Tehnoloģijas

Liepājnieki veidlapas var aizpildīt internetā

Vēsma Lēvalde [email protected], 07.09.2004

Jaunākais izdevums

No septembra liepājniekiem tiek piedāvāts jauns pakalpojums - jebkurš interneta lietotājs domei adresētus iesniegumus var aizpildīt Liepājas domes mājas lapā www.liepaja.lv jaunajā sadaļā “Veidlapas”. Internetā pavisam tiek piedāvāts aizpildīt 16 veidlapas - par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanu, sociālo pabalstu saņemšanai veselības un sadzīves apstākļu uzlabošanai. Turpat pieejami arī paskaidrojumi latviešu un krievu valodā par attiecīgo pakalpojumu. Šogad projekta “Integrētas sabiedrības vērtību attīstība Liepājā” ietvaros tika izstrādāts papildmodulis Domes lietvedības sistēmai. Tādējādi jebkurš interneta lietotājs iesniegumus tagad var aizpildīt arī Liepājas domes mājas lapā, nenākot uz Domi. Pateicoties šim ES finansētajam projektam, Liepājas domē un mazajās domēs “Lauma” un “Karosta” atvērti arī trīs publiskie interneta pieejas punkti, lai arī iedzīvotāji, kuru rīcībā nav interneta pieejas, varētu izmantot brīvpieejas datorus iesniegumu aizpildīšanai. Ikvienam interesantam ir pieejama iesniegumu aizpildīšanas rokasgrāmata, kura nodrukāta 2000 eksemplāru tirāžā. Rokasgrāmatā arī paskaidrots, kur attiecīgais iesniegums iesniedzams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit priekšlikumi, kā valsts ātri un bez lieliem ieguldījumiem var atvieglot dzīvi Latvijas uzņēmējiem.

1. Sistematizēt un padarīt normatīvos aktus viegli atrodamus internetā

Likumi ir jāievēro, taču ir grūti ievērot to, kas nav strukturēts un bieži mainās. Turklāt mainās gan nacionālā, gan ES līmenī.

Daudzu institūciju mājas lapās strukturētā veidā nav pieejami visas viņu pārraudzības jomas regulējošie normatīvie akti - dažās ir tikai atsevišķi normatīvie akti, citās ir tikai LR likumi vai MK noteikumi, citās ir informācija, kura vairs nav aktuāla. Bieži vien MK noteikumi ir jāmeklē vienā vietā, ES regulas - citā. Rezultātā uzņēmējam ir jātērē ļoti daudz laika, meklējot pašam, kādi likumi, noteikumi, regulas un direktīvas viņam ir jāievēro. Ne retums ir arī gadījumi, kad par jaunām prasībām uzņēmēji uzzina reizē ar inspekciju uzlikto sodu par to neievērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

BANKROTI draud arī e-veikaliem

Sanita Igaune, Oskars Prikulis, Db, 05.02.2009

Pirmie trīs gada mēneši būs ļoti smagi Latvijas ekonomikā un tai skaitā arī interneta veikaliem, interneta veikala 1A vadītājs Mareks Zuika.

Foto: Elīna Kursīte, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izdzīvotu, liela daļa mazo interneta veikalu, visticamāk, uz laiku darbību pārtrauks, bet lielie nozares dalībnieki apvienosies.

Pirmie trīs gada mēneši būs ļoti smagi Latvijas ekonomikā un tai skaitā arī interneta veikaliem, interneta veikala 1A vadītājs Mareks Zuika.Tā Db pastāstīja Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Viesturs Plešs, vēršot uzmanību, ka pašreizējā ekonomiskā situācija «atsijās» daudzus interneta veikalus, kam nav pieredzes un resursu. Apvienošanās iespēju izskata viens no lielākajiem interneta veikaliem Latvijā Xnet. «Pašlaik izskatām iespēju piedāvāt tiem mūsu konkurentiem, kuri vēl nav uz bankrota sliekšņa, apvienoties ar Xnet, jo mēs šobrīd strādājam ar vienu no modernākajām sistēmām Latvijā un mums ir sakārtoti procesi, lai mēs spētu ar esošām izmaksām apkalpot vismaz trīs reizes vairāk pasūtījumu nekā šobrīd. Attiecīgi apvienojoties būtu iespēja šādiem veikaliem izdzīvot šajā grūtajā periodā,» tā e-veikala komercdirektors Mārtiņš Švāns. E-komercija nav izņēmums, un ekonomiskā situācija ietekmē arī interneta veikalu nozari Latvijā, Db norādīja aptaujātie nozares eksperti. Turklāt tāpat kā citās sfērās, arī šajā šogad ir pieļaujami interneta veikalu bankroti. «Arī līdz šim ik pa brīdim ir bankrotējis kāds interneta veikals. Šis gads, protams, nebūs izņēmums un bankrotu skaits varētu pat palielināties. Riska grupā jāuzsver tie, kas ņēmuši kredītus neapdomīgai attīstībai vai saistību nomaksai,» Db atzīmēja interneta veikala Neoshop vadītājs Ints Trifanovs. Kopumā interneta veikalu nozare Latvijā ir vērtējama vairāku desmitu miljonu latu apmērā, norāda LIA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Policija izstrādājusi ieteikumus, kā justies droši internetā

, 26.11.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija izstrādājusi ieteikumus e-pasta korespondences un interneta vides drošībai.

"Interneta vide mūsdienās piedāvā dažādas iespējas saņemt pakalpojumus, kā arī brīvi sazināties ar citām personām. Ņemot vērā interneta pieslēgumu popularitāti, komersanti arvien paplašina savu internetā piedāvāto pakalpojumu klāstu.

Izmantojot interneta vidi dažādu darbību veikšanai, ir jāņem vērā šīs vides specifiskās īpatnības – parasti šajā vidē komersanti interneta resursu ietvaros savus klientus nodala pēc atsevišķu lietotāju principa. Parasti lietotājs iegūst tiesības piekļūt savam kontam (profilam) un pakalpojumiem ievadot kādu konkrētu tikai sev zināmu lietotājvārdu un paroli, tomēr, citreiz aizsardzība tiek papildināta izmantojot numurētu pieejas kodu kartes, kodu kalkulatorus, vienreiz izmantojamos kodus, kā tas ir internetbanku gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Iepirkumu uzraudzības birojs tehniski pilnveidojis pakalpojumus

, 31.01.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) ir tehniski pilnveidojis savu pakalpojumu klāstu, līdz ar to, Pasūtītājiem un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem tiek piedāvāta jauna iespēja - elektroniski parakstīt un nosūtīt birojam iepirkuma sludinājumu veidlapas izmantojot interneta palīdzību, liecina sniegtā informācija medijiem.

Šo pakalpojumu birojs ievieš, lai samazinātu apritē esošo dokumentu skaitu, veicinātu e-paraksta izmantošanu, kā arī ekonomētu Pasūtītāju laiku un sniegtu iespēju ērti, ātri un droši nosūtīt birojam aizpildītu iepirkuma sludinājuma veidlapu. Kā arī tiek ekonomēti finanšu līdzekļi, jo elektroniski parakstīts paziņojums, tā sekmīgas izveidošanas rezultātā, tiek automātiski nosūtīts uz IUB, līdz ar to ar e-parakstu sagatavots dokuments birojam nav jānosūta ne pa pastu, ne faksu.

Elektroniski parakstītos un birojam nosūtītos sludinājumu paziņojumus, IUB izskatīs vienas darba dienas laikā pēc to saņemšanas (nosūtīšanas), līdz ar to, būtiski ekonomējot laiku, kas Pasūtītājam jāpatērē iepirkuma procedūras izsludināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

MK akceptē kārtību par ārzemnieka deklarācijas veidlapas aizpildīšanu, glabāšanu un nodošanu tiesībaizsardzības iestādēm

, 03.04.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2.aprīlī Ministru kabinets akceptēja Ekonomikas ministrijas izstrādātos MK noteikumus "Noteikumi par ārzemnieka deklarācijas veidlapas aizpildīšanas, glabāšanas un nodošanas kārtību", kas noteiks deklarācijas aizpildīšanas, parakstīšanas un uzglabāšanas kārtību un termiņu, kā arī kārtību, kādā deklarāciju nodod tiesībaizsardzības iestādēm (t.i. Valsts policijai un Valsts robežsardzei, jo atbilstoši Šengenas konvencijai minētās iestādes veic policijas un migrācijas kontroles funkcijas).

Jaunie noteikumi, atšķirībā no līdzšinējās darbības, paredz, ka komersants vai saimnieciskās darbības veicējs nodrošina, ka tūristu mītnēs izmitinātie ārzemnieki personīgi aizpilda un paraksta deklarācijas veidlapu un uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu.

Attiecīgo noteikumu prasība personīgi aizpildīt un parakstīt deklarāciju neattiecas uz ārzemnieku laulātajiem, nepilngadīgajiem bērniem un tūristu grupas dalībniekiem. Ja tūristu mītnē ierodas laulātie, deklarāciju par abām personām aizpilda viens no tiem. Nepilngadīgo vietā deklarāciju aizpilda viens no tā vecākiem, likumiskais pārstāvis vai persona, kura pavada viņu. Deklarāciju par ārzemnieku, kas ceļo tūristu grupā, aizpilda tūristu grupas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvia vadītāja Linda Egle stāsta par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem, par to, ko visbiežāk meklē google meklētājā, kā arī skaidro, kāds ir vidējais interneta lietotājs Latvijā.

80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā

Latvieši ir aktīvi interneta lietotāji. Pirms vairākiem gadiem valdīja uzskats, ka internets ir domāts jauniešiem, tāpēc arī reklāmdevēji bieži svārstījās, vai likt reklāmu internetā vai nelikt, jo tādējādi sasniegtu tikai jauniešus. Šobrīd varu teikt, ka tā noteikti nav - arī vecāka gada gājuma cilvēki apgūst un lieto internetu. Šobrīd 80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā. Tendences liecina - jo mazāka valsts, jo lielāka sasniedzamība. Noteikti var teikt, ka esam aktīvi lietotāji, lai gan par mums aktīvāki ir igauņi. Runājot skaitļos, Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvie interneta lietotāji, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 - planšetē, protams, jāatceras, ka šie skaitļi nav saskaitāmi, jo viens un tas pats cilvēks var lietot internetu gan datorā, gan telefonā, gan planšetē - šie dati pārklājas. Mēs mērām ne vien to, kā internets tiek lietots, bet arī reklāmas kampaņu efektivitāti internetā, piemēram, kuras vecuma grupas vairāk klikšķina uz baneriem. Esam noskaidrojuši, ka vairāk uz baneriem klikšķina vecuma grupa 55+, jaunieši skrien visam pāri ar acīm, viņu uzmanību piesaista bildes un video - viņi nav pieraduši lasīt garus tekstus, taču, ja 40+ vecuma grupas cilvēku ieinteresēs informācija banerī, viņš uz tā uzklikšķinās un uzzinās par konkrēto piedāvājumu visu iespējamo informāciju. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi pie avīžu laika, viņi ir gatavi lasīt un iedziļināties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Liepājas Dome piedāvā jaunu pakalpojumu – pašvaldības aktuālo informāciju internetā

Vēsma Lēvalde [email protected], 12.05.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paplašinātu saikni ar sabiedrību, kā arī informētu par dažādiem pašvaldības projektiem, Dome nolēmusi paplašināt pašvaldības informācijas saņēmēju loku internetā. Iedzīvotāji, sabiedriskās organizācijas, uzņēmumu un iestāžu vadītāji, kuri vēlas saņemt informāciju no pašvaldības par Domes sēdēm, komiteju darbu, jauniem projektiem un citām aktuālitātēm savā e- pastā, tiek aicināti sūtīt savas e-pasta adreses Sabiedrisko attiecību daļai uz adresi [email protected]. Sabiedrisko attiecību daļa veidos jaunus pašvaldības aktuālās informācijas saņēmēju sarakstus - līdz šim to regulāri saņēma tikai žurnālisti, Domes deputāti un nevalstiskās organizācijas, kuras to vēlējās. Ideja par informācijas saņēmēju loka paplašināšanu aizgūta no Liepājas sadraudzības pilsētas Belvju ( ASV), kur vairāku gadu desmitu garumā ir izveidotas labas iestrādes sabiedrības iesaistīšanā pašvaldības darbā. Šobrīd top arī Liepājas Domes jaunais portāls, kurā būs piejeami vairāk e- pakalpojumi un tiks ieviestas papildu iespējas interneta lietotājiem viedokļa izteikšanai sabiedriskajās apspriešanās. No 2004. gada septembra jebkurš interneta lietotājs Domei adresētus iesniegumus var aizpildīt arī Liepājas domes mājas lapā www.liepaja.lv sadaļā “Veidlapas”. Internetā pavisam tiek piedāvāts aizpildīt 16 veidlapas - par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanu, sociālo pabalstu saņemšanai veselības un sadzīves apstākļu uzlabošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Sievietes veido 52 procentus no interneta auditorijas

Lelde Petrāne, 10.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta izpētes un konsultāciju uzņēmums Gemius publicējis datus par Latvijas interneta auditoriju 2014. gadā. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī aizvadītajā gadā internetā dominēja sievietes. Decembrī katra sieviete pieslēdzās internetam vidēji 107 reizes un pavadīja tajā par stundu vairāk laika nekā vīrieši. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir pieaudzis interneta lietotāju vecums.

Ja iepriekšējos gados lielāko daļu interneta auditorijas veidoja gados jauni cilvēki (15 līdz 34 gadi), tad aizvadītā gada tendence rāda, ka interneta lietotāju vecums pieaug. Decembrī teju puse (46 procenti) no visiem interneta lietotājiem bija vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem. Atskatoties uz statistikas datiem vairāku gadu griezumā, skaidri redzams, ka ievērojami sarucis interneta lietotāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem - salīdzinot jaunāko statistiku ar pirmajiem auditorijas datiem 2006.gadā, auditorijas daļa vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir samazinājusies par 18 procentiem.

Saskaņā ar gemiusAudience pētījuma datiem, 2014.gada decembrī sievietes veidoja 52 procentus no visas interneta auditorijas, kamēr vīrieši nedaudz mazāk - 48 procentus. Sievietes bija arī tās, kas pavadīja internetā visvairāk laika (vidēji 23 stundas un 10 minūtes no datoriem), kamēr vīrieši sērfoja internetā par stundu mazāk, vidēji 21 stundu un 49 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums

, 20.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir radīt atskaites punktu par fizisko personu mantisko stāvokli un uzkrājumiem un nodrošināt visu fizisko personu uzkrājumu, ienākumu un izdevumu atbilstības un attiecīgi nodokļu nomaksas un ienākumu legalitātes kontroles iespējas.

2.pants. Likuma darbība

Likums nosaka fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas pienākumu, mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniedzējus, deklarācijās iekļaujamās ziņas, deklarāciju iesniegšanas kārtību, deklarāciju iesniedzēju pienākumus, tiesības un atbildību, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta kompetenci šā likuma izpildē.

II nodaļa

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atvieglos prasību iesniegšanu tiesās

Elīna Pankovska, 12.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstiprināti noteikumi, kas paredz, ka maza apmēra prasības pieteikumus varēs iesniegt uz speciālām veidlapām. Tās ir prasības pieteikuma veidlapas, kā arī atbildētāja paskaidrojuma veidlapas prasībām par naudas un uzturlīdzekļu piedziņu.

Ja puses veidlapās būs norādījušas, ka vēlas lietu skatīt rakstveida procesā, nebūs nepieciešams rīkot tiesas sēdi. Tādējādi minētās veidlapas atvieglos arī tiesu darbu, DB norāda Tieslietu ministrijas pārstāve Līga Brice.

Lai persona celtu prasību tiesā, pašlaik tai pašai ir jāsagatavo prasības pieteikums, kurā jāietver informācija, kas norādīta Civilprocesa likumā. Apstiprinātie veidlapu paraugi tiks ievietoti tiesu portālā tiesas.lv, kur jebkura persona varēs ar tiem iepazīties. Noteikumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Latvijas Vēstnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paātrinās maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanu

, 10.07.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija izstrādājusi Metodiskos norādījumus maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu pieteikumu veidlapu aizpildīšanai, kas kalpos kā rokasgrāmata maksātnespējas procesa administratoriem, secīgi skaidrojot, kā pareizi aizpildāmas darbinieku prasījumu veidlapas, tādējādi uzlabojot administratoru darba kvalitāti un būtiski paātrinot darbinieku prasījumu apmierināšanas laiku, Db.lv informēja Maksātnespējas administrācijas sabiedrisko attiecību speciālists Oskars Lakšēvics.

Darbinieku prasījumu pieteikumu veidlapas ir iesniedzams Maksātnespējas administrācijā, lai varētu saņemt līdzekļus no darbinieku prasījumu garantiju fonda to darbinieku prasījumu segšanai, kuri, izriet no darba tiesiskajām attiecībām, bet tos nav iespējams apmierināt darba devēja maksātnespējas dēļ.

Šobrīd radusies situācija, ka bieži darbinieku prasījumu pieteikumi tiek sagatavoti kļūdaini, un tādēļ ir jāpagarina darbinieku prasījumu izskatīšanas termiņš. Turklāt administratori spiesti veikt dubultu darbu, atkārtoti aizpildot pieteikumu veidlapas. Tas nozīmē, ka ieilgst laiks, kurā maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem tiek izmaksāti līdzekļi no darbinieku prasījumu garantiju fonda. Lai novērstu radušos situāciju, Maksātnespējas administrācija ir sagatavojusi Metodiskos norādījumus, kas, paredzams, btiski paātrinās maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanas laiku no darbinieku prasījumu garantijas fonda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vēlas uzlabot juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapas paraugu

, 23.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja noteikumus par juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapas paraugu. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Juridiskās palīdzības administrācijas speciālisti saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumu.

Saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumu persona, kas vēlas saņemt juridisko palīdzību, iesniedz iesniegumu - aizpildītu juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapu. Ja nepieciešams, persona pievieno veidlapā minētās ziņas apliecinošo dokumentu kopijas.

Kā teikts TM sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, pašreizējais juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapas paraugs ir apstiprināts ar Ministru kabineta noteikumiem, tomēr praksē ir konstatētas nepilnības. Līdz ar to rodas grūtības gan veidlapu aizpildīšanā pašām personām, gan arī Juridiskās palīdzības administrācijai, izvērtējot veidlapās iekļauto informāciju.

Noteikumu projektā ir precizēta juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapa, kā arī ir veiktas citas izmaiņas veidlapas struktūrā, kas ļaus uzlabot juridiskās palīdzības piešķiršanas procesu, kā arī veidlapa būs vieglāk uztverama un saprotama juridiskās palīdzības pieprasītājam. Piemēram, veidlapā vairs nebūs jānorāda, kā persona paredz turpmāko strīda risinājumu vai attīstību. Savukārt ar parakstu b��s jāapliecina, ka gadu pēc juridiskās palīdzības sniegšanas brīža Juridiskās palīdzības administrācija attiecībā uz personu varēs veikt īpašuma stāvokļa vai ienākumu līmeņa pārbaudi. Gadījumā, ja gadu pēc juridiskās palīdzības saņemšanas īpašuma stāvoklis vai ienākumu līmenis būs būtiski uzlabojies, personai būs pienākums atmaksāt valsts budžetā ar juridiskās palīdzības nodrošināšanu saistītos izdevumus

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Bez responsīvā dizaina 2015. gadā – tas pats, kas 2000. gadā bez mājaslapas vispār

Ansis Līpenītis, Efumo, 21.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tuvā nākotnē cilvēki lietos internetu vairāk no telefoniem un planšetēm nekā no datoriem. Tādēļ visiem uzņēmumiem būs jānodrošina adaptīvā vai responsīvā versija savai mājaslapai vai internetveikalam. Šajā rakstā apskatīsim, kas būtisks jāņem vērā, uzrunājot mobilā interneta auditoriju, ar ko atšķiras adaptīvā un responsīvā mājaslapas versija un kura piemērotāka katrā gadījumā. Raksts paredzēts biznesa, nevis IT auditorijai – uzņēmumu vadītājiem, mārketinga, pārdošanas un komunikācijas vadītājiem.

Lai arī lēnāk, prognozes ir piepildījušās

Pirms dažiem gadiem mēs bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kas prognozēja adaptīvās vai responsīvās mājaslapas drīzu neizbēgamu nepieciešamību. Jāatzīst, ka mobilā interneta attīstība Latvijā notika lēnāk, nekā mēs prognozējām, tomēr šogad – 2014. gadā – sasniegts būtisks pagrieziena punkts.

Interneta lietotāji Latvijā 2014. gada vasarā

(Datu avots: Gemius; vizualizācija: Efumo)

2014. gadā mobilā interneta (viedtelefoni un planšetes) lietotāju skaits sasniedzis gandrīz pusi Latvijas interneta lietotāju auditorijas (1. grafiks), un var prognozēt, ka 2015.–2016. gadā mobilā interneta lietotāju īpatsvars pārsniegs datoru interneta lietotāju īpatsvaru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

SPRK: Latvijā mobilā interneta lietotājiem pieejamais interneta ātrums dažādās vietās ir izteikti atšķirīgs

Žanete Hāka, 31.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izvērtējusi mobilā interneta pakalpojuma kvalitāti Latvijā.

Izvērtējot veiktos interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus Bite Latvija, LMT, Tele2 un Telekom Baltija mobilajos elektronisko sakaru tīklos, SPRK secina, ka kopumā interneta kvalitāte Latvijā atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām. Latvijā mobilā interneta ātruma ziņā vērojama nozīmīga izaugsme, tomēr lietotājiem pieejamais interneta ātrums dažādās vietās ir izteikti atšķirīgs.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumos SPRK nosaka tādus parametrus kā pieslēguma ātrums (lejupielādes un augšupielādes), latentums, trīce un pakešu zuduma koeficients.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus SPRK veic, izmantojot interneta pakalpojuma kvalitātes kontroles sistēmu, kas nodrošina pakalpojuma kvalitātes novērtējumu posmā starp pieslēguma punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Autovadītājus aicina satiksmes negadījuma noformēšānā reizem iztikt bez policijas

Velta Dzene [email protected], 26.04.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas apdrošināšanas kompānijas aicina autovadītājus aktīvi izmantot iespēju un nepieciešamības gadījumā pielietot vienkāršota ceļu satiksmes negadījuma noformēšanas kārtību un aizpildīt tā saucamā saskaņotā paziņojuma veidlapas. Apdrošinātāji pilnībā atbalsta Valsts policijas aktivitātes, kuras sāktas, lai veicinātu autovadītāju izpratni par jauno sistēmu, kas uz Latvijas ceļiem darbojas kopš 2004.gada 1.jūlija. Vienkāršotu ceļu satiksmes negadījuma noformēšanas kārtību divi autovadītāji var pielietot gadījumā, ja auto ir cietis vieglā ceļu satiksmes negadījumā (nav cietušie, auto nav būtiski bojājumi, nav nodarīts kaitējums trešajām personām), ja autovadītāji savstarpēji spēj vienoties par notikuma gaitu, kā arī abas puses aizpilda saskaņotā paziņojuma veidlapu. Saskaņotā paziņojuma veidlapa tiek iesniegta apdrošinātājiem un, pēc izvērtēšanas, autobraucēji saņem atlīdzību par auto nodarītajiem bojājumiem. Turklāt, neviens no autovadītājiem nesaņem soda punktus par pārkāpumu, kura dēļ noticis negadījumus. Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics: „Apdrošinātāji, apzinoties, ka jaunā sistēma klientiem ļaus ietaupīt laiku, kā arī būtiski netraucēt citus ceļu satiksmes dalībniekus, pirms vairākiem mēnešiem bija vairāku jaunu iniciatīvu uzsācēji”. Pirmkārt, jebkurš autovadītājs, kas jau ir noslēdzis OCTA līgumu, pie sava apdrošinātāja var saņemt par brīvu arī saskaņoto paziņojumu. Otrkārt, autovadītājam, kurš dodas noslēgt OCTA līgumu, saskaņotais paziņojums tiek izsniegts automātiski. Veidlapas tiek izsniegtas par brīvu, autovadītājam par tām nav jāmaksā papildus. Tāpat apdrošinātāji vēlas iedrošināt aizdomu pilnos autovadītājus — uz saskaņotā paziņojuma veidlapas otras puses tiks uzdrukāta sīka instrukcija, kādā veidā ir jāizpilda saskaņotajā paziņojumā prasītais. Līdz ar to tiks samazināta līdz minumam iespēja, ka saskaņotais paziņojums netiek aizpildīts kā nepieciešams. J.Stengrevics: „Latvijā saskaņotie paziņojumi ir jaunums, kas diemžēl iedzīvojas lēni. Latvijas iedzīvotāji lēni uzticas sev, viens otram un apdrošinātajam. Neticība ir galvenais iemesls, kas traucē šīs jaunās sistēmas attīstībai. Tāpēc apdrošināti ir gatavi turpināt izskaidrot vienkāršota ceļu satiksmes negadījuma noformēšanas kārtības pielietošanu praksē un atbalstīt arī Valsts policijas aktivitātes”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Reģionālajām augstskolām neizdodas piesaistīt reflektantus pat pusei studiju vietu

LETA, 08.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionālajām augstskolām, kurām pieteikties bija iespējams vienotajā uzņemšanas sistēmā, šogad nav izdevies piesaistīt reflektantus pat pusei izsludināto studiju vietu.

Kā liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini, studijām piecās reģionālajās augstskolās kopumā pieteicās 1247 reflektanti. Lielākais studētgribētāju skaits pieteicies studijām Daugavpils Universitātē - patlaban augstskola varētu sagaidīt 387 jaunus studentus. Vismazāk reflektantu pieteicās studijām Ventspils Augstskolā, kura patlaban var cerēt uz 183 jauniem studentiem.

Tomēr Ventspils Augstskola ir vienīgā augstskola, kas ar salīdzinoši nelielo reflektantu skaitu spēs aizpildīt aptuveni pusi izsludināto studiju vietu. Sākoties uzņemšanai, augstskola izsludināja 369 studiju vietas, no kurām 190 bija budžeta vietas. Noslēdzoties dokumentu pieņemšanai, šajā augstskolā varētu būt aizpildīti 50% izsludināto studiju vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ziemassvētku dāvanu pirkumu steigā aicina izvērtēt, cik uzticams ir interneta veikals

Žanete Hāka, 20.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā lai ietaupītu laiku un izvairītos no garajām rindām tirdzniecības vietās, cilvēki arvien biežāk izvēlas Ziemassvētku dāvanas iegādāties interneta veikalos.

Tā kā jebkuras preces vai pakalpojuma iegāde internetā saistās ar zināmu risku, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt uzmanīgiem un veltīt laiku interneta vietnes izpētei.

Diemžēl, pieaugot patērētāju interesei par preču iegādi interneta veikalos un paplašinoties interneta veikalu tirgum, pieaug arī saņemto sūdzību skaits. Šī gada pirmajos vienpadsmit mēnešos par distances līgumiem PTAC ir saņemtas 470 sūdzības, kas ir par 255 sūdzībām jeb 119% vairāk kā 2016.gada tādā pašā laika periodā. Arī 2016.gadā salīdzinājumā ar 2015.gadu bija vērojams sūdzību skaita pieaugums, proti, 2016.gadā – 264 sūdzības un 2015.gadā – 175 sūdzības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut gan Liepājas tūrisma informācijas birojā (LRTIB) apkalpoto tūristu skaits pērn sarucis, kopējais reģistrēto ceļotāju skaits pieaudzis. Šogad pilsētas viesu skaits varētu vēl pieaugt, jo Liepājas pašvaldība īsteno pilsētas vēstnešu projektu.

Šogad Liepājas pilsēta sākusi jauno reklāmas kampaņu un ikvienam Latvijas iedzīvotājam piedāvā iespēju atbraukt ciemos pie īstiem liepājniekiem, informē Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Rīgā, Nacionālajā bibliotēkā notika iepazīstināšana ar Liepājas pilsētas jaunās vasaras sezonas aktualitātēm, un publiski tika paziņoti septiņi liepājnieki, kuri kļuvuši par Liepājas vēstnešiem un aicinās viesus no visas Latvijas izbaudīt nedēļas nogali vēju pilsētā.

Kopumā Liepāju klātienē izrādīs 7 liepājnieki: Marta Toode-Pusaudze un Vairis Pusaudzis parādīs aktīvās atpūtas iespējas vēju pilsētā, Ralfs Jēkabsons atklās Liepāju no jauna, Monta Glumane (Dienas Bizness žurnāliste) sarūpēs neaizmirstamu nedēļas nogali ar draudzenēm, Inguna Eņģele iepazīstinās ar Liepājas kultūras dārgumiem, Andris Lanka ar ģimeni ielūgs uz aizraujošu nedēļas nogali, Kristiāna Bumbiere parādīs labāko, ko jaunieši var darīt pilsētā, Annija Vētra un Oskars Tērauds atklās Liepājas sportiskāko pusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Fazer maiznīca noslēdz labdarības akciju Liepājā

Vēsma Lēvalde [email protected], 28.09.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

28. septembrī noslēdzas Liepājas domes un Fazer maiznīcu kopīgi rīkotā labdarības akcija, kuras mērķis bija savākt līdzekļus labiekārtotas takas uz jūru izveidei Zilā karoga pludmalē Liepājā. Liepājnieki takas izveidei saziedojuši pavisam Ls 4500. Fazer maiznīcu rīkotājdirektors Ivars Skrebelis ieradīsies Liepājā, lai svinīgi pasniegtu saziedotos līdzekļus Liepājas domei, informē domes preses dienests. No 29. septembra liepājnieki varēs iepazīties ar divām takas priekšprojekta skicēm, kuras tapušas ESTEES dizaina birojā un SIA Ainara Alžāna grafikas un dizaina birojs. Pēc skices, kura saņems vairāk iedzīvotāju atsauksmju, tiks pasūtīts takas projekts, kuram vajadzētu būt gatavam jau līdz šī gada beigām. Paredzēts, ka taka tiks veidota no izjaucamām konstrukcijām, kuras izvietos pludmalē sezonas sākumā, tāpēc to sagatavošana varētu tikt veikta jau ziemā. «Pirms gada, akcijai sākoties, prognozēju, ka liepājnieki līdz 2005. gada 1. septembrim kopumā varētu saziedot 3000 latus. Taču šī summa pārsniedz mūsu prognozes – saziedoti 4500 lati,» stāsta Fazer maiznīcu rīkotājdirektors Ivars Skrebelis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājā uzstādīs Dzintara pulksteni

Vēsma Lēvalde [email protected], 13.07.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

24.jūlijā pulksten 20 Liepājas Vecās ostmalas promenādē svinīgi atklās Liepājas lielo dzintaru pulksteni. Skulptūra būs apmēram četrus metrus augsta, veidota no liepājnieku saziedotajiem dzintaru gabaliņiem, tās izveidē izmantots cinkots tērauds un rūdīts stikls. Pulksteņa skulptūras autore ir tēlniece Olga Šilova. Kā paskaidroja māksliniece, vārds „pulkstenis” skulptūras nosaukumā ietverts tikai simboliski, jo reālo laiku tas neskaitīs: “Tā ir skulptūra, kuras uzdevums ir cits – simboliski atgādināt par laika gaitu un vienlaikus parādīt dzintaru savā dabiskajā skaistumā un mirdzumā.” Tomēr mākslinieciski, tehniski un elektroniski esot atrisināts tas, lai pulkstenis attēlotu precīzu kārtējās stundas ritējumu. Dzintaru pulkstenis kopā ar pagājušajā gadā veidoto promenādes strūklaku – jūras vilni, kas no krasta krīt Tirdzniecības kanālā, un gājēju celiņu, kas kā simboliska laipa no Jūras ielas ved uz Veco ostmalu, kopā veidos savdabīgu šīs vietas telpisko ansambli. Kā informēja Domes izpilddirektora vietnieks Edgars Rāts, Dzintaru pulksteņa izveide izmaksājusi aptuveni 16 tūkstošus latu: „Iepriekš skulptūras izveidei budžetā tika plānoti 20 tūkstoši latu, ietaupītie līdzekļi tiks novirzīti pulksteņa uzturēšanai un apsardzei”. „Atstāj savu dzintaru Liepājas laikā!” - ar šādu aicinājumu pagājušajā gadā Liepājā noritēja dzintara graudu vākšanas akcija lielajam dzintaru pulkstenim. Akcija noritēja Līvas ciemam 750. gadskārtas pasākumu ietvaros. Liepājnieki aktīvi atsaucās aicinājumiem ziedot dzintara gabaliņus. Rezultātā tika saziedoti vairāk nekā 50 litri dzintariņu. No lielākajiem gabaliņiem tapa 123 metrus garas dzintara krelles (iespējams – garākās pasaulē ), kuras glabājas Liepājas Amatnieku biedrībā. Pagājušā gada augustā tika izsludināts ideju metu konkurss Liepājas dzintaru pulkstenim. Kopumā gan iedzīvotājiem, gan žūrijai bija jāizvērtē 13 piedāvātās idejas, kuru izstrādē piedalījās ap 20 arhitektu un mākslinieku no visas Latvijas. Septembrī nedēļas garumā liepājnieki aktīvi balsoja par vistīkamāko no dzintaru pulksteņa vizuālajiem piedāvājumiem. Balsošanā bija piedalījušies 893 liepājnieki. Rezultātā sakrita žūrijas un iedzīvotāju vērtējums – par labāko tika atdzīts tēlnieces Olgas Šilovas un arhitekta Roberta Riekstiņa no arhitektu biroja “Postform Projekts Rīga” darbs ar devīzi “eksporaund ( 1.variants ( kā smilšu pulkstenis ))”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

CSP uzsāk apsekojumu par interneta lietošanu mājsaimniecībās

Žanete Hāka, 15.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) uzsāk ikgadējo apsekojumu par interneta lietošanu mājsaimniecībās 2016. gadā, informē CSP.

Tā mērķis ir noskaidrot, kādas ir iedzīvotāju e-prasmes, cik iedzīvotāju un kādiem nolūkiem ikdienā izmanto internetu, kādas ierīces un tehnoloģijas viņi izmanto. Apsekojums ilgs līdz 2016. gada 30. jūnijam, un tajā plānots aptaujāt 11 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

Aptaujā piedalās iedzīvotāji, kuri saņēmuši CSP vēstuli ar aicinājumu piedalīties 2016. gada apsekojumā par interneta lietošanu mājsaimniecībās.

Ja anketa netiks aizpildīta elektroniski līdz 29. februārim, CSP intervētājs aptaujās iedzīvotājus klātienes vai telefonintervijā no 2016. gada 1. marta līdz 30. jūnijam. Lai vienotos par izdevīgāku klātienes intervijas laiku, respondents var sazināties ar intervētāju, zvanot uz vēstulē norādīto tālruņa numuru. Ierodoties respondenta dzīvesvietā, CSP intervētājs uzrādīs darba apliecību ar fotogrāfiju. CSP garantē iegūtās informācijas konfidencialitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia apkopotie Interneta auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Internets, Ziema 2007 rezultāti liecina, ka Internetu pēdējo sešu mēnešu laikā ir lietojuši 44% jeb 803 tūkstoši Latvijas iedzīvotāji 15 līdz 74 gadu vecumā.

Regulārāk - pēdējo 7 dienu laikā Internetu ir lietojuši 39% Latvijas iedzīvotāji. Salīdzinot ar iepriekšējo pētījuma periodu Rudens 2006, kopumā Interneta lietotāju skaits ir palicis līdzšinējais.

Analizējot Interneta lietošanas vietas, strauji ir pieaugusi Interneta lietošana mājās. Ja Rudens 2006 pētījuma periodā Internetu mājās lietoja 56%, tad periodā Ziema 2007 mājas kā Interneta lietošanas vietu bija nosaukuši 69% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem, kas pēdējo sešu mēnešu laikā ir izmantojuši Internetu. TNS Latvia preses un Interneta auditorijas pētījumu projektu vadītāja Elīna Krūze skaidro, ka šāda tendence izskaidrojama ar to, ka pēdējā ceturksnī strauji pieaudzis Interneta pieslēgumu skaits mājsaimniecībās. Jaunākie dati liecina, ka 36% Latvijas iedzīvotāju šajā vecuma grupā ir pieejams Interneta pieslēgums mājās (Rudens 2006 – 27 % ).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās audita un biznesa konsultāciju kompānijas Deloitte veiktajā pētījumā Mediju prognozes 2008.gadam secināts, ka reklāmu internetā sagaida vairāki šķērļi, Db.lv informēja Deloitte Latvia sabiedrisko attiecību vadītājs Andris Pudāns.

1. Interneta pirātisma apkarošana, iespējams, nelikvidēs viltoto saturu

Platjoslas savienojumu skaita pastāvīgais pieaugums visā pasaulē veicinājis interneta pirātisma uzplaukumu, un platjoslas savienojumu ātruma palielināšanās atvieglojusi filmu, televīzijas un programmatūras pirātismu. Taču 2008. gada laikā, iespējams, tuvosies pirmās uzvaras cīņā pret digitālo pirātismu, kas notiek kā uzbrukums divās frontēs – pārliecināšanā ar izglītošanu un sodīšanā ar platjoslas piekļuves aizliegumu un soda naudām. Taču, lai gan 2008. gadā varbūt sāksies pirmās uzvaras vienā kaujā pret pirātismu, vispārējais karš pret pirātismu, visticamāk, tik drīz nebūs galā. Mediju nozarei jāmeklē iespējas būtiski uzlabot oriģinālo versiju konkurētspēju salīdzinājumā ar pirātiskajām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai tirdzniecība internetā varētu pārspēt tirdzniecības apjomus tradicionālajos veikalos?

Top Media pilna servisa digitālā mārketinga aģentūras vadītājs Mārtiņš Kažemaks, 02.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā interneta pirkumu apjomi sasniedz rekordus. Šeit var minēt gan Melnās Piektdienas jeb Black Friday popularitātes pieaugumu, gan arī tradicionālo sezonālo tirdzniecību.

Svarīgs kļūst tieši interneta tirdzniecības faktors, jo pēdējos gados arvien lielāku popularitāti gūst iepirkšanās internetā - tā kļūst arvien pieejamāka un drošāka. Šādu interneta pirkumu izaugsmi sekmē reklāmas iespējas internetā. Tendenci spilgti raksturo fakts, ka pasaulē reklāmas budžeti internetā 2017. gadā ir pārsnieguši TV reklāmas budžetu apjomus.

Interesanti, ka interneta pirkumu izaugsme ir vērojama tikai pēdējos gados, kaut gan pasūtīt preces internetā varēja jau pirms 10 gadiem, piemēram, Ebay vai Amazon. Tas ir skaidrojams ar preču piedāvājuma ierobežojumiem un svarīgiem faktoriem kā pirkšanas ērtums un drošība, tāpat bija šaubas, vai prece tiešām tiks saņemta, it īpaši, ja tika veikts pasūtījums no ārvalstīm. Ilgu laiku pārdošanas apjomi internetā auga ļoti lēni. Sākotnēji lielākos panākumus guva Ebay, jo viņi piedāvāja pircēju aizsardzības programmu, kur varēja atgūt naudu, ja prece netika piegādāta 45 dienu laikā. To parāda arī šī zīmola popularitāte periodā no 2000. līdz pat 2010. gadam, kad Ebay bija 2-3 reizes populārāka meklējumu frāze nekā Amazon, kas pēdējos 10 gados ir pārņēmis interneta tirdzniecības līdera lomu. Ebay popularitāte ar katru gadu samazinās, un pērn Amazon meklējumu skaits bija 3 reizes lielāks nekā Ebay.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājos valsts saskata peramos zēnus un, savelkot arvien jaunu ierobežojumu žņaugu, kavē nozares attīstību, kura pašlaik šūpojas uz šaura tilta

Tādu ainu zīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Jaudu attīstībai piešķir jaunu spēlētāju ienākšanas potenciāls un gaidāmās struktūras izmaiņas, kas piemet piparus sagaidāmajai mazumtirdzniecības jomas stagnācijai.

Patēriņa līkloči

Iekšzemes izaugsmi galvenokārt virza tieši privātais patēriņš, liecina Latvijas Bankas dati. Mājsaimniecību maksātspēju veicinājis algu kāpums un zemā inflācija. Par iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos liecina arī pārmaiņas mājsaimniecību patēriņa struktūrā, tajā sarūkot izdevumiem par pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Līdz ar to mazumtirdzniecībā var novērot pieaugumu, taču tas ir neliels un turpina noplakt. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs ir nemierā ar Finanšu ministrijas interpretāciju par statistikas datiem, uz āru rādot pozitīvāku situāciju, nekā to redz nozares dalībnieki. Izteiktu patēriņa pieaugumu mazumtirgotāji neizjūt, arī vidējā patērētāja maciņā naudas pieaugumu īsti nesaskata. Pozitīvs signāls ir augošā tendence iegādāties sadzīves un mājas labiekārtošanas preces, kas varētu liecināt par to, ka cilvēki vēlas nostabilizēt savu dzīvi Latvijā, atzīmē H. Danusēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru