Vērtējot, kuru nozaru uzņēmumi visbiežāk ierindojas starp parādniekiem, līderos izvirzījušās mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība, ēdināšana un būvniecība, liecina SIA «Lursoft» veiktais pētījums.

«Lursoft» pētījums arī apgāž pieņēmumu, ka visbiežāk maksājumu disciplīnas problēmas ir jauniem uzņēmumiem, kuri vēl nav nostabilizējuši savu darbību un korekti izplānojuši savu finanšu plūsmu.

Apkopotie dati atklāj, ka visbiežāk norēķinu savlaicīgu apmaksu kavē uzņēmumi, kuri sasnieguši deviņu gadu vecumu, savukārt vecumā līdz trīs gadiem ir 8,77% no visiem parādniekiem un tiem reģistrēti 9,44% no visiem kavēto maksājumu datu bāzē fiksētajiem parādiem. Tas visticamāk izskaidrojams ar faktu, ka sadarbības partneri ar jaunreģistrētajiem uzņēmumiem biežāk izvēlas sadarboties, par piegādātajām precēm un pakalpojumiem lūdzot norēķināties ar priekšapmaksu, norāda «Lursoft».

Šodien Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) parakstījusi rīkojumu par Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai") atstādināšanu par nozīmīgiem pārkāpumiem, aģentūru LETA informēja ministrijā.

VARAM norāda, ka Rēzeknes domes priekšsēdētājs tiek atstādināts par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību. Attiecīgie pārkāpumi, kā arī tas, ka domes priekšsēdētājs nav sniedzis faktos balstītu, patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu un izpildi, liecina par domes priekšsēdētāja nespēju pildīt savus pienākumus.

Bērziņa skaidro, ka pašvaldības vadītājam jādarbojas atbilstoši likumiem. Rēzeknes gadījumā ir pieļauti apzināti un nopietni pārkāpumi, kas skar pašvaldības budžeta plānošanu un izpildi. Šādi pārkāpumi nav pieļaujami, mēram ir jāatbild par savu rīcību. "Mans pienākums ir atbilstoši likumam atstādināt mēru no amata, tādejādi nodrošinot Rēzeknes pašvaldības turpmāku tiesisku darbību, pašvaldības iedzīvotāju un visas sabiedrības interešu ievērošanu," uzsver Bērziņa.

Vairāk nekā pusi jeb 55 % Latvijas uzņēmumu pēdējā gada laikā ir ietekmējuši klientu novēloti maksājumi, un uzņēmumi ir bijuši spiesti pieņemt sev nelabvēlīgus samaksas noteikumus, lai saglabātu labas attiecības ar klientiem.

Covid-19 pandēmijas ietekmē dažām klientu grupām rēķinu apmaksas termiņi pagarināti pat 5 reizes ilgāk nekā pērn, taču joprojām klienti kavē rēķinu apmaksu līdz pat 20 dienām, liecina kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" publicētais pētījums.

Puse no aptaujātajiem uzņēmējiem atzīst, ka kavētiem maksājumiem ir liela ietekme uz uzņēmumu likviditātes pazemināšanos - tas ir ievērojams pieaugums, salīdzinot ar 2019. gadu, kad tas bija aktuāli tikai 15% uzņēmumu. Savukārt 38% uzņēmumu atzīst, ka kavēti maksājumi apdraud to izdzīvošanu. Visi šie rādītāji Latvijā pārsniedz Eiropas vidējo līmeni.

Nedaudz vairāk nekā puse (53%) Latvijas uzņēmumu atzīst, ka pieaugošais kavējuma periods jeb tā saucamā "samaksas plaisa" ir liels risks ilgtspējīgai biznesa izaugsmei, kas ir par 7% vairāk nekā vidēji Eiropā. Kavētie maksājumi ir būtiski ietekmējuši biznesu un traucējuši uzņēmuma ieguldījumus stratēģiskās jomās, piemēram, jaunu darbinieku pieņemšanā, inovāciju veicināšanā, produktu vai pakalpojumu piedāvājuma paplašināšanā u.c.

Piektdaļa iedzīvotāju (22%) ir saskārušies ar situāciju, kad iepriekš kavētie maksājumi traucējuši vai pat lieguši saņemt aizņēmumu. Turklāt absolūts vairākums no šīs situācijas nav guvuši mācību, jo arī šobrīd maksājumus neveic laikus, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

Saskaņā ar aptaujas datiem – 61% iedzīvotāju ar esošām savlaicīgi nenokārtotām saistībām arī iepriekš saskārušies ar problēmām aizņēmuma pieprasīšanā vēsturiskās maksājumu disciplīnas dēļ. Iedzīvotāji bez esošiem parādiem šādas situācijas piedzīvojuši krietni retāk – vien 6%.

«Pat sadzīviski sīkumi, uzticot samaksāt rēķinu ģimenes loceklim, kurš par to aizmirst, vai atstājot kāda pakalpojuma pieslēgumu uz sava vārda dzīvoklī, kurā vairs nedzīvo, var draudēt ar paša reputācijas iedragāšanu. Kredītvēsturi var sabojāt ātri, bet izlabošanai būs nepieciešams krietni ilgāks laiks. Ar parāda atmaksu vien sabojātā kredītvēsture netiks labota, jo informācija par tā esamību saglabāsies vairākus gadus. Protams, tiek ņemts vērā arī kavējumu veids, ilgums un regularitāte, jo tas viss norāda uz klienta disciplīnu maksājumu veikšanā. To arī apstiprina pētījuma rezultāti, atklājot, ka tie, kuri vēsturiski kavējuši kredītu maksājumu veikšanu, sarežģījumus jauna kredīta saņemšanā izjutuši daudz biežāk nekā tie, kam paslīdējusi kāja kāda rēķina apmaksā,» atzīst Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte

Picēriju tīkla "Čili pica" īpašniekam SIA "Čilija pizza" ierosināts tiesiskās aizsardzības process, liecina "Lursoft" dati.

Uzņēmumam uz šā gada 7.februāri bija reģistrēts 268,86 tūkstošu eiro liels nodokļu parāds.

Pērn SIA "Čilija pizza" tika reģistrēti arī trīs nodrošinājumi, kas aizliedz reģistrēt, pārjaunot un grozīt komercķīlas, tāpat arī liedz veikt uzņēmuma reorganizāciju, likvidāciju, izmaiņas amatpersonu un dalībnieku sastāvā.

"Lursoft" kavēto maksājumu datu bāzē reģistrēti arī divi SIA "Čilija pizza" kavētie maksājumi, kā arī Paus Konsults datubāzē pieejama informācija par uzņēmuma nenomaksātiem parādiem.

"Lursoft" dati rāda, ka SIA "Čilija pizza" Rīgā reģistrētas 20 struktūrvienības, tostarp 18 picērijas un "take away". Picēriju biznesā uzņēmums darbojas kopš 2001.gada, pirmo picēriju atverot tirdzniecības centrā "Alfa".

Pēc Covid-19 krīzes sākumā pieņemtā banku moratorija beigām septembrī uzņēmumu un iedzīvotāju parādu apmērs var būtiski pieaugt, intervijā atzina kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Jautāta, vai Covid-19 krīzē varētu rasties līdzīgs parādu pieaugums kā 2008.-2009.gada finanšu krīze, Valeika atzina, ka nav tik pesimistiska.

"Šādas prognozes nevaru izteikt, taču kopumā, ņemot vērā mūsu pašreizējo finanšu tirgu un banku situāciju, visa situācija ir krietni stabilāka un spēcīgāka, nekā bija pirms 10 gadiem. Prognozēju, ka kavētie maksājumi viennozīmīgi palielināsies, to mēs jau šobrīd redzam, taču, vai tas būs tādā pašā apmērā kā krīzē pirms 10 gadiem, es teiktu - nē," teica "Intrum" ģenerāldirektore.

Viņa gan atzina, ka satraucoša ir situācija ar banku iepriekš piemēroto moratoriju kredītu pamatsummas maksājumiem uz sešiem mēnešiem. "Šim moratorijam pieteicās gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji, izmantojot kredītbrīvdienas. Moratorijs beidzās septembra beigās un atkarībā no piemērotā kredītbrīvdienu termiņa drīz visiem būs jāatgriežas iepriekšējos kredītu maksājuma grafikos," teica Valeika, piebilstot, ka tad arī parādīsies patiesā aina, kā kredītņēmēji spēs pildīt saistības pilnā apmērā.

Krievijas valsts enerģētikas uzņēmums Gazprom noteicis Ukrainai dabasgāzes priekšapmaksu, ziņo Korrespondent.

«Šodien, no 10.00 pēc Maskavas laika Gazprom, pilnīgā saskaņā ar spēkā esošo līgumu, kas slēgts ar НАК Нафтогаз Украины [Ukrainas enerģētikas kompānija – red.] pārgājis uz gāzes piegāžu priekšapmaksu,» teikts pirmdien, 16. jūnijā, Gazprom izplatītajā paziņojumā.

Gazprom pārstāvji skaidro, ka tāds lēmums pieņemts, jo Ukrainas uzņēmuma Нафтогаз Украины «hroniskas nemaksāšanas» dēļ. Tādējādi sestdien notiekošās Krievijas un Ukrainas sarunas, kas notika ar Eiropas Savienības starpniecību, noslēgušās bez kompromisa.

«Kavētie maksājumi par piegādāto Krievijas gāzi veido 4,458 miljardus ASV dolāru: 1,451 miljardus ASV dolāru par laika posmu no 2013. gada novembra līdz decembrim, un 3,007 miljardus ASV dolāru par laika posmu no 2014. gada aprīļa līdz maijam,» teikts Gazprom paziņojumā.

Pašlaik politiķi ir gatavi vēl un vēl palielināt atbildības nastu uzņēmumu vadītājiem, bet savus nodarījumus turpina attaisnot ar politisko atbildību vai drīzāk – bezatbildību

Ar aizejošā finanšu ministra Andra Vilka atbalstu 2015. gada valsts budžeta paketi plānots papildināt ar Latvijas uzņēmējdarbībai visai draudīgu normu. Ja vien jaunā Saeima nelems citādi, tad nākamgad no uzņēmumu valdes locekļiem personīgi varēs piedzīt uzņēmuma nodokļu parādus, kas būs lielāki par 50 minimālajām mēnešalgām, nemaz nerunājot par to, ka šāda norma ir pretrunā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību jau nosaukumā ietverto definīciju. Tā ir tikai vēl viens kavēklis tam, lai nākotnē uzņēmumu valdēs patiešām atrastos profesionāļi, nevis marionetes, bomži vai tik eksotisku valstu pilsoņi, kuriem Latvijas nodokļu administrācijas prasījumi varētu būt «pie lampiņas». Jāpiebilst, ka no šā gada jūlija pret uzņēmumu valdes locekļiem jau darbojas tā sauktais melnais saraksts, kas liedz viņiem ieņemt līdzvērtīgus amatus, ja viņu darbības laikā kādā uzņēmumā kavētie nodokļu maksājumi ir pārsnieguši 7000 eiro un nav iesniegta maksātnespēja.

No šī gada 1.jūlija nokavējuma nauda par kavētajiem nodokļu maksājumiem tiek samazināta līdz 40% no nodokļu parāda summas. Savukārt, labprātīgi vienojoties par parādu nomaksas grafiku, ievērojami tiek samazināta nokavējuma naudas likme, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa.

1.jūlijā stāsies spēkā grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām attiecībā uz nokavējuma naudas aprēķinu par kavētajiem nodokļu maksājumiem. Turpmāk likums noteiks, ka nokavējuma naudas aprēķināšana nokavētajiem nodokļu maksājumiem tiek pārtraukta, ja tās apmērs pārsniedz divas piektdaļas no nokavētā maksājuma jeb 40% no nodokļu parāda summas.

VID skaidro, ka tādējādi 30.jūnijā tiks apturēts nodokļu parādu nokavējuma naudas aprēķins, ja tas būs sasniedzis vai pārsniedzis divas piektdaļas no parāda, un nākamajiem nodokļu maksājumiem, ja samaksas termiņš būs kavēts, nokavējuma naudu aprēķinās līdz brīdim, kad tās apmērs sasniegs divas piektdaļas no nokavētā maksājuma.