Rokaspulkstenis vīrietim var būt pats svarīgākais aksesuārs. Ja sievietēm rokas pulksteņi nav tik iecienīti, tad vīriešiem ir tieši pretēji. Bieži vien vīriešu pulkstenis arī norāda statusu, it īpaši biznesa pasaulē. Moderns vīriešu pulkstenis un panākumi biznesā nereti ir savstarpēji saistīti.

Kāpēc vīriešiem pulksteņi ir tik nozīmīgs aksesuārs?

Rokas pulkstenis var liecināt par vīrieša statusu, kas ir īpaši svarīgi dažādās biznesa pārrunās. Ir noteiktas profesijas, kur ierašanās uz kādu sanāksmi vai biznesa pusdienām bez smalka pulksteņa neliecinātu par labo stilu. Savukārt labi un moderni vīriešu pulksteņi var liecināt, ka persona ir nopietna un gatava sadarboties. Protams, šādas situācijas nenotiek ar katru vīrieti ikdienā, tomēr ir labi to zināt, ja šādā situācijā esi nonācis.

Tomēr pulkstenis var būt svarīgs aksesuārs ikvienam vīrietim, jo tas ir gan praktisks, gan lieliski papildina tavu stilu gan ikdienā, gan īpašos gadījumos.

Lietuvas dzintara tirgotājiem šobrīd nākas pazemināt savas preces cenas, kas pašiem lietuviešiem pēdējos gados vairs nav īsti pa kabatai, tomēr tās vēl aizvien ir nesamērīgi augstas, raksta avīze Lietuvos žinios.

Ķīnieši, kas pirms dažiem gadiem dzintaru uzpirka masveidā, nu vairs to nedara, jo paši sākuši nomāt dzintara raktuves Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.

Dzintara tirgū vērojamas arī citas tendences - pieaugusi interese par lētāko Ukrainas dzintaru, bet baltais jeb ziloņkaula krāsas dzintars, kas agrāk netika vērtēts īpaši augstu, nu kļuvis par kārotāko un arī dārgāko preci.

«Cenas, ko uzpircēji bija pacēluši līdz kosmiskiem augstumiem, sākušas atspēlēties,» avīzei sacījis Padomes loceklis, pazīstamais Lietuvas dzintara kolekcionārs un vairāku galeriju īpašnieks Kazimirs Mizgiris. «Pirms četriem gadiem prāvāks tīrradnis ielas tirdzniecībā maksāja vienu eiro gramā, bet šobrīd - vismaz piecus līdz septiņus eiro. Vairs neatradīsiet arī slīpētas, apaļas krelles, jo no vecmāmiņu pūralādēm viss jau uzpirkts un aizceļojis uz ārzemēm. Ja nu arī kāds saka, ka dzintara cenas kritušās, jāatzīst, ka tās joprojām ir neadekvāti augstas. Nākamās lietuviešu paaudzes par dzintara rotām un dzintara izstrādājumiem varēs tikai pasapņot.»

Latvijā izgudrotais dzintara pavediens ir ļāvis mazam ģimenes uzņēmumam radīt jaunus produktus ar augstu pievienoto vērtību, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Apvienojot tradicionālās amatniecības prasmes, rūpīgu roku darbu un jaunākos zinātnes sasniegumus, SIA Ambline ražo ekskluzīvus tekstila izstrādājumus. Tie labi izskatās, kā arī uzlabo valkātāja veselību.

Dzintara pavediena stāsts sākās 2006. gadā, kad Latvijas zinātniece, Rīgas Tehniskās universitātes Biomateriālu un biomehānikas institūta vecākā pētniece Inga Ļašenko Ēģiptes Nacionālajā bibliotēkā Kairā uzgāja rakstu par dzintara izmantošanu Senajā Ēģiptē: «Dzintara traukos tur senatnē glabātas asinis, un izmantotais materiāls ļāvis tām nesarecēt,» stāsta dzintara pavediena izgudrotāja. Pirmā ideja tāda arī bijusi: radīt attīrītiem dzintara putekļiem piesātinātu materiālu, ko varētu izmantot mākslīgajiem asinsvadiem.

Lietuvā tiek veidota dzintara birža, cerot, ka tā palīdzēs liberalizēt neapstrādāta dzintara tirgu un atvieglot sadarbību starp tā dalībniekiem.

Šai iniciatīvai aicināts pievienoties arī Krievijas Kaļiņingradas dzintara kombināts, kura vadība ideju gan vērtē diezgan piesardzīgi, tomēr pilnībā nenoraida.

Kā izteicies starptautiskās juvelierizstrādājumu un dzintara izstādes Amber Trip rīkotājs Ģiedrjus Guntorjus, iespēja veidot biržu radusies, noplokot Ķīnas radītajai dzintara deficīta situācijai un stabilizējoties cenām.

«Tirgus vairs nav tik pārkarsis, ķīnieši tagad ir vieni no dalībniekiem, bet vēl pirms dažiem gadiem bija pirmie (..). Izveidojies [dzintara] pārpalikums, tādēļ tiek veidota šāda platforma. (..) Gribam nedaudz normalizēt tirgu. (..) Tie, kuriem ir dzintars, tiek gaidīti mūsu biržā,» viņš sacījis žurnālistiem šonedēļ Viļņā notiekošajā izstādē Amber Trip 2018.

Dabā atrodamais dzintars ir viena no Latvijas unikālajām bagātībām, un unikāli pasaules mērogā ir arī atklājumi, ko dzintara izmantošanā veikusi zinātniece Inga Ļašenko.

Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra vadošā pētniece Inga Ļašenko strādā ar «dižciltīgiem» materiāliem - sudrabu un dzintaru. Viņas izstrādātie sudraba pārklājuma pavedieni tiek izmantoti tekstilijās ar antibakteriālu un pretsviedru iedarbību. Zeķes ar sudraba pavedieniem noder arī vēnu varikozes profilaksei un ārstēšanai. Atšķirībā no citur pasaulē izmantotajiem sudraba pavedieniem Latvijas zinātnieces patentētajai izstrādnei piemīt īpašs sastāvs ar lēnu un ilglaicīgu medicīnisko iedarbību. Starptautiskais patents iegūts ne vien sudraba pavedieniem, bet arī tekstilizstrādājumiem. «Darbā ar sudrabu ir vēl aspekti, ko gribētos izpētīt papildus, piemēram, sudraba pavediena masas patēriņu, kas rodas ekspluatācijas laikā. Tas ir viens no izstrādājuma izturības rādītājiem. Lai patērētājam pateiktu, ka izstrādājums nezaudēs savas īpašības pēc 20 mazgāšanas reizēm, mums pašiem ir par to jāpārliecinās, jāpārbauda mērījumos. Pagaidām mēs varam pateikt tikai vēlamo efektu, bet tas vēl nav zinātniski apstiprināts,» stāsta Inga Ļašenko.

Ilze Vainovska pēc aiziešanas no žurnālistikas radījusi zīmolu «Noķerts Liepājā» un gatavo savdabīgas rotaslietas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Citiem galvā ir putni, man – dzintars,» puspajokam, pusnopietni savu pašreizējo nodarbi raksturo Ilze Vainovska. Ikkatrs dzintara gabaliņš, kas izķeselēts jeb noķerts jūrā, ir ar savu uzrunu, viņa apgalvo. Tas pats pasaka, kas grib būt un kam piederēt. Galvenais ir nesabojāt tā dabiskumu, tāpēc «Noķerts Liepājā» rotas ir no neapstrādāta dzintara, kas iemezglots. «Ja dzintariņam bija trīs kājas, tad trešo nerāva nost, lai tikai viņš būtu līdzīgs divkāju dzintariem, — tā ne. Ja bija četras ausis, tad divas nerāva nost, bet atstāja visas četras. Ja dzintars bija ar ūsām, tad atstāja to ar ūsām, dabisku, tādu, kāds viņš ir, un iznāca skaistas rotaslietas,» Ilze nocitē Imanta Ziedoņa Dzintaraino pasaku, kas ir viņas iedvesmas avots.

No atdarinātājiem neizvairīties, tāpēc svarīgi izdomāt arvien jaunas preces un censties sevi pasargāt, piemēram, reģistrējot dizainparaugu.

Tā rīkojusies rotu un aksesuāru izgatavotāja SIA Dzintara māsas, stāsta Vineta Veismane, SIA Dzintara māsas īpašniece. Viņa ar savām māsām kā pašnodarbinātās biznesu sāka pirms pieciem gadiem ar ielas tirdzniecību Vecrīgā. 2012. gadā Vineta nodibināja mazkapitāla uzņēmumu SIA Dzintara māsas, kas ir mikronodokļa maksātājs. «Šis ir nākamais solis pēc pašnodarbinātā,» viņa skaidro.

Saite ar klientu

Pašlaik SIA Dzintara māsas strādā Vineta un viņas māsa Elza Vanuška. Viņas uzskata, ka uzņēmums joprojām pastāv tikai tāpēc, ka pašas tirgo savu produkciju, sazinās ar klientiem, kuri nereti atstāj savus kontaktus, un Dzintara māsas sūta viņiem vēstules, «draudzējas» Facebook un draugiem.lv. «Citi, kas reizēm patirgojas, pazaudē kontaktu ar klientiem. Jāspēj uzturēt saikni ar pircēju un nelaist viņu prom – pat tie, kuri nopirkuši mazu nieciņu, pēc kāda laika atceras, ka mums ir vēl citas preces. Tie ir labākie klienti,» spriež Vineta.

Kosmētikas ražotājas AS «Dzintars» nenokārtotās parādsaistības pret valsti kopš 2017.gada janvāra ir divkāršojušās, tādēļ uzņēmuma nodrošinātais kreditors - Valsts ieņēmumu dienests (VID) - nesaskaņoja «Dzintara» sagatavotos tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus, sacīja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.

2017.gada janvārī, kad tiesa pasludināja «Dzintara» tiesiskās aizsardzības procesu, uzņēmuma nodokļu parāds bija 3,46 miljoni eiro, bet patlaban parādsaistības ir pieaugušas līdz 6,82 miljoniem eiro, informēja Vaivars.

«Lielāko daļu no šī parāda veido neveiktās sociālās iemaksas, un tas nozīmē, ka ir apdraudētas uzņēmuma darbinieku sociālās garantijas,» uzsvēra Vaivars.

Viņš piebilda, ka no uzņēmuma vadības puses ir bijuši vairāki solījumi parādus nokārtot, taču situācija nav atrisinājusies.

Otra «Dzintara» nodrošinātā kreditora «Attīstības finanšu institūcijas «Altum»» (Altum) pārstāvis Kristians Pudans sacīja, ka, izvērtējot uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānus savu kā nodrošinātā kreditora kritēriju ietvarā, «Altum» tos saskaņoja. Prasījumu summas gan pakļaujas līguma konfidencialitātei, norādīja Pudans.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šodien pasludināja kosmētikas ražotāju AS «Dzintars» par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratoru iecēla Jāni Ozoliņu, aģentūrai LETA pavēstīja tiesas pārstāve Viktorija Mežance.

Viņa skaidroja, ka maksātnespējas process ierosināts, pamatojoties uz maksātnespējas administratora Mareka Dika pieteikumu, vienlaikus izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu, jo konstatēts, ka «Dzintars» ilgāk nekā 30 dienas nepildīja ar kreditoriem saskaņoto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu 2019.gada 25.aprīļa redakcijā un tiesai netika iesniegti kreditoru vairākuma akceptēti un saskaņoti plāna grozījumi.

Līdz ar to tiesa konstatēja Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 8.punktā paredzēto maksātnespējas procesa pazīmi un atzina, ka ir pamats pasludināt «Dzintars» juridiskās personas maksātnespējas procesu.

Mežance atzīmēja, ka konkrētajā lietā nozīmīgākais kreditors bija Valsts ieņēmumu dienests (VID), no kura 2019.gada 11.oktobra lēmuma izriet, ka nodokļu administrācija vairs nepiekrita «Dzintara» izstrādātajiem un VID iesniegtajiem tiesiskās aizsardzības procesa plāna grozījumiem 2019.gada 20.septembra redakcijā.

Premjers Valdis Dombrovskis un viņu pavadošās personas, pēc šogad martā notikušās valsts vizītes Apvienotajos Arābu Emirātos un Katarā, dāvanās no Kataras emīra saņēmušas Šveices pulksteņus. To kopējā vērtība tiek lēsta ap 30 000 latu,

Kā vēsta raidījums Nekā Personīga, valstī nav vienotas kārtības, kā amatpersonām jārīkojas, saņemot dārgas diplomātiskās dāvanas. Tādēļ vairums pulksteņus glabā seifos.

Bez pulksteņiem vēl citas dāvanas Latvijas amatpersonas saņēma jau uz vietas vizītes laikā. Arābi latviešus apdāvināja ar kuģu atlējumiem, arābu rikšotāja krūšutēlu un izliektu arābu zobenu. Savukārt latvieši mājastēviem aizveduši mūsu mākslinieku apgleznotus traukus.

Jau pēc atgriešanās Rīgā, Valdi Dombrovski un viņa pavadoņus sagaidīja arī personiskas dāvanas - katram pa pastu nosūtīti dārgi Šveices rokas pulksteņi. Kataras emīrs kopumā latviešiem uzdāvināja 10 Šveices pulksteņus.

Kā zināms, viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Pieturoties tieši pie šī moto, Biķernieku Kompleksās Sporta Bāzes (BKSB) vadība šogad nolēmusi atjaunot vienas no savulaik populārākajām autošosejas sacensībām bijušās PSRS teritorijā. Dzintara Volga astoņdesmitajos gados pulcēja skatītāju tūkstošus Mežciema autotrasē.

Dzintara Volgas pirmsākumi jāmeklē jau tālajā 1963.gadā. Tai bijušas vairākas mājvietas - sākotnēji sacensības risinājās Mežaparka autotrasē, vienreiz tās nācās rīkot pat vecajā Rīgas hipodromā, taču galu galā par Dzintara Volgas galveno norises vietu kļuva jaunuzbūvētā Biķernieku Kompleksā Sporta Bāze (BKSB).

"Protams, mēs vēlamies atjaunot Dzintara Volgu labākajās tās tradīcijās. Tomēr, lai notiktu vērienīgas sacīkstes, nepietiek tikai ar leģendām apvītu nosaukumu. Skatītājiem vajadzīga cīņa, jo tieši cīņa trasē savulaik spēja piesaistīt šīm sacīkstēm līdz pat 100 000 lielu skatītāju pūli. Jau esam uzsākuši sarunas ar sportistiem no Baltijas valstīm, Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Vācijas un Somijas, un ja viss notiks, kā plānots, par dalībnieku skaitu nebūs jāsūdzas!” – tā par gaidāmajām sacīkstēm stāsta BKSB valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš.

Jau aptuveni gadu nerimstas dzintara uzpirkšanas trakums. Tā cenas šobrīd esot augstas kā nekad, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Laikraksts apzvanījis vairākus uzpircējus, lai painteresētos, kur Latvijas dzintars paliek. Daži no viņiem bijuši ļoti nerunīgi. «Rakstiet, ka Latvijā ir saradušies ļoti daudz daiļamata meistaru, kuri grib kaut ko veidot,» norādījis viens.

Lielāku apgaismību ieviesis ventspilnieks Agris, kurš arī uzpērk dzintaru un kuru visvairāk interesē lieli, necaurspīdīga dzintara gabali, sākot no 10 centimetriem – vismaz ābola lielumā. Jo lielāki gabali, jo labāk. Uzpirktie akmeņi tiekot apstrādāti un slīpēti līdz ovālai vai apaļai formai un sūtīti prom uz Ķīnu. Dabiskā dzintara krājumi tur ir izsīkuši, tādēļ arvien biežāk parādās presētā dzintara krelles, proti, dzintara bumbas tiek izlietas no vairākiem dzintara gabaliņiem, kas neizskatās tik labi.

Inovatīvs dzintara pavediens bērnu modes zīmolam Forgaminnt kids pavēris durvis uz atšķirīgu piedāvājuma pasauli.

Dzintara diegs tekstilizstrādājumu ražošanā vēl pagaidām izmantots visai maz, tāpēc tas rada bažas. Proti, cilvēki pret kaut ko jaunu un nezināmu izturas rezervēti. Līdz ar to patērētājs par produktu jāizglīto dubultā, nemitīgi jāiegulda reklāmā. Tai pat laikā inovatīvā tehnoloģija ir teju vienīgais zīmola radītājas Zitas Bauzes trumpis, lai izceltos. Ieiet tirgū vienkārši ar kokvilnas, organiskās kokvilnas vai merino vilnas izstrādājumiem bērniem nav nekas sevišķs. «Tad esi tāds pats kā citi bērnu preču ražotāji, jo konkurence ir milzīga,» saka Z. Bauze.

Mazāk ir vairāk

SIA Forgaminnt ražo bērnu drēbes un aksesuārus, savā produkcijā izmantojot kokvilnu ar dzintara diegu attiecībā viens pret viens. Nākamā gada rudens kolekciju plānots papildināt arī ar termoregulējošās, bērna ādai patīkamās merino vilnas izstrādājumiem. Arī to efektu vēl vairāk pastiprinās dzintara diegs. Tā klātbūtne labi redzama ar neapbruņotu aci, kā arī apģērbs ir vairāk kā zīds. Kā stāsta Z. Bauze, dzintara diegu radījusi Rīgas Tehniskās universitātes zinātniece, inženierzinātņu doktore Inga Ļašenko, un tas nu ir pārvērsts biznesa projektā. Arī dzintara diegs saglabā dzintara bioloģiskās un dziedinošās īpašības. Diegam piemīt termoregulācija, tas aiztur UV starus, saglabā ķermeņa dabisko siltumu, neizraisa ādas kairinājumu vai citas reakcijas. Veiksmīgi apvienojot augstas kvalitātes kokvilnu ar dzintara pavedienu, tiek iegūts mīksts, elpojošs, staipīgs audums, kas uzlabo asinsriti, neizraisa alerģiju, nomierina, saglabā ķermeņa dabisko siltumu. Ja reiz inovatīvais dzintara pavediens parūpējas par kvalitatīvu izejmateriālu, tad Z. Bauzes un viņas uzticamās komandas uzdevums vēl bija noorganizēt ražošanu, kā arī izstrādāt dizainu un tekstūru.

Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis šogad plāno kosmētikas ražošanas uzņēmumā "H.A. Brieger" papildus ieguldīt aptuveni desmit miljonus eiro, sacīja Osinovskis.

Jautāts, kāpēc vispār izlēmis iegādāties maksātnespējīgā kosmētikas ražotāja "Dzintars" aktīvus, Osinovskis norādīja, ka šim zīmolam ir 170 gadus sena vēsture un tas ir plaši pazīstams zīmols.

"Kad parādījās iespēja šos aktīvus iegādāties, es to uztvēru kā reālu izaicinājumu un iespēju. Nauda kā galvenais motivācijas avots man jau ir pagātnē, tagad man svarīgi ir paveikt ko tādu, ar ko pats varu lepoties. Un šī ir izcila iespēja," sacīja Osinovskis.

Dzintars kļūst par H.A. Brieger 

“Dzintars” kosmētikas ražotne turpmāk strādās ar zīmolu “H.A. Brieger”. Turpmāk tāds...

Viņš stāstīja, ka vēlas no "H.A. Brieger" izveidot pasaulē zināmu zīmolu un konkurēt, piemēram, ar "Loreal". "Gribētu, lai Eiropā "Dzintars" vai "H.A. Brieger" būtu numur viens. Tādā veidā es gribu padarīt zināmu arī Latviju. Uz iepakojumiem, kuri martā jau parādīsies veikalos, būs Latvijas karogs, un es gribu eksportēt šo produkciju ar Latvijas karogu uz ASV, uz Ķīnu un citiem tirgiem. Tas ir augstākais mērķis, ko īstenos "H.A. Brieger" komanda. Es kā akcionārs, protams, operatīvajā darbībā neiesaistos, akcionāra uzdevums ir nodrošināt resursus," teica Osinovskis.

Viņš informēja, ka pašlaik uzņēmumā jau ir ieguldīti vairāk nekā seši miljoni eiro, bet šogad plānots ieguldīt jau vairāk nekā desmit miljonu eiro investīcijās. Tas būs gan no Osinovska paša līdzekļiem, gan "Luminor" kredīts.

Dzintars pavasarī startēs ar jaunu dizainu 

Atsākot “Dzintars” kosmētikas ražošanu, tās produktu iepakojuma dizains ir izstrādāts pilnībā...

Jautāts, vai joprojām notiekošā tiesāšanās starp "Dzintara" maksātnespējas administratoru un uzņēmuma iepriekšējo vadītāju Ilju Gerčikovu par preču zīmēm, kuras Gerčikovs pārreģistrēja uz sevi, var ietekmēt plānus, Osinovskis sacīja, ka no administratora iegādājies visas preču zīmes.

"Es zinu, ka ar Gerčikovu notiek tiesāšanās, bet mēs tajā neiedziļināmies, jo mēs neesam neviena no pusēm šajā konfliktā. Mēs esam iegādājušies visus "Dzintara" aktīvus, tostarp visas preču zīmes," uzsvēra Osinovskis.

Viņš skaidroja, ka "Dzintara" produkcija ir kopumā ap 1200 nosaukumu. "H.A. Brieger" sāks ar kādiem 150 zīmola "Dzintars" produktiem un pēc tam apjomu paredzēts pakāpeniski kāpināt. Pēc tam tiks veidots jauns zīmols "H.A. Brieger", kas būs luksusa līmeņa zīmols.

""Premium līmeņa zīmola ražošanai nevajag lielas platības, taču masu produktu ražošanai gan ir vajadzīgas lielas platības. Tādēļ pašlaik mēs patlaban neizmantotās "Dzintara" telpas iznomāsim, bet ar laiku ražošanu paplašināsim. Telpas pārdot nav plānots," sacīja Osinovskis.

Jautāts, kādi būs pirmie tirgi, Osinovskis sacīja, ka pirmais tirgus būs Baltijas valstis un martā "Dzintara" produkti jau būs visās trīs valstīs.

"Pēc tam ar "Dzintars" zīmolu pirmām kārtām iesim uz tām valstīm, kur to pazīst. Tas gluži vienkārši ir vieglāk - tā nav nekāda augstākā matemātika. Paralēli apgūsim arī jaunus tirgus, kas, protams, būs grūtāk," sacīja Osinovskis.

Jautāts, vai jaunajā uzņēmumā strādā arī iepriekšējā "Dzintara" darbinieki, Osinovskis sacīja, ka aptuveni puse ir vecā komanda un aptuveni puse ir jauna.

"Pie mums ir atnākuši speciālisti no "Stenders", no "Grindeks" un citiem ražojošiem uzņēmumiem. Viņi pat ir atnākuši uz zemāku algu, jo viņus interesē šis izaicinājums, interesants darbs. Cilvēks dzīvo vienu reizi un šajā dzīvē viņš grib paveikt kaut ko interesantu," piebilda Osinovskis.

Savukārt uz jautājumu, vai tiks turpināta iepriekšējā "Dzintara" politika - plašs firmas veikalu tīkls, Osinovskis atbildēja, ka viena no fundamentālajām iepriekšējās uzņēmuma vadības kļūdām bija tā, ka pasaule manījās, bet "Dzintars" šīm pārmaiņām nepaspēja līdzi. "Nē, mēs neveidosim firmas veikalus. Mēs pārdosim produkciju internetā un sadarbosimies ar tirdzniecības tīkliem," piebilda Osinovskis.

Jau iepriekš ziņots, ka "H.A. Brieger" kā pirmos ražos "Dzintars" vēsturiskos produktus, pakāpeniski veidojot un piedāvājot klientiem arvien jaunus produktus. Paredzams, ka martā patērētāji varēs iegādāties "Dzintars" ķermeņa kopšanas līdzekļus - lūpu balzamus, dušas želeju, ķermeņa un roku krēmu, kā arī šķidrās ziepes.

Kosmētikas ražotāja "H.A. Brieger" (iepriekš - "Dzintars Production") lielākais akcionārs ir Igaunijas industriālās ražošanas uzņēmums "Skinest Group", kas strādā desmit valstīs, nodarbinot vairāk nekā 1400 cilvēkus.

Kompānija "Dzintars Production" reģistrēta 2006.gadā, taču tās nosaukums līdz 2020.gada oktobra sākumam bija SIA "Instruments". Kopš 8.janvāra kompānijas nosaukums ir "H.A. Brieger". Kompānijas pamatkapitāls ir 284 500 eiro.

"H.A. Brieger" īpašnieki ir "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" (67%), kuras patiesais labuma guvējs ir Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis un SIA "Asko R" (33%), kuras īpašniece ir Udalova.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 2019.gada 12.novembrī pasludināja "Dzintaru" par maksātnespējīgu.

Savukārt 2020.gada 14.septembrī Igaunijas "Skinest Group" noslēdza līgumu par maksātnespējīgā "Dzintara" aktīvu iegādi. "Dzintara" aktīvus par 5,5 miljoniem eiro iegādājās "Skinest Group" uzņēmums SIA "Ritrem".

Kompānija "Ritrem" reģistrēta 2006.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2845 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Igaunijas "Skinest Group", bet patiesais labuma guvējs ir Osinovskis.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 5.novembrī rakstveida procesā skatīs maksātnespējas administratora Mareka Dika pieteikumu par kosmētikas ražotāja AS «Dzintars» pasludināšanu par maksātnespējīgu.

Tiesas pārstāve Viktorija Mežance norādīja, ka uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa lieta tiesā atrodas jau kopš 2016.gada 17.oktobra. Savukārt pieteikums par maksātnespējas pasludināšanu tiesā saņemts šī gada 21.oktobrī.

Savukārt Diks norādīja, ka «Dzintara» sagatavotie tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumi netika saskaņoti no kreditoru puses, tādēļ administrators tiesā iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu.

«Dzintara» valdes locekle Dagnija Maike sacīja, ka uzņēmuma kreditori nepiekrita pagaidīt līdz gada beigām, kad bija plānots pārdot uzņēmuma ražošanas korpusus un tādējādi norēķināties ar kreditoriem.

«Rūpnīcai vecie padomju laika ražošanas korpusi nav nepieciešami, tāpēc plāns paredzēja to pārdošanu. Viens no iespējamajiem pircējiem plānoja ierasties tikai novembrī, kā arī pārdošanas process aizņemtu kādus trīs mēnešus, tomēr kreditori negribēja gaidīt,» sacīja Maike.

Pašlaik pasaulē mainās izpratne par kultūru – tai ir nenovērtēts potenciāls piesaistīt investīcijas un iedzīvotāju plūsmu

Tā uzskata Liepājas koncertzāles Lielais dzintars vadītājs Timurs Tomsons.

«Šāda celtne varētu būt Ņujorkā, Tokijā vai Parīzē, bet sagadījies tā, ka šī ēka nokļuvusi Liepājā. Daudzi man ir teikuši – kā gan tas iespējams? Ir jūtama zināma profesionāla skaudība par šo skaisto ēku. Domāju, ka šis efekts tos nelielos defektus padara diezgan nenozīmīgus. Līdz ar to tie, kam bija negatīva nostāja, faktiski ir zaudētāji atšķirībā no tiem, kuriem ir iespēja šeit klausīties augstvērtīgu programmu izcilā akustikā,» tā Timurs Tomsons vērtē viedokļu sadursmi par oranžās celtnes būvniecības risinājumiem un to kvalitāti. Pēc Lielā dzintara vadītāja domām, šie jautājumi pēc koncertzāles trīs darbības gadiem pilnībā zaudējuši aktualitāti, jo «manos spēkos nav pārbīdīt sienas».

Šajā nedēļas nogalē, 18. un 19.septembrī, VAS Biķernieku kompleksajā sporta bāzē Mežciemā atgriezīsies Latvijas autosporta leģenda - Dzintara Volga.

Sacensību Dzintara Volga pirmsākumi meklējami tālajā 1963. gadā un tās notikušas gan Mežaparka autotrasē, gan Rīgas hipodromā, bet zelta laikus tās piedzīvoja astoņdesmitajos gados, kad Biķernieku trases malā pulcējās pat 100 tūkstoši autošosejas sacīkšu fanu. Gaidāms, ka arī šajā nedēļas nogalē sporta kompleksā sabraukušo skatītāju skaits būs mērāms tūkstošos, jo gaidāms nevis šovs, bet gan īstas cīņas par Dzintara Volgas ceļojošo kausu.

«Galvenais dzinulis, rīkojot šīs sacensības bija vēlme saglabāt vēsturi, jo - ja nav vēstures, nav arī nākotnes. Likās, ka tehnikas būves prasmes šai datorizācijas laikmetā sāk zust un man liekas svarīgi tās nodot tālāk jaunajai paaudzei,» stāsta VAS Biķernieku kompleksās sporta bāzes valdes priekšsēdētājs un sacensību direktors Māris Ozoliņš. «Protams, mēs vēlamies atjaunot Dzintara Volgu labākajās tās tradīcijās. Tomēr, lai notiktu vērienīgas sacīkstes, nepietiek tikai ar leģendām apvītu nosaukumu. Skatītājiem vajadzīga cīņa, jo tieši cīņa trasē savulaik spēja piesaistīt šīm sacīkstēm līdz pat 100 000 lielu skatītāju pūli,» sacīja Māris Ozoliņš.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šodien izbeidza kosmētikas ražotāja AS «Dzintars» tiesiskās aizsardzības procesu un ierosināja maksātnespējas lietu, informēja tiesā.

«Dzintars» juridiskās personas maksātnespējas procesa lieta tiks izskatīta rakstveida procesā 12.novembrī, skaidroja tiesā. Savukārt uzņēmuma maksātnespējas administrators Mareks Diks iepriekš norādīja, ka «Dzintara» sagatavotie tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumi netika saskaņoti no kreditoru puses, tādēļ administrators tiesā iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu. «Dzintara» valdes locekle Dagnija Maike iepriekš sacīja, ka uzņēmuma kreditori nepiekrita pagaidīt līdz gada beigām, kad bija plānots pārdot uzņēmuma ražošanas korpusus un tādējādi norēķināties ar kreditoriem.

«Rūpnīcai vecie padomju laika ražošanas korpusi nav nepieciešami, tāpēc plāns paredzēja to pārdošanu. Viens no iespējamajiem pircējiem plānoja ierasties tikai novembrī, kā arī pārdošanas process aizņemtu kādus trīs mēnešus, tomēr kreditori negribēja gaidīt,» sacīja Maike. Viņa piebilda, ka «Dzintars» ražošanu var veikt daudz mazākās telpās vai arī uzbūvēt jaunu, kompaktu ražotni. Tāpat Maike sacīja, ka maksātnespējas process var noslēgties ar sanāciju. «Jebkurā gadījumā «Dzintars» nepazūd, jo zīmols, preču zīmes un visi patenti kā nemateriālais īpašums pieder [kompānijas patiesajam labuma guvējam] Iļjam Gerčikovam,» sacīja Maike.

Augstākajai tiesai (AT) atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību pēc bijušās maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašnieka un valdes priekšsēdētāja Iļjas Gerčikova kasācijas sūdzības strīdā par īpašumtiesībām uz "Dzintara" preču zīmēm, ir stājies spēkā spriedums, kas paredz "Dzintara" preču zīmes atsavināšanu no Gerčikova un maksātnespējīgā uzņēmuma īpašumtiesību atjaunošanu uz šo preču zīmi.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš atzina par nepamatotu Gerčikova apelācijas sūdzību par viņam nelabvēlīgo pirmās instances tiesas spriedumu lietā, kas bija ierosināta pēc "Dzintara" maksātnespējas administratora prasības. Administrators prasīja atzīt par nelikumīgu Gerčikova izdarīto preču zīmju pārreģistrēšanu bez atlīdzības uz sev piederošu citu juridisku personu laikā, kad "Dzintaram" bija noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Gerčikovs apgabaltiesas spriedumu bija pārsūdzējis kasācijas kārtībā AT, bet AT pēc viņa sūdzības atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību. Šis AT lēmums vairs nav pārsūdzams.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš gandrīz pilnībā pievienojās pirmās instances tiesas spriedumam, atzīstot, ka nebija pieļaujama preču zīmju bezatlīdzības nodošana ieinteresētajai personai tiesiskās aizsardzības procesa laikā un četru mēnešu periodā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Vispirms latvietes Agnijas Tiļļas pulksteņi May28th kļuva populāri Ņujorkā, tagad pamazām iekaro pārējo pasauli.

Zīmols May28th un pulksteņi dzimuši pirms diviem gadiem Kanādā, uz kurieni pulksteņu autore Agnija Tiļļa ar vīru pārcēlās pēc kāzām. Vēl nav izdomāta oficiālā versija, tāpēc viņa stāsta, kā bija - tas bija un joprojām ir viņas hobijs. Pirmais pulkstenis no gatavām detaļām tapa vairāku stundu laikā, cīnoties ar asarām - Agnija no laikrāžu veidošanas neko nesaprata, taču tik ļoti gribēja sev krāsainu pulksteni. Pirmie pulksteņi likti kopā no dažādām gatavu pulksteņu detaļām, ar laiku saprotot, kuras siksniņas un ietvari patīk vislabāk. Tikai tad viņa meklēja ražotājus un pievērsās tam nopietnāk. «Sākumā es nepelnīju - pilnīgi noteikti. Tas viss bija tikai manam priekam,» saka Agnija. Nodarbe apgriezienus uzņēma ar slavinošu publikāciju New York Magazine tikai mēnesi pēc tam, kad Agnija bija sākusi tos taisīt. Trīs dienu laikā visi 60 pulksteņi, kas bija Agnijas internetveikalā, bija pārdoti. «Man nebija ne jausmas, ka cilvēki tā pirks manus pulksteņus,» viņa saka.

Aptuveni 55 konkursa Jaunais Vilnis VIP biļešu īpašniekiem vietas Dzintaru koncertzālē var nepietikt, jo daļa Dzintara Diska pārdotās biļetes atzītas par nederīgām, raksta Telegraf.

Izrādās, ka visas tagad par nederīgām atzītās biļetes jau pirms pāris mēnešiem atdotas vācu tūrisma firmai First Line Travel. Taču tā kā no šīs kompānijas Dzintara Disks nav saņēmis nekādu informāciju par to, kā sokas šo biļešu tirdzniecība, Dzintara Disks nolēmis šīs pašas biļetes notirgot vēlreiz.

Dzintara Diska pārstāve gan apliecinājusi, ka neviens no VIP viesiem, kas iegādājies biļeti caur First Line Travel, atraidīts netikšot, ja vien laicīgi vērsīšoties pie Dzintara Diska jautājuma noskaidrošanai. Taču atbilde par to, kas tiks darīts, ja ārzemnieki tomēr nebūs laicīgi pamanījuši šo kļūmi un vērsušies pie Dzintara Diska, netika sniegta.

Kosmētikas zīmola "Livonijas dzintars" produktos izmanto Baltijas dzintaru.

"Dzintarskābe ir mūsu ķermenī esoša viela, kurai ir nozīmīga funkcija vielmaiņas procesos. Jau labu laiku Krievijā ir izpētīta dzintarskābes iedarbība, arī Rīgas Stradiņa universitātē notiek pētījumi par dzintarskābes pielietošanu. Pasaulē tieši Baltijas dzintars ir ļoti pieprasīts tajā esošās lielās dzintarskābes koncentrācijas dēļ. Visi citi pasaules dzintari šo vielu satur daudz mazāk. Baltijā dzintarā ir 3 līdz 5% dzintarskābes, bet baltajā dzintarā līdz pat 11%," saka Daiga Šķiņķe, SIA "Livonijas dzintars" īpašniece.

Ideja par kosmētiku ar dzintaru viņai radās pirms septiņiem gadiem, kad savām vajadzībām sāka nodarboties ar krēmu izgatavošanu. Viņai tuvs cilvēks nodarbojās ar masāžām, apguva dzintara terapiju un lūdza uztaisīt kādu produktu, ko izmantot viņa privātpraksē. "Es tolaik biju izmācījusies aromterapiju un savām vajadzībām sāku šo to gatavot un blakus esošie cilvēki to novērtēja. Viens Lietuvas uzņēmums padalījās pieredzē par to, cik daudz dzintarskābes jāpievieno. Tā eksperimentu ceļā tapa mani produkti, kādu Latvijā iepriekš nebija," stāsta D. Šķiņķe.

Jau otro gadu pēc kārtas Mežaparkā 16.jūnijā norisinājās Dzintara Volga - antīko automašīnu parāde un sacensības.

Dzintara Volga savulaik bija vienas no populārākajām šosejas autosacīkstēm Padomju savienībā, kas 80. gados pulcēja desmitiem tūkstošu skatītāju.

Pirmās Dzintara Volgas sacensības notika 1963. gadā, kad Rīgas taksometru parka fiziskās kultūras kolektīvs organizēja automobiļu ātrumsacīkstes. Tās norisinājās Mežaparkā pa asfaltēto celiņu apļiem, kur pirms kara atradās motociklu trase.

Vēlāk Dzintara Volgas sacensības norisinājās gan Mežaparkā, gan Biķerniekos un bijušajā Rīgas hipodromā, bet no 1968. gada Dzintara Volga pilnībā pārcēlās uz Biķernieku trasi. Ar laiku šīs sacensības kļuva par otrajām prestižākajām Padomju Savienības autosacīkstēm uzreiz aiz PSRS čempionāta, un tajās piedalījās visi tālaika slavenākie PSRS autosportisti. 1980. gadā Dzintara Volga sasniedza maksimālo dalībnieku skaitu - uz starta stājās 154 sportisti no 23 PSRS pilsētām.

Daudzas sievietes joprojām pavasaros iesmaržojas ar Rīgas ceriņiem, ko a/s Dzintars ražo kopš sendienām.

Dzintars ir viens no vecākajiem kosmētikas ražošanas uzņēmumiem Eiropā, stāsta Iļja Gerčikovs, kosmētikas ražotāja a/s Dzintars valdes priekšsēdētājs. Viņš šo kompāniju vada kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem.

Par kompānijas dzimšanas gadu oficiāli tiek uzskatīts 1849. gads, kad tika dibināta Heinriha Ādolfa Brigera ziepju un parfimērijas fabrika, kas ražoja ziepes, sveces un veica nenozīmīga daudzuma smaržu un odekolonu iepildīšanu no Francijas ievestām gatavām kompozīcijām. «Tolaik parfimēriju, ziepes, kosmētiku pārdeva aptiekās, atsevišķu veikalu nebija. Tas bija dārgs prieks, jo tikai XX gadsimta sākumā radās ķīmisko produktu ražotnes un kosmētika kļuva pieejama,» klāsta I. Gerčikovs.