Latvijas telekomunikācijas uzņēmums MWTV sācis publiskās vietās Latvijā izvietot bezmaksas WiFi pieslēguma punktus.

Projekts M4 Open WiFi paredz, ka, lai 30 minūtes lietotu ātru un drošu interneta pieslēgumu, būs jānoskatās viena no 4 piedāvātajām reklāmām, kuras garums nepārsniedz 15 sekundes.

«Projekta M4 Open WiFi galvenais mērķis ir nodrošināt Latvijas iedzīvotajiem bezmaksas pieeju mūsdienīgam bezvadu internetam. Tik daudz tiek runāts par to, cik internetā brīvi pieejami mēs gribētu būt, taču realitāte ir tāda, ka nemaz tik brīvi internets Latvijas iedzīvotājiem nav pieejams,» stāsta SIA MWTV komercdirektors Normunds Tože.

«Bezmaksas internets ir pieejams dažās kafejnīcās, restorānos, tirdzniecības centros un viesnīcās, bet tas tomēr tikai daļēji ir bezmaksas, jo uzliek blakus pienākumus, piemēram, nopirkt kafejnīcā kafiju. Ir arī Lattelecom tīkls, taču tas ir par maksu. Vēl var izmantot arī mobilo internetu, taču tas nav tik ātrs kā dažkārt gribētos,» skaidro Tože.

Starptautiskā bezvadu tehnoloģiju uzņēmuma Ubiquiti Networks (UBNT) izveidotais patērētāju produktu izpētes centrs Latvijā gada laikā radījis bezvadu interneta sistēmu mājas vajadzībām, pastāstīja UBNT pārstāvniecības Latvijā vadītājs Kristaps Rikāns.

Latvijas inženieru radītā bezvadu interneta sistēma Amplifi ir paredzēta lietošanai mājās, nodrošinot jaudīgu un stabilu interneta pieslēgumu arī tad, ja tiek lietots daudz viedierīču. Sistēmas izstrādē investēti trīs miljoni eiro, un tā nule ir kļuvusi pieejama iepriekšējā pasūtīšanā.

«Mūsu mājās aizvien vairāk parādās ierīces, kurām vajag stabilu un ātru bezvadu interneta pieslēgumu, taču - jo vairāk ierīču tiek pieslēgtas rūterim, jo lēnāks tas kļūst. Amplifi risina tā dēvēto «pudeles kakla» problēmu un vienlaikus būtiski paplašina rādiusu, kurā pieejams pastāvīgs un ātrs bezvadu internets. Faktiski mājās kļūst iespējama tāda kvalitātes datu apraide, kāda parasti ir pieejama tikai uzņēmumiem, kas izmanto lieljaudas risinājumus,» skaidroja Rikāns.

Cilvēki internetu arvien biežāk lieto viedtālrunī, kas pielej eļļu diskusiju ugunī par to, vai mobilais internets spēj aizstāt fiksēto, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fiksētā interneta piedāvātāji norāda, ka mobilais internets ir papildu, nevis pamatizvēle, savukārt mobilā interneta nodrošinātāji uzsver, ka tas stāv plecu pie pleca tradicionālajam internetam, un ir daļa klientu, kuri fiksētā pieslēguma vietā izvēlas mobilo. Tiesa, ieraudzīt objektīvu ainu pašlaik ir faktiski neiespējami – konkurences apstākļos uzņēmumi datus atklāj skopi.

Ar mobilo nepietiek

«Cilvēkiem ir svarīga piekļuve informācijai un savām lietojumprogrammām neatkarīgi no izmantotās ierīces vai interneta pieslēguma veida. Līdz ar mobilo internetu patērētājiem parādās vairāk izvēles iespēju interneta pakalpojumiem, bet fiksētā interneta lietošanas apjomu tas neietekmē – mobilais internets vairāk ir papildu iespēja, nevis pamatizvēle. Tas ir ērts, piemēram, esot ceļā. Tomēr, atgriežoties mājās vai citur, kur ir fiksētais internets, cilvēks parasti arī savu mobilo ierīci pārslēdz uz fiksēto internetu, jo tas parasti ir ātrāks, stabilāks un lētāks. Mobilais internets ir alternatīva arī tādos gadījumos, kad fiksēto internetu ierīkot nav iespējams vai arī tas ir ļoti dārgi. Tad jārēķinās ar mobilā interneta pakalpojuma augstāku cenu kopumā un, iespējams, kādiem apjoma limitiem,» saka Elizabete Podinska, Baltcom mārketinga vadītāja. Pēc viņas teiktā, mobilais internets vismaz šobrīd ir ievērojami dārgāks un, ņemot vērā tehnoloģiju attīstībai un tīkla pārklājuma izveidošanai nepieciešamās milzīgās investīcijas, mobilā interneta pakalpojumu cenu samazinājums tuvākajā laikā esot maz ticams. Pieredze liecinot, ka aktīvāko tehnoloģiju lietotāju vēlmes pēc datu pārraides un darbības ātruma vienmēr pārsniedzot tehnoloģiju sniegtās iespējas neatkarīgi no tā, cik ātri tās attīstās.

A/s Pasažieru vilciens gada laikā plāno ar bezvadu interneta ierīcēm aprīkot lielāko daļu – vismaz 180 – vilcienu vagonus, nodrošinot bezmaksas internetu, Db.lv stāstīja Pasažieru vilciens preses pārstāve Jana Priedniece.

Pašlaik a/s Pasažieru vilciens izsludinājusi sarunu procedūru, kuras ietvaros pretendenti līdz 18. oktobrim var pieteikties uzstādīt bezvadu interneta ierīces vagonos. Kopumā šim pasākumam Pasažieru vilciens paredz tērēt mazāk nekā 50 tūkstošus Ls, tomēr, ja visu pretendentu piedāvājumi pārsniegs Pasažieru vilciena prognozēto summu, tad uzņēmums izsludinās konkursu. Jāpiebilst, ka, summai nepārsniedzot 50 tūkst. Ls, uzņēmumam konkurss nav jāizsludina un var iztikt tikai ar sarunu procedūru.

Kopā a/s Pasažieru vilciens ir 238 vagoni, tādējādi, realizējot šo projektu, bezvadu internets būs pieejams lielākajā daļā vilcienu. Kā skaidroja J. Priedniece, bezvadu internets būs pieejams visos maršrutos, jo vagoni nav piesaistīti noteiktiem kursēšanas ceļiem. Plānots, ka jauninājums varētu tikt ieviests gada laikā.

Lielākā daļa jeb 77 % Rīgā strādājošo bezvadu tīklu izmanto drošo WPA vai WPA2 šifrēšanu, savukārt Londonā tikai 62%. DPA veicis pētījumu, lai noskaidrotu, kāda ir kopējā situācija bezvadu tīklu drošības jomā Rīgā. Ļoti līdzīgu eksperimentu Londonas ielās ir veikuši IT drošības produktu un pakalpojumu uzņēmuma Sophos blogotāji no Naked Security.

«WEP šifrēšanu, kura dod tā saucamo «false sense of security», jeb «sajūtu, ka viss ir kārtībā, kaut gan patiesībā nav», Rīgā izmanto 7% bezvadu tīklu, savukārt Londonā — 17%, kas ir pat vairāk nekā divas reizes vairāk nekā pie mums,» skaidro DPA IT drošības auditors Didzis Balodis.

Savukārt bezvadu tīkli bez šifrēšanas, iekļaujot gan brīvpieejas punktus, gan vienkārši neaizsargātus tīklus, Rīgā ir 15%, bet Londonā 19% no visiem identificētajiem tīkliem.

DPA eksperti ar automašīnu izbraukāja brīvi izvēlētu maršrutu Rīgas ielās un pierakstīja ceļā sastapto bezvadu tīklu atrašanās vietas, to nosaukumus un arī šifrēšanas veidu, kādu šie bezvadu tīkli izmanto.

25. oktobrī 13:00 Jelgavā, Kr.Barona ielā 40 SIA NDD atklās bezmaksas wi-fi piekļuves zonu. Tas ir pirmais gadījums Latvijā, kad bez papildus maksas tiks nodrošināts pastāvīgs publiskais bezvadu interneta pieslēgums vairāk kā vienas ēkas ietvaros, Db.lv informēja

"Pirmajā posmā wi-fi interneta pieslēgums tiks piedāvāts Kr.Barona ielas posmā no Mātera līdz Pulkveža O.Kalpaka ielai," Db.lv norādīja SIA NDD pārstāve Kristīne Spriedēja. Turpinot viņa norādīja, ka SIA NDD ir noslēgusi līgumu ar BeŽe productions, kas ir apņēmusies izvietot reklāmas jelgavā uz ielām kā arī vietējā laikrakstā. Nobeigumā K. Spriedēja uzsvēra, ka internets būs pilnīgi bez maksas.

Bezvadu interneta pieslēgums Latvijas informācijas tehnoloģiju jomā ir attīstījies dažādos virzienos – tiek piedāvāti gan risinājumi mobilo telefonu lietotājiem, gan arī stacionārie risinājumi krogos un kafejnīcās, tomēr lielākoties attīstība ir vērojama vienīgi galvaspilsētā. Ārpus Rīgas wi-fi pieslēgumu nodrošina tikai daži uzņēmumi un arī tādos gadījumos tas ir izmantojams vienīgi par papildus samaksu.

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” un “Berg Research” veiktās aptaujas dati liecina, ka tikai aptuveni puse jeb katrs otrais Latvijas iedzīvotājs zina, kāds interneta ātrums ir viņa mājoklī. Turklāt gandrīz 40% nezina, cik ātrs internets viņiem patiesībā būtu nepieciešams.

No tiem respondentiem, kas zināja, cik ātrs internets viņiem būtu vajadzīgs, visvairāk jeb 30% atzina, ka viņiem būtu nepieciešams internets ar ātrumu no 100 līdz 500 Mbit/s. 14% ir pārliecināti, ka viņiem nepieciešams būtu vēl lielāks ātrums – vairāk nekā 500 Mbit/s, un tikpat daudz iedzīvotājiem pietiktu ar 50-100 Mbit/s.

“Kā rāda pētījuma dati, interneta lietotājiem ir visnotaļ vispārīgs priekšstats par to, kāds internets viņiem ir šobrīd un kāds viņiem būtu nepieciešams. Iemesli tam var būt dažādi – gan tas, ka nav pietiekamas izpratnes par interneta ātruma mērvienībām, gan arī fakts, ka lielākā daļa iedzīvotāju ir apmierināti ar interneta ātrumu, kas viņiem šobrīd ir pieejams,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Latvijā ir pieejama pirmā bezvadu elektrība, ar kuru vienlaicīgi var uzlādēt divus mobilos tālruņus, iPhone, portatīvos datorus un citas neliela izmēra ierīces. Mēbeles Combo dizainu, kurā bezvadu elektrības tehnoloģija ir integrēta, ir izstrādājusi mēbeļu dizainere Elīna Bušmane.

Pašu bezvadu elektrības tehnoloģiju ir izstrādājusi Somijas kompānija PowerKiss. Ierīci veido divi komponenti – viens no tiem ir «gredzens», kuru tā īpašnieks var pārnēsāt līdzi. Otra tehnoloģijas sastāvdaļa ir iebūvēta mēbelē, vietā, kur integrēta tehnoloģija. Tā rada neredzamu elektrisku lauku noteiktā mēbeles zonā. Tad, kad «gredzens» tiek novietots uz šīs mēbeles zonas, automātiski sākas batarejas uzlāde. Laika posmā, kad ierīces «gredzens» nesaskaras ar mēbeli, eletrības pārraidīšana nenotiek.

PowerKiss tehnoloģija pieejama publiskajā telpā kafejnīcā Satori, kur atrodas arī koprades telpa pašnodarbinātajiem Birojnīca.

Canon fotoprinteris Pixma TS8250 ar sešām tintes kasetnēm piešķir fotogrāfijām dzīvīgākas krāsas

Virzoties uz moderno bezpapīra koncepcijas biroju, daudzos uzņēmumos printeris kļūst aizvien mazāk noslogots, un dažviet ceļu līdz tam atceras vairs tikai spītīgākie papīra apdrukāšanas piekritēji. Tomēr ik pa laikam ikvienam šo to nākas izdrukāt, tādēļ arī ražotāji turpina laist tirgū aizvien jaunus modeļus un meklēt ceļu uz patērētāju sirdi un naudasmaku ar modernām funkcijām. Arī Canon pērnajā rudenī iepazīstināja ar jaunas produkcijas klāstu, kurā ar neparastu izskatu izceļas PixmaTS8250.

Kamēr liela daļa vienkāršo mājas printeru kļuvuši tik lēti, ka, šķiet, ražotājs nolēmis pelnīt vien ar tintes kasetņu tirgošanu, šim fotoprinteru sērijas drukātājam paredzēta cita misija. Tas nesola lētu ekspluatāciju, bet gan augstu kvalitāti.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība Ryanair lidmašīnās apsver iespēju ieviest bezvadu internetu, kā arī demonstrēt filmas un televīzijas raidījumus.

Līdz šim Rynair šādu iespēju lidmašīnās nepiedāvāja, jo uzskatīja, ka tas nenodrošinās pietiekošu daudzumu ienākumu, raksta Irish Independent. Patlaban aviokompānija pēta divus scenārijus – vienā no tiem pasažieriem lidojumu laikā tiks piedāvāts neierobežots internets, bet otrā - «slēgts», kas ļaus lidsabiedrības klientiem izmantot viedtālruņus, planšetdatorus un klēpjdatorus, lai piekļūtu Ryanair maksas izklaides bibliotēkai – filmām vai televīzijas raidījumiem.

Iekšēja interneta gadījumā pasažieri to varēšot izmantot arī, lai rezervētu viesnīcas vai noīrētu automašīnas savos galamērķos. Šāda sistēma būtu lētāka un lidsabiedrībai nodrošinātu lielākus papildienākumus, bet tās ieviešana nav tehnoloģiski sarežģīta. Savukārt neierobežots internets lidmašīnā būtu daudz lēnāks nekā cilvēki pieraduši to lietot.

Latvijas Mobilajam telefonam (LMT) notiek sarunas ar vairākiem Latvijas autobusu parkiem par iespēju ierīkot internetu starppilsētu autobusos, apstiprināja LMT preses sekretārs Jānis Vēvers.

Viņš apstiprināja, ka iespēja pieslēgties bezvadu internetam ir vienā Jēkabpils, vienā Rēzeknes un trijos Cēsu starppilsētu maršrutu autobusos. Kā skaidroja J. Vēvers, Jēkabpils un Rēzeknes autobusu parki, kā arī Cēsu uzņēmums a/s Cata nolēmuši piedāvāt internetu autobusos komerciāliem mērķiem pēc ierīču testēšanas vasaras gaitā.

Autobusos izmanto Ķīnas Huawei ražotu bezvadu maršrutētāju, kas brauciena laikā pieslēdzas LMT mobilajam internetam un interneta signālu sadala autobusa salonā, izmantojot WiFI jeb neliela darbības rādiusa bezvadu interneta apraides tehnoloģiju. Kā teica J. Vēvers, viņš saprotot, ka internets autobusos būs bez maksas, tas ir, iekļauts biļetes cenā.

Spānijai piederošā Jerro, kas ietilpst Kanāriju salu arhipelāgā, kļūs par pirmo salu pasaulē, kuras teritoriju pilnībā pārklās bezmaksas bezvadu internets.

Lai nodrošinātu bezvada tīkla darbību, salas teritortijā tiks izvietotas divdesmit bāzes stacijas, vairākas no kurām tiks aprīkotas ar saules kolektoriem un vēja ģeneratoriem. Jerro salas bezvadu interneta lejupielādes ātrums paredzēts līdz 256 kps.

Šādu projektu paredzēts īstenot, lai popularizētu tūrismu. «Ideja paredz Jerro salas pārklāšanu ar bezvadu internetu, lai to izmantotu tūristi – saņemtu informāciju vai izvietotu savas ceļojumu bildes, tādējādi reklamējot salu,» skaidro projekta organizētāji.

Bezvadu internets būs pieejams tikai arodoties ārpus telpām. Kopējās investīcijas projektā sasniedz astoņus miljonus eiro. Jerro salu apdzīvo 10,1 tūkstotis cilvēku.

Ir noslēdzies četru gadu projekts, un turpmāk visos AS «Pasažieru vilciens» (PV) vilcienos būs pieejams bezmaksas bezvadu internets, informē PV Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Egons Ālers.

Mobilo sakaru operatora LMT 4G uztvērēji un bezvadu tīkla maršrutētāji ir izvietoti visos dīzeļvilcienu vagonos un visos elektrovilcienu motorvagonos. Par to, ka vagonā ir pieejams internets, norāda uzlīme salonā virs durvīm ar WiFi zīmi un tīkla adreses sākumdaļu.

E. Ālers atgādina, ka pirmais vilciens, kurā pasažieri varēja bez maksas lietot bezvadu internetu, devās reisā uz Dubultiem 2013. gada augustā. Interneta pieslēguma elektrovilcienos un dīzeļvilcienos nodrošināšanas plāns paredzēja noteikta vagonu skaita aprīkošanu gada ietvaros.

Bezvadu interneta pieejamība vilcienā ļauj ne tikai lietderīgi vai izklaidējoši pavadīt laiku, bet arī nopirkt vai uzrādīt e-biļeti, neizmantojot mobilā interneta resursus.

SIA Hansa Internets attīstībai piesaistīto kredītu nevar izmantot, jo Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) pārtraukusi garantiju izsniegšanu.

Sākotnēji attīstība finansēta no saimnieciskās darbības naudas plūsmas, izvairoties no ārējiem finansējuma avotiem (kredīts, līzings, investīcijas). Taču šāda veida dzīvošana no «rokas mutē» ne tikai kavēja attīstību, bet arī radīja problēmas uzņēmuma likviditātē. Izstrādāts biznesa plāns, uzņēmumu grupā kopumā 2007. gadā attīstībā ieguldīti ap 100 tūkst. Ls, 2008. gadā - 105 tūkst. Ls. Bez garantijām

Bez garantijām

Kavējas ministrija

Pēc telefoniskas sarunas ar LGA pārstāvi Hansa Internets ieguvis informāciju, ka visi nepieciešamie dokumenti EM ir iesniegti, bet EM kavējas ar to apstiprināšanu. «Mūsu skatījumā valdības darbi ir pilnīgi pretēji vārdiem, ka nepieciešams pēc iespējas ātrāk un vairāk kreditēt uzņēmējdarbību, lai «sildītu ekonomiku»,» uzskata uzņēmējs. Uzņēmums, viņaprāt, kļūst pats par savu un birokrātijas ķīlnieku. «Varētu jau kādu laiku apturēt attīstību, bet ko darīt ar darbiniekiem - atlaist? Nauda projekta rakstīšanai arī iztērēta. Turklāt pašreiz interneta provaidēšanā ir «aizejošā vilciena brīdis» - vēl ir iespēja tajā ielēkt,» skaidro M. Kalniņš. Viņš norāda, ka, liekot klientam, kas pieteicies pakalpojumam, gaidīt rindā uz pieslēgšanu, tas aiziet pie konkurenta, kā arī izplata antireklāmu par uzņēmuma «bankrotēšanas plāniem». Pašreizējā ekonomiskā situācija tā jau neesot medusmaize, un kavēšanās, birokrātiska laika vilkšana ir galīgi nevietā, uzskata uzņēmējs.

Nesen laikraksts Diena publicēja pētījumu par bezvadu interneta publiskās piekļuves punktiem Rīgā un secināja, ka situācija ir visnotaļ bēdīga. Kā ierasts, Rīga salīdzināta ar Tallinu un ... rezultātu paši varat iedomāties.

Gribot negribot jāpieķer sevi pie domas, ka arī man laikam labāk patīk tās pilsētas, kur viedierīce pārslēdzas no 3/4G uz publisko WiFi tīklu. Sevišķi esot ārzemēs, pilsēta šķiet jaukāka ar labu bezvadu internetu pat ja ārā ir nemīlīgi laika apstākļi. Atliek secināt, ka bezmaksas WiFi ir labs ģeogrāfiskās vietas – pilsētas vai ciemata – sabiedrisko attiecību instruments. Tad kāpēc to nenovērtē pašu mājās?

Pirmkārt, droši vien jau tāpēc, ka paši lēmumu pieņēmēji pašvaldībās acīmredzot nav draugos ar jaunajām tehnoloģijām – viedtelefoniem un planšetdatorim. Jo tikai cilvēks, kas šīs tehnoloģijas neizmanto, nespēj pat iedomāties, kādu pievienoto vērtību var radīt un pārvietošanos pilsētā atvieglot iespēja izmantot internetu uz ielas, parkos, sabiedriskajā transportā, muzejos utt. Turklāt interneta sniegtās iespējas tikpat daudz izmanto vietējie iedzīvotāji, kā tūristi. Tikmēr statistika liecina, ka viedierīču skaits strauji aug. Saskaņā ar LMT datiem, Latvijā šobrīd izmantoto datu pārraides apjoms pārsniedz 500 000 GB mēnesī. Domāju, ka vēl tādu pat daļu klāt piemet abi pārējie operatori kopā.

OnePlus jaunākajā flagmanī 7 Pro iestrādājis šobrīd tik aktuālo izbīdāmās kameras risinājumu, taču aizmirsis par bezvadu uzlādi

Ķīnas zīmols OnePlus jau krietnu laiku mērķtiecīgi veido elitāru tēlu un uzaudzējis paprāvu fanu pulciņu. Ar jauno flagmani 7 Pro tas cierē uz plašāku atzinību. Šajā lielajā tālrunī apvienotas faktiski visas šodienas labākajiem viedtelefoniem piemītošās īpašības, izņemot bezvadu uzlādi.

Dizains

Kamēr citi ražotāji cenšas savus labākos viedtelefonus iedabūt pēc iespējas kompaktākā un slaidākā korpusā, OnePlus nebaidās piedāvāt masīvāku risinājumu. 7 Pro gluži nekrīt acīs ar milzu izmēru, tomēr ar 206 gramu svaru un 8,8 milimetru biezumu tas plaukstā ir labi jūtams.

Ražotājs arī piešķīris telefonam dažas citas atšķirības zīmes, kas palīdz izcelties ļoti līdzīgo ierīču lērumā. Redzamākā ir savdabīgais toņmaiņas krāsojums. Tas gan nav unikāls, jo Huawei jau pirms pusotra gada ar līdzīgu sāka izdaiļot P20. Mūsu rīcībā pabija zilas krāsas ierīce ar gaišāku apakšu un tumšāku augšu, kas gaismā maina toni uz gaišāku.

Telekomunikāciju operators Telekom Baltija, kas plašāk pazīstams ar zīmolu Triatel, 2008. gada pirmajā pusgadā strādāja ar 3.7 miljonu latu lielu apgrozījumu, kas ir par 50% vairāk nekā pirms gada, kad tas bija 2.5 miljoni latu.

„Šī gada sākumā noslēdzām Triatel bezvadu telekomunikāciju tīkla izbūvi visā Latvijā, kas mums tagad ļauj kvalitatīvu bezvadu internetu piedāvāt pat tur, kur līdz šim citi telekomunikāciju operatori nevēlējās piedāvāt savus pakalpojumus. Tāpēc kopš gada sākuma galveno uzmanību esam pievērsuši jaunu klientu piesaistei un esošo klientu apkalpošanas kvalitātes pilnveidošanai visā valsts teritorijā,” apgrozījuma pieaugumu skaidro Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa.

Triatel 2007. gada apgrozījums bija 6.3 milj. latu, kas ir par 16% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa sasniedza 100 000 latu – četras reizes pārsniedzot 2006. gada peļņas rādītājus. 2008. gada pirmajā pusgadā arī lietotāju skaits audzis aptuveni par 50%.

Trešās paaudzes (3G) bezvadu sakaru operators Triatel ir izveidojis EV-DO Rev A interneta datu pārraides tīklu, kas patlaban ir šīs tehnoloģijas ātrākā datu pārraides versija Latvijā, Db.lv norādīja AS Telekom Baltija/TRIATEL komunikācijas vadītāja Lita Grafa.

Tā spēj nodrošināt līdz pat 3.1 Mbit/s lielu ātrumu datu lejupielādei un 1.8 Mbit/s augšupielādei.

„Ar EV-DO Rev A versiju ir aprīkotas interneta bāzes stacijas Āgenskalnā, Mežaparkā, Mežciemā, Daugavgrīvā, kā arī Inčukalnā. Tas nozīmē, ka interneta lietotāji šajos rajonos var lejupielādēt lielākus failus ar lielāku ātrumu. Mēs sekojam līdzi mūsu klientu vajadzībām un savus piedāvātos pakalpojumus arvien pilnveidojam. Jau tagad norit aktīvs darbs pie nākamās versijas izstrādes Rev B, kuras datu pārraides ātrums sasniegs pat 10 Mb/s”, informē Triatel komercdirektors Raimonds Peļņa. Viņš arī norāda, ka tehnoloģija pati par sevi ir salīdzinoši novatoriska un ļoti perspektīva – tās maksimālais lejupielādes ātrums teorētiski var sasniegt pat 73,5 Mb/s.

Mobilā interneta tirgus Latvijā ir tikai tagad sācis attīstīties, un tā straujā augšupeja vēl tikai gaidāma, uzsver Telekomunikāciju operatora Telekom Baltija, kas plašāk pazīstams ar zīmolu Triatel, valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa.

Mobilā interneta tirgu būtiski ietekmē pārdoto portatīvo datoru skaits, kā arī Latvijas iedzīvotāji, kuriem bezvadu interneta risinājumi ir vienīgais veids, kā piekļūt internetam.

R. Peļņa piekrīt Latvijas Interneta asociācijas paustajam, ka šobrīd ir aptuveni 40-50 tūkstoši mobilā interneta pieslēgumu. „Tomēr, kā rāda mūsu pieredze, tieši pēdējo dažu mēnešu laikā mobilā interneta tirgus strauji aug. Tā, piemēram, Triatel klientu skaits mobilajam internetam vidēji aug par 10% mēnesī, un paredzams, ka šāds pieaugums saglabāsies arī turpmāk.”

„Mobilā interneta tirgus attīstību ietekmē vairāki faktori. Piemēram, daudziem Latvijas iedzīvotājiem bezvadu interneta risinājumi ir vienīgā iespēja piekļūt internetam. Kopš pagājušā gada martā uzsākām mobilā interneta pārklājuma izveidi visā Latvijā, ir vērojama pastiprināta interese no iedzīvotāju puses, jo tagad internets ir pieejams tur, kur līdz šim kabeļinterneta operatori metuši līkumu. Un tas neattiecas tikai uz lauku reģioniem, bet pat Rīgā, kas skaitās attīstītākā pilsētā Latvijā, daudzviet cilvēkiem nav pieejams internets,” uzsver Triatel valdes priekšsēdētājs.

Sākot ar 2009.gada 1.oktobri vilciena Rīga–Maskava pasažieriem būs pieejams bezvadu internets.

Pakalpojums veidots, sadarbojoties VAS Latvijas dzelzceļš meitasuzņēmumam SIA LDz Cargo, SIA L-Ekspresis, kā arī uzņēmumam Triatel.

Bezvadu internets bez papildu maksas būs pieejams vilcienam atrodoties Latvijas teritorijā sākot ar 2009. gada 1.oktobri, kad satiksmē ar Maskavu kursēs viens apvienotais pasažieru vilciens. Līdz Latvijas robežstacijai Zilupei vilciens atrodas ceļā četras stundas.

Lai izmantotu bezvadu internetu, pasažieriem nepieciešams vien portatīvais dators, ar kuru pieslēgties bezvadu (WiFi) tīklam, un vilciena biļete.

Latvijas dzelzceļš (LDz) pabeidzis pirmo darbu posmu pie bezmaksas bezvadu interneta pieslēguma (WiFi) nodrošināšanas dzelzceļu stacijās. Šobrīd bezmaksas WiFi pieejams 14 staciju uzgaidāmajās telpās.

Bezmaksas bezvadu internets pieejams Ogrē, Jelgavā, Slokā, Olainē, Dubultos, Priedainē, Krustpilī, Skrīveros, Daugavpilī, Cēsīs, Valmierā, Saulkrastos, Zilupē un Rēzeknē 2. Pakalpojumu nākotnē plānots nodrošināt arī citās Latvijas dzelzceļa stacijās.

LDz skaidro, ka pieslēgumu skaits bezmaksas tīklam nav ierobežots un nodrošinātais interneta ātrums ir pietiekams ātrai datu pārraidei un failu apmaiņai. Tehniski esot iespējams nodrošināt vismaz 200 lietotāju vienlaicīgu pieslēgumu tīklam. LDz aplēses liecinot, ka pakalpojumu lielākoties izmantos viedtālruņu lietotāji, jo, atbilstoši tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS datiem, jaunās paaudzes telefonus lieto gandrīz katrs piektais Latvijas iedzīvotājs vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Pieaug arī planšetdatoru lietotāju skaits – tos izmanto jau 7% Latvijas iedzīvotāju.

Uzņēmums Telekom Baltija, kas plašāk pazīstams ar zīmolu Triatel, sācis piedāvāt unikālu pakalpojumu Latvijas telekomunikāciju tirgū – mobilo internetu ūdenstransporta līdzekļu īpašniekiem, kas pārvietojas pa Rīgas jūras līci un citiem valsts teritoriālajiem ūdeņiem.

„Jau jūnijā veicām pirmos bezvadu interneta testus Rīgas jūras līcī, kā arī Baltijas jūrā. Kopumā rezultāti vērtējami kā ļoti labi,” norāda Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa. „To pierāda fakts, ka aizvien vairāk un vairāk jahtu un citu ūdenstransporta līdzekļu īpašnieki sāk izmantot mūsu pakalpojumus. Turklāt pieprasījums pēc šī pakalpojuma liecina, ka Latvijas ūdenstransporta līdzekļu īpašniekiem jau labu laiku bija nepieciešama alternatīvu esošajiem sakariem uz ūdens.”

No šīs vasaras Triatel internets pieejams ne tikai uz sauszemes, bet darbojas arī visā Rīgas jūras līcī, kā arī līdz pat 40 kilometru attālumā no krasta līnijas. Šis pakalpojums ir piemērots kuģošanas vajadzībām gan mazo, gan lielo ūdenstransporta līdzekļu īpašniekiem. Līdz šim kuģošanai izmantoja dārgāko satelītinternetu, tāpēc Triatel nolēma izveidot alternatīvu datu pārraidi navigācijas un citām kuģošanas vajadzībām.