Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā.

Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, uz kuriem cenas ir samazinājušās.

Atšķirībā no 2013. un 2018.gada svētkiem ir samazinājies biļešu cenu klāsts, sarūkot tieši lētāko biļešu piedāvājumam.

Piemēram, šogad uz svētku noslēguma koncertu "Kopā augšup" Mežaparka Lielajā estrādē iecerēts piedāvāt biļetes piecās cenu grupās - par 20, 40, 60, 80 un 100 eiro. Savukārt 2018.gadā uz noslēguma koncertu bija pieejamas biļetes sešās cenu grupās - par 15, 25, 35, 45, 55 un 65 eiro. Savukārt 2013.gadā bija septiņas biļešu cenu grupas, lētākajām maksājot 3 latus jeb 4,3 eiro.

Līdz ar to uz svētku noslēguma koncertu dārgākā biļete šogad maksās par 54% vairāk nekā 2018.gadā, kas turklāt ir vairāk nekā divas reizes vairāk par 2013.gada dārgāko biļeti uz noslēguma koncertu. Savukārt lētākā biļete ir par 33% dārgāka nekā 2018.gadā, kā arī atbilst trešās dārgākās biļešu grupas cenai 2013.gada svētku noslēguma koncertā.

(No Klintas Ločmeles raksta „Labs grāmatvedis – uzņēmuma bagātība”, "KV")

Situācija, ka uzņēmēji nepārzina finanšu jautājumus un grāmatvedības lietas, nav neparasta. Daudzi komersanti nāk no citām profesijām, un sākotnēji vienīgais veids, kā sakārtot uzņēmuma finanšu jautājumus, ir paļauties tikai uz grāmatvedi. Taču L.Makejenokas kā semināra vadītājas pieredzē ir gadījumi, ka uzņēmēji pat vairākus gadus no vietas nav mācējuši veidot uzņēmuma budžetu un tikai tad, kad beidzot to iemācījušies darīt bez grāmatveža palīdzības, atklājies, ka iesāktais bizness nemaz nerentējas un nav iespējams atgūt ieguldītās finanses. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc uzņēmējam pašam būtu jābūt zinošam finanšu lietās. Lasīt tālāk…

Aizraušanās ar galda spēlēm rosina izveidot savu spēli Cargomaster par Latvijai svarīgu nozari – tranzītu, ko iecerēts piedāvāt arī citu valstu spēļu entuziastiem

«Latvijai svarīga ekonomikas attīstības sfēra ir tranzīts, gribējās šo tēmu iesaistīt spēlē, tāpēc ņēmu to par pamatu. Sākumā bija vairāki varianti – gribējām, piemēram, iesaistīt dzelzceļu, bet pēc vairākiem izstrādes variantiem palikām pie smagajām mašīnām. Ja cilvēkiem patiks šī spēle, varam paplašināt gan karti uz dažādām pusēm, gan ieviest jaunus transporta līdzekļus,» norāda Artūrs Jaunzems, galda spēles Cargomaster idejas autors un SIA BKU Group īpašnieks. Idejas līdzautore Liene Ziediņa piebilst, ka šobrīd šāds modelis – spēlei vēlāk iznāk papildinājumi – ir populārs. Tāds, piemēram, ir Katanai. «Tagad mums ir Eiropas karte, un, ja tiešām spēle cilvēkiem iepatiksies, ir iespēja izplesties pa citiem kontinentiem,» viņa teic.

Tuvojas vieni no gaidītākajiem latviešu svētkiem – Jāņi. Pētījums Aldara Papardes indekss atklāj, ka alus dzeršana ir populārākā tradīcija Jāņos, turklāt tieši alus ir populārākais dzēriens, kuru šajos svētkos izvēlas pieaugušie – 62%. Arī alus darītāju pārdošanas rādītāji liecina, ka tieši Jāņi ir alus pārdošanas veiksmīgākais laiks. Bet kā ir citās Eiropas valstīs? Kad tur alus ir iecienītākais dzēriens?

Piemēram, Lietuvā alus dzeršanas tradīcijas uz Vasaras saulgriežiem nav tik izteiktas kā Latvijā. To zināmā mērā var skaidrot ar brīvdienu skaitu, jo Lietuvā šajos svētkos ir tikai viena oficiālā brīvdiena. Turklāt, atšķirībā no Latvijas, alus tradīcijas šajā valstī ir izteiktas visa gada garumā. Par to liecina arī fakts, ka Lietuvā ir lielāks alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju nekā Latvijā. Daudz alus tiek patērēts arī citās vasaras oficiālajās brīvdienās, īpaši Jūras svētkos Klaipēdā un lielu sporta notikumu laikā.

Līdzīga situācija ir arī Igaunijā, kur alus ir populārākais dzēriens visa gada garumā, it īpaši brīvdienās un dažādos svētkos. Vasarā alus patēriņš ir lielāks, tai skaitā Vasaras saulgriežos. Igaunijā notiek arī vairāki ar alu saistīti festivāli. Piemēram, jau vairāk nekā 10 gadus jūlija vidū Igaunijā notiek populārais Õllesummer (Alus vasaras) festivāls. Līdzīgs, bet mērogos nedaudz mazāks alus festivāls notiek arī Sāremā – Õlletoober festivāls.

Šā gada 19.jūnijā tiks paziņoti galda spēļu balvas Spiel des Jahres (Gada labākā spēle) ieguvēji kategorijā Kinderspiel des Jahres (Gada labākā spēle bērniem). Trīs nominantu vidū ir arī Latvijā radītā galda spēle Ice Cool, ko izdevis Brain Games. Spēles autori pošas ceļam uz Hamburgu, lai pirmdien uzzinātu, vai latviešu spēle iegūs Oskaram pielīdzināmo balvu.

Ikgadējās balvas nominanti tika nosaukti šā gada 22. maijā, savukārt uzvarētāji būs zināmi 19. jūnijā. Nominēti ir vien trīs kandidāti, līdz ar to spēle Ice Cool jau ir ierindota šā gada trīs pasaulē labāko bērnu spēļu vidū.

Spēles ilustrators ir Latvijā zināmais mākslinieks Reinis Pētersons. Savukārt, kā autors uz spēles vāka norādīts Brian Gomez, kas patiesībā ir pseidonīms četru Brain Games darboņu komandai, kurā ietilpst Egils Grasmanis, Jānis Grunte, Edgars Zaķis un Reinis Butāns. Tieši viņi šobrīd pošas ceļam uz Hamburgu, kur 19. jūnijā plkst. 11.30 pēc Latvijas laika sāksies apbalvošanas ceremonija, lai noskaidrotu uzvarētājus. Interesntiem būs iespēja sekot līdzi tiešraidei Brain Games Facebook kontā https://www.facebook.com/BrainGamesPublishing/

Ja jau bridžam ir izdevies kļūt populāram pasaulē, arī zolītei ir potenciāls tapt spēlētai ārpus Latvijas.

«Mēs gribam popularizēt zoli, lai tā būtu ne tikai mūsu nacionālā bagātība, bet lai tā izplestos pa visu pasauli. Tas ir ļoti iespējami, jo to jau ir izdarījis bridžs, kas ir ietverts arī pasaules prāta spēļu olimpiādē. Šīs ir divas kāršu spēles, kam pamatā ir nevis veiksme, bet gan prāta spējas. Tā kā zole arī ir šajā kategorijā – vairāk pie prāta spēlēm, tam ir reāls pamatojums. Vienīgi zolei ir tālāks ceļš ejams, jo jāiziet no nacionālā līmeņa,» saka Mārtiņš Jurēvics, SIA Zolmaniem īpašnieks. Viņa kolēģe speciāliste attīstības un radošajos jautājumos Dārta Plēsuma teic, ka internets ir visā pasaulē un visiem pieejams, tāpēc, ienesot internetā kārtīgu zoli, ir lielāka iespēja izplesties. Šobrīd zolīti ārzemēs galvenokārt pazīst tur, uz kurieni latvieši to ir aizveduši, piemēram, Īrijā, kur šogad notiks jau astotais Īrijas zoles čempionāts.

#NBA Visu zvaigžņu spēle 18.februārī notiks Losandželosā.

Kristaps Porziņģis otrdien tika izraudzīts starp rezervistiem dalībai šī gada Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) Visu zvaigžņu spēlē, tādējādi kļūs par pirmo Latvijas basketbolistu, kurš piedalīsies šāda mēroga mačā.

NBA Visu zvaigžņu spēle 18.februārī notiks Losandželosā.

Iepriekšējās divas sezonas Porziņģis piedalījās NBA Uzlecošo zvaigžņu spēlē, kur pārstāvēja Pasaules komandu. Tāpat Porziņģis pērnā gada februārī Ņūorleānā uzvarēja vienā no Visu zvaigžņu spēles meistarības konkursiem.

Kā vēstīts, Ņujorkas Knicks zvaigzne Porziņģis Visu zvaigžņu spēles balsojumā netika labāko trijniekā starp Austrumu konferences garajiem spēlētājiem, taču viņam bija lielas izredzes tikt iekļautam starp rezervistiem, kurus izvēlējās komandu galvenie treneri.

SIA Upstreak izstrādātā spēle Oligarhi ir populārās spēles Mafija mazāk vardarbīga versija

SIA Upstreak īpašnieks Kristaps Kovaļevskis nav liels galda spēļu fans, bet kopā ar draugiem bieži spēlē Mafiju. Tajā spēlētāji visi apsēžas un sadala lomas – «sliktie» un «labie». «Sliktie» zina, kādas lomas ir visiem citiem, bet «labajiem» jāmēģina atšifrēt, kurš ir kurš. Mafijas uzdevums ir «nogalināt» visus citus, kamēr labie izskaitļo, kuri ir sliktie. «Mafija ir perfekta spēle, ja vien nebūtu nogalināšanas. Tāpēc nolēmu uzlabot spēli un atteikties no šīs detaļas. Sākumā nekas nesanāca, jo Mafijā punktu skaitīšana balstās tieši uz nogalināšanu. Bija jāizdomā, kā panākt, lai spēle varētu funkcionēt bez tās,» saka Kristaps. Viņa skatījumā, spēle ir noderīga ne tikai, lai socializētos, bet arī ikdienai, jo var vērot un analizēt cilvēku uzvedību. «Piemēram, Katanā var izskaitļot, kādi kuram ir kauliņi un kam uzbrukt, bet dzīvē to īsti nevar izmantot, ja vien neesi milzīga uzņēmuma īpašnieks. Taču, ja Mafijā tevi kāds «apčakarē», vari secināt, ka esi pārāk lētticīgs, un vari mācīties būt uzmanīgāks,» saka Kristaps.

Uz tirdzniecības centriem cilvēki bieži vien dodas pavadīt brīvo laiku, tāpēc pārdevējam pircējs jāuzrunā gudri un neuzbāzīgi, secinājis biznesa galda spēles Oligo autors Haralds Salmiņš. Oligo par vienu no labākajiem projektā Biznesa eskalators atzīst arī eksperti.

«Projekts ir interesants, domāju, ka tas ir liels atbalsts jauniem uzņēmējiem un mums, lai īpaši pirmajā mēnesī, spēlei ienākot tirgū, par to pastāstītu, pareklamētu,» saka Haralds Salmiņš, biznesa galda spēles Oligo autors. Viņš spriež, ka gadījumā, ja kādam projekta Biznesa eskalators gaitā t/p Alfa tik labi nav veicies finansiāli, tad reklāmas ziņā gan – šādas aktivitātes veicina produkta atpazīstamību.

Apjomi aug

Novembrī SIA Oligo izstrādātā spēle pirmo reizi nonāca tirdzniecībā, un pirmie rezultāti esot labi. Pašā sākumā klientu esot bija mazāk, produkts bija jauns. Analizējot datus, bija redzams, ka katru nedēļu pārdošanas apjomi pieauga. «Tā tam jābūt, jo katrs nākamais, kurš redz spēli vai ir spēlējis, pastāsta citiem,» saka H. Salmiņš.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, šaha spēles entuziasts Andris Ozols stāsta par šaha popularitāti Latvijā, spēlē iegūstamajām iemaņām un to, vai šahistiem un uzņēmējiem ir kas kopīgs?

Velkot paralēles starp šahu un uzņēmējdarbību

Gan šahā, gan uzņēmējdarbībā jāspēj pārredzēt laukumu – panākumi uzņēmējdarbībā lielā mērā ir saistīti ar spilgtu ideju un spēju neiekrist kādās no neskaitāmām lamatām, ko izliek dzīve. Starp dzīvi un jebkuru stratēģisku spēli – šahu, bridžu vai monopolu – var vilkt abstraktas paralēles. Stratēģiskās spēles iemāca lietu kopsakara stratēģisku aplūkošanu, un tas palīdz uzņēmējdarbībā. Tie uzņēmēji, kuri ikdienā cīnās ar neatliekamām un acīmredzamām lietām, bieži vien neaizdomājas par ne tik steidzamām, bet stratēģiski ne mazāk svarīgām lietām, kas ir nepieciešamas veiksmīgam biznesam. Velkot paralēles starp stratēģisku spēli un dzīvi, uzņēmējs tikai iegūst, jo tas mudina uzdot sev tādus jautājumus, par kuriem ikdienas darba steigā aizmirstam.

It kā spēle, bet nav spēle – Agnese Aljēna izstrādājusi Biznesa rūnas, kas palīdz rosināt domāšanas procesu par biznesu trijās dimensijās

Agnese desmit gadu nostrādāja bankā, vadīja pārdošanas attīstības nodaļu un paralēli mācījās maģistratūrā. «Viss bija vienkārši – izlasi nodaļu grāmatā, aizej uz darbu un pārliecinies, ka viss tā arī pēc labākās prakses darbojas,» viņa atceras.

Agnese paralēli darbam fotografēja un, kad piedzima pirmais bērniņš, neatgriezās darbā, bet pievērsās fotografēšanai, atvēra savu studiju un saprata, ka radošajā biznesā ir gadījumi, kad viss nenotiek kā grāmatās aprakstīts. Viņa nopirka vairākas grāmatas, bet daudz kam tajās nepiekrita. Kad piedzima otrs bērns, viņa iestājās apvienotajā Banku augstskolas, Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas un Ventspils augstskolas doktorantūras programmā, lai šai tēmai pievērsos tuvāk. Šobrīd viņa pēta biznesu mākslā un vada apmācības.

Aicinot nevajadzīgās otrreizējās izejvielās un izlietotajā iepakojumā saskatīt izejmateriālus jaunu spēļu radīšanai, “Zaļā josta” sadarbībā ar spēļu veikalu “Brain Games” organizēja radošo konkursu “Mana mājsēdes spēle”.

Konkursam pieteiktas vairāk nekā 40 oriģinālas idejas, kā tukšos iepakojumus, materiālu atgriezumus un citas nevajadzīgas lietas, kā arī dabas materiālus pārvērst aizraujošās spēlēs jēgpilnai laika pavadīšanai ģimenes lokā, vienlaikus mazinot radīto atkritumu daudzumu un sekmējot aprites ekonomiku.

“Radošais konkurss “Mana mājsēdes spēle” uzskatāmi parādīja, cik plašas ir šķietami nevajadzīgu lietu un izlietotā iepakojuma atkārtotas pielietošanas iespējas. Konkursā savas idejas pieteica gan bērni, gan pieaugušie, pierādot, ka ir nepieciešams pavisam nedaudz, lai resursiem dotu atkārtotu pielietojumu, nevis vienkārši izmestu tos atkritumu tvertnē. Pudeļu korķīši, burku vāciņi, dzērienu salmiņi, tukšās kartona kārbas, pat celtniecības materiālu pārpalikumi un koka dēļu atgriezumi, kas sākotnēji paredzēti sadedzināšanai – var atdzimt jaunā veidolā, dāvājot prieku visai ģimenei vēl vairāku gadu garumā,” konkursa dalībnieku radošumu slavē “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa, uzsverot, ka nevajadzīgu lietu pārveidošana, labošana, pielietošana jaunu lietu radīšanai ir būtiska dzīvesveida sastāvdaļa, kuru tuvākajā nākotnē būs jāievieš ikkatrā ģimenē, lai mazinātu kopējo valstī radīto atkritumu apjomu.

Latvijas datorspēļu attīstītāju konkursā Beidz runāt, sāc darīt! no nākamajā kārtā tikušajām visvairāk pārstāv piedzīvojumu spēļu segmentu, liecina konkursa rīkotāju sniegtā informācija.

Pēc izvērtēšanas tālāk tikušas arī divas sociālās spēles, un, kā norāda konkursa rīkotājs Elviss Strazdiņš, tās kļūst arvien populārākas.

Kopumā no 18 iesniegtajām spēlēm tālāk tikušas astoņas. Tās no 1.novembra līdz 15.novembrim tika testētas. Šajā posmā vēl varēja labot kļūdas. Tagad izstrāde ir beigusies un sākusies vērtēšana, kas ilgs līdz 1.decembrim. Šajā laika posmā spēles varēs vērtēt portālā "gamedev.lv". Par uzvarētāju kļūs attīstītājs, kurš saņems vislielāko atbalstu. Balvā starp pirmo trīs vietu ieguvējiem paredzēts sadalīt 200 latus, stāstīja Strazdiņš.

Kā liecina konkursa rīkotāju informācija, no astoņām tālāk tikušajām spēlēm pie rīcības un piedzīvojumu spēlēm būtu pieskaitāmas vismaz trīs. Divas pārstāv sociālo spēļu kategoriju, divas uzskatāmas par prāta spēlēm, bet viena ir lomu spēle.

Šā gada marta sākumā savu pirmo datorspēles sezonu uzsāka tenisa spēle Tennio, kurā spēlētājam jākļūst par tenisa treneri virtuālam tenisistam. Pats spēles radītājs Pauls Sondors savulaik spēlējis tenisu, bet šobrīd kļuvis par profesionālu treneri.

Jelgavas biznesa inkubatora ietvaros darbojošās spēles Tennio lietotājam ir jāsastāda savam virtuālam tenisistam detalizēti treniņu grafiki, jāplāno, kuros turnīros viņa virtuālais tenisists piedalīsies, jāizlemj, no kuriem spēles mačiem labāk atteikties, tāpat ir jāvērtē arī sava virtuālā audzēkņa fiziskā sagatavotība un jānodrošina viņš ar nepieciešamo ekipējumu – raketēm, somām, apģērbu u.c.

Aptuveni 10% spēles spēlētāju arī reālajā dzīvē aizraujas ar tenisu, tomēr pārējie ir tie cilvēki, kam patīk menedžēšanas spēles, Db.lv stāstīja tenisa menedžēsanas spēles radītājs P. Sondors.

Spēle tika izstrādāta divu gadu garumā, un tās veidotāji paši ir profesionāli tenisa treneri un bijušie tenisisti, kā arī menedžmenta spēļu mīļotāji - P. Sondors, Viesturs Lokmanis, Jānis Saldābols, Rihards Zbitkovs, Māris Daģis, Guntis Šmaukstelis, Mārtiņš Legzdiņš.

Latvijā tapusi jauna spēle Swipe Bo, kas paredzēta spēlēšanai iOS ierīcēs un kuras lejupielāžu skaits AppStore nepilnu divu mēnešu skaitā sasniedzis 35 tūkstošus, turklāt lielākā interese ir no Ķīnas spēļu faniem.

Latvijā radītās spēles ideja ir palīdzēt spēles galvenajam varonim Bo sakrāt atslēgas, lai atvērtu portālu, kas aizved uz nākošo spēles līmeni. Pašlaik spēlē ir pieejami 80 līmeņi. Dažādos spēles līmeņos atrodami arī interaktīvi elementi: portāli, caur kuriem iespējams teleportēties no vienas vietas uz otru, un bīdāmi bloki, kuri palīdz atrast noslēptus spēles elementus. Savukārt, ja spēles līmenis tiks paveikts ar pēc iespējas mazāk gājieniem, spēlētājs tiek apbalvots ar attiecīgu kausu: zelta, sudraba vai bronzas. Ja spēles līmenis šķiet par grūtu, to ir iespējams arī izlaist.

Spēli, kuru izstrādājusi divu cilvēku komanda – mākslinieks Artūrs Cimmermans un programmētājs Vasilijs Siņicins –, lejuplādējama AppStore un to var spēlēt iPhone un iPad ierīcēs. iPhone versija ir bezmaksas, bet iPad versija nopērkama par 0,99 ASV dolāriem (aptuveni 50 santīmiem), Db.lv stāsta galvenais spēles idejas autors Guntis Pontags.

Valsts policijas izmeklētajā lietā par futbola spēļu rezultātu manipulāciju mantkārīgos nolūkos aizturēti astoņi cilvēki, piektdien preses konferencē pavēstīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

«Aizturētas divas amatpersonas no kluba un divi spēlētāji, bet pārējie četri ir organizators un cilvēki, kuri viņus atbalstīja,» teica Grišins. «Šajā organizācijā bija izveidojies lomu sadalījums - gan uzpirktie cilvēki, gan tādi, kas atbalstīja finanšu plūsmas. Esam guvuši apstiprinājumu, ka nenomaksātie nodokļi varētu būt mērojami vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā, līdz ar to varat iedomāties organizācijas apgrozījumu.»

Kā izteicās Grišins, apsūdzētajiem inkriminēta krāpšana lielā apjomā organizētā grupā un tiek izskatīti arī pierādījumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Premjera Valda Dombrovska (Jaunais laiks) neizpratni izraisījis fakts, ka Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas pārstāvji, kas nodarbojas ar sabiedrības informēšanu par ES vienotās valūtas eiro ieviešanu, to darījuši dārza svētkos.

Neizpratni valdības vadītājs pauda šodienas valdības sēdē, uzklausot ziņojumu par paveikto saistībā ar eiro ieviešanu.

Ziņojumā norādīts, ka šī gada 1.maijā Sabiedrības informēšanas un komunikācijas darba grupas locekļi no Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas piedalījās Latvijas piecgades ES dārza svētkos, kurus Vērmanes dārzā apmeklēja aptuveni 10 000 interesentu. Šajos svētkos bijuši izstādīti informatīvie stendi, kuros interesenti varējuši iepazīties ar informāciju par eiro un ES fondiem.

Ar eiro ieviešanu saistītās amatpersonas taisnojas, ka eiro popularizēšana veikta nevis privātos dārza svētkos, bet gan lielā publiskā pasākumā.

Latvijā kopumā šobrīd ir 49272 Jāņi, bet Līgas – 10443, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācija. Jāņiem pieder 9301 uzņēmums, bet Līgām – 836, rāda "Lursoft" pērn apkopotā informācija.

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas laiks un dalīties novēlējumos Līgo svētkos un Jāņos.

SIA "Izdevniecība Dienas Bizness" valdes priekšsēdētājs Jānis Maršāns Līgo svētkos visiem vēl atgriezties iepriekšējās sliedēs, kā arī ikvienam šos svētkus pavadīt kopā ar vistuvākajiem.

Ielīgojam svētkus: Jānis Maršāns 

Atskatoties uz to kā pagājis ārkārtas situācijas laiks, SIA "Izdevniecība Dienas Bizness"...

Nekustamo īpašumu uzņēmuma "Vestabalt" valdes locekle Līga Uzkalne raugās uz šo laiku kā iespēju apstāties. Viņa visiem vēl svinēt kārtīgi un, saullēktu sagaidot, ieraut savu mīļo papardēs!

Ielīgojam svētkus: Līga Uzkalne 

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas...

Plastiskās un estētiskās ķirurģijas centra "Ādažu privātslimnīca" vadītājs un plastikas ķirurgs Jānis Zaržeckis uz pandēmijas laiku jeb krīzi raugās kā iespēju laiku. Svētkos viņš visiem vēl možu garu, labu veselību un nezaudēt ticību saviem spēkiem!

Ielīgojam svētkus: Jānis Zaržeckis 

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas...

Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētājs un Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis aicina atbalstīt vienam otru, jo no tā ir atkarīgs, cik viegla vai smaga būs šī krīze. Svētkos viņš visiem vēl vairot iekšējo prieka sajūtu, būt priecīgiem un arī iepriecināt vēl kādu.

Ielīgojam svētkus: Jānis Jenzis 

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas...

Gadumijas svētkos pirktākās medikamentu grupas ir preparāti vēdera darbības regulēšanai un pretsāpju līdzekļi, liecina Ģimenes aptiekas dati par svētkos pieprasītākajām medikamentu grupām. Nākamie ir medikamenti pret saaukstēšanos un pārsienamie materiāli, plāksteri.

Vēdera darbības regulējošo preparātu pārdošanas apjoms svētkos salīdzinājumā ar vidējo pārdošanas daudzumu novembrī un decembra sākumā 2007. gada nogalē ir pieaudzis pat par 48%. Arī 2006. gada nogalē pirktākie medikamenti bija vēdera darbības regulējoši preparāti, taču to pieaugums bija tikai 37%. ''Svētki mums saistās ar bagātīgi klātu galdu, kam nereti seko vēdera uzpūšanās, gremošanas traucējumi, aizcietējumi vai caureja, – tas arī izskaidro šīs grupas lielo pieprasījumu,'' stāstīja Ģimenes Aptiekas Tirdzniecības daļas vadītājs Egils Tēbelis.

Pretsāpju līdzekļu pārdošana 2007. gada nogalē pieaugusi par 35%.

''Tā kā svētkos beidzot sagaidījām pirmo sniegu, daudzi baudīja ziemas priekus svaigā gaisā, nepadomājot par pienācīgu apģērbu,'' secina E. Tēbelis. ''Tas palielināja pieprasījumu pēc dažādiem pretsaaukstēšanās preparātiem: karstie dzērieni pret saaukstēšanos salīdzinājumā ar vidējo pārdošanas daudzumu novembrī un decembra sākumā pārdoti par 33% vairāk, kakla tablešu pieprasījums pieauga par 29%, bet pretklepus līdzekļu – par 26%.''

Šā gada 24. un 25.decembrī Latvijā nav gaidāms sniegs, un šie būs vienpadsmitie Ziemassvētki bez sniega visā valsts teritorijā kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma 1923.gadā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Iepriekš "zaļi" Ziemassvētki visā Latvijā bija 1924., 1932., 1936., 1951., 1960., 1974., 2006., 2013., 2015. un 2016.gadā.

Lielākajā daļā Ziemassvētku zemi sedz no viena līdz desmit centimetriem bieza sniega sega. Vidējais sniega segas biezums gadu gaitā samazinās.

Visbaltākie Ziemassvētki bija 1981. un 2010.gadā, kad vidējais sniega kārtas biezums valstī sasniedza attiecīgi 30 un 31 centimetru. 1981.gada svētkos reģistrēta arī dziļākā sniega sega - 51 centimetrs Ventspils novada Vendzavā.

Varbūtība sagaidīt baltus Ziemassvētkus līdz šim bijusi no 53% Pāvilostā līdz 97% Alūksnes un Vidzemes augstienē. Pēdējās desmitgadēs Rīgā sniega sega bijusi 87% Ziemassvētku.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju šogad Ziemassvētkos plāno pasniegt dāvanu 4-10 tuviniekiem, bet paši vienlaikus cer saņemt 3 dāvanas.

Privātpersonu finanšu institūta jaunākais pētījums par Ziemassvētku dāvanu iegādi liecina, ka Latvijas iedzīvotāji nolēmuši ietaupīt, samazinot apdāvināmo skaitu. 43% cilvēku šogad svētkos dāvanas grasās pasniegt mazākam tuvinieku skaitam nekā pērn, turklāt katrs trešais svētkos iepriecinās tikai pāris līdzcilvēkus, informē Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use.

Vienlaikus 46% aptaujas dalībnieku atzīst, ka šogad plānojuši dāvanas svētkos pasniegt tikpat lielam cilvēku skaitam kā pērn.

Institūta veiktais pētījums arī liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju neveic īpašus uzkrājumus Ziemassvētku dāvanu iegādei, jo uzskata, ka kopējā summa ir pārāk maza, lai to darītu.

Lai nenodarītu ļaunumu savai un tuvinieku veselībai, Veselības ministrija (VM) svētku laikā aicina iedzīvotājus izvairīties no pārmērīgas alkohola lietošanas. Tā vietā ministrija iesaka lietot kvasu, minerālūdeni, zāļu tējas, svaigi spiestas augļu un dārzeņu sulas.

Tāpat VM aicina izvēlēties drošus eglīšu rotājumus savam mājoklim un novietot tos pietiekamā attālumā no atklātas liesmas. Svecītes novietojiet drošā attālumā no degošiem rotājumiem, aizkariem utml. Raugieties, lai svecītēm nevarētu piekļūt bērni vai mājdzīvnieki un vienmēr nodzēsiet svecītes pirms gulētiešanas vai atstājot māju, norāda VM.

Savukārt pie svētku galda īpašu uzmanību ir jāvelta bērniem, lai viņi nevarētu applaucēties ar karstiem ēdieniem un dzērieniem, atzīmē VM.

Turklāt nepieļaujiet, ka pašu pagatavotie ēdieni ilgi atrastos istabas temperatūrā, un uzglabājiet tos ledusskapī nelielos traukos. Pārtikas produkti, kuru lietošanai un uzglabāšanai būtu jāpievērš īpaša uzmanība ir piena, gaļas un zivju produkti, kā arī olas un dažādi jau sagatavoti produkti vai pusfabrikāti. Pārtiku ir jāuzglabā ledusskapī vai aukstuma kastēs, pagrabos, lai tā nebojātos. Neiegādājieties un nelietojiet pārtikas produktus, kam ir slikta smarža, garša un kam ir beidzies derīguma termiņš, atgādina VM.

Septembrī iznāks latviešu radīta viedtālruņa spēle bērniem Professor Oliver, kas izveidota, lai, izklaidējot bērnu tam tīkamajā viedtālruni, vienlaikus mācītu izrunu un valodas, informē lietotnes izveidotāji.

Profesors Olivers radīts ar mērķi mazajiem spēlētājiem apgūt jaunas valodas un papildināt vārdu krājumu. Apvienojot patīkamo un lietderīgo, spēlētājam dodoties ekspedīcijā ar suni Oliveru pa mājokļa telpām - virtuvi, dzīvojamo istabu, bērnistabu, vai pastaigā, dabā, jāmeklē spēlē norādītie priekšmeti. Ar kameras palīdzību lietotnes tehnoloģija tos atpazīs, novērtēs paveikto un motivēs meklēt nākamo priekšmetu.

Aplikācijas idejas autors ir Artūrs Pumpurs, kurš iepriekš Latvijā radījis mājas un automašīnu viedpalīgu Ernest, kas guvis atpazīstamību arī pāri robežām. Viņš norāda, ka ideja Professor Oliver lietotnei radusies, audzinot paša dēlu: «Vecāki ir dažādi, un noteikti ir daļa, kas uzskata, ka bērniem telefoni nav jādod. Es tam piekrītu un neuzskatu, ka viedierīces var aizstāt grāmatas un laiku, ko vecāki pavada ar bērniem. Tomēr daudzi piekritīs, ka mēs vecāki tāpat ik pa brīdim bērnam šo ierīci iedodam. Un kāpēc gan nedot bērnam to, kas būs gan aizraujošs, gan izglītojošs, nevis bezjēdzīga podziņu spaidīšana?».

Deviņpadsmito reizi Stokholmas Ekonomikas augstskolas Ieguldījumu fonds Rīgā sadarbībā ar DNB banku potenciālos investorus, studentus un skolēnus aicina pieteikties realitātei ļoti pietuvinātai investīciju spēlei DNB Trade Investment game. Baltijā lielākajā šāda veida spēlē ikvienam dalībniekam tiks dota iespēja bez maksas izmēģināt vai uzlabot jau esošās iemaņas par investīcijām, pārvaldot 100 000 eiro vērtu portfeli.

DNB Trade Investment game ir gadskārtējs pasākums, kas norit ik gadu no februāra līdz maijam. 19 gadu laikā spēle ir piesaistījusi dalībniekus no visiem pieciem kontinentiem, vairāk nekā 90 valstīm un 500 universitātēm. Šajā laikā ir izspēlēti dažādi notikumi uzņēmumu dzīvē – to apvienošanās un iegādes, kā arī procentu likmju izmaiņas, valūtu devalvācijas, kā arī 2008. gada finanšu krīze.

Šogad spēle noritēs divās daļās – investīciju spēlē un tirdzniecības spēlē. Spēles atšķiras pēc tajās izmantojamiem instrumentiem un stratēģijas termiņiem. Simulācijas dalībniekiem būs iespēja izvēlēties – pieņemt ilgtermiņa lēmumus Investment Game vai darboties un pelnīt ātrā tempā Trading Game. Abas spēles tiek organizētas elektroniskajā tirdzniecības platformā, tādējādi nodrošinot spēles pieejamību visā pasaulē. Spēles sākumā katrs no dalībniekiem saņems savā pārvaldībā 100 000 eiro vērtu portfeli, kas, veicot virtuālus ieguldījumus fondu biržās ar reālām kotācijām, jāpārvalda reālā laikā.