Pagājušajā nedēļā Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) akūto augšējo elpceļu infekciju un gripas monitoringa ietvaros gūtā informācija liecina, ka pagājušajā nedēļā Latvijā vidējā saslimstība ar gripu bija 153 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, un tas nozīmē, ka Latvijā ir sākusies gripas epidēmija.

SVA epidemiologi norāda, ka pašlaik Latvijā ir novērojama reģionāla gripas izplatība vidēji - mērenā intensitātē un šajā, kā arī nākamajā nedēļā varētu vēl pieaugt gripas izplatība gan teritoriālā, gan saslimstības intensitātes apmērā. Gripas epidēmija reģistrēta arī 16 no 27 Eiropas Savienības valstīm.

Pagājušajā nedēļā gripas gadījumi ir reģistrēti lielākajā daļā Latvijas – 16 teritorijās no 31 monitoringā ietvertās, bet gripas epidēmija ir reģistrēta Aizkraukles, Alūksnes, Daugavpils, Jelgavas, Preiļu, Rīgas un Tukuma pilsētās un rajonos.

Gripa reģistrēta arī Bauskas, Gulbenes, Jēkabpils, Krāslavas, Liepājas un Ogres pilsētās un rajonos, bet tur saslimstība nepārsniedza epidēmisko slieksni (100 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem).

Pastāv aizdomas, ka no cūku gripas Meksikā jau miruši vismaz 100 cilvēki, vēsta BBC. Ar šo slimību saslimušie konstatēti arī ASV un Kanādā.

Apvienotās Nācijas brīdinājušas, ka šī slimība var pārvērsties pandēmijā, taču pasaule esot labāk sagatavota, lai pretotos šai slimībai, kā jebkad agrāk.

Meksikas Veselības sekretārs Hosē Angels Kordova informējis, ka aizdomas par saslimšanu ar cūku gripu viņa valstī ir 1614 gadījumos, ieskaitot 103 nāves gadījumus.

(Foto: REUTERS/SCANPIX)Meksikas atlēti valkā sejas maskas Nacionālās Olimpiādes laikā (Foto: AFP/SCANPIX)

Vairākās valstīs Eiropas dienvidu un rietumu daļā ir sākusies sezonāla gripas izplatība, liecina Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) saņemtā informācija no Eiropas slimību kontroles un profilakses centra (ESKPC). Pamatojoties uz pašreizējiem gripas monitoringa datiem ESKPC speciālisti izsaka bažas, ka šogad Eiropas iedzīvotāji saskarsies ar smagāko gripas epidēmiju, kāda novērota pēdējo divu līdz trīs gadu laikā.

Lai paaugstinātu iedzīvotāju aizsardzību pret gripas vīrusu, ESKPC uzsver pretgripas vakcinācijas nozīmi riska grupu iedzīvotājiem un ārstniecības iestāžu darbiniekiem. 2008.gada augustā ESKPC publicētās vadlīnijās nosaka minētās riska grupas - vecāka gadagājuma iedzīvotāji (65 gadi un vairāk), pacienti ar hroniskām elpošanas sistēmas un sirds slimībām, nieru slimībām un pacienti ar novājināto imūno sistēmu. Pret gripu vakcinēties rekomendē arī ārstniecības iestāžu darbiniekiem.

Šajā gripas sezonā dominējošais vīruss ir A/H3N2 vīrusa apakštips, kurš iepriekšējā sezonā 2007./08. izraisījis vidēji smagas epidēmijas ziemeļu Amerikā un dažos reģionos 2008.gada dienvidu puslodes ziemas periodā. Tuvākajās nedēļās gaidāma gripas izplatība arī Eiropas ziemeļu un austrumu reģionos.

Saistībā ar iespējamo jaunās gripas uzliesmojumu Latvijā, Veselības ministrija (VM) aktualizējusi tās pakļautībā esošo iestāžu gatavību.

Šobrīd Latvijā ar jauno pandēmiskās A gripas vīrusu H1N1 reģistrēti 89 saslimšanas gadījumi, jau ziņots, ka reģistrēts arī pirmais mirušais pacients. Sākoties ziemas sezonai, jaunās gripas saslimstības uzliesmojums reģistrēts visās ziemeļu puslodes valstīs, norāda VM.

Ministrija aicina iedzīvotājus īpaši pievērst uzmanību gripas profilakses pasākumiem un ievērot mājas režīmu pacientiem, kuriem ir aizdomas par saslimšanu. Jaunās gripas simptomi un slimības norise neatšķiras no sezonālās gripas, tādēļ to noteikt var tikai laboratoriski. Parādoties pirmajām saslimstības pazīmēm ir jākonsultējas ar ģimenes ārstu. Sīkāka informācija par saslimšanas profilaksi un slimības pazīmēm pieejama Veselības ministrijas un Latvijas Infektoloģijas centra mājas lapās www.vm.gov.lv un www.lic.gov.lv.

Aptiekas ir samērā mazi spēlētāji vakcīnu iepirkumos, aģentūrai LETA norāda aptieku tīkla Apotheka mārketinga vadītāja Ilze Blauberga.

Tas skaidrojams ar to, ka jebkura vakcīna ir recepšu medikaments, kas prasa īpašu uzglabāšanu. Piemēram, gripas vakcīnas gadījumā nepieciešama īpaša kamera, kurā nepārtraukti tiek nodrošināta temperatūra no plus diviem līdz plus astoņiem grādiem.

Tāpēc gadījumā, ja uz aptieku atnāk klients ar gripas vakcinācijas recepti, viņam ir jārēķinās, ka pēc preparāta izņemšanas no uzglabāšanas kameras tā temperatūra nedrīkst krasi mainīties, jo pretējā gadījumā sakaršanas vai sasalšanas rezultātā vakcīna zaudēs savas īpašības un vairs nebūs derīga. Tādēļ pēc šāda veida vakcīnām pieprasījums ir tikai tajās Apothekaaptiekās, kas atrodas doktorātu, poliklīniku un vakcinācijas kabinetu tuvumā, atzīmē Blauberga.

Pagājušajā nedēļā Sabiedrības veselības aģentūras akūto augšējo elpceļu infekciju un gripas monitoringa ietvaros gūtā informācija liecina, ka pagājušajā nedēļā Latvijā vidējā saslimstība ar gripu bija 266 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, tas nozīmē, ka pagājušajā nedēļā ar gripu slimoja aptuveni 6000 Latvijas iedzīvotāju.

Ar aizdomām par saslimšanu ar gripu slimnīcās pagājušajā nedēļā ievietoti 124 pacienti, no tiem 58 - Daugavpilī, bet 49 – Rīgā. Slimnīcā ārstējas arī 3 slimnieki ar gripas izraisītām komplikācijām. Tāpat kā iepriekš, ar gripu slimo galvenokārt bērni vecumā līdz 15 gadiem, bet vismazāk slimo iedzīvotāji, kas vecāki par 65 gadiem. Ir samazinājies arī izglītības iestāžu apmeklējums: pagājušajā nedēļā bērnudārzus apmeklēja 65% audzēkņu, bet skolas – 83% audzēkņu.

Pagājušajā nedēļā gripas gadījumi ir reģistrēti lielākajā daļā Latvijas – 25 teritorijās no 31 monitoringā ietvertās, bet gripas epidēmija ir reģistrēta 15 teritorijās.

Gripas pazīmes ir:

· pēkšņs sākums,

Sabiedrības veselības aģentūras akūto augšējo elpceļu infekciju un gripas monitoringā apkopotie dati liecina, ka joprojām (no 5. līdz 11.novembrim) gripas gadījumi valstī nav reģistrēti, savukārt saslimstība ar akūto augšējo elpceļu infekcijām jeb saaukstēšanās slimībām saglabājas iepriekšējās nedēļas līmenī.

Vidējā saslimstība ar akūto augšējo elpceļu infekcijām pagājušajā nedēļā Latvijā bija 1167,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. Visvairāk akūto augšējo elpceļu infekciju gadījumi reģistrēti Aizkraukles, Jelgavas, Madonas, Rīgas, Tukuma pilsētās un rajonos, kā arī Siguldā. Izglītības iestāžu apmeklējums ir labs – bērnudārzus apmeklē 76% audzēkņu, skolas - 91%.

SVA epidemiologi norāda: pašreiz saslimstība ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām ir tādā pašā līmenī kā pagājušā rudens-ziemas sezonā, un arī situācijas attīstība ir tāda pati kā pagājušajā sezonā.

Pagājušajā (2006. – 2007.gada) sezonā pirmie laboratoriski apstiprinātie gripas gadījumi tika reģistrēti 2007.gada janvāra pirmajā nedēļā. Bet gripas epidēmija Latvijā sākās 6.nedēļā (februāra sākumā). Iepriekšējā sezonā saslimstība ar gripu bija vērtējama kā "augsta", jo saslimstības maksimālais līmenis vairāk nekā trīs reizes pārsniedza 6 gadu vidējo maksimālo saslimstības rādītāju.

Ungārijā, Komaromas-Esztergomas reģionā, mājputnu novietnē, kurā tika turēti vairāk nekā 50 tūkstoši tītaru, konstatēta augsti patogēnā (H5N8 apakštipa) putnu gripa.

Tādējādi līdz ar Poliju un Slovākiju, Ungārija ir trešā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā janvārī konstatēta šī bīstamā slimība.

Ungārijas veterinārais dienests putnu gripas skartajā reģionā ir noteicis karantīnu un slimības skartajā novietnē mājputni tiek nogalināti un iznīcināti.

PVD jau ziņoja, ka putnu gripa konstatēta arī Slovākijā un Polijā, kura šodien ziņo nu jau par ceturto slimības skarto reģionu – Mysliborski, kas atrodas Vācijas pierobežā.

Neraugoties uz putnu gripas uzliesmojumiem pēdējo nedēļu laikā Polijā, Slovākijā un Ungārijā, kā arī, salīdzinot ar situāciju 2017. gadā, kad profilakses nolūkos arī Latvijā tika noteikti ierobežojumi mājputnu turēšanai zem klajas debess, putnu gripas aktivitāte pēdējos gados Eiropā vērtējama kā zema.

Sabiedrības veselības aģentūras akūto augšējo elpceļu infekciju un gripas monitoringā apkopotie dati liecina, ka joprojām (no 29. oktobra līdz 4.novembrim) gripas gadījumi valstī nav reģistrēti, savukārt saslimstība ar akūto augšējo elpceļu infekcijām jeb saaukstēšanās slimībām saglabājas iepriekšējās nedēļas līmenī.

Vidējā saslimstība ar akūto augšējo elpceļu infekcijām pagājušajā nedēļā Latvijā bija 1218 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. Visvairāk akūto augšējo elpceļu infekciju gadījumi reģistrēti Jelgavas, Ludzas, Rīgas, Tukuma pilsētās un rajonos, kā arī Siguldā. Bērnudārzu un skolu apmeklējums ir labs – 76 līdz 90%.

Kaut arī ar gripu iedzīvotāji šobrīd vēl neslimo, tomēr esot jāatceras, ka gripai un saaukstēšanās slimībām ir līdzīgi simptomi, bet tās izraisa dažādi vīrusi. Kopumā vērtējot, gripa ir smagāka nekā citas elpceļu infekcijas un tādi simptomi kā drudzis, locītavu sāpes, nogurums un sauss klepus ir izplatītāki un intensīvāki. Saaukstēšanās, atšķirībā no gripas, parasti neizraisa nopietnas veselības problēmas, piemēram, pneimoniju. Tā kā gripai un citām saaukstēšanās slimībām ir līdzīgi simptomi, tās ir grūti atšķirt, balstoties tikai uz simptomiem, tādēļ, lai noteiktu saslimšanas iemeslu un turpmāko ārstēšanu, ir jāvēršas pie ģimenes ārsta.

Līdz ar gripas sezonu slimnīcas ievieš praksi, ka pirms plānveida operācijām vakcinācija pret gripu ir obligāta. Pretējā gadījumā pakalpojums netiks sniegts.

«Mēs uzskatām, ka tā ir normāla prakse, jo ārstniecības iestādēm ir jāizstrādā pretepidēmiju, infekcijas slimību izplatības ierobežošanas plāni un saskaņā ar šiem plāniem, atbilstoši situācijai ārstniecības iestādes plāno un organizē savu darbu. Tajā skaitā gripas sezonas vai gripas epidēmijas laikā var būt ierobežojumi pacientu plūsmai ārstniecības iestādē,» skaidro Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane.

VM pārstāve norāda, ka «gripa ir ļoti lipīga infekcijas slimība un šajā gripas sezonas laikā ir ļoti augsts risks inficēties ar šo slimību, arī apmeklējot sabiedriskas iestādes, tajā skaitā arī ārstniecības iestādes. Ja cilvēks dodas uz plānveida pakalpojumu saņemšanu, piemēram, operāciju, bet nav vakcinējies un papildu operācijai saslimst ar gripu, tas sarežģī ārstēšanas procesu, kā arī paaugstina izmaksas. Tāpēc ārstam ir tiesības noteikt pacientam dažādus pasākumus, lai šis pakalpojums būtu pēc iespējas drošāks. Tas ir pacienta drošības un pakalpojuma kvalitātes jautājums».

Telekomunikāciju uzņēmuma Bite Latvija vadība izstrādājusi gripas profilaktisko plānu, lai pasargātu darbiniekus un samazinātu riskus jaunās pandēmiskās gripas izplatībai uzņēmumā.

Tā kā 115 Bite Latvija darbinieki savu darba ikdienu pavada birojā ar atvērto plānojumu, gripas epidēmijas laikā pastāv lielāks risks, ka darbinieki var masveidā saslimt, ja uz darbu ir atnācis slims kolēģis. Līdz šim gan neviens gripas gadījums Bitē nav konstatēts, bet, reaģējot uz pašreizējo straujo pandēmiskās gripas izplatību, uzņēmuma vadība izstrādājusi gripas profilaktisko plānu.

Šajā plānā sadarbībā ar Latvijas Infektoloģijas centru apkopoti speciālistu ieteikumi gripas profilaksei, pandēmiskās gripas raksturīgākie simptomi, galvenie profilakses pasākumi, kā arī darbinieku pienākumi un iespējas saslimšanas gadījumā. Piemēram, situācijā, ja darbinieks konstatē raksturīgākos gripas simptomus (augstu temperatūru, kaulu laušanu), viņš par to ziņo savam tiešajam vadītājam, īpaši norādot, ka ir aizdomas par gripu.

Sabiedrības veselības aģentūras epidemiologi akūto augšējo elpceļu infekciju un gripas monitoringa ietvaros ir reģistrējuši pirmo gripas gadījumu šajā sezonā, liecina sniegtā informācija medijiem.

SVA epidemiologi norāda, ka arī iepriekšējās sezonās novembra mēnesī tika reģistrēti atsevišķi gripas gadījumi un šis pirmais reģistrētais gadījums vēl neliecina par iespējamu sākumu masveida saslimšanai ar gripu.

Gripas aktivitāte Eiropas valstīs joprojām ir zema, kas ir raksturīgi šim laika periodam, atsevišķi gripas gadījumi reģistrēti 16 Eiropas valstīs.

Savukārt saslimstība ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām saglabājas iepriekšējo nedēļu līmenī.

Vidējā saslimstība ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām pagājušajā nedēļā Latvijā bija 1173 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, visaugstākā saslimstība ar saaukstēšanās slimībām reģistrēta Aizkraukles un Valkas pilsētās un rajonos, kā arī Siguldā. Izglītības iestāžu apmeklējums ir labs – bērnudārzus apmeklē 76,5% audzēkņu, skolas – 91,4%.

Meksikas varas iestādes oficiāli ir paziņojušas, ka gripas epidēmija A1/H1N1 jeb tautā sauktā cūku gripa valstī ir beigusies, ziņo k2kapital.com.

Pēc Meksikas Veselības ministrijas datiem šogad, no visiem ar gripu saistītajiem saslimšanas gadījumiem, 10% bijuši saistīti ar A1/H1N1, bet pērn oktobrī īpatsvars veidoja 90%.

Cūku gripas epidēmija sākās pagājušajā gadā Meksikā un prasīja daudzus upurus visā pasaulē. Gripas uzliesmojumi bija aptuveni 200 valstīs. Meksikā ar jauno slimību saslima 72,5 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem 1,3 tūkst. nomira.

Kopumā pret jauno slimību tika vakcinēti 27 miljoni meksikāņu. Tas nebija lēts prieks, kas prasīja 335 miljonus ASV dolāru.

Db.lv jau ziņoja, ka pērn novembrī Latvijā ar jauno gripas vīrusu saslimušo skaits pieauga līdz nepilniem 100 slimniekiem. Šajā mēnesī no jaunās gripas vīrusa izraisītajām komplikācijām Latvijā dzīvību zaudēja pirmais epidēmijas upuris - aptuveni 50 gadu vecā paciente.

Sabiedrības veselības aģentūras Virusoloģijas laboratorija šonedēļ ir konstatējusi divus saslimšanas ar gripu gadījumus, Db.lv informēja Sabiedrības veselības aģentūra.

Saslimušie ir viens zīdainis un viens pieaugušais, kuri inficējušies ceļojuma laikā Eiropā. Šie ir pirmie šogad Latvijā konstatētie gripas saslimšanas gadījumi. Šie saslimšanas gadījumi neliecina par iespējamu sākumu masveida saslimšanai ar gripu, jo saslimušie ir inficējušies ārpus Latvijas.

Pēc Sabiedrības veselības aģentūras (turpmāk – SVA) gripas un elpceļu infekcijas slimību monitoringa datiem šī gada pirmajā nedēļā Latvijas teritorijā nav konstatēts neviens saslimšanas ar gripu gadījums. Savukārt saslimšanas gadījumi ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām (turpmāk – AAEI) ir reģistrēti visā Latvijas teritorijā. Visaugstākais saslimstības līmenis ar AAEI tika reģistrēts Gulbenes reģionā, bet vismazāk ar AAEI slimoja Valmieras apkārtnē. Visbiežāk ar AAEI slimo bērni vecumā līdz 4 gadiem - 2243,5 saslimšanas gadījumi uz 100`000 iedzīvotājiem.

Šorīt no jaunās gripas vīrusa izraisītajām komplikācijām mirusi aptuveni 50 gadu vecā paciente, apstiprināja P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Ieva Stibe.

«Pacientei bija elpošanas traucējumi, viņa bija pieslēgta pie mākslīgās elpināšanas aparāta. Pie mums visu laiku atradās intensīvās terapijas nodaļām,» stāsta slimnīcas pārstāve. Jau vēstīts, ka šai pacientei pirmajai Latvijā jaunā gripa bija norisinājusies tik smagi. Šobrīd nav ziņu, ka vēl kāds no ar jauno gripu saslimušajiem cilvēkiem būtu smagā stāvoklī, vēsta diena.lv.

LIC aicina iedzīvotājus apsvērt ceļošanas nepieciešamību uz reģioniem, piemēram Ukrainu, kur jaunā gripa plaši izplatījusies. Lai pasargātos no gripas, regulāri jāmazgā rokas. Ja gaidāms ceļojums uz gripas skartajiem reģioniem, profilaksei varot lietot recepšu medikamentus Tamiflu un Relenza. Sejas maskas neesot iedarbīgs veids, kā sargāties no gripas.

Pagājušajā nedēļā Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) akūto augšējo elpceļu infekciju un gripas monitoringa ietvaros gripas epidēmija reģistrēta Alūksnes un Bauskas rajonos, gripas gadījumi reģistrēti arī Aizkraukles, Balvu, Daugavpils, Jēkabpils, Jelgavas un Rīgas pilsētās un rajonos. Salīdzinot ar pagājušo sezonu, gripas epidēmija ir sākusies aptuveni 4 nedēļas agrāk, liecina sniegtā informācija medijiem.

Vidējā saslimstība ar gripu pagājušajā nedēļā Latvijā bija 25 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem jeb vairāk nekā 500 gadījumi visā Latvijā. Saslimuši ir galvenokārt bērni vecumā līdz 15 gadiem. Ar aizdomām par saslimšanu ar gripu slimnīcās pagājušajā nedēļā ievietoti 55 slimnieki.

Visā Latvijas teritorijā pieaugusi arī saslimstība ar citām akūtām augšējo elpceļu infekcijām – ar tām slimoja vidēji 1361 no 100 000 iedzīvotājiem. Visaugstākā saslimstība ar augšējo elpceļu infekcijām reģistrēta Aizkraukles, Balvu, Jelgavas un Rīgas pilsētās un rajonos.

Ir samazinājies arī izglītības iestāžu apmeklējums – pagājušajā nedēļā bērnudārzus apmeklēja 74% audzēkņu, skolas – 89% audzēkņu.

Pagājušās nedēļas nogalē pēc Veselības ministrijas uzdevuma neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā gripas slimniekiem tika pieaicināti ārsti-rezidenti. Arī Rīgas lielāko slimnīcu vadītāji tika aicināti uzņemšanas nodaļās nodarbināt ārstus-rezidentus palīdzības sniegšanā ar gripu sirgstošajiem, Db.lv informēja Veselības ministrija.

Veselības ministrs Vinets Veldre iepriekš aicināja izskatīt arī netradicionālus risinājuma variantus, lai visi slimnieki gripas epidēmijas laikā saņemtu nepieciešamo palīdzību. Tā kā arī neatliekamās palīdzības stacijā darbinieki slimoja, tika rasts risinājums - piesaistīt ārstus rezidentus un uz izsaukumiem pie gripas slimniekiem doties ar automašīnām, ko nodrošina sadarbība ar taksometru kompāniju.

Rīgas Ātrās medicīniskās palīdzības stacijā (RĀMPS) nedēļas nogalē strādāja 27 ārsti rezidenti, pieci no tiem strādājuši abas dienas. Sestdien, 3.martā, ārsti rezidenti devušies 100 izsaukumos, svētdien, 4.martā, ārsti rezidenti devušies 116 izsaukumos, kur pēc dispečeriem sniegtās informācijas bija nepieciešams sniegt palīdzību gripas slimniekiem. No ārstu-rezidentu izpildītajiem izsaukumiem nedēļas nogalē, trīs personas ievietotas slimnīcā, 32 gadījumos pacientu aprūpes nodota citām RĀMPS brigādēm tālākai palīdzības sniegšanai.

Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) Virusoloģijas laboratorija pagājušajā nedēļā (30.janvāris – 5.februāris) apstiprinājusi 22 gripas saslimšanas gadījumus, kas ir par 12 gadījumiem vairāk, nekā nedēļu iepriekš. Kopumā kopš 2005. gada novembra beigām SVA Virusoloģijas laboratorija ir apstiprinājusi 40 gripas saslimšanas gadījumus. SVA speciālisti informē, ka visos Latvijas reģionos turpina pieaugt gripas vīrusa aktivitāte, kaut arī epidemioloģiskā aktivitāte vēl ir zema. Gripas gadījumi laboratoriski apstiprināti Rīgā, Daugavpilī, Valmierā un Aizkrauklē. Pārsvarā ir B gripas vīrusa izraisītās saslimšanas, retāk A gripas vīrusa izraisītās saslimšanas. Pēc SVA gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju (AAEI) monitoringa datiem, pagājušajā nedēļā par 23.1 procentu ir pieaudzis arī kopējais AAEI saslimšanas gadījumu skaits, salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš sasniedzot 1384.4 saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem.

Pagājušās nedēļas laikā (3. – 9.marts) Latvijas teritorijā par 65% samazinājusies saslimstība ar gripu, liecina Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) gripas un citu elpceļu infekcijas slimību monitoringa dati.

Ar gripu pagājušajā nedēļā slimoja tikai vidēji 8 no 100 000 iedzīvotājiem. Gripas izplatība reģistrēta tikai 5 teritorijās – Daugavpils, Gulbenes, Jelgavas, Ludzas un Rīgas pilsētās un rajonos.

Ar aizdomām par saslimšanu ar gripu slimnīcās pagājušajā nedēļā ievietoti 17 pacienti (13 no tiem Rīgā).

Joprojām visbiežāk ar gripu slimo bērni, savukārt vecuma grupā virs 65 gadiem nav reģistrēts neviens gripas gadījums. Turpina uzlaboties arī izglītības iestāžu apmeklējums: pagājušajā nedēļā bērnudārzus apmeklēja 77% audzēkņu, bet skolas – 91% audzēkņu.

Vairumā Eiropas valstu gripas intensitāte ir vērtējama kā vidēja vai zema. SVA epidemiologi prognozē, ka Latvijā tuvākajās nedēļās gripas izplatība varētu turpināties tikai kā atsevišķi (sporādiski) gadījumi. Šajā sezonā gripas epidēmijas intensitāte vērtējama kā vidēja. Saslimstība bija nedaudz augstāka par pēdējo 5 gadu vidējo līmeni, tomēr 3,5 reizes zemāka kā pagājušajā gripas sezonā.

Apdrošināšanas akciju sabiedrība Seesam Latvia sadarbībā ar Euroaptieku tīklu Latvijā no 17.oktobra līdz 31.decembrim piedāvā iespēju jebkurā no Euroaptiekām iegādāties jauna veida veselības apdrošināšanas produktu – gripas polisi.

Gripas polises īpašniekam apdrošinātājs kompensēs izdevumus par gripas ārstēšanai nepieciešamajiem medikamentiem. Tādējādi uzrādot visus nepieciešamos dokumentus, tai skaitā ārsta izrakstītas receptes, jebkurā Euroaptiekā būs iespēja saņemt nepieciešamos medikamentus apdrošināšanas līguma summas ietvaros.

Ja apdrošināšanas polisi iegādāsies persona, kura nebūs vakcinējusies pret gripu, līgumā tiks paredzēts pašrisks, bet gadījumos, ja polisi iegādāsies persona, kas šajā sezonā būs vakcinējusies pret gripu, pašrisks netiks piemērots. Tas nozīmē, ka izdevumi par gripas ārstēšanai izrakstītajiem medikamentiem tiks kompensēti līgumā paredzētajā apdrošinājuma summas apmērā ar nosacījumu, ka polises īpašnieks būs ievērojis līgumā ietvertos apdrošināšanas noteikumus, skaidro Seesam Latvia.

1.februārī Valsts operatīvās medicīnas komisijas sanāksmē atbildīgo veselības nozares institūciju pārstāvji lēma par turpmāko rīcību saistībā ar valstī reģistrēto gripas epidēmiju un veselības nozares speciālisti aicina iedzīvotājus pasargāt sevi un apkārtējos no saslimšanas ar gripu.

Gadījumā, ja cilvēks ir pēkšņi saslimis un viņam ir tādi simptomi kā galvassāpes, drudzis, paaugstināta temperatūra, kaulu laušanas sajūta, aizlikts deguns bez iesnām un sauss, rejošs klepus, kas 3 dienu laikā nemazinās, nepieciešams konsultēties ar savu ģimenes ārstu.

Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) speciālisti atgādina, ka gripas saslimšanas laikā iedzīvotājiem Rīgā un citās lielākajās pilsētās ir pieejami dežūrārsti, gadījumos, kad apmeklēt ģimenes ārstu nav iespējams. Nepieciešamības gadījumā dežūrārstu pieņemšanas laiki tiks pagarināti. Par dežūrārstu darbības vietām un pieņemšanas laikiem var uzzināt, zvanot uz VOAVA bezmaksas informatīvo telefonu – 8-0-0-0-1-2-3-4 (darbdienās no 8:30 - 17:00, piektdienās – līdz 16:00). Jau šobrīd tiek nodrošināta dežūrārstu pieejamība darba dienās no plkst. 15.00 – 21.00, sestdienās no plkst. 8.00 – 15.00 un svētku dienās no plkst. 8.00 – 15.00. Pārējā laikā pacientiem neatliekamo palīdzību sniedz neatliekamās palīdzības slimnīcu uzņemšanas nodaļas.

14.jūnijā Eiropas Parlaments (EP) pieņēma ziņojumu Par gatavību putnu gripas pandēmijai un Eiropas Savienības (ES) rīcību tās gadījumā, tādējādi mudinot Eiropas veselības ministrus veidot visai Eiropas Kopienai vienotus putnu gripas vakcīnu uzkrājumus. Ziņojumu atbalstīja 612 deputāti, 26 bija pret, bet 7 deputāti nepiedalījās balsojumā. Ziņojumā ir teikts, ka viens no svarīgākajiem aspektiem, lai pienācīgi cīnītos ar iespējamo putnu gripas pārmešanos uz cilvēkiem un tā rezultātā radušos pandēmiju, ir precīzas, uz zinātniskiem pierādījumiem balstītas informācijas pieejamība par medikamentiem, vakcīnām, dabiskajām pretošanās spējām, kā arī epidemioloģiskajiem rādītājiem. Eiropas Parlaments šodien izteica arī nožēlu par Veselības ministru padomē pirms divām nedēļām pieņemto lēmumu neveikt kopīgus aizsardzības pasākumus pret putnu gripu un neveidot pretvīrusa vakcīnu rezerves. EP uzskata, ka būtu nepieciešams darīt vairāk, lai izvairītos no putnu gripas pandēmijas. Kā Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības galvenais speciālists putnu gripas jautājumos Georgs Andrejevs arīdzan apstiprina, ka "ikvienai Eiropas Savienības politiskai iniciatīvai vajadzētu būt ar mērķi uzlabot pilsoņu veselības stāvokli. Līdz ar to Eiropas Parlaments turpina mudināt Eiropas Komisiju ne tikai veidot centralizētus pretvīrusa vakcīnu uzkrājumus, ko realizētu un kontrolētu Eiropas Slimību novēršanas centrs, bet arī nepieciešamības gadījumā izmantot Eiropas Solidaritātes fonda līdzekļus, lai cīnītos ar putnu gripu. Tādēļ es apsveicu un atbalstu Somijas Prezidentūras iniciatīvu veidot šos uzkrājumus". G.Andrejeva politiskās grupas biedrs no Nīderlandes Juls Matens (Jules Maaten) vairākkārt ir izvirzījis šo jautājumu Parlamenta dienaskārtībā. Viņš uzsver: "Eiropai ir jāuzņemas iniciatīva un jāparāda tās pievienotā vērtība. Gadījumā, ja sāktos putnu gripas pandēmija, mums ir nepieciešami pretvīrusa vakcīnu uzkrājumi, jo šāda scenārija gadījumā noteikti nebūs laika pārliecināties, vai tiešām visas dalībvalstis ir pietiekoši nodrošinātas ar nepieciešamajiem pretvīrusu līdzekļiem un spēj pienācīgi aizsargāt savus iedzīvotājus." Eiropas Parlaments uzsver, ka vēl joprojām lielākajai daļai dalībvalstu trūkst detalizēti izstrādāts plāns putnu gripas vakcīnu iegādei un izmantošanai, līdz ar to ir nepieciešams veikt virkni pasākumu kā nacionālā, tā arī Eiropas līmenī, lai uzlabotu šo situāciju. Eiropas Parlaments ir aicinājis arī Eiropas Komisiju sadarboties ar vakcīnu ražotajiem, lai pandēmijas gadījumā tie spētu nodrošināt vienlīdz efektīvu vakcīnu piegādi visām dalībvalstīm.

Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) Virusoloģijas laboratorijas izmeklējumu un elpceļu infekcijas slimību monitoringa rezultātā iegūtie dati liecina, ka gripas izplatība Latvijā ir sākusies.

Par to liecina kopumā septiņi apstiprinātie saslimšanas gadījumi ar gripu - trīs pagājušajā nedēļā un četri vakar. Visi saslimšanas gadījumi reģistrēti Rīgā, kas speciālistiem ļauj domāt, kas saslimstība šogad sāksies tieši plaši apdzīvotajā Rīgas teritorijā. Citus Latvijā saslimšanas gadījumi ar gripu nav reģistrēti.

Pagājušās nedēļas laikā (22.01. - 26.01.2007) SVA Virusoloģijas laboratorija apstiprinājusi trīs bērnu saslimšanas gadījumus ar gripu. Savukārt šīs nedēļas pirmdienā (29.01.) apstiprināti trīs pieaugušo un viena bērna saslimšanas gadījumi. Visi saslimušie ir hospitalizēti.

SVA Virusoloģijas laboratorijas vadītāja Dr. Vaira Īrisa Kalniņa: "Gripas cirkulācija lēni, bet nenoliedzami ir sākusies. Analizējot laboratoriskos datus, var secināt, ka tā ir skārusi visas vecuma grupas - gan bērnus, gan pieaugušos, tajā skaitā arī bērnus, kas apmeklē skolas un bērnu dārzus. Tas nozīmē, ka gripas izplatība tuvākajā laikā varētu skart arī mācību iestādes. Šogad cirkulē pagājušās sezonas beigās prognozētie un iepazītie A un B gripas vīrusa varianti, kas ir ietverti arī šī gada pretgripas vakcīnā."

Nāvējošā koronavīrusa izplatīšanās sabiedējusi pat finanšu tirgus, un šīs nedēļas pirmajā pusē šis faktors daļēji bijis atbildīgs par mērenu akciju cenu atkāpšanos.

Pagaidām zināms tas, ka pie plaušu karsoņa epidēmijas Ķīnas pilsētā Vuhaņā vainojams jauns vīruss, kas, iespējams, radies tās jūras velšu tirgū. Atklāts, ka ar šo vīrusu inficēti jau vairāki simti cilvēku. Turklāt izskatās, ka tas ir ļoti lipīgs, un šonedēļ reģistrēts pirmais gadījums, kad to saķēris kāds vīrs ASV. Saslimšanas gadījumi bijuši arī Taizemē, Taivānā, Japānā un Dienvidkorejā.

Lai gan akciju cena šobrīd daudzviet sarukusi, mūsdienās šādu vīrusu izplatīšanās vilnim uz vērtspapīru cenām ietekme nemēdz būt ilgstoša. Parasti plašākām bailēm par kādu infekciju lielāka negatīva ietekme ir uz dažādu ar tūrisma industriju saistīto kompāniju vērtspapīru cenu dinamiku. Protams, ļoti grūti pateikt to, cik lielā mērā šī jaunā vīrusa izplatību izdosies veiksmīgi iegrožot, jo katrs šāds gadījums ir unikāls. Daudzus bažīgus dara fakts, ka ķīnieši šobrīd sevišķi aktīvi plāno ceļojumus saistībā ar šīs valsts Jaunā gada brīvdienām.

Pagājušajā nedēļā gripas aktivitāte ir strauji samazinājusies un visās Latvijas monitoringa teritorijās saslimstība ar gripu ir zem epidēmiskā sliekšņa, liecina Sabiedrības veselības aģentūras (turpmāk - SVA) gripas un citu elpceļu infekcijas slimību monitoringa dati.

Vidējā saslimstība ar gripu Latvijas teritorijā ir 25,9 gripas slimnieki uz 100 000 iedzīvotājiem, savukārt Gulbenes, Jēkabpils, Valmieras un Ventspils reģionos gripa nav reģistrēta, Db.lv informēja Sabiedrības veselības aģentūras sabiedrisko attiecību vecākā speciāliste Elīna Sprūde-Nesenberga.

Saslimstība ar gripu samazinājās visās vecuma grupās. Visaugstākā saslimstība no 26.marta līdz 1.aprīlim reģistrēta bērniem vecuma grupā līdz 4 gadiem.

Pašlaik ar gripu visvairāk slimo Liepājas reģionā (46,7 gripas slimnieki uz 100 000 iedzīvotājiem) un Ogres rajonā (43,8 gripas slimnieki uz 100 000 iedzīvotājiem).

Pagājušās nedēļas laikā slimnīcās ievietoti tikai 6 ar gripu saslimušie un 2 slimnieki ar gripas komplikācijām.