Lattelecom nevajadzētu apvienot ar Latvijas mobilo telefonu (LMT), ja LMT samazinātu izmaksas un akcionāri tam nedaudz iedotu kapitālu, bet Lattelecom varētu dzīvot, ja tam būtu kāds mobilo sakaru bizness.

Tā, jautāts par alternatīviem situācijas risinājumiem šobrīd ministrijām izskatīšanā iesniegtajam Lattelecom valdes priekšsēdētāja Jura Gulbja izstrādātajam un virzītajam plānam par Lattelecom un LMT apvienošanu, Db.lv atzina Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins.

«Ja mums vai nu akcionāri ļautu piedalīties izsolēs, kas līdz šim mums nav ticis ļauts, vai ļautu nopirkt Biti, ko drīzāk neļaus Konkurences padome, tad, visdrīzāk, mēs varētu iztikt bez LMT,» viņš atklāja. Pēc Lattelecom padomes priekšsēdētāja teiktā, Lattelecom ar LMT gribējis panākt kopīgu sinerģiju, neapvienojoties, tomēr LMT neesot gribējis sadarboties.

Mobilo sakaru operators SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) pērn strādājis ar 22,83 miljonu eiro peļņu un 161 miljonu eiro apgrozījumu, liecina uzņēmuma iesniegtais finanšu pārskats par 2013.gadu.

Kā liecina Firmas.lv informācija, uzņēmuma peļņa pērn, salīdzinot ar 2012.gadu, ir samazinājusies par 41%, savukārt apgrozījums sarucis par 7%. 2012.gadā LMT nopelnīja 38,997 miljonus eiro un apgrozīja 173 miljonus eiro.

Gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka apgrozījuma samazinājumu noteikusi gan nozarē valdošā konkurence un cīņa par klientu piesaisti, gan ES regulu prasību realizācija. LMT ir turpinājis investēt tīkla infrastruktūras un pakalpojumu attīstībā. 2013.gadā LMT infrastruktūrā investējis aptuveni 24 miljonus eiro. Pieaugot tīkla vērtībai, palielinājies arī ilgtermiņa ieguldījumu nolietojums, kas bijis viens no būtiskākajiem iemesliem peļņas kritumam.

Pirmajā dienā kopš Latvijā uzsākta Apple jaunākā produkta iPhone 5 tirdzniecība pēc šī telefona izveidojusies jau vairākus tūkstošus gara «virtuāla rinda», Db.lv atklāja LMT pārstāvis Jānis Vēvers.

Papildināta ar 2., 3. un 4. rindkopu.

Latvijas sakaru operators LMT uzsāka Apple jaunākā viedtālruņa iPhone 5 tirdzniecību šā gada 2. novembrī, plkst. 9, kad sākās pieteikšanās jaunajiem iPhone 5 tālruņiem internetā.

Pirmajās piecās minūtēs telefonam internetā jau bija pieteikušies vairāk nekā simts cilvēku, bet neilgi pēc plkst. četriem pievakarē cilvēku skaits, kas pieteicās jaunā sīkrīka iegādei, pārsniedza vairāk nekā divus tūktošus, Db.lv pastāstīja LMT preses sekretārs Jānis Vēvers.

Viņš atzina, ka pašlaik pirmā iPhone 5 partija jau ir izpārdota, bet nākamnedēļ gaidāma otra jauno viedtālruņu partija.

Lai arī Latvijas Mobilā telefona (LMT) vadītājs Juris Binde televīzijas intervijā centās noliegt spam īsziņu (sms) par tarifu plāna Brīvība izplatīšanu, apgalvojums, ka lietotāji paši izsūtīja šīs īsziņas neiztur kritiku, DB norāda Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

(Papildināts ar LMT viedokli - 7. rindkopa)

«Pirmkārt, vairāk nekā 210 tūkst. lietotājiem īsziņas izsūtot tās nebūtu identiskas, un otrkārt, mums ir aizdomas, ka vēsturiskā operatora mājas lapu nemaz tik daudz klientu dienā neapmeklēja, cik bija izsūtītas īsziņas. Esam pārliecināti ka Datu valsts inspekcija šo gadījumu izmeklēs objektīvi un dos slēdzienu jau tuvākajā laikā,» uzsvēra V. Vancovičs.

Līdzīgu viedokli pauž Bite Latvija vadītājs Freds Renčaks, kurš norāda, ka J. Bindes paziņotais, ka LMT neizsūtīja spam sms un tās izsūtīja cilvēki no LMT mājas lapas, nav patiess.

Teksts izsūtītās sms bija vienāds, tādējādi, saskaņā ar LMT teikto, tas nozīmētu to, ka vairāki desmiti tūkstoši apmeklēja LMT mājas lapu un nolēma uzrakstīt identiskas sms, kuras nosūtīt citiem, neizpratnē jautā F. Renčaks, norādot, ka ir vairāk nekā skaidrs, ka tās bija mārketinga, nevis sms no vienas personas otrai.

Valdības veidojošās koalīcijas lēmums neapvienot telekomunikācijas uzņēmumu «Tet» un mobilo sakaru operatoru «Latvijas mobilais telefons» (LMT) apgrūtina abu uzņēmumu konkurētspēju, atzina Zviedrijas telekomunikācijas kompānijas «Telia Company» (Telia) reģionālais vadītājs Latvijā Kenets Rodne.

«Ir žēl, ka pēc tik daudziem sadarbības un diskusiju gadiem mēs neesam spējuši rast kopīgu valodu abu uzņēmumu attīstībai. Mēs joprojām uzskatām, ka stratēģiskās koordinācijas trūkums LMT un «Tet» darbībā, novecojusi korporatīvā vadība un fiksēto un mobilo sakaru biznesa modeļu nodalīšana, kas klientiem vairs nav aktuāla un nepieciešama, darbojoties kā autonomām struktūrām apgrūtinās abu uzņēmumu konkurētspēju,» pauda Rodne.

Viņš piebilda, ka nesenās tirgus norises apstiprina, ka «Telia» paustais viedoklis nav «zīlēšana kafijas biezumos», bet ir telekomunikāciju tirgus realitāte.

«Varu atklāt, ka turpmāk «Telia» stratēģiskais uzsvars tiks likts uz mūsu ieguldījumiem uzņēmumos, kuros mums pieder vairākums - LMT un «Telia Latvija», savukārt mūsu darbs ar «Tet» būs kā ar finanšu ieguldījumu, jo uzņēmumā esam mazākuma akcionārs,» atklāja Rodne.

Latvijas Mobilais Telefons (LMT) 2021. gada pirmajā pusē kāpinājis apgrozījumu līdz 119,5 miljoniem eiro, kas ir par 10,3% vairāk nekā 2020. gada pirmajos sešos mēnešos.

Strauji audzis LMT klientu interneta patēriņš, tāpēc uzņēmums pirmajā pusgadā turpināja investēt tīkla attīstībā – 11,8 miljonus eiro.

“Pandēmijas ietekmē strauji digitalizējot gan uzņēmumu darba procesu, gan mājsaimniecību ikdienu, ko nosaka nepieciešamība strādāt vai mācīties attālināti, interneta patēriņš ir ievērojami audzis. Vienlaikus tas radījis arī arvien pieaugošu pieprasījumu pēc mūsdienīgiem, inovatīviem biznesa risinājumiem efektīvākai uzņēmumu darba organizēšanai. LMT nodrošina tehnoloģijas un servisu, kas daļēji atslogo darbiniekus un ļauj pārvirzīt resursus sarežģītāku funkciju pildīšanai, tā atvieglojot ikdienā veicamos uzdevumus un palīdzot veicināt biznesa izaugsmi,” stāsta Juris Binde, LMT prezidents.

Latvija ir teju pēdējā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā viens operators nespēj piedāvāt gan fiksētos, gan mobilos telekomunikāciju pakalpojumus otrdien raksta laikraksts Diena.

Uzņemoties un pildot Eiropas Savienības (ES) prezidentūras pienākumus šā gada pirmajā pusgadā, Latvijas politiķu un ierēdņu teiktajā aizvien biežāk dzirdams, cik liela nozīme tautsaimniecībā ir un būs Latvijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) uzņēmumiem. Digitālā dienaskārtība ir viena no Latvijas prezidentūras prioritātēm, un vienots digitālais tirgus ir Eiropas Komisijas prioritāte. Tiek īpaši uzsvērts, ka tas nesīs visam reģionam ieguvumus, veidojot spēcīgu konkurētspēju pasaules mērogā un attīstot vietējos tirgus, taču saistās arī ar jauniem tirgus globalizācijas izaicinājumiem.

Jau drīzā nākotnē Latvijas telekomunikāciju operatori saskarsies ar lielu, globālu spēlētāju konkurences izaicinājumu. Redzams, ka, piemēram, Eiropas tirgus dalībnieki jau gatavojas šīs konkurences pieaugumam, ko apliecina telekomunikāciju uzņēmumu darījumi Eiropas valstīs. Tāpēc rodas likumsakarīgs jautājums - kāpēc Latvijā par šo tēmu iestājies diezgan neizprotams klusums? Visā pasaulē augstāka un stabilāka vērtība ir IKT uzņēmumiem, kuri spēj piedāvāt pilnu pakalpojumu spektru - fiksētos un mobilos sakarus, dažādu tehnoloģiju internetu, televīzijas un citus satura pakalpojumus.

Ceturtdien notikušas sarunas par telekomunikācijas uzņēmuma «Tet» (iepriekš Lattelecom) un mobilo sakaru operatora «Latvijas mobilais telefons» (LMT) apvienošanu, apstiprināja satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) padomniece komunikācijas jautājumos Aļona Zandere.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) skaidroja, ka abu uzņēmumu akcionāri - Satiksmes ministrija, Ekonomikas ministrija un «Telia Company» - pārsprieda jautājumus par «Tet» un LMT nākotnes perspektīvām. Nemiro sacīja, ka uzņēmumu akcionāru mērķis ir palielināt kompāniju ieņēmumus, un abu uzņēmumu optimizācija to varētu veicināt, tomēr patlaban par «Tet» un LMT apvienošanu ir pāragri spriest.

Pēc ministra teiktā, patlaban tiek izskatīti vairāki varianti par «Tet» un LMT nākotni, proti, saglabāt esošo situāciju, apvienot uzņēmumus vai kādu no uzņēmumiem pievienot otram. Paredzams, ka akcionāri līdz maija beigām veiks aprēķinus par izdevīgāko abu uzņēmumu nākotnes darbības modeli. Savukārt valdībā priekšlikums par abu uzņēmumu nākotni, pēc ministra teiktā, varētu nonākt jūnijā vai jūlijā.

Tehnoloģiju ražotājs Samsung ir apsteidzis Apple un šī gada trešajā ceturksnī ir kļuvis par pasaules lielāko viedtālruņu pārdevēju, vēsta BBC, balstoties uz Strategy Analytics apkopotajiem datiem.

Līdz šim jau izskanējuši neoficiāli dati par Samsung veiksmīgajiem viedtālruņu pārdošanas rezultātiem – jau pagājušajā nedēļā Wall Street Journal rakstīja par Samsung viedtālruņu pārdošanas apjomiem 20 miljonu apmērā, tomēr Strategy Analytics veiktais pētījums liecina – Samsung šī gada trešajā ceturksnī pārdevis teju 28 miljonus viedtālruņu.

Minētajā triju mēnešu laika posmā Samsung pārdevis 27,8 miljonus viedtālruņu, savukārt sīvākajiem sāncenšiem Apple izdevies pārdot 17,1 miljonu viedtālruņu, bet Nokia – 16,8 miljonus viedtālruņu, liecina Strategy Analytics veiktais pētījums. Attiecīgi katrs viedtālruņu ražotājs aizņēma 23,8%, 14,6% un 14,4% tirgus daļas.

Neraugoties uz Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, 2020. gads "LMT" darbībā bijis stabils, uzņēmuma apgrozījums sasniedza 228 miljonus eiro, bet klientu pieslēgumu skaits pieauga līdz 1,32 miljoniem, informē uzņēmums.

"LMT" turpinājis savu tehnoloģisko līderību, attīstot tīklu, kopā ar partneriem izstrādājot jaunus IT risinājumus 5G izmantošanai un iesaistoties ārkārtas situācijas spriedzes mazināšanā gan valstiskā līmenī, gan individuāli katram klientam.

Telekomunikāciju nozarei, gluži tāpat kā daudzām citām nozarēm, 2020. gads bijis izaicinājumiem pilns. Pandēmijas radītie apstākļi veicinājuši izmaiņas gan biznesa, gan iedzīvotāju uzvedības modeļos: pieaugusi e-komercijas nozīme un digitālā transformācija. Covid-19 pandēmija mainījusi arī tehnoloģiju un mobilo pakalpojumu patēriņa paradumus Latvijā: lielākajai daļai iedzīvotāju, pārejot uz darbu un mācībām attālināti, ievērojami pieaudzis datu pārraides patēriņš. Pēdējo trīs gadu laikā mobilā tīkla lietošanas apjoms ir palielinājies trīs reizes, pandēmijas laikā – vēl par trešdaļu, norāda uzņēmums.

Telekomunikāciju uzņēmuma Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs intervijā laikrakstam Diena.

Kad parādās populārāko viedtālruņu jaunākie modeļi, tā bieži ir ažiotāža pasaules mērogā. Droši vien arī to esat piedzīvojuši savos veikalos?

Jā, mums ir veikali visā Latvijā, un mēs uzmanīgi sekojam telekomunikāciju jaunumiem. Pirms dažiem gadiem paredzējām, ka 2015. gadā viedtālruņu pārdošana varētu sasniegt 75% no visu pārdoto tālruņu kopējā apjoma. Tas vēl nav sasniegts, bet izskatās visai reāli, jo viedtālruņu popularitātes kāpuma tempi nedaudz palielinās, no katriem desmit tālruņiem, ko pārdodam, 6-7 ir tieši viedtālruņi. Viedtālruņu izplatību labi raksturo pēdēji pieci gadi - šā gada sākumā Tele2 tīklā viedtālruņu lietotāju skaits pārsniedza 300 000 jeb bija aptuveni 30% no klientu skaita. 2009. gadā viedtālruņu lietotāju bija tikai 10 000 jeb 1% no visa klientu skaita. Latvija viedtālruņu jomā labā līmenī ir arī pasaulē, mēs varētu būt Top 15 sarakstā attiecībā uz viedtālruņu izplatību, bet, protams, absolūtos skaitļos, runājot par viedtālruņu lietotāju daudzumu, Latvijai ir grūti sacensties, teiksim, ar Ķīnu.

Salīdzinot ar pērno gadu, šogad pirms Ziemassvētkiem pieaugusi patērētāju interese par sīkrīkiem jeb tā sauktajiem «gadžetiem» - planšetdatoriem un viedtālruņiem, Db.lv noskaidroja, aptaujājot Elkor, Capital, LMT un oficiālā Apple izplatītāja Baltijā AVAD Baltic pārstāvjus.

Salīdzinot iPhone tirdzniecību šā gada decembrī ar pērnā gada decembri, šogad pārdoto viedtālruņu skaits ir dubultojies, Db.lv stāstīja LMT Biznesa vadības dienesta vadītājs Vigants Radziņš.

Salīdzinot Apple datoru pārdošanas apjomu, Latvijā pēdējā ceturksnī līdz 16. decembrim tika pārdoti 1323, bet 2010. gadā šajā laikā – 681 datori, kas liecina, ka Latvija ir piedzīvojusi visstraujāko tirdzniecības apjomu kāpumu 94% apmērā – salīdzinot ar kāpumu citās Baltijas valstīs. Salīdzinājumā ar abām pārējām valstīm Latvijā ir vismazākais Apple pārdoto datoru un iPad skaits, Db.lv atklāja Apple oficiāla izplatītāja Baltijā AVAD Baltic direktors Toms Palšis.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) jautājumā par iespējamu SIA «Lattelecom» un SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) apvienošanu atbildi skandināvu telekomunikāciju uzņēmumam «Telia Company» («Telia») sola šā gada novembrī, savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) aicina ņemt vērā «Telia» pozīciju abu Latvijas uzņēmumu apvienošanas jautājumā.

Komentējot «Telia» vēstulē valdībai pausto brīdinājumu, ka, neapvienojot LMT un «Lattelecom», Skandināvijas koncerns varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, Kučinskis aģentūrai LETA sacīja, ka viņš solījis sniegt atbildi «Telia» šā gada oktobrī, bet ticamākais tas notiks novembrī, kas tiek uzskatīts par pēdējo brīdi atbildes sniegšanai.

Pēc Ministru prezidenta teiktā, patlaban Privatizācijas aģentūra (PA) aktīvi sazinās ar «Telia», bet par sarunu gaitu viņš neesot informēts.

Savukārt Ašeradens aģentūrai LETA atzina, ka viņš novērtē «Telia» veiktos «manevrus un pozīcijas maiņu» jautājumā par «Lattelecom» un LMT apvienotā uzņēmuma īpašnieku struktūru, proti, valstij apvienotajā uzņēmumā piederētu 51% akciju, lai gan sākotnēji Skandināvijas koncerns piedāvāja pārņemt apvienoto uzņēmumu.

Valstu sarakstā, kurās no 28. septembra tiks uzsākta jaunā iPhone 5 tirdzniecībā, nav iekļauta Latvija. Apple viedtālruņu izplatītājs Latvijā LMT par Apple paziņojumu ir pārsteigts un skaidro radušos situāciju. Tikmēr nesubsidēts (bez piesaistes tarifu plānam) iPhone 5 Latvijā varētu maksāt ap 500 latiem.

(Papildināta no 7. rindkopas)

Ar jauno iPhone 5 Apple nāca klajā trešdien. Paredzēts, ka ASV, Kanādas, Lielbritānijas, Vācijas, Francijas, Austrālijas, Japānas, Honkongas un Singapūras iedzīvotaji iPhone 5 varēs iegādāties sākot ar 21. septembri.

Savukārt vēl 22 valstīs viedtālruņa tirdzniecību plānots uzsākt 28. septembrī. Šajā datumā iPhone 5 varēs iegādāties Austrijas, Beļģija, Čehijas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Ungārijas, Īrijas, Itālijas, Lihtenšteinas, Lietuvas, Luksemburgas, Nīderlandes, Jaunzēlandes, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas, Zviedrijas un Šveices iedzīvotāji, liecina Apple paziņojums.

«2012. gadā apgrozījums uz vienu darbinieku LMT bija par 18% augstāks nekā Lattelecom. Savukārt tīrās peļņas rādītājs uz vienu darbinieku bija trīs reizes augstāks nekā Lattelecom. Tas nozīmē, ka LMT darbinieki strādā daudz efektīvāk,» intervijā laikrakstam Diena norāda Latvijas Mobilais telefons (LMT) prezidents Juris Binde.

Jautāts par Lattelecom un LMT apvienošanu, LMT prezidents norāda, ka pašlaik «kopējais fons principā tiek iztēlots tāds, ka Lattelecom viss nav perspektīvs, LMT visi rādītāji pasliktinās. Bet tad rodas jautājums – kāpēc uzņēmumam, kuram nav drošas attīstības perspektīvas, ir vajadzīgs uzņēmums, kam viss iet slikti?».

Abu uzņēmumu sadarbība un kooperācija principā ir iespējama, un tā notiek jau pašlaik, piemēram, LMT izmanto vairāk nekā 1100 kilometru Lattelecom optiskās līnijas kā maģistrālos tīklus, norāda J. Binde. Viņš atzīst, ka sadarbība varētu notikt arī satura veidošanas jomā. Tajā pašā laikā viņš uzsver, ka «jautājums par LMT un Lattelecom apvienošanos nav jārisina uzņēmuma vadības, tātad valdes, un pat ne uzņēmuma padomju līmenī.» «Šādus jautājumus parasti lemj īpašnieki, kas šajā gadījumā ir Latvijas valsts un TeliaSonera. Šādā līmenī arī jārisina sarunas par to, ko īpašnieki plāno darīt ar sev piederošajiem aktīviem,» norādīja J. Binde.

Ņemot vērā telekomunikācijas uzņēmumu Lattelecom un Latvijas mobilais telefons (LMT) esošās tirgus pozīcijas, tirgus attīstības tendences un potenciālo ietekmi uz konkurenci un pakalpojumu cenām, konsultāciju kompānija KPMG Baltics rekomendē izveidot vadošu un biržā kotētu integrētu Baltijas telekomunikāciju operatoru ar sabalansētu akcionāru struktūru, kas ņem vērā Latvijas iedzīvotāju intereses.

Ziņa papildināta no 7. rindkopas!

KPMG Baltics veiktajā pētījumā «Valsts stratēģijas rīcībai ar Lattelecom un LMT kapitāla daļām izstrāde» secināts, ka, ņemot vērā tirgus attīstības tendences, lai saglabātu Lattelecom un LMT nozares līderu pozīcijas, uzņēmumiem nepieciešams paplašināt pakalpojumu klāstu un nodrošināt nepieciešamās investīcijas jaunu pakalpojumu ieviešanai. Kopumā pētījumā tika analizēti astoņi rīcības pamata scenāriji.

KPMG Baltics piedāvātais risinājums paredz izveidot integrētu uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās, balstoties uz akcionāru līgumu, Telia un Latvijas valstij katrai pusei piederēs 30-40% akciju. 30% akciju tiks piedāvāts iegādāties privātajiem akcionāriem un pensiju fondiem biržā.

Telekomunikāciju uzņēmumu Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom apvienošanās gadījumā lielākais zaudētājs būs Latvija, aģentūrai LETA sacīja konkurences tiesību advokāte un advokātu biroja Vilgerts partnere Jūlija Jerņeva.

Viņa norādīja, ka LMT un Lattelecom apvienošana no valsts kā akcionāra skatpunkta nevienā gadījumā nav ērta un izdevīga. «Apvienojot uzņēmumus, formāli nepērkot un nepārdodot kapitāldaļas, valsts var zaudēt kontroli, kamēr Telia Sonera grupa bez piepūles un papildu ieguldījumiem – iegūt akciju kontrolpaketi. Tas nozīmē arī to, ka valsts īpašumā esošo apvienotā uzņēmuma daļu vērtība, visticamāk, samazināsies,» sacīja juriste.

Viņa arī kritizēja konsultāciju kompānijas KPMG Baltics piedāvāto risinājumu. «Varētu domāt, ka KPMG ieteikums LMT un Lattelecom apvienošanas rezultātā izveidot uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās katram no lielajiem akcionāriem – Telia Sonera grupai un Latvijas valstij, piederētu 30% līdz 40% akciju, bet pārējā akciju daļa tiktu kotēta biržā, risina zviedru dominances problēmu. Diemžēl, paraugoties rūpīgāk, šis, šķietami gudrais risinājums, izrādās «baltiem diegiem šūts»,» sacīja Jerņeva.

Sakaru kompānijas SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) peļņa 2014. gadā bijusi 22 miljoni eiro, informēja uzņēmuma pārstāve Elīna Lidere, norādot, ka peļņas samazināšanās iemesls ir apjomīgās investīcijas. 2013. gadā LMT peļņa bija 26 miljoni eiro, kas bija par trešdaļu jeb 34% mazāka nekā 2012.gadā.

LMT pagājušajā gadā esot izdevies sasniegt rekordaugstu klientu skaitu – 1 113 197, kas ir par 30 tūkstošiem vairāk nekā gadu iepriekš. Audzis arī datu pakalpojumu patēriņš un LMT interneta lietotāju skaits.

Uzstādot vidēji pa vienai bāzes stacijai darba dienā, LMT pērn divkārt paplašinājis 4G tīklu, ļaujot 77% Latvijas iedzīvotāju piekļūt jaunākās paaudzes ātrgaitas internetam. Rezultātā pērn par 100 tūkstošiem palielinājies 4G lietotāju skaits un 6,5 reizes pieaudzis LMT interneta datu apjoms 4G tīklā.

2014. gadā LMT tīkla attīstībā investējis 28,7 miljonus eiro, bet kopumā datu pārraides tīkla attīstībā investēti 90 miljoni eiro. Šobrīd LMT ir uzstādījis 618 4G bāzes stacijas.

«Uzņēmuma ieņēmuma nodokļa (UIN) atlaide Latvijas Mobilajam telefonam (LMT) rada aizdomas par daļēji valstij piederošā uzņēmuma glābšanu pirms pārdošana,» savu uzskatu pauž Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs, uz ko LMT prezidents Juris Binde atbild: «Mērķtiecīgi tiek ignorēts fakts, ka nodokļu atlaide tiks piemērota tikai 2017. gadā, pēc projekta pabeigšanas, nevis šogad, lai «glābtu grimstošo uzņēmumu»».

Valstij nav jāsubsidē «treknākais» mobilo sakaru operators, tādējādi deformējot konkurenci nozarē, tā LMT piešķirto uzņēmuma ieņēmuma nodokļa (UIN) atlaides piemērošanu komentē Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. «Ir skaidri zināms, ka 4G tīklu visi operatori attīsta arī bez valsts atbalsta, bet valstij nodokļu maksājumi ir ļoti nepieciešami. Ar šādu atbalstu diemžēl netiks nedz veicināta ekonomiskā attīstība reģionos, nedz radītas jaunas darba vietas, turklāt LMT neradīs eksporta produktus un pakalpojumus. Ieguvēji būs ārvalstu sakaru iekārtu piegādātāji,» skaidro V. Vancovičs, uzskaitot, ka Latvijas reģionālajai attīstībai prioritāri ir sakārtoti ceļi, elektrības pieejamība, skolas un slimnīcas, un tikai pēc tam – jaunākās paaudzes 4G tīkls, kas tāpat tiek attīstīts. «Ņemot vērā iepriekš minēto un ievērojamo LMT peļņas kritumu un klientu aizplūšanu pēdējā gada laikā, šādas atlaides piešķiršana rada aizdomas par daļēji valstij piederošā uzņēmuma glābšanu pirms pārdošanas,» akcentē Tele2 vadītājs.

Latvijas mobilo sakaru operators un tehnoloģiju inovāciju uzņēmums LMT 2022. gadā investējis vairāk nekā 34,8 miljonus eiro tīkla un infrastruktūras izbūvē.

Ievērojama daļa investīciju tika novirzītas 5G tehnoloģiju izvēršanai visā Latvijā, un kopējais LMT bāzes staciju skaits tagad pārsniedz 1550. Tas ļāvis nodrošināt kvalitatīvus sakarus arvien pieaugoša interneta patēriņa apstākļos un veicinājis klientu pieslēgumu skaita un uzņēmuma apgrozījuma pieaugumu – kopējais grupas apgrozījums audzis par 14,2%, sasniedzot 288,8 miljonus eiro.

“2022. gads nenoliedzami ir bijis izaicinošs – pieaugošā inflācija, resursu cenas un Ukrainā notiekošais karš nav gājis secen telekomunikāciju nozarei un, tāpat kā citiem uzņēmumiem, arī LMT. Tomēr kopumā gads ir bijis veiksmīgs: ja atskatāmies uz savām tīkla modernizācijas un tehnoloģiju inovāciju iecerēm, tās esam īstenojuši, kā paredzēts, un atsevišķās pozīcijās, piemēram, mūsu pamatpakalpojuma – balss pieslēgumu – jomā pat izpildījuši ar uzviju par spīti agresīvām biznesa cīņām gan komerciepirkumos, gan privātpersonu segmentā. LMT klientu pieslēgumu skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 66 000 un šobrīd pārsniedz 1,4 miljonus,” stāsta LMT prezidents Juris Binde.

Lai attīstītu 5G risinājumus industrijām un nodrošinātu klientiem kvalitatīvus pakalpojumus pieaugošā mobilo datu pārraides patēriņa apstākļos, tuvākajos gados LMT plāno būtiski paplašināt un attīstīt 5G tīklu, kā arī slēgt morāli un tehniski novecojušo 3G tehnoloģiju.

3G tehnoloģiju LMT iecerējis slēgt pakāpeniski līdz 2025. gadam paralēli klientu – 3G lietotāju – pārejai uz 4G un 5G tīkliem.

Šobrīd līdzās jaunākās paaudzes 4G un 5G datu pārraides tehnoloģijām LMT uztur arī novecojušo 3G tehnoloģiju, ko klienti izmantot arvien retāk. Ņemot vērā, ka 4G un 5G spēj pārraidīt ievērojami vairāk datu, nodrošināt augstāku pakalpojumu kvalitāti un daudz efektīvāk izmantot frekvenču resursus, LMT pieņēmis lēmumu slēgt 3G tehnoloģiju, lai atbrīvotu frekvences jaunajam augstas veiktspējas 5G tīklam un paplašinātu 4G tīklu.

Šāds tehnoloģiju nomaiņas process notiek visā pasaulē, un jau teju 150 mobilo sakaru operatoru slēguši vai tuvākajos gados plāno slēgt 3G tehnoloģiju.

Vai Latvijas mobilā telefona (LMT) un Lattelecom (LTC) apvienošanās ietekmēs konkurenci? Šī, pēdējā laikā plaši apspriestā, iespējamā apvienošanās līdz šim, pārsvarā, komentēta no, iespējamo, abu uzņēmu ieguvumu pozīcijas. Savukārt tās ietekme uz konkurenci tirgos, kuros abi uzņēmumi darbojas, komentēta īsi un vispārīgi.

Analizēt apvienošanās ietekmi uz konkurenci var ar Konkurences likumā (KL) noteiktā apvienošanās kontroles mehānisma palīdzību. Apvienošanās kontroles primārais mērķis ir kontrolēt un ierobežot apvienošanās, kuras varētu būtiski samazināt konkurenci jebkurā tirgū Latvijas teritorijā. Šī mērķa realizēšanai, visupirms, ir jānonāk skaidrībā par to, kas uzskatāms par atsevišķu tirgu (konkrēto tirgu, kā tas definēts KL). Tas ir, cik plašas ir tās uzņēmējdarbības jomas, kurās uzņēmumi savstarpēji konkurē. Pēc tam jāizvērtē kā attiecīgo uzņēmumu apvienošanās varētu mainīt konkurences apstākļus šajos tirgos.

2018. gada 1. pusgadā Latvijas Mobilā Telefona (LMT) apgrozījums veido 101,1 miljonu eiro, kas ir par 4,5% vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā.

Par 6,7% augusi arī LMT rentabilitāte, tā sasniedza 32,6 miljonus eiro. Uzņēmuma attīstību virza vēl arvien augošais pieprasījums pēc mobilā interneta. Klientu pieslēgumu skaits šajā periodā sasniedzis 1,28 miljonus.

Šogad izrāvienu piedzīvojis pieprasījums pēc mobilajiem biznesa risinājumiem. Tā, piemēram, būvniecības uzņēmumi ievieš LMT piedāvāto elektronisko darba laika uzskaites sistēmu (EDLUS). Savukārt, mobilo zvanu centrāli Zvanu pārvaldnieks izmanto vairāk nekā 1000 klienti visā Latvijā. Kopš aprīļa gan pilsētās, gan ārpus tām uzņēmējiem pieejams arī LMT industriālais internets ar garantētu, optiskajam internetam pielīdzināmu ātrumu.

Šī gada februārī uzņēmums pirmo reizi piedalījās pasaules lielākajā mobilo tehnoloģiju notikumā Mobile World Congress Barselonā, kur iepazīstināja ar inovācijām un risinājumiem 5G tīkla attīstībā, kā arī viedās pilsētvides, dronu, bezpilota auto, aizsardzības un mobilā satura jomā.

Pagājušais gads Latvijas Mobilajam Telefonam (LMT) ir bijis īpaši veiksmīgs, jo, ieviešot pieslēgumu Brīvība, piesaistīti jauni citu operatoru klienti, savukārt lielās investīcijas tīkla attīstībā rezultējušās ar ieņēmumu pieaugumu no datu pārraides pakalpojumiem, teikts mobilo sakaru operatora paziņojumā par finanšu rezultātiem.

LMT prezidents Juris Binde, tos komentējot, norāda: «Rezultāts, ar ko īpaši lepojamies, ir 40 % ieņēmumu pieaugums no datu pārraides pakalpojumiem. Tas ir veiksmes stāsts, ko nodrošinājusi LMT agresīvā investīciju politika, pēdējo trīs gadu laikā ieguldot gandrīz 50 miljonus latu datu pārraides tīkla attīstībā visā Latvijas teritorijā. Šajā ziņā esam vismaz galvas tiesu pārāki par citiem operatoriem, jo LMT ātrgaitas mobilā interneta tīkls ir vairāk nekā uz pusi lielāks kā konkurentiem.»

LMT 2012. gada apgrozījums saglabājies iepriekšējā gada līmenī, pēdējā ceturksnī pat pieaudzis, sasniedzot 129 miljonus latu. Uzņēmums 2012. gadā strādājis ar peļņu – 26 miljoni latu. EBITDA rādītājs esot augstā līmenī salīdzinājumā ar citu valstu mobilo sakaru operatoru sasniegumiem – 33,8%.

2017. gada 1. pusgadā Latvijas Mobilā Telefona (LMT) apgrozījums ir 97 miljoni eiro – par 9 % vairāk nekā pērn šajā periodā, informē kompānijas preses sekretāre Elīna Lidere.

Straujākā izaugsme 2017. gada pirmajā pusgadā LMT bijusi mobilo datu pakalpojumu jomā – par 47% pieaudzis datu pārraides apjoms LMT tīklā salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Savukārt LMT Mājas viedtelevīzija ir jau 10% no LMT Internets mājai pieslēgumu lietotājiem.

2017. gada 1. pusgadā par 6 % augusi LMT rentabilitāte jeb EBITDA (peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem), tā šajā periodā sasniedz 30,6 miljonus eiro.

«Šogad esam pieteikuši sevi pilnīgi jaunos pakalpojumu segmentos kā bezpilota auto, datorredzes un viedās pilsētvides risinājumi, droni un pat kosmosa tehnoloģijas. Viena no mūsu šī gada attīstības prioritātēm ir sagatavoties 5G tehnoloģijas ieviešanai. Tas jau tuvākajā laikā Latvijai pavērs principiāli jaunas attīstības un līderības iespējas mobilā lietu interneta, mākslīgā intelekta un robottehnoloģiju jomā, turpinot virzību uz viedvalsti un digitālu sabiedrību,» saka LMT prezidents Juris Binde.