Šodien sasaukta darba grupas sēde, lai pārrunātu atbildīgo institūciju gatavību buru kuģu regates The Tall Ships Races 2013 posma, kas notiks Rīgā 2013.gada jūlijā, rīkošanai. Tika nolemts, ka turpmāk regates koordinatora funkcijas veiks nodibinājums LIVE Riga, atsevišķu biroju šī pasākuma norises nodrošinājumam neveidojot.

Rīga ir iekļauta starptautiskās organizācijas Sail Training International 2013. gadā rīkotās burinieku regates The Tall Ships Races 2013 maršrutā Orhūsa (Dānija) – Helsinki (Somija) –Rīga – Ščecina (Polija). Saskaņā ar plānoto grafiku, buru kuģi Rīgas ostā viesosies no 24.līdz 28.jūlijam.

The Tall Ships Races ir lielākā burinieku un jahtu regate pasaulē. Tajā ik gadu piedalās ap 80 - 100 burukuģu no visas pasaules. Ņemot vērā regates arvien pieaugušo popularitāti, Latvijas Burāšanas mācību asociācijas valdes priekšsēdētājs Uģis Kalmanis prognozēja, ka 2013. gadā Rīgas ostā ienāks ap 100 buru kuģu, atvedot sev līdzi apmēram 5000 burātāju.

Baltic Open Regatta ‘09 Dienas Biznesa jeb trešajā posmā startējušas 35 jahtas.

Ja burāšanai būs labvēlīgi laika apstākļi, jahtas Liepājas ostā varētu ierasties naktī uz 10. jūniju no plkst. 2.00 līdz pusdienlaikam.

Regate noslēgsies 13. jūnijā Liepājā. No 11. līdz 13. jūnijam Liepājas ostas apmeklētājus priecēs arī jahtu izstāde Baltic Open Boat Show.

Regates laikā Liepājas ostā būs iespēja aplūkot jahtas, apmeklēt jahtu izstādi, kā arī brīvā gaisotnē labi atpūsties.

11. jūnijā Liepājā startēs mediju regate. Mediju regates komandas var pieteikt savu dalību līdz 10. jūnija vakaram. Mediju regates laikā ikviens varēs vērot atraktīvās mediju komandas, savukārt mediju regates dalībnieki jautri pavadīs laiku burājot un ķerot izjūtas, kuras sniedz šis sporta veids.

Rīgas ostā 30. septembrī piestās viens no pasaulē lielākajiem buriniekiem - Pēterburgas Jūras akadēmijas burukuģis Mir, ko interesenti bez maksas varēs aplūkot no 30. septembra līdz 2. oktobrim.

Mir ir trīsmastu burinieks, kas būvēts 1987. gadā Gdaņskas kuģu būvētavā. Patlaban nedaudz izmainītā buru dizaina dēļ tas tiek uzskatīts par ātrāko mācību burinieku pasaulē, norāda Rīgas dome.

Burinieka kapteiņi ir Andrejs Orlovs un Viktors Antonovs, un kopš 1998. gada Mir ir Sanktpēterburgas oficiālais vēstnesis ārvalstīs.

Mir garums ir 110 metri un maksimālā iegrime – 6,5 metri. Kuģis ir arī ilggadējs The Tall Ship Races dalībnieks un vairākkārtējs kuģu regates The Tall Ships Races uzvarētājs.

Nākamgad starptautiskās burinieku un jahtu regate The Tall Ships Races 2013 no 25. līdz 28. jūlijam norisināsies Rīgā. Iepriekš Rīga uzņēma regates floti pirms desmit gadiem, 2003. gada 10. - 13. augustā, kad 80 buriniekus un jahtas no 18 valstīm aplūkoja vairāk nekā pusmiljons rīdzinieku un pilsētas viesu. 2003. gada regates organizatori atzina Rīgu par gada regates labāko ostu, pasniedzot tai speciālu ceļojošo balvu. Regate norisonās kopš 1956. gada un to organizē Starptautiskā burāšanas mācību organizācija Sail Training International (STI). 56 gadu laikā regates flote ir bijusi apmēram simts pilsētās Eiropā, ASV, Kanādā, Bermudās, Japānā un Honkongā. Līdz 2003. gadam regate notika ar nosaukumu Cutty Sark Tall Ship's Races.

No 10. līdz 12. jūnijam Liepājas Jahtu centra ostā piestās vairāk kā 40 dažāda lieluma jahtu - starptautiskās jahtu regates Baltic Open Regatta ‘09 dalībnieki.

Liepāja ir ceturtā, pirmspēdējā, regates osta. Regates sākums ir 6. jūnijā Pērnavā, Igaunijā. Tālāk dalībnieki piestāj Rojā, Romasārē (Roomassaare), Liepājā, līdz beidzot dodas uz finiša ostu – Klaipēdu (13. jūnijs). Liepājas osta ir 3. sacensību posma finišs.

11. jūnijā notiks regates 4. posms, īsās distances. Visas dienas garumā Promenādē notiks dažādas aktivitātes – tirdziņš, jahtu modelistu paraugdemonstrējumi - sacensības u.c.

Divās regates dienās Liepājā noritēs arī aizraujošā Mediju regate Baltic Open Media Regatta ‘09, kas Baltijas atklātās regates ietvaros notiks jau otro gadu. Šo sacensību ietvaros mediju pārstāvji kopā ar jahtu komandām kāpj uz jahtām un sacenšas, aizstāvot pārstāvētā medija godu. Mediju regates starts - 11. jūnijā plkst. 16:00.

Starptautiskās regates Baltic Sprint Cup ietvaros Liepāja šā gada 26.jūlijā gatavojas uzņemt 40 jahtas.

Par to tikšanās laikā vienojusies Liepājas dome un jahtu regates Baltic Sprint Cup organizatori no Hamburgas. Jahtas savu ceļu uzsāks 19. jūlija pēcpusdienā, dodoties regatē no Vācijas pilsētas Boltenhāgenas (Boltenhagen) uz Zviedrijas pilsētu Karlskrūnu un pēc tam uz Vestervīku. Šķērsojot Baltijas jūru no rietumiem uz austrumiem, 26. jūlija vakarā aptuveni 40 jahtas piestās Liepājā.

Liepājas promenādē plānota svinīga jahtu sagaidīšana, apbalvošana un pavadīšana jeb tās sauktā buru parāde. Ikvienam būs iespēja apskatīt jahtas un atvērtajās stundās viesoties uz to klāja. Paredzams, ka regates dienās varēs paviesoties arī uz Jūras spēku kuģiem, doties ar laivu jūrā, lai klātienē vērotu regates ienākšanu un aiziešanu no Liepājas. Regates ietvaros Liepāja plāno uzņemt aptuveni 40 jahtas – vairāk kā 300 burātājus un viņus pavadošās personas.

«Iegādājoties karogu, cilvēki nepērk tikai krāsainu auduma gabalu, bet arī pienākumu, lepnumu, iespēju apliecināt savu nacionalitāti,» Db.lv stāstīja SIA Latvijas tekstils valdes loceklis Oskars Polmanis. Valsts svētku noskaņās Db.lv devās uz uzņēmuma ražotni Tukumā - lai redzētu, kā tiek ražots viens no Latvijas valsts nozīmīgākajiem simboliem.

«Karogu pārdot ir viegli, jo nevienam nav jāpaskaidro, kāpēc ir vajadzīgs karogs. Visi labi zina, ko ar to darīt un kādos nolūkos to drīkst vai nedrīkst lietot,» norāda O. Polmanis.

«Septembris, oktobris un novembris mums viennozīmīgi paiet sarkanbaltsarkanās krāsās,» runājot par šūšanas un dizaina ražotni, norāda tās vadītājs. Tuvojoties svētkiem, pieprasījums pēc karogiem ievērojami aug, taču vadība mēģina šo sezonalitāti «izlīdzināt» ar dažādām mārketinga aktivitātēm arī citos gada laikos. Pieprasījums pēc karogiem aug ne vien pirms valsts svētkiem, bet arī sākoties mācību gadam, kad karogus mastā «atsvaidzināt» vēlas skolas un citas izglītības iestādes. Savukārt pavasarī karogus iegādājas, lai nomainītu vecos, kas jau nolietojušies.

Pēdējā Baltic Open Regatta ‘09 sacensību posmā Liepāja – Liepāja par uzvaru burātāji cīnījās no 13 līdz 21 jūdzei garā distancē. Pēc pēdējā regates posma finiša noskaidroti arī regates uzvarētāji sacensību kopvērtējumā.

Šogad regatē piedalījās 36 jahtas no Lietuvas, Igaunijas, Latvijas, Polijas, Krievijas un Baltkrievijas. Regates laikā burātāji cīnījās pārsvarā ar bezvēju un lēnu vēju, un tikai pēdējā regates posmā burātāju jahtu burās pūta stiprs vējš, kas brīzēs sasniedza pat 18 m/s.

Pērnava, Roja, Romasāre un Liepāja – šīs ostas uzņēma Baltic Open Regatta ‘09 šajā gadā.

Piektā posma Liepāja - Liepāja rezultāti:

A grupa

1.vieta: Bering / Ananda (Latvija)

2.vieta: Premium (Igaunija)

3.vieta: Aralez (Latvija)

4.vieta: Galaxy (Latvija)

B grupa

1.vieta: Katariina Jee (Igaunija)

2.vieta: Jigy Jigy (Lietuva)

3.vieta: Tojana (Lietuva)

4.vieta: Lady L (Lietuva)

SIA "New Yacht Marina", Ventspils jahtu ostas īpašnieks un operators, turpina jahtu ostas sagatavošanu jaunajai 2020. gada sezonai.

2018.–2019. gada laikā jahtu osta, izmantojot savu akcionāru investīcijas un pārrobežu sadarbības programmas Igaunija–Latvija atbalstu, veica savas galvenās piestātnes rekonstrukcijas programmu. Piestātnes remonta un peldošo pietauvošanās vietu būvniecības rezultātā vispārējais pietauvošanās līnijas garums palielinājās līdz 110 metriem. Sākot ar 2020. gada sezonu, jahtu osta spēs vienlaicīgi uzņemt līdz 50 jahtām.

Sagatavošanās programma jaunajai sezonai ietver kā tehniskas, tā arī mārketinga aktivitātes.

Ventspils jahtu ostas galvenais īpašnieks Igor Šechelev skaidro: "2019. gada sezonā jahtu ostu apmeklēja 146 jahtas no Vācijas, kas veido 29% no visiem apmeklētājiem. Tāpēc esam pievērsuši īpašu uzmanību darbam ar mūsu iespējamajiem klientiem Vācijā, un gatavošanos 2020. gada sezonai esam uzsākuši ar piedalīšanos izstādē "Boot Dusseldorf 2020". Kā jau gadu iepriekš, interese no vācu burātāju puses bija nozīmīga: kopīgais programmas East Baltic Coast stends uzņēma vairāk nekā astoņsimt apmeklētāju – burātājus no Vācijas un citām valstīm.

Liepājā noslēgusies otrā Baltic Open Media Regatta ‘09, kurā piedalījās 11 mediji.

11.jūnijā mediju regates dalībnieki devās jūrā un ar spēkiem mērojās mediju regates sacensībās. Sacensību starts nedaudz aizkavējās, jo laika apstākļi atkal spēlēja savus noteikumus. Burātājiem pirms mediju regates notika sacensības īsajās distancēs – Chivas posms Liepāja – Liepāja, taču šīs sacensības aizkavējās bezvēja un lēnā vēja dēļ.

Baltic Open Media Regatta ‘09 sacensību rezultāti:

1.vieta: LNT (jahta – Premium, Igaunija)

2.vieta: SWH (jahta – Ananda, Latvija)

3.vieta: Kurzemnieks (jahta – Katariina Jee, Igaunija)

Atraktīvākās mediju regates komandas titulu izcīnīja ziņu aģentūra LETA ar latviešu jahtu Nirvana un abas Liepājas portāla liepajniekiem.lv komandas ar lietuviešu jahtu Baltas un latviešu jahtu Galaxy. Šīs komandas visvairāk pārsteidza regates vērotājus gan ar savām aktivitātēm ostā, gan ar radošo komandas noformējumu.

Rojā dots starts Rīgas jūras līča regatei Gulf of Riga Regatta 2019 (GoRR), kas paralēli iezīmē arī Latvijas Atklāto jūras burāšanas čempionātu 2019 un jauniedibinātā Livonijas kausa izcīņu, informē pasākuma organizatori.

No trīs Baltijas valstīm savā starpā sacentīsies 33 komandas, kuras sadalītas trīs klasēs.

«Šī regate lokācijas un izplānotā maršruta dēļ ir ļoti pateicīga, lai gan Igaunijas, gan Lietuvas dalībnieki varētu piedalīties šajās sacensībās, jo tā atrodas tieši pa vidu. Prieks, ka šogad ir pieteikušies divas reizes vairāk dalībnieku nekā pērn,» komentē Madis Ausman, sacensību galvenais tiesnesis no Igaunijas.

Burātāju komandas ir sadalītas trīs klasēs – ORC, LYS1 un LYS2. Kur ORC un LYS ir apmērīšanas sistēmas, kas nodrošina iespēju salīdzināt rezultātus dažādām jahtām. Kopumā no Latvijas ir pieteikušās 22 komandas, no Igaunijas - 8, bet no Lietuvas - 3. Sadarbībā ar Intelligent Systems notiek dalībnieku jahtu globālā pozicionēšana, kas regates mājaslapā ļauj sekot sacensību norisei un redzēt jahtu atrašanās vietas reālā laikā. Kā skaidro sacensību organizatori, no katras Baltijas valsts ir ieradušies vērā ņemami dalībnieki, kas pacīnīsies par pirmo Livonijas kausa trofeju.

10.jūnijā Liepājā finišēja regates Dienas Biznesa posma Romasāre - Liepāja dalībnieki.

9.jūnijā Romasārē 34 jahtas uzsāka 3.regates posmu, kas burātājus veda uz Liepāju. Tagad visas dalībnieku jahtas ir veiksmīgi finišējušas Liepājas ostā un gatavojas nākamajiem sacensību posmiem.

Ceļa posms Romasāre - Liepāja bija liels pārbaudījums burātājiem, jo tas bija visgarākais regates posms visās sacensībās, kā arī laika apstākļi radīja arvien jaunus izaicinājumus sportistiem. Pārsvarā burātājus lielākajā ceļa posmā pavadīja bezvējš, un tikai brīžiem vēja brāzmas virzīja jahtas tuvāk finišam Liepājas ostā.

Tagad burātāji atpūšas no garā ceļa un gatavojas 11.jūnija pasākumiem - Chivas posma sacensībām īsajās distancēs, kā arī mediju regatei. Savukārt 12.jūnijā jahtas startēs pēdējā regates posmā Liepāja – Liepāja.

Līdz ar dalībnieku ierašanos, Rīgā sākusies starptautisko mācību burukuģu un jahtu regate The Tall Ships Races 2013, kuras ietvaros Rīgā kopumā ieradīsies vairāk nekā simts burinieki un jahtas no 15 pasaules valstīm. Iepriekšējo reizi Rīgā regate notika pirms desmit gadiem.

Visvairāk burinieku un jahtu ieradušās no Lielbritānijas, Polijas, Krievijas, Vācijas, Norvēģijas un Nīderlandes. Pasākumu norises vieta ir teritorija pie Rīgas pasažieru termināla un Eksporta ielā. Transportlīdzekļu satiksme slēgta Eksporta ielas posmā no Muitas ielas līdz Elizabetes ielai, Eksporta ielas vietējā satiksmes joslā, kā arī Kronvalda bulvāra posmā no Muitas ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, izņemot sabiedrisko transportu, un brauktuvē gar Pilsētas kanālu starp Eksporta un Citadeles ielu.

Regates Rīgas posmu organizē Rīgas dome, Rīgas Brīvostas pārvalde, Live Riga un Latvijas Burāšanas mācību asociācija. Latvija regatē pārstāv C klases jahta Spaniel. Tās kapteine Signe Andersone, kura burāja regates pirmajā posmā no Orhusas uz Helsinkiem, norāda, ka braucienā bijuši Baltijas jūrai neraksturīgi augsti viļņi, tādēļ 6.vieta šajā posmā ir labs rezultāts.

"EST-LAT Harbours" projekta ietvaros būtiski uzlabots Latvijas un Igaunijas jahtu ostu tīkls - no 70 šī tīkla ostām infrastruktūras uzlabošanas projekti īstenoti 20 ostās, tai skaitā 10 Latvijas piekrastes ostās.

Līdz ar servisa ēkas būvniecības pabeigšanu Salacgrīvas ostas pārvaldē noslēdzies nozīmīgais investīciju projekts Latvijas piekrastē, kurā kopējās investīcijas veido 10,98 miljonus eiro.

"Jahtu ostu tīkla sakārtošana Latvijā ir svarīgs starptautiskās konkurētspējas priekšnosacījums. Mums ir gara jūras un līča piekraste, kas sniedz plašas attīstības iespējas, kas šobrīd tiek daļēji izmantotas. Šis ir veiksmīgs pārrobežu projekts piekrastes teritorijā, kas tiek īstenots kopā ar Igauniju. Jau šobrīd tiek strādāts pie cita nozīmīga kopprojekta – vēja parka attīstīšanas jūrā, kas pavērs jaunas iespējas piekrastes resursu gudrā izmantošanā enerģētikā," atzīst ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Ar 2011. gadu Latvija plāno ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju, piešķirot tai juridiski saistošu oficiālās publikācijas statusu. Turklāt visa valsts oficiālā informācija tiks publicēta vienotā interneta vietnē, kurā būs pieejami likumi, Ministru kabineta (MK) noteikumi, valsts sludinājumi u.c. iedzīvotājiem saistoša informācija. Valsts gādās arī par informācijas sistematizāciju. Šādu risinājumu piedāvā dokumenta projekts «Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcija». Kāds ir sabiedrības ieguvums? Oficiālā e-publikācija būtiski uzlabo valsts informācijas pieejamības jautājumu un ar jauno tiesisko statusu garantē e-vidē sniegtās informācijas ticamību, drošumu un izmantošanas iespēju. Svarīgs faktors – vienuviet publicēta informācija ir lietotājam (sabiedrībai) ērts un draudzīgs valsts pakalpojums.

Koncepcijas gala variants sakņojas vairākus gadus ilgā diskusijā par oficiālās publikācijas formu, saturu un ceļu pie iedzīvotājiem. Paralēli diskutētais problēmjautājums – kas par ko maksā šobrīd un nākotnē. Lai rastu sabiedrības vajadzībām un valsts interesēm atbilstošāko risinājumu, dokumentā izvērtētas iespējamās alternatīvas. Tajā arī secināts: nav pieļaujami, ka valsts oficiālo informāciju iedzīvotājiem sniegtu par maksu, jo nedrīkst rasties situācija, ka cilvēkam ir pienākums zināt ārējos normatīvos aktus, bet to zināšana ir atkarīga no viņa materiālā stāvokļa (ja nav naudas, nevar īstenot savas tiesības, jo tās nezina). Visiem indivīdiem ir jānodrošina vienāda oficiālo publikāciju pieejamība neatkarīgi no mantiskā stāvokļa, turklāt oficiālajai informācijai jābūt skaidrai un saprotamai ikvienam. Lai to nodrošinātu, konceptuāli jāatrisina jautājums par oficiālās e-publikācijas finansēšanas modeli. Koncepcijas projektā analizēti divi varbūtējie mehānismi: pārejas laikā saglabāts pašreizējais finansēšanas modelis, kad Latvijas Vēstneša maksas pakalpojumi sedz izmaksas arī par tiesību aktu publikācijām vai arī valsts budžets dotē tiesību aktu publicēšanu.

2. jūnijā Klaipēda lauzusi vienošanos ar Baltic Open Regatta ‘09 par regates pēdējā posma un jahtu izstādes Baltic Open Boat Show organizēšanu Klaipēdas ostā un tās funkcijas uzņēmusies Liepāja.

Klaipēdas ostas pārstāvis informēja regates organizatorus, ka ostā ir uzsākti padziļināšanas darbi, kā arī remonta dēļ nav iespējams piegādāt elektrību regates dalībnieku jahtām bez lielām papildus izmaksām.

Arī izstādes jahtas nav iespējams uzņemt ostā veicamo remontdarbu dēļ.

Ņemot vērā visus apstākļus, orgkomitēja nolēma, ka gan Baltic Open Boat Show, gan Baltic Open Regatta ‘09 pēdējais posms nenotiks Klaipēdā. Liepājas pilsēta atsaucās, un uzņems gan izstādi, gan regates noslēdzošo posmu.

Baltic Open Regatta ‘09, kā jau Db ziņoja, startēs jau 6.jūnijā Pērnavā un Liepājā dalībnieku jahtas ieradīsies no 10. jūnija.

Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einārs Semanis šodien tika izsaukts uz Baltkrievijas Ārlietu ministriju, kur tika iepazīstināts ar lēmumu likt Latvijas vēstniecības Minskā diplomātiem atstāt valsti, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM pavēstīja, ka vēstniekam jāpamet Baltkrievija 24 stundu laikā, savukārt pārējiem diplomātiem - 48 stundu laikā. Vēstniecībā darbu turpināt paliks viens administratīvais darbinieks.

Reaģējot uz Baltkrievijas rīcību, Latvijas ĀM ir izsaukusi Baltkrievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi, lai informētu par identisku rīcību un baltkrievu diplomātu izraidīšanu līdz attiecību normalizēšanas brīdim.

LETA jau rakstīja, ka pirmdien Rīgā, pie viesnīcas "Radisson Blu Hotel Latvija", kur izlikti pasaules čempionāta hokejā dalībvalstu karogi, Baltkrievijas oficiālais karogs tika nomainīts pret Baltkrievijas vēsturisko sarkanbalto karogu.

Karogu pie viesnīcas, kur dzīvo arī Baltkrievijas hokeja izlase, nomainīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) un Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Jelgavā jau devīto reizi 29.augustā notiks Vispārējie Latviešu piena, maizes un medus svētki un piena paku laivu regate, kur laivas atļauts darbināt tikai ar cilvēka spēka palīdzību, piemēram, ar airiem, pleznām, irkļiem, plaukstām, pedāļiem.

Svētku ietvaros jau septīto gadu notiks RASA Piena Paku Laivu regate, kas piedāvā iespēju katram piena lietotājam uzsākt kapteiņa, matroža vai laivu būvētāja karjeru, demonstrējot savu prasmi.

Laivas izgatavot un piedalīties regatē var ikviens interesents - gan privātpersonas, gan uzņēmumi un organizācijas. Laivas ir atļauts darbināt tikai ar cilvēka spēka palīdzību (piemēram, ar airiem, pleznām, irkļiem, plaukstām, pedāļiem). Dažāda veida motoru, saspiesta gaisa vai citu enerģijas avotu izmantošana nav atļauta.

Laivu galvenais būvmateriāls ir tukšas piena pakas (tukša, aizlīmēta 1 litra piena paka uz ūdens notur ap 700 gramiem svara). Jau trešo gadu regates dalībniekiem laivu būvniecībā talkā nāk AS Rīgas piena kombināts, kas komandām nodrošina galveno izejmateriālu – piena pakas. Šogad kopumā laivu būvniecībā tiks izmantots ap 30 000 piena paku.

Oskars gados jauns Latvijas pilsonis redzot, ka Rīgā un citur Latvijā arvien biežāk redzami Krievijas karogi un tā dēvētās Georga lentītes, Oskars savai automašīnai pielicis Latvijas valsts karogu, bet policists to licis noņemt, ziņo Latvijas Avīze.

Oskars laikrakstam stāsta, ka pārbraucot Salu tiltu, viņu apturējis ceļu policists un pirmais, ko dzirdējis no ceļu policista, bijis, nevis ierastais: «Labdien, mani sauc…», bet strikta prasība: «Noņemiet karodziņu!»

Pēc tam sekojis šāds dialogs:

Oskars: «Kāpēc?»

Policists: «Nedrīkst braukt ar karodziņiem.»

Oskars: «Parādiet likumu, kas aizliedz braukt, ja automašīnai piestiprināts Latvijas karodziņš.»

Policists: «Nekas nav jārāda!»

Oskars: «Tad kāpēc karodziņus pārdod veikalā, ja, tos pieliekot, nedrīkst braukt?»

Policists: «Tāpēc, lai tādi stulbeņi kā tu tos pirktu un mēs jums liktu štrāfus!»

Krievija aizliegusi iebraukt tās teritorijā Rīgas mēram Mārtiņam Staķim (PP), paziņojusi Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova.

Par iemeslu aizliegumam iebraukt kļuvis tas, ka Rīgas pašvaldība pasaules čempionāta hokejā laikā noņēmusi Krievijas karogu, kas ar citu valstu karogiem bija izvietoti Rīgas centrā, un nomainījusi to pret karogu ar Krievijas Olimpiskās komitejas simboliku.

Pašvaldībā skaidroja, ka pilsētvides noformējums, tostarp karogi, tika izvietoti, vadoties pēc Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) norādījumiem.

"Vienlaikus pašvaldība, izvērtējot kopējo koncepciju, tostarp vides noformējumu čempionāta norises vietās, kā arī, lai izslēgtu noformējuma dažādo interpretāciju, pieņēma lēmumu, ka kopīgai noskaņai atbilstošāk lietot Krievijas Olimpiskās komitejas komandas karogu, jo šis ir oficiālais čempionātā spēlējošās komandas nosaukums," skaidroja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā.

Uzņēmums SIA Uhh design pēc Komunālās pārvaldes pasūtījuma Liepājā ir pabeidzis jaunu karogu mastu uzstādīšanu Jaunajā ostmalā un Lielajā ielā – pie Liepājas universitātes. Pavisam četrās pilsētas vietās tika demontēti vecie un to vietā uzstādīti jauni masti.

Jaunajā ostmalā ir uzstādīti 12, bet pie universitātes – pieci karogu masti, kas ir septiņus metru augsti, izgatavoti no stikla šķiedras.

Pirms tam šajās vietās tika demontēti fiziski un morāli nolietojušies metāla cauruļu masti. Tie bija sarūsējuši, neatbilda savai funkcijai, jo stiprākās brāzmās karogi nereti tika izrauti no stiprinājumiem, to apkalpošana un uzturēšana bija sarežgīta.

Katrs jaunais karoga masts ir uzstādīts uz betona pamatnes apmēram metru dziļumā, būs ērti nolaižams, līdz ar to tagad iespējams operatīvi, neizmantojot autopacēlāju, nomainīt notikumam vai svētkiem atbilstošos simbolus, skaidroja Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls.

Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) 21. septembrī LOK Ģenerālās asamblejas sesijas laikā no Lielbritānijas pilsoņa Džozefa Makviljama glabāšanā saņēma iepriekš izsolīto Latvijas karogu, kuru Londonas Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā nesa pludmales volejbolists Mārtiņš Pļaviņš.

Db.lv jau vēstīja, ka augustā internetā notika izsole, kurā karogu iegādājās kāds lietotājs ar segvārdu Joseph. Izsolē piedalījās arī Latvijas Olimpiskā komiteja, tomēr, cenai pārsniedzot 1000 mārciņas, Olimpiskā komiteja no izsoles izstājās. Karogs tika pārdots par 1550 britu mārciņām.

Karogu izsolē iegādājušais Dž. Makviljams teica, ka nevēlējies pieļaut karoga nonākšanu kolekcionāru vai spekulantu rokās. «Lūdzu uztvert šo žestu kā mīlestības un cieņas apliecinājumu Latvijai,» latviski sacījis Dž. Makviljams, informē LOK.

LOK norāda, ka izsolē nopirkto karogu Ģenerālās asamblejas sesijas norises telpā ienesa Londonas olimpisko spēļu bronzas medaļnieks pludmales volejbolā Mārtiņš Pļaviņš un pateicās Dž. Makviljamam par īsta vīra cienīgu rīcību, nododot delegācijas karogu LOK.

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Starptautiskās mācību burukuģu un jahtu regates The Tall Ships Races 2013 Rīgas posmam pieteikušies 86 kuģi, tostarp arī 17 lielie A klases burinieki, kuri būs pieejami publiskai apskatei. Sagaidāms, ka kopējais dalībnieku skaits vēl pieaugs, informē Rīgas Tūrisma Attīstības birojs (RTAB).

Regate Rīgā norisināsies no 25. līdz 28. jūnijam, bet kuģus dalībai tajā vēl var pieteikt līdz 1. maijam.

Paredzēts, ka kopumā The Tall Ships Races 2013 šogad pulcēs 3000 burātājus no 15 valstīm. Visvairāk burinieku un jahtu Rīgā ieradīsies no Lielbritānijas, Polijas, Krievijas, Vācijas un Nīderlandes. Latviju regatē pārstāvēs C klases jahta Spaniel. Regates Rīgas posmā paredzēta arī izklaides programma tās dalībniekiem un apmeklētājiem, tajā skaitā arī buru parāde 28. jūlijā.

Iepriekš Rīga uzņēma regates floti pirms desmit gadiem, 2003. gada 10. -13. augustam. Šajās dienās 80 buriniekus un jahtas no 18 valstīm apskatīja vairāk nekā pusmiljons rīdzinieku un pilsētas viesu.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Šodien Saeimas darba kārtībā kā pēdējais jautājums iekļauts arī Oficiālo publikāciju likumprojekts, kas jau izraisījis plašas diskusijas gan Saeimas Juridiskajā komisijā, gan arī uzņēmēju vidū.

DB aptaujātie juristi un uzņēmēji atzīmē, ka konkrēti nevar pateikt, kurš no piedāvātajiem variantiem, proti, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vai izstrādātais Oficiālo publikāciju likumprojektā paredzētais variants, būtu pieņemamāks. Viņi norāda, ka svarīgākais būtu, lai oficiālās informācijas publicēšana būtu par tādu maksu, kas nepārsniedz publikācijas pašizmaksas.

Bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis lūgts vērtēt, kurš no variantiem būtu pieņemamākais, uzsver, ka labākajam variantam ir jābūt vienkāršākam un operatīvāk pieejamam. Proti, izlasīju un sapratu vai arī izlasīju un sapratu, ka neder. Viņš apstiprina, ka nav svarīgi, kurš nodrošina obligāto sludinājumu publicēšanu, galvenais lai tas būtu ātrāk, ērtāk, saprotamāk, lētāk utt. Viņš norādīja, ka par oficiālo publikāciju valsts nodevu samazināšanu atbilstoši to administratīvajiem izdevumiem runā daudzus gadus, mazs solītis gan biznesam ir sperts, taču kardinālu lēmumu vēl nav bijis.