Lattelecom nevajadzētu apvienot ar Latvijas mobilo telefonu (LMT), ja LMT samazinātu izmaksas un akcionāri tam nedaudz iedotu kapitālu, bet Lattelecom varētu dzīvot, ja tam būtu kāds mobilo sakaru bizness.

Tā, jautāts par alternatīviem situācijas risinājumiem šobrīd ministrijām izskatīšanā iesniegtajam Lattelecom valdes priekšsēdētāja Jura Gulbja izstrādātajam un virzītajam plānam par Lattelecom un LMT apvienošanu, Db.lv atzina Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins.

«Ja mums vai nu akcionāri ļautu piedalīties izsolēs, kas līdz šim mums nav ticis ļauts, vai ļautu nopirkt Biti, ko drīzāk neļaus Konkurences padome, tad, visdrīzāk, mēs varētu iztikt bez LMT,» viņš atklāja. Pēc Lattelecom padomes priekšsēdētāja teiktā, Lattelecom ar LMT gribējis panākt kopīgu sinerģiju, neapvienojoties, tomēr LMT neesot gribējis sadarboties.

Vienas nedēļas laikā pie mobilo sakaru operatora Bite Latvija vērsušies divi Latvijas Mobilā telefona (LMT) klienti, kas saskārušies ar nelikumīgu LMT rīcību šo uzņēmumu mobilā operatora nomaiņas procesā, Db informēja Bite.

Bite uzskata, ka LMT pārkāpj Regulatora apstiprinātos Numura saglabāšanas pakalpojuma noteikumus. Tā rezultātā radīti būtiski finansiālie un morālie zaudējumi diviem uzņēmumiem - Levadija Holding un Uzars celtniecība.

«Piesakoties mobilā operatora nomaiņai uz Biti, saņēmām no LMT rēķinu ar apmaksas termiņu tajā pašā dienā. Apstākļu dēļ elektronisko rēķinu atvērt varējām vien pēc divām dienām, līdz ar to arī apmaksu veicām 2 dienas vēlāk, bet, pat nesagaidot mūsu maksājumu, LMT ne tikai atslēdza ienākošos un izejošos zvanus, bet arī vienpusēji lauza līgumu, kā rezultātā mēs nevaram atgūt savus mobilo tālruņu numurus. Zvanot uz mūsu tālruņiem dzirdamais «Šāds numurs neeksistē» ir graujošs uzņēmuma reputācijai laikā, kad valstī valda krīze,» žēlojas Levadija Holding finanšu direktore Ilze Skujiņa.

Lattelecom bezvadu interneta (WiFi*) sakaru plūsmas apjoms šogad salīdzinājumā ar 2005.gadu pieauga par 15%, bet uzņēmuma ieņēmumi no pakalpojuma sniegšanas par 30%, liecina apkopotie dati ceturtdien, 14.decembrī.

Lattelecom bezvadu internetu regulāri izmanto vidēji apmēram 500 lietotāju mēnesī, bet neregulāri - vairāki tūkstoši. Palielinoties bezvadu piekļuves vietu skaitam visā Latvijā un palielinot bezvadu interneta ātrumu, lietotāju skaits varētu pieaugt par 40 - 50%. Aktīvāk bezvadu internets tiek lietots gada siltajos mēnešos, mazāk ziemā.

Lattelecom šogad sāka nodrošināt bezvadu interneta pārklājumu, izmantojot arī taksofonu tīklu. Šobrīd šādi ir aprīkoti apmēram 100 taksofoni Rīgas centrālajā daļā, visas Brīvības ielas garumā, kā arī Jomas ielā Jūrmalā un citās lielajās Latvijas pilsētās - Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī un citur."Pēdējā laikā ievērojami auguši portatīvo datoru un citu mobilo ierīču, kas aprīkoti ar WiFi, pārdošanas apjomi. Mainās arī cilvēku ieradumi un pieaug prasības pēc mobilitātes, tajā skaitā arī pēc bezvadu interneta. Šīs ir tendences ir aktuālas gan pasaulē, gan arī Latvijā", saka Lattelecom komercdirektora p.i. Jānis Ligers.

Skandināvu telekomunikāciju koncerns TeliaSonera, piesaistot Latvijas mobilajam telefonam iPhone, skaidri parāda, ka rēķinās ar uzņēmuma kontroli nākotnē.

Tā uzskata Db aptaujātie telekomunikāciju eksperti. iPhone šobrīd ir viens no atzītākajiem zīmoliem pasaulē, pēc kura ir milzīgs pieprasījums un kurš tā ražotājiem un izplatītājiem nesot milzu peļņu.

Iezīmē intereses

«TeliaSonera, piesaistot iPhone sev daļēji piederošajam LMT, savā ziņā parāda, ka rēķinās ar šo uzņēmumu nākotnē,» piekrīt bijušais Lattelecom valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis, vienlaikus piebilstot, ka skandināvu koncernam gan citu variantu Latvijā īsti nebija, jo Lattelecom ar iPhone izplatīšanu diez vai nodarbotos, ņemot vērā, ka kompānijai nav mobilo sakaru tīkla. Jāatgādina, ka šobrīd jau daudzus mēnešus turpinās peripetijas ap Lattelecom un LMT privatizāciju. TeliaSonera patlaban pieder 49% Lattelecom daļu, bet Latvijas valstij - 51%. Skandināvu koncernam pieder arī 49% LMT daļu, vēl 28% LMT daļu pieder valstij - 23% ar LVRTC un 5% ar Privatizācijas aģentūras starpniecību, bet atlikušie 23% LMT daļu pieder Lattelecom. Arī Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis, komentējot TeliaSonera iespējamos motīvus, uzticot Latvijas Mobilajam telefonam izplatīt vienu no pēdējā laika atpazīstamākajām preču zīmēm pasaulē, atzina, ka Telia Sonera ir pārliecināta, ka LMT paliks šīs kompānijas īpašumā. «Viņi ir pārliecināti, ka LMT būs viņu rokās - daļēji vai pilnībā, bet būs. Un patiesībā viņiem caur Lattelecom jau tagad pieder vairāk nekā puse LMT, viņi tikai to nav atzinuši,» teica J. Lelis. Eksperti uzsver - iPhone varētu būt kā odziņa uz Telia Sonera piederošās LMT putukrējuma tortes, kas varētu nodrošināt labu peļņu jau tuvākā nākotnē.

Latvijas Mobilajam telefonam (LMT) notiek sarunas ar vairākiem Latvijas autobusu parkiem par iespēju ierīkot internetu starppilsētu autobusos, apstiprināja LMT preses sekretārs Jānis Vēvers.

Viņš apstiprināja, ka iespēja pieslēgties bezvadu internetam ir vienā Jēkabpils, vienā Rēzeknes un trijos Cēsu starppilsētu maršrutu autobusos. Kā skaidroja J. Vēvers, Jēkabpils un Rēzeknes autobusu parki, kā arī Cēsu uzņēmums a/s Cata nolēmuši piedāvāt internetu autobusos komerciāliem mērķiem pēc ierīču testēšanas vasaras gaitā.

Autobusos izmanto Ķīnas Huawei ražotu bezvadu maršrutētāju, kas brauciena laikā pieslēdzas LMT mobilajam internetam un interneta signālu sadala autobusa salonā, izmantojot WiFI jeb neliela darbības rādiusa bezvadu interneta apraides tehnoloģiju. Kā teica J. Vēvers, viņš saprotot, ka internets autobusos būs bez maksas, tas ir, iekļauts biļetes cenā.

Lai arī Latvijas Mobilā telefona (LMT) vadītājs Juris Binde televīzijas intervijā centās noliegt spam īsziņu (sms) par tarifu plāna Brīvība izplatīšanu, apgalvojums, ka lietotāji paši izsūtīja šīs īsziņas neiztur kritiku, DB norāda Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

(Papildināts ar LMT viedokli - 7. rindkopa)

«Pirmkārt, vairāk nekā 210 tūkst. lietotājiem īsziņas izsūtot tās nebūtu identiskas, un otrkārt, mums ir aizdomas, ka vēsturiskā operatora mājas lapu nemaz tik daudz klientu dienā neapmeklēja, cik bija izsūtītas īsziņas. Esam pārliecināti ka Datu valsts inspekcija šo gadījumu izmeklēs objektīvi un dos slēdzienu jau tuvākajā laikā,» uzsvēra V. Vancovičs.

Līdzīgu viedokli pauž Bite Latvija vadītājs Freds Renčaks, kurš norāda, ka J. Bindes paziņotais, ka LMT neizsūtīja spam sms un tās izsūtīja cilvēki no LMT mājas lapas, nav patiess.

Teksts izsūtītās sms bija vienāds, tādējādi, saskaņā ar LMT teikto, tas nozīmētu to, ka vairāki desmiti tūkstoši apmeklēja LMT mājas lapu un nolēma uzrakstīt identiskas sms, kuras nosūtīt citiem, neizpratnē jautā F. Renčaks, norādot, ka ir vairāk nekā skaidrs, ka tās bija mārketinga, nevis sms no vienas personas otrai.

Pirmajā dienā kopš Latvijā uzsākta Apple jaunākā produkta iPhone 5 tirdzniecība pēc šī telefona izveidojusies jau vairākus tūkstošus gara «virtuāla rinda», Db.lv atklāja LMT pārstāvis Jānis Vēvers.

Papildināta ar 2., 3. un 4. rindkopu.

Latvijas sakaru operators LMT uzsāka Apple jaunākā viedtālruņa iPhone 5 tirdzniecību šā gada 2. novembrī, plkst. 9, kad sākās pieteikšanās jaunajiem iPhone 5 tālruņiem internetā.

Pirmajās piecās minūtēs telefonam internetā jau bija pieteikušies vairāk nekā simts cilvēku, bet neilgi pēc plkst. četriem pievakarē cilvēku skaits, kas pieteicās jaunā sīkrīka iegādei, pārsniedza vairāk nekā divus tūktošus, Db.lv pastāstīja LMT preses sekretārs Jānis Vēvers.

Viņš atzina, ka pašlaik pirmā iPhone 5 partija jau ir izpārdota, bet nākamnedēļ gaidāma otra jauno viedtālruņu partija.

Lattelecom bezvadu interneta (WiFi*) sakaru plūsmas apjoms šogad salīdzinājumā ar 2005.gadu pieaudzis par 15%, bet uzņēmuma ieņēmumi no pakalpojuma sniegšanas par 30%, liecina Lattelecom dati.

Palielinoties bezvadu piekļuves vietu skaitam visā Latvijā un palielinot bezvadu interneta ātrumu, lietotāju skaits varētu pieaugt par 40 - 50%. Aktīvāk bezvadu internets tiek lietots gada siltajos mēnešos, mazāk ziemā.

Lattelecom šogad sāka nodrošināt bezvadu interneta pārklājumu, izmantojot arī taksofonu tīklu. Šobrīd šādi ir aprīkoti apmēram 100 taksofoni Rīgas centrālajā daļā, visas Brīvības ielas garumā, kā arī Jomas ielā Jūrmalā un citās lielajās Latvijas pilsētās - Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī un citur.

"Pēdējā laikā ievērojami auguši portatīvo datoru un citu mobilo ierīču, kas aprīkoti ar WiFi, pārdošanas apjomi. Mainās arī cilvēku ieradumi un pieaug prasības pēc mobilitātes, tajā skaitā arī pēc bezvadu interneta. Šīs ir tendences ir aktuālas gan pasaulē, gan arī Latvijā", stāstīja Lattelecom komercdirektora p.i. Jānis Ligers.

Latvija ir teju pēdējā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā viens operators nespēj piedāvāt gan fiksētos, gan mobilos telekomunikāciju pakalpojumus otrdien raksta laikraksts Diena.

Uzņemoties un pildot Eiropas Savienības (ES) prezidentūras pienākumus šā gada pirmajā pusgadā, Latvijas politiķu un ierēdņu teiktajā aizvien biežāk dzirdams, cik liela nozīme tautsaimniecībā ir un būs Latvijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) uzņēmumiem. Digitālā dienaskārtība ir viena no Latvijas prezidentūras prioritātēm, un vienots digitālais tirgus ir Eiropas Komisijas prioritāte. Tiek īpaši uzsvērts, ka tas nesīs visam reģionam ieguvumus, veidojot spēcīgu konkurētspēju pasaules mērogā un attīstot vietējos tirgus, taču saistās arī ar jauniem tirgus globalizācijas izaicinājumiem.

Jau drīzā nākotnē Latvijas telekomunikāciju operatori saskarsies ar lielu, globālu spēlētāju konkurences izaicinājumu. Redzams, ka, piemēram, Eiropas tirgus dalībnieki jau gatavojas šīs konkurences pieaugumam, ko apliecina telekomunikāciju uzņēmumu darījumi Eiropas valstīs. Tāpēc rodas likumsakarīgs jautājums - kāpēc Latvijā par šo tēmu iestājies diezgan neizprotams klusums? Visā pasaulē augstāka un stabilāka vērtība ir IKT uzņēmumiem, kuri spēj piedāvāt pilnu pakalpojumu spektru - fiksētos un mobilos sakarus, dažādu tehnoloģiju internetu, televīzijas un citus satura pakalpojumus.

Valdības veidojošās koalīcijas lēmums neapvienot telekomunikācijas uzņēmumu «Tet» un mobilo sakaru operatoru «Latvijas mobilais telefons» (LMT) apgrūtina abu uzņēmumu konkurētspēju, atzina Zviedrijas telekomunikācijas kompānijas «Telia Company» (Telia) reģionālais vadītājs Latvijā Kenets Rodne.

«Ir žēl, ka pēc tik daudziem sadarbības un diskusiju gadiem mēs neesam spējuši rast kopīgu valodu abu uzņēmumu attīstībai. Mēs joprojām uzskatām, ka stratēģiskās koordinācijas trūkums LMT un «Tet» darbībā, novecojusi korporatīvā vadība un fiksēto un mobilo sakaru biznesa modeļu nodalīšana, kas klientiem vairs nav aktuāla un nepieciešama, darbojoties kā autonomām struktūrām apgrūtinās abu uzņēmumu konkurētspēju,» pauda Rodne.

Viņš piebilda, ka nesenās tirgus norises apstiprina, ka «Telia» paustais viedoklis nav «zīlēšana kafijas biezumos», bet ir telekomunikāciju tirgus realitāte.

«Varu atklāt, ka turpmāk «Telia» stratēģiskais uzsvars tiks likts uz mūsu ieguldījumiem uzņēmumos, kuros mums pieder vairākums - LMT un «Telia Latvija», savukārt mūsu darbs ar «Tet» būs kā ar finanšu ieguldījumu, jo uzņēmumā esam mazākuma akcionārs,» atklāja Rodne.

Neraugoties uz Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, 2020. gads "LMT" darbībā bijis stabils, uzņēmuma apgrozījums sasniedza 228 miljonus eiro, bet klientu pieslēgumu skaits pieauga līdz 1,32 miljoniem, informē uzņēmums.

"LMT" turpinājis savu tehnoloģisko līderību, attīstot tīklu, kopā ar partneriem izstrādājot jaunus IT risinājumus 5G izmantošanai un iesaistoties ārkārtas situācijas spriedzes mazināšanā gan valstiskā līmenī, gan individuāli katram klientam.

Telekomunikāciju nozarei, gluži tāpat kā daudzām citām nozarēm, 2020. gads bijis izaicinājumiem pilns. Pandēmijas radītie apstākļi veicinājuši izmaiņas gan biznesa, gan iedzīvotāju uzvedības modeļos: pieaugusi e-komercijas nozīme un digitālā transformācija. Covid-19 pandēmija mainījusi arī tehnoloģiju un mobilo pakalpojumu patēriņa paradumus Latvijā: lielākajai daļai iedzīvotāju, pārejot uz darbu un mācībām attālināti, ievērojami pieaudzis datu pārraides patēriņš. Pēdējo trīs gadu laikā mobilā tīkla lietošanas apjoms ir palielinājies trīs reizes, pandēmijas laikā – vēl par trešdaļu, norāda uzņēmums.

Mobilo sakaru operators SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) pērn strādājis ar 22,83 miljonu eiro peļņu un 161 miljonu eiro apgrozījumu, liecina uzņēmuma iesniegtais finanšu pārskats par 2013.gadu.

Kā liecina Firmas.lv informācija, uzņēmuma peļņa pērn, salīdzinot ar 2012.gadu, ir samazinājusies par 41%, savukārt apgrozījums sarucis par 7%. 2012.gadā LMT nopelnīja 38,997 miljonus eiro un apgrozīja 173 miljonus eiro.

Gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka apgrozījuma samazinājumu noteikusi gan nozarē valdošā konkurence un cīņa par klientu piesaisti, gan ES regulu prasību realizācija. LMT ir turpinājis investēt tīkla infrastruktūras un pakalpojumu attīstībā. 2013.gadā LMT infrastruktūrā investējis aptuveni 24 miljonus eiro. Pieaugot tīkla vērtībai, palielinājies arī ilgtermiņa ieguldījumu nolietojums, kas bijis viens no būtiskākajiem iemesliem peļņas kritumam.

Ceturtdien notikušas sarunas par telekomunikācijas uzņēmuma «Tet» (iepriekš Lattelecom) un mobilo sakaru operatora «Latvijas mobilais telefons» (LMT) apvienošanu, apstiprināja satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) padomniece komunikācijas jautājumos Aļona Zandere.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) skaidroja, ka abu uzņēmumu akcionāri - Satiksmes ministrija, Ekonomikas ministrija un «Telia Company» - pārsprieda jautājumus par «Tet» un LMT nākotnes perspektīvām. Nemiro sacīja, ka uzņēmumu akcionāru mērķis ir palielināt kompāniju ieņēmumus, un abu uzņēmumu optimizācija to varētu veicināt, tomēr patlaban par «Tet» un LMT apvienošanu ir pāragri spriest.

Pēc ministra teiktā, patlaban tiek izskatīti vairāki varianti par «Tet» un LMT nākotni, proti, saglabāt esošo situāciju, apvienot uzņēmumus vai kādu no uzņēmumiem pievienot otram. Paredzams, ka akcionāri līdz maija beigām veiks aprēķinus par izdevīgāko abu uzņēmumu nākotnes darbības modeli. Savukārt valdībā priekšlikums par abu uzņēmumu nākotni, pēc ministra teiktā, varētu nonākt jūnijā vai jūlijā.

Latvijas Mobilais Telefons (LMT) 2021. gada pirmajā pusē kāpinājis apgrozījumu līdz 119,5 miljoniem eiro, kas ir par 10,3% vairāk nekā 2020. gada pirmajos sešos mēnešos.

Strauji audzis LMT klientu interneta patēriņš, tāpēc uzņēmums pirmajā pusgadā turpināja investēt tīkla attīstībā – 11,8 miljonus eiro.

“Pandēmijas ietekmē strauji digitalizējot gan uzņēmumu darba procesu, gan mājsaimniecību ikdienu, ko nosaka nepieciešamība strādāt vai mācīties attālināti, interneta patēriņš ir ievērojami audzis. Vienlaikus tas radījis arī arvien pieaugošu pieprasījumu pēc mūsdienīgiem, inovatīviem biznesa risinājumiem efektīvākai uzņēmumu darba organizēšanai. LMT nodrošina tehnoloģijas un servisu, kas daļēji atslogo darbiniekus un ļauj pārvirzīt resursus sarežģītāku funkciju pildīšanai, tā atvieglojot ikdienā veicamos uzdevumus un palīdzot veicināt biznesa izaugsmi,” stāsta Juris Binde, LMT prezidents.

Lattelekom lidostā Rīga izlidošanas zonā ierīkojis bezvadu interneta piekļuves zonu. Iespēja izmantot internetu caur portatīvo vai plaukstdatoru darbojas kopš nedēļas nogales, teikts Lattelekom paziņojumā. Interneta zonu izlidošanas telpās papildina līdzīga zona, kas klāj Lido restorāna telpas lidostas 3. stāvā. Lai izmantotu bezvadu pieslēgumu, vajadzīgs dators vai plaukstdators ar attiecīgu radio raidītāja–uztvērēja karti, kas darbojas pēc viena no parastiem 802.11 bezvadu sakaru standarta variantiem. Nesen bezvadu interneta zonu biznesā sevi pieteica Latvijas mobilais telefons (LMT), to bez maksas piedāvājot četros klientu apkalpošanas centros Rīgā. Tā kā šie centri nav parastākā vieta, kur cilvēki izmantotu bezvadu internetu, nozares pazinēji uzskata, ka LMT akcija ir solis, lai iekārdinātu lietotājus un ši pakalpojuma iespējamus pircējus – uzņēmumus, izklaides vietu īpašniekus, un dzīvojamo ēku saimniekus – bridim, kad LMT to piedāvās komerciāli. Arī mazais telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA Mikrotīkls, Latvijas firma, kas nesen uzstādija bezvadu interneta tīkli Bagdādē, darbojas bezvadu interneta telpu tirgū.

Nav saprotams, kāpēc iniciatīva apvienoties valstij daļēji piederošiem uzņēmumiem nāk nevis no Latvijas Mobilā telefona (LMT), bet Lattelecom, komentējot abu uzņēmumu apvienošanas plānus, norāda nozares eksperts Juris Kaža.

Patlaban galvenais veids, kā cilvēki veidojot sakarus, esot mobilā telefonija un mobilais internets. Loģiskāk būtu bijis otrādi, uzskata eksperts. LMT vajadzētu Lattelecom pakalpojumus iekļaut savā pakalpojumu spektrā. Piemēram, mājās klients lieto Lattelecom fiksēto internetu, savukārt izgājis pa mājas durvīm, nepamanot nekādas izmaiņas, ar planšetdatoru atrodas 4G tīklā. «To visu var pārdot kā vienotu pakalpojumu,» uzsver Kaža, norādot, ka šādi LMT iegūtu savā īpašuma optisko tīklu, kuru izmanto mobilajiem sakariem starp bāzes stacijām.

Turklāt daudzviet Eiropā fiksētie un mobilie sakari esot vienā kompānijā vai koncernā, piemēram, Telia Sonera.

Lai attīstītu 5G risinājumus industrijām un nodrošinātu klientiem kvalitatīvus pakalpojumus pieaugošā mobilo datu pārraides patēriņa apstākļos, tuvākajos gados LMT plāno būtiski paplašināt un attīstīt 5G tīklu, kā arī slēgt morāli un tehniski novecojušo 3G tehnoloģiju.

3G tehnoloģiju LMT iecerējis slēgt pakāpeniski līdz 2025. gadam paralēli klientu – 3G lietotāju – pārejai uz 4G un 5G tīkliem.

Šobrīd līdzās jaunākās paaudzes 4G un 5G datu pārraides tehnoloģijām LMT uztur arī novecojušo 3G tehnoloģiju, ko klienti izmantot arvien retāk. Ņemot vērā, ka 4G un 5G spēj pārraidīt ievērojami vairāk datu, nodrošināt augstāku pakalpojumu kvalitāti un daudz efektīvāk izmantot frekvenču resursus, LMT pieņēmis lēmumu slēgt 3G tehnoloģiju, lai atbrīvotu frekvences jaunajam augstas veiktspējas 5G tīklam un paplašinātu 4G tīklu.

Šāds tehnoloģiju nomaiņas process notiek visā pasaulē, un jau teju 150 mobilo sakaru operatoru slēguši vai tuvākajos gados plāno slēgt 3G tehnoloģiju.

«Uzņēmuma ieņēmuma nodokļa (UIN) atlaide Latvijas Mobilajam telefonam (LMT) rada aizdomas par daļēji valstij piederošā uzņēmuma glābšanu pirms pārdošana,» savu uzskatu pauž Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs, uz ko LMT prezidents Juris Binde atbild: «Mērķtiecīgi tiek ignorēts fakts, ka nodokļu atlaide tiks piemērota tikai 2017. gadā, pēc projekta pabeigšanas, nevis šogad, lai «glābtu grimstošo uzņēmumu»».

Valstij nav jāsubsidē «treknākais» mobilo sakaru operators, tādējādi deformējot konkurenci nozarē, tā LMT piešķirto uzņēmuma ieņēmuma nodokļa (UIN) atlaides piemērošanu komentē Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. «Ir skaidri zināms, ka 4G tīklu visi operatori attīsta arī bez valsts atbalsta, bet valstij nodokļu maksājumi ir ļoti nepieciešami. Ar šādu atbalstu diemžēl netiks nedz veicināta ekonomiskā attīstība reģionos, nedz radītas jaunas darba vietas, turklāt LMT neradīs eksporta produktus un pakalpojumus. Ieguvēji būs ārvalstu sakaru iekārtu piegādātāji,» skaidro V. Vancovičs, uzskaitot, ka Latvijas reģionālajai attīstībai prioritāri ir sakārtoti ceļi, elektrības pieejamība, skolas un slimnīcas, un tikai pēc tam – jaunākās paaudzes 4G tīkls, kas tāpat tiek attīstīts. «Ņemot vērā iepriekš minēto un ievērojamo LMT peļņas kritumu un klientu aizplūšanu pēdējā gada laikā, šādas atlaides piešķiršana rada aizdomas par daļēji valstij piederošā uzņēmuma glābšanu pirms pārdošanas,» akcentē Tele2 vadītājs.

2007. gadā LMT spējis veiksmīgi atrisināt lielāko daļu uzdevumu un noslēgt pārskata gadu ar lielāko apgrozījumu – 199.8 miljoni latu un peļņu – 63.4 miljoni latu LMT vēsturē, Db.lv informē uzņēmuma preses sekretāre Elīna Lidere.

Katru gadu palielinās arī valsts budžetā samaksāto nodokļu apmērs, kas ierindo LMT desmit lielāko Latvijas nodokļu maksātāju sarakstā. 2007. gadā kopējie samaksātie nodokļi sasniedza 39.7 miljonus latu.

Latvijas Mobilais Telefons 2007. gadā veicis kapitālieguldījumus 24.3 miljonu latu apmērā.

Kopš LMT dibināšanas kopējie kapitālieguldījumi pārsnieguši jau 246 miljonus latu. Šīs investīcijas ļāvušas LMT izveidot vienu no modernākajiem mobilo sakaru tīkliem Eiropā.

LMT tīkla pārklājums, tai skaitā arī mobilajam internetam ir vairāk nekā 99% Latvijas teritorijas. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), veicot mobilo sakaru operatoru kvalitātes mērījumus 2007. gadā, atzinusi LMT kā kvalitatīvāko visos galvenajos parametros.

Latvijas Mobilais Telefons (LMT) 26. septembrī uzsāks kompānijas Apple ražotā iPhone 3G tālruņa tirdzniecību Latvijā. Sākot no plkst. 10:00 vairāk kā 50 tirdzniecības vietās visā Latvijā būs pieejams Apple iPhone 3G, ko LMT piedāvā sadarbībā ar TeliaSonera, informē LMT.

iPhone 3G sevī apvieno visas iepriekšējās paaudzes iPhone revolucionārās iezīmes, kā arī papildus 3G tīkla funkcionalitāti. iPhone ir iebūvēts GPS, iekļauts Microsoft Exchange ActiveSync atbalsts un iPhone 2.0 programmatūra, kas ļauj darboties ar jaunajā App Store pieejamām lietojumprogrammām.

"LMT ir gandarīts, ka ir pirmais oficiālais iPhone 3G izplatītājs Latvijā, kas piedāvā saviem klientiem jaunākos mobilos pakalpojumus," saka LMT prezidents Juris Binde. "Vairāk nekā 5 000 cilvēku jau apliecinājuši savu interesi par iPhone, reģistrējoties LMT mājas lapā uz jaunumu saņemšanu par šo tālruni. Esam pārliecināti, ka piedāvājot iPhone 3G klientiem visā Latvijā, turpināsim nostiprināt savas jaunievedumu un mobilā tirgus līdera pozīcijas."

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) jautājumā par iespējamu SIA «Lattelecom» un SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) apvienošanu atbildi skandināvu telekomunikāciju uzņēmumam «Telia Company» («Telia») sola šā gada novembrī, savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) aicina ņemt vērā «Telia» pozīciju abu Latvijas uzņēmumu apvienošanas jautājumā.

Komentējot «Telia» vēstulē valdībai pausto brīdinājumu, ka, neapvienojot LMT un «Lattelecom», Skandināvijas koncerns varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, Kučinskis aģentūrai LETA sacīja, ka viņš solījis sniegt atbildi «Telia» šā gada oktobrī, bet ticamākais tas notiks novembrī, kas tiek uzskatīts par pēdējo brīdi atbildes sniegšanai.

Pēc Ministru prezidenta teiktā, patlaban Privatizācijas aģentūra (PA) aktīvi sazinās ar «Telia», bet par sarunu gaitu viņš neesot informēts.

Savukārt Ašeradens aģentūrai LETA atzina, ka viņš novērtē «Telia» veiktos «manevrus un pozīcijas maiņu» jautājumā par «Lattelecom» un LMT apvienotā uzņēmuma īpašnieku struktūru, proti, valstij apvienotajā uzņēmumā piederētu 51% akciju, lai gan sākotnēji Skandināvijas koncerns piedāvāja pārņemt apvienoto uzņēmumu.

«2012. gadā apgrozījums uz vienu darbinieku LMT bija par 18% augstāks nekā Lattelecom. Savukārt tīrās peļņas rādītājs uz vienu darbinieku bija trīs reizes augstāks nekā Lattelecom. Tas nozīmē, ka LMT darbinieki strādā daudz efektīvāk,» intervijā laikrakstam Diena norāda Latvijas Mobilais telefons (LMT) prezidents Juris Binde.

Jautāts par Lattelecom un LMT apvienošanu, LMT prezidents norāda, ka pašlaik «kopējais fons principā tiek iztēlots tāds, ka Lattelecom viss nav perspektīvs, LMT visi rādītāji pasliktinās. Bet tad rodas jautājums – kāpēc uzņēmumam, kuram nav drošas attīstības perspektīvas, ir vajadzīgs uzņēmums, kam viss iet slikti?».

Abu uzņēmumu sadarbība un kooperācija principā ir iespējama, un tā notiek jau pašlaik, piemēram, LMT izmanto vairāk nekā 1100 kilometru Lattelecom optiskās līnijas kā maģistrālos tīklus, norāda J. Binde. Viņš atzīst, ka sadarbība varētu notikt arī satura veidošanas jomā. Tajā pašā laikā viņš uzsver, ka «jautājums par LMT un Lattelecom apvienošanos nav jārisina uzņēmuma vadības, tātad valdes, un pat ne uzņēmuma padomju līmenī.» «Šādus jautājumus parasti lemj īpašnieki, kas šajā gadījumā ir Latvijas valsts un TeliaSonera. Šādā līmenī arī jārisina sarunas par to, ko īpašnieki plāno darīt ar sev piederošajiem aktīviem,» norādīja J. Binde.

Ņemot vērā telekomunikācijas uzņēmumu Lattelecom un Latvijas mobilais telefons (LMT) esošās tirgus pozīcijas, tirgus attīstības tendences un potenciālo ietekmi uz konkurenci un pakalpojumu cenām, konsultāciju kompānija KPMG Baltics rekomendē izveidot vadošu un biržā kotētu integrētu Baltijas telekomunikāciju operatoru ar sabalansētu akcionāru struktūru, kas ņem vērā Latvijas iedzīvotāju intereses.

Ziņa papildināta no 7. rindkopas!

KPMG Baltics veiktajā pētījumā «Valsts stratēģijas rīcībai ar Lattelecom un LMT kapitāla daļām izstrāde» secināts, ka, ņemot vērā tirgus attīstības tendences, lai saglabātu Lattelecom un LMT nozares līderu pozīcijas, uzņēmumiem nepieciešams paplašināt pakalpojumu klāstu un nodrošināt nepieciešamās investīcijas jaunu pakalpojumu ieviešanai. Kopumā pētījumā tika analizēti astoņi rīcības pamata scenāriji.

KPMG Baltics piedāvātais risinājums paredz izveidot integrētu uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās, balstoties uz akcionāru līgumu, Telia un Latvijas valstij katrai pusei piederēs 30-40% akciju. 30% akciju tiks piedāvāts iegādāties privātajiem akcionāriem un pensiju fondiem biržā.

Telekomunikāciju uzņēmumu Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom apvienošanās gadījumā lielākais zaudētājs būs Latvija, aģentūrai LETA sacīja konkurences tiesību advokāte un advokātu biroja Vilgerts partnere Jūlija Jerņeva.

Viņa norādīja, ka LMT un Lattelecom apvienošana no valsts kā akcionāra skatpunkta nevienā gadījumā nav ērta un izdevīga. «Apvienojot uzņēmumus, formāli nepērkot un nepārdodot kapitāldaļas, valsts var zaudēt kontroli, kamēr Telia Sonera grupa bez piepūles un papildu ieguldījumiem – iegūt akciju kontrolpaketi. Tas nozīmē arī to, ka valsts īpašumā esošo apvienotā uzņēmuma daļu vērtība, visticamāk, samazināsies,» sacīja juriste.

Viņa arī kritizēja konsultāciju kompānijas KPMG Baltics piedāvāto risinājumu. «Varētu domāt, ka KPMG ieteikums LMT un Lattelecom apvienošanas rezultātā izveidot uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās katram no lielajiem akcionāriem – Telia Sonera grupai un Latvijas valstij, piederētu 30% līdz 40% akciju, bet pārējā akciju daļa tiktu kotēta biržā, risina zviedru dominances problēmu. Diemžēl, paraugoties rūpīgāk, šis, šķietami gudrais risinājums, izrādās «baltiem diegiem šūts»,» sacīja Jerņeva.