Šā gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē apjomi samazinājušies par 14.8%, tai skaitā citu pārtikas produktu (maize, konditorejas izstrādājumi, cukurs) ražošanā – par 36.1%, piena produktu ražošanā – par 11.2%, gaļas un gaļas produktu ražošanā – par 6.8%, dzērienu ražošanā – par 5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2007. gada decembrī, salīdzinot ar 2007. gada novembri, rēķinot salīdzināmās cenās, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem (tiek ņemta vērā sezonas un darba dienu ietekme) rūpniecības produkcijas izlaide samazinājās par 3.2%, tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 1.7%, apstrādes rūpniecībā – par 1.8%, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē – par 7.3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2007. gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšēja gada decembri, kopējā sezonāli izlīdzinātā rūpniecības produkcijas izlaide samazinājās par 5.4%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā apjomi saruka par 7.5%, bet elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē tie pieauga par 2% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē palielinājās par 7.8%.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā 2007.gada jūnijā gada laikā (salīdzinājumā ar 2006.gada jūniju) pieauga par 17,7%.

Ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā 2007.gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, palielinājās par 0,4%.

Jūnijā, salīdzinot ar maiju, ražotāju cenu kopējo līmeni visvairāk (par 0,3 procentpunktiem) paaugstināja cenu kāpums pārtikas produktu un dzērienu (galvenokārt maizes, svaigi ceptu mīklas izstrādājumu, kūku, piena produktu, izņemot saldējuma) ražošanā, kā arī koksnes un koka izstrādājumu ražošanā un elektroenerģijā, gāzes, tvaika, karstā ūdens apgādē (par 0,2 procentpunktiem katrā nozarē).

Gada laikā vislielāko iespaidu uz ražotāju cenu kopējo līmeni, palielinot to par 6,1 procentpunktu, atstāja cenu celšanās koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeļu) ražošanā. Tarifu kāpums elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē kopējo cenu līmeni palielināja par 2,5 procentpunktiem. Produkcijas sadārdzināšanās pārtikas produktu un dzērienu ražošanā kopējo ražotāju cenu līmeni palielināja par 2,1 procentpunktu, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 1,2 procentpunktiem, izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, gatavo metālizstrādājumu (izņemot mašīnu un iekārtu) ražošanā, kā arī mēbeļu un citur neklasificētā ražošanā – par 0,5 procentpunktiem katrā nozarē.

2007. gada septembrī, salīdzinot ar 2007. gada augustu, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem (tiek ņemta vērā sezonas un darba dienu ietekme) rūpniecības produkcijas izlaide samazinājās par 3,4%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 3,5%, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē – par 2,9%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2007. gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšēja gada septembri, kopējā sezonāli izlīdzinātā rūpniecības produkcijas izlaide saglabājās iepriekšējā gada līmenī, tai skaitā apstrādes rūpniecībā samazinājās par 1,5%, bet elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē bija pieaugums par 4,4%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē apjomi palielinājās par 3,3%.

Šā gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē bija apjomu pieaugums par 4,8%, tai skaitā: graudu malšanas produktu, cietes un cietes produktu ražošanā – par 14,5%, dzērienu ražošanā – par 7,8%, piena produktu ražošanā – par 7,6%, gaļas un gaļas produktu ražošanā, pārstrādē un konservēšanā – par 1,9%. Ražošana kritusies zivju un zivju produktu pārstrādē un konservēšanā – par 2,8% un citu pārtikas produktu (maize, konditorejas izstrādājumi, cukurs) ražošanā – par 1,2%.

2007. gada oktobrī, salīdzinot ar 2007. gada septembri, rēķinot salīdzināmās cenās, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem (tiek ņemta vērā sezonas un darba dienu ietekme) rūpniecības produkcijas izlaide samazinājās par 1.7%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 2.1%, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē – par 0.9%. Turpretī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē apjomi palielinājās par 3.7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2007. gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšēja gada oktobri, kopējā sezonāli izlīdzinātā rūpniecības produkcijas izlaide samazinājās par 1.6%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā apjomi saruka par 6.7%, bet elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē bija pieaugums par 15.4% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē apjomi palielinājās par 17.3%.

Šā gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē apjomi samazinājās par 18.3%, tai skaitā citu pārtikas produktu (maize, konditorejas izstrādājumi, cukurs) ražošanā – par 44.5% (tas lielā mērā saistīts ar cukura ražošanas pārtraukšanu), zivju un zivju produktu pārstrādē un konservēšanā – par 3.1%, dzērienu ražošanā – par 1.8%, gaļas un gaļas produktu ražošanā – par 0.2%. Ražošana palielinājusies augļu un dārzeņu pārstrādē un konservēšanā – par 15.5%, graudu malšanas produktu, cietes un cietes produktu ražošanā – par 13.3%, dzīvnieku barības ražošanā – par 5.4%, piena produktu ražošanā – par 3.3%.

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

TOP 30 pārtikas ražotāji pērn apgrozījuši 784 miljonus latu. Salīdzinot ar 2007. gadu, kad lielākie pārtikas ražotāji apgrozīja 710 milj.Ls, tas ir par 10 % vairāk, liecina Db apkopotie dati par lielāko pārtikas ražotāju darbības rezultātiem pērnajā gadā.

Tomēr TOP 30 slieksnis pieaudzis tikai par 440 tūkst.Ls, sasniedzot 10.8 milj.Ls, kas liecina, ka lielākie pieauguma radītāji atrodas saraksta vidusdaļā.

Jāatzīmē trīs jaunpienācēji TOP — SIA Fazer maiznīcas, rapšu eļļas ražotājs SIA Iecavnieks, kura iespaidīgais 81 % apgrozījuma pieaugums ļāvis iegūt TOP 29. vietu, un SIA Berlat grupa, kas ražo alkoholiskos dzērienus un kura apgrozījums audzis par 7 %, pērn sasniedzot 10.8 milj. Ls. Iecavnieka direktors Dainis Lagzdiņš skaidroja, ka uzņēmumam pērn pieauga saražotās produkcijas realizācija, tāpat būtiski pieaudzis malto linu sēklu un linu eļļas eksports uz Lietuvu.

Ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā šā gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, palielinājās par 1.3%, bet gada laikā, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, tās pieauga par 12.9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Jūnijā, salīdzinot ar maiju, kopējo ražotāju cenu līmeni visvairāk (par 0.5 procentpunktiem) paaugstināja cenu kāpums metālu ražošanā. Produkcijas sadārdzināšanās pārtikas produktu un dzērienu ražošanā (galvenokārt gaļas produktiem un maizei), gatavo metālizstrādājumu (izņemot mašīnu un iekārtu) ražošanā (galvenokārt metāla konstrukcijām), kā arī elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē (galvenokārt tvaikam un karstajam ūdenim) kopējo cenu līmeni pacēla par 0.2 procentpunktiem katrā nozarē.

Gada laikā vislielāko iespaidu uz kopējo ražotāju cenu līmeni, palielinot to attiecīgi par 4.7 un 4.3 procentpunktiem, atstāja tarifu kāpums elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē un cenu celšanās pārtikas produktu un dzērienu ražošanā. Produkcijas sadārdzināšanās metālu ražošanā kopējo cenu līmeni palielināja par 1.4 procentpunktiem, otrreizējā pārstrādē – par 0.8 procentpunktiem, izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošanā, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā, kā arī mēbeļu un citur neklasificētā ražošanā – par 0,4 procentpunktiem katrā nozarē. Vienlaikus lielāko pazeminošo ietekmi (par 1.5 procentpunktiem) izsauca cenu kritums koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeļu) ražošanā.

2007. gada novembrī salīdzinājumā ar 2007. gada oktobri, rēķinot salīdzināmās cenās, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem (tiek ņemta vērā sezonas un darba dienu ietekme) rūpniecības produkcijas izlaide palielinājās par 1%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt apjomi par 0,6% sarukuši elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē, kā arī par 1,5% kritušies ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē.

2007. gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, kopējā sezonāli izlīdzinātā rūpniecības produkcijas izlaide palielinājās par 1,1%, tai skaitā elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē - par 17,7%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 12,1%, bet apstrādes rūpniecībā apjomi samazinājās par 4,8%.

Šā gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē apjomi samazinājās par 15,9%, tai skaitā citu pārtikas produktu (maize, konditorejas izstrādājumi, cukurs) ražošanā – par 43,4% (tas saistīts ar cukura ražošanas pārtraukšanu), graudu malšanas produktu, cietes un cietes produktu ražošanā – par 3,6%, piena produktu ražošanā – par 2,3%. Ražošana par 19,7% palielinājusies augļu un dārzeņu pārstrādē un konservēšanā, dzīvnieku barības ražošanā – par 18,4%, zivju un zivju produktu pārstrādē un konservēšanā – par 11,1%, dzērienu ražošanā – par 6,6%, gaļas un gaļas produktu ražošanā – par 2,9%.

Ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā 2008.gada martā, salīdzinot ar februāri, palielinājās par 0.6%. Gada laikā (salīdzinājumā ar 2007.gada martu) tās pieauga par 10.5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Martā, salīdzinot ar februāri, ražotāju cenu kopējo līmeni visvairāk (par 0.4 procentpunktiem katrā nozarē) paaugstināja tarifu celšana elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē (it īpaši tvaika un karstā ūdens piegādē, kā arī gāzes sadalē) un cenu kāpums metālu ražošanā. Savukārt kopējo cenu līmeni visbūtiskāk pazemināja cenu krišanās pārtikas produktu un dzērienu ražošanā (it īpaši piena pārstrādē un siera ražošanā), gatavo metālizstrādājumu (izņemot mašīnu un iekārtu) ražošanā, mēbeļu un citur neklasificētā ražošanā - par 0.1 procentpunktu katrā nozarē.

Gada laikā vislielāko iespaidu uz ražotāju cenu kopējo līmeni, palielinot to par 4.3 procentpunktiem, atstāja cenu celšanās pārtikas produktu un dzērienu ražošanā. Tarifu kāpums elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē kopējo cenu līmeni paaugstināja par 2.0 procentpunktiem. Produkcijas sadārdzināšanās mēbeļu un citur neklasificētā ražošanā kopējo ražotāju cenu līmeni pacēla par 0.7 procentpunktiem, izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā, kā arī metālu ražošanā – par 0.5 procentpunktiem katrā nozarē.

2009. gada novembrī, salīdzinot ar 2009. gada oktobri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 8.7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2009. gada novembrī rūpniecības produkcijas izlaide (faktiskajās cenās) bija 305.2 milj. latu. 2009. gada novembrī, salīdzinot ar 2009. gada oktobri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 8.7%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 11.6%, bet samazinājums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 12.9% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 0.8%. Lielākie pieaugumi bija elektrisko iekārtu ražošanā – par 23.7%, citu transportlīdzekļu ražošanā (kuģu un laivu būve un dzelzceļa lokomotīvju un ritošā sastāva ražošana) – par 23.6%, apģērbu ražošanā - par 22.5%.

Savukārt, lielākie ražošanas apjoma samazinājumi bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 26.8%, automobiļu detaļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 20.2%, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 8.7%. 2009. gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās samazinājās par 2.4%. Tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9.1%, apstrādes rūpniecībā – par 2.6% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 0.8%.

Astoņus gadus pēc Abavas vīna darītavas izveidošanas tā ir kļuvusi par vadošo Latvijas vīna darītavu, taču šobrīd tā atrodas izaicinājuma priekšā – vai ar Latvijā darinātiem dzērieniem izdosies iekarot ārvalstu pircēju sirdis.

Izdevniecības Dienas bizness informācijas platformas DB HUB projekta Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts ietvaros interesentiem šoreiz bija iespēja paviesoties netālu no Tukuma, vīna darītavā Abavas, kuru Mārtiņš Barkāns izveidojis un vada kopā ar sievu Lieni Barkāni.

Tūkstoši konsultantam

«Mēs dzīvojam mazā valstī ar ne pārāk lielu pirktspēju, turklāt mūsu ražojumi nav plaša patēriņa prece. Līdz ar to vietējais tirgus ir ierobežots,» pamatojot eksporta nozīmi, teic M. Barkāns.

Abavas vīna darītavas stāsts sākās ar vīnogu dārza iestādīšanu Abavas ielejā netālu no Sabiles, tomēr vīnogu vīnu darināšana pagaidām ir dārgs eksperiments un uzņēmums pagaidām tajā tikai investē un cer uz atdevi pēc gadiem desmit. Tikmēr Latvijas un nu jau ārvalstu tirgi tie iekaroti ar 22 dažādiem dzērieniem no Latvijā audzētiem augļiem un ogām. Tie tiek darināti visdažādākajām gaumēm, tomēr vispārdotākie Abavas vīna darītavas produkti pērn bijuši ābolu sidrs un upeņu karstvīns. Šajā dzērienā izmantoti Latvijas āboli un upenes, veidojot tādu garšu kompozīciju, kura acīmredzot uzrunā latviešu pircēju. Vīna darītavas saimnieks atklāj, ka patērētāji, kuri dzērienus pērk lielveikalos, labprātāk izvēlas nedauz saldākus, savukārt, restorānu klienti - sausākus dzērienus.

Ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā 2008. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, samazinājās par 1.0%. Gada laikā, salīdzinot šī gada septembri ar 2007. gada septembri, tās pieauga par 12,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Septembrī, salīdzinot ar augustu, ražotāju cenu kopējo līmeni visvairāk pazemināja cenu kritums metālu ražošanā (par 0.5 procentpunktiem), otrreizējā pārstrādē (par 0.3 procentpunktiem), mēbeļu un citur neklasificētā ražošanā (par 0.1 procentpunktu). Paaugstinošu ietekmi uz ražotāju cenu indeksu atstāja cenu pieaugums nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā par 0.1 procentpunktu.

Gada laikā vislielāko iespaidu uz ražotāju cenu kopējo līmeni atstāja tarifu kāpums elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē (par 4.4 procentpunktiem). Produkcijas sadārdzināšanās pārtikas produktu un dzērienu ražošanā kopējo cenu līmeni paaugstināja par 3.5 procentpunktiem, metālu ražošanā – par 2.5 procentpunktiem. Vienlaikus lielākā pazeminošā ietekme bija cenu kritumam koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeļu) ražošanā – par 1.8 procentpunktiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» četrās kategorijās iesniegti 107 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīti 30 uzņēmumi.

Saskaņā ar konkursa nolikumu iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi, un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrā kārta ietver uzņēmumu apmeklējumus un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā «Eksportspējīgākais komersants» lielo un vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti sekojoši uzņēmumi:

Soli pa solim SIA Marks M tirgū virza sava zīmola dizaina mēbeles; tuvākajā laikā šo produktu klāstu papildinās jauna matraču līnija

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Daudzi mēbeļu ražotāji Latvijā un kaimiņvalstīs izgatavo produkciju ārvalstu pircējiem pēc pasūtītā dizaina, savukārt SIA Marks M jau daudzus gadus laužas augstākās klases segmentā ar pašu dizainētām mēbelēm un savu zīmolu. Uzņēmuma īpašnieks Juris Griķis mēbeļu ražošanas biznesā ir vairāk nekā 30 gadus.

«Viss dzīvē iet savu gaitu un nekas nestāv uz vietas, tas attiecas arī uz mēbelēm, jo cilvēku vēlmes mainās, pieaug viņu prasības, bet ražotājam ir jāspēj uz šīm vēlmēm sniegt konkrētas atbildes jaunu preču veidolā,» saka J. Griķis.

Uzņēmumā strādā trīs mēbeļu inženieri, kuri zina, kādai jābūt mēbelei – funkcionālai, ilgmūžīgai un vizuāli pievilcīgai. «Trīs vienā, un tad var runāt par šo komponentu pozitīvo mijiedarbību un arī pircēju atsaucību,» viņš skaidro. Mēbeles nav tikai koks, bet tas vienmēr ir komplektā ar audumu, stiklu, plastmasu, metālu. Visi materiāli rada savstarpēju sinerģiju, kurā katram atsevišķi ir sava vieta, nozīme, komplekso pieeju rāda J. Griķis.

Zīmols Graci laidis klajā musli ar rupjmaizes garšu, kas ir veltījums Latvijas simtgadei, informē ražotājs Felici.

Šis gan būšot vienīgais Graci produkts, kas veltīts valsts nozīmīgajai jubilejai.

«Mēs vēlējāmies radīt produktu, kas ir vietējam tirgum – tuvs un saprotams katram latvietim, tamdēļ šo produktu pārdosim tikai Latvijā, pagaidām ar to nemērķēsim eksporta tirgos,» skaidroja Alise Balgalve, Graci idejas autore un vadītāja.

Graci muslī, kas veltīts Latvijai, ir grauzdētas kviešu pārslas, pilngraudu tritikāles pārslas, rudzu rīvmaizes gabali, lielogu dzērveņu sukāžu pusītes un baltās šokolādes skaidiņas.

Produkts būs pieejams tikai Rimi veikalos, 500g iepakojuma cena būs zem pieciem eiro.

Tev varētu interesēt arī:

Graci laužas eksporta tirgos

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Rūpniecības produkcijas apjoms 2009. gada augustā, salīdzinot ar 2009. gada jūliju, salīdzināmās cenās pieaudzis par 2.6% un sasniedzis 285.8 milj. latu.

Tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē rūpniecības izlaide augusi par 12.6%, apstrādes rūpniecībā - par 2.5%, elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 1.4%. Lielākie pieaugumi bija farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā – par 54.9%, citu transportlīdzekļu ražošanā (kuģu un laivu būve un dzelzceļa lokomotīvju un ritošā sastāva ražošana) – par 41.4%, automobiļu detaļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 20.6%. Savukārt, lielākie ražošanas apjoma samazinājumi bija poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 11.6%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 10.4%, dzērienu ražošanā – 9.8%.

Šā gada augustā, salīdzinot ar jūliju, atsevišķu nozaru pieaugumu ietekmēja darbinieku atvaļinājumu skaits jūlijā, kas līdz ar to arī atstāja ietekmi uz saražotās produkcijas apjomiem. Piemēram, farmācijas un automobiļu detaļu ražošanas nozarēs. Savukārt pasūtījumu apjomu palielināšanās ietekmēja ražošanas pieaugumu kuģu būves un remonta nozarē, ķīmiskā rūpniecībā, kur kāpums bija biodegvielas ražošanā, kā arī kokapstrādē, kur pieauga galvenokārt zāģmateriālu ražošanas apjomi.

2009. gada martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, rūpniecības produkcijas izlaide pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem, samazinājās par 23.4 % un bija 297.6 miljoni latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Martā, salīdzinājumā ar februāri, rūpniecības produkcija samazinājusies par 0.8 %, tai skaitā apstrādes rūpniecība - par 0.7 %, elektroenerģijas un gāzes apgāde - par 2.6 %, bet pieaugums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 7.1 %. Tekstilizstrādājumu ražošanā bija kritums par 16.3 %, automobiļu detaļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 12.3 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas 9.5 %. Savukārt ražošanas apjoma pieaugums bija elektrisko iekārtu ražošanā – par 35 %, citu transportlīdzekļu ražošanā (kuģu un laivu būve un dzelzceļa lokomotīvju un to ritošā sastāva ražošanā) – par 13.3 %, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā – par 12.3 %.

2007. gada jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, sezonāli izlīdzinātās (tiek ņemta vērā sezonas un darba dienu ietekme) rūpniecības produkcijas izlaide pieaugusi par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tai skaitā elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē apjomi palielinājās par 6,5%, bet samazinājums bija apstrādes rūpniecībā (0,2%) un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (5,2%).

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar 2007. gada maiju, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem rūpniecības produkcijas izlaide samazinājusies par 1%. Tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 8,5%, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē – par 4,3%, bet apstrādes rūpniecībā apjomi pieauguši par 0,3%.

2007. gada otrajā ceturksnī salīdzinot ar 2007. gada pirmo ceturksni sezonāli izlīdzinātās produkcijas izlaide pieaugusi par 1.3% Tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 2,5%, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē – par 7,3%, bet samazinājums par 0,5% bija apstrādes rūpniecībā.

Mēneša laikā rūpniecības izlaide nedaudz pieaugusi, bet gada griezumā vēl aizvien vērojums samazinājums.

Septembrī salīdzinājumā ar augustu rūpniecības produkcijas apjoms, izņemot tvaika un ūdens apgādi, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pieauga par 1.8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tajā skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē apjomi auga par 9.1%, apstrādes rūpniecībā - par 0.4% un elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 5%. Ražošanas apjoma pieaugumu galvenokārt ietekmēja apjomu palielinājums gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas – par 8%, pārtikas produktu un dzērienu ražošanā – par 4%, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles - par 1.1%.

Septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, rūpniecības produkcijas izlaide, samazinājās par 5.4%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā - par 8.6%, bet pieaugums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14.4%, elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 4.4%. Rūpniecības produkcijas izlaides samazinājumu galvenokārt ietekmēja apjomu kritums mēbeļu ražošanā – par 27.7%, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā - par 14,3%, celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā – par 15.3% un pārtikas produktu un dzērienu ražošanā – par 4.7%.

Lai arī gada griezumā rūpniecības izlaide Latvijā strauji samazinājusies, tomēr šobrīd vērojama tendence rūpniecības apjomiem stabilizēties.

Salīdzinot 2009. gada februārī ar 2009. gada janvāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem samazinājās vien par 0.5%, lai arī gada griezumā 2009. gada februārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem samazinājās par 24.2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP). Tādējādi var spriest, ka rūpniecības izlaide sākusi nostabilizēties.

Mēneša laikā vērojams neliels kritums apstrādes rūpniecībā - par 0.7% un elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 0.1%, bet pieaugums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 1.4%. Lielākais ražošanas apjoma kritums bija citu transporta līdzekļu ražošanā (kuģu un laivu būve un dzelzceļa lokomotīvju un to ritošā sastāva ražošana) – par 13.9%, apģērbu ražošanā – par 13.5% un papīra un papīra izstrādājumu ražošanā – par 12.1%.

Latvijas apstrādes rūpniecība pagājušo gadu noslēdza ar straujāko ražošanas apjomu pieaugumu pēdējo 22 mēnešu laikā. Kā rāda CSP dati, nozares uzņēmumi decembrī saražoja par 5.1% vairāk nekā gadu iepriekš (pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās).

Tas gan nepalīdzēja izkāpt no mīnusiem 2020. gadā kopumā, kad apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 1.7%. Jāsaka, ražotāji ir apbrīnojami labi tikuši galā ar sarežģīto vīrusa situāciju, secina Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Viņa norāda, ka otrais vīrusa vilnis kopējos ražošanas apjomus nav mazinājis. Tomēr bilde atšķiras, ja skatāmies pa apakšnozarēm. ”Pēdējo mēnešu lieliskais ražotāju sniegums lielākoties turas uz lielākās apakšnozares – kokapstrādes pleciem, bet strauji aug arī virkne mazāku apakšnozaru. Decembrī koksnes un tās izstrādājumu ražošana palielinājās par 17%. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos to sekmēja satrauktie britu uzņēmēji, kas Brexit priekšvakarā turpināja pildīt noliktavas. Straujāk auga tikai mēbeļu ražošana (+22%). Ar diviem cipariem mērāmu izaugsmi gada nogalē uzrādīja arī automobiļu un to (pus)piekabju ražošana, poligrāfija, apģērbu ražošana, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Tomēr netrūkst apakšnozaru, kuru ražošanas apjomi turpināja sarukt. Joprojām visgrūtākajā situācijā ir iekārtu un ierīču remontētāji un uzstādītāji (-33%). Salīdzinoši lielās apakšnozares – pārtikas ražošana un gatavo metālizstrādājumu – ražošana saruka par 3-4%. Apstrādes rūpniecības kāpumu manāmi ierobežoja arī divciparu kritums dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā,” secina A.Buceniece.

2009. gada jūlijā rūpniecības produkcijas izlaide (faktiskajās cenās) bija 288.5 milj. latu, un, salīdzinot ar 2009. gada jūniju, rūpniecības produkcijas apjoms samazinājās par 1.4% , liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tai skaitā apstrādes rūpniecībā apjomu kritums bijis par 0.6%, elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 6.4%, bet pieaugums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 8.8%. Lielākie samazinājumi bija farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā – par 57.1%, elektrisko iekārtu ražošanā – par 30.2% un nemetālisko minerālu izstrādājumu (stikla, cementa un kaļķa, ķieģeļu un betona) ražošanā – par 20.5%. Savukārt, lielākie ražošanas apjoma pieaugumi bija citu transportlīdzekļu ražošanā (kuģu un laivu būve un dzelzceļa lokomotīvju un to ritošā sastāva ražošana) – par 48.1%, tekstilizstrādājumu ražošanā – par 44.3%, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 19.3%.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā 2009. gada martā, salīdzinot ar februāri, samazinājušās par 1.6%, bet gada laikā salīdzinājumā ar 2008. gada martu tās pieaugušas par 1.5%.

2009. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2008. gada 4. ceturksni, ražotāju cenas kopumā samazinājās par 3.0%. Vislielākais cenu samazinājums bija vērojams metālu ražošanā (par 19.6%), koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeļu) ražošanā (par 9.8%), gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (par 5.9%), ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 4.2%). Vienlaikus atsevišķās nozarēs bija vērojams cenu pieaugums: atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē (par 12.0%), citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā (par 4.4%).

Šā gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, ražotāju cenas pieauga par 4.2%. Vislielākais pieaugums bija vērojams elektroenerģijas, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 47.1%), citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā (par 11.0%), apģērbu ražošanā (par 7.2%).

2008. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2007.gada pirmo pusgadu, rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā samazinājusies par 3.6%, liecina Centrālajā statistikas pārvaldē publicētā informācija.

Savukārt 2008. gada jūnijā, salīdzinot ar 2008. gada maiju, rēķinot salīdzināmās cenās, rūpniecības produkcijas izlaide, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, pieauga par 1.2%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā apjomi palielinājās par 0.2%, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē - par 4.9%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē tie samazinājās par 6.7%. Rūpniecības produkcijas izlaides kāpumu pamatā ietekmēja ražošanas pieaugums metālu ražošanā par 8.6%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - par 4.9%, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā - par 4%.

2008. gada jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, rūpniecības produkcijas izlaide pēc darba dienu skaita izlīdzinātajiem datiem samazinājās par 6.4%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā - par 7.5%, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē - par 1.8%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija pieaugums par 0.8%. Rūpniecības produkcijas izlaides samazinājumu ietekmēja apjomu kritums: pārtikas produktu un dzērienu ražošanā - par 10.9%, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā - par 7.9% un mēbeļu ražošanā, citur neklasificētas ražošanas nozarē – par 37.4%.