ar tādām tehnoloģiju kompānijām kā Asus un LG, lai izstrādātu Nexus sērijas ierīces. Viedtālruņu tirdzniecība Amazon ļautu palielināt klientu lojalitāti, jo aizvien vairāk cilvēku iepērkas tiešsaistē ar viedtālruņu un planšetdatoru palīdzību. Mobilo ierīču tirgus lielākie spēlētāji, kā, piemēram, Apple un Google, izstrādājuši savus tiešsaistes veikalus, kuros pārdot elektroniskās grāmatas un mūziku, tādā veidā konkurējot ar tradicionāliem nozares spēlētājiem – Amazon.

Interneta tirdzniecības uzņēmuma "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss otrdien paziņoja, ka viņš šī gada trešajā ceturksnī atstās uzņēmuma vadītāja amatu, to nododot Endijam Džasijam, kurš ir "Amazon" meitasuzņēmuma "Amazon Web Services" vadītājs.

57 gadus vecais Bezoss sacīja, ka viņš pāries uz "Amazon" padomes izpildpriekšsēdētaja amatu.

Ziņa par gaidāmo Bezosa demisiju izskanējusi pēc "Amazon" ziņojuma, ka uzņēmuma peļņa pēdējā ceturksnī vairāk nekā divkāršojusies līdz 7,2 miljardiem ASV dolāru, bet ieņēmumi pieauguši par 44% līdz 125,6 miljardiem dolāru. To veicināja jaunā koronavīrusa pandēmija, kuras dēļ ievērojami pieaudzis interneta tirdzniecības apjoms visā pasaulē.

Bezoss vēstulē "Amazon" darbiniekiem rakstīja, ka viņš turpinās "iesaistīties svarīgās "Amazon" iniciatīvās", bet turpmāk vairāk orientēsies uz filantropiju, tai skaitā savu Pirmās dienas fondu (Day One Fund) un Bezosa Zemes fondu (Bezos Earth Fund), kā arī citiem biznesa pasākumiem kosmosā un žurnālistikā.

Pasaules lielākais tiešsaistes mazumtirgotājs Amazon noslēdzis šī gada trešo ceturksni ar ievērojamu peļņas samazinājumu, kas saistīts ar lielajām investīcijām Amazon Kindle planšetdatora izstrādē.

Šī gada trešājā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgu laika posmu pērn, Amazon neto ienākumi samazinājušies par 73% līdz 63 miljoniem ASV dolāru. Pērn trešajā ceturksnī Amazon neto ienākumi bijuši 231 miljons ASV dolāru, vēsta Bloomberg.

Savukārt šajā ceturksnī Amazon varētu piedzīvot arī pamatdarbības zaudējumus, ja turpinās investēt Kindle ierīcēs, norāda medijs.

Db.lv jau vēstīja, ka Amazon nāca klajā ar planšetdatoru Kindle Fire, kas tiks pārdots par 199 ASV dolāriem, kas ir ievērojami mazāk nekā Apple iPad. Amazon tādējādi cer sekmīgi iespiesties planšetdatoru tirgū.

Tehnoloģiju jomas milži lielākā mērā var iespiesties savu lietotāju maksājumu apstrādāšanā un to kontu veidošanā

Dažkārt šķiet, ka nākotnē, lai daudzmaz pilnvērtīgi varētu dzīvot, galu galā var būt nepieciešamas vien dažas kompānijas, kuras gan ražo, gan izplata, gan pārod, gan citādā veidā apkalpo. Šajā ziņā sevišķi uzskatāmi jaunas biznesa iespējas dažādos tautsaimniecības sektoros meklē pasaules tehnoloģiju grandi.

Pēdējo dienu laikā parādījušās baumas, ka Amazon.com domā par plāniem saviem klientiem piedāvāt kaut ko ļoti līdzīgu banku kontiem.

Katrā ziņā Amazon mierā nestāv, un pašlaik ir spekulācijas, ka arī tradicionālajam banku mazumtirdzniecības/privātpersonu apkalpošanas biznesam būs grūti konkurēt ar tehnoloģiju uzņēmumu piedāvājumiem. Eksperti skaidro, ka šādu Amazon kontu esamība, ar kuru palīdzību klienti gan varēs tikt pie skaidras naudas, gan norēķināties par precēm un pakalpojumiem, palīdzētu kompānijai mazināt izmaksas. Proti, potenciāli Amazon kādā brīdī var izslēgt starpniekus (bankas), kas saistīti, piemēram, ar klientu maksājumu apstrādi.

SIA MarkIT Latvija, kura pamatdarbība saistīta ar aparatūras un programmatūras tirdzniecību korporatīvajiem klientiem un pakalpojumu sniegšanu IT jomā, pagājušajā gadā pieturējies pie iepriekš izvirzītajiem mērķiem, liecina Lursoft dati.

2014.gadā, neskatoties uz apgrozījuma samazinājumu, salīdzinājumā ar 2013.gadu, SIA MarkIT Latvija aizvadīto gadu izdevies noslēgt ar peļņu. Pērn IT uzņēmums strādājis ar 6,377 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,12% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas veidojusi 106,75 tūkstošus eiro.

2015.gadu SIA MarkIT Latvija paredz kā izaugsmes turpināšanas gadu, izvirzot mērķi gadu noslēgt ar apgrozījuma un peļņas rādītāju pieaugumu, kā arī būtisku lojālo klientu skaita kāpumu. Tiesa gan, uzņēmuma vadība piebilst, ka tirgus daļas palielināšana būs atkarīga no veiksmīgākas un produktīvākas darbības attiecībā pret konkurentiem.

Rūpniecības apjomi 17 valstu vienotās valūtas blokā šā gada augustā atkal ir samazinājušies, atsaucoties uz Markit jaunākajiem datiem, vēsta BBC.

Markit PMI (Purchasing Managers Index) indekss liecina, ka eirozonā ražošanas sektors ir sarucis. Tas noticis, neņemot vērā ražotņu centienus samazināt cenas.

Šā gada augustā Markit PMI indekss eirozonā bija 45,1 punkts, kas par 1,1 punktu vairāk nekā jūlijā, kad šis indekss bija zemākais pēdējo trīs gadu laikā. Tomēr Markit PMI eirozonā jau 13. mēnesi pēc kārtas atrodas zem 50 punktu atzīmes, kas ir robežšķirtne starp izaugsmi un lejupslīdi.

Eirozonā tradicionāli spēcīgākās ekonomikas Vācija un Francija pagājušajā mēnesī nespēja glābt kopējo vienotās valūtas bloka indeksu. Vācijā šis indekss augustā bija 44,7 punktu apmērā, samazinoties jau sesto mēnesi pēc kārtas.

Pirms dažām dienām finanšu informācijas pakalpojumu sniedzējs Markit nosaucis desmit valstis, kurām ir vislielākā iespēja piedzīvot maksātnespējas iestāšanos.

Maksātnespējas riskam pakļauto valstu tops ir veidots, ņemot vērā piecu gadu kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumu (credit default swap jeb CDS) piecenojumu jeb spredu. Markit sarakstu ar desmit maksātnespējas draudos esošām valstīm skatiet augstāk, fotogalerijā.

Patlaban Grieķijas CDS spreds liecina, ka šai valstij nedraud maksātnespēja, tomēr Markit analītiķi atzīst – iespējams, ka CDS mehānismam, kas raksturo invesotru uzticību un brīdina par iespējamiem maksātnepējas draudiem, ir nepieciešami uzlabojumi – lai arī mehānisms ir darbojies saskaņā ar dokumentāciju un Grieķija patlaban nav iekļauta desmit maksātnespējas draudos esošo valstu sarakstā, tomēr «tikai paši optimistiskākie domā, ka problēmas valstī neuzplaiksnīs atkal», teikts Markit apskatā.

Pārtikas piegādes uzņēmums Deliveroo jaunākajā finansējuma piesaistes etapā piesaistījis 575 miljonu dolāru investīcijas, no kuriem lielākais investors bijusi interneta tirdzniecības kompānija Amazon, raksta BBC.

Precīzs Amazon investīciju apjoms netiek minēts. Deliveroo paziņojis, ka piesaistītais finansējums tiks izmantots, lai paplašinātu darbību starptautiskajos tirgos un uzlabotu pakalpojumu.

Deliveroo dibināts 2013.gadā un kopš tā laika spējis piesaistīt vairāk nekā 1,5 miljardu dolāru finansējumu, uzņēmums ir starp straujāk augošajām tehnoloģiju kompānijām Eiropā.

Amazon pārstāvji skaidrojuši, ka Deliveroo piesaistījis uzmanību ar inovatīvo tehnoloģisko pakalpojumu. Amazon piešķirtais finansējums Deliveroo dod labāku pamatu cīņai ar tādiem konkurentiem kā JustEat un Uber Eats.

Amazon 2016.gadā atvēra savu pārtikas piegādes kompāniju Lielbritānijā Amazon Restaurants UK, taču pēc pāris gadiem to slēdza. «Amazon nespēja tirgū konkurēt, tādēļ labāk meklē iegādes iespējas,» norāda Hermes fondu pārvaldnieks Luīss Dadlijs, kurš skaidro, ka Deliveroo nav tikai ēdienu piegādes kompānija, bet arī tehnoloģiju uzņēmums, un tam ir tehnoloģiju platforma, kas daudziem šķiet ļoti pievilcīga. Kompānija spēj paplašināties jaunos tirgos un ņemt vērā cilvēku gaumes izmaiņas, kā arī paredzēt, kuras tirdzniecības vietas būs veiksmīgas. Šis paredzamais pieaugums ir pievilcīgs Amazon, uzskata L. Dadlijs.

ASV uzņēmums Amazon nācis klajā ar jauniem e-grāmatu lasītājiem un planšetdatoru, kura cena ASV būs 199 dolāri.

Amazon planšetdatoram dots nosaukums Kindle Fire. Ierīcei ir septiņu collu krāsains ekrāns. Tā sver nedaudz vairāk par 400 gramiem un aprīkota ar viena gigaherca divkodolu procesoru. Paredzēts, ka pirmie modeļi tirgū parādīsies 15. novembrī, ziņo Reuters.

Tāpat Amazon iepazīstināja ar diviem e-grāmatu lasītājiem no jaunās - Kindle Touch sērijas, kas aprīkoti ar skārienjūtīgiem ekrāniem un to cena veidos 99 un 149 ASV dolārus. Amazon arī samazinājusi vienkāršā Kindle modeļa cenu līdz 79 ASV dolāriem.

Jaunais Amazon planšetdators jau ir ieguvis nozares analītiķu atzinību, kuri norāda, ka tirgū beidzot ir nopietns konkurents Apple iPad un Android ierīcēm. Amazon Kindle Fire varētu piespiest samazināt divreiz lielākās citu planšetdatoru cenas (piemēram, iPad sākumcena ir 499 ASV dolāri), vēsta Reuters.

Neskatoties uz globālo pandēmiju, cenas vadošajos pasaules akciju tirgos pēdējo nedēļu laikā pieaugušas.

Par to, cik noturīgs varētu būt šis kāpums, pārliecība gan ne vienmēr ir tā pati lielākā. Neskatoties uz to, notiekošais liek domāt, ka pēc šīs krīzes pat vēl pārliecinošākas varētu kļūt jau tā gigantisko interneta un tehnoloģiju līderu pozīcijas.

Tieši šādu uzņēmumu vērtspapīri lielā mērā bijuši atbildīgi par kopējo tirgus cenu palielināšanos. Piemēram, tikai pieci uzņēmumi - "Microsoft", "Apple", "Amazon", "Alphabet" ("Google") un "Facebook" – šobrīd veido jau piekto daļu no kopējās ASV akciju tirgus "Standard & Poor's 500" indeksa vērtības (to veido 500 lielākās ASV publiski kotētās kompānijas).

Kompānija Amazon ieviesusi savu virtuālo valūtu, kuru iespējams izmantot ar Kindle Fire planšetdatoru iegādājoties lietojumprogrammas un spēles Amazon Appstore programmatūras veikalā.

Planšetdatoru Kindle Fire īpašniekiem Amazon arī piešķīrusi 500 virtuālo monētu, kuras vienas vērtība ir līdzvērtīga ASV centam. Tādējādi planšetdatoru īpašnieki var iegādāties saturu piecu ASV dolāru vērtībā.

Kompānijas virtuālo naudu iespējams arī iegādāties – 500 monētu maksā piecus, 1000 monētu desmit un 10 tūkstošu monētu – 100 ASV dolāru. Amazon norāda, ka, ja monētas tiek pirktas lielos apmēros, tiks piemērota atlaide 10% apmērā.

Kompānija uzskata, ka virtuālā valūta lietotājiem atvieglos lietojumprogrammu iegādi. Ieviešot virtuālo naudu, Amazon cer arī palielināt lejupielāžu skaitu, kā arī pārliecināt izstrādātājus, ka Amazon Appstore spēj izaicināt Google Play Store un Apple App Store, skaidro ABC News. Programmatūras izstrādātāji turpinās saņemt 70% ienākumu no tirdzniecības, kas veikta izmantojot Amazon Coins.

Tehnoloģiju kompānija Amazon izstrādā viedtālruni, kuram būs jākonkurē ar Apple produktiem, atsaucoties uz anonīmiem nozares avotiem, vēsta Bloomberg.

Ierīce tiks integrēta ar Amazon tiešsaistes veikalu, tādējādi kompānija cerot, ka palielināsies elektronisko grāmatu, mūzikas un filmu pārdošana.

Jau vēstīts, ka Amazon aizvadītā gada nogalē laida klajā veiksmīgu planšetdatoru Kindle Fire, kura cena bija, sākot no 200 dolāriem. Kopš Kindle Fire ieraudzīja dienas gaismu, nopirkti jau četri miljoni šo ierīču. Ar topošo viedtālruni kompānija varētu mēģināt atkārtot šādu biznesa modeli.

Bloomberg arī norāda, ka pašlaik Amazon aktīvi uzpērk dažādus bezvadu komunikācijas patentus, lai tādējādi aizsargātu savu topošo ierīci no līdzīgām tiesvedībām, kā tās, kurās iegrimuši konkurenti.

ASV interneta tirdzniecības milzis «Amazon» pirmdien pirmoreiz kļuva par pasaulē vērtīgāko privātuzņēmumu pēc tirgus kapitalizācijas, pārspējot «Microsoft» un citas tehnoloģiju kompānijas.

Biržas tirdzniecības sesijas beigās «Amazon» akcijas cena bija pieaugusi par 3,4% un uzņēmuma tirgus kapitalizācija sasniedza 796,8 miljardus ASV dolāru – par 13,2 miljardiem dolāru vairāk nekā «Microsoft».

Džefa Bezosa vadībā kompānija «Amazon» ir piedzīvojusi ievērojamu pieaugumu, tās uzņēmējdarbībai no sākotnējās jomas – grāmatu tirdzniecības internetā – paplašinoties uz daudzām citām mazumtirdzniecības kategorijām.

«Amazon» ieņēmumi pieauga no 74,5 miljardiem dolāru 2013.gadā līdz 177,9 miljardiem dolāru 2017.gadā, un tiek projektēts, ka 2018.gada ienākumi sasniegs 232,3 miljardus dolāru.

Neraugoties uz izvirzīšanos pirmajā vietā, «Amazon» tagadējā tirgus kapitalizācija tomēr ir ievērojami mazāka par septembrī sasniegto virsotni, kad tā šķērsoja viena triljona dolāru robežu, bet pēc tam kritās. Šis kritums tomēr bija mazāk straujš nekā citiem tehnoloģiju uzņēmumiem.

Par savu iepriekšējā ceturkšņa finansiālo veikumu šonedēļ informēja pasaules interneta tehnoloģiju grandi. Kopumā to sniegumu par vāju uzskatīt nevar, lai gan akciju mijēju reakcija šoreiz nebija tā pati optimistiskākā.

Daudzi noraizējušies par to, cik ļoti ekonomiku daudzviet smacēs pandēmijas uzplūdi un ar tiem saistītie arvien jaunie stingrie ierobežojumi.

Ja mēra tehnoloģiju līderu miljardus, tad kopaina ir visai iespaidīga. Piemēram, “Amazon.com” iepriekšējā ceturkšņa ieņēmumi sasnieguši 96,15 miljardus ASV dolārus, kas šim uzņēmumam šādā periodā ir jauns rekords. Tas ir arī gandrīz par 40% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Kopumā šādi dati uzskatāmi atklāj, ka dauzi pasaulē pandēmijas laikā turpinājuši aktīvi iepirkties internetā. Kompānijas ceturkšņa peļņa savukārt sasniegusi 6,3 miljardus ASV dolārus, kas ir trīs reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Eiropas Komisija (EK) otrdien oficiāli izvirzījusi apsūdzības ASV interneta tirdzniecības uzņēmumam "Amazon" par datu izmantošanu, lai iegūtu negodīgu priekšrocību pār tās platformu izmantojošajiem tirgotājiem.

Eiropas Savienības (ES) konkurences komisāre Margrēte Vestagere norāda, ka EK informējusi uzņēmumu un turpinās izmeklēšanu, vienlaikus uzsākot otru oficiālu pārbaudi.

Otrajā izmeklēšanā tiks pārbaudīts tas, vai "Amazon" pakalpojums "Prime" un tā dēvētais "Buy Box", kas parādās uz ekrāna, mākslīgi noved pircējus pie pārdevējiem, kas izmanto "Amazon" loģistikas pakalpojumu.

"Mēs esam ieguvuši sākotnējo secinājumu, ka "Amazon" pretlikumīgi ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli kā tirdzniecības platformas sniedzējs Vācijā un Francijā," norāda Vestagere. "Iespējams, ka "Amazon" izmantojis sensitīvus datus, lai konkurētu ar mazajiem mazumtirgotājiem. Tagad gaidām "Amazon" atbildi."

ASV Federālās Aviācijas administrācija atļāvusi Amazon Prime Air ASV veikt testa lidojumus ar droniem, raksta Business Insider.

Amazon pārstāvji paziņojuši, ka jau tuvāko mēnešu laikā uzņēmums būs gatavs sākt dronu piegādes.

Amazon vairākus gadus ir strādājis, lai izveidotu piegādes iespējas bez cilvēka līdzdalības. Kompānijas vadītājs uzsvēris, ka viņš sagaida strauju Amazon Prime Air pakalpojuma izaugsmi, pateicoties esošajai Amazon piegādes infrastruktūrai.

ASV Federālās Aviācijas administrācija jau iepriekš atļāvusi Amazon dronu testa lidojumus, taču katram jaunam prototipam ir nepieciešama jauna sertifikācija.

Saskaņā ar uzņēmuma pārstāvju teikto, Amazon jaunākais drons varēs lidot līdz pat 24 kilometriem un pārvadāt sūtījumus, kas sver līdz 2,27 kilogramiem mazāk nekā 30 minūtēs.

Šā gada pirmā ceturkšņa beigās eirozonas ekonomikas izaugsme visdrīzāk uzņēmusi apgriezienus, uzskata Markit Economics eksperti, tomēr piebilstot, ka aizvien pastāv bažas par reģiona ekonomikas veselības stāvokli.

Markit iepirkumu menedžeru indekss, kas apkopo datus par ražošanas un pakalpojumu sektoru, martā paaudzies līdz trīs mēnešu augstākajai atzīmei – 53,7 punktiem, salīdzinot ar 53 punktiem februārī. Tādējādi indekss turas krietni virs 50 punktu atzīmes, kas ir robeža starp kritumu un izaugsmi. Tāpat indekss ir augstāks nekā 53 punkti, ko prognozēja Bloomberg aptaujātie ekonomisti.

Tiesa gan, kaut arī eirozonas ekonomikas izaugsme ir stabila, Markit aptauja aizvien norāda uz vājo inflācijas spiedienu, jo martā sarukušas produkcijas izlaides cenas. Jāatgādina, ka šomēnes Eiropas Centrālā banka ziņoja par jauniem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, mēģinot atjaunot inflāciju vienotās valūtas reģionā.

Novembrī eirozonas ražošanas apjomi auguši straujāk, nekā iepriekš tika ziņots, raksta Bloomberg.

Novembrī indekss, kas balstīts uz iepirkumu menedžera aptaujas datiem, audzis līdz 51,6 punktiem, salīdzinot ar 51,3 punktiem oktobrī, informē Markit Economics. Tas ir vairāk nekā Markit provizoriskās aplēses – 51,5 punkts. Indekss virs 50 punktiem liecina par izaugsmi, un virs šīs atzīmes tas turas jau piekto mēnesi.

«Ražošana reģionā patlaban uzrāda labāko rezultātu 2,5 gadu laikā, bet izaugsmes temps aizvien turas mērenā līmenī,» norāda Markit galvenais ekonomists Kriss Viljamsons.

Vācijas ražošanas indekss audzis līdz 29 mēnešu augstākajam līmenim, novembrī sasniedzot 52,7 punktus. Savukārt Francijas indekss samazinājies līdz piecu mēnešu zemākajai atzīmei – 48,4 punktiem.