Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) valde, izstrādājot stratēģiju nākamajiem gadiem un reaģējot uz prognozēm par iespējamo krīzi nozarē, apstiprinājusi jaunus federācijas darbības ilgtermiņa mērķus, informē LPUF izpilddirektore Laura Krastiņa.

Galvenie LPUF darbības virzieni turpmāk būs – pārtikas nozares rentabilitātes celšana un organizācijas lobija palielināšana valsts institūcijās, lai kļūtu par nozīmīgu sociālo partneri sarunās ar valdības pārstāvjiem.

Kā viens no pirmajiem soļiem stratēģisko plānu īstenošanai ir LPUF biedru finanšu darba grupas izveide. Darba grupas galvenais uzdevums būs sagatavot savu redzējumu, kā pārtikas pārstrādes industriju veiksmīgāk izvest no krīzes.

Darba grupas vadītājs, LPUF valdes loceklis un „Lango” valdes priekšsēdētājs Andrejs Fraimanis skaidro: "Esošās valsts ekonomiskās situācijas ietekmē, pārtikas pārstrādes industrija šobrīd saskaras ar sarežģījumiem, kas saistīti gan ar vērā ņemamu pārtikas produkcijas patēriņa samazinājumu vietējā tirgū, gan ar problēmām eksporta tirgos, ka rezultātā samazinās ražotāju konkurētspēja. Šo iemeslu dēļ LPUF valde ir izveidojusi darba grupu ar mērķi palīdzēt meklēt risinājumus un sniegt konkrētus priekšlikumus nozares rentabilitātes palielināšanai. Mums kā uzņēmējiem ir svarīgi gūt pilnīgu redzējumu par valsts ekonomiskās situācijas stabilizāciju īstermiņā un ekonomikas attīstību ilgtermiņā."

Darbu Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja amatā atstājis Latvijas Zivrūpnieku asociācijas vadītājs Didzis Šmits, savukārt par jauno organizācijas vadītāju ievēlēta AS Aldaris valdes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Šmits norādīja, ka turpinās darboties LPUF padomē.

«Pats esmu pieņēmis šo lēmumu un atstājis šo pozīciju, jo esmu izdarījis galvenos darbus, ko biju uzņēmies,» sacīja Šmits.

Savukārt jaunā padomes priekšsēdētāja sacīja, ka viņas darba prioritāte būs biznesa vides sakārtošana par labu vietējiem ražotājiem.

«Pārtikas nozare ir ļoti svarīga valstij. Galvenais ir pārtikas ražotāju darba un biznesa vides sakārtošana, lai ražotāji vairs nebūtu kā lūdzēji un nebūtu spiesti nepārtraukti aizstāvēties pret dažādiem uzbrukumiem,» sacīja LPUF vadītāja.

Šmits LPUF vadīja kopš 17.jūnija, kad organizācijas valde veica izmaiņas valdes sastāvā, par valdes locekli ieceļot līdzšinējo federācijas biroja vadītāju Ligitu Turneri. Šo izmaiņu rezultātā amatu zaudēja iepriekšējais LPUF vadītājs Uldis Ronis.

Latvijas augu spēku Laura Kreišmane iesaiņo pudelītē, bet sertifikāts Ecocert apliecina viņas produkcijas dabiskumu.

Sākot mājas apstākļos gatavot kosmētiku, parasti cilvēki izvēlas taisīt lūpu krāsas vai krēmus, t.i., kaut ko tehnoloģiski vienkāršu. Savukārt Laura izvēlējusies iet citu ceļu. Gatavojot ziepes vai krēmus, visbiežāk sapērk visas sastāvdaļas un samaisa kopā, skaidro Laura. Savukārt viņa gatavo produktu pilnīgi no jauna. «Redzu gan pašu sākumu, gan beigas. Gribējās izcelt Latvijas spēku un dabu,» saka Laura Kreišmane, SIA Dabba īpašniece. Viņas uzņēmums ražo dabisku, sertificētu kosmētiku. Pagaidām kosmētikas klāstā ir tikai ziedūdeņi, kas gatavoti no Latvijas augiem un ir ievākti bioloģiski sertificētās saimniecībās.

Arī dakteri pelnījuši glīti ģērbties – atbilstoši savam respektablajam statusam darba vietā.

Tā pirms gada nolēma SIA Lab Concept īpašniece un dizainere Laura Liberte, kura šobrīd radījusi jau 12 dakteru darba virsvalku modeļus. Laura uzaugusi starp divām stihijām – mediķiem ģimenē un savu vēlmi studēt mākslu vai medicīnu, beigās izvēloties interjerista izglītību. LabConcept, viņasprāt, ir «labs veids, kā apvienot abas jomas – dizaina apģērbs medicīnas darbiniekiem». «Mode mani ir interesējusi vienmēr, un padziļināta pievēršanās mediķu vizuālajam tēlam sākās ar personīgā «šopera» pieredzi,» viņa skaidro. «Galvenais uzdevums un izaicinājums bija atrast tādu apģērbu, kas klientei – ārstei pēc profesijas – zem darba virsvalka izskatītos forši, lai viņa slimnīcā justos brīvi, sievišķīgi un glīti,» atceras Laura. Likumsakarīgi radās jautājums – kāpēc ir jādomā, ko pavilkt zem uzsvārča, ja var pašu profesionālo apģērbu padarīt skaistu un patīkamu.

Kontrolēta ārvalstu darbaspēka ievešana uz trim gadiem palīdzētu risināt darbaspēka trūkuma problēmu Latvijā, pauž Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Šure norādīja, ka viens no svarīgākajiem LPUF nākamā gada uzdevumiem būtu rast risinājumu darbaspēka piesaistes un slimības lapu problēmas risinājumam. Pēc viņas teiktā, darbaspēka trūkuma problēmu īstermiņā palīdzētu risināt kontrolēta ārvalstu darbaspēka ievešana uz trim gadiem, tāpēc uzņēmējiem un politiķiem ir jāsēžas pie viena galda, lai tas būtu iespējams.

Viņa piebilda, ka problēma darba spēkā trūkuma apstākļos ir arī slimības lapas, ko darbinieki Latvijā nereti izmanto kā instrumentu, lai atpūstos uz darba devēja un valsts rēķina. «Nedz Igaunijā, nedz Lietuvā tik daudz dienu kā Latvijā netiek apmaksātas, sevišķi »A« slimības lapa, ko apmaksā darba devējs. Tā ir vienkārša lieta, kas mūsu uzņēmēju konkurētspēju pasliktina,» sacīja Šure, paužot cerību, ka jaunā valdība un politiķi ņems vērā esošās problēmas un palīdzēs tās risināt.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) valsts augstākajām amatpersonām un atbildīgajiem ministriem ir nosūtījusi atklātas vēstules, kurās aicina vienmēr pirmajā vietā nostādīt Latvijas ekonomiskās intereses, formulējot valsts ārpolitikas pozīciju.

"Diemžēl šķiet pēdējā laikā Latvijas politiķi un amatpersonas ir piemirsuši, ka uz eksportu orientēta tautsaimniecības attīstība ir tieši atkarīga no politisko attiecību fona, kāds tiek veidots un uzturēts ar Latvijas ekonomikai būtiskām partnervalstīm. Mums par lielu apbēdinājumu pēdējā laikā esam saņēmuši nedraudzīgus signālus no LPUF biedru potenciālajiem sadarbības partneriem Krievijā. Turklāt vairākiem LPUF biedriem pēc Kaukāzas konflikta saasināšanās ir pārtrūkušas sarunas par sadarbību, bet dažiem pat apstājušās eksporta produkcijas piegādes," teikts vēstulē.

Pēc LPUF apkopotās informācijas, pārtikas produkcijas eksports uz Krieviju veido ap 60 miljoniem latu gadā, kas var atstāt ļoti būtisku ietekmi uz nozari nelabvēlīgākā scenārija gadījumā.

«Lai gan sarunas ar Veselības ministru Juri Bārzdiņu (attēlā) bija konstruktīvas un atvērtas abpusējai sadarbībai, tomēr vēl pāragri spriest, cik tās pozitīvi atspoguļosies rezultātā, ņemot vērā valdības pēdējo gadu laikā bieži pieņemtās izmaiņas nodokļu politikā, kas negatīvi ietekmējušas pārtikas ražotājus.»

Tā pēc tikšanās Veselības ministrijā atzina Latvijas Pārtikas uzņēmēju federācijas (LPUF) vadītājs Uldis Ronis. LPUF visvairāk ir gandarīta par Veselības ministra apstiprinājumu, ka papildus nodokļu slogs pārtikas ražotājiem nav plānots. Tai pat laikā iespējamās ražotāju protesta akcijas ir LPUF biedru dienaskārtībā, ņemot vērā, ka valdība nav pildījusi pērnā gada beigās dotos solījumus ražotājiem nepalielināt nodokļu slogu.

LPUF sola turpināt līdzdarboties Veselības ministrijas izstrādāto pamatnostādņu veidošanā, kuras plānots izstrādāt līdz 15.martam. Tāpat LPUF izstrādās savus priekšlikumus Pārtikas Konsultatīvajai padomei par nepieciešamajām strukturālajām reformām starp Veselības un Zemkopības ministrijām, lai samazinātu funkcijas, kas abās ministrijās pārklājas. Piemēram, uzticēt pārtikas aprites regulējumu Zemkopības ministrijai, savukārt veselības jautājumus atstāt Veselības ministrijas pārziņā. LPUF un Veselības ministra J.Bārzdiņa tikšanās bija nepieciešama, jo ražotāji vēlējās pārrunāt ministrijas izstrādāto pamatnostādņu tālāko virzību, kas ražotājiem iepriekš radījušas virkni neatbildētu jautājumu un bažas par kārtējo nepārdomāto slogu ražošanas industrijai. LPUF vadītājs Uldis Ronis jau iepriekš norādīja, ka pārtikas industrija pēdējo divu gadu laikā ir «sista» nepārdomāti un regulāri – gan ieviešot jaunus nodokļus, gan paaugstinot esošos.

Turpmāk Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) izpilddirektora pienākumus pildīs Laura Krastiņa, kura līdz šim darbojusies žurnālistikas un sabiedrisko attiecību jomā, Db.lv informēja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija.

Jaunā izpilddirektora galvenās darbības prioritātes būs valstiskā līmenī aizstāvēt pārtikas nozares intereses, palielinot tās rentabilitāti. Federācija aktīvi sekos līdzi izmaiņām tirgū un rosinās uzņēmējus izmantot iespējas, kas tiem var noderēt darbā.

„Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos lietderīgi būtu aktualizēt jautājumu par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu pārtikas produktiem. Šis jautājums jau tuvākajā laikā jāizdiskutē un jāmeklē visoptimālākie risinājumi patērētājiem, ražotājiem un valstij,” viedokli pauž L.Krastiņa.

Tāpat viens no federācijas galvenajiem uzdevumiem būs savstarpējā sadarbības uzlabošana gan ražotāju, gan atbildīgo institūciju starpā. „Šobrīd pārtikas nozares pārstāvju sadarbība ir samērā vāja. Tas ir viens no iemesliem, kas apgrūtina pašmāju pārtikas produktu konkurenci ar ārvalstu precēm un cīņu ar tirgotāju uzstādījumiem,” norāda federācijas izpilddirektore.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) nosūtījusi vēstuli Zemkopības ministrijas Pārtikas departamenta direktorei Arlitai Sedmalei, atkārtoti aicinot aktualizēt jautājumu par pārtikas ražotnēm tirdzniecības vietās un to kontroles mehānismu.

Šobrīd saskaņa ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu mazumtirdzniecības vietām, t.sk. to pārtikas produktu ražotnēm, kā arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem ir noteikts mazumtirdzniecības statuss. Pašreiz spēkā esoša kārtība nosaka - ja uzņēmuma darbība ir klasificējama kā mazumtirdzniecība, nepieciešama tikai uzņēmuma reģistrācija, kamēr pārtikas apritē iesaistītiem uzņēmumiem ir jābūt atzītiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes attiecīgo regulu.

LPUF uzskata, ka šādas nevienlīdzīgas prasības ne tikai mazina industriālo ražotāju konkurētspēju, bet arī rada draudus patērētāju drošībai, ko uzskatāmi parāda pēdējie iedzīvotāju masveida saslimšanas gadījumi. Konkurenci graujošas ir arī pašreizējās prasības, kas nosaka – ja produktu gatavo lielveikalu ķēdes vienā posmā un tālāk izplata šīs ķēdes lielveikalos, tad uz ražošanas/gatavošanas vietu piemēro tikai uzņēmumu reģistrāciju nevis atzīšanu, kurai ir daudz augstākas prasības. Tādēļ LPUF aicina noteikt, ka mazumtirdzniecības vietu pārtikas ražotnēm tiek piemērotas tādas pašas prasības kādas noteiktas pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktos attiecībā uz industriālajiem ražotājiem.

Ja rotai ir klasiska kompozīcija, tā būs modē arī pēc simt gadiem. Tā uzskata Laura Selecka, SIA Sofia Riga īpašniece un rotu dizainere. Vislabāk viņai patiktu izgatavot rotas vienā eksemplārā, taču rotu māksliniece ir nonākusi pie atziņas, ka ar individuālajiem pasūtījumiem un mākslas darbiem vien izdzīvot nevarēs.

«Man gribējās taisīt cilvēkam pieejamākas rotas. Ja izgatavo rotu vienā eksemplārā, tai ir augsta pašizmaksa. Ja to pārdod galerijai, uzcenojums ir milzīgs, un rezultātā cilvēkam ar tikpat lieliem ienākumiem kā man tā cenas ziņā ir nepieejama,» skaidro viņa. Tāpēc Laura pievērsusies rotu kolekciju veidošanai.

Pirmā kolekcija, kas radīta ar zīmolu Sofia Riga, ir no sudraba un porcelāna. Jau studējot Latvijas Mākslas akadēmijā viņai bija mēģinājumi savienot porcelānu ar metālu.

«Porcelāns ir ļoti skaists, iedvesmojošs un īpašs materiāls. Taču cilvēkiem pret to ir aizspriedumi, piemēram, ka tas saplīsīs. Vai tad mēs rotas metam zemē, vai ar smalkām kurpēm brienam pa dubļiem? Katrai lietai ir sava vieta un pieeja. Mēs nevelkam briljantus, ejot uz tirgu, un arī ar porcelāna rotām lambadu nedejojam,» viņa teic. Ja porcelāna rotu cena būtu zemāka, iespējams, cilvēki tās pirktu drošāk.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija šodien, 6.martā, nosūtījusi vēstuli Saeimas Budžeta un finanšu komitejai, kurā pauž viedokli, ka paredzamie grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā nav pamatoti un ir atstājams spēkā esošais likums, liecina sniegtā informācija medijiem.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) pievienojas dzērienu ražotāju iebildumiem par iecerētajiem grozījumiem Dabas resursu nodokļa (DRN) likumā. Federācija uzskata, ka pašreiz plānotās izmaiņas likumā izkropļos konkurenci, dažus ražotājus nostādot nevienlīdzīgā situācijā.

Nav saprotams arī plānoto likuma izmaiņu mērķis. Vides ministrijas pārstāvja masu medijos sniegtā informācija, grozījumu nepieciešamību pamatojot ar vēlmi atvieglot uzņēmējiem nodokļu smagumu, neiztur kritiku, akcentē federācija.

"Šīs izmaiņas nevis atvieglos, bet gluži pretēji palielinās ražotāja nodokļa slogu, jo uzņēmums, kas nevēlēsies ietaupīt uz savas produkcijas kvalitātes rēķina būs spiests maksāt daudzkārt lielāku DRN, tādējādi ietekmējot arī produkcijas cenu. Pretējā gadījumā cietējs būs patērētājs, kura iemīļotais produkts vairs neatbildīs ierastajām kvalitātes prasībām," norāda LPUF izpilddirektore Laura Krastiņa.

"Pēdējos gados, kad ekonomiskā situācija valstī kļūst arvien sarežģītāka, uzņēmējiem ir jāsāk domāt globālākā līmenī un rūpēties ne tikai par sava uzņēmuma peļņu, bet par procesiem valstī kopumā un jāspēj apvienot savas intereses ar nozares un valsts interesēm," uzskata SIA Jaunalko Valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters, komentējot SIA Jaunalko lēmumu pievienoties Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) biedru pulkam.

"Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija pārstāv Latvijas pārtikas un dzērienu ražotājus un mūsu galvenais darbības mērķis ir celt nozares rentabilitāti, kā arī atvieglot mūsu ražotāju sadarbību ar dažādām valsts institūcijām. Mēs cītīgi strādājām, lai saliedētu nozarē strādājošos, kas ļautu veiksmīgāk konkurēt tirgū, tādēļ ļoti svarīga ir jaunu nozares uzņēmumu piesaiste. Gribam, lai ražotāji saprot, ka pie mums vienmēr var griezties pēc palīdzības," uzsver LPUF izpilddirektore Laura Krastiņa.

"Ņemot vērā, ka LPUF ir sekojusi un aktīvi līdzdarbojusies valsts ekonomikas tapšanas un pilnveidošanas procesos no to pirmsākumiem, uzskatu, ka, pievienojoties LPUF, arī Jaunalko varēs dot savu artavu nozares attīstībai, likumdošanas pilnveidošanai un biznesa vides atveseļošanai," trupina E.Demiters, uzsverot, ka LPUF spējis apvienot uzņēmumus, kas aizņem vairāk nekā 60% no Latvijas pārtikas tirgus.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) aicina iedzīvotājus būt saprātīgiem un nepakļauties aicinājumam desmit dienas — no 11. februāra - lielveikalos nepirkt piena produktus, tādējādi protestējot pret lielveikalu augsto uzcenojumu, teikts izplatītajā informācijā medijiem.

Federācija uzsver, ka šādā veidā akcijas organizētāji nepanāks savu mērķi, jo vislielākais cietējs būs tieši Latvijas pārtikas ražotājs un izejvielu piegādātājs - zemnieks.

"Ja iedzīvotāji tiešām masveidā lielveikalos boikotēs Latvijā ražotus produktus, lielveikali vienkārši iepirks tos mazāk. Savukārt ražotājs būs spiests iepirkt mazāk izejvielu - tādējādi lielākie cietēji būs nevis tirgotāji, bet gan ražotājs un zemnieki," norāda LPUF izpilddirektore Laura Krastiņa.

Federācija uzsver, ka nozares uzņēmumi vismazāk ir ieinteresēti cenu kāpumā, jo tas negatīvi ietekmē produktu patēriņu. Tādēļ LPUF biedri šobrīd ļoti aktīvi meklē risinājumus, lai cenu kāpums pārtikas produktiem būtu pēc iespējas mazāks.

#«Kāpēc turpināt sponsorēt pasīvu organizāciju, kuras uzturēšanai nepilnos divos gados vien esam samaksājuši 9000 eiro?»

Gaļas pārstrādes uzņēmums «Forevers» ir nolēmis izstāties no Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF), līgumu pārtraucot šā gada janvārī.

«Forevers» savu lēmumu pārtraukt dalību LPUF pamato ar to, ka no federācijas puses nav saņemts gaidītais atbalsts un ieinteresētība risināt ar gaļas nozari saistītus jautājumus.

«Forevers» valdes loceklis Andrejs Ždans komentē: «Jebkuru uzņēmēju interesē rezultāts, bet tikpat svarīga ir attieksme un kopīgs mērķis. Diemžēl jāsecina, ka mūsu un LPUF izpratne par to, kādiem jautājumiem jānonāk dienaskārtībā un kā jāveido dialogs starp ražotājiem un valsts pārvaldes institūcijām, atšķiras. Pārāk daudz federācijai izteiktās «Forevers» iniciatīvas ir ignorētas. Ar LPUF starpniecību esam vēlējušies risināt nozares attīstības un uzņēmējdarbības vides jautājumus, piemēram, patērētāju aizsardzība, esošo regulējumu pilnveidošana, kontroles mehānismi, veselīga konkurence u.c. Tās nav viena komersanta savtīgas biznesa intereses, bet gan aktualitātes, kas attiecas uz valsts ekonomiku kopumā un ir visas sabiedrības interesēs. LPUF bezdarbība liek uzdot jautājumu, kāpēc turpināt sponsorēt pasīvu organizāciju, kuras uzturēšanai nepilnos divos gados vien esam samaksājuši 9000 eiro? Neatkarīgi no mūsu lēmuma, «Forevers» turpinās aktīvi līdzdarboties pasākumos, kas skar uzņēmējdarbību, pārtikas nozari un sabiedriskos procesus kopumā.»

#«Šajā konkrētajā situācijā, mūsuprāt, viena uzņēmuma specifiskās intereses nevar būtu svarīgākas par visas nozares kopējām interesēm.»

«Katram uzņēmumam ir tiesības izvēlēties, kā aizstāvēt savas intereses un kā risināt sev svarīgus jautājumums – darbojoties kādā asociācijā vai arī mēģinot to darīt saviem spēkiem,» komentējot gaļas pārstrādes uzņēmuma «Forevers» lēmumu izstāties no Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF), biznesa portālam db.lv sacīja LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

«Šajā konkrētajā situācijā, mūsuprāt, viena uzņēmuma specifiskās intereses nevar būtu svarīgākas par visas nozares kopējām interesēm. Mēs turpināsim aktīvi strādāt un pārstāvēt visas pārtikas ražošanas nozares intereses, veicinot godīgu uzņēmējdarbību un sakārtotu biznesa vidi,» sacīja I. Šure.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) saņēmis a/s Olainfarm sūdzību, kurā tiek lūgts ierosināt disciplinārlietu pret Rīgas apgabaltiesas zvērinātu tiesu izpildītāju Aināru Šustu par viņa iespējamajiem pārkāpumiem notariālo izpildu aktu izpildes procesā, kas saistīti ar bijušo Olainfarm padomes locekļu Haralda Velmera un Kārļa Krastiņa pretenzijām pret Olainfarm par atlaišanas kompensāciju izmaksu, otrdien raksta laikraksts Diena.

Vienlaikus sūdzībā tiek lūgts uz disciplinārlietas izskatīšanas laiku atstādināt A. Šustu no amata darbību veikšanas, kā arī piemērot disciplinārsodu.

J. Bordāna padomnieks Andris Vitenburgs Dienai norāda: «Lai izvērtētu iesniegumā norādītos apstākļus, saskaņā ar Tiesu izpildītāju likumu no zvērināta tiesu izpildītāja ir pieprasīta rakstveida informācija un izpildu lietas materiāli. Pēc visu materiālu un informācijas saņemšanas tiek izvērtēti iesniegumā norādītie apstākļi, un tad tiek lemts par turpmāko rīcību saskaņā ar Tiesu izpildītāju likumā noteikto attiecībā uz zvērinātu tiesu izpildītāju disciplināro atbildību.»

Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka strīda pamatā ir zvērinātas notāres Kristīnes Kreiles 2021. gada 2. septembrī izdoti notariālie izpildu akti par 132 416,02 eiro piedziņu par labu H. Velmeram un 132 414,30 eiro piedziņu par labu K. Krastiņam. Šo summu pamatā ir atbrīvoto padomes locekļu kompensācijas pieprasījums 12 mēnešu fiksētās atlīdzības apjomā. Uzņēmuma padomi, kurā darbojās arī H. Velmers un K. Krastiņš, apstiprināja 2019. gada 1. aprīļa akcionāru sapulcē, tās pilnvaras nosakot uz pieciem gadiem. Taču šogad 17. jūnija Olainfarm akcionāru sapulcē tika nolemts iepriekšējo padomi atlaist un ievēlēt jaunu.

Pārtikas ražotāji paģēr uz PVN likmes samazināšanu pārtikai līdz 5%, kas audzētu uzņēmumu konkurētspēju un slāpētu patēriņa kritumu.

Tirgotāji gan atzīst, ka būtu gatavi samazināt cenas pārtikai, taču vienlaicīgi atklāj, ka PVN samazināšana līdz 5 % ir īstermiņa risinājums un rada bīstamību valsts budžetam.

Ietekmē patēriņu

Patlaban Latvijā PVN likme pārtikai ir viena no lielākajām ES - 18 %, līdz ar to produktu cenas ir vienas no visaugstākajām. Pārtikas ražotājus apvienojošās - Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) viedoklis ir viennozīmīgs - pēc iespējas ātrāk samazināt PVN likmi pārtikas produktiem. LPUF secinājusi, ka šogad produkcijas tirdzniecības apjomi ir vidēji samazinājušies par 10%, turklāt prognozes liecina, ka, nestimulējot tirgu, krituma tendence nestāsies, norāda LPUF izpilddirektore Laura Krastiņa.

Pārtikas ražotāji uzskata, ka, piešķirot valsts atbalstu, pārtikas ražošanas uzņēmumus nevajadzētu diferencēt pēc lieluma.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) finanšu vadītāju darba grupa, strādājot pie nozares attīstības stratēģijas, secinājusi, ka pašreizējā tirgus situācijā ir nepareizi pārtikas nozares industrijas uzņēmumus, piešķirot valsts atbalstu, diferencēt pēc lieluma.

Kā norāda LPUF izpilddirektore Laura Krastiņa, līdzšinējā valsts politika, kas paredz, ka valsts atbalsts pārsvarā koncentrējams tieši mazo un vidējo uzņēmumu sektorā, vismaz pārtikas nozarē, kas šobrīd var draudēt ar to, ka eksporta apjomi kļūs vēl niecīgāki. Viņa atzīst, ka nozīmīgākie eksportētāji ir tieši lielie tirgus spēlētāji, bet šobrīd pārtikas sektors piedzīvo krīzi visā pasaulē, tādējādi mūsu ražotājiem ir arvien grūtāk sekmīgi konkurēt ārpus savas valsts robežām.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) valdes priekšsēdētājas pienākumus turpmāk pildīs SIA Spilva valdes priekšsēdētāja Lolita Bemhena.

To Db apstiprināja LPUF. L. Bemhena amatā nomainījusi saldumu ražotāja Laima padomes priekšsēdētāju Juri Jonaiti, kurš federācijā turpinās darbu kā valdes loceklis. Valdē turpmāk darbosies arī Aldara valdes priekšsēdētāja Ināra Šure, Latvijas balzama valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons, Rīgas Piena kombināta padomes priekšsēdētājs Ivars Strautiņš, Rīgas miesnieka valdes locekle Astra Šūba, Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits, Lango valdes priekšsēdētājs Andrejs Fraimanis un Latfood valdes priekšsēdētājs Valdis Blūms.

Bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši, pauda aptaujātie pārtikas ražošanas pārstāvji.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma.

"Tas ir bijis izaicinoši, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieauga izmaksas, taču esam spējuši efektivizēt un optimizēt procesus, lai amortizētu lielos izdevumus, neietekmējot produktu gala cenu - cenu, par kuru pārdodam preci mazumtirgotājiem," skaidroja Amsils.

Viņš uzsvēra, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotie produkti veido pārtikas preču patēriņa pamatu, tāpēc uzņēmums uzņemas atbildību, lai šie produkti būtu pieejami visiem patērētājiem. Vienlaikus Amsils norādīja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" preci nepārdod tieši gala patērētājiem, uzņēmums nevar ietekmēt mazumtirgotāju uzcenojumus un nodrošināt cenas nemainību.

Bordo karotīti, ko paredzēts ieviest 2014. gadā, plānots integrēt ar preču zīmi Rīgas marka.

Par to šobrīd tiek veiktas pārrunas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, informē Latvijas pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Šāda iespēja palīdzētu pārtikas uzņēmumiem eksportā uz ārvalstīm. Paredzēts, ka uzņēmumi, kas būs saņēmuši karotītes preču zīmi, ar atvieglojumiem varēs saņemt preču zīmi Rīgas marka, jo būs izpildījuši noteiktas kvalitātes prasības.

Trešdien zemkopības ministre Laimdota Straujuma parakstīja līgumu ar LPUF vadību par karotītes nodošanu LPUF pārziņā. LPUF turpmāk rūpēsies par karotītes popularizēšanu, lietošanas tiesību piešķiršanu un līgumu slēgšanu ar ražotājiem. Savukārt Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) no šā gada 1. janvāra veic karotītes produktu atbilstības kontroles. LPUF jau pērn saņēmusi ap 300 tūkstošus Ls klastera ietvaros, ko paredzēts tērēt karotītes aktivitātēm.

Tuvojoties valsts svētkiem, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) sadarbībā ar Zemkopības ministriju, kā arī pārtikas veikalu tīkliem «Rimi», «Maxima» un «Top» organizē reklāmas kampaņu, lai veicinātu kvalitatīvu vietējo pārtikas produktu patēriņu ikdienas uzturā, informē LPUF sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis.

Šogad kampaņas moto ir «Neēd otru latvieti, ēd Latvijā ražotus augstas kvalitātes produktus!», kam pamatā ir visiem zināmā paruna, ka latvietis latvietim ir gardākais kumoss. Kampaņa ar veselīgu pašironiju apspēlēs šo parunu un aicinās iedzīvotājus «neēst», «negrauzt» un «neskaust» citam citu, un labāk negatīvo enerģiju vērst pozitīvā virzienā – patērējot kvalitatīvus vietējos pārtikas produktus, kas marķēti ar Zaļo un Bordo karotīti.

«Mūsu iepriekš veiktā aptauja atklāja, ka Latvijas patērētājs vietējo produkciju izvēlēsies tikai gadījumā, ja tā būs vienādā cenā ar importa produkciju vai lētāka. Mēs, protams, vēlamies panākt, lai šī situācija mainītos un vietējais patērētājus kļūtu daudz lojālāks kvalitatīviem vietējiem pārtikas produktiem, līdzīgi kā tas ir Igaunijā, kur daudz vairāk iedzīvotāju ir gatavi izvēlēties vietējos produktus, pat ja tie ir nedaudz dārgāki. Ceru, ka kopā ar mūsu ilggadējiem sadarbības partneriem – pārtikas tirgotājiem – mums to izdosies panākt un kvalitatīvu vietējo produktu veikalu plauktos būs arvien vairāk un pieprasījums pēc tiem augs,» atzīst LPUF vadītāja Ināra Šure.

Baumas par desu kvalitāti neattiecas uz vietējiem ražotājiem, jo Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumos ražotā gaļas produkcija ir droša, kvalitatīva, turklāt tiek rūpīgi kontrolēta no Pārtikas un veterinārā dienesta puses, norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) pārstāvji.

Komentējot vakar Latvijas Televīzijas raidījuma Panorāma rubrikā Ko mēs ēdam? izteikto pieņēmumu, ka Latvijā ražotās desas, cīsiņi un citi izstrādājumi satur veselībai kaitīgas vielas, federācija akcentēja, ka tās ir tikai baumas.

«Baumas par desu kvalitāti neattiecas uz Latvijas gaļas pārstrādātājiem. Latvijas uzņēmumos ražotā gaļas produkcija ir droša, kvalitatīva un patērētājiem pilnīgi nekaitīga, jo tā tiek ražota atbilstoši visiem Latvijā un Eiropas Savienībā noteiktajiem standartiem saskaņā ar regulējošajiem normatīvajiem aktiem,» norādīja LPUF pārstāvis Andis Jēkabsons.

«Turklāt Latvijas uzņēmumos ražoto gaļas produkciju rūpīgi kontrolē valsts Pārtikas un veterinārais dienests, kura atzīšanas procedūrām, kas ir vienas no stingrākajām Eiropas Savienībā, ir pakļauti Latvijas pārtikas ražotāji,» sacīja Jēkabsons.

Mežā pie Zaķumuižas sēņotāji konstatējuši izgāztu maizi, kas jau sākusi bojāties. Tirgus eksperti pieļauj, ka tas saistīts ar pārtikas atpakaļatdošanas problēmu, raksta laikraksts Dienas bizness.

SIA Rimi Latvia mārketinga un sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Zane Eniņa telefonsarunā ar Db atzina, ka pilnīgi noteikti Rimi neko tādu nav darījis, jo kompānija pati nenodarbojas ar atkritumu izvešanu. Viņa norādīja, ka nepieciešama precīzāka informācija un vietas apskate, lai speciālisti izvērtētu notikušo.

Arī Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē nav saņemta neviena sūdzība par notikušo, Db uzzināja pārvaldē. Tiesa gan, piesārņojumu daļas vadītāju vakar nebija iespējams sazvanīt.

Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Circenis Db sacīja, ka līdzīgi gadījumi bijuši jau iepriekš un tas saistīts ar atpakaļ atgriezto pārtiku, kas jau ilgāku laiku netiek risināts. «Iespējams, šo maizi Rimi atgriezis ražotājam, savukārt tas maizes iznīcināšanu uzticējis citai kompānijia, kas nezināmu iemeslu to dēļ izbērusi mežā.» V. Circenis norāda, ka mērķim izbarot šo maizi meža dzīvniekiem nav īsti motivācijas laikā, kad trūkst pārtikas. Viņaprāt, veikali nespēj laicīgi noreaģēt, veicot pasūtījumus ražotājiem un tāpēc veidojas sistēma, ka lieli daudzumi tiek atgriezti ražotājam, kam šo maizi nav kur likt.