Mēnesi pēc tam, kad stājusies spēkā ES viesabonēšanas regula, lai samazinātu mobilo sakaru tīklu izmantošanas maksu turpat par 70 %, Komisija šodien atklāja tīmekļa vietni, lai salīdzinoši novērtētu, kā mobilo sakaru operatori visās 27 dalībvalstīs piemērojuši jaunos ES noteikumus.

Komisija konstatēja, ka pārliecinošs mobilo sakaru operatoru vairākums ievēro ES regulas prasības, piedāvājot klientiem jauno "eirotarifu" (tarifs, kas nepārsniedz 0,49 euro minūtē par ārzemēs veiktajiem zvaniem, un 0,24 euro - par ienākošajiem zvaniem, bez PVN). Komisija atzīmē, ka daudzi operatori piedāvāja eirotarifu jau jūlija sākumā, tomēr citi operatori nogaidīja līdz pēdējam izpildes termiņam - 30. jūlijam. Daži operatori piedāvā arī cenu, kas zemāka par ES noteikto cenu, vai jaunus viesabonēšanas komplektus. Ir pamats uzskatīt, ka operatori vienmērīgi uzsākuši regulas īstenošanu, tomēr daži nepārskatāmi piedāvājumi apdraud patērētāju iespējas pilnībā izmantot ES jauno noteikumu priekšrocības.

Mēnesi pēc tam, kad stājusies spēkā Eiropas Savienības viesabonēšanas regula Eiropas Komisija (EK) aptaujājusi 95 mobilo sakaru operatorus par to, kad tie piedāvājuši un ieviesuši eirotarifu, un kāda konkrēti bijusi tā likme. Dažu operatoru piedāvājumi apdraudot patērētāju iespējas pilnībā izmantot jaunos noteikumus, bet Latvijas mobilo sakaru operatori tiek īpaši izcelti, jo tie uz Komisijas anketu nav atbildējuši vispār.

Mēnesi pēc tam, kad stājusies spēkā Eiropas Savienības (ES) viesabonēšanas regula, lai samazinātu mobilo sakaru tīklu izmantošanas maksu turpat par 70%, Komisija šodien atklājusi tīmekļa vietni, lai salīdzinoši novērtētu, kā mobilo sakaru operatori visās 27 dalībvalstīs piemērojuši jaunos ES noteikumus.

Komisija konstatējusi, ka pārliecinošs mobilo sakaru operatoru vairākums ievēro ES regulas prasības, piedāvājot klientiem jauno "eirotarifu" (tarifs, kas nepārsniedz 0,49 euro minūtē par ārzemēs veiktajiem zvaniem, un 0,24 euro - par ienākošajiem zvaniem, bez PVN). Komisija atzīmē, ka daudzi operatori piedāvāja eirotarifu jau jūlija sākumā, tomēr citi operatori nogaidīja līdz pēdējam izpildes termiņam - 30. jūlijam. Daži operatori piedāvā arī cenu, kas zemāka par ES noteikto cenu, vai jaunus viesabonēšanas komplektus. Esot pamats uzskatīt, ka operatori vienmērīgi uzsākuši regulas īstenošanu, tomēr daži nepārskatāmi piedāvājumi apdraudot patērētāju iespējas pilnībā izmantot ES jauno noteikumu priekšrocības.

Starptautiskā audita un biznesa konsultāciju kompānija Deloitte publicējusi pētījuma telekomunikāciju prognozes 2008.gadam kopsavilkumu, Db.lv informēja Deloitte vecākais menedžeris Aleksandrs Parfinovičs. Galvenās prognozes ir šādas:

1. No kredītu krīzes līdz komunikāciju krīzei

Kādas ir izredzes telekomunikāciju sektoram 2008. gadā? Vai kredītu krīze izraisīs komunikāciju krīzi? Tās ietekme dažādās valstīs un dažādu veidu uzņēmumiem būs atšķirīga. Visiem telekomunikāciju uzņēmumiem rūpīgi jāpārskata sava izmaksu bāze – ekonomikas apsīkums varētu būt stimuls izmaksu pazemināšanai un darbinieku skaita samazināšanai. Apsīkums var arī pavērt iespējas konsolidācijai – daži jaunās pasaules telekomunikāciju titāni var pat nospriest, ka fiskālais diskomforts un svārstīgās vērtēšanas industrializētajā pasaulē ir stimuls sākt meklēt izdevīgus darījumus. Latvijā, papildus kredītu krīzei, augstajai inflācijai un ekonomikas atdzišanai, sagaidāms, ka cilvēki būs arvien taupīgāki savos ikmēneša izdevumos. Tas nozīmē, ka vidējais ieņēmums no viena patērētāja draud samazināties.

Arvien vairāk ierīču var pieslēgt mobilajam tīklam; tas palīdzēs audzēt arī operatoru ieņēmumus.

Šogad nozīmīgs notikums Latvijā telekomunikāciju jomā bija 800 MHz frekvenču joslas jeb digitālās dividendes izsole, kas domāta ceturtās paaudzes jeb 4G sakariem, kas sniedz iespēju piedāvāt bezvadu datu pārraidi līdz 100 Mbit/s, DB norādīja Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. Pēdējos gados tā ir nozīmīgākā frekvenču izsole, jo ļauj efektīvi attīstīt 4G tīklu ne tikai pilsētās, bet visā Latvijā, tostarp mazapdzīvotās lauku teritorijās, līdzīgu viedokli sniedza Latvijas Mobilā telefona (LMT) prezidents Juris Binde. DB jau rakstījis, ka oktobra beigās pēc divas dienas ilgušās izsoles 25 izsoles kārtās tika izsolītas radiofrekvenču spektra joslas 800 MHz lietošanas tiesības par 3,296 milj. Ls trim operatoriem – LMT, Tele2 un Bite Latvija.

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Lielākie ieguvēji no pēdējā laika skaļākajām cīņām ir juristi un reklāmisti.

LMT prezidents Juris Binde (pa kreisi) un Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs

Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Tele2

Strīdus būtība

Kurš iegūs, kurš zaudēs

Konkurences padomes vadītāja Ieva Jaunzeme atgādina LMT prezidenta teikto, ka cenu kari nekad nevienam par labu nav nākuši. Tomēr kopumā eksperti ir vienisprātis, ka operatori no šādiem reklāmas rullīšiem neko neiegūst, jo aizmirsta sen zināma patiesība. Proti, lai reklāmai būtu vislabākie rezultāti, tā jāveido saprotami, lai uzrunātu konkrēto auditoriju. Šajās reklāmās operatori vairāk sazinās savā starpā, nevis precīzi «šauj» uz potenciālajiem klientiem. Skatītājiem identiski izmantotā zaļā un dzeltenā cilvēciņa dēļ ir grūti saprast, kura operatora reklāma tā ir. Tādējādi, pēc ekspertu domām, vislielākie ieguvēji no cīņas ir reklāmisti, kas tās rada, un tie, kas tās pārraida vai izvieto. Tiesa, savā ziņā reklāmas savu panākušas, jo ir pamanītas, bet neatbildēts paliek jautājums: vai ieguldītie līdzekļi ir sevi attaisnojuši un panākts pieaugums klientu bāzē?

Ikviens spēcīgs un stratēģiski labi plānots tirdzniecības centrs Rīgā plāno agrāk vai vēlāk paplašināties, tai skaitā arī Domina Shopping, intervijā biznesa portālam Db.lv stāsta tā valdes loceklis Allans Remmelkors (Allan Remmelkoor). Viņš atzīst, ka arvien pieaug ārvalstu zīmolu interese par Latvijas tirgu, - vairāki slaveni zīmoli, kā, piemēram, Peek & Kloppenburg, C&A un nākotnē arī H&M varētu atvērt veikalus Latvijā.

Autore: Lelde Petrāne, Db.lv žurnāliste.

Kāds tirdzniecības centram Domina Shopping bija pagājušais gads?

Raugoties kopumā, pagājušais gads mums bija ļoti veiksmīgs. Tas noteikti bija labākais gads, kāds ir bijis mūsu vēsturē. Turklāt tas bija arī interesants gads, jo mēs atvērām vairākus jaunus veikalus, starp kuriem bija arī vairāki ļoti atpazīstami zīmoli, piemēram, Marks & Spencer, New Yorker. Tie bija pirmie šo tirdzniecības ķēžu veikali Rīgā un arī visā Baltijas tirgū. Gads bija interesants, jo tirdzniecības centram bija jāiziet cauri arī nopietnām pārmaiņām - mēs nomainījām hipermārketa operatoru no Maxima uz Prisma. Domina Shopping vairāk nekā četrus mēnešus darbojās bez hipermārketa, kas noteikti bija kritisks moments, tomēr galu galā mēs varam teikt, ka šis periods bija pat veiksmīgs. Laikā, kad hipermārkets bija slēgts, cilvēki pievērsa lielāku uzmanību galeriju veikaliem, kā rezultātā šo veikalu apgrozījums pieauga.

Eiropas Savienības Telekomunikāciju regula paredz viesabonēšanas tarifu atcelšanu no 2017. gada 15. jūnija, kas nozīmē, ka patērētāji par mobilā telefona zvaniem un internetu varēs vienādi maksāt gan savā valstī, gan citur Eiropas Savienībā.

Jaunā kārtība, par kuras detaļām ES līmenī vēl jāpieņem lēmumi, var veicināt tarifu celšanos tur, kur tie patlaban ir zemāki, jo šo valstu operatori būs spiesti piemaksāt savu klientu vietā, norāda eksperti.

Iespējams, mobilo sakaru tarifu pieaugumu nākotnē šīs pārmaiņas ietekmētu mazāk, ja ar dalībvalstu pūlēm zemākā līmenī tiktu noturētas viesabonēšanas vairumtirdzniecības cenas, kas sāpīgāk ietekmē tās valstis, kurās patlaban mobilo sakaru pakalpojumi ir lētāki. Kā liecina Eiropas Padomes izplatītā informācija, regulas projektā ir noteiktas robežas maksām, ko operatori var viens otram prasīt par savu tīklu izmantošanu, lai sniegtu viesabonēšanas pakalpojumus. Šie cenu griesti attiecas uz balss zvaniem, SMS un datu izmantošanu. Tāpat jauno noteikumu mērķis ir saglabāt stimulus ieguldījumiem tīklos un nepieļaut konkurences izkropļojumus ne vietējā, ne apmeklētajā sakaru tīklā. Vispārējā pieeja paredz jaunu mehānismu vairumtirdzniecības līmenī, lai izņēmuma apstākļos nodrošinātu ilgtspēju. Ja operatori nespēj atgūt savas izmaksas, tie var savas valsts regulatoram lūgt atļauju piemērot papildmaksu virs noteiktajiem griestiem.

Modernie mobilie tālruņi izrādījušies pārāk sarežģīti 61 procentam britu un amerikāņu, kas piedalījušies kompānijas Mformation pētījumā.

Mformation pārstāvis Metjū Bankrofts BBC News norādījis, ka mobilo tālruņu lietotāji nevēlas vērsties pēc palīdzības pie operatoriem vai meklēt informāciju internetā. Tā vietā viņi mēģina pielietot jauno funkciju vienu vai divas reizes un neveiksmes gadījumā vairs nemēģina pie tās atgriezties. Tādējādi daudzi modernie mobilie tālruņi tiek izmantoti galvenokārt parastajiem zvaniem, kaut gan spēj strādāt ar e-pastu, pārsūtīt attēlus un nodrošināt piekļuvi internetam. Lietotāji uzstāda funkcijas telefoniem vairāk nekā stundu, kaut gan šim procesam nevajadzētu aizņemt vairāk par 15 minūtēm.

No šīs vasaras, lietojot ārzemēs mobilo telefonu, patērētāji Eiropas Savienībā maksāja līdz pat 60 % mazāk. Eiropas mobilo sakaru operatori atbilstīgi plānam veic pāreju uz eirotarifu. Šāds secinājums bija izdarīts 27 valstu sakaru reglamentējošo iestāžu (apvienojušās Eiropas Reglamentējošo iestāžu grupā - ERIG) pētījumā, ko veica sadarbībā ar Eiropas Komisiju.

Mobilo sakaru operatori vairumā gadījumu izpildījuši prasības no 30. jūlija ieviest, piedāvāt un darīt pieejamu eirotarifu (ne vairāk par 49 eirocentiem (bez PVN) par minūti par zvanu no ārzemēm un ne vairāk par 24 eirocentiem (bez PVN) par ārzemēs ienākošajiem zvaniem) visiem saviem viesabonēšanas klientiem. Līdz 30. augustam aptuveni 200 miljoni ES patērētāju jau bija pārgājuši uz eirotarifu. Daudzi sakaru operatori jau pirms likumā paredzētā termiņa eirotarifu bija ieviesuši un aktivizējuši jūlijā vai augustā. ERIG pētījums liecina, ka operatori vairumā gadījumā ir ceļā uz jaunajiem pārskatāmības noteikumiem, kas paredzēti ES viesabonēšanas regulā.

IT tirgus izmaiņu dēļ viens no biržas cerīgākajiem uzņēmumiem - SAF Tehnika tagad nonācis pabērna lomā. SAF Tehnikas akciju cena kopš gada sākuma biržā ir nokritusi no 12 Ls līdz 2.17 Ls vakar. Šāds akciju vērtības samazinājums radījis akcionāriem zaudējumus 29 milj. Ls, liecina Db aprēķini.

Investori izvairās

Cenas negatīvā dinamika un sarežģījumi uzņēmumā radījuši situāciju, ka investori biržā izvairās no akciju iegādes un arī stratēģiskie investori vadībai neizsaka piedāvājumus pārpirkt uzņēmumu. Šie notikumi miljonāra statusu atņēmuši arī SAF Tehnikas valdes priekšsēdētājam un akcionāram Normundam Bergam. Viņa īpašumā bija 9.74% SAF Tehnikas akciju, bet to vērtība no 3.5 milj. latu gada sākumā nokritusi līdz 627 tūkst. pašreiz. Db aprēķini liecina, ka N.Bergs zaudējis gandrīz 2.8 milj. latu. «SAF Tehnikas pamatproblēma ir pēdējā pusotra gada strukturālās izmaiņas tirgū. Mums būtiskākais tirgus sektors - mobilie operatori lielā ātrumā konsolidējas. Nav noslēpums, ka lielie mobilie operatori uzpērk mazos un veido globālus tīklus, mums tas nozīmē to, ka lielais operators strādā ar lielo ražotāju,» tā Rīgas Fondu biržas organizētajā konferencē CEO Meets investors atzinis SAF Tehnikas valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs. SAF Tehnika ir digitālās mikroviļņu datu pārraides aparatūras izstrādātājs, ražotājs un izplatītājs. Kā atzīst N.Bergs, šajā nozarē ir notikuši trīs lieli darījumi, kuros spēkus apvienoja tirgus līderi. «Sliktā ziņa ir tā, ka lielie konkurenti palika divreiz lielāki, un tirgus sentiments ir tāds, ka lieli grib strādāt ar lielajiem un lielie operatori arvien vairāk vēlas redzēt aparatūras piegādi kopā ar servisu.»

Mobilo telefonu sarunu izmaksas Latvijā vēl joprojām ir ļoti dārgas salīdzinājuma ar Vāciju vai Austriju. Latvijas tūrisma industrijai šīs papildus izmaksas rada nevienlīdzīgu konkurenci ar līdzīgiem uzņēmumiem ES valstīs. Taču telekomunikāciju izmaksas var samazināt uz interneta bāzes, proti, ar “Voice-over-IP” tehnoloģiju, kurs valoda tiek pārvērsta datu paketē un caur internetu nosūtīta. Izmaksas šādai tehnoloģijai ir gandrīz nulle. Sevišķi interesanti ir izmantot Wireless Local Area Network (WLAN). Nākošās paaudzes mobilie telefoni spēs nodibināt kontaktus arī internetā, ja tuvumā atradīsies lētāki jeb WLAN interneta sakari. Pirmie šādi mobilie telefoni ir jau pieejami ASV tirgū un rudens pusē tiks piedāvāti arī Eiropā. Piemēram, MPx (Motorola) ir pirmais šāda veida mobilais telefons, kas sarunas var raidīt ar WLAN sistēmas palīdzību. Arī Nokia gatavo šādu telefonu šī gada rudenī. Šīs komunikācijas panākumi ASV liecina, ka arī Eiropā šī sistēma varētu ātri vien iegūt augstu popularitāti. Ar šāda tipa telefoniem cilvēki var ļoti lēti komunicēties restorānos vai lidostās, kur ir brīvi pieejami WLAN sakari. Kombinācija – mobilie sakari un WLAN tuvākajos gados var strauji attīstīties. Pašlaik viena n lielākajām problēmām ir mobilā telefona pārslēgšanās (Roaming) no viena tīkla citā. Tas ir apmēram 2 sekunžu laiks. Tagad ASV speciālisti strādā pie tā, lai klients telefonējot nemanītu, kā viņa telefons no dārgā mobilo sakaru operatora pārslēdzas uz lēto interneta telefoniju. Nākošā problēma ir dārgie WLAN mobilie telefoni. Piemēram, Motorola par savu MPx vēlas saņemt 749 eiro, kur visdārgākā detaļa ir čips. Tas spēj strādāt ar dažādiem telefonu un interneta sakaru operatoriem. Trešā problēma ir finansēšanas un organizācijas jautājums šim biznesa modelim, jo mobilo telefonu operatori nevēlas nodarboties ar sava biznesa kanibālismu. Avots: Eiropa.lv

Šo rakstu mazāk nekā divas dienas pirms marta sākuma. Un marts nekustamā īpašuma nozarē nozīmē MIPIM – gadskārtējo nekustamā īpašuma saietu Kannās.

Līdzīgi, kā pagājušajos gados, atkal būs Rīgas stends. Citāds, kā pagājušajos gados būs tā dalībnieku sastāvs – lielākoties RD struktūru pārstāvji vien, ieskaitot vienu bijušo ministru (šoreiz citu) un pāris konsultantiem, kuru e-pasta adreses beidzas ar .ru. Taču šoreiz politiski aspekti nav tie, kas ir atturējuši uzņēmēju dalību stendā – ja iepriekš bija pieejamas MIPIM ieejas kartes ar pamatīgu (ap 60%) atlaidi, kas kombinācijā ar dažu stenda izdevumu apmaksu vienalga bija izdevīgi, tad šogad bija jāpērk pilnas cenas biļete un tad vēl jāatbalsta stenda izdevumu segšana. Ko neizdara politika, to izdara ekonomika – vienādi vai otrādi. Bija reāls piedāvājums, ka organizēt dalību, lai pietikšanās būtu izdevīga maksimāli lielam skaitam dalībnieku, taču birokrātijas cietoksnis bija neieņemams.

Par Latvijas telekomunikāciju tirgu intervijā laikrakstam Diena stāsta SIA Bite Latvija vadītājs Frederiks Renčaks.

Kā jūs raksturotu Latvijas telekomunikāciju tirgu, kādas ir tajā valdošās tendences un kāds tas ir, ja salīdzina ar citu Eiropas valstu telekomunikāciju tirgiem?

Latvijas telekomunikāciju tirgum manā skatījumā nedaudz pietrūkst inovāciju, tajā konkurence notiek tikai ar cenu un tehnoloģijām. Turklāt tas, kā telekomunikāciju operatori runā par tehnoloģijām, ne vienmēr ir ieguvums klientam. Daudzās runas par tīklu pārklājumiem un tehnoloģijām patiesībā ir klientus maldinošas. Telekomunikāciju lietotājiem ir jāprasa no operatoriem daudz vairāk par pašreizējo piedāvājumu, kuram reizēm pietrūkst satura. Savukārt operatoriem būtu jāpiedāvā daudz vairāk radošu pakalpojumu - ne tikai tehnoloģijas, bet arī risinājumus ar pievienoto vērtību, kas būtu pēc iespējas draudzīgāki un ērtāki klientam. Daudzi operatori lielās ar savu tīkla pārklājumu, bet īstenībā tas visiem ir gandrīz vienāds. Jā, pašlaik Bitei nav 4G tīkla, taču šobrīd tam nav plaša pielietojuma, jo 95% iedzīvotāju nav tā dēvētais 4G izmantošanas telefons. Mobilajiem operatoriem ir jādomā un jāpiedāvā kaut kas cits, kaut kas jauns ar pievienoto vērtību.

Lai arī Eiropas Komisijai ir cēli mērķi par vienotu telesakaru tirgu, Latvijā mērķu sasniegšanai izraudzītie risinājumi var radīt pretēju efektu – mobilo sakaru tarifu pieaugumu.

Eiropas Komisija (EK) ierosina dalībvalstīs spert nozīmīgu soli ceļā uz vienoto tirgu, kas sevī ietver viesabonēšanas atcelšanu, vienkāršotus noteikumus, papildu maksas atcelšanu starptautiskiem zvaniem, tomēr DB aptaujātie Latvijas mobilo sakaru operatori brīdina, ka EK izvēlētās metodes mērķu sasniegšanai var radīt pretēju efektu.

«Šobrīd dažu Eiropas politiķu vīzija izveidot vienotu Viseiropas telekomunikāciju tirgu ir EK reklāmas kampaņa un līdzinās Padomju savienības Sibīrijas upju pagriešanas projektam, kas var nodarīt lielāku kaitējumu nekā sniegt kādus ieguvumus.

Būtu naivi domāt, ka proponētā hipotētiskā uzņēmumu konsolidācija tarifu starpību izlīdzinātu tikai uz augstāko tarifu samazinājuma rēķina. Sagraut industriju jau nav grūti, bet vai prātīgi?» DB jautā Latvijas mobilā telefona (LMT) prezidents Juris Binde. Uzskatāms piemērs, pēc viņa domām, ir EK atzinums, ka t.s. cukura reforma ir bijusi neveiksmīga, taču reāla atbildība par kļūdainajiem lēmumiem nevienam komisāram nedraud.

SIA TV3 Latvia uzskata, ka kabeļtelevīziju klienti, iespējams, jau šobrīd maksā par TV3 skatīšanos.

Kompānija atgādina, ka par brīvu patlaban ir pieejamās ētera televīzijas, ieskaitot TV3, tomēr tās kabeļtelevīziju skatītājam ir pieejamas tikai apvienotas vienā grupā jeb paketē ar maksas kanāliem. Tādējādi TV3 saskata, ka šāda paketēšanas sistēma, iespējams, rada apstākļus par TV3 skatīšanos iekasēt slēptu maksu.

SIA TV3 Latvia uzskata, ka ir nepieciešams skaidri nodalīt skatītāja izvēlei ētera televīzijas - TV3, LNT, LTV1, LTV7, TV5 - no pārējiem maksas televīzijas kanāliem.

Tāpēc TV3 ierosina kabeļtelevīziju operatoriem veikt kanālu pārpaketēšanu, atsevišķi sagrupējot skatītāja izvēlei tos Latvijas kanālus, kuri iedzīvotājiem uztverami ēterā par brīvu – par kuriem pieļaujama vienīgi tādas maksas iekasēšana, kas nosedz operatoru izmaksas infrastruktūras uzturēšanai.

Latvijas kabeļtelevīzijas un ciparu televīzijas operatori - IZZI, Baltkom, Lattelecom un Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācija šodien ir nosūtījusi vēstuli Latvijas Reklāmas asociācijai, kurā informē par iespējamām pārmaiņām televīzijas tirgū.

IZZI sabiedrisko attiecību speciālists Artis Jurkevics Db pavēstīja, ka vēstulē Latvijas Reklāmas asociācijai tiek norādīts, ka kabeļtelevīzijas operatori būs spiesti pārtraukt TV3 retranslāciju pēc atbilstoša Nacionālās Radio un televīzijas padomes lēmuma saņemšanas.

Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, tieši Nacionālās Radio un televīzijas padomes kompetencē ir pieprasīt operatoram pārtraukt kāda kanāla retranslāciju, norādīja A.Jurkevics.

Vēstules autori uzsver, ka TV3 kanāla retranslācijas pārtraukšanas gadījumā kanāla auditorija samazināsies par aptuveni 50% vai 400 tūkstošiem mājsaimniecību, pie tam tā ir auditorijas maksātspējīgākā daļa, kas var atļauties abonēt kabeļtelevīzijas un ciparu televīzijas pakalpojumus.

Lai gan ASV kompānijas Apple iepriekšējā ceturkšņa finanšu rādītāji bija vairāk nekā izcili, un tehnoloģiju giganta viedtāruņi ASV sekmīgi pretojas Android uzbrukumiem, satraukumu, īpaši Eiropas parādu krīzes apstākļos, rada iPhone tirdzniecības apjomu atkarība no operatoru subsīdijām.

ASV iPhone viedtālruņi tiek tirgoti aptuveni par 600 ASV dolāriem, no kuriem 400 dolārus apmaksā mobilo sakaru operators apmaiņā par divus gadus ilgu līgumu. Tomēr atsevišķās valstīs mobilo sakaru operatori apmaksā pārāk mazu Apple viedtālruņu cenas daļu, vai arī to nedara vispār.

Šāda situācija ir novērojama atsevišķās Eiropas parādu krīzes nomāktās valstīs. Ņemot vērā, ka Grieķijā operatori Apple viedtālruni subsidē kūtri, valstī tikai 5% pārdoto viedtālruņu ir iPhone, savukārt Portugālē iPhone veido tikai 9% tirgus. Salīdzinājumam – ASV iPhone pieder 25% mobilo tālruņu tirgus.

Septiņi telekomunikāciju operatori Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) pieprasa Konkurences Padomes (KP) klātbūtni lēmumprojekta «Par starpsavienojumu tarifu regulēšanas saistības piemērošanu» izskatīšanā, uzskatot, ka SPRK lēmumprojekta pieņemšana gaita ir prettiesiska un iznīcina konkurenci telekomunikāciju tirgū.

Operatori norāda, ka, tā kā SPRK lēmuma projekta izstrādes gaitā nav ņēmis vērā KP izteiktos iebildumus pret starpsavienojumu tarifu piemērošanu mazajiem operatoriem, telekomunikāciju operatori uzskata, ka SPRK lēmumprojekta pieņemšana gaita ir prettiesiska un iznīcina konkurenci telekomunikāciju tirgū, tādēļ 8. augusta sēdē KP klātbūtne ir nepieciešama.

Telekomunikāciju operatori uzskata, ka SPRK lēmums noteikt regulējamu startsavienojumu tarifu ar dominējošo operatoru Lattelecom nav pamatots un netiek balstīts uz konkrētiem aprēķiniem. Tas iznīcina konkurenci un ļauj Lattelecom bez ierobežojumiem noteikt fiksēto telefonsakaru cenas.

Rīga, 2007. gada 20. septembris - Pateicoties LG Black Label elegantās stila sērijas otrā modeļa LG Shine pārsteidzošajiem pārdošanas apjomu panākumiem, LG Electronics piedāvā jaunus LG Shine mobilos telefonus - "Titanium Black" un "Gold". Šie telefoni no sava priekšteča ir mantojuši visas tehniskās specifikācijas, savukārt "sudraboto mētelīti" nomainījušas titāna melna un luksus zelta "žaketes".

Jaunie LG Shine "Titanium Black " un "Gold " mobilie telefoni ir stilīgi un tiem ir augstākās klases tehniskās specifikācijas. Ietekmējoties no modernisma, LG Shine "Titanium Black" mobilais telefons ir rūpīgi pārdomāts un izsmalcināts. Ar jauno LG Shine "Titanium Black", kas ir vēl elegantāks nekā sudraba krāsas telefons, mirdzēt var gan vīrieši, gan sievietes. Savukārt "Gold" telefons savu krāsu un veidolu ieguvis ietekmējoties no dabas, tādējādi arī ziedu motīvs atklāj telefona jūtīgumu.

Tie cilvēki, kam iepatikās jau pirmais sudrabotais LG Shine, būs patīkami pārsteigti par jaunajiem telefoniem un vēlēsies tos iegūt, tādējādi tas vēlreiz apliecinās, ka LG ir viens no stilu līderiem.

Lietuva nesekos Latvijas piemēram, kad pirms dažiem gadiem, sabrūkot bankai Parex, Latvijai vajadzēja lūgt palīdzību Starptautiskajam Valūtas fondam. Tā sacījusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

«Nešaubos, ka Lietuva ir spējīga pati tikt galā. Šī banka Lietuvas banku sistēmā aizņem vien desmito daļu. Gan valdībai, gan Lietuvas Bankai ir pietiekami līdzekļu, lai sniegtu garantijas visiem Lietuvas noguldītājiem - ne tikai Snoras [noguldītājiem] - par esošo apdrošināšanas summu 350 tūkstošiem litu (71,4 tūkstoši latu),» skaidroja Grībauskaite.

Viņa arī paudusi atbalstu valdības rīcībai, lemjot par piektās pēc aktīvu apmēra lielākās komercbankas Lietuvā Snoras nacionalizēšanu. Bankas nacionalizācija «palīdzēja apturēt nekaunīgu uzbrukumu Lietuvas banku sistēmai un tās iedzīvotāju interesēm», tā viņa.

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošo noteikumu tālāka skatīšana un apstiprināšana uz nenoteiktu laiku ir atlikta, šobrīd Atkritumu apsaimniekošanas likums tiek atvērts grozījumu izdarīšanai.

Mājokļu un vides komitejas pārstāve Dzintra Āboliņa DB pastāstīja, ka saistošo noteikumu tālākā skatīšana ir nedaudz atlikta, jo lietderīgāk saistošo noteikumu pieņemšanas procesu pabeigt pēc tam, kad būs pieņemti likuma grozījumi. Sākotnēji komitejā noteikumus bija plānots skatīt jau oktobra vidū.

Jāatgādina, ka Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošo noteikumu izstrāde tika pabeigta šā gada rudenī, bet Rīgā strādājošie atkritumu apsaimniekošanas operatori nebija pilnībā ar tiem apmierināti. Tāpēc viņi iesniedza savus sagatavotos priekšlikumus un papildinājumus.

DB jau rakstīja, ka operatori iebilst pret prasību visas atkritumu izvešanas mašīnas aprīkot ar atkritumu svēršanas iekārtām, pret paredzētu naudas plūsmas maiņu, proti, pašlaik maksu par atkritumu apsaimniekošanu no iedzīvotājiem iekasē operatori, kas tālāk norēķinās ar Getliņu poligonu par konkrētu atvesto atkritumu daudzumu. Tagad Rīgas dome plāno, ka visi Rīgas iedzīvotāji maksās vienotu tarifu Getliņiem un arī operatori naudu saņems no Getliņiem par atvesto atkritumu daudzumu.

Galvenais nākamā gada Latvijas telekomunikāciju uzņēmumu uzdevums būs klientu bāzes nostabilizēšana.

Viens no galvenajiem šā gada notikumiem telekomunikāciju nozarē bija valsts pāreja no analogās uz ciparu TV apraidi, kas noslēdzās 1. jūnijā. Tas būtiski ietekmēja visu tirgu, un vēl aizvien notiek tirgus pārdale, DB norāda Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Pāreja viesa nozīmīgas korekcijas kabeļtelevīzijas tirgū, jo parādījās potenciālie klienti, par kuriem tika uzsākta aktīva cīņa, DB piekrīt IZZI valdes priekšsēdētāja Evija Jugno. Pērn īpašas cīņas bija interneta pakalpojuma jomā, bet šogad - TV segmentā, toties nākamā gada laikā uzņēmumiem būs nopietni jāstrādā pie klientu noturēšanas. Priekšrocība būs tiem operatoriem, kuri spēs piedāvāt papildu ērtības un iespējas pamatpakalpojumam, sagaida E. Jugno.