Latvijas iedzīvotāju datorprasmju apmācības iniciatīvas Latvija@Pasaule ietvaros Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) sadarbībā ar Microsoft Latvia izveidojusi tematisku IT prasmju apmācības moduli mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Digitālās prasmes uzņēmējiem.

Kā liecina statistika, mazie uzņēmumi savā ikdienas darbā IKT un e-biznesa iespējas izmanto 2 - 3 reizes retāk, nekā lielākie. Bieži vien tas ir digitālo prasmju trūkuma un nezināšanas dēļ. Tā, piemēram, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2006. gadā datori tika lietoti 98.6% uzņēmumu ar darbinieku skaitu virs 10, bet tikai 49.8% uzņēmumu ar darbinieku skaitu zem 10. Līdzīgi - internets mazajos uzņēmumos tika lietots divas reizes retāk (36.7% uzņēmumu ar darbinieku skaitu zem 10 un 76.9% lielāku uzņēmumu), bet sava interneta lapa bija pat trīs reizes retāk (9.8% uzņēmumu ar darbinieku skaitu zem 10 un 33.2% lielāku uzņēmumu).

Veselības aprūpePubliskajam un privātajam sektoram jāapvieno spēkiAdekvāta finansējuma piešķiršana veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums, vienlaikus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību var veicināt publiskā un privātā sektora sadarbība, kā arī efektīva datu apmaiņa starp visiem pakalpojuma sniedzējiem.

Tāds ir galvenais secinājums pēc tiešraides diskusijas Kur ņemt naudu veselības aprūpei?, kurā nozares pārstāvji un eksperti sprieda par finansējuma iespējām un tā pieejamību dažādu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

VIDEO: Kur ņemt naudu veselības aprūpei? 

15. maijā portālā Db.lv bija vērojama tiešraides diskusija "Kur ņemt naudu veselības...

Latvija — Baltijā pēdējā

Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka finansējuma apmērs veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums. To, cik daudz naudas valsts tērē veselības aprūpei, pasaulē vērtē pēc trijiem parametriem — procentos no IKP, procentos no kopējiem valsts budžeta izdevumiem un cik vidēji vienam iedzīvotājam. „Veselības aprūpei piešķiramais minimālais procentuālais apjoms no IKP, ko iesaka eksperti, ir 5%, valstis ar attīstību veselības aprūpei tērē apmēram 8% no IKP, pēc valsts budžeta izdevumiem minimālais apjoms ES ir 12%, vidēji Eiropā tie ir 15%, bet Latvijā nesasniedz pat 11%,” skaidroja I. Aizsilniece. Viņa atgādināja, ka pēc OECD datiem 2023. gadā veselības aprūpei Igaunijā tērēs 2600 eiro (pērn ap 2400 eiro), Lietuvā — 2100 eiro (pērn ap 1400 eiro), bet Latvijā teju uz pusi mazāk. Arī IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā — 40 500 eiro - ir mazāks nekā kaimiņvalstīs — Lietuvā – 49 000 eiro un Igaunijā — teju 48 000 eiro. „Valsts izaugsme nav iespējama bez veseliem cilvēkiem, un tieši tāpēc veselības aprūpes sistēma pasaulē tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, lai neļautu cilvēkiem saslimt, ilgstoši slimot, iegūt hroniskas kaites un nebūt darbspējīgiem, jo darbspējīgs cilvēks ir pienesums ekonomikai,” uzsvēra I. Aizsilniece.

Viņa norāda, ka nepietiekamais veselības aprūpes finansējums rada ietekmi uz savlaicīgu šīs sfēras pakalpojumu pieejamību. Latvijā apmēram 11% iedzīvotāju ir ar invaliditāti. „Latvija slimnīcu tēriņos pietuvojas Igaunijai un Lietuvai, kaut gan pakalpojumu tarifs, ko maksā slimnīcām Latvijā, ir zemāks nekā par to pašu pakalpojumu slimnīcām kaimiņvalstīs,” uzsver I. Aizsilniece. Viņa šo situāciju skaidro ar to, ka cilvēki Latvijā nevar savlaicīgi saņemt nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu, bet to saņem, jau esot kritiskā stāvoklī, bet smagi slimu pacientu ir daudz grūtāk un dārgāk ārstēt. „Neieguldot veselības aprūpē tik, cik būtu nepieciešams sākotnēji, vēlāk jau nākas tērēt ļoti lielas summas ārstēšanai un invaliditātes apmaksai,” tā I. Aizsilniece. Viņa atgādina, ka Latvijas veselības aprūpes finansēšanas sistēma ir reformēta četras reizes atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur tas izdarīts tikai vienu reizi.

Pieaug pašatnācēju skaits

Valsts SIA Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš atzina: slimnīca izjūt to, ka veselības aprūpe nav pieejama ārpus slimnīcas, ar lielo un pieaugušo tā dēvēto pašatnācēju — smagi slimo pacientu skaitu. Latvijā cilvēki jau tieši samaksā apmēram 40% no visiem veselības aprūpes tēriņiem, kas tāpat ir ļoti daudz salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. „Veselības aprūpes sistēmai ir jābūt gatavības režīmā, to nevar uzturēt tikai tad, kad tā būs nepieciešama, tā jāuztur ik dienu, lai tā gaidītu ikvienu pacientu un būtu pieejama tad, kad ir nepieciešama,” norādīja R. Muciņš. Viņš norāda, ka šādas sistēmas uzturēšana bez valsts finansējuma nav iespējama.

„Slimnīcai trūkst speciālistu. Latvijā ir ļoti labi attīstīts arī privātais veselības sektors, kur ir liela tiešmaksājumu ietekme, bet esam vienotā tirgū, un daudzi pakalpojumi publiskā finansējuma trūkuma dēļ tiek sniegti privātajā sektorā. Ja būtu vairāk publisko līdzekļu, tad arī publiskais un privātais sektors varētu sniegt vairāk pakalpojumu. Vislielākā problēma ir publiskajā sektorā, kur iemesls ir naudas trūkums, kas tālākā ķēdē izraisa visas pārējās problēmas,” skaidroja R.Muciņš.

I.Aizsilniece kā piemēru rāda situāciju, kad valsts kādai no lielajām slimnīcām piešķir naudu 100 magnētiskās rezonanses izmeklējumu veikšanai mēnesī, bet reāli nepieciešami ir 150 izmeklējumi, un, kaut arī pat šim nolūkam ir atbilstoši speciālisti, kuri to varētu paveikt, taču naudas tam nav. „Veselības aprūpes pakalpojumu rindās ilgais gaidīšanas laiks pacientiem rodas tāpēc, ka nav atbilstoša finansējuma,” tā I. Aizsilniece.Ģimenes ārste, Saeimas deputāte Līga Kozlovska, piekrītot I. Aizsilnieces un R. Muciņa sacītajam par katastrofālo situāciju veselības aprūpes finansēšanā, norādīja uz teju 50 milj. eiro lielu iztrūkumu kompensējamo medikamentu iegādei. „Ja pacienti, kuri nespēs par tiem maksāt, nevarēs saņemt valsts pilnībā vai daļēji apmaksātos medikamentus, tad tas būs ceļš uz bezdibeni,” prognozēja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē tika skatīts jautājums par valsts laboratorijas pakalpojumu pieejamību, kur gada beigās paredzams deficīts 30 miljonu eiro apmērā, jo šā gada pirmajos trijos mēnešos tas jau bija apmēram 7 miljoni.

L. Kozlovska atgādina, ka Latvijā jau esam pārdzīvojuši vairākus veselības aprūpes finansēšanas modeļus — gan punktu, gan algu, gan kapitācijas (ar variācijām). Primārajā veselības aprūpē Pasaules Veselības organizācija un Pasaules Banka par valstīm un pacientiem visizdevīgāko, vispieejamāko atzīst tā dēvēto jauktās kapitācijas modeli, kas ietver sevī valsts medicīnas sistēmu. „Nekas labāks nav izdomāts kā noteiktais procents veselības aprūpei no kopējā valsts budžeta, un tie ir vismaz 12%, lai varētu dzīvot gan pacienti, gan arī ārstniecības iestādes iepriekšējā gada līmenī,” uzsvēra L. Kozlovska. Viņa savu sacīto pamato ar RSU doktorantes pētījumu par Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modeļa maiņas lietderību, tā novērtējumu.

K. Ketners atgādina, ka 2002.- 2003. gadā diskutēja par apdrošināšanas sistēmu, pēc tam veidoja Nacionālo veselības dienestu, tam sekoja kārtējie apdrošināšanas sistēmas ieviešanas mēģinājumi, balstoties uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa, vēlāk arī uz valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu daļu. Būtiskākais jautājums - vai šīs pārmaiņas ģenerē papildu naudu. Ja ne, tad jāraugās uz nodokļu pārskatīšanu, piemēram, K. Ketners 2016. gadā piedāvāja šim mērķim novirzīt divus procentpunktus no PVN, savukārt toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs - sākotnēji vienu, vēlāk trīs un vairāk procentpunktu no valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksām.

Pacientam vajag pakalpojumu

I.Aizsilniece norāda, ka pacientam nav svarīgas konkrētā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja īpašumtiesības — vai tas pieder valstij, pašvaldībai, privātuzņēmējiem vai baznīcai, bet būtiski ir maksimāli ātri saņemt kvalitatīvu pakalpojumu. „Valsts par veselības pakalpojuma sniegšanu var maksāt gan valsts, gan pašvaldību, gan baznīcas, gan privātuzņēmēju medicīnas iestādēm, piemēram, Vācijā ir daudzas veselības aprūpes iestādes, kuru īpašniece ir baznīca,” tā I. Aizsilniece.

Viņa pirms daudziem gadiem iestājusies pret ideju par lielo valsts slimnīcu privatizāciju, jo tās ir ne tikai sabiedrībai svarīgas, bet arī valstij stratēģiski nozīmīgas. SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzsver, ka nevajadzētu šķirot pēc tādas pazīmes kā uzņēmējdarbības forma vai īpašumtiesības. Tā to dara gudras valstis tepat Eiropas Savienībā. Tās slēdz līgumus ar tiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem ir izdevīgi to darīt un kuri var sniegt kvalitatīvu veselības aprūpi, ļoti vēlams, lai viņi iztiktu bez papildu subsīdijām — ar to apmaksas sistēmu, kas eksistē. Latvijā diemžēl ir gan ļoti labi, gan arī slikti apmaksāti (tarifi) veselības aprūpes pakalpojumiem.

„Tās privātās veselības aprūpes iestādes, kuras Latvijā sniedz pakalpojumus, iztiek no tā, ko valsts samaksā, kaut arī nereti privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus kritizē, ka tie izlasot rozīnes — savācot tos labākos, kaut arī darbojas tur, kur valsts viņiem ir ļāvusi darboties, izmantojot iepirkumu politiku,” uzsvēra M. Rēvalds. Viņš skaidro, ka privātie nesaņem ne valsts, ne kādas pašvaldību subsīdijas un arī netiek pie ES struktūrfondu līdzfinansējuma (izņemot ģimenes ārstus). „Ir jāmeklē risinājumi sistēmas iekšienē un jādara tā, lai valsts apmaksātā veselības aprūpes sistēma balstītos uz to, kas skaitās tās pamats — tā ir primārā veselības aprūpe, lai tā maksimāli daudz un maksimāli kvalitatīvi sāktu pildīt tieši šo funkciju. Tas varētu samazināt spiedienu uz pārējām sistēmas sastāvdaļām, kuras ir dārgas.

Tādējādi pārskatāmā termiņā tās pārstātu spiest uz visdārgāko sadaļu, kas ir slimnīcu darbība, kur nonāk ielaistie pacienti pārāk lielā skaitā un pārslogo šo sadaļu,” piedāvāja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka nav iespējams mainīt iedzīvotāju vecuma struktūru, jo vairāk nekā 30% Latvijas iedzīvotāju ir pensijas vecumā. Lai cilvēki mazāk slimotu, lielāks finansējums jānovirza ģimenes ārstiem komplektā ar viņu kvalitatīvākiem pakalpojumiem un lielāku veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, jo īpaši, ja Latvijā veselīgais dzīves ilgums ir par 20 gadiem īsāks nekā Zviedrijā. „Tā kā privātās veselības aprūpes izdevumi Latvijā tuvojas 40% un darba devēji darbinieku veselības apdrošināšanas prēmijās ik gadu samaksā vairāk nekā 100 milj. eiro, pie tam šī summa ik gadu turpina pieaugt, tad Latvijas valdība varētu atvieglot dzīvi darba devējiem, mainot novecojušos kritērijus, kas limitē naudas daudzumu, cik drīkst iztērēt uz vienu strādājošo gadā, lai to neapliktu ar nodokļiem un samazinātu spiedienu uz valsts apmaksātu veselības aprūpes sistēmu,” ierosināja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka valsts attiecīgās veselības apdrošināšanas summas griestus, kurus neapliek ar nodokli, noteica pirms daudziem gadiem, kad bija citas pakalpojumu cenas (izmaksas). „Par šo ar Latvijas valdību ir runāts vairākkārtīgi, un arī šāda soļa fiskālais efekts budžetam nav milzīgs, jo īpaši, ja pretī tiek likti ieguvumi — cilvēku veselība, mazāki ārstniecības izdevumi, ātrāka sasirgušā cilvēka atgriešanās darbā, bet attiecīgu lēmumu joprojām nav,” tā M. Rēvalds.

Vajag ekonomisko izaugsmi

„Iespējams, ka atbilde par veselības aprūpes finansējuma apmēru, rēķinot attiecībā pret IKP vai budžeta izdevumiem, vai vienu iedzīvotāju, ir datos, ka 2021. gadā Latvijā nodokļu apmērs uz vienu iedzīvotāju bija 5442 eiro, Igaunijā — 7927 eiro, Lietuvā - 6449 eiro, bet ES vidēji 13 674 eiro,” tā uz jautājumu par veselības aprūpes finansējumu atbild Finanšu ministrijas Budžeta politikas plānošanas departamenta direktors, bijušais Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka ir arī šīs medaļas otra puse — kā ar šiem līdzekļiem rīkojamies, kas ir Latvijas prioritātes un kam šo iekasēto nodokļu naudu tērējam.

„Tad, kad nonāk līdz politiskajai diskusijai par izdevumiem, tad ir citas prioritātes un var atrast, kurām sfērām atvēlētais finansējums ir virs ES vidējā līmeņa un kurām tas ir ievērojami zemāks,” tā K. Ketners. Viņš atzīst, ka arī citām nozarēm ir pietiekami būtiski politiķu solījumi, tāpēc budžeta izdevumu pārkārtošana, šķiet, varētu būt ļoti sarežģīta. „Neviens nestrīdēsies, ka vidēji viena cilvēka veselības aprūpei gadā būtu nepieciešami ir 1800 — 2000 eiro, taču Latvijā cilvēks pats samaksā apmēram 40% tad, kad viņam veselības aprūpe ir nepieciešama, un pat, ja šāda nauda valstij tiktu atrasta, būtu jautājums, kur šo naudu ieguldīt — primārajā un sekundārajā ambulatorajā aprūpē vai citā vietā,” analizē K. Ketners.

Viņš norāda, ka, ieguldot primārajā aprūpē, tik daudz nebūs jāiegulda stacionāros, vienlaikus ir jautājums, vai lielās universitātes slimnīcas koordinē savu darbību ar reģionālajām slimnīcām — vai ir izveidots attiecīgs tīkls. „Beļģijā ir tīkls (hospital network), kur galvgalī ir universitātes slimnīcas, iespējams, ka uz nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju tomēr ir pārāk daudz dažādu īpašnieku struktūru, vienlaikus Rīgai nav reģionālās slimnīcas, tāpēc viss spiediens tiek vērsts pret universitātes slimnīcām,” skaidro K. Ketners. „Ja nekas nemainīsies ārējā vidē, tad iedzīvotāju skaits vecumā grupā 60+ līdz 2060. gadam pieaugs par piektdaļu, un, ja mēs neuzlabosim primāro aprūpi un cilvēki nekļūs veselīgāki, tad uz slimnīcām būs vēl lielāks spiediens pacientu skaitā pie vēl mazākas darbaspēka pieejamības, tāpēc ir būtiski rīkoties šobrīd, lai šos riskus mazinātu, pretējā gadījumā problēmas kļūs tikai vēl asākas,” uzsver R. Muciņš. Viņš atzīst, ka Rīgā universitātes slimnīcas pilda reģionālās slimnīcas funkcijas, kam atbilst 60%, bet terciāram līmenim - 30%. „Bez tam ap 5% pacientu patērē 30% no PSKUS naudas, tas ir tas superterciārais līmenis, kurā ieguldām milzu līdzekļus, jo vienas operācijas izmaksas var būt 100 000 eiro un arī vēl dārgāk, lai glābtu cilvēku, un tā notiek, iespējams, tāpēc, ka iepriekš kaut kas nav darīts pareizi,” tā R. Muciņš. Viņš norāda, ka sabiedrība noveco, bet darbaspēka pieejamība samazinās, un slimnīcas vienā brīdī var neizturēt šo spiedienu.

Papildu naudu vajag nekavējoties

Ja īstenotu Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam, tad 2027. gadā nonāktu līdz 2000 eiro gadā vidēji uz vienu iedzīvotāju Latvijā, kas ir absolūtais minimums, norāda I. Aizsilniece. Vienlaikus viņa atgādina, ka pēc Covid-19 pieaugusi mentālā saslimšana par 23%, kā arī saslimšana ar onkoloģiju. „Diemžēl, bet pieaugusī saslimstība neļauj tikt līdzi pat tam līmenim, kāds bija iecerēts Sabiedrības veselības pamatnostādnēs,” secina I. Aizsilniece.

L. Kozlovska uzskata, ka valsts līmenī ir jābūt pēctecībai attiecībā uz iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, vēl jo vairāk, ja Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam pieņemtas tieši tā paša premjera vadībā, kurš ir arī pašlaik, mainījušies vien komandas spēlētāji (ministri). „Šī valdība veselības aprūpi kā prioritāti neizvirza, jo šogad vajadzīgi papildu 140 milj. eiro, kas spētu nodrošināt sfēras pamatvajadzības atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, un nākamajā budžetā tas jau jāiekļauj kā papildu finansējums 310 milj. eiro apmērā, kam līdz 2027. gadam jāpārsniedz 900 milj. eiro,” skaidroja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka primārajai veselības aprūpei finansējums solīto un apstiprināto 26 milj. vietā tika piešķirts 2,5 milj., tādēļ pacienti tagad stāv rindā uz skrīningiem. „Un brīnāmies par ielaistajiem dzemdes kakla vēžiem, par zarnu vēža skrīningiem, kur mēs nevaram pacientu nosūtīt uz kolonoskopiju. Zarnu vēža slimnieki, kuru diagnozes ir apstiprinātas, 30-40% ir 3.-4.tadijā. Tas ir tas, kas valstij izmaksās daudz dārgāk,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds iespējamu problēmas sakni redz faktā, ka veselības aprūpes nozari uztver kā tērējošu nozari, jo veselības aprūpe norij milzīgu naudu.

„Mums ir jāmācās redzēt savādāk, jo veselības aprūpe savā ziņā ir ražojoša nozare, tā ražo darbspējīgu cilvēku, kurš piedalās Latvijas tautsaimniecībā un ar savu produktīvo darbu ģenerē nodokļus,” uzsver M. Rēvalds. Viņš norāda, ka Latvijā cieš no tā, ka ir pārāk maz veselīgi nodzīvotu gadu salīdzinājumā ar citām valstīm un pārāk daudz darba nespējas, kā arī pārāk augsta invaliditāte, kas liek ciest tautsaimniecībai. „Produktīvs darbaspēks nevar būt cilvēks situācijā, kad viņš ir slims, sēž darbā un domā par muguras sāpēm, domā par citām sāpēm vai kopj savu radinieku, kurš ir slims, līdz ar to pusi no sava darbalaika ražīgi nestrādā. Jautājums ir - vai mums nākotnē vajag 390 000 produktīvu darbinieku vecuma grupā no 50-70 gadiem?” spriež R. Muciņš. I. Aizsilniece steidz papildināt, ka darba nespēja ir liela problēma, jo tā rada milzīgus izdevumus no valsts budžeta, turklāt šajā laikā darbnespējīgs cilvēks nestrādā, tātad nerada arī darbaspēka nodokļus.

Sadarbības iespējas

„Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir piemēri, kuri būtībā atbilst privātās publiskās partnerības ( PPP) pazīmēm,” norāda M. Rēvalds. Viņaprāt, situācijā, kad valstij trūkst finansējuma veselības aprūpei, ir tikai loģiski izmantot to pienesumu, ko var dot privātās veselības aprūpes iestādes. „Par PPP Latvijā tiek runāts jau daudzus gadus, bet realitātē ir tikai viens liels Ķekavas apvedceļa projekts, lai gan arī veselības aprūpē PPP varētu būtu, ja tas būtu jēgpilni un abpusēji izdevīgi, tā nav parazītiska,” uzsver M. Rēvalds. Viņaprāt, PPP ir potenciāls, ko varētu gudri izmantot. „Slimnīcai ir maksimāli daudz funkciju, un visu, ko vien iespējams, cenšamies iegādāties ārpakalpojumā, tostarp arī ar medicīnu saistītos pakalpojumus, taču PPP projektu klupšanas akmens medicīnā ir ilgtermiņa plānošana, jo nav iespējams paredzēt, kāda tā būs pēc 10-20-30 gadiem, bez tam vēl ir nepieciešamas zināšanas,” tā R. Muciņš.

Viņaprāt, to, ko kāds jau ir izveidojis un attīstījis, otru reizi nav jēgpilni darīt, piemēram, slimnīcai vajag sadarboties ar tikko atklāto Nukelārās medicīnas centru, nevis pašiem veidot ko līdzīgu. „PPP sevi ir pierādījusi, un ir nepieciešama savstarpējā uzticēšanās, jo PPP netiek pieļauta tikai tāpēc, ka ir satraukums par to, cik pēc tam valstij nāksies maksāt, ko apstiprina arī viens gadījums (ātrās palīdzības auto noma). Arī K. Ketnera ieskatā galvenā problēma ir ilgtermiņa plānošana, jo neskatāmies tālāk par budžetu nākamajiem trijiem gadiem. „Bremzējošais faktors ir fiskālā disciplīna un negatīvā pieredze ar dažiem projektiem,” tā K. Ketners. M. Rēvalda ieskatā pirmie soļi šajā virzienā ir ārpakalpojumi.

Datu apmaiņas rēbuss

„Problēma, ka nav vienotas informācijas platformas valsts mērogā ar medicīniskās informācijas apmaiņu starp publisko un privāto veselības aprūpes sniedzēju,” tā L. Kozlovska. Viņa atzīst, ka digitalizācija norit jau daudzus gadus, bet valsts līmenī nav šādas vienotas datu apmaiņas vietnes. „E-veselībā strādā četras pozīcijas — e-recepte, vakcinācija, nosūtījums un darba nespējas lapa, turklāt iepriekšējā valdība lēma, ka ir nepieciešami vismaz 30 milj. eiro, lai reformētu e-veselības sistēmu,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds uzsver, ka sistēmai ir vajadzīga efektīva iespēja, kur apmainīties ar pacienta datiem starp visiem pakalpojuma sniedzējiem visos līmeņos, sākot ar ģimenes ārsta praksi vienā galā un universitātes slimnīcu otrā galā. „Šo procesu ir traucējuši gan subjektīvi, gan objektīvi apstākļi — kāds nepiedalās datu apmaiņā vai ir pārspīlēta vēlme attīstīt savas sistēmas un pārspīlēta datu drošība, kas to padara sarežģītu,” tā M. Rēvalds. Viņš kā vēl vienu problēmu min veselības aprūpes darbiniekus, kuri nespēj ievadīt datus attiecīgajās sistēmās. L. Kozlovska atgādina, ka nepārtraukti ir jāstrādā ar vismaz 3-4 programmām uz vienu pacientu, tas ir pilnīgi nevajadzīgi, un e-veselība būtu īstā vieta, kur savienot visas šīs programmas.

Tostarp septiņi projekti pieteikti kategorijā E-Pārvalde un pakalpojumi, septiņi projekti kategorijā Izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sporta projekti, konkursam Labākais E-komercijas komersants 2008 pieteikti deviņi projekti, liecina Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) sniegtā informācija.

Kategorijā E- Pārvalde un pakalpojumi pieteikti – Rīgas pilsētas pašvaldības e-pakalpojumi 2007/08, If ONLINE klientu portāls, www.iizi.lv OCTA kalkulators, AS Latvenergo klientu portāls e-latvenergo.lv, Swedbank ceturtās paaudzes internetbanka privātpersonām, Bila & Melindas Geitsu fonda un Kultūras ministrijas valsts aģentūras Kultūras informācijas sistēmas projekts Trešais tēva dēls, kā arī SIA Vizzual Datu vadības sistēma E-formas.

Kategorijā Izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sporta projekti pieteikti - Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogs, SIA Dd studio biogrāfisks multimediju DVD Imants Ziedonis, datu bāze Letonika.lv, pasaku portāls www.pasakas.net, portāls www.skolas.lv, SIA Dd studio multimediju DVD disks Mežu zeme Latvija, kā arī E-studiju sistēma Jelgavas pašvaldības mūžizglītības piedāvājuma īstenošanai.

Valsts kanceleja pagarina pretendentu pieteikšanās termiņu konkursam uz vakanto Informācijas sabiedrības biroja vadītāja ierēdņa amatu līdz 25.jūlijam,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā. Sākotnēji bija noteikts, ka kandidāti savus pieteikumus var iesniegt līdz 25.jūnijam. Ņemot vērā vakances nozīmīgumu un salīdzinoši nelielo pretendentu skaitu, nolemts konkursa termiņu pagarināt uz vēl vienu mēnesi. Kandidātiem izvirzītās prasības ir izpratne par informācijas sabiedrības izveides stratēģiju, pieredze vadošā amatā, projektu vadībā un personālvadībā, augstākā akadēmiskā izglītība un svešvalodu prasme, kā arī atbilstība Valsts civildienesta likuma prasībām. Pretendentu vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Einars Repše. Komisijas locekļi ir J.Borzovs – Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūta direktors, I.Freibergs – Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas «LITTA» prezidents, E.Jaunups – Ministru prezidenta padomnieks valsts pārvaldes jautājumos, U.Klapkalne – Valsts kancelejas direktora vietniece politikas plānošanas un koordinācijas lietās, U.Lakševics – Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, A. Sinta – Valsts kancelejas Dokumentu aprites departamenta vadītāja, G.Veismane – Valsts kancelejas direktore, norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā.

Latvijas priekšrocība 5G jomā ir informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūra un spēcīgi uzņēmumi programmatūras izstrādes jomā, tā Rīgā notiekošajā Eiropas 5G ekosistēmas forumā "5G Techritory" 24.novembrī pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

“Latvijas ekonomikas izaugsmes pamatā ir uz eksportu orientēta ražošana, tādēļ valdība īsteno viedās reindustrializācijas politiku – mēs īpaši atbalstām eksporta attīstību, veidojot investīcijām pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi un veicinot visas sabiedrības labklājības pieaugumu. Latvijas priekšrocība 5G jomā ir IT infrastruktūra un spēcīgi uzņēmumi programmatūras izstrādes jomā, tādēļ būsim gatavi 5G risinājumu ieviešanai un nodrošināšanai gan uzņēmējiem, gan patērētājiem. Ar drošu pārliecību varu teikt, ka Latvija ir vislabākā vieta, kur ieguldīt un veidot uzņēmējdarbību, kam būs nepieciešama 5G infrastruktūra augstā līmenī,’’ atklāšanas uzrunā teica K.Kariņš.

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru – meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir vienas no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem, ir jābūt vienotām frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Nekā nedarīšana šodien – problēmas nākotnē

“Pašlaik konkrētas aprises ieguvuši dokumentu projekti, kurus paredz šā gada jūnija nogalē Eiropas Parlamentā akceptētais Klimata akts. Lasot šos topošos dokumentus, rodas sajūta, ka tos gatavojuši eksperti, vadoties pēc vispārīgiem algoritmiem,” skaidro SIA LaFlora līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka ikvienai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, tajos tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi – līdz 2030. gadam jāsamazina CO2 emisijas par 17% un jānodrošina CO2 izmešu piesaiste 644 000 t apmērā. “Detalizēti iepazīstoties ar šiem uzstādījumiem, nācās secināt, ka tie nav izpildāmi, turklāt aprēķina algoritms, piemēram, Īrijai ir izmantots citāds nekā Latvijai,” uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runājusi par Eiropas Zinātnes konsultatīvās padomes izveidi, kurā darbotos 50 ekspertu, kurus šim darbam deleģētu dalībvalstis.

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Daudzi medicīnas rehabilitācijas attīstības pasākumi, kas atrodami Veselības ministrijas politikas dokumentos, ir palikuši tikai «uz papīra», secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā Vai rehabilitācija ir pilnvērtīga veselības aprūpes pakalpojumu sastāvdaļa?.

Vērtējot medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu, Valsts kontrole atklājusi, ka datu trūkums gan par pacientu vajadzībām medicīniskajā rehabilitācijā, gan par panāktajiem rezultātiem liedz iespēju novērtēt valsts finansēto rehabilitācijas pakalpojumu efektivitāti un iedzīvotāju vajadzības kopsakarā ar valsts budžeta iespējām. Trūkstot arī skaidrai izpratnei, kā ilgtermiņā būtu jāattīstās rehabilitācijas jomai, kādi ir tās mērķi un prioritātes, faktiski nav iespējams spriest par rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti valstī. Pie šāda secinājuma pēc revīzijas par rehabilitācijas pakalpojumu jomu nonākusi Valsts kontrole.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsvēra, ka daudzi šīs jomas attīstības pasākumi, kas atrodami Veselības ministrijas politikas dokumentos, ir palikuši «uz papīra». «Kamēr tā ir, cieš pacients, kurš nesaņem nepieciešamo palīdzību. Piemēram, laikā, kad arvien biežāk dzirdam satraukumu par darbaspēka trūkumu, cilvēkiem darbspējīgā vecumā medicīniskā rehabilitācija netiek nodrošināta savlaicīgi un nepieciešamajā apjomā, lai gan divu gadu laikā darbnespējas gadījumu skaits darbaspējīgiem cilvēkiem pieaudzis par 15%. Nav izpildīts arī neviens uzdevums, lai uzlabotu rehabilitācijas pakalpojumus cilvēkiem ar onkoloģiskajām vai sirds un asinsvadu slimībām,» pauda E.Krūmiņa.

Administratīvajā tiesā šobrīd noris aktīva tiesvedība lietā par iespējamu nelikumīga valsts atbalsta piešķiršanu SIA Lursoft un SIA Lursoft IT. Publiski pieejamā informācija par šo tiesvedību liek domāt, ka valsts atbalsta tiesības ne vienmēr tiek pareizi izprastas un efektīvi piemērotas. Tas būtiski sarežģī komersantu iespējas aizstāvēt savas tiesības gadījumā, kad to konkurenti iegūst priekšrocības, pateicoties nelikumīgi piešķirtam valsts atbalstam.

SIA Firmas.lv iesniedza pieteikumu administratīvajā rajona tiesā, jo uzskatīja, ka Lursoft saņem nelikumīgu valsts atbalstu. Proti, par vienas un tās pašas informācijas (komersantu gada pārskatu) iegūšanu no Uzņēmumu reģistra (UR) Firmas.lv maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā, bet Lursoft valsts nodevu nemaksā. Firmas.lv uzskata, ka tādējādi tiek pārkāptas tās tiesības uz vienlīdzīgu konkurenci.

Administratīvā rajona tiesa (un arī apgabaltiesa, izskatot Firmas.lv blakus sūdzību) sākotnēji atteicās ierosināt tiesvedību šajā lietā. Īpaši radoša bija Administratīvā apgabaltiesa, pasakot, ka likums neuzliek iestādei par pienākumu pret tirgus dalībniekiem izturēties vienlīdzīgi. Par laimi AT Senāta Administratīvo lietu departaments adekvāti novērtēja situāciju, kā rezultātā administratīvā rajona tiesa beidzot ierosināja lietu uz Firmas.lv iesniegtā pieteikuma pamata. No medijos ziņotā noprotams, ka Firmas.lv pieteikums šobrīd gaida izskatīšanu pēc būtības administratīvajā rajona tiesā.

Šonedēļ notiekošajā pirmajā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā (PLEIF) vairakkārt izskanēja viedokļi par Latvijas potenciālu un labo uzņēmējdarbības vidi gan tehnoloģiju jomā, gan radošajās industrijās.

PLEIF ietvaros 3. jūlijā norisinājās vairākas diskusijas par Latvijas uzņēmējdarbības vidi un globālo nozīmi, tehnoloģiju inovācijām, kā arī tika apspriesta Latvijas pievilcība ārvalstu investoru acīs. Forumā piedalās vairāk kā 350 latviešu izcelsmes uzņēmēji no 21 pasaules valsts.

Par Latvijas vietu globālā pasaulē diskutēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Procter&Gamble viceprezidents Uldis Sīpols, AS Citadele banka padomes locekle Baiba Rubesa, kā arī korporācijas GasEnergoStroi prezidents Sergejs Čerņins. Diskusijā E. Rinkēvičs izteica ideju veidot uzņēmēju informatīvu datu bāzi, kurā uzņēmēji varētu ievietot informāciju par sevi un savu darbību kā arī sazināties savā starpā. Savukārt B. Rubesa rosināja veicināt pieredzējušo un jauno uzņēmēju savstarpējo sadarbību un cunftu veidošanu.

To, ka godprātīga nodokļu nomaksa ir ikviena pilsoņa pienākums, apzinās arī sabiedrībā pazīstami un panākumiem bagāti cilvēki ne vien Latvijā, bet arī pasaulē. Piemēram, Lielbritānijā, kurā ir liels iedzīvotāju ienākuma nodoklis cilvēkiem ar augstiem ienākumiem (45% no summas, kas pārsniedz 150 tūkstošus mārciņu gadā), ir arī daudz labi pelnošu sabiedrībā zināmu cilvēku, kas godprātīgi maksā visus nodokļus, norāda Finanšu ministrija.

Šī gada sākumā Lielbritānijas publiskajā telpā iezīmējās asas diskusijas par to, vai bagāti cilvēki nemēģina izvairīties no augstajiem nodokļiem. Taču daudzas slavenības nāca klajā ar paziņojumiem par to, ka godprātīga nodokļu maksāšana ir katra pilsoņa pamatpienākums. Piemēram, britu komiķis un pēdējo gadu Zelta Globusa balvu pasniegšanas ceremonijas vadītājs Rikijs Džerveiss norādīja, ka «izvairīšanās no godprātīgas nodokļu nomaksas ir pretīga». Savukārt Harija Potera grāmatu autore Dž.K.Roulinga, kas ir arī viena no bagātākajām privātpersonām Apvienotajā Karalistē, sacīja, ka «pārcelšanās uz citu valsti, tikai, lai maksātu mazāk nodokļus, būtu nicināma rīcība».

Ķīmiķi, inženieri un IT speciālisti ir vienas no pieprasītākajām profesijām darba tirgū. Vienlaikus jau tagad saskaramies ar akūtu dabas zinību skolotāju trūkumu. Tāpēc, novērtējot skolotāju nozīmi, lomu un ieguldījumu kopējā valsts attīstībā, AS “Olainfarm” ir izveidojusi 75 000 eiro stipendiju programmu jaunajiem ķīmijas skolotājiem.

Pirmie trīs stipendiāti tika sveikti šā gada pavasarī, bet divas nākamās rudens stipendijas katru 3000 eiro vērtībā 25.oktobrī saņēma Latvijas Universitātes studenti un ķīmijas skolotāji Anna Liepiņa un Tots Koķis.

“Izglītība ir ikvienas attīstītas un pārtikušas valsts pamatā. Ieguldot izglītības sistēmā, ieguldām arī valsts kopējā labklājībā. Tieši tāpēc ir tik svarīgi, lai kopīgiem spēkiem izveidojam sistēmu, kurā tās pamats – skolotājs – jūtas novērtēts, vajadzīgs un motivēts. Tas ir visas sabiedrības kopdarbs, jo arī sabiedrības attieksme veido vidi un profesijas reputāciju. Tāpēc ļoti novērtējam AS “Olainfarm” iniciatīvu, sākot stipendiju programmu jaunajiem ķīmijas skolotājiem un attīstot to arī dabas zinību skolotāju dienā, sniedzot iespēju skolotājiem iepazīt ķīmijas nozari no nozares puses,” norāda izglītības un zinātnes ministre, stipendijas patronese Anda Čakša.

Latvijā ir jāstrādā vienotāk pie uzņēmēju, ierēdņu un iedzīvotāju izglītošanas par IT nozīmi ekonomikas un sabiedrības attīstībā. Tā intervijā Db norādīja IT uzņēmuma HansaWorld Latvia jaunais īpašnieks, iepriekš uzņēmuma vadītājs Austrumeiropā un NVS valstīs Edmunds Sprūdžs.

Tieši viņam neilgu laiku atpakaļ no HansaWorld Group piederošā holdinga uzņēmuma ir izdevies pārpirkt Latvijas uzņēmuma kapitāldaļas. Latvijā tas ir viens no veiksmīgiem piemēriem, kā IT uzņēmums ir ieguvis «jaunu elpu», kā šobrīd ir vērtējama nozares attīstība, kas esošajos apstākļos uzņēmumiem būtu jādara, Db atbildes sniedz E. Sprūdžs.

Kā vērtējat Latvijā nozares tirgus attīstību?

No vienas puses, situācija ir sarežģīta vairāku vēsturiski izveidojušos iemeslu dēļ. Latvijā IT pielietojums efektīva darba nodrošināšanai uzņēmumos un publiskajā sektorā ir ļoti zemā līmenī. IT nozares attīstības toni nosaka valsts jo ir lielākais IT risinājumu pasūtītājs ar pārāk lielu atrāvienu no tuvākā sekotāja privātajā sektorā. Tas pats par sevi ir nepareizi, jo nozare var veiksmīgi attīstīties tikai tad, ja tās virzību «dzen» prasīgi un innovatīvi uzņēmēji, nevis valsts. No otras puses, tās ir milzīgas izaugsmes iespējas, jo līdz attīstīto valstu līmenim, ko, ja gribam izdzīvot, mums nāksies panākt, ir ļoti tālu un tātad gaidāms straujš produktu un pakalpojumu pieprasījums.

Visvairāk sievietes un vīriešus Latvijā iepriecina algas paaugstinājums, profesionālā atzinība, ceļošana un sekss, liecina GfK Baltic ikgadējais Valentīndienas pētījums par sieviešu un vīriešu iepriecinājumiem. Latvijas sievietes un vīrieši pietiekami labi arī zina, kas iepriecina pretējo dzimumu, tomēr, domājot par pretējo dzimumu iepriecinošām situācijām un lietām, kopumā mēs biežāk pārvērtējam dažādu iepriecinājumu nozīmi otra dzīvē, Db.lv informēja P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības speciāliste Jana Ločmele.

Sievietes, salīdzinot ar vīriešu pašnovērtējumu, ievērojami pārvērtē tādas lietas kā labas maltītes, labas mašīnas un braukšanas ar mašīnu, smēķēšanas, seksuāla rakstura filmu un komandēšanas iepriecinošo nozīmi vīriešu dzīvē. Savukārt vīrieši nezina, ka sievietēm sekss spēj sniegt lielāku iepriecinājumu kā laba kosmētika, iepirkšanās.

Sievietes visvairāk iepriecina algas paaugstinājums, profesionāla atzinība, ceļošana un pretējā dzimuma komplimenti. Tomēr vīrieši par sieviešu lielākajiem iepriecinājumiem domā nedaudz atšķirīgi. Lai arī pirmajās pozīcijā kā sieviešu iepriecinājumus vīrieši ierindo algas pielikumu un pretējā dzimuma komplimentus, tomēr viņi uzskata, ka sievietēm nedaudz lielāku iepriecinājumu par seksu vai profesionālo atzinību sniedz pretējā komplimenti, laba kosmētika un iepirkšanās. Viņi arī ir pārliecināti, ka vienlīdz lielu prieku sievietēm spēj sniegt ceļošana un sekss. Vīrieši noteikti spēj novērtēt, cik lielu prieku sievietēm sniedz tādas lietas kā braukšana ar mašīnu, gulēšana, ceļošana un sporta nodarbības.

Godprātīga nodokļu nomaksa ir ikviena Latvijas iedzīvotāja pamatpienākums, tāpēc ierasti patriotiskajā novembrī Finanšu ministrija (FM) sāk ikgadējo sociāli informatīvo kampaņu, skaidrojot, kāpēc nodokļi ir jāmaksā un kā tie tiek izlietoti.

Kampaņas atklāšanas pasākums notika ugunsdzēsēju depo – vietā, kura var pastāvēt un palīdzēt sabiedrībai, tieši pateicoties nodokļu maksātāju godprātībai. Šogad kampaņas primārā mērķauditorija ir jaunieši – topošie un esošie nodokļu maksātāji, savukārt tās nosaukums un galvenais sauklis – Nomaksāt! Nevis nemaksāt!.

«Latvijas labklājība ir katra mūsu valsts iedzīvotāja rokās. Mums ir ļoti daudz vajadzību, tomēr jāatceras, ka mums ir arī savi pienākumi. Un viens no mūsu pamatpienākumiem ir godprātīga nodokļu nomaksa. Valsts būs tik pārtikusi, cik paši to vēlēsimies panākt. Vēlos izteikt lielu pateicību visiem, kuri šos principus apzinās un ievēro. Man ir liels prieks, ka šajā kampaņā primāri uzrunājam jauniešus, kuri vēl tikai sāk apzināties lietu nozīmi un savas dzīves prioritātes. Ceru, ka pēc šīs kampaņas godprātīgu Latvijas iedzīvotāju skaits arvien palielināsies. Nodokļus vajag nomaksāt, nevis nemaksāt!» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Lai informētu Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus par vides pieejamības kritērijiem, kas ir svarīgi gan cilvēkiem ar invaliditāti, gan māmiņām ar bērnu ratiem un senioriem, invalīdu un viņu draugu apvienība Apeirons sadarbībā ar Rimi Latvia radījusi informatīvu materiālu - Vides pieejamības vadlīnijas.

Vadlīnijās ir iekļauti septiņi galvenie vides pieejamības punkti, kas ietekmē iedzīvotāju brīvu pārvietošanos gan iekštelpās, gan ārpus tām. Materiāls uzsver pamanāmu un saprotamu norāžu un plašu un neaizšķērsotu eju svarīgumu, invalīdu stāvvietas nepieciešamību, ērtu iekļūšanu ēkā, atbilstošu labierīcību nozīmi, audiālas un vizuālas informācijas pieejamību. Tāpat vadlīniju veidotāji uzsver draudzīgas attieksmes un iecietības nozīmi attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti.

Vadlīnijas pieejamas mājaslapā http://videspieejamiba.lv/lat/jaunumi/ .

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (55%) par lielāko vērtību savā mājoklī uzskata personīgas lietas, kurām ir ne tik daudz materiāla, cik emocionāla vērtība. Savukārt teju katrs trešais (27%) respondents uzskata, ka lielākā vērtība viņa mājoklī ir tajā esošajai sadzīves tehnikai un elektronikai, rāda Swedbank aptaujas dati.

5% aptaujāto iedzīvotāju norādījuši, ka mājoklī vērtīgākās lietas ir ģimenes relikvijas. Turpretī salīdzinoši neliels respondentu skaits (2%) par vērtīgāko savā mājoklī uzskata apģērbus un kažokādas, vai arī savas kolekcijas priekšmetus. Tikai 1% aptaujāto kā vērtīgāko savā mājoklī minējuši mēbeles un gleznas vai vērtslietas.

Swedbank apkopotā informācija par apdrošināšanas gadījumiem liecina, ka visbiežāk (72% gadījumu) zaudējumus un mājoklī esošo vērtību bojājumu vai pat zudumu rada ar ūdens noplūdēm saistīti negadījumi – cauruļvadu noplūdes, ūdens iekļūšana mājoklī caur tā konstrukcijām un tamlīdzīgi. Turpretī finansiāli lielākos zaudējumus rada uguns nelaimes – gan cilvēku, gan laikapstākļu izraisītas (piemēram, zibens spērieni). Zādzības ir trešais nozīmīgākais iemesls mājoklī esošo vērtību bojājumam vai zudumam. Taču 7 no 10 gadījumiem bojājumus mājoklī rada tieši ūdens noplūdes. Kā liecina Swedbank apkopotā informācija, ūdens noplūžu vai zādzību rezultātā radušies zaudējumi parasti ir 600 līdz 1000 eiro apmērā.

2. maija darbadiena (piektdiena) tiek pārcelta uz 10. maiju (sestdienu), tā šodien, 1.aprīlī, nolēma Ministru kabinets (MK).

Ministru kabinets lēma, ka šogad tiek pārceltas 2 darbadienas, kuras ir starp brīvdienām un svētku dienām:

- no piektdienas, 2. maija, uz sestdienu, 10. maiju;

- no pirmdienas, 17. novembra, uz sestdienu, 22. novembri.

Ministru kabineta lēmums par darba dienu pārcelšanu attiecas tikai uz no budžeta finansējamām valsts pārvaldes iestādēm, bet pašvaldībām, komersantiem, komercsabiedrībām un organizācijām šis rīkojums ir rekomendējošs – tām pašām ir tiesības brīvi noteikt darba un atpūtas laiku.

17. novembra darba diena tiek pārcelta, lai nodrošinātu sekmīgu Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadadienas svētku norisi. Tā kā 2008. gadā Latvijas valsts svētku publiskie pasākumi tiek plānoti jau vairākas dienas pirms 18. novembra, tas veicinās arī Latvijas iedzīvotāju iespēju iesaistīties Latvijas jubilejas svētku pasākumos ne tikai Rīgā, bet arī Latvijas reģionos četru dienu garumā, norāda Ekonomikas ministrija.

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Vairāk nekā ceturtā daļa daudzdzīvokļu māju Rīgā nešķiroja atkritumus, tādējādi maksājot arvien lielākas summas, šo situāciju varēja mainīt ar iedzīvotāju izglītošanu un paradumu maiņu.

To liecina vides pakalpojumu, tostarp atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Clean R veiktais pētījums, iegūto datu analīze un pasākumi. Tā kā Eiropas Savienība ir paredzējusi samazināt atkritumu poligonos noglabājamo apjomu, tad arī Latvijā pakāpeniski tiek paaugstināta dabas resursu nodokļa likme par atkritumu noglabāšanu poligonā (2021. gadā bija 65 eiro/t, 2022. gadā tā jau ir 80 eiro/t, bet 2023. gadā būs 95 eiro/t), un tāpēc visiem arvien lielāks spiediens būs tieši uz atkritumu šķirošanu un izmešanu tikai tiem paredzētos konteineros.

23% nešķiroja

“Aplūkojot Latvijā lielākā māju apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotās ēkas, secinājām, ka daudzu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji atkritumus nešķiro, un tāpēc nolēmām veikt pētījumu par to, kas tad īsti tiek izmests konteinerā un vai, attiecīgo saturu šķirojot, ir iespējams samazināt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas ne tikai attiecīgo namu iedzīvotājiem, bet arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam, un lai atbildētu uz jautājumu, ko atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums varētu darīt citādi, lai panāktu iedzīvotāju paradumu maiņu,” pētījuma priekšvēsturi skaidro SIA Clean R Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.

Pastāvēs, kas pārvērtīsies, atgādina mūsu situācijā tik trāpīgā Raiņa frāze: “mainies vai mirsti” ir galvenā krīzes mācība, par ko pēdējā gada laikā pārliecinājušies daudzi uzņēmēji gan Latvijā, gan citur pasaulē.

Apstākļos, kad uzņēmējdarbība lielā mērā pārcēlusies uz digitālo vidi, pārvērtības jeb mainīšanās visbiežāk nozīmē pielāgošanos jaunajai, digitālajai realitātei un tās spēles noteikumiem. Vai Latvijas digitālās attīstības sirdspuksti skan vienā ritmā ar pārējo pasauli?

Ja iztēlojamies tehnoloģijas un cilvēku prasmi tās lietot kā divas atsevišķas līknes, kas periodiski krustojas, sabiedrības labklājība sāk vairoties brīdī, kad tā panāk un apsteidz tehnoloģiju attīstību. Tā savukārt neizbēgami kādā brīdī atkal kļūst straujāka, nekā tiekam tai līdzi. Šobrīd dzīvojam interesantā laikā: tehnoloģiju ietekmēto pārmaiņu ātruma līkne kļuvusi gandrīz eksponenciāla, un pandēmijas ietekmē arī cilvēces salīdzinoši lineārā attīstība jeb spēja izmantot tehnoloģiju sniegtās iespējas sākusi straujāk virzīties uz augšu. Visa pasaule ir spiesta mainīties. Vai arī Latvijas digitālā transformācija jeb sabiedrības un tehnoloģiju attīstība noris tādā pašā tempā?

Lai zemes īpašnieki spētu kvalitatīvi aizstāvēt savas intereses Eiropas līmenī, maksimāli ātri ir jāuzzina informācija ne tikai par kādiem projektiem, bet gan par idejām un priekšlikumiem; Latvijas pozīcijas izstrādē politiķiem, ierēdņiem, nozarēm ir jāstrādā kopā, vienlaikus sameklējot sabiedrotos citu ES dalībvalstu vidū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Bizness sadarbībā ar ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par ES Dabas atjaunošanas regulas projekta un citu topošo dokumentu iespējamo ietekmi uz zemes apsaimniekošanu Latvijā.

Mērķiem jābūt pamatotiem

«Pirms gada šajā pašā studijā diskutējām par regulējumiem, stratēģiju, dokumentiem, lai izpildītu un ieviestu Eiropas Zaļo kursu — 2050. gadā ir jābūt neitrāliem pret klimatu — cik emitējam, tik arī piesaistām. Mērķis ir cēls un skaists, tieši tāpat kā kādreizējā PSRS vadoņa Ņikitas Hruščova solījums par komunismu 1980. gadā,» teic Latvijas Nacionālās Kūdras biedrības viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš piebilst, ka mērķim ir jābūt pamatotam. «Lai izpildītu mērķi, ir pieņemts klimata likums, kurā tika aptverti visi virzieni,» tā U. Ameriks. Viņaprāt, vispirms ir jāsaprot, kāds izskatās šis milzīgais «zirneklis», kā mainīsies dzīve.

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.