Ilgstošā sausuma dēļ, trūkstot lopbarībai, jau tiek likvidēti mājlopi, aģentūru LETA informēja Kuldīgas novada lauksaimnieki. Kuldīgas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Signeta Lapiņa informēja, ka Kuldīgas novada pašvaldība rosina Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.

Smagākā situācija izveidojusies lopkopjiem. Saimniecības likvidē lopus, jo nespēj tos pabarot. Ganības ir izdegušas, tāpēc lopiem nav, ko ēst. Zemnieki lopus baro ar pagājušā gadā novākto sienu. Tas rada bažas par to, ar ko baros lopus šajā ziemā.

Bioloģiskā saimniecība Rozbeķi no Kabiles pagasta pārdos aptuveni 40 gaļas lopus, lai pabarotu piena govis. Saimniecība ir 300 hektārus liela, un tajā tiek audzēti aptuveni 150 lopi, tai skaitā 50 piena govis. "Audzējam kviešus, miežus, auzas, griķus. No izaudzētā barojam lopus, citus gadus ražu pat pārdodam, taču, tā kā šogad mums ir stipri mazāka raža, nesanāks pat pabarot savus lopus," pastāstīja saimnieks Māris Lankovskis.

Mums ir lētākā gaļa ES, tajā pašā laikā tirgu pārpludina miglainas izcelsmes ievesta produkcija; ierēdņi snaikstās ap lopkopjiem paredzēto atbalstu

Lauku ārēs barojas arvien vairāk gaļas liellopu, bet to produkciju pašmāju veikalos tikpat kā neatrast. Kopš iestāšanās ES mūsu lopkopji zemāko gaļas cenu Eiropā kompensē ar aktīvu bullēnu eksportu. Tā rezultātā gandrīz visi septiņus astoņus mēnešus veci topošie gaļas kalni pamet Latviju, lai tiktu nobaroti, nokauti un apēsti citās zemēs.

Loģiski, jo šāda darījuma summa par vienu ragulopu ir līdzvērtīga naudai, no kuras gatava šķirties vietējā kautuve, pieņemot divus gadus barotu un aprūpētu lopu. Tāpēc lopkopji labprāt atsaucas uzpircēju piedāvājumiem, kas pašlaik ir saimniecību pastāvēšanas garants. Tikmēr ar kvalitatīvas vietējās liellopa gaļas piedāvājumu pašmāju veikali lepoties nevar – vitrīnās gaļa ir, bet – ievestā. Turklāt nozarē runā, ka miglainas izcelsmes, toties ar perfekti sakārtotiem papīriem, sējot sēklu aizdomām par kādām apēnotām shēmām. Rēķinoties ar importa dominanci, labākajā gadījumā tirgū nonāk piena lopu gaļa, ko varam nopirkt kā vietējo. Taču par liellopa gaļu vajadzētu dēvēt vien specializēto gaļas šķirņu produkciju, nevis piena govju «pazoles».

Šīs vasaras ilgstošā sausuma provizoriski radītie zaudējumi Latvijas lauksaimniekiem ir 359 miljoni eiro, par ko Zemkopības ministrija (ZM) trešdien oficiāli informējusi Eiropas Komisiju (EK), aģentūru LETA informēja ZM.

Zaudējumu apmērs tiks precizēts rudenī. EK bija lūgusi visām Eiropas Savienības dalībvalstīm līdz 30.augustam iesniegt informāciju par esošo situāciju un sausuma ietekmi uz ražošanu kopuma.

Ilgstošā sausuma dēļ šajā pavasarī un vasaras sākumā zālāju attīstība aizkavējās visā Latvijas teritorijā, norādīja ZM. Saimniecības ir novākušas pirmos pļāvumus, kuru ražība šogad vidēji valstī ir par 54% mazāka, nekā pēdējos trīs gados, turklāt rodas papildu izmaksas, jo ir samazināta zaļmasas ražība un nepieciešams veikt atkārtotus pļāvumus līdz pat rudenim, kā arī zāles zemās ražības dēļ jāpļauj daudz lielākas platības.

Papildu izmaksas saistītas ar papildmēslojumu zālājiem, lai veicinātu to augšanu un varētu veikt atkārtotus pļāvumus, kā arī veicot atkārtotus zālāju pļāvumus un pļaujot lielāku platību kā pagājušos gados, papildu izmaksas rodas par degvielas iegādi, tehnikas apkalpošanu un darbaspēka izmaksām, skaidroja ZM. Parasti Latvijas lauksaimnieki lopbarības sagatavošanu veic uz vietas saimniecībā, savukārt šogad vismaz trešdaļu nepieciešamās lopbarības lauksaimnieki būs spiesti iepirkt tirgū, un jārēķinās, ka šogad lopbarības iegādes cenas palielinājušās par vairāk nekā divām reizēm, nekā tirgus cenu normāla līdzsvara tirgus apstākļos, kas rada būtisku papildu izmaksu pieaugumu.

lgstošā sausuma dēļ situācija augkopībā un dārzeņkopībā dažviet ir traģiska, tāpēc lauksaimnieki aicinās valdību izsludināt ārkārtas situāciju, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kā DB pastāstīja biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, tiks apkopota meteoroloģiskā informācija par maiju un identificēti reģioni, kur situācija ir visproblemātiskākā. Pēc tam biedrība rakstīs vēstuli Zemkopības ministrijai (ZM), uz kā pamata ministrija varēs vērsties valdībā. Provizoriski šāda vēstule varētu tapt jau pirmdien, pieļāva J. Lazdiņš. Viņš arī teica, ka Lauku atbalsta dienests (LAD) sāks VPM pieteikto platību kontroli un tās ietvaros dienests varētu fiksēt, kāda ir situācija laukaugu un dārzkopības platībās.

«Raža ir samazinājusies, bet šobrīd nevar pateikt, ka tā ir nulle, tāpēc jāfiksē situācija,» sacīja Lazdiņš. Visvairāk sausums ietekmējis Kurzemi un daļu Zemgales, iespējams, arī Vidzemi un Latgali. Var zaudēt vasarājusIlgstošā sausuma dēļ Ventspils novada dome lūgusi Ministru kabinetu Ventspils novada administratīvajā teritorijā izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā, ziņo LETA. Ventspils novada dome ir saņēmusi desmit zemnieku parakstītu vēstuli, kurā viņi pievērsuši uzmanību ilgstošajam sausumam Ziemeļkurzemē. Sausā un karstā laika dēļ lauksaimnieki var zaudēt teju visu vasarāju ražu. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija otrajā dekādē bija 9,1 milimetrs, kas ir par 43% mazāk par normu, savukārt maija trešajā dekādē tie bija 2,3 milimetri, kas ir par 88% mazāk, nekā būtu vajadzīgs veģetācijas attīstībai.

Krīzes vadības padome otrdien nolēma, ka saistībā ar sausumu lauksaimniecībā nav izsludināma ārkārtas situācija - tā vietā to noteiks kā valsts mēroga dabas katastrofu.

Lēmums par valsts mēroga dabas katastrofu stājas spēkā šodien.

Kā skaidroja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), Krīzes vadības padome neatbalsta ārkārtas situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā, jo tas nav nepieciešams, ņemot vērā, ka ilgstošā sausuma izraisīto seku dēļ nav jāpiemēro atbalsta instrumenti ārpus spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Tā vietā, iepazīstoties ar aktuālo situāciju nozarē, nolemts izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā. Šāds statuss ļauj rīkoties un palīdzēt lauksaimniekiem atbilstoši konkrētajai situācijai.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) atzina, ka izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā visā Latvijā nepieciešams, lai šīs nozares uzņēmumi atsevišķu līgumsaistību neizpildes rezultātā netiktu sodīti, piemēram, sausuma dēļ laikā nepabeidzot Eiropas Savienības finansētus projektus vai arī nespējot nokārtot finansiālās saistības ar kredītiestādēm. Padomes šīs dienas lēmums varot tikt izmantots kā arguments gadījumos, ja, piemēram, Lauku atbalsta dienests vai kredītiestādes ar sankcijām vēršas pret sausumā cietuša lauksaimnieka, ja tas nav laikā izpildījis līgumsaistības. Šādos gadījumos sausumu varēs uzskatīt kā «force majeure» apstākli.

Līdz ar lauksaimniekiem uz ilgstošā vasaras sausuma un karstuma ietekmē radītā kaitējuma kompensācijām no valsts cer arī privātmežu īpašnieki — fiziskās personas. «Viss ir atkarīgs no valdības,» skaidro Zemkopības ministrijas Meža politikas departamenta direktors Jānis Birģelis. Viņš norāda, ka Zemkopības ministrija ir sagatavojusi ziņojumu, kurā sausuma dēļ radītās kompensācijas būtu paredzētas arī tiem privātmežu īpašniekiem, kuriem ilgstošais sausums 2006.gada pavasarī un vasarā būtiski ietekmējis meža atjaunošanas un ieaudzēšanas kvalitāti. Proti, optimāli mitruma apstākļi pēc koku iestādīšanas ir nozīmīgs faktors, kas nodrošina viena no noteiktajiem kritērijiem – minimālais atjaunoto vai ieaudzēto koku skaits uz ha – izpildi, lai mežaudzi varētu atzīt par atjaunotu vai ieaudzētu. Salīdzinot ikgadējo meža mākslīgās atjaunošanas īpatsvaru privātajos mežos, vērojama pozitīva tendence – tas ik gadu palielinās, tādēļ būtiski ir kompensēt sausuma radītos zaudējumus, lai šo tendenci saglabātu, norādīts Zemkopības ministrijas ziņojumā. Pēc Valsts meža dienesta datiem novērtēts, ka sausuma dēļ šogad ievērojami cietušas ap 30 % stādītās mežaudzes – mežā stādītas mežaudzes 1100 ha platībā un lauksaimniecībā neizmantotajās zemēs stādītās mežaudzes 400 ha platībā. Kompensācijas apjoms no sausuma cietušo mežaudžu atjaunošanai ir 200 Ls/ha, kas būtu 50 – 60 % no mežaudzes ierīkošanas izmaksām. Pēc Zemkopības ministrijas aplēsēm kopējais iespējamais kompensāciju apjoms būtu 300 000 Ls. Jāņem vērā, ka šīs kompensācijas ir paredzētas tikai privātmežu īpašniekiem fiziskajām personām, bet nav paredzētas mežu īpašniekiem —juridiskajām personām, kurām ar savu saimniecisko darbību esot iespējams kompensēt neieaugušo audžu zaudējumus un pārstādīšanas izdevumus.

Lielā sausuma dēļ piena lopkopji daudzviet Latvijā un gandrīz visā Kurzemē saskārušies ar zaļbarības trūkumu, tādēļ daudzi jau ķērušies klāt skābbarības ziemas krājumiem. Šī iemesla dēļ lopbarības trūkuma krīze vēl vairāk draud saasināties ziemā, un tā daudzām saimniecībām var radīt vairākus tūkstošus eiro neplānotus izdevumus vai pat nest zaudējumus, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas sešos».

«Barot jau var gan ar sienu, gan ar salmiem. Tā govs izdzīvots, bet izslaukums diemžēl nebūs pietiekams, jo zālē ir svarīgi elementi - proteīni, enerģija. Izslaukums kritīsies. Ja izslaukums krītas, tad to atpakaļ var atgūt tikai gada laikā, ja ir normāla barība,» stāsta Talsu novada Valdgales pagasta zemnieku saimniecības «Kalni» īpašnieks Oskars Tālbergs. «Kalnos» siens vienmēr sagatavots no savām pļavām 100 hektāru platībā, taču šobrīd nopirkti jau vairāki desmiti siena ruļļi un tie būs vajadzīgi vēl.

Lai zaļbarības trūkuma dēļ nezaudētu piena kvalitāti un izslaukuma apjomu, pie skābbarības ziemas krājumiem klāt ķērusies arī blakus kaimiņos esošā bioloģiskā saimniecībā «Mucenieki». «Ziemai paredzētā barība jau diezgan lielā tempā tiek barota ārā. Jauna zāle varbūt pēc pēdējā lietus kaut kā iznāks ārā, bet salīdzinoši maz. Barības ir maz - tikai 50% savākti no vajadzīgā,» saka «Mucenieku» pārstāvis Jānis Alhasovs. «Muceniekos» tāpat kā citās piena lopkopju saimniecībās ir nopietnas bažas, ka pašu sagatavotie barības krājumi varētu beigties ziemas vidū. «Ja mēs barotu ar skābbarību kā būtu normāli paredzēts, mums ap decembri, Ziemassvētkiem barība būtu beigusies. Šobrīd ir tā, ka ekonomijas nolūkos mēs vācam salmus no vietējiem saimniekiem. Jaunlopus mēs pastiprināti barojam ar salmiem. Jaucam skābbarību ar salmiem, lai ekonomētu barību.»

Ilgstošais sausums šopavasar un vasaras sākumā ietekmējis praktiski visu lauksaimniecību un pārstrādes ražošanu, radot papildu izdevumus un zaudējumus dažādās jomās.

Nopļauts uz pusi mazāk zaļmasas, par piektdaļu mazāka solās būt graudaugu raža, paredzama samazināta augļu, ogu, dārzeņu un kartupeļu pārdošana, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) prognozes. Lauksaimnieki paredz, ka augļu un ogu nozarē šā gada sausuma sekas jutīs vēl nākošajā gadā.

Sausuma dēļ saimniecību pirmie pļāvumi šogad vidēji valstī bija par 54% trūcīgāki nekā iepriekšējos trīs gados. Papildu izmaksas zemniekiem radās, jo samazinātās zaļmasas ražības dēļ bija jāveic atkārtoti zāles pļāvumi visas vasaras garumā daudz lielākās platībās nekā sākotnēji tika plānots. Papildu izmaksas bijušas arī papildmēslojumam zālājiem, lai veicinātu to augšanu.

Aprēķinātie sausuma krīzes radītie zaudējumi Daugavpils rajonā uz 22.augustu ir 1.2 milj. Ls, Db pastāstīja Daugavpils rajona lauksaimnieku apvienības izpilddirektore Janīna Kursīte.

No tiem 1 milj. Ls lielu zaudējumu piedzīvojuši Daugavpils rajona lopkopji, bet 200 tūkst. Ls lielus zaudējumus – rajona graudkopji. Līdz 1.septembrim Daugavpils rajona lauksaimnieku apvienība ar vietējo pašvaldību lauku attīstības speciālistiem turpinās apkopot datus par sausuma radītajiem zaudējumiem.

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze 20. augustā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi jau informējis, ka Daugavpils rajona lauksaimnieki kompensācijas par sausuma radītajiem zaudējumiem, visticamāk, nesaņems.

Db jau rakstīja, ka saistībā ar ilgstošo sauso vasaru Daugavpils rajona padome augusta pirmajā pusē izsludinājusi krīzes situāciju lauksaimniecībā Daugavpils rajonā. Zemnieku saimniecības vasarā liellopus barojušas ar ziemāju ražu. Piemēram, z/s Stārķi saimnieks Roberts Jonāns neizaugušās kukurūzas vietā liellopu barībai gatavo salmus, kas iepriekš tikuši izmantoti pakaišu vietā.

Rajonu lauksaimnieku apvienībās katru dienu pienāk sūdzības no lauksaimniekiem, kas lūdz valdībai rast iespēju kompensēt sausuma un karstuma radītos zaudējumus. Lauksaimnieki ir gatavi vākt parakstus un sniegt Zemkopības ministrijai savas sūdzības. Lielais karstums un sausums, kas Latvijā ilga gandrīz vai veselu mēnesi ir lauksaimniekiem radījis ievērojumus zaudējumus. Lai gan atsevišķos rajonos ir lijis, tomēr daudzviet tas nav bijis pietiekami. Apkopojot informāciju par radītajiem zaudējumiem no rajonu lauksaimnieku apvienībām redzams, ka ražas zaudējumi atsevišķiem rajoniem, kur lietus nav bijis, vai ir bijis ļoti minimāli, ir pat līdz 50% no kopējās ražas, protams, precīzus datus būs iespējams apkopot tikai pēc tās novākšanas. Galvenokārt visvairāk cietuši jauniesētie zālāji, ziemāji, vasarāji, kā arī dārzeņu platības. Lopkopji nespēj savākt ziemas sezonai nepieciešamo siena daudzumu, kā arī ir izdegušas pļavas un nav kur ganīt lopus. Ziemai domātais siens tiek izbarots jau pašlaik. Atsevišķi lopkopji jau sākuši lopu likvidēšanu, jo nespēj tos apgādāt ar nepieciešamo barības daudzumu ziemai. Graudaugi ir izdeguši – graudi ir sīki, nekvalitatīvi, arī dārzeņu platības(kartupeļi, gurķi, bietes, u.c.) ir izkaltušas, jo daudzi lauksaimnieki nespēj nodrošināt laistīšanas sistēmas, arī ūdens daudzums ir nepietiekams. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome ir saņēmusi iesniegumu no Gulbenes lauksaimnieku savienības, kurā Vidzemes lauksaimnieki lūdz rast iespēju kompensēt zaudējumus, jo ienākumi nav pietiekami, lai segtu degvielas izmaksas.

Lai arī pēdējās dienās Latvija ir sagaidījusi lietu, šogad ilgstošais sausuma ir negatīvi ietekmējis atjaunoto meža platību dzīvotspēju, daļa jaunaudžu ir iznīkušas nokalstot. Šobrīd, apsekojot pērn un šajā pavasarī stādītās platības, meža īpašnieki konstatē iznīkušas jaunaudzes, ko izraisījuši vairāki faktori, spēcīgās salnas un ilgstošais sausums šajā pavasarī.

Meža atjaunošana galvenokārt notiek martā, aprīlī un maija sākumā līdz augsnē saglabājas mitrums. Šogad dažas ļoti siltas dienas aprīlī veicināja lapu izplaukšanu bērzu stādiem, kas vēlāk apsala stiprajās salnās, tādējādi novājinot jaunos kociņus. Smilšainākās un mālainākās augsnēs stādītās meža platības ir iznīkušas sausuma dēļ. Tāpat ir cietuši arī stādījumi neizmantotās lauksaimniecības zemēs, kur bojājumu apjoms varētu būt 30-40% no iestādītām platībām.

Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks norāda, ka meža īpašnieki rēķinās, ka kāds procents meža atjaunošanas darbu var neizdoties un jāveic iestādīto kociņu papildināšana, taču šī gada situācija ir īpaši nelabvēlīga un meža atkārtota atjaunošanas prasīs lielus līdzekļus, lai atjaunotu iznīkušo mežaudzi. Atkārtota meža stādīšana iznīkušajās platībās nav vienkārša, jo tas ir liels darbs, kam gatavošanās darbi jāveic laicīgi- tiek pasūtīti stādi, nolīgti pakalpojumu sniedzēji darbam īsajā pavasara stādīšanas laikā. Meža atjaunošanas kopējās izmaksas sasniedz ap 1300 EUR par hektāru.

Lai nodrošinātu kompensāciju izmaksu par šīs vasaras sausuma radītajiem zaudējumiem lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un līdz ar to precizētu finansējuma sadalījumu atbilstoši likumprojektam "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2006.gadam"", Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Grozījumi 2006.gada 3.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.21 "Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2006.gadā un tā piešķiršanas kārtību".

Pamatojoties uz iepriekš valdībā apstiprināto informatīvo ziņojumu "Par ārkārtas situāciju lauksaimniecībā", noteikumu projekts paredz ieviest jaunu atbalsta pasākumu "Atbalsts, lai kompensētu sausuma radītos zaudējumus lauksaimniecībā un mežsaimniecība", kura mērķis ir daļēji kompensēt sausuma radītos zaudējumus lauksaimniecībā un mežsaimniecībā 2006.gadā.

Noteikumi paredz, ka kompensācijas tiks izmaksātas pamatojoties uz lauksaimnieku platību maksājuma pieteikumiem un iesniegumiem par ciltsdarba pasākumu īstenošanu attiecīgajā nozarē. Tas nodrošinās maksimālu līdzekļu izmaksu līdz gada beigām.

Dokumenta projektā noteikts, ka izmaksājamā atbalsta kopsumma ir 25 702 872 lati. Kompensācijas paredzētas izmaksāt par radītājiem zaudjumiem augkopības un lopbarības kultūraugu sējplatībās - kopsummā 19 737 830 latu, lopkopības ciltsdarba pasākumiem (piensaimniecībā un truškopībā) - 5 774 929 latu, mežaudžu atjaunošanai - 300 000 latu.

Lai nodrošinātu kompensāciju izmaksu par šīs vasaras sausuma radītajiem zaudējumiem lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un līdz ar to precizētu finansējuma sadalījumu, atbilstoši likumprojektam Grozījumi likumā Par valsts budžetu 2006.gadam, Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu Grozījumi 2006.gada 3.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.21 Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2006.gadā un tā piešķiršanas kārtību.

Pamatojoties uz iepriekš valdībā apstiprināto informatīvo ziņojumu Par ārkārtas situāciju lauksaimniecībā, noteikumu projekts paredz ieviest jaunu atbalsta pasākumu Atbalsts, lai kompensētu sausuma radītos zaudējumus lauksaimniecībā un mežsaimniecība, kura mērķis ir daļēji kompensēt sausuma radītos zaudējumus lauksaimniecībā un mežsaimniecībā 2006.gadā.

Noteikumi paredz, ka kompensācijas tiks izmaksātas, pamatojoties uz lauksaimnieku platību maksājuma pieteikumiem un iesniegumiem par ciltsdarba pasākumu īstenošanu attiecīgajā nozarē. Tas nodrošinās maksimālu līdzekļu izmaksu līdz gada beigām.

Dokumenta projektā noteikts, ka izmaksājamā atbalsta kopsumma ir 25 702 872 lati. Kompensācijas paredzētas izmaksāt par radītājiem zaudējumiem augkopības un lopbarības kultūraugu sējplatībās - kopsummā 19 737 830 latu, lopkopības ciltsdarba pasākumiem (piensaimniecībā un truškopībā) - 5 774 929 latu, mežaudžu atjaunošanai - 300 000 latu.

Valdība akceptējusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus Grozījumi 2006.gada 3.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.21 Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2006.gadā un tā piešķiršanas kārtību. Noteikumi sagatavoti, lai precizētu finansējuma sadalījumu, atbilstoši likumprojektam Grozījumi likumā Par valsts budžetu 2006.gadam un nodrošinātu atbalsta izmaksu par sausuma radītajiem zaudējumiem.

Pamatojoties uz iepriekš valdībā apstiprināto informatīvo ziņojumu Par ārkārtas situāciju lauksaimniecībā, noteikumi paredz daļēji segt sausuma radītos zaudējumus par augkopības un lopbarības kultūraugu sējplatībām, kā arī mežsaimniecībā un ciltsdarba pasākumu īstenošanā 2006.gadā.

Lai nodrošinātu maksimālu līdzekļu izmaksu līdz gada beigām un kontroli pār maksājumiem, atbalsts tiks izmaksāts pamatojoties uz lauksaimnieku platību maksājumu pieteikumiem un iesniegumiem par ciltsdarba pasākumu īstenošanu attiecīgā nozarē. Vienotā administrēšanas sistēma nodrošinās datu apstrādes, maksājumu un pārskatu sistēmu, kā arī vienotu platību maksājumu atbalsta maksājumu kontroli un uzraudzību.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji šodien ikmēneša sēdē pauda neapmierinātību, ka juridiskajām personām kā SIA ienākuma nodoklis (IN) par subsīdijām nebūs jāmaksā, bet vairumam zemnieku saimniecību, kas veic saimniecisko darbību kā fiziskas personas, – būs.

Kā Dienai skaidroja Finanšu ministrijas (FM) speciālists Artis Birums, uzņēmumi, kuru uzņēmējdarbības firma ir SIA, ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāji, bet likumā par šo nodokli nav paredzēts ES un valsts subsīdijas aplikt ar UIN.

«Kurš politiskais breksis to izdomāja, ka mazie maksā, bet lielie nemaksā,» neizpratni pauda LOSP pārstāvis Valdis Dzenis. FM pārstāve Daina Robežniece skaidroja: «Ja nebūtu Zemkopības ministrijas piekrišanas, tad šis jautājums nebūtu aizgājis.» Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve sanāksmē sacīja, ka ZM un FM vienojušās: subsīdijas netiks apliktas ar UIN pie nosacījuma, ja netiks palielināti UIN atvieglojumi par apstrādātās zemes hektāru no pašreizējiem Ls 10 līdz Ls 30, kā bija iecerēts.

Nomācošs vairākums Latvijas iedzīvotāju janvārī bija nemierā ar situācijas attīstību Latvijā. Salīdzinot ar pērnā gada decembri, neapmierinātība augusi par 7 %, liecina DnB NORD Latvijas barometra apkopotie dati.

Janvārī jau 87% iedzīvotāju uzskata, ka situācija Latvijā kopumā attīstās nepareizā virzienā,. Pēdējo mēnešu laikā šis rādītājs ir ievērojami pasliktinājies – vēl 2008.gada novembrī tā domāja 70% aptaujāto, bet decembrī - 80%.

Latvijas ekonomiskais stāvoklis janvārī tiek vērtēts vēl kritiskāk kā iepriekš – 93% uzskata, ka tas ir kopumā slikts, un 80% domā, ka šobrīd situācija kopumā pasliktinās. Jāpiebilst, ka janvārī Latvijas ekonomikas stāvoklis ievērojami biežāk nekā iepriekšējos mēnešos ir vērtēts kā „ļoti slikts”.

Aizvien kritiskāk tiek vērtētas iespējas Latvijā atrast labu darbu – janvārī 87% tās uzskata par sliktām. Pēdējo mēnešu laikā aizvien biežāk iedzīvotāji iespējas atrast labu darbu atzinuši par „ļoti sliktām” – ja decembrī tā uzskatīja 39%, tad janvārī jau 59%.

Gluži nesen tika uzsāktas sarunas par kompensācijām ebrejiem. Šobrīd, nu jau bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks premjera Ivara Godmaņa iniciatīvu par kompensācijām skaidro ar septembrī gaidāmo Valsts prezidenta Valda Zatlera un ārlietu ministra Māra Riekstiņa vizīti Ņujorkā.

I. Godmanis bija uzdevis Tieslietu ministram Gaidim Bērziņam izveidot darba grupu, kas nu jau ir izveidota un tās uzdevums ir izvērtēt vai ebreju kopienas prasība par Otrajā pasaules karā nodarīto zaudējumu kompensāciju ir tiesiska, raksta Latvijas Avīze.

Savukārt pats Tieslietu ministrs G. Bērziņš pret šo I. Godmaņa ieceri ir visai piesardzīgs un norāda, ka darba grupas vienīgais uzdevums būtu izpētīt, vai ebreju prasība ir tiesiska prasība. Kā jau minēts, A. Pabriks premjera rosību par kompensācijām ebrejiem skaidro ar septembrī plānoto V. Zatlera un M. Riekstiņa vizīti Ņujorkā, lai piedalītos ANO Ģenerālās Asamblejas ikgadējā sanāksmē. Vizītes laikā ieplānota arī tikšanās ar ASV ebreju kopienas pārstāvjiem. Jau šobrīd tiek prognozēts, ka ebreji izrādīs interesi par kompensāciju lietu, kas ir dīkstāvē jau divus gadus.

Abas Latvijas cukurfabrikas, neplānojot pārstrukturizēt ražošanu, gatavo likvidācijas plānus un lēš, ka ar solīto ES atbalstu visiem pasākumiem nepietiks. Restrukturizācija nozīmē abu rūpnīcu likvidāciju. No idejas par ražošanas pārstrukturizēšanu, piemēram, uz bioetanola ražošanu, rūpnīcas ir atteikušās.

Lai arī pirms gada a/s Liepājas cukurfabrika izskatīja iespēju cukura vietā ražot bioetanolu, decembra beigās tā publiski paziņojusi par uzņēmuma likvidāciju. Savukārt Jelgavas cukurfabrikas vadība gatavojas demontēt iekārtas un nojaukt ēkas, bet turpmākos plānus neatklāj. Noprotams, ka ar bioetanolu tie nav saistīti. Arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Db atzina, ka ražot bioetanolu no cukurbietēm būtu pārāk dārgi. Tiesa, iespējams ir variants ražot gan cukuru, gan bioetanolu, kas ir ekonomiski izdevīgāk, ministrs piebilda. Viņš arī ieteica zemniekiem cukurbiešu vietā audzēt linus un rapšus, kam gan lauksaimnieki nepiekrīt.

Tomēr jau provizoriskas aplēses liecina, ka ar ES kompensācijām varētu nepietikt, lai veiktu visus restrukturizācijas pasākumus, tostarp ēku demontāžu, sociālos un vides pasākumus. Kā jau tas daudzkārt ziņots, ja abas cukurfabrikas veiks pilnīgu iekārtu demontāžu, ES maksās 48,5 milj. eiro kompensāciju, no kuras 80 % tiks cukurfabrikām, bet atlikušie 20 % - cukurbiešu audzētājiem. Db jau vairākkrt ziņoja par Latvijas valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) veikto zinātnisko pētījumu par cukurbiešu nozares nākotni, kas parāda, ka ilgtermiņā no ekonomiskā viedokļa tā nespēs darboties ienesīgi. Līdz 31. janvārim Latvijai jāsagatavo restrukturizācijas plāns. Kā iepriekš Db sacīja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (29.12.2006.), pagaidām nav zināms laiks, kad zemnieki varētu tikt pie kompensācijām, savukārt ja cukurfabrikas restrukturizācijas pasākumus veiks gana efektīvi, tas, kas ir pa virsu, paliks rūpnīcas rīcībā.

Lauku atbalsta dienests (LAD) četrām saimniecībām prasa atmaksāt kopumā 37 300 eiro nepamatoti saņemtās kompensācijas par plūdiem, aģentūra LETA uzzināja LAD.

LAD informēja, ka dienests izlases veidā veica atkārtotas kontroles, lai pārbaudītu, vai pieteiktās platības, kas cieta plūdos un lietavās 2017.gadā augustā un septembrī, ir bijušas atbilstošas kompensācijas saņemšanai. LAD pēc riska atlases metodes atkārtoti apsekoja 6% no kompensētajām pieteiktajām platībām. 2017.gada nogalē LAD saņēma sūdzības par negodprātīgu rīcību astoņās saimniecībās un divos pagastos, piesakoties plūdu seku novēršanai paredzētajām kompensācijām.

Kopumā LAD atkāroti apsekoja 49 saimniecības (5475 hektāru platībā). Kontroļu rezultātā četrās saimniecībās (169 hektāros) tika konstatēts, ka pēc kompensāciju saņemšanas tomēr ir novākta raža, kas nebija ļauts. Šīm saimniecībām kompensācijās saņemtos finanšu līdzekļus - kopumā 37,3 tūkstošus eiro - LAD pieprasījis atmaksāt.

Pērn lopu bojāejas dēļ Latvijas lopkopjiem radīti zaudējumi kopumā 2,5 miljonu latu apmērā, liecina Lauksaimniecības datu centra informācija.

Neskatoties uz ievērojamo summu, salīdzinoši neliela daļa lopkopju izvēlas apdrošināt savus ganāmpulkus, izmantojot valsts piedāvātās priekšrocības riska mazināšanai, proti, saņemot subsīdijas 50% apmērā no prēmijas apmēra, stāsta BTA Lauksaimniecības apdrošināšanas produktu vadītājs Andis Lillais, piebilstot, ka valsts šogad paplašinājusi atbalstu aitu un kazu audzētājiem, kompensējot apdrošināšanas prēmijas 50% apmērā arī ganību riskam, kas sedz zaudējumus par vilku uzbrukumiem ganāmpulkam.

Pagājušajā gadā BTA izmaksājusi lauksaimniekiem apdrošināšanas atlīdzības par mājlopiem vairāk nekā 25 tūkstošu latu apmērā. Lielākā izmaksātā atlīdzība apdrošināšanas periodā vienam saimniekam bijusi 8000 latu.

ASV prezidenta Baraka Obama administrācija plāno atļaut lielāku etanola daudzumu benzīnā, ko izmanto jaunās automašīnas. Šis solis varētu nākt par labu kukurūzas audzētājiem, bet pret to asi iebilstu autoražotāji, lopkopji, naftas pārstrādātāji un daži sabiedrības veselības aizstāvji, ziņo The Wall Street Journal.

Vides aizsardzības aģentūra trešdien plānojot paziņot, ka tā ļaus etanola līmenim benzīnā, kas paredzēts kopš 2007.gada izgatavotām automašīnām, sasniegt 15%. Patlaban limits ir 10%.

Attiecībā uz automašīnām, kas ražotas laika posmā no 2001. līdz 2006.gadam, aģentūra gaidot papildu pētījuma rezultātus un lēmums pagaidām nav pieņemts.

Šo aģentūras soli, visticamāk, negatīvi uzņems lopkopji, autoražotāji un naftas pārstrādātāji, norāda medijs.

Lai gan šīm interešu grupām ir dažāda motivācija iebilst pret kukurūzas etanola ražošanas palielināšanu, tās visas - līdz ar daudziem vides aizstāvjiem - norāda, ka valdība nav veikusi pietiekamas pārbaudes, lai pamatotu augstāku etanola koncentrāciju degvielā.

Valsts policija (VP) atklājusi brangāko liellopu izkrāpšanas shēmu Latvijas vēsturē – cietušas 25 fiziskas un 24 juridiskas personas, izkrāpti 305 mājlopi, zaudējumi pārsniedz 200 000 eiro. Aizdomās tiek turēts kāds Turcijas pilsonis un Latvijas pilsone, pret kuriem policija lūdz prokuratūru uzsākt kriminālvajāšanu, liecina medijiem sniegtā informācija.

Pirmos iesniegumus par iespējamo krāpšanu Valsts policijas darbinieki saņēma jau 2012.gada beigās, bet drīz pēc šo iesniegumu saņemšanas, policijā vērsās aizvien vairāk un vairāk lopkopju – kopā par cietušajiem tika atzītas 25 fiziskās un 24 juridiskās personas. Ņemot vērā šīs sērijveida krāpšanas apmērus, izmeklēšanu pārņēma VP Kriminālizmeklēšanas pārvaldes (KIP) darbinieki.

Izmeklēšanā atklāts, ka krāpnieki uzdarbojušies īsu laika sprīdi – 2012.gadā no 12.oktobra līdz 1.novembrim. Nepilnās trijās nedēļās no lopkopjiem izkrāpti 305 ragaiņi, nodarot zaudējumus 202 211 eiro apmērā. Noskaidrots, ka krāpšanās iesaistīts kāds uzņēmums, kas ar reklāmas un starpnieku palīdzību izplatījis informāciju, ka tiek iepirkti liellopi eksportam uz ārvalstīm. Solītā samaksa bijusi augstāka par vidējo tirgus cenu, tādēļ lopkopji atsaukušies, taču pēc liellopu nodošanas solīto naudu lopkopji tā arī nav saņēmuši.

Brazīlijas ziemeļaustrumu reģionu piemeklējis smagākais sausuma vilnis pēdējos 40 gados. Ārkārtas stāvoklis izsludināts aptuveni 900 reģiona pilsētās un ciemos.

Brazīlijas valdība reģionam piešķīrusi trīs miljardus ASV dolāru, lai cīnītos ar sausuma izraisītajām sekām, taču vietējie iedzīvotāji apgalvo, ka valdības palīdzība ir pārāk maza.

Daļu no piešķirtās naudas paredzēts tērēt, lai sausuma nomāktajam reģionam piegādātu ūdeni. Finanšu līdzekļi paredzēti, lai apmaksātu 3,3 tūkstošu automašīnas, ar kuru palīdzību reģionam plānots piegādāt ūdeni.

Tiek prognozēts, ka sausums varētu turpināties līdz oktobrim vai novembrim, tādējādi apdraudot ierastās dzīves miljoniem cilvēku, kuri nodarbojas ar lauksaimniecību. Jau pašlaik daudzās fermās nobeigušies gandrīz puse mājlopu.

Centrāleiropā līdz gadsimta beigām ievērojami biežāk būs novērojami sausuma periodi, ja netiks samazināta siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisija, secināts jaunā pētījumā.

Vācijas Helmholca vides pētniecības centra komandas vadītajā pētījumā, kurā piedalījās arī zinātnieki no Čehijas, tika analizēts 2018. un 2019.gads, kad tika piedzīvoti netipiski sausuma periodi, un ņemti vērā globālie klimata dati par pēdējiem 250 gadiem.

Rezultāti, kas publicēti žurnālā "Scientific Reports", liecina, ka kopš 1766.gada Centrāleiropā nav pieredzēti divi secīgi gadi ar tik lielu sausumu vasarā. Sausums skāra vairāk nekā 50% reģiona.

Sliktākajā scenārijā, ja siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisija sasniegs augstāko līmeni, Centrāleiropā šādi secīgi sausuma periodi vasarās līdz gadsimta beigām pieaugs septiņas reizes, prognozē zinātnieki. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes, ko skāris sausums, tādā gadījumā pieaugtu par vairāk nekā 40 miljoniem hektāru, uzskata zinātnieki.

2006.gada 20.oktobrī

Informāciju sagatavoja: Linda Bille, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes biroja vadītāja

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) izsaka gandarījumu par vakar, 19. oktobrī, Saeimā pieņemtajiem valsts budžeta grozījumiem, kas paredz kompensēt Latvijas lauksaimniekiem ilgstošā sausuma rezultātā radušos zaudējumus. Kā zināms, budžeta grozījumos šim mērķim paredzēti 25,8 miljoni latu.

"Tā ir pozitīva ziņa Latvijas lauksaimniekiem, un mēs izsakām pateicību Saeimai par sniegto atbalstu," norāda LOSP valdes priekšsēdētājs Valdis Dzenis. "Prieks, ka lauksaimniekiem solītais ir izpildīts un tas nav bijis tikai priekšvēlēšanu populisms. Ar to valsts ir apliecinājusi reālas rūpes par mūsu lauksaimniekiem."