Riga Food 2013 izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkursos šogad noskaidroti labākie kvasa un iesala dzērieni, medus un piena produkti, un trešdien izstādes atklāšanā konkursu uzvarētāji tika apbalvoti Riga Food medaļām.

Biedrība Alus brālība un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 ar Zemkopības ministrijas atbalstu pirmoreiz rīkoja Baltijas valstīs ražotā kvasa un iesala dzērienu konkursu. Kvasu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Ilgezeem ražotais Porter kvass, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Piebalgas alus ražotais Piebalgas oriģinālais kvass, savukārt bronzas medaļu un 3. vietu – UAB Vilniaus alus ražotais dabīgi raudzētais kvass Retro. Savukārt kvasa (iesala) dzērienu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Veselība, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Ilgezeem ražotais Iļģuciema oriģinālais iesala dzēriens, bronzas medaļu un 3. vietu – SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Porteris. Konkursa specbalvu un vienu tonnu iesala kvasa ražošanai saņēma a/s Cēsu alus ražotais Ulmaņlaiku kvass.

Izstādē Riga Food 2017 apbalvoti Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētāji divās kategorijās - Gada jaunais produkts un Skābais krējums ar tauku saturu 20 %.

Piena produktu konkursa mērķis ir popularizēt piena produktu nozīmi ikdienas uzturā un parādīt, cik daudz un dažādus veselīgus produktus Latvijas pārstrādes uzņēmumi un meistari spēj saražot, sniedzot aizvien jaunas garšas ikvienam patērētājam.

Kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāsta, ka konkursā piedalījās 26 jauniem produktiem, kuri radīti viena gada laikā. “Tik apjomīgs jauno produktu klāsts lika žūrijas komisijai nopietni pārdomāt, kādās grupās tos sadalīt, lai tie vērtēšanas procesā būtu salīdzināmi. Žūrija lēma sadalīt jauno produktu kategoriju trīs grupās - Piens un skābpiena dzērieni, biezpiena izstrādājumi un svaigie sieri un nogatavinātie un kausētie sieri. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šo jauno produktu atradīs vietu mūsu patērētāju kā ikdienas, tā svētku galdā,” pauda J. Šolks.

Latvijas skolēni regulāri plūc laurus dažādās starptautiskās olimpiādēs, kur viņus noskata pasaulē atzītas universitātes, liela daļa no viņiem vairs neatgriežas

Katru gadu Latvijas skolēni no prestižām sacensībām ārvalstīs atved vairāk nekā desmit augsta kaluma medaļas dažādos mācību priekšmetos. Pērn bijis viens no ražīgākajiem godalgu birumiem – 17 medaļas. Valsts Izglītības satura centra (VISC) dati liecina, ka 2018. gadā Latvijas skolēni guvuši jau 11 dažādas medaļas starptautiskās olimpiādēs – trīs sudraba un vienu bronzas godalgu ķīmijā, vienu sudraba un divas bronzas – bioloģijā, trīs sudraba un četras bronzas – fizikā. Tāpat iegūtas trīs sudraba un trīs bronzas medaļas Eiropas Savienības dabaszinātņu olimpiādē, trīs bronzas medaļas Eiropas jauniešu informātikas olimpiādē, trīs bronzas medaļas Baltijas informātikas olimpiādē un viena bronzas medaļa Eiropas meiteņu matemātikas olimpiādē.

Ar svinīgo apbalvošanu Irānas galvaspilsētā Teherānā noslēgusies 29. Vispasaules informātikas olimpiāde. Piedaloties 308 programmētājiem no 83 valstīm, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolvents Ingus Jānis Pretkalniņš izcīnīja vienu no bronzas medaļām.

Ingum šī bija jau otrā bronzas godalga lielākajā pasaules jauno programmētāju forumā. Skolēnam šis gads bijis panākumiem bagāts – pavasarī izcīnīta zelta medaļa Baltijas informātikas olimpiādē, bet jūlija vidū Brazīlijā notikušajā Starptautiskajā matemātikas olimpiādē iegūta bronzas medaļa. Latvijas komandu vadīja Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta pētnieks Mārtiņš Opmanis un Tehniskās jaunrades nama Annas 2 skolotājs Raivis Ieviņš.

Vēl Latvijas komandu pārstāvēja Aleksandrs Zajakins (Rīgas 89. vidusskola), Raitis Rūsiņš Kriķis (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) un Roberts Leonārs Svarinskis (Jūrmalas Valsts ģimnāzija), kuriem šogad līdz medaļām nesanāca aizsniegties.

Ar svinīgo apbalvošanu Tsukubā, Japānā, noslēgusies 30. Pasaules Informātikas olimpiāde. Piedaloties 335 dalībniekiem no 87 valstīm, visi Latvijas dalībnieki izcīnīja medaļas, informē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

Bronzas medaļas ieguva Roberts Leonārs Svarinskis, Renāts Jurševskis, Eduards Gaņkins un Iļja Čaikovskis. Šāds rezultāts, kad visi Latvijas dalībnieki izcīna medaļas, ir sasniegts pēc astoņu gadu pārtraukuma. Roberts Leonārs, Eduards un Iļja ar šiem panākumiem papildināja pavasarī Baltijas informātikas olimpiādē Stokholmā (Zviedrijā) izcīnītās bronzas medaļas.

Absolūtajā vērtējumā uzvaru izcīnīja Bendžamins Kui (Benjamin Qi) no ASV, kuram sekoja Maolongs Jangs (Maolong Yang) un Zentings Zu (ZhentingZhu) no Ķīnas. Kopumā tika piešķirtas 29 zelta, 55 sudraba un 83 bronzas medaļas. Igaunijas un Lietuvas komandas izcīnīja trīs medaļas katra.

«Liels gandarījums, ka pēc tik ilga pārtraukuma medaļas ir izcīnījuši visi Latvijas komandas dalībnieki. Vēlos izteikt pateicību visiem skolotājiem, kas sagatavoja savus audzēkņus sacensībām gan Latvijas, gan starptautiskajā mērogā. Tieši šo cilvēku milzīgais entuziasms un ieguldītais darbs ļauj priecāties par mūsu skolēnu panākumiem,» uzsver LIKTA prezidente Signe Bāliņa.

Latvijas komanda 50. Starptautisko fizikas olimpiādi ir noslēgusi ar līdz šim augstāko rezultātu. Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni ir izcīnījuši sudraba un trīs bronzas medaļas, kā arī saņēmuši atzinības rakstu.

Ar izciliem panākumiem Latvijai 14. jūlijā noslēdzās 50. Starptautiskā fizikas olimpiāde Telavivā, Izraēlā – mūsu komanda izcīnīja vienu sudraba, trīs bronzas medaļas un saņēma atzinības rakstu. Olimpiādē kopumā piedalījās pieci Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni. Sudraba medaļu saņēma Jānis Hūns, bronzas – Rolands Lopatko, Ingvars Vitenburgs un Vilhelms Cinis, savukārt atzinība – Ričardam Knipšem. I. Vitenburgs starptautiskajā olimpiādē piedalās trešo reizi, V. Cinis – otro, un visos gadījumos viņu zināšanas ir augsti novērtētas.

Latvijas skolēni starptautiskajā fizikas olimpiādē piedalās jau kopš 1996. gada, un šai laikā tajā ir piedalījušies 117 mūsu valsts jaunieši. Skolēni Starptautiskajā fizikas olimpiādē kopumā ir izcīnījuši 1 zelta, 4 sudraba, 29 bronzas medaļas un 32 atzinības rakstus.

Ar svinīgo apbalvošanu Krievijas pilsētā Kazaņā noslēgusies 28. Vispasaules informātikas olimpiāde. Piedaloties 308 programmētājiem no 80 valstīm, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolvents Aleksejs Popovs izcīnīja zelta medaļu. Augstvērtīgu sniegumu demonstrēja arī cits Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēns Ingus Jānis Pretkalniņš, kurš izcīnīja bronzas godalgu.

Šogad olimpiādes dalībniekiem bija jāizpilda seši sarežģīti uzdevumi. A. Popovs olimpiādē piedalījās jau sesto gadu un ar izcīnīto zelta godalgu nodrošināja sev pilnu medaļu komplektu: zelts šogad, bet sudrabs un trīs bronzas godalgas iepriekšējās sacensībās.

Līdz ar to viņš ir kļuvis par medaļām bagātāko Latvijas dalībnieku Vispasaules informātikas olimpiādēs. Ingum Jānim Pretkalniņam, piedaloties olimpiādē trešo gadu, izcīnītā bronzas godalga bija pirmā medaļa.

Vispasaules informātikas olimpiādes notiek kopš 1989. gada. Pirmā olimpiāde notika Bulgārijas pilsētā Pravecā, kurā piedalījās 46 dalībnieki no 13 valstīm. Latvija Vispasaules informātikas olimpiādē debitēja 1992. gadā, un 23 gadu laikā mūsu komanda kopumā izcīnījusi 70 godalgas (7 zelta, 23 sudraba un 40 bronzas medaļas). Absolūtā līdere šajā kategorijā ir Ķīna – 111 medaļas, tostarp 75 zelta.

30.augustā saņemta informācija, ka Indijas sportists Vinods Kumars (Vinod Kumar), kurš 29. augusta, sacensībās sasniedza trešo labāko rezultātu, aizmetot disku 19,91 metrus tālu, ir startējis nepareizā medicīniskajā klasē, un viņa rezultāts ir anulēts. Līdz ar to trešo labāko rezultātu pasaulē diska mešanā F-52 veselības klasē ir sasniedzis mūsu četrkārtējais paralimpisko spēļu čempions Aigars Apinis, informē Latvijas Paralimpiskās komitejas pārstāve Ieva Prauliņa.

Kā vēstīts, Tokijas paralimpiskajās spēlēs ļoti spēcīgā konkurencē paravieglatlēts Aigars Apinis disku aizmeta 19,54 metrus tālu.

Būdams viens no pasaules top sportistiem, Aigars Apinis sacensībās sagādāja nopietnu konkurenci un satraukumu citu valstu atlētiem. Pats sportists atzīst, ka konkurence viņa disciplīnā paaugstinās ar katru gadu, un aizvien vairāk ir tādu sportistu, kuri met vairāk par 19 metru atzīmi.

Aigars ir četrkārtējs paralimpisko spēļu čempions un godalgotākais sportists Latvijā. Viņa paralimpiskais rekords diska mešanā ir 21 metrs, ko viņš sasniedza 2012. gada Londonas paralimpiskajās spēlēs.

2016. gada paralimpiskajās spēlēs Riodežaneiro Aigars Apinis izcīnīja zelta medaļu diska mešanā, 2012. gada paralimpiskajās spēlēs Londonā – zelta medaļu lodes grūšanā un sudraba medaļu diska mešanā. 2008. gadā Pekinā viņš izcīnīja zelta medaļu diska mešanā un sudraba medaļu lodes grūšanā. Savukārt 2004. gadā paralimpiskajās spēlēs Atēnās viņš izcīnīja zelta medaļu diska mešanā, bet 2000. gadā Sidnejas paralimpiskajās spēlēs – bonzas medaļu lodes grūšanā un bronzas medaļu diska mešanā.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) trešdien atņēma Krievijas skeletonistam Aleksandram Tretjakovam 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs izcīnīto zelta medaļu, līdz ar to par olimpisko čempionu kļuvis Latvijas skeletona līderis Martins Dukurs, kurš Sočos palika otrais, bet viņa brālim Tomasam Dukuram pienākas bronzas godalga.

Tretjakovs, tāpat kā virkne citu Krievijas sportistu, tika turēti aizdomās par dopinga provju viltošanu Soču Olimpiādes laikā. Šīs lietas izskatīja speciāla SOK komisija Denisa Osvalda vadībā, pēc kuras rekomendācijām, SOK arī pieņēmusi lēmumu atņemt Tretjakovam medaļu.

Tāpat krievu skeletonistam uz mūžu aizliegts piedalīties olimpiskajās spēlēs, tāpēc viņš februārī nevarēs startēt 2018.gada Phjončhanas Olimpiādē.

Līdzīgas sankcijas skārušas arī Krievijas skeletonisti Jeļenu Ņikitinu, kura Sočos tika pie bronzas dāmu sacensībās.

Līdz ar to Martins Dukurs kļuvis par pirmo Latvijas sportistu kopš neatkarības atgūšanas, kurš ziemas olimpiskajās spēlēs izcīnījis čempiona titulu, bet Tomass Dukurs, kurš Sočos palika uzreiz aiz goda pjedestāla, nu pelnījis bronzas medaļu.

Uzņēmējs Jevgenijs Gombergs, būdams Latvijas kultūras un vēstures erudīts, palīdz Rīgai atgūt pagātnes tēlniecības skaistumu, un arī tas mūs pietuvina Eiropai, kur metropoles rotā vēsturiski pieminekļi.

Pazīstamais miljonārs naudu iegulda ne tikai senu namu un skulptūru atjaunošanā, bet arī tranzītā un ražošanā – nesen Ventspils brīvostā palaista viena no lielākajām biodegvielas rūpnīcām Baltijā ar ražošanas jaudu 100 000 tonnas gadā.

Jau sen esat iekļauts miljonāru saraksta nodaļā Nekustamais īpašums, un te pēkšņi – biodīzeļdegvielas ražošanas rūpnīca! Ar ko jūs vispār nodarbojaties?

Ceturtajā Starptautiskajā ekonomikas olimpiādē komandu kopvērtējumā Latvijas komanda ieguvusi godpilno ceturto vietu un piecas sudraba medaļas. Pirmo vietu ieguvusi Brazīlijas komanda, otro vietu Kanādas, bet trešo - ASV komanda.

Savukārt individuālā vērtējumā labāko sniegumu olimpiādē uzrādījis Kanādas skolēns Endijs Vejs (Andy Wei).

Šogad Starptautiskā ekonomikas olimpiādē notika no 26.jūlija līdz 1.augustam un to tiešsaistē rīkoja Latvija. Tajā piedalījās 44 nacionālās komandas no visas pasaules.

Kopumā 15 skolēni olimpiādē ir saņēmuši zelta medaļas, 38 skolēni sudraba medaļas, bet 54 skolēni bronzas medaļas.

Finanšu pratības spēlē labākos rezultātus uzrādījuši Vitors Aleksandrs Teodosio de Carvalo Aires de Camargo (Vítor Alexandre Theodosio de Carvalho Ayres de Camargo) no Brazīlijas, Džordi Muradjans (Jordi Muradyan) no Armēnijas, Rendžie Lū (Renjie Lu) no Austrālijas, Hasans Berks Zengins (Hasan Berk Zengin) no Turcijas un Emīls Šmits no Latvijas.

Liepājā tikko aizvadītais festivāls Summer Sound pulcējis vismaz 25 tūkstošus apmeklētāju, taču kopumā iebraucēju skaits pilsētā bijis vairākas reizes lielāks, jo paralēli noritēja Latvijas III Olimpiāde.

Gan Olimpiādes atklāšanas ceremoniju, gan festivālu apmeklēja arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis un citas oficiālas personas.

Aktīva rosība kafejnīcās un ielu tirdzniecība nenorima vēl pēc pusnakts, novēroja db.lv. Brīvu naktsmītņu pilsētā nebija, liepājnieki viesiem iznomāja pat telts vietas privātmāju dārzos. Taču laika apstākļi bija īpaši labvēlīgi, tāpēc īslaicīgs lietus naktī vien aizstāja dušu, db.lv klāstīja festivāla apmeklētāji, kuri teicās nakšņojam zem klajas debess.

Lai gan festivāla rezultāti vēl nav apkopoti, paredzams, ka tirdzniecības un pakalpojumu jomā pilsētā būs ievērojams apgrozījums. Pirts pakalpojumus bija iespējams izmantot arī festivāla teritorijā, kur tos piedāvāja kādreiz Karostas kultūras centrā K@2 radītā Ponijpirts.

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Tunisija kā ceļojumu galamērķis pēc teju aprimušajiem nemieriem vēl nepievilina tūristus, un nozares pārstāvji ir satraukti par saspīlējumu Ziemeļāfrikas reģionā tā politiskās nestabilitātes dēļ. Savukārt Turciju šajā situācijā var saukt par ieguvēju, jo uz šo valsti dosies vēl vairāk atpūtnieku no Latvijas. Šobrīd Turcijas trumpis ir tas, ka tā ir iekšpolitiski stabila valsts, bet piedāvāto tūrisma iespēju ziņā – līdzvērtīga. Nemieri Tunisijā, kā prognozē tūroperators Go Adventure, par 30% palielinās iegādāto ceļojumu skaitu uz Turciju, kas jau vairākus gadus ir iecienītākais vasarā silto zemju galamērķis tūristiem no Latvijas.

Pieaugs pieprasījums pēc Turcijas

Ikreiz, kad kādu valsti pāršalc skaļu notikumu vētra, piemēram, politiski protesti, terorisms, iekšēji nemieri vai bīstamas dabas stihijas, tūristi izvēlas doties citur. Spilgts piemērs no pagātnes – Bali. Eksotiska un tūristus ļoti saistoša vieta, taču tās tūrisma nozare, kas pirms tam bija spēcīga, pēc teroristu uzbrukumiem gandrīz apstājās. Notikumi Tunisijā gan nav saistīti ar terorisma aktiem, bet ar iedzīvotāju tiekšanos pēc demokrātijas - tas ir protests pret pastāvošo politisko iekārtu, bezdarbu, informācijas brīvības trūkumu, par ko ļoti daudzi cilvēki pasaulē jūt līdzi Tunisijas iedzīvotājiem. Tomēr negatīvo un brīdinošo informāciju cilvēki neaizmirsīs, tāpēc uz kādu laiku silto zemju un pludmales baudītājiem no Latvijas varētu pieaugt pieprasījums pēc citiem tūrisma galamērķiem, jo īpaši – Turciju, kas atpūtas un piedāvāto iespēju ziņā pārspēj Tunisijas kūrortus, turklāt atrodas tuvāk.

Pateicoties Soču olimpiskajās spēlēs izcīnītām četrām godalgām, Latvija visu valstu vērtējumā ieņem otro vietu, ja attiecina iegūto medaļu skaitu pret 100 miljardiem dolāru valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).

Kā zināms, Latvija nupat aizvadītajā Olimpiādē ieguva divas sudraba un divas bronzas godalgas, kopējā medaļu vērtējumā ierindojoties 23.vietā. Tikmēr triumfēja Krievija, kas Sočos izcīnīja 33 medaļas, no tām 13 zelta.

Tomēr, attiecinot Olimpiādē iegūto cēlmetālu skaitu pret 100 miljardu dolāru lielu IKP, Latvija medaļu vērtējumā atrodas augstajā otrajā vietā aiz Slovēnijas, kura olimpiskajās spēlēs izcīnīja pa divām zelta un sudraba, kā arī četras bronzas godalgas. Tikmēr Krievija atrodas vien 12.vietā, kamēr vēl zemāk ir tādas lielvalstis kā Vācija, Francija un ASV.

Savukārt, ja iegūto medaļu skaitu attiecina pret vienu miljonu iedzīvotāju, Latvija ar 1,84 medaļām atrodas ceturtajā vietā aiz Norvēģijas, Slovēnijas un Austrijas, bet priekšā tādām valstīm kā Zviedrija, Nīderlande, Šveice, Somija un Krievija.

Latvijas kamaniņbraucēji Elīza Tīruma un Kristers Aparjods, kā arī divnieku ekipāža Mārtiņš Bots/Roberts Plūme Pekinas olimpisko spēļu komandu stafetē izcīnīja bronzas medaļas, bet trešo reizi pēc kārtas olimpiskā čempiona titulu ieguva Vācija.

Vācija, kuras sastāvā bija Natālija Geizenbergere, Johanness Ludvigs, kā arī divnieku ekipāža Tobiass Vendls un Tobiass Arlts, finišēja pēc trīs minūtēm un 3,406 sekundēm, kas ir jauns trases rekords.

Sudraba medaļu izcīnīja Austrija, kuras komandā startēja Madeleine Egle, Volfgangs Kindls un Tomass Šteijs/Lorencs Kollers. No līderes Austrija atpalika 0,08 sekundes. Latvijas komanda sekoja ROC un Kanādas komandām, trešo reizi sacensībās sasniedzot jaunu rekordu, kuru gan pēc tam vēl laboja Austrija un Vācija. No līderes Latvijas komanda atpalika 0,948 sekundes.

Tīruma pieļāva nelielu kļūdu un atpalika no tobrīdējās līderes ROC, bet Aparjods ar labu reakcijas laiku un veiksmīgu braucienu samazināja starpību un Bots/Plūme pārspēja ROC rezultātu.

Sporta arbitrāžas tiesa (CAS) ceturtdien paziņoja par diskvalifikāciju atcelšanu 28 Krievijas sportistiem, tostarp skeletonistam Aleksandram Tretjakovam, kuriem iepriekš Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) bija piespriedusi mūža diskvalifikāciju no dalības olimpiskajās spēlēs, atjaunojot arī šo atlētu izcīnītos rezultātus 2014.gada Soču Olimpiādē.

CAS lēmums nozīmē, ka Latvijas skeletonistam Martinam Dukuram tomēr netiks piešķirta Soču olimpisko spēļu zelta medaļa, kuru saglabās Tretjakovs. Martins Dukurs Sočos palika otrais, kamēr viņa brālis Tomass ieņēma ceturto vietu, tagad netiekot pie bronzas.

Vēl 11 Krievijas sportistu apelācijas apmierinātas daļēji, kuru vidū ir arī bobslejisti Aleksandrs Zubkovs un Aleksandrs Kasjanovs. CAS norāda, ka šajos gadījumos SOK lēmumi paliek spēkā, līdz ar to viņiem Sočos izcīnītie rezultāti tiek anulēti, kas ļauj pie olimpiskā zelta tikt Latvijas bobsleja pilota Oskara Melbārža četriniekam, bet divniekos viņam ar Daumantu Dreiškenu izcīnīt bronzu.

Diskvalifikācijas atceltas arī Krievijas kamaniņu braucējiem Albertam Demčenko un Tatjanai Ivanovai, kas nozīmē, ka pie 2014.gada olimpisko spēļu sudraba godalgām komandu stafetē tomēr netiks Elīza Tīruma (tagad Cauce), Mārtiņš Rubenis un brāļu divnieks Andris un Juris Šici, kuri Sočos ieguva bronzu.

Ja amerikāņu peldētājs Maikls Felpss izkausētu savas Pekinas olimpiādē iegūtās astoņas zelta medaļas un zeltu pārdotu, viņa ieguvums būtu tik vien kā 1 225 ASV dolāru.

Ņemot vērā, ka zelta cena ir apmēram 806 ASV dolāri par unci (pirmdienas dati), olimpiskās medaļas ieguvējs par šo metālu diez vai varētu prasīt vairāk - tomēr pašas medaļas vērtība būtu ievērojami lielāka, raksta The MarketWatch.

Tikai 6g zelta

Pat 83 tūkst. USD

2004. gadā Polijas peldētāja Otīlija Jendžeičaka savu Atēnu Olimpiskajās spēlēs iegūto zelta medaļu izsolīja par teju 83 tūkstošiem USD un iegūto naudu ziedoja labdarības iestādei. Ja ticam ABC Australia ziņotajam, tad šonedēļ kāda 1960. gada Romas Olimpiskajās spēlēs iegūta sudraba medaļa (par kuras īpašnieku zināms vien tas, ka sportists bijis peldētājs) tikusi pārdota par 11 tūkstošiem ASV dolāru. Savukārt interneta izsoļu portālā eBay ir pieejama sudraba medaļa no 2000. gada olimpiskajām spēlēm Sidnejā, un tā sākumcena ir 8 000 USD. Tomēr visienesīgākās olimpiskās medaļas ir popularitāties izteiksmē. Sporta analītiķi lēš, ka, piemēram, 23 gadus vecais M. Felpss pēc vēl astoņu zelta medaļu iegūšanas šogad, slēdzot līgumus ar sponsoriem un sakot uzrunas, varētu nopelnīt ap 100 miljonu USD, vēsta ABC News. Tātad viņa ieguvums ir aptuveni 7 milj. USD par vienu medaļu (peldētāja kontā ir vēl sešas Atēnu olimpiādē iegūtās augstās godalgas).

«Lai gan Tunisija ir populārs Latvijas tūristu galamērķis vasarā, jau šobrīd ir skaidrs, ka plašie nemieri būtiski samazinās mūsu iedzīvotāju vēlmi doties uz šo Ziemeļāfrikas valsti. Prognozējam, ka tā vietā pieaugs mūsu iedzīvotāju pieprasījums pēc Turcijas kā tūrisma galamērķa, kas atpūtas un piedāvāto iespēju ziņā pārspēj Tunisijas kūrortus,» paredz tūroperatora Go Adventure Baltijā direktore Oksana Golovina.

Lai gan gaisa satiksme Tunisijā darbojas kā iepriekš un nav ziņu par cietušiem tūristiem vai to, ka nemieri būtu sasnieguši pludmales kūrortus, tūrisma kompānijas Eiropā, aicina tūristus, kam nav īpaša nepieciešamība uzturēties Tunisijā, nedoties uz šo valsti līdz situācija normalizēsies. «Jau šobrīd var novērot, ka tie tūristi, kuri plāno vasaras atvaļinājumu pavadīt Tunisijā, nomaina sava ceļojuma galamērķi ar Turciju. Tas arī ir loģisks solis, ņemot vērā, ka Turcija ir iekšpolitiski stabila valsts, bet piedāvāto tūrisma iespēju ziņā – līdzvērtīga.» Kā atzīst O. Golovina, pastāv risks, ka līdzīga situācija, kāda šobrīd ir Tunisijā, var uzliesmot arī citās arābu valstīs, tādēļ tūrisma nozares attīstība šajā reģionā šobrīd tiešā veidā ir atkarīga no politiskās stabilitātes.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) piektdien atņēma Krievijas bobslejistam Aleksandram Zubkovam 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs izcīnītās zelta medaļas divniekos un četriniekos, līdz ar to, visticamāk, par olimpiskajiem čempioniem kļūs latviešu pilota Oskara Melbārža četrinieks ar stūmējiem Arvi Vilkasti, Daumantu Dreiškenu un Jāni Strengu.

Lēmums par medaļu pārdalījumu oficiāli jāpieņem Starptautiskajai Bobsleja un skeletona federācijai (IBSF).

Zubkovs, tāpat kā virkne citu Krievijas sportistu, tika turēti aizdomās par dopinga provju viltošanu Soču Olimpiādes laikā. Šīs lietas izskatīja speciāla SOK komisija Denisa Osvalda vadībā, pēc kuras rekomendācijām, SOK arī pieņēmusi lēmumu atņemt Zubkovam zelta medaļas kā divnieku, tā četrinieku sacensībās.

Kā vēstīts, šonedēļ SOK atņēma Krievijas skeletonistam Aleksandram Tretjakovam 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs izcīnīto zelta medaļu, līdz ar to par olimpisko čempionu, visticamāk, kļūs Latvijas skeletona līderis Martins Dukurs, kurš Sočos palika otrais, bet viņa brālim Tomasam Dukuram pienāksies bronzas godalga.

Ņemot vērā ārkārtas stāvokli un nestabilo drošības situāciju Turcijā, LOK Izpildkomiteja nolēmusi atsaukt Latvijas Jaunatnes Olimpiskās komandas dalību Eiropas Jaunatnes ziemas Olimpiādē, informē LOK.

Ņemot vērā ārkārtas stāvokli un nestabilo drošības situāciju Turcijā, Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Izpildkomiteja neklātienes balsojumā šodien, 27.janvārī nolēmusi atsaukt Latvijas Jaunatnes Olimpiskās komandas dalību Eiropas Jaunatnes ziemas Olimpiādē, kas no 11.-18.februārim norisināsies Turcijas pilsētā Erzurumā.

Eiropas Olimpisko komiteju Izpildkomiteja vakar, 26.janvārī savā sēdē lēma neatcelt plānoto jaunatnes pasākumu Erzurumā, neraugoties ne uz kādiem apstākļiem saistībā ar drošības situāciju Turcijā un vairāk kā 15 Eiropas valstu paziņojumiem par nepiedalīšanos vai daļēju piedalīšanos.

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija izplatītajā paziņojumā ir norādījusi, ka dotajā brīdī ir nopietni jāizvērtē nepieciešamība ceļot uz Turciju. Pēc valsts apvērsuma mēģinājuma pagājušā gada jūlijā valstī joprojām ir izsludināts ārkārtas stāvoklis. Tāpat Turcijā joprojām saglabājas augsta teroristu uzbrukuma iespējamība un Ārlietu ministrija aicina izvairīties no cilvēku pulcēšanās vietām un būt īpaši uzmanīgiem un vērīgiem, uzturoties tūristu iecienītās sabiedriskās vietās.

Ārzemju mākslas muzejā 13.jūnijā pl.13.00 tiks atklāta 13.Latvijas mākslas triennāles izstāde.

Izstāde būs apskatāma muzeja Velvju zālē – turpat, kur pirms 36 gadiem 1973.gada jūnijā ar pirmo medaļu izstādi aizsākās medaļu triennāļu tradīcija. Pirmās izstādes tapšanā liela loma bija tēlniecei Valentīnai Zeilei.

Latvijas medaļu mākslas triennālē piedalās 31 autors ar 122 jauniem darbiem, un izmantoto materiālu klāsts ir bagāts – ne tikai metāls (bronza, misiņš, varš, sudrabs, alumīnijs, dzelzs), bet arī terakota, porcelāns, stikls, marmors, citi akmeņi. Ir arī kombinēti dažādi materiāli.

Divpadsmit izstādes dalībnieki ir FIDEM – Starptautiskās medaļu mākslas federācijas – biedri (FIDEM dibināta Parīzē 1937.gadā). Divi no tiem ir ārzemēs dzīvojoši mākslinieki– Uga Drava un Valentīna Zeile, pārējie – tepat Latvijā: A.Bērziņš, Ģ.Burvis, R.Diners, L.Franckeviča, M.Mickēviča, I.Nātriņa, B.Strautiņš, J.Strupulis, A.Urtāne un G.Zemīte.

Svētdienas vakarā svinīgi tika noslēgtas 22.Ziemas olimpiskās spēles.

Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs savā noslēguma ceremonijas uzrunā izteica pateicību Soču olimpisko spēļu rīkotājiem, kā arī līdzjutējiem un sportistiem.

«Jūs, sportisti, esat mūs iedvesmojuši pēdējās 17 dienas. Esat izcēlušies sacensībās un dalījušies emocijās ar visu pasauli. Jūs sūtījāt vēstījumu no Sočiem visai pasaulei - tolerances un cieņas vēstījumu,» pauda T. Bahs. «Šovakar varam teikt - Krievija ir sasniegusi, ko tā iepriekš bija solījusi. Kas citās pasaules daļās prasījis desmitgades, šeit tam vajadzējis septiņus gadus. Vēlos pateikties arī Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam par viņa personisko ieguldījumu.»

Padziļinātās sadarbības programmā ietvertie 3976 uzņēmumi pērn nodokļos samaksājuši 4,297 miljardus eiro, visvairāk – pievienotās vērtības nodoklī.

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija. Jāatgādina, ka Padziļinātās sadarbības programma darbojas kopš 2012. gada, taču, pēc VID informācijas, tajā bija iekļauti tikai 79 dalībnieki. Veicot šīs programmas reformu, kopš šī gada 1. janvāra padziļinātās programmas dalībnieki atkarībā no to rādītājiem tiek sadalīti trijos līmeņos – zelta, sudraba un bronzas. Proti, padziļinātās sadarbības programmas zelta līmeņa dalībnieki valsts budžetā iemaksāja 1,397 miljardus eiro, sudraba līmeņa dalībnieki – 1,561 miljardus eiro un bronzas līmeņa dalībnieki – 1,339 miljardus eiro. Jāņem vērā, ka visvairāk dalībnieku ir bronzas līmenī (3522 dalībnieki), sudraba līmenī – 325, bet zelta – 129 uzņēmumi. Tieši sudraba līmenī esošie uzņēmumi ir veikuši vislielākās iemaksas valsts budžetā. Pēc VID datiem, 2018. gadā iekasēti tikuši 9,407 miljardi eiro, kas ir par 9,1% vairāk nekā 2017. gadā, kad iekasēja 8,619 miljardus eiro.

Latvijas kamaniņu sporta stafetes komanda ceturtdien izcīnīja trešo vietu Soču olimpiskajās spēlēs, atnesot valstij otro godalgu šajā Olimpiādē.

Latviju šajās sacensībās pārstāvēja Elīza Tīruma, Mārtiņš Rubenis, kā arī brāļi Andris un Juris Šici, kuri pirms tam trešdien paši tika pie olimpiskās bronzas.

Latvieši trasē devās kā sestie, finišā uzrādot uz to brīdi labāko laiku - divas minūtes un 47,295 sekundes.

Uzreiz pēc Latvijas starta pirmo vietu pārņēma Krievijas komanda, bet pēc tam startējušie amerikāņi piekāpās latviešiem par 0,260 sekundēm. Neilgi pēc tam Latvijas komandas rezultātu nepārspēja arī Itālijas kamaniņu braucēji, zaudējot 0,125 sekundes.

Pēcāk par jaunajiem līderiem kļuva Vācijas izlases sportisti - Natālija Geisenbergere, Fēlikss Lohs un Tobiass Vendls/Tobiass Ārlts -, uzstādot jaunu trases rekordu un atbīdot Latviju uz trešo vietu, savukārt kā priekšpēdējie startējušie kanādieši zaudēja Latvijas komandai tieši 0,1 sekundi.