Lielveikali Latvijā gandrīz pilnībā ir iznīcinājuši mazos ģimenes veikaliņus un turpina nodarboties ar ražotāju diktātu. Viens no ražotājus iznīcinošiem faktoriem ir lielveikalu preču zīmju politika. Taču paši lielveikali noliedz savu vainu tirgus kropļošanā.

«Piemēram, jūs ražojat limonādi vai sulu ar savu preču zīmi un RIMI jums saka – jūsu sulu mēs ņemsim, bet jums viņa jāražo zem mūsu preču zīmes, bet pēc gada pasaka – man ir labāks, lētāks ražotājs Polijā un viņš tagad man ražos. Kā rezultātā tu esi ārā no veikala un pazaudējis savu preču zīmi,» sarunā ar Latvijas Radio 1 skaidro Latvijas pārtikas uzņēmēju federācijas padomes priekšsēdētājs Didzis Šmits.

Tā pat lielveikali nodarbojas ar dažādu papildus maksu iekasēšanu. «Par to kurā vietā veikalā [izvietota prece] - vai augšējā plauktā vai apakšējā plauktā, tuvāk vai tālāk, prasa papildus maksu. Jums var pieprasīt atlaidi attiecībā pret apgrozījumu. Ja jums ir labā prece un iet labāk – tad jums ir jāmaksā vairāk par to veikalam,» turpina D. Šmits.

Krīzes laikā uzņēmumi vairāk pievērsušies sociālajiem tīkliem kā mārketinga instrumentam. To rāda hostinga kompānijas GARM Technologies veiktais pētījums. Krīze šādi rīkoties pamudinājusi 56,8 % aptaujāto ( no kopumā 173 uzņēmumiem).

Tas sasaucas ar citu, pirms dažiem mēnešiem veikto GARM Technologies pētījumu, kurā atklājās, ka uzņēmēji krīzes laikā sākuši pastiprināti pievērsties savu mājaslapu attīstīšanai. Šie dati, pēc pētījuma veicēju domām, liecina, ka daudziem uzņēmējiem krīze likusi nopietnāk pievērsties interneta apgūšanai un tā iespēju izmantošanai biznesa attīstības labā.

Latvijas uzņēmēji izmanto interneta sociālos tīklus mārketinga nolūkos, jo 70 % no aptaujātajiem uzņēmumiem ir izveidojuši profilus kādā no interneta sociālajiem tīkliem. Uzņēmumi rīkojas divējādi – vai nu izveido profilu ar paša uzņēmuma vārdu, vai arī profilu izveido kāds no tā vadošajiem speciālistiem. Šie dati ļaujot secināt, ka tie uzņēmēji, kuri sociālos tīklus izmanto, nav tajos vīlušies, savukārt noraidoša vai neizprotoša attieksme ir tiem uzņēmējiem, kuri nemaz nav mēģinājuši sociālos tīklus izmantot, norādīts GARM Technologies informācijā.

Rimi Latvia veikalu darba laiki Ziemassvētkos un Jaunajā gadā, atbilstoši uzņēmuma sniegtajai informācijai:

24.12.2006 Visi Rimi hipermārketi un lielveikali atvērti līdz plkst. 22.00

Supernetto Centrāltirgus atvērts līdz plkst. 18.00, pārējie zemo cenu veikali Supernetto atvērti līdz plkst. 20.00

25.12.2006 Rimi Stacija atvērts no plkst. 8.00

Pārējie Rimi lielveikali, kā arī Rimi hipermārketi tc Alfa, Mols, Galerija Azur, Spice atvērti no 10.00, pārējie Rimi hipermārketi - no plkst. 12.00. Supernetto Centrāltirgus atvērts no plkst. 10.00-18.00, pārējie zemo cenu veikali Supernetto atvērti no plkst. 11.00

31.12.2006 Visi Rimi hipermārketi un lielveikali atvērti līdz plkst. 22.00

Aptuveni 65% Latvijas iedzīvotāju sociālos tīklus lieto vairāk nekā divas stundas dienā, liecina “Tele2” un “Norstat” veiktā aptauja. Pieņemot, ka šāda tendence saglabāsies arī turpmāk, viens Latvijas iedzīvotājs sociālajiem tīkliem veltīs aptuveni 5 gadus no savas dzīves*.

Kā rāda iedzīvotāju aptaujas dati, Latvijā sociālos tīklus lieto 88% iedzīvotāju. Interesanti, ka sociālie tīkli ir mazāk populāri vīriešu vidū, jo gandrīz piektdaļa vīriešu apgalvo, ka nelieto sociālos tīklus.

“Pieci gadi ir ilgs laiks cilvēka mūža kontekstā, tādēļ ir būtiski izvērtēt, cik daudz un kam mēs to veltām. Sociālajos tīklos laiku varam vienkārši “nosist”, bezjēdzīgi skrollējot ekrānu, bet varam arī atrast sev vērtīgu informāciju darbam un hobijiem, rast iedvesmu, sekot līdzi ziņām un jaunumiem, radīt interesantu saturu, iesaistīties vērtīgās diskusijās ar nozares profesionāļiem u.tml. Tādēļ mūsu aicinājums ir apzināties ieguvumus un zaudējumus, kā arī atrast balansu mūsdienu tehnoloģiju pasaulē,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Mobilo sakaru operatora "Tele2" veiktā mazo un vidējo uzņēmēju (MVU) aptauja liecina, ka vairāk nekā puse (58%) šo uzņēmumu neizmanto sociālos medijus kā pārdošanas kanālus.

Aptuveni 90% no tiem MVU, kuri aktīvi izmanto sociālos tīklus, atzīst, ka aktivitātes tajos ir veicinājušas uzņēmumu apgrozījuma pieaugumu.

Visbiežāk MVU izmanto tādus sociālos tīklus kā "Facebook" (92%) un "Instagram (42%), lai piesaistītu jaunus klientus (63%) un veidotu uzņēmuma atpazīstamību (60%).

"Latvijā ir vairāk nekā 1 miljons sociālo tīklu lietotāju un šī mazo un vidējo uzņēmēju aptauja labi parāda, cik vēl ir liels potenciāls uzņēmējiem izmantot sociālos tīklus, lai pastāstītu par sevi, saviem produktiem vai pakalpojumiem. Dažādi starptautiskie un vietējie pētījumi rāda, ka aptuveni 70% klientu ietekmējas no sociālajiem medijiem pirms veic pirkumus," saka "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts.

Rīgas domes (RD) saistošajos noteikumos ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas, kas ļautu sakaru operatoriem sakārtot gaisvadu līnijas un uzturēt tās atbilstošā kārtībā, nebremzējot pilsētas attīstību, domā Dmitrijs Ņikitins, SIA Baltcom vadītājs.

Līdz 2006. gadam Latvijā nebija nekādu aizliegumu rekonstruēt esošās vai izbūvēt jaunas gaisvadu līnijas, kas ievērojami veicināja ātrgaitas interneta attīstību, taču šobrīd situācija ir strauji mainījusies, norāda D.Ņikitins, uzsverot, ka galvaspilsētā pastāvošais regulējums ne tikai bremzē Rīgas attīstību, bet arī būtiski apdraud konkurenci nozarē.

Šobrīd RD saistošie noteikumi paredz, ka, modernizējot vai rekonstruējot jebkurus gaisa tīklus, tie ir jāpārceļ uz pazemes infrastruktūru, kas realitātē ne vienmēr ir tehniski izdarāms, teic Baltcom vadītājs. Tāpat viņš uzsver, ka vienīgais risinājums operatoriem, kuri plāno pieslēgumus pārcelt uz pazemi, ir vienoties ar SIA Tet (iepriekš SIA Lattelecom un SIA Lattelekom) par vietas nomu tai piederošajā pazemes infrastruktūrā, ko uzņēmums mantojis no padomju laikiem.

Speciālistu darba portāla cvmarket.lv veiktajā aptaujā uz jautājumu «Vai Jūs slēpjat no sava priekšnieka, ka darba laikā apmeklējat sociālos tīklus?» 40% no visiem respondentiem atbildēja, ka darba laikā sociālos tīklus neapmeklē vispār, savukārt 25% atzīmēja, ka dara to ļoti reti, turklāt tikai pauzēs, kad atpūšas no pienākumu veikšanas.

Aptaujā piedalījās 280 respondenti un tikai 1% norādīja, ka šo faktu no sava darba devēja slēpj, jo darba laikā izmantot sociālos tīklus ir aizliegts.

Cvmarket.lv pārstāvis Kristaps Kolosovs uzskata: «Šie ir labi rādītāji, pēc kuriem var novērtēt arī darbinieku produktivitāti. Ja gandrīz puse no aptaujātajiem norāda, ka sociālos tīklus darba laikā neizmanto, ir skaidrs, ka viņi savus pienākumus veic ātrāk un atpūtas pauzes, iespējams, velta neformālai sarunai ar kolēģiem.»

Ņemot vērā, ka 11% aptaujāto neuzskata, ka šādas darbības būtu jāslēpj, K. Kolosovs saka: «Darba ņēmēji ar sociālo tīklu caurskatīšanu zaudē uzmanību un laiks, lai atkal ieietu ritmā ir visai ilgs. Tādā veidā vienas darbadienas laikā darbinieks var izšķērdēt vairāk nekā stundu, kuras laikā būtu jāveic tiešie pienākumi.»

Vakar Somijas uzņēmums «Kesko Food Ltd» un Zviedrijas uzņēmums «ICA Baltic AB» parakstīja vienošanos par 50/50 % kopuzņēmuma izveidi darbam Baltijas pārtikas mazumtirdzniecības tirgū, informē SIA «RIMI Latvia» sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Inta Krasovska. Uzņēmumi apvienos savu pašreizējo darbību Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Plānots, ka jaunais kopuzņēmums darbību uzsāks līdz 2004. gada beigām, pēc konkurences uzraudzības varas iestāžu apstiprinājuma saņemšanas. Jaunais uzņēmums atbalstīs «ICA» un «Kesko Food» stratēģiju, kas paredz ievērojamu izaugsmi un rentabilitāti Baltijas valstīs, un tā mērķis ir kļūt par līderi Baltijas tirgū, iegūstot 25 % lielu tirgus daļu triju gadu laikā. Patērētāji visās trīs valstis būs ieguvēji, pateicoties plašākai un daudzveidīgākai produktu un nepārtikas preču izvēlei, jo tiks piedāvāti veikali katrai dzīves situācijai — lielveikali, hipermārketi un zemo preču veikali, savukārt «ICA» un «Kesko Food» cer uz sadarbības sniegtiem ieguvumiem preču iepirkšanas, veikalu tīkla attīstības un loģistikas jomā. 2003. gadā «Kesko Food» un «ICA» kopējais neto apgrozījums Baltijas valstīs bija apmēram 550 miljoni eiro. Baltijas pārtikas tirgus kopējā vērtība bija apmēram 4, 7 miljardi eiro, un tā ik gadus palielinās par vairāk nekā 5 %. «ICA Baltic» ir 77 veikali Baltijas valstīs — Igainijā 5 RIMI lielveikali un 1 RIMI hipermārkets, Latvijā 34 RIMI lielveikali un 4 RIMI hipermārketi, kā arī loģistikas centrs Rīgā, savukārt Lietuvā «ICA» ir pārstāvēts ar 33 lielveikaliem un hipermārketiem, no kuriem lielākā daļa darbojas ar RIMI logo, kā arī loģistikas centru Viļņā. Kopumā Baltijas valstīs «ICA» nodrošina darbu apmēram 5 500 cilvēkiem. «Kesko Food» Igaunijā ir 6 «Citymarket» veikali, kā arī pieder Igaunijas lielākais zemo cenu veikalu tīkls «Saastumerket» ar 45 veikaliem. Pieder arī «Supernetto» vairumtirdzniecības veikals ar tūlītēju samaksu un loģistikas centrs Tallinā. Latvijā «Kesko Food» ir 5 «Citymarket» un 17 «Supernetto» zemo cenu veikali. Kopumā Igaunijā un Latvijā «Kesko Food» uzņēmumos nodarbināti ap 2 600 cilvēki.

Pēc lielveikalu tīkla Prisma aiziešanas no Latvijas tā tirgus daļu pārdalīs esošie spēlētāji; vērienīgas pārmaiņas gan šajā segmentā negaida, pašlaik kā potenciālais ieguvējs iezīmējas Maxima

Lai arī iepriekš izskanēja versija, ka vācu zemo cenu veikala Lidl ienākšana ir tikai laika jautājums, nozares eksperti sarunā ar DB gan izteic šaubas, vai jau tuvākajā laikā Latvijas tirgū varētu parādīties kāds jauns spēlētājs.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis norāda, ka Prisma nebija ārkārtīgi liels tirgus spēlētājs, kura aiziešana saviļņojusi tirgu. «Vieta tukša nepaliks, un tur, kur bijuši Prisma lielveikali, noteikti būs kāds cits, bet pagaidām grūti pateikt, kurš tas būs, jo viss atkarīgs no telpu iznomātājiem,» pauž N. Krūzītis. Lokāli pircējiem šīs vietas, kur atradās Prisma veikali, ir svarīgas, bet no globālā viedokļa – apkārt vēl ir citi veikali, līdz ar to piedāvājums ir. Par iespējamām izmaiņām un to, kā Prisma aiziešana no Latvijas tirgus ietekmēs situāciju mazumtirdzniecībā, komentārus nesniedz Rimi Latvia. Savukārt Maxima Latvija valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers nesen atzina, ka Maxima Latvija ir ieinteresēta kļūt par nomnieku trijos objektos, kurus šovasar Rīgā atbrīvos Somijas lielveikali Prisma. «Protams, šīs telpas mūs interesē, un Maxima Latvija jau ir sākusi sarunas ar to tirdzniecības centru īpašniekiem, kuros Prisma lielveikali pārtrauks darbu,» sacīja A. Vilcmeiers. Tagad sāk parādīties augļi no šīm pārrunām - nule SIA Maxima Latvija ir noslēgusi līgumu ar modes un izklaides centru Rīga Plaza par telpu nomu pārtikas lielveikala Maxima XXX atvēršanai.

Šogad, salīdzinot ar 1.septembri pērn, pieprasījums pēc ziediem saglabājies gandrīz nemainīgs, bet konkurenci saasina lielveikali, aģentūrai LETA atzina aptaujātās ziedu tirgotājas Saktas ziedu tirdziņā.

Viņas norādīja, ka, neskatoties uz to, ka šogad pirmās skolas gaitas sāka vairāk skolēnu nekā pirms gada, ziedu pārdošanas apjoms saglabājies gandrīz nemainīgs.

Kāda tirgotāja gan atzīmēja, ka šogad pieaugums novērots, bet tas, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pavisam niecīgs. Tāpat viņa stāsta, ka pēdējo gadu laikā konkurenci ziedu tirdzniecībā saasina lielveikali, kuros arī ir iespējams nopirkt grieztos ziedus.

Dažas dienas pirms mācību gada sākuma vairāki lielveikali plaši reklamēja, ka pie viņiem ir iespējams iegādāties ziedus. Tad gan jau, ka vairāki pircēji ir nopirkuši ziedus pie viņiem dienu vai divas dienas pirms 1.septembra, novērojumus klāstīja kāda tirgotāja.

Mazumtirdzniecības tīkla Mego vadība ir izvirzījusi plānus stiprināt pozīcijas Latvijas tirgū un uzsākusi nopietnu attīstības plāna realizēšanu. Mego attīstības plāns šim gadam paredz straujāku vidējā lieluma lielveikalu attīstību – vasaras mēnešos atvērti 2 jauni lielveikali Krāslavā un Slokā, rekonstruēti četri lielveikali Rīgā, Daugavpili un Tukumā, tuvākajos mēnešos tiks atvērti vēl 2 lielveikali. Attīstības plāns paredz stiprināt veikalu tīkla atpazīstamību un efektīvi risināt mārketinga jautājumus. Pēc Mego pasūtījuma gada vidū SKDS veiktais pētījums liecina, ka Mego veikalu apmeklētāju lielākā daļa dzīvo 3 un vairāk cilvēku lielās ģimenēs, 25,6 % vidējais ienākums uz vienu ģimenes locekli ir 91-150 lati, savukārt vairāk kā 18% ienākumu līmenis uz vienu ģimenes iedzīvotāju ir lielāks kā 150 lati. Lai veicinātu apmeklētāju plūsmu un stiprinātu pircēju lojalitāti Mego veikalu tīklam būtiska ir komunikācija ar auditoriju. Tādēļ Mego izsludināja konkursu radošajām un mediju aģentūrām, lai novērtētu Latvijas profesionāļu piedāvājumu un redzējumu. Konkurss norisinājās vairākās kārtās un tajā piedalījās 16 Latvijas profesionālās radošo risinājumu un mediju aģentūras. Sīvajā ideju, mārketinga risinājumu un komunikāciju kanālu piedāvājumu konkurencē tiesības apkalpot Mego mazumtirdzniecības tīklu ieguva Y&R/garage4x4 un mediju aģentūra Mediapool. „Mūsu kompānija ļoti nopietni raugās uz mazumtirdzniecības tirgu un novērtē konkurenci, ar spēcīgu profesionāļu palīdzību sasniegt kompānijas nospraustos mērķus būs vieglāk. Mēs bijām patīkami pārsteigti par Latvijas reklāmas un mediju aģentūru piedāvājumiem – izpratni par tirgu, radošo pieeju, kvalitatīvu un efektīvu risinājumu izvēli. Visiem pretendentiem gribētu vēlreiz pateikties par ieguldīto laiku un vēlēt veiksmi turpmākajā darbībā”, gandarīta par izvēli ir Mego mazumtirdzniecības tīkla ģenerāldirektore Tatjana Matvejeva. Mego šobrīd ir trešais lielākais mazumtirdzniecības tīkls Latvijā, ar lielveikaliem 12 Latvijas pilsētās, tajā skaitā 21 veikals Rīgā un 13 rajonu centros, deviņas "Mego" kafejnīcas, deviņas kulinārijas, divas konditorejas un desmit gaļas izciršanas cehi. Mego savā mazumtirdzniecības tīkla veikalos piedāvā plašu pārtikas un rūpniecības preču klāstu. Kopējais apgrozījums 2004. gadā bija vairāk kā 42,55 milj latu. Mego mazumtirdzniecības tīklā šobrīd nodarbināti gandrīz 1400 darbinieki. Mego attīstītība notiek sadarbībā ar Baltijas tirdzniecības interešu ekonomisko apvienību "Baltstor". Mego" dibināts 1999.gadā, tā pamatkapitāls ir 2,1 miljons latu. Pirmais uzņēmuma veikals atvērts 1999.gada novembrī Rīgā, bet vēlāk uzsākta lielveikalu būvniecība.

Starptautiskais nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmums "Newsec" darbojies kā starpnieks "Lords LB Baltic Fund III" piederošā tirdzniecības centra, kas atrodas Liepājā, pārdošanā.

Tirdzniecības centrā ir 25 nomnieki, no kuriem lielākie ir mazumtirdzniecības tīkls "Rimi" un saimniecības preču veikals "JYSK", ar kopējo iznomāto platību aptuveni 6,3 tūkstoši m².

"Šis iepirkšanās centrs ir viens no populārākajiem Liepājā, iecienīts pilsētas iedzīvotāju un viesu vidū savas attīstītās infrastruktūras, stratēģiskā izvietojuma un autostāvvietas dēļ, kas pielāgota tirdzniecības centra apmeklētāju vajadzībām. Nozīmīgs ir arī tirdzniecības centrā pieejamais plašais preču un pakalpojumu klāsts”, saka Ģirts Grīnbergs, "Newsec Latvija" valdes priekšsēdētājs.

Saskaņā ar Ģ.Grīnberga teikto, šādu objektu segments joprojām ir pievilcīgs gan patērētāju, gan investoru vidū: „COVID-19 vīrusa pandēmijas laikā kļuva skaidrs, ka lielveikali, kur lielāko daļu nomāto vietu aizņem pārtikas mazumtirgotāji, joprojām ir pievilcīgi investoriem kā ieguldījums, kas rada stabilu finanšu plūsmu, jo tie ir izturīgi pret tirgus lejupslīdi vai citiem tirgus satricinājumiem."

Pirms laikasavā blogā jau rakstīju, ka vairāki privātā un valsts sektora pārstāvji, tostarp arī Lindorff, apvienojuši spēkus darba grupā, lai definētu tiesisko lauku, kurā izvērst parādu atgūšanas praksi. Tas nozīmētu, ka beidzot būtu skaidri definēti noteikumi, kas regulētu gan parādu atgūšanas praksi, gan arī noteiktu grūtībās nonākušo kredītņēmēju tiesības un pienākumus.

Šobrīd turpinās aktīvs darbs un darba grupa skata likumprojektu, lai gala variantā katra iesaistītā puse būtu paveikusi labāko darbu.

Zināms, ka ekonomikas augšupeja un lejupslīde lielākoties izriet tikai no mūsu pašu darbības sekām. Šobrīd ar mainīgiem panākumiem notiek «cīņa» ar augšupejas veicināto burbuļu driskām. Lielākā daļa cilvēku joprojām turpina regulāri un laikus pildīt uzņemtās kredītsaistības. Bet gadījumā, ja nauda maksājumu veikšanai kādā brīdī aptrūkstas, ir izstrādātas zināmas vadlīnijas, kas nosaka naudas atgūšanas procesu, kā arī regulācija procentu un līgumsodu piemērošanai. Taču, piemēram, parādu atgūšanas izdevumi netiek regulēti vispār. Tas nozīmē, ka šobrīd piemērotie risinājumi kredītnemaksāšanas sekām visbiežāk ir nesaudzīgi arī situācijās, kad saistību nepildīšanai nav ļaunprātīgu nodomu, bet drīzāk sadzīviskas situācijas un pārpratumi.

Mazumtirgotājos valsts saskata peramos zēnus un, savelkot arvien jaunu ierobežojumu žņaugu, kavē nozares attīstību, kura pašlaik šūpojas uz šaura tilta

Tādu ainu zīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Jaudu attīstībai piešķir jaunu spēlētāju ienākšanas potenciāls un gaidāmās struktūras izmaiņas, kas piemet piparus sagaidāmajai mazumtirdzniecības jomas stagnācijai.

Patēriņa līkloči

Iekšzemes izaugsmi galvenokārt virza tieši privātais patēriņš, liecina Latvijas Bankas dati. Mājsaimniecību maksātspēju veicinājis algu kāpums un zemā inflācija. Par iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos liecina arī pārmaiņas mājsaimniecību patēriņa struktūrā, tajā sarūkot izdevumiem par pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Līdz ar to mazumtirdzniecībā var novērot pieaugumu, taču tas ir neliels un turpina noplakt. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs ir nemierā ar Finanšu ministrijas interpretāciju par statistikas datiem, uz āru rādot pozitīvāku situāciju, nekā to redz nozares dalībnieki. Izteiktu patēriņa pieaugumu mazumtirgotāji neizjūt, arī vidējā patērētāja maciņā naudas pieaugumu īsti nesaskata. Pozitīvs signāls ir augošā tendence iegādāties sadzīves un mājas labiekārtošanas preces, kas varētu liecināt par to, ka cilvēki vēlas nostabilizēt savu dzīvi Latvijā, atzīmē H. Danusēvičs.

Eiropas Komisija (EK) saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) valsts atbalsta noteikumiem ir apstiprinājusi 71,5 miljonus latu vērtu atbalsta shēmu, kas paredzēta īpaši ātrdarbīga platjoslas interneta tīklu izvēršanai Latvijā, liecina EK paziņojums presei.

Tas dos iespēju iedzīvotājiem un uzņēmumiem izmantot kvaltitatīvu internetu ar ātrumu no 30 līdz 100 megabitiem sekundē. Tādējādi arī tiks mazināta «digitālā plaisa», kas pastāv starp pilsētas un lauku teritorijām.

Latvija EK jau 2011. gada septembrī paziņojusi par valsts mēroga atbalsta pasākumu, lai izbūvētu īpaši ātrdarbīgas optiskās škiedras platjoslas tīklus (tā dēvētos «nākamos paaudzes piekļuves tīklus»).

Šī shēma nodrošina, ka atbalstu varēs piešķirt tikai teritorijās, kurās tuvākajā nākotnē nav paredzēts ieviest šādus nākamās paaudzes tīklus, — lai neizstumtu privātos ieguldījumus, norāda EK.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē, par jaunāko pētījumu, kas liecina, ka datornoziedznieku bandas datorkrāpniecības uzbrukumiem aizvien plašāk izmanto inficētu datoru tīklus jeb botu tīklus. Honeynet Project pētnieki ir konstatējuši, ka šīs bandas liek lietā „zombētus” datorus, lai piekrāptu bankas un tiesībsargāšanas iestādes. Pētījumā izmantota informācija, kas savākta no tīšuprāt uzbrukumam pakļautu datoru tīkla. Tas ļoti detalizēti parāda datorkrāpnieku daudzveidīgos paņēmienus. Saskaņā ar šo pētījumu, datorkrāpnieki botu tīklus izmanto četriem galvenajiem nolūkiem: ierīko vietnes, kuru uzbrukuma mērķis ir pazīstami tiešsaistes zīmoli, sūta surogātpastu ar vietņu reklāmu, rīko lietotāju pārvirzīšanu, kuras nolūks ir tīkla trafika novirzīšana uz viltotajām vietnēm, un izplata surogātpastu un datorkrāpniecības vēstules ar botu tīklu palīdzību. Pētījums arī liecina, ka datorkrāpniecības uzbrukumi kļūst arvien izplatītāki un labāk organizēti. „Esam atklājuši iepriekš sagatavotus, pret lielākajiem tiešsaistes zīmoliem vērstus datorkrāpniecības vietņu arhīvus, kurus īsā laikā var izvērst darbībai. Tas nozīmē, ka ar datorkrāpniecību nodarbojas labi organizētas grupas,” apgalvo pētnieki. Pētījumā teikts, ka pastāv „skaidri redzams sakars starp surogātpasta izplatīšanu, botu tīkliem un datorkrāpniecības uzbrukumiem, kā arī starpnieku izmantošanu finanšu transakciju slēpšanas nolūkos”. Martā Honeynet Project jau publicēja pētījumu, kurā sīki tika apskatīti botu tīklu radītie draudi. Jaunais pētījums ar nosaukumu „Know your Enemy: Phishing” ir pieejams vietnē: www.honeynet.org/papers/phishing/.

Paredzams, ka tuvākajos gados Baltijā pieaugs elektroenerģijas ģenerējošo jaudu deficīts, tāpēc jādomā par jaunu jaudu uzstādīšanu, to intervijā DB norāda Rīgas Tehniskās universitātes enerģētikas institūta direktors, profesors Antans Sauhats.

Viņš atklāj, ka pēc Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšanas Baltijā izveidojies elektrības jaudu deficīts, kas līdz ar iespējamo Igaunijas degslānekļa elektrostaciju slēgšanu tuvākajā nākotnē varētu tikai palielināties. Nākotnes izaicinājumus enerģētikas nozarē profesors saista arī ar atjaunojamo energoresursu (AER) un koģenerācijas atbalsta shēmas pilnveidošanu, siltumapgādes sektora liberalizāciju, enerģētikas, transporta, rūpniecības un citu ekonomikas sektoru elektrifikāciju, viedo tehnoloģiju ieviešanu un Baltijas valstu tīklu sinhronizāciju ar Eiropu.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat enerģētikas nozares attīstību pēdējos gados – kas būtu nozīmīgākie notikumi, raugoties, piemēram, piecpadsmit gadus tālā pagātnē?

Uzņēmumu konti sociālajos tīklos ir kļuvuši par nozīmīgu informācijas avotu iedzīvotājiem, jo īpaši tā dēvētajai tūkstošgades jeb millenials paaudzei. Kā rāda Swedbank Finanšu institūta veiktā iedzīvotāju aptauja, kopumā 64% iedzīvotāju seko uzņēmumu publicētajiem jaunumiem sociālajos medijos, un lielākā daļa tieši vecumā no 25 līdz 34 gadiem (80%).

Lai arī galvenā motivācija iedzīvotāju rīcībai ir iespēja saņemt bezmaksas produktus un balvas (32%), tomēr teju trešdaļa (28%) tādējādi seko jaunākajām tendencēm nozarē, savukārt piektdaļa (20%) šādi interesējas par uzņēmumu produktu vai pakalpojumu iegādi. Tomēr, kā rāda Swedbank Finanšu institūta veiktā mazo un vidējo uzņēmēju aptauja, aizvien būtiskai daļai uzņēmumu (37%) nav stratēģijas, kā sociālos tīklus izmantot par platformu savu produktu virzīšanai tirgū, komunikācija drīzāk raksturojama kā fragmentāra un bez pamatojuma.

Aptaujas dati rāda, ka 68% mazo un vidējo uzņēmumu lieto sociālos tīklus komunikācijai. Populārākais komunikācijas kanāls uzņēmumu vidū šobrīd ir Facebook (45%), kam seko Twitter (17%), LiknedIn (14%), Instagram (13%) un Draugiem.lv (11%). Lielākā daļa uzņēmumu uzskata, ka komunikācija šajos sociālajos medijos var veicināt pieprasījumu pēc uzņēmuma produkta vai pakalpojuma (89%). Taču vairāk nekā trešdaļai jeb 37% nav konkrētas stratēģijas, kā sociālos tīklus lietot par labu sava uzņēmuma attīstībai. To apliecina arī neregulārā komunikācija – trešdaļa (32%) mazo un vidējo uzņēmumu sociālajos medijos komunicē retāk nekā reizi nedēļā, 20% komunicē reizi nedēļā, savukārt 48% jeb gandrīz puse komunicē retāk nekā reizi divās nedēļās.

Būvniecības uzņēmumiem RE&RE noslēdzis līgumu par ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu būvniecības darbiem Mārupē.

Projekta kopējās izmaksas ir turpat 5.7 milj. latu. No tām 3.98 milj. latu segs no Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda (KF) līdzekļiem.

Saskaņā ar noslēgto līgumu projekta Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu būvniecība Mārupē ietvaros paredzēts paplašināt ūdensvadu un kanalizācijas tīklus vairāk nekā 30 kilometru garumā, t.sk. palielināt pašteces kanalizācijas tīklus apmēram 13 tūkst. metru garumā, ūdensvada tīklus aptuveni 3 000 metru garumā, izbūvēt kanalizācijas spiedvada caurules un septiņas jaunas kanalizācijas sūkņu stacijas.

Kopumā projekts ir sadalīts trīs daļās, kas paredz ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanu Mārupes novada Centra daļā, maģistrālo pašteces kanalizācijas tīklu izveide Vecā ceļa un Rožu ielas rajonā, kā arī kanalizācijas tīklu rekonstrukciju Tīrainē.

Daudzas sievietes joprojām pavasaros iesmaržojas ar Rīgas ceriņiem, ko a/s Dzintars ražo kopš sendienām.

Dzintars ir viens no vecākajiem kosmētikas ražošanas uzņēmumiem Eiropā, stāsta Iļja Gerčikovs, kosmētikas ražotāja a/s Dzintars valdes priekšsēdētājs. Viņš šo kompāniju vada kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem.

Par kompānijas dzimšanas gadu oficiāli tiek uzskatīts 1849. gads, kad tika dibināta Heinriha Ādolfa Brigera ziepju un parfimērijas fabrika, kas ražoja ziepes, sveces un veica nenozīmīga daudzuma smaržu un odekolonu iepildīšanu no Francijas ievestām gatavām kompozīcijām. «Tolaik parfimēriju, ziepes, kosmētiku pārdeva aptiekās, atsevišķu veikalu nebija. Tas bija dārgs prieks, jo tikai XX gadsimta sākumā radās ķīmisko produktu ražotnes un kosmētika kļuva pieejama,» klāsta I. Gerčikovs.

Ideja veidot specializētu basketbola veikalu attaisnojusies, bet plašākai attīstībai iespējas saredz interneta vidē

Basketbola preču veikala Pro Basketball dibinātājs Ernests Moruss jau kopš bērnības bija sapņojis par sava veikala atvēršanu, tādēļ 2015.gadā viņš pameta tā laika darbu, apvienoja spēkus kopā ar biznesa partneri Salvi Mētru un uzņēmās risku jauna uzņēmuma dibināšanā.

Izglīto klientus

«Biju pirmais, kurš pārliecināja cilvēkus, ka basketbola preces var tirgot kā atsevišķu kategoriju. 2008. - 2009. gadā bija parādījušies skriešanas inventāra veikali. Jau kādu laiku bija arī hokeja preču veikali. Es nespēju saprast, kāpēc basketbolam, kas ir otrs izplatītākais sporta veids, nav sava specializētā veikala. Bija ierasta lieta, ka jauniešu vecāki ļoti daudz apavus pasūtīja no ārzemēm, piemēram, no Amerikas, līdz ar to daļa naudas no Latvijas tirgus aizgāja citur,» biznesa pirmsākumus atceras veikala Pro Basketball līdzīpašnieks E. Moruss. Galvenā atšķirība starp sporta preču veikaliem, pēc E.Moruss domām, jau ir pateikta nosaukumā. Pro Basketball galvenais mērķis - lai klients būtu pārliecināts, ko iegādājies, jo visi apavi neder visiem cilvēkiem. Ņemot vērā šo iemeslu, veikala darbinieki izglīto klientus. Katru jauno apavu modeli viņi paši arī testē, lai varētu sniegt objektīvāku viedokli par produktu. «Zīmols kopējo vilcienu dzen ar milzu mārketingu un influenceru vidi. Mūsu uzdevums ir jauno modeli piemeklēt tam, kam tas vislabāk atbilst, un tas mūs atšķir no jebkura cita veikala. Ļoti bieži cilvēki vēlas jaunākos kāda zīmola apavus, kuri ir dārgākie veikalā, bet mēs nepārdodam, ja tas neatbilst konkrētajam cilvēkam. No biznesa viedokļa nepareizi, » stāsta E.Moruss.

Darbs labklājības ministra amatā nebūs viegls vēl vismaz nākamos piecus gadus, un Labklājības ministrija nevar pieprasīt līdzekļus uz veselības vai izglītības nozares rēķina, labklājības ministre Ilze Viņķele pauda raidījumā Rīta Panorāma.

Viņa pauda, ka ar aizkustinošiem stāstiem varētu «izplēst» lielāku budžeta sadaļu labklājībai, tomēr tas grautu sistēmu un to varētu darīt tikai cilvēks, kurš nedomātu arī par citām jomām, piemēram, veselību un izglītību, uzskata I. Viņķele.

Jautāta par to, vai viņa varētu turpināt darbu ministres amatā, ja rastos tāda iespēja jaunajā valdībā, I. Viņķele uzsvēra, ka tas ir atkarīgs no jaunā premjera un valdības kursa. «Ne ministra amats, ne Saeimas deputāta mandāts nav manas dzīves mērķis, kas jāsasniedz par katru cenu,» norādīja I. Viņķele.

«Ļoti nozīmīgs būs jaunās valdības kurss. Ja jaunais premjers varēs saglabāt izpratni par cēloņsakarībām – ka varam nopelnīt tik, cik varam, un izdot varam tik, cik varam, tad ir arī cerība, ka nākamās Saeimas sastāvs būs konstruktīvs,» pauda I. Viņķele.

25. oktobrī, atklājot Latvijā jau 13. Rimi hipermārketu, Rimi atzīmēja 10 gadu jubileju Latvijā. Svētkus papildināja Rimi desmitgades balvas pasniegšana, turklāt visa gada garumā Rimi Latvia atbalsta labdarības projektus, tā radot svētku sajūtu arī citiem.

Īpašs notikums bija Rimi desmitgades balvas pasniegšana. Balvai tika izvirzīti 30 pretendenti 10 nominācijās: desmitgades produkts (4 dažādas kategorijas), mārketinga kampaņa, Rimi darbinieks, veikala vadītājs, veikals un straujākā izaugsme, kā arī desmitgades medijs.

"Pasniedzot Rimi desmitgades balvu, mēs izsakām atzinību sadarbības partneriem, darbiniekiem un medijiem par viņu lomu kompānijas attīstībā un zīmola popularitātē. Kopš pirmo lielveikalu - Rimi Dole, Rimi Purvciems un Rimi Centrs, kā arī pirmā hipermārketa Rimi atklāšanas t/p Alfa, uzņēmums pieredzējis sortimenta un dizaina dinamisku attīstību. Rimi nepārtraukti seko līdzi jaunākajām tendencēm tirgū, lai piedāvātu saviem pircējiem plašu sortimenta izvēli, augstu servisa līmeni un modernu iepirkšanās vidi. Jauna veikala atklāšana desmitgades svētkos apliecina, ka Rimi aktīvi turpina darbības paplašināšanu. Šāda intensīva izaugsme iespējama tikai pateicoties mūsu lojālajiem klientiem. Pagājušajā nedēļā mūsu 86 veikalos iepirkās vairāk kā pusotrs miljons klientu, un tas ir visaugstākais novērtējums mūsu darbam un pierādījums Rimi veiksmīgajai darbībai mazumtirdzniecībā Latvijā", saka Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Kristers Akerbergs.

Šī brīža tirgus aktualitāte tirdzniecības platību segmentā ir vācu investoru grupējumi, kas vēlas iegādāties nekustamo īpašumu ar garantētu gada ienākumu. Pie šiem īpašumiem galvenokārt var pieskaitīt lielveikalus, kas būvēti pēc pasūtītāja īpaši izvēlētās apdzīvotājās vietās, - ziņo nekustamā īpašuma kompānijas Realia speciālisti. Paši lielveikali gan īpaši neattīsta nekustamo īpašumu biznesu savu veikalu izveidei. Tas savukārt nozīmē, ka jaunu veikalu attīstīšana investoriem nodrošina pietiekami plašu un ienesīgu darba lauku. Nepārtraukti attīstās jauni lielveikali gan Rīgā, gan Latvijas rajonos. Šobrīd vadošo lomu ieņem VP Market attīstot zemo cenu veikalu tīklu Saulīte un mini Maxima. Attīstīties turpina arī Supper netto veikali. Pastāvīgs pieprasījums saglabājas pēc mazajām tirdzniecības platībām Rīgas centrā - Brīvības bulvāris, Kr.Barona iela, Elizabetes iela, Tērbatas iela un Vecrīga ar lielu cilvēku plūsmu. Vislielākais pieprasījums ir pēc nelielām platībām no 25-60 m2. Nomas maksas ir amplitūdā no 20 - 55EUR/ m2. Tomēr telpu izvēlē noteicošā ir cena. Ja tirgū parādās mazās telpas ar lielu nomas maksu, tad šīs telpas ātri iznomāt neizdosies. Popularitāti saglabā arī lielie iepirkšanās centri, īpaši t/p Alfa, t/c Domina un t/c Mols. Tirdzniecības centru popularitāti nosaka izdevīga atrašanās vieta, piekļūšanas ērtums, preču klāsts, serviss kā arī reklāmas kampaņas. Arī tirdzniecības centros ir pieprasījums pēc mazajām telpām.