Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā.

Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, uz kuriem cenas ir samazinājušās.

Atšķirībā no 2013. un 2018.gada svētkiem ir samazinājies biļešu cenu klāsts, sarūkot tieši lētāko biļešu piedāvājumam.

Piemēram, šogad uz svētku noslēguma koncertu "Kopā augšup" Mežaparka Lielajā estrādē iecerēts piedāvāt biļetes piecās cenu grupās - par 20, 40, 60, 80 un 100 eiro. Savukārt 2018.gadā uz noslēguma koncertu bija pieejamas biļetes sešās cenu grupās - par 15, 25, 35, 45, 55 un 65 eiro. Savukārt 2013.gadā bija septiņas biļešu cenu grupas, lētākajām maksājot 3 latus jeb 4,3 eiro.

Līdz ar to uz svētku noslēguma koncertu dārgākā biļete šogad maksās par 54% vairāk nekā 2018.gadā, kas turklāt ir vairāk nekā divas reizes vairāk par 2013.gada dārgāko biļeti uz noslēguma koncertu. Savukārt lētākā biļete ir par 33% dārgāka nekā 2018.gadā, kā arī atbilst trešās dārgākās biļešu grupas cenai 2013.gada svētku noslēguma koncertā.

Līdz Eirovīzijas dziesmu konkursam Rīgā atlicis nepilns mēnesis, taču Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) trīs mēnešu laikā nav izskatījis sūdzību par konkursa biļešu izplatīšanu. SIA Koncertmeistars direktors Ēriks Naļivaiko, kurš ir neapmierināts ar Latvijas televīzijas (LTV) kā Eirovīzijas oficiālā rīkotāja rīcību, neorganizējot konkursu par Eirovizijas biļešu izplatīšanas tiesībām, sūdzību iesniedza jau pagājušā gada beigās. LTV bez konkursa biļešu izplatīšanas tiesības piešķīra SIA Biļešu serviss. Vilcinās ar atbildi Sūdzība tika nosūtīta Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB), Ģenerālprokuratūras, Nacionālās Radio un Televīzijas padomes un LTV vadītājiem. Šī gada 10. janvārī IUB atbild, ka LTV, neizsludinot konkursu, pārkāpusi likumu «Par iepirkumu valsts vai pašvaldības vajadzībām», un lietu nosūta KNAB, kas ar atbildes sniegšanu, iespējams, kavēsies līdz pat Eirovīzijai, kas notiks 24. maijā. KNAB skaidro, ka lietas izskatīšanu pēc būtības iespējams pagarināt kaut vai tik ilgi, kamēr neiestājas noilgums par iespējamā soda piemērošanu. LTV jaunais konsultants juridiskajos jautājumos Rolands Bortaščenoks norāda, ka, nepareizi tulkojot likumu, LTV izdarījusi kļūdu, nerīkojot konkursu. «Biļešu izplatīšana netika ierēķināta LTV izdevumos, tāpēc tika izlemts izplatītājam nemaksāt, bet gan ļaut uzlikt 5 % uzcenojumu,» skaidro R. Bortaščenoks. LTV juriste Ingrīda Veikše aģentūrai Leta skaidro, ka tiesības šai firmai piešķirtas, jo tai ir starptautiska pieredze un kompānijas māsasfirma izplatījusi biļetes Eirovīzijas konkursam Igaunijā pērn. Ē.Naļivaiko šaubas vieš Biļešu servisa finansiālie rādītāji. Lursoft informācija liecina, ka 2001. gadā uzņēmums strādājis ar 3182 Ls zaudējumiem, savukārt neto apgrozījums bijis 6307 Ls. «Tas ir viena vāja pasākuma apgrozījums. Toties Eirovīzijas biļešu tirdzniecība ir milzīga atbildība,» uzsver Ē. Naļivaiko, piebilstot, ka lai šīs funkcijas veiktu nav vajadzīga liela «starptautiska pieredze». Kļūdu nelabos Koncertmeistara direktors uzskata, ka IUB slēdziens skaidri norāda uz to, noslēgtais līgums būtu jālauž, jo tādējādi vietējiem uzņēmējiem tiek liegtas iespējas konkurēt, kā arī saņemt komisijas maksu 3 % apmērā no biļešu izpaltīšanas bruto apgrozījuma. Paredzēts, ka no biļešu rezervācijas tiks iekasēti 400 tūkst. Ls. KNAB sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Staškevica, raksturojot pārbaudes gaitu, klāsta, ka šobrīd tiek noskaidrots, vai ar sūdzībā uzrādītajām darbībām nav nodarīts kaitējums valstij, vai kādai personai ir liegta iespēja gūt materiālu labumu. Viņa norāda, ka pārbaudes gaitā saņemtas vairākas starpatbildes no LTV un NRTVP, kā arī pieprasīti papildu materiāli, kas šobrīd vēl nav saņemti. Savukārt Eirovīzijas uzraudzības padomes priekšsēdētājs Ojārs Rubenis piekrīt IUB vadītājam Andrejam Tiknusam, ka līguma laušana ar Biļešu servisu šobrīd būtu ekonomiski neizdevīga.

Pateicoties vērīgajiem Db.lv lasītājiem, esam secinājuši, ka internetā parādījušies daudzi sludinājumi, ar kuru palīdzību cilvēki vēlas iegūt Dziesmu svētku biļetes.

Piemēram, sludinājumu portālā ss.lv atrodami sekojoši sludinājumi:

"Ļoti gribu iegādāties 6 biļetes uz Dziesmu svētku deju lieluzveduma koncertu un 6 uz Dziesmu svētku noslēguma koncertu. Ja ir kāda lieka biļete, ļoti labprāt nopirkšu."

"Vēlos ļoti nopirkt biļeti uz atklāšanas dziesmu svētku koncertu un noslēguma koncertu.. ."

"Pērku trīs biļetes uz dziesmu noslēguma koncertu mežaparka estrādē, ļoti, ļoti, ļoti."

"Vajag 2-5 biļetes uz Dziesmusvētku noslēguma koncertu Mežaparkā un 2-5 biļetes uz Deju svētku koncertu."

utt.

Līdzīgi sludinājumi atrodami arī portālā reklama.lv.

2008. gadā par skatītāko raidījumu kļuvis LTV1 pārraidītais 53. starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls, ko vērojuši vidēji 16.6% jeb 364 700 Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem. Arī 2007. gadā starptautiskais Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls bija gada skatītākais raidījums.

Liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia apkopotie dati, ka otrajā vietā pērn skatītāko pārraižu topā ierindojies Latvijas 90. jubilejai veltītais gaismas priekšnesums, ko vērojuši vidēji 16.2% jeb 356 700 Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem.

Gadumijas raidījumu Laimīgu Jauno gadu! 31. decembra vakarā vērojuši 13.7% jeb 301 000 skatītāju, kas vecāki par četriem gadiem. Tāpat skatītāji novērtējuši Valsts prezidenta Valda Zatlera Jaungada apsveikumu, kuru skatījušies 31.2 jeb 289 700 Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem.

Bet 53. starptautisko Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālā atlases finālu skatījušies 12.6% jeb 277 800 Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem.

Kā liecina mediju pētnieku TNS BMF dati, 51. Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls, ko 20. maija vakarā tiešraidē no Atēnām rādīja Latvijas Televīzijas 1. kanāls, reitingu tabulā pārliecinoši ieņem līderpozīcijas — to noskatījušies vidēji 487.8 tūkstoši skatītāju jeb 21.9 % Latvijas iedzīvotāju. Kopējais skatītāju skaits tiešraides laikā (plkst. 22 - 24:30) sasniedzis 858.8 tūkstošus, Db informēja LTV sabiedrisko attiecību vadītāja Ieviņa Liepiņa. Tādējādi Eirovīzijas muzikālās sacensības šajā vakarā pārspējušas savu sportisko konkurentu - Pasaules hokeja čempionāta tiešraidi!. Arī pasaulē Eirovīzijas šovs ticis skatīts čaklāk nekā pērn. Vairāk nekā 40 valstīs raidīto Eirovīzijas pusfinālu noskatījušies par 35% vairāk skatītāju nekā pērn, bet finālu – par 28% vairāk. Apmeklējuma kāpumu pieredzējusi arī Eirovīzijas oficiālā mājas lapa www.eurovision.tv : šogad tajā reģistrējušies 4.2 miljoni viesu (par 1.1 miljonu vairāk nekā pērn), un kopumā lapai reģistrētas 98 miljoni vizīšu (pērno 85 miljonu vietā).

Neraugoties uz pārliecinošu sniegumu, Latvijas muzikālajai apvienībai Aarzemnieki otrdienas vakarā Kopenhāgenā neizdevās kvalificēties Eirovīzijas dziesmu konkursa finālam.

Pēdējos gados Latvijas mūziķiem Eirovīzijas fināls gājis secen, un arī grupai Aarzemnieki neizdevās pielikt punktu šai neveiksmju sērijai.

Tomēr publika Kopenhāgenā dziesmai Cake To Bake veltīja skaļas ovācijas, arī sociālajos tīklos ļaudis no Latvijas un citām Eiropas valstīm grupas Aarzemnieki uzstāšanos pārsvarā novērtēja atzinīgi.

No pirmā pusfināla Eirovīzijas dziesmu konkursa finālam kvalificējās Zviedrijas, Armēnijas, Islandes, Krievijas, Ukrainas, Azerbaidžānas, Ungārijas, Melnkalnes, Sanmarīno un Nīderlandes pārstāvji. Savukārt kopā ar Latvijas grupu Aarzemnieki ārpus fināla palika Igaunijas, Albānijas, Beļģijas, Moldovas un Portugāles mūziķi.

Paplašinot sabiedriskā transporta biļešu iegādes un lietošanas iespējas, definēta lietotāju grupa ir uzsākusi koda biļetes lietojamības testus ar mērķi pārbaudīt jaunā veida biļetes lietojamību reālos apstākļos, kas ietver biļetes aktivizēšanu transporta līdzeklī un kontroli, informē pašvaldības uzņēmumā Rīgas satiksme.

Koda biļete būs jauns norēķinu veids “Rīgas satiksmes” sabiedriskajā transportā, kas ļaus klientiem veikt norēķinus par braucieniem ar viedtālruni tiešsaistes režīmā.

Koda biļete darbosies paralēli esošajai e-talonu sistēmai. Lai lietotu koda biļeti, klientiem savā viedtālrunī vajadzēs uzstādīt mobilo lietotni. Šajā lietotnē tiešsaistes režīmā varēs iegādāties vienreizējo brauciena biļeti un izmantot to, aktivizējot sabiedriskā transportlīdzekļa salonā, kur būs izvietots katram transportlīdzeklim unikāls kvadrātkoda identifikators.

Gadījumā, ja transportā iekāps kontrolieris, pasažieris atvērs lietotni, kur būs redzama aktivizētā biļete, un uzrādīs to kontrolierim. Koda biļetes platformas izstrāde tika uzsākta 2020. gada nogalē, un tā tiek veidota kā atvērta sistēma, lai šādas biļetes pārdošanu varētu nodrošināt pēc iespējas plašs pakalpojuma sniedzēju (pārdevēju) loks.

Londonas policija izplatījusi brīdinājumu par Londonas olimpisko un Paraolimpisko spēļu biļešu pirkšanas vietnēm, kuras, iespējams, ir krāpnieciskas un cilvēki, kuri iegādājušies biļetes konkrētajās interneta vietnēs, tās var nesaņemt.

Ja cilvēki iegādājušies biļetes kādā no zemāk minētajām kompānijas EUROTEAM interneta vietnēm, nekavējoties nepieciešams sazināties ar kompāniju, no kuras sākotnēji biļetes tika pirktas un kontaktēties ar maksājuma servisa nodrošinātāju.

Iespējams, krāpnieciskas kompānijas EUROTEAM biļešu vietnes:

euroteam.net

tixnet.com

olympicticket.info

euroteam.info

euroteamtickets.com

2012tickets.org

londonsummergames.net

londonsummergames.org

euroteam.travel

worldticketservice.net

Metropolitēna policijas pārstāvis Niks Daunings (Nick Downing) aicina ikvienu pārliecināties, vai Olimpisko spēļu biļetes nav iegādātas kādā no šīm vietnēm. Viņš izsaka pamatotas bažas, ka tie, kuri biļetes iegādājušies šajās vietnēs, tās nesaņems.

" Ministru kabineta iesniegto Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Par Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām" (Nr.420/Lp9). Likumprojekts paredz veicināt Konvencijas mērķu izpildi - katras puses teritorijā nodrošināt jebkurai personai neatkarīgi no nacionalitātes vai dzīves vietas tās tiesību un pamatbrīvību, it īpaši tiesību uz privātumu, ievērošanu attiecībā uz personas datu apstrādi.

" Ministru kabineta iesniegto Zemkopības ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" (Nr.421/Lp9). Likumprojekts sagatavots, lai nodrošinātu Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas Nr.2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu 27.panta 3.punkta normu pārņemšanu.

" Ministru kabineta iesniegto Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījums likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" (Nr.422/Lp9). Likumprojekts paredz reglamentēto profesiju sarakstā iekļaut detektīva profesiju un apsardzes darbinieka profesiju.

Tā kā nav zināms, kādas sekas nesīs Rīgas domes lēmums dubultot braukšanas maksu galvaspilsētā, pastāv bažas, vai ar plānoto teju 94 milj. eiro lielo dotāciju Rīgas satiksmei šogad būs gana, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas domes (RD) Finanšu departaments piedāvā pašvaldības dotāciju noteikt 88,6 milj. eiro – 2013. gada līmenī, DB saka departamenta pārstāvis Andris Konošonoks. Šāds apmērs šobrīd iestrādāts arī topošajā Rīgas šā gada budžetā. Savukārt SIA Rīgas satiksme (RS) to prasījusi lielāku kā jebkad – 119,8 milj. eiro –, izriet no priekšlikumiem, kas iesniegti šā gada pilsētas budžetam. Tiesa, šie aprēķini tapuši, pamatojoties uz pērnā gada trīs ceturkšņu rezultātiem, kad lēmums par biļetes cenas dubultošanu vēl nebija pieņemts, piebilst A. Konošonoks. Lēmums par to, cik lielu summu ieskaitīt pašvaldības uzņēmuma kasē, būs jāpieņem deputātiem. Nevar gan prognozēt, vai domes lēmumā fiksētā summa būs galīgā, jo iepriekš dotācija gada laikā tikai pieauga. Šobrīd nav arī iespējams paredzēt, kādu ietekmi uz pasažieru plūsmu atstās biļetes cenas palielināšana, vai nepieaugs bezbiļetnieku skaits. Pērn bez biļetes sabiedriskajā transportā braukuši vairāk nekā 72 tūkst. cilvēku, soda naudās iekasēti 299,2 tūkst. eiro. RS pārstāvis Viktors Zaķis saka – sodīšanai ir preventīva, nevis budžeta papildināšanas funkcija. Līdz ar biļetes maksas celšanu no 1. februāra no 0,6 eiro līdz 1,15 eiro (pie transporta vadītāja – 2 eiro) soda nauda no 20. februāra būs no 20 eiro.

Kompānija Narvesen un a/s Latvijas Krājbanka atsaukušās Latvijas Televīzijas (LTV) aicinājumam sniegt atbalstu Latvijas dalībai Eirovīzijas starptautiskajā dziesmu konkursā, Db pavēstīja LTV Sabiedrisko attiecību nodaļā.

"Šogad Eirovīzija taps tikai no draugu un labvēļu naudas, neskarot LTV budžetu," skaidro LTV ģenerāldirektors Edgars Kots. Iepriekš, līdz ar valdības lēmumu Latvijas Televīzijai samazināt valsts dotāciju par 2.4 miljoniem latu, Eirovīzija bija viens no projektiem, no kura krīzes budžeta apstākļos Latvijas Televīzija bija spiesta atteikties. Tomēr ar Narvesen un Latvijas Krājbankas atbalstu, Latvijas Televīzija (LTV) šogad tomēr piedalīsies Eirovīzijas starptautiskajā dziesmu konkursā. Savukārt atbalstu Eirovīzijas nacionālās atlases finālam, līdzīgi kā iepriekšējos gadus, sniegs Ventspils attīstības aģentūra un Ventspils pilsētas dome.

Kultūras un sporta dzīve Jūrmalā šosezon nerimsies ne mirkli, jo katru nedēļu jūrmalniekus un pilsētas viesus priecēs kultūras un sporta pasākumi. Jūrmala šosezon pārsteigs ar Kubas mūzikas ritmiem pasaulslavenu mākslinieku izpildījumā, simfoniskā orķestra spēli, senu latviešu tradīciju svinēšanu, vērienīgiem Līgo un Jomas ielas svētkiem. Pilsēta pirmo reizi iegūs tikai sev raksturīgu simbolu - apgleznotas zvejnieku laivas, kuru apgleznošana notiks Jūrmalas brīvdabas muzejā. Savukārt sporta dzīve Jūrmalā notiks pie un uz ūdens – burāšana, airēšana, pludmales sacensības, skriešanas maratoni. Sezonas noslēgumā pilsētā pēc daudz gadu pārtraukuma atdzims dzejas svētku tradīcijas, kas notiks pie Raiņa priedēm. Pasaulslavenu mūziķu koncerti Jūrmalā Dzintaru koncertzālē šovasar uzstāsies starptautisku atzinību guvuši mūziķi un grupas, kā arī notiks Latvijas simfoniskā orķestra koncerti. Jūrmalā koncertēs kubiešu vokālists un ģitāras spēles virtuozs Eliades Očoa, kas savas veiksmīgās karjeras laikā spēlējis grupā Maveriks, Los Lobos u.c., piedalījies Buena Vista Social Club grupas ierakstā. Līdztekus romantiskai tenora balsij un izcili virtuozai ģitārspēlei kubiešu ritmos, mūziķis sniedz savdabīgu Spānijas un Āfrikas mūzikas sintēzi. Kā īpašs notikums Jūrmalas mūzikas dzīvē ir pasaules kritikas atzinību un popularitāti guvušais Aragonas orķestris. Tā slavenākie skaņdarbi jeb hiti Sabrosana, Cachita, Bodeguero, Nosotros, Esperanza, Pare Cochero. Lai cik laba būtu ierakstu vai atskaņotāja kvalitāte, grupas izpildīto skaņdarbu dvēseli var saklausīt tikai koncertā, kas šovasar notiks arī Jūrmalā. Jūrmalas sveiciens Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībniekiem Sagaidāms, ka par īpašu notikumu kļūs Jūrmalas pilsētas domes organizētās Eirovīzijas dienas. Eirovīzijas dziesmu konkursa viesi, zvaigznes un to pavadoņi viesosies Jūrmalā, kur iepazīs Jūrmalas arhitektūru, apmeklēs pilsētas muzejus un populārākās atpūtas un izklaides vietas. Dzintaru koncertzālē viesiem tiks sniegts savdabīgs muzikāls sveiciens, ko sagatavojuši Jūrmalas mūzikas skolu audzēkņi, deju kolektīvi, kustību grupas. Eirovīzijas dienu noslēgumā notiks Jūrmalas pilsētas Skolēnu Dziesmu un deju svētku lielkoncerts. Šogad sīvā konkurencē tiesības piedalīties Dziesmusvētkos ir izcīnījuši jau trīs Jūrmalas kori, Jūrmalas mūzikas skolas koklētāju ansamblis un trīs deju kolektīvi. Jūrmalas pilsētas dome gan finansiāli, gan citādi ir veicinājusi dziedošo tradīciju popularitāti un kvalitatīvu atdzimšanu. Tradicionālie Jūrmalas svētki Vasaras saulgriežu svinībās Līgo Jūrmala līgos visi - pilsētas iedzīvotāji un viesi. Jāņu svinības notiks visā Jūrmalā.Jūras krastā vērosim seno latviešu ugunsrituālu – Jāņu ugunskuru aizdegšana vienlaicīgi visā jūras krastā - no Jaunķemeriem līdz pat Lielupei. Notiks Jāņu zāļu tirgus Jomas ielā, kā arī Kauguros. Tradicionālajā svētku gājienā Jomas ielā varēs vērot muzikālus un teatralizētus priekšnesumus latviešu nacionālo tradīciju garā. Jūrmalas pilsētas dome ir iecerējusi īpaši godināt visus pilsētas Jāņus. Dzintaru koncertzālē notiks teatralizēts uzvedums un dejas līdz rītausmai šlāgermūzikas pavadībā. Jau tradicionāli Jomas ielas svētki būs vasaras sezonas kulminācijas pasākums, kas ilgs divas dienas - 19. un 20.jūlijā. Pagājušajā vasarā Jomas ielas svētkos piedalījās 800 000 cilvēku. Pilsētas skaistākā iela svinēs 16 gadu jubileju - atjaunotajā gājēju ielas statusā. Jomas ielas svētkiem par godu notiks konkurss par skaistāko jūras tēmai veltīto dziesmu, notiks teatralizēti priekšnesumi, uzstāsies Latvijas populārākās grupas. Svētkus svinēs visā Jūrmalā Jūrmalas pilsētas dome šajā vasarā sola aktīvu kultūras dzīvi ne tikai Dzintaru koncertzālē un Jomas ielā, bet arī citur pilsētā. Katru sestdienu Horna dārzā notiks klasiskās, estrādes un džeza mūzikas koncerti. Jūrmalas pilsētas dome uzskata, ka tādējādi tiks veicināta vēsturisko Horna dārza muzikālo tradīciju atdzimšana un pilsētas naktsdzīves ieskandināšana. Horna dārzā koncertēs Olga Pīrāga, Eduards Raubiško, Rīgas pūtēju orķestris, Latvij

Šogad Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla tiešraide kanālā LTV1 pie TV ekrāniem ir pulcējusi kopā 30.4 %, jeb 668.1 tūkstoti Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem, Db.lv informēja mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia.

Salīdzinājumam - 2007. gadā Eirovīzijas dziesmu konkursa finālu kopā redzējuši vairāk skatītāju - 39.1 %, jeb 865.9 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

Šī gada Eirovīzijas konkursa pusfināla tiešraidi 20.maijā pie TV ekrāniem kopā vēroja 15,1 %, jeb 331,3 tūkstoši, savukārt pusfināla tiešraidi 22.maijā - 21,6 %, jeb 473,3 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Eirovīzijas pusfināla tiešraidi 2007.gadā kopā vēroja 25,9 %, jeb 572,1 tūkstotis Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

Otrdien, 12. maijā, LTV1 tiešraidē būs skatāms Eiropas vērienīgākā izklaides notikuma – Eirovīzijas starptautiskā dziesmu konkursa pirmais pusfināls.

Lai gan Eirovīzijas dziesmu konkurss notiek jau 53. gadu, jāatgādina, ka tikai kopš 2004. gada ieviests pusfinālu un fināla princips, bet pērn formātam pievienotas vēl jaunas nianses: katrā no diviem pusfināliem var piedalīties līdz 20 dalībvalstīm, bet finālā piedalās no katra pusfināla kvalificējušās 10 valstis plus vēl piecas valstis: Lielais četrinieks (Francija, Lielbritānija, Spānija un Vācija), kā arī valsts, kura organizē konkursu. Šogad Eirovīzijas starptautiskajā konkursā piedalās 42 valstis, no kurām 18 piedalīsies pirmajā pusfinālā, bet 19 – otrajā.

Dziedātājam Justam Sirmajam ar izpildīto dziesmu Heartbeat izdevās iekļūt starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, kas Zviedrijā norisināsies 14.maijā.

Latvijas pārstāvis šovakar konkursa otrajā pusfinālā izpildīja dziesmu, kuras autore ir dziedātāja Aminata Savadogo, kura pati pagājušajā gadā ar dziesmu Love Injected starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā ieguva sesto vietu.

No otrā pusfināla konkursa finālam kvalificējās kopumā desmit valstu izpildītāji. Finālā iekļuva izpildītāji no Austrālijas, Beļģijas, Bulgārijas, Gruzijas, Izraēlas, Lietuvas, Polijas, Serbijas un Ukrainas.

Eirovīzijas finālā no pirmā pusfināla iekļuvuši izpildītāji no Azerbaidžānas, Krievijas, Nīderlandes, Ungārijas, Horvātijas, Austrijas, Armēnijas, Čehijas, Kipras un Maltas.

Pēc Optibet bukmeikeru domām, šogad par uzvarētāja titulu Eirovīzijas dziesmu konkursā reāli cīnīsies divas pārstāves - Krievija ar Sergeja Lazareva izpildīto dziesmu You Are The Only One un Francija ar mūziķa Amira paša sacerēto un izpildīto dziesmu J’ai cherché.

Vairākas valstis bijušas spiestas izstāties no šā gada Eirovīzijas dziesmu konkursa, jo nevarēja atļauties tajā piedalīties, atsaucoties uz organizatoru sniegto informāciju, vēsta BBC.

No 2010.gada konkursa esot izstājušās: Ungārija, Andora, Čehija un Melnkalne.

«Protams, ekonomiskā krīze mūs ietekmē. Valstu, kas šogad piedalās konkursā, skaits ir mazāks, un tās visas savu dalību ir atsaukušas viena iemesla dēļ - budžeta samazinājums,» sacījis Eirovīzijas pārstāvis Svante Stokselius.

Finansiālie apsvērumi esot arī citādā veidā šogad ietekmējuši dziesmu konkursu.

Saskaņā ar Eirovīzijas ekspertes Kārenas Frickeres stāstīto budžeta ierobežojumi šogad ir rezultējušies pieticīgākā skatuves šovā, piemēram, ir ierobežoti gaismas efekti.

Kā vēstījis Norvēģijas laikraksts Aftenposten, NRK, Norvēģijas galvenā raidorganizācija, varētu atteikties producēt nākamā gada šovu, ja arī šogad uzvarētu Norvēģijas pārstāvis.

Eirovīzijai šajā gadā bija jākļūst par valsts tūrisma karogu, aiz kura pulcētos Dziesmu un deju svētki, Operas svētki, festivāli Liepājā un citas mūzikas dzīves aktivitātes Latvijā, taču valsts tūrisma mārketings izvēlas vienkāršāko ceļu, stādot viszemākajās izmaksas par prioritāti. Berlīnes tūrisma gadatirgus (7.-11.03.2003) ir sava veida katras valsts tēla prezentācija, kuru šogad demonstrēja 178 valstis. Latvija blakus Igaunijai un Lietuvai centās piesaistīt izstādes apmeklētāju un profesionāļu uzmanību. Jāatzīmē, ka interese par Latviju ik gadus pieaug un arī izstādē mūsu stends bija labi apmeklēts gan no potenciālajiem ceļotājiem, gan tūrisma biznesa pārstāvjiem un ārzemju ziņu medijiem. Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) apkalpoja 50 kv.m lielo stendu, izīrējot to Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centram, Jūrmalas domei, Kurzemes tūrisma asociācijai, Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijai, kā arī organizācijas “Iedvesmas Rīga” biedriem – viesnīcai Radisson SAS Daugava, nacionālajai aviosabiedrībai AirBaltic un tūrisma firmām – BTG un Latvia Tours, kā arī Rīgas Tūrisma aģentūrai. Tūrisma mārketings bez Eirovīzijas Neizprotamu iemeslu dēļ Eirovīzijas koncerts šajā gadā nav kļuvis par Latvijas valsts tūrisma mārketinga politikas galveno instrumentu. Līdz ar to Latvijas stends Berlīnes tūrisma izstādē prezentēja mūsu valsts ikgadējo klasisko tūrisma produktu, kura starpā bija arī neliels plakāts par Eirovīziju. Vienīgi Latvijas preses konferencē mūsu laureāte Marija Naumova kopā ar Renāru Kauperu dzīvīgi uzrunāja preses pārstāvjus un ciemiņus ceļojumam uz Latviju. Šis starptautiskais dziesmu konkurss ar savu plašo auditoriju un jo sevišķi Vācijā varēja kalpot par uzrunu kultūras tūrismam uz Latviju. Eirovīzija mārketinga izpratnē ir labs instruments uzmanības piesaistīšanai, jo tai ir plaša atpazīstamība Eiropā. Līdz ar to šai Eirovīzijas lokomotīvei varēja “piekabināt” arī citus Latvijas kultūras pasākumus kā, piemēram, Dziesmu un deju svētkus, Operas svētkus, Liepājas festivālu utt. Atšķirībā no citiem gadiem Latvijas stendā netika manīts neviens dziesmu vai deju priekšnesums, kas liecinātu par valsts tūrisma logo “Zeme, kas dzied” realitāti. TAVA šo faktu skaidro, ka Vācijas tūrisma izstādē par atskaņošanas iespējām stendā ir jāveic papildus iemaksa. Taču vai ir vērts reklamēties ar šādu tūrisma logo, ja mēs esam spiesti klusēt? Gandrīz katrs Latvijas stenda pārstāvis atzina, ka mūsu valsts prezentācija ir par klusu un atturīgu, jo netika rīkotas degustācijas, sagatavoti plaši izdales materiāli Eirovīzijas kontekstā, konkursi vai citas aktivitātes. Principā Latvijas stends nebija ne labāks ne arī sliktāks par citu valstu prezentācijām, lai gan tūrismam šajā gadā ir pasākumu pārpilnība – sākot ar Eirovīziju un beidzot ar Starptautiskās regates sacensībām Rīgā. Rīga slēpjas Atšķirībā no Viļņas un Tallinas Rīga bija ieradusies Berlīnes tūrisma izstādē nesagatavojusies, jo piedāvātā informācija par Rīgu bija vairāk nekā skopa. Rīga nav sagatavojusi tūrisma produktu vācu auditorijai, lai arī šīs zemes tūristi kopā ar somiem ir vieni no biežākajiem Rietumeiropas ciemiņiem mūsu galvaspilsētā. Latvijā daudz mazāki tūrisma centri spēj profesionālāk sagatavoties šādai izstādei nekā lielpilsēta. Tūrisma kuluāros tiek runāts par pilsētas politiskajām cīņām Rīgas Domē, kur katrs politiskais spēks šo tūrisma “deķīti” velk uz savu pusi – tādā veidā pārsteidzot tūrisma darītājus ik pa laikam ar “pašu jaunāko” pilsētas tūrisma attīstības stratēģiju. Par Rīgas prezentāciju ir neizpratnē ne tikai Latvijas pārstāvji, bet arī mūsu kaimiņi – lietuvieši un igauņi. Jāatzīmē, ka Lietuvas galvaspilsēta Berlīnes izstādei bija sagatavojusi profesionālāko prezentācijas materiālu Baltijas galvaspilsētu vidū – pilsētas mape ar dažādiem informatīviem materiāliem, CD prezentācijas disku, interneta adresēm un suvenīriem. Vācijas tūrisma profesionālā prese šos materiālus ir pat atzinusi par vienu labākajiem Eiropas galvaspilsētu prezentācijā. Lai arī Db vairākkārt i

Krievijas likumdevēji pēc Austriju pārstāvošā transvestīta Končitas Vurstas uzvaras Eirovīzijas dziesmu konkursā ierosinājuši izveidot atsevišķu konkursa versiju.

Kremļa kontrolētais parlaments paudis neapmierinātību ar Eirovīzijas iznākumu un rosinājis Krievijā rīkot dziesmu konkursu, kurā tiktu atbalstītas «ģimeniskās vērtības».

«Šī gada Eirovīzijas konkursa rezultāti izsmēla mūsu pacietību,» aģentūrai Interfax sacīja Komunistu partijas pārstāvis Valērijas Raškins. «Mums jāizstājas no šī konkursa. Mēs nespējam paciest šo nebeidzamo ārprātu.»

Raškins sacīja, ka rosināšot mūzikas konkursa «Eirāzijas balss» izveidi, kurā piedalītos galvenokārt bijušās Padomju Savienības valstis.

Priekšlikumu jau pārvēruši Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko padomdevēji. «Končitas Vurstas uzvara Eirovīzijā simbolizē Eiropas Savienības morālo vērtību sabrukumu. Mums Eiropa nav vajadzīga!» paziņoja valsts Slāvu komiteja.

Zviedrijas un Somijas valstij piederošais telekomunikāciju gigants TeliaSonera kļuvis par Eirovīzijas dziesmu konkursa galveno partneri.

Kopumā Eirovīzijas dziesmu konkursu ik gadu skatās vairāk nekā 100 miljoni cilvēki 40 dažādās valstīs. Tādējādi šis dziesmu konkurss ir viena no skatītākajām pārraidēm.

«Mēs sadarbojamies ar Eirovīzijas rīkotājiem Zviedrijā vairākus gadus, un tagad tiks sperts solis tālāk,» norāda TeliaSonera Komunikācijas nodaļas vadītāja Cecīlija Edstroma (Cecilia Edstrom).

Zviedrijas pārstāve uzvarēja Eirovīzijas dziesmu konkursā šogad, tādēļ šogad konkurss norisināsies Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā.

37,3% TeliaSonera kapitāldaļu pieder Zviedrijas valstij, bet 13,7% - Somijai, un kompānijas akcijas kotētas NASDAQ OMX Stokholmas un NASDAQ OMX Helsinku biržā. TeliaSonera AB pieder 24,5% pamatkapitāldaļu Latvijas mobilo sakaru uzņēmumā Lavijas Mobilais telefons (LMT). Tāpat uzņēmumam pastarpināti, caur a/s Tilts Communications, pieder arī 49% kompānijas Lattelecom daļu. Tilts Communications pieder TeliaSonera, Sonera Corporation un Sonera Holding.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība AS Air Baltic Corporation (airBaltic) informējusi Satiksmes ministriju (SM) kā valsts akciju turētāju, ka bijušais prezidents un Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis Valdis Zatlers uz kādu no Eiropas galamērķiem iegādājies biļeti par 102,8 latiem turp un atpakaļ, lai gan pārējiem pasažieriem ekonomiskajā klasē tās tika tirgotas, sākot no 180 latiem, liecina biznesa portāla Nozare.lv rīcībā nonākusī informācija.

airBaltic vēstuli nosūtījis SM valsts sekretāram Anrijam Matīsam, kurā arī apgalvots, ka biznesa klasē uz to pašu galamērķi biļetes jau maksājušas 753 latus. Kaut arī Zatlers iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, viņš lidojis biznesa klasē.

Biļešu jautājumu esot kārtojusi pārstāve no Prezidenta kancelejas, kas arī izteikusi dažādas vēlmes.

Jau ziņots, ka Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis eksprezidents Zatlers savas prezidentūras laikā uz airBaltic reisiem iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, bet reģistrācijas brīdī viņam iedotas vietas biznesa klasē.

Šāda aviokompānijas darbinieku rīcība ir ierasta prakse gadījumos, piemēram, ja lidmašīna ir pārpildīta, taču attiecībā uz prezidentu tikusi veikta iepriekš plānoti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Šoreiz biļetes uz XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētku maksas pasākumiem izpirktas divas reizes ātrāk nekā 2008.gadā.

Dziesmu un deju svētku preses sekretāre Inga Vasiļjeva stāstīja, ka patlaban uz Dziesmu un deju svētkiem ir iegādātas 46 367 biļetes, telefoniski rezervētas 5996 biļetes, kopā 89% no kopējā biļešu skaita, kas ir pieejamas publiskā tirdzniecībā. Šobrīd tirdzniecībā palikuši 11% biļešu.

6.aprīlī publiskajā tirdzniecībā nonāca vairāk nekā 58 000 biļešu, kas ir 70% no kopējā sēdvietu skaita uz visiem Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem. 32% no visām biļetēm tika iegādāti interneta veikalā, 10% - rezervēti telefoniski, pārējās biļetes ir iegādātas biļešu tirdzniecības vietās.

37% no visām biļetēm, kas tika iegādātas biļešu tirdzniecības vietās, ir nopirktas Rīgā, kur arī veidojās visgarākās rindas. Savukārt reģionos rindas bija mazākas vai to nebija vispār. Vismazāk biļešu ir nopirkts Smiltenē, Saldū, Kuldīgā, Alūksnē, kur iegādāto biļešu skaits nepārsniedz pat 1% no visām publiskajā tirdzniecībā nonākušajām biļetēm, vēstīja Vasiļjeva.

Uz nākamajā nedēļas nogalē Salacgrīvā gaidāmo Positivus festivālu internetā tiek pārdotas viltotas biļetes, aģentūru LETA informēja kāda viltotu biļešu pircēja, savukārt festivāla rīkotāji aicina mūzikas mīļotājus nekādā gadījumā nepirkt biļetes no rokas, lai festivāla dienā nenāktos palikt aiz sētas.

Kā aģentūru LETA informēja kāda biļešu pircēja, interneta portālā www.ss.lv viņa atradusi sludinājumu, kurā kāds Sergejs piedāvājis iegādāties biļeti, jo viņš pats uz pasākumu netiekot.

Divu dienu festivāla ieejas biļeti sieviete iegādājās par 22 latiem un, kā solīts sludinājumā, līdzi tika iedots pirkuma čeks. Sergejs apgalvoja, ka savu biļeti pārdodot, jo neesot naudas dzīvokļa īres nomaksai. Sākumā nekas neradīja aizdomas, līdz pāris dienas vēlāk tajā pat portālā sieviete pamanīja identisku sludinājumu. Tāpēc viņa devās pārbaudīt savu nopirkto biļeti uz Biļešu servisa kasi, kur apstiprinājās aizdomas, proti, attiecīgajā Biļešu servisa kasē neviena biļete uz Positivus festivālu netika iegādāta.

Latvijas valsts prezidents Valdis Zatlers pārsteidzis lietuviešus, visu savu uzrunu Lietuvas neatkarības dienas svētkos sakot lietuviešu valodā, mūs informē kolēģi no Lietuvas biznesa portāla Verslo Zinios.

Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, kur notika neatkarības dienas atzīmēšana, bija ieradušies Latvijas, Igaunijas un Polijas prezidenti, kas svētku laikā uzrunāja Lietuvas iedzīvotājus un valdības pārstāvjus. Igaunijas prezidents runu teica angļu valodā, Polijas - poļu valodā, savukārt Latvijas prezidents Valdis Zatlers visu savu runu norunāja lietuviešu valodā.

Visi klātesošie esot bijuši ļoti pārsteigti, taču vispārsteigtākā bija tulkotāja, kura V. Zatlera runu sāka tulkot no lietuviešu valodas uz lietuviešu valodu. Vēlāk gan viņa attapās un ļāva V. Zatleram brīvi runāt.