Lattelecom nevajadzētu apvienot ar Latvijas mobilo telefonu (LMT), ja LMT samazinātu izmaksas un akcionāri tam nedaudz iedotu kapitālu, bet Lattelecom varētu dzīvot, ja tam būtu kāds mobilo sakaru bizness.

Tā, jautāts par alternatīviem situācijas risinājumiem šobrīd ministrijām izskatīšanā iesniegtajam Lattelecom valdes priekšsēdētāja Jura Gulbja izstrādātajam un virzītajam plānam par Lattelecom un LMT apvienošanu, Db.lv atzina Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins.

«Ja mums vai nu akcionāri ļautu piedalīties izsolēs, kas līdz šim mums nav ticis ļauts, vai ļautu nopirkt Biti, ko drīzāk neļaus Konkurences padome, tad, visdrīzāk, mēs varētu iztikt bez LMT,» viņš atklāja. Pēc Lattelecom padomes priekšsēdētāja teiktā, Lattelecom ar LMT gribējis panākt kopīgu sinerģiju, neapvienojoties, tomēr LMT neesot gribējis sadarboties.

Vienas nedēļas laikā pie mobilo sakaru operatora Bite Latvija vērsušies divi Latvijas Mobilā telefona (LMT) klienti, kas saskārušies ar nelikumīgu LMT rīcību šo uzņēmumu mobilā operatora nomaiņas procesā, Db informēja Bite.

Bite uzskata, ka LMT pārkāpj Regulatora apstiprinātos Numura saglabāšanas pakalpojuma noteikumus. Tā rezultātā radīti būtiski finansiālie un morālie zaudējumi diviem uzņēmumiem - Levadija Holding un Uzars celtniecība.

«Piesakoties mobilā operatora nomaiņai uz Biti, saņēmām no LMT rēķinu ar apmaksas termiņu tajā pašā dienā. Apstākļu dēļ elektronisko rēķinu atvērt varējām vien pēc divām dienām, līdz ar to arī apmaksu veicām 2 dienas vēlāk, bet, pat nesagaidot mūsu maksājumu, LMT ne tikai atslēdza ienākošos un izejošos zvanus, bet arī vienpusēji lauza līgumu, kā rezultātā mēs nevaram atgūt savus mobilo tālruņu numurus. Zvanot uz mūsu tālruņiem dzirdamais «Šāds numurs neeksistē» ir graujošs uzņēmuma reputācijai laikā, kad valstī valda krīze,» žēlojas Levadija Holding finanšu direktore Ilze Skujiņa.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) vadība aicinājusi premjeru Valdi Dombrovski ieviest kārtību tirdzniecības nozarē.

Uz sūdzības iesniegšanu LTA rosinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) rīcība, kas pēc LTA prezidenta Henrika Danusēviča paustā, ne tikai neatbalsta vietējos tirgotājus, bet vēl vairāk - vēršas pret vietējiem tirgotājiem, izslēdzot tos no pārtikas nozares politikas veidošanas, atļaujot tajā piedalīties tikai lielākajām starptautiskajām pārtikas tirdzniecības ķēdēm.

«Protams, šīs ķēdes ir LTA dalībnieki. Taču pilnīgi nepieņemami, ka no dialoga tiek izslēgti visi vietējie pārtikas tirgotāji, tai skaitā Aibe, Elvi, Ķekava, LATs, Mego, Top un Vesko. Tāpat no dialoga pārtikas nozarē tiek izslēgti LTA sastāvā esošie ēdināšanas uzņēmumi un pārtikas ražotāji. Pilnīgi neizprotama ir ministrijas nostādne attiecībā par Latvijas politiku Eiropas Savienībā (ES), jo tirdzniecības nozarē tikai LTA pārstāv mūsu valsti ES Pārtikas, uztura un veselības komitejā,» pauž H. Danusēvičs. LTA uzskata, ka valdības programmā ir vietējo uzņēmumu atbalstīšana un, ja ZM vēršas pret vietējiem, tad valdības vadītājam vajag ieviest kārtību. Tāpēc LTA ir aizsūtījusi sūdzību Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

Skandināvu telekomunikāciju koncerns TeliaSonera, piesaistot Latvijas mobilajam telefonam iPhone, skaidri parāda, ka rēķinās ar uzņēmuma kontroli nākotnē.

Tā uzskata Db aptaujātie telekomunikāciju eksperti. iPhone šobrīd ir viens no atzītākajiem zīmoliem pasaulē, pēc kura ir milzīgs pieprasījums un kurš tā ražotājiem un izplatītājiem nesot milzu peļņu.

Iezīmē intereses

«TeliaSonera, piesaistot iPhone sev daļēji piederošajam LMT, savā ziņā parāda, ka rēķinās ar šo uzņēmumu nākotnē,» piekrīt bijušais Lattelecom valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis, vienlaikus piebilstot, ka skandināvu koncernam gan citu variantu Latvijā īsti nebija, jo Lattelecom ar iPhone izplatīšanu diez vai nodarbotos, ņemot vērā, ka kompānijai nav mobilo sakaru tīkla. Jāatgādina, ka šobrīd jau daudzus mēnešus turpinās peripetijas ap Lattelecom un LMT privatizāciju. TeliaSonera patlaban pieder 49% Lattelecom daļu, bet Latvijas valstij - 51%. Skandināvu koncernam pieder arī 49% LMT daļu, vēl 28% LMT daļu pieder valstij - 23% ar LVRTC un 5% ar Privatizācijas aģentūras starpniecību, bet atlikušie 23% LMT daļu pieder Lattelecom. Arī Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis, komentējot TeliaSonera iespējamos motīvus, uzticot Latvijas Mobilajam telefonam izplatīt vienu no pēdējā laika atpazīstamākajām preču zīmēm pasaulē, atzina, ka Telia Sonera ir pārliecināta, ka LMT paliks šīs kompānijas īpašumā. «Viņi ir pārliecināti, ka LMT būs viņu rokās - daļēji vai pilnībā, bet būs. Un patiesībā viņiem caur Lattelecom jau tagad pieder vairāk nekā puse LMT, viņi tikai to nav atzinuši,» teica J. Lelis. Eksperti uzsver - iPhone varētu būt kā odziņa uz Telia Sonera piederošās LMT putukrējuma tortes, kas varētu nodrošināt labu peļņu jau tuvākā nākotnē.

Latvijas mobilā telefona (LMT) pārējie īpašnieki nevēlas komentēt minstru presidenta Eināra Repšes padomnieka informācijas tehnoloģiju jautājumos Viestura Šutko ieteikumu pārdot visas 28 % valstij piederošās LMT daļas un iegūtos līdzekļus ieskaitīt valsts kasē. TeliaSonera (pieder 49 % LMT) preses dienesta vadītāja Mariana Laurela (Marianne Laurell) teica, ka šādus izteicienus nekomentējot. Līdzīgs viedoklis bija Lattelekom (pieder 23 % LMT) sabiedrisko attiecību vadītājai Anitai Leiškalnei. Savukārt Latvijas telekomunikāciju asociācijas (LTA) izpilddirektors Jānis Lelis pieļāva, ka veiksmīga LMT akciju pārdošana kādam no pārējiem ipašniekiem varētu veicināt vēl lielāka un spēcīgāka telekomunikāciju koncerna veidošanos TeliaSonera paspārnē. J. Lelis pieļāva, ka TeliaSonera, iegādājoties valstij un valsts uzņēmumiem piederošās LMT daļas, pēc tam LMT varētu formāli pārdot Tilts Communications (TC), kam pieder 49 % Lattelekom. Ja drīzumā arī izbeigtos arbitrāžas strīds par Lattelekom monopoltermiņa īsināšanu, ko ierosināja TeliaSonera iekļautā somu Sonera, Lattelekom varētu kļūt par LMT meitas uzņēmumu, secināja J. Lelis. Papildus Lattelekom daļu pārdošana vai nodošana TeliaSonera, lai zviedru-somu koncernam piederētu Lattelekom vairākums, varētu būt strīdus mierizlīguma sastāvdaļa. Šāds uzskats vairākkārt izskanējis masu informācijas līdzekļos. Šāds koncerns, ar apgrozījumu aptuveni 250 miljoniem Ls, būtu Latvijas lielākais uzņēmums un arī viens no pelnošākajiem. Diskusijas valdībā par valstij un valsts uzņēmumiem piederošo LMT daļu pārdošanu izraisija Finansu ministrijas (FM) priekšlikums atsavināt Digitālam valsts radio un televīzijas centram (DVRTC) piederošās 23 % LMT daļas, lai par šīm daļām maksātās dividendes varētu ieskaitīt valsts kasē, nevis pārejas uz digitālu televīzijas pārraidi finansēšanai.

Iespējams, no Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) izstāsies arī a/s Prisma, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

«Pēc LTA maldīgā paziņojuma par cenu pieaugumu veikalos pēc PVN maiņas no 22 uz 21% ģimenes hiperveikali Prisma apsver iespēju izstāties no LTA, jo asociācijas paziņojums par cenu pieaugumu veikalos ir pretrunā ar Prisma nostāju. Mūsu veikalos cenu samazinājums ir jūtams no preces vērtības, kura pārsniedz 0,62 latus. Sekosim līdzi LTA tālākajiem paziņojumiem un mērķiem, lai varētu pieņemt izšķirošo lēmumu,» stāstījis a/s Prisma Latvija tirdzniecības tīkla direktors Henriks Harkonens.

Oriflame Latvija, kas arī ir LTA biedrs, negrasās pamest šo asociāciju, Neatkarīgajai atzinis Oriflame Latvija Mārketinga daļas vadītājs Egmonts Gāliņš.

Trīs lielo tirgotāju aiziešana Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) darbību īpaši neietekmēs.

Tā Db.lv sacīja LTA prezidents Henriks Danusēvičs. Viņš uzsvēra, ka šobrīd LTA apvieno 600 tirdzniecības uzņēmumus un nekādu lielu izmaiņu nebūs. Jāatgādina, ka par izstāšanos no LTA jau paziņojuši Rimi Latvia, Maksima Latvija un otrdien par to pavēstīja arī SIA Palink. SIA Palink rīkotājdirektore Dace Zundure informēja, ka kompānija nosūtījusi oficiālu vēstuli LTA, kurā paziņo par izstāšanos no asociācijas. Šāds lēmums pieņemts, jo LTA publiski paustais viedoklis par PVN samazināšanu ir neskaidrs un neatbilstot uzņēmuma politikai. «SIA Palink iestājas par maksimāli godīgiem un skaidriem tirdzniecības principiem, tāpēc arī no mūsu puses seko šāda rīcība. «Izstāšanās no LTA nekādā veidā neietekmēs SIA Palink turpmāko darbību, jo mēs kā Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) biedrs turpināsim īstenot un iestāties par sakārtotu nozari un atbalstīsim asociācijas virzītos godīgas komercprakses principus,» pauda D. Zundure.

Mazumtirgotājs Rimi Latvia paziņojis par izstāšanos no Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA). Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad LTA atkārtoti paudusi viedokli, kas ir pretējs Rimi Latvia uzskatiem un īstenotajai uzņēmējdarbības praksei. Savukārt Maxima apsver turpmākas darbības lietderīgumu asociācijā.

Rimi neesot pieņemami LTA paziņojumi par it kā gaidāmo cenu pieaugumu pēc PVN likmes samazināšanas. Rimi veikalos jau no 29. jūnija, notiekot pakāpeniska cenu pazemināšana, kas noslēgsies līdz ar PVN likmes maiņu 1. jūlijā, norādīts paziņojumā.

«Rimi, parakstot sadarbības memorandu ar ministru prezidentu Valdi Dombrovski, apņēmās samazināt produktu cenas veikalu plauktos atbilstoši PVN likmes samazinājumam. Esam rūpīgi gatavojušies, lai tas varētu notikt, un esam neizpratnē, kādēļ LTA nolēmusi diskreditēt šo pozitīvo signālu Latvijas ekonomikai,» skaidro Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Lai arī Latvijas Mobilā telefona (LMT) vadītājs Juris Binde televīzijas intervijā centās noliegt spam īsziņu (sms) par tarifu plāna Brīvība izplatīšanu, apgalvojums, ka lietotāji paši izsūtīja šīs īsziņas neiztur kritiku, DB norāda Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

(Papildināts ar LMT viedokli - 7. rindkopa)

«Pirmkārt, vairāk nekā 210 tūkst. lietotājiem īsziņas izsūtot tās nebūtu identiskas, un otrkārt, mums ir aizdomas, ka vēsturiskā operatora mājas lapu nemaz tik daudz klientu dienā neapmeklēja, cik bija izsūtītas īsziņas. Esam pārliecināti ka Datu valsts inspekcija šo gadījumu izmeklēs objektīvi un dos slēdzienu jau tuvākajā laikā,» uzsvēra V. Vancovičs.

Līdzīgu viedokli pauž Bite Latvija vadītājs Freds Renčaks, kurš norāda, ka J. Bindes paziņotais, ka LMT neizsūtīja spam sms un tās izsūtīja cilvēki no LMT mājas lapas, nav patiess.

Teksts izsūtītās sms bija vienāds, tādējādi, saskaņā ar LMT teikto, tas nozīmētu to, ka vairāki desmiti tūkstoši apmeklēja LMT mājas lapu un nolēma uzrakstīt identiskas sms, kuras nosūtīt citiem, neizpratnē jautā F. Renčaks, norādot, ka ir vairāk nekā skaidrs, ka tās bija mārketinga, nevis sms no vienas personas otrai.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pērn konstatējis 28 gadījumus ar iejaukšanos kases aparātu darbībā, seši lieli uzņēmumi bija Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) biedri, turklāt viens no LTA biedriem ir iesaistīts arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) darījumu ķēdēs, sacīja VID ģenerāldirektores konsultante komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos Aļona Zandere.

Viņa norādīja, ka VID izprot Latvijas tirgotāju satraukumu par vakar medijos izskanējušos informāciju, ka ik dienu valstij tiek izkrāpts aptuveni pusmiljons eiro, jo notiek iejaukšanās kases aparātos.

«Arī VID tas uztrauc, tieši tāpēc nav pieņemama vilcināšanās jauno kases aparātu ieviešanā. VID regulāri informē par aprēķinātajiem zaudējumiem, tāpēc pārsteidzoši, ka LTA par tiem pirmo reizi ir izdzirdējusi tikai vakar. Tāpat esam aicinājuši LTA sniegt atļauju VID publiskot informāciju par asociācijā esošajiem biedriem tieši saistībā ar krāpšanos ar kases aparātiem. Diemžēl šī atļauja joprojām nav saņemta. LTA aicina VID nosaukt pārkāpējus, kaut gan apzinās, ka likums mums liedz pārkāpējus saukt vārdā,» skaidroja Zandere.

Pirmajā dienā kopš Latvijā uzsākta Apple jaunākā produkta iPhone 5 tirdzniecība pēc šī telefona izveidojusies jau vairākus tūkstošus gara «virtuāla rinda», Db.lv atklāja LMT pārstāvis Jānis Vēvers.

Papildināta ar 2., 3. un 4. rindkopu.

Latvijas sakaru operators LMT uzsāka Apple jaunākā viedtālruņa iPhone 5 tirdzniecību šā gada 2. novembrī, plkst. 9, kad sākās pieteikšanās jaunajiem iPhone 5 tālruņiem internetā.

Pirmajās piecās minūtēs telefonam internetā jau bija pieteikušies vairāk nekā simts cilvēku, bet neilgi pēc plkst. četriem pievakarē cilvēku skaits, kas pieteicās jaunā sīkrīka iegādei, pārsniedza vairāk nekā divus tūktošus, Db.lv pastāstīja LMT preses sekretārs Jānis Vēvers.

Viņš atzina, ka pašlaik pirmā iPhone 5 partija jau ir izpārdota, bet nākamnedēļ gaidāma otra jauno viedtālruņu partija.

Valdības veidojošās koalīcijas lēmums neapvienot telekomunikācijas uzņēmumu «Tet» un mobilo sakaru operatoru «Latvijas mobilais telefons» (LMT) apgrūtina abu uzņēmumu konkurētspēju, atzina Zviedrijas telekomunikācijas kompānijas «Telia Company» (Telia) reģionālais vadītājs Latvijā Kenets Rodne.

«Ir žēl, ka pēc tik daudziem sadarbības un diskusiju gadiem mēs neesam spējuši rast kopīgu valodu abu uzņēmumu attīstībai. Mēs joprojām uzskatām, ka stratēģiskās koordinācijas trūkums LMT un «Tet» darbībā, novecojusi korporatīvā vadība un fiksēto un mobilo sakaru biznesa modeļu nodalīšana, kas klientiem vairs nav aktuāla un nepieciešama, darbojoties kā autonomām struktūrām apgrūtinās abu uzņēmumu konkurētspēju,» pauda Rodne.

Viņš piebilda, ka nesenās tirgus norises apstiprina, ka «Telia» paustais viedoklis nav «zīlēšana kafijas biezumos», bet ir telekomunikāciju tirgus realitāte.

«Varu atklāt, ka turpmāk «Telia» stratēģiskais uzsvars tiks likts uz mūsu ieguldījumiem uzņēmumos, kuros mums pieder vairākums - LMT un «Telia Latvija», savukārt mūsu darbs ar «Tet» būs kā ar finanšu ieguldījumu, jo uzņēmumā esam mazākuma akcionārs,» atklāja Rodne.

Latvijas Telekomunikāciju asociācija (LTA) vērsusies pie Eiropas Komisijas (EK) ar aicinājumu izvērtēt situāciju Latvijas telekomunikāciju tirgū. LTA izpilddirektors Jānis Lelis aicina telekomunikāciju operatorus atturēties no divpusēju līgumu slēgšanas un jebkādas maksas noteikšanas.

LTA iestājas pret Lattelecom vēlmi piedzīt no citiem telekomunikāciju operatoriem samaksu par numuru pārvietošanu. Asociācija uzskata, ka Lattelecom prasība ir nepamatota un pārkāpj Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) piedāvāto procedūru, Db.lv informēja asociācijas pārstāve Evija Ansonska, akcentējot, ka SPRK vēl nav izskatījusi Lattelecom prasītās maksas motivāciju un atbilstību reālajām izmaksām. "SPRK noteiktā procedūra paredz, ka Lattelecom pamatotos izdevumus, kas saistīti ar numuru pārvietošanas nodrošināšanu, var iekļaut starpsavienojuma tarifos, bet ne pieprasīt tos no citiem operatoriem tiešo maksājumu veidā. Tāpēc, kamēr nav veikta detalizēta situācijas izpēte un SPRK nav noteikusi pieļaujamos vienreizējās maksas griestus par numuru pārvietošanu, LTA aicina Lattelecom un citus telekomunikāciju operatorus atturēties no divpusēju līgumu slēgšanas un jebkādas maksas noteikšanas, jo nākotnē, pēc SPRK un Eiropas Komisijas (EK) atzinuma, tos varētu nākties lauzt," uzsver LTA izpilddirektors Jānis Lelis.

Otrdien Ministru kabinets (MK) plānojis skatīt Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu, kas paredz ieviest pastāvīgu uzraudzību un papildus administratīvās darbības aptuveni 2000 pārtikas mazumtirdzniecībā iesaistītiem mikro un mazajiem uzņēmumiem, kā rezultātā šiem uzņēmumiem tirdzniecības izmaksas būtiski palielināsies, norāda Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

Vienlaikus šie uzņēmumi riskē, ka par katru nelielāko kļūdu vai nepilnību savā darbībā tiem var uzlikt sodu līdz 2% no to gada apgrozījuma, uzsver LTA.

Starp aizliegumiem noteikts – ja veikals tehnisku iemeslu dēļ slēgts, piemēram, ir ieslēgusies avārijas signalizācija vai noticis bruņots uzbrukums, tad, neskatoties uz to, veikals nedrīkst atteikt iepriekš pasūtīto pārtikas preču piegādes.

LTA norāda, ka likumprojekta izstrādē piedalījās tikai tie pārtikas tirgotāji, kam ir dominējoša ietekme tirgū (Rimi, Maxima) un kuru darbību jau tāpat regulē Konkurences likums. Katrs pircējs jau šobrīd pat ar neapbruņotu aci redz, ka pārējiem tirgotājiem ir grūti tikt līdzi šiem globālajiem tīkliem. Atbalstot likumprojektā paredzētos noteikumus, globālie tirgotāji panāks vēl par 2 – 4% lielāku cenu starpību ar to, ko spēj piedāvāt vidējie un mazie uzņēmumi.

Latvija ir teju pēdējā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā viens operators nespēj piedāvāt gan fiksētos, gan mobilos telekomunikāciju pakalpojumus otrdien raksta laikraksts Diena.

Uzņemoties un pildot Eiropas Savienības (ES) prezidentūras pienākumus šā gada pirmajā pusgadā, Latvijas politiķu un ierēdņu teiktajā aizvien biežāk dzirdams, cik liela nozīme tautsaimniecībā ir un būs Latvijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) uzņēmumiem. Digitālā dienaskārtība ir viena no Latvijas prezidentūras prioritātēm, un vienots digitālais tirgus ir Eiropas Komisijas prioritāte. Tiek īpaši uzsvērts, ka tas nesīs visam reģionam ieguvumus, veidojot spēcīgu konkurētspēju pasaules mērogā un attīstot vietējos tirgus, taču saistās arī ar jauniem tirgus globalizācijas izaicinājumiem.

Jau drīzā nākotnē Latvijas telekomunikāciju operatori saskarsies ar lielu, globālu spēlētāju konkurences izaicinājumu. Redzams, ka, piemēram, Eiropas tirgus dalībnieki jau gatavojas šīs konkurences pieaugumam, ko apliecina telekomunikāciju uzņēmumu darījumi Eiropas valstīs. Tāpēc rodas likumsakarīgs jautājums - kāpēc Latvijā par šo tēmu iestājies diezgan neizprotams klusums? Visā pasaulē augstāka un stabilāka vērtība ir IKT uzņēmumiem, kuri spēj piedāvāt pilnu pakalpojumu spektru - fiksētos un mobilos sakarus, dažādu tehnoloģiju internetu, televīzijas un citus satura pakalpojumus.

Ceturtdien notikušas sarunas par telekomunikācijas uzņēmuma «Tet» (iepriekš Lattelecom) un mobilo sakaru operatora «Latvijas mobilais telefons» (LMT) apvienošanu, apstiprināja satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) padomniece komunikācijas jautājumos Aļona Zandere.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) skaidroja, ka abu uzņēmumu akcionāri - Satiksmes ministrija, Ekonomikas ministrija un «Telia Company» - pārsprieda jautājumus par «Tet» un LMT nākotnes perspektīvām. Nemiro sacīja, ka uzņēmumu akcionāru mērķis ir palielināt kompāniju ieņēmumus, un abu uzņēmumu optimizācija to varētu veicināt, tomēr patlaban par «Tet» un LMT apvienošanu ir pāragri spriest.

Pēc ministra teiktā, patlaban tiek izskatīti vairāki varianti par «Tet» un LMT nākotni, proti, saglabāt esošo situāciju, apvienot uzņēmumus vai kādu no uzņēmumiem pievienot otram. Paredzams, ka akcionāri līdz maija beigām veiks aprēķinus par izdevīgāko abu uzņēmumu nākotnes darbības modeli. Savukārt valdībā priekšlikums par abu uzņēmumu nākotni, pēc ministra teiktā, varētu nonākt jūnijā vai jūlijā.

Lattelekom informācijas tehnoloģiju nodaļa Verdi ir vīlusies par Privatizācijas aģentūras (PA) lēmumu neizskatīt jautājumu par Verdi pārveidošanu 100 % meitas uzņēmumā. Verdi biznesa attīstibas un pārdošanas direktors Ēriks Eglītis teica, ka darbības virziena juridiskā neatdalīšana nozīmē, ka 2003. gadā pēc telekomunikāciju tirgus liberalizācijas IT darbības virzienu var piemeklēt papildu problēmas. PA, kas pārvalda 51 % valsts daļu Lattelekom, 8. novembrī atlika jautājuma par Verdi atdalīšanu izskatīšanu uz nenoteiktu laiku, pieprasot, lai to sīkāk izpēta Lattelekom valsts pilnvarnieki. Pēc neoficiālas informācijas, šāds lēmums varētu būt saistīts ar Sonera un Latvijas valsts arbitrāžas strīdu, kur Latvijas puses juristi ieteikuši pagaidām neveikt lielas pārmaiņas Lattelekom struktūrā. «Jau šodien mums ir jācīnās ar aizdomām, ka Lattelekom mūs šķerssubsidē. Piegādātāju acīs mēs esam gan it kā biznesa partneri, kas savos risinājumos iekļauj viņu produktus, gan lieli gala lietotāji, tātad viņu klienti, nevis aģenti,» E. Eglītis teica. Vinš sacīja, ka ja Verdi būtu juridiski atdalīts Lattelekom meitas uzņēmums, tam būtu savas auditētās gada atskaites un lielākā finansu caurskatamība. «Tagad IT tirgū runā, ka mūs škērsubsidē Lattelekom, lai gan iekšēji mēs pārdodam savus pakalpojumus pārejam uznēmumam cenšoties strādāt kā t.s. peļnas centrs,» E. Eglītis teica. Šobrīd Verdi ir spējis tikt galā ar aizdomām un aizspriedumiem, taču nākotnē tas varētu izjust arī zināmu spiedienu no pašu aprindām, tas ir, no Lattelekom. «Konkurences apstākļos viņiem būs ļoti intensīvi jāpieveršas sava biznesa kodolam, kas ir telekomunikācijas. Ja mēs būsim vienota uznēmuma nodaļa, tad par mums pamatoti vaicās, kāds mums sakars ar šo darbību, sevišķi ja vēl apkalpojam klientus ārpus Lattelekom jomās kas nav tieši saistītas ar telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu,» E. Eglītis teica. Verdi augstais menedžeris uzskata, ka šādu iebildumu nevarētu būt pret Verdi kā meitas uzņēmumu, kam pamatdarbība ir IT risinājumu ieviešana, sistēmu uzturēšana u. tml. peļņas nolūkos, apkalpojot gan Lattelekom, gan citus klientus. E. Eglītis sacīja, ka Verdi kā nodaļa strauji vairojusi savu darbu ar klientiem ārpus Lattelekom. Gaidāms, ka ieņemumi no pakalpojumu sniegšanas ārpus koncerna 2002. gadā sasniegs 2 miljonus Ls, salidzinot ar 850 000 Ls 2001. gadā. Verdi sniegtie pakalpojumi uzturot un atjaunojot Lattelekom IT sistēmas ir vērti aptuveni 8 miljoni Ls gadā, teica E. Eglītis. Verdi mērķis, ja to pārveidos meitas uzņēmumā, būtu pēc laika sadalīt apgrozījumu 50 - 50 starp Lattelekom un citiem klientiem.

Latvijas Mobilais Telefons (LMT) 2021. gada pirmajā pusē kāpinājis apgrozījumu līdz 119,5 miljoniem eiro, kas ir par 10,3% vairāk nekā 2020. gada pirmajos sešos mēnešos.

Strauji audzis LMT klientu interneta patēriņš, tāpēc uzņēmums pirmajā pusgadā turpināja investēt tīkla attīstībā – 11,8 miljonus eiro.

“Pandēmijas ietekmē strauji digitalizējot gan uzņēmumu darba procesu, gan mājsaimniecību ikdienu, ko nosaka nepieciešamība strādāt vai mācīties attālināti, interneta patēriņš ir ievērojami audzis. Vienlaikus tas radījis arī arvien pieaugošu pieprasījumu pēc mūsdienīgiem, inovatīviem biznesa risinājumiem efektīvākai uzņēmumu darba organizēšanai. LMT nodrošina tehnoloģijas un servisu, kas daļēji atslogo darbiniekus un ļauj pārvirzīt resursus sarežģītāku funkciju pildīšanai, tā atvieglojot ikdienā veicamos uzdevumus un palīdzot veicināt biznesa izaugsmi,” stāsta Juris Binde, LMT prezidents.

Mobilo sakaru operators SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) pērn strādājis ar 22,83 miljonu eiro peļņu un 161 miljonu eiro apgrozījumu, liecina uzņēmuma iesniegtais finanšu pārskats par 2013.gadu.

Kā liecina Firmas.lv informācija, uzņēmuma peļņa pērn, salīdzinot ar 2012.gadu, ir samazinājusies par 41%, savukārt apgrozījums sarucis par 7%. 2012.gadā LMT nopelnīja 38,997 miljonus eiro un apgrozīja 173 miljonus eiro.

Gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka apgrozījuma samazinājumu noteikusi gan nozarē valdošā konkurence un cīņa par klientu piesaisti, gan ES regulu prasību realizācija. LMT ir turpinājis investēt tīkla infrastruktūras un pakalpojumu attīstībā. 2013.gadā LMT infrastruktūrā investējis aptuveni 24 miljonus eiro. Pieaugot tīkla vērtībai, palielinājies arī ilgtermiņa ieguldījumu nolietojums, kas bijis viens no būtiskākajiem iemesliem peļņas kritumam.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) jautājumā par iespējamu SIA «Lattelecom» un SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) apvienošanu atbildi skandināvu telekomunikāciju uzņēmumam «Telia Company» («Telia») sola šā gada novembrī, savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) aicina ņemt vērā «Telia» pozīciju abu Latvijas uzņēmumu apvienošanas jautājumā.

Komentējot «Telia» vēstulē valdībai pausto brīdinājumu, ka, neapvienojot LMT un «Lattelecom», Skandināvijas koncerns varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, Kučinskis aģentūrai LETA sacīja, ka viņš solījis sniegt atbildi «Telia» šā gada oktobrī, bet ticamākais tas notiks novembrī, kas tiek uzskatīts par pēdējo brīdi atbildes sniegšanai.

Pēc Ministru prezidenta teiktā, patlaban Privatizācijas aģentūra (PA) aktīvi sazinās ar «Telia», bet par sarunu gaitu viņš neesot informēts.

Savukārt Ašeradens aģentūrai LETA atzina, ka viņš novērtē «Telia» veiktos «manevrus un pozīcijas maiņu» jautājumā par «Lattelecom» un LMT apvienotā uzņēmuma īpašnieku struktūru, proti, valstij apvienotajā uzņēmumā piederētu 51% akciju, lai gan sākotnēji Skandināvijas koncerns piedāvāja pārņemt apvienoto uzņēmumu.

Mazumtirdzniecības veikalu tīkls Maxima nolēmis izstāties no Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) un šodien nosūtīja tās vadībai oficiālu vēstuli, informēja Maxima pārstāvis Ivars Andiņš.

Viņš norādīja, ka Maxima kritiski izvērtējusi pēdējā laika LTA paziņojumus saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu un secinājusi, ka tie neatbilst Maxima nostājai.

Andiņš skaidroja, ka Maxima šo soli vērtējusi pozitīvi, turpretī LTA allaž PVN samazināšanu kritizējusi. Arī pēdējam paziņojumam, ka PVN samazināšanas rezultātā cenas tikai augšot, Maxima kategoriski nepiekrīt, jo Maxima veikalos cenas pazeminās.

Līdz ar to Maxima uzsver, ka LTA paustais viedoklis nonāk krasā pretstatā ar Maxima pozīciju un vairs nepārstāv to.

«Līdz ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu atsevišķi veikali vēl esot nopelnījuši ceturtdaļu miljona – tas bijis iespējams, jo veikali vienojušies ar valdību, ka atbalsta PVN likmes samazināšanu, bet īstenībā cenu nesamazināja trešajai daļai no precēm,» atsaucoties uz kādā medijā lasīto, intervijā Latvijas Radio 1 pauda Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henrihs Danusēvičs.

Viņš pauž, ka laikā, kad valdībā tika apspriests jautājums par PVN likmes samazināšanu par vienu procentpunktu, LTA, Darbadevēju konfederācijai un citām organizācijām bija viedoklis, ka PVN samazināšana līdz 21% īstenībā nedos nekādu atspaidu, «un tas lielā mērā ir piepildījies».

Jau vēstīts, ka jūlija sākumā, par ieganstu minot lielveikalu tīklu un LTA atšķirīgo viedokli par PVN likmes samazināšanas ietekmi uz cenām, asociāciju pameta trīs lieli Latvijas tirgotāji – Rimi, Maxima un Palink. Tirgotāji iepriekš pauda - šāds lēmums pieņemts, jo LTA publiski paustais viedoklis par PVN samazināšanu ir neskaidrs un neatbilstot uzņēmumu politikai. Turpretī LTA vadītājs Henriks Danusēvičs pauda neizprati par lielo veikalu tīklu rīcību.

«Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumā» paredzēti ierobežojumi, kas draud ar iznīcību vietējiem tirgotājiem un lobē globālos tirdzniecības tīklus.

Tā savā komentārā par otrdien, 7. janvārī, Ministru kabinetā skatīto likumprojektu «Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums» norāda Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

«Valdība, pārkāpjot likumu, pieņemto procedūru, ko nosaka «Ministru kabineta kārtības rullis», neapsprieda likumprojektu un slēpa pamatotus tirgotāju iebildumus tā sakarā. Pat likumprojekta mērķī ir samelots sakot, ka paredzēts respektēt abu pušu (tirgotāju un piegādātāju) ekonomiskās intereses un panākt lielāku pušu līdztiesību savstarpējo sadarbības līgumu slēgšanas procesā, bet īstenībā likumprojekts nenosaka nekādus pienākumus vai ētikas normas piegādātājiem,» norāda LTA.

Latvijas Izpildītāju un Producentu Apvienība ir uzsākusi izpildītāju un fonogrammu producentu tiesību jeb blakustiesību administrēšanas procesu un šobrīd ved sarunas ar uzņēmēju asociācijām par blakustiesību atlīdzības lielumu, ko publisko vietu īpašniekiem būs jāmaksā par mūzikas ierakstu (fonogrammu) izmantošanu. Tikšanās laikā ar Latvijas Tirgotāju asociāciju (LTA), kurā piedalījās LaIPA izpilddirektore Ieva Platpere, valdes locekļi Mārcis Kūlis un Elita Mīlgrāve un Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs, viceprezidents Raits Strautiņš un citi asociācijas biedri, LaIPA prezentēja LTA savu piedāvājumu blakustiesību atlīdzības administrēšanas procedūrai, atlīdzības lielumam un laikam, kad paredzēts uzsākt atlīdzības iekasēšanu. LaIPA pārstāvji atbildēja uz LTA neskaidrajiem jautājumiem, iepazīstināja ar blakustiesību administrēšanas procesa gaitu un veiktajiem pētījumiem par situāciju citās ES valstīs, kā arī informēja par normatīvajiem aktiem, kas regulē blakustiesību administrēšanu Latvijā. Diskusiju rezultātā LTA pieņēma LaIPA izteikto piedāvājumu un puses vienojās, ka LTA, veicot biedru aptauju un uzklausot uzņēmēju ierosinājumus, izstrādās savus priekšlikumus par maksājamās atlīdzības lielumu par fonogrammu izmantošanu publiskā izpildījumā, kurus LTA iesniegs 2 nedēļu laikā, kad turpināsies LaIPA un LTA diskusija par atlīdzības lielumu un procedūru. „Mēs augstu vērtējam Latvijas Izpildītāju un Producentu Apvienības attieksmi pret uzņēmējiem un tirgotājiem, uzsākot blakustiesību atlīdzības administrēšanu – pirms atlīdzības iekasēšanas vispirms tikties un vienoties ar maksātājiem par sadarbības principiem”, saka LTA prezidents Henriks Danusēvičs. „Uzskatu, ka tuvākajā laikā pie konstruktīvām sarunām, kādas mums bija pirmajā tikšanās reize, mēs panāksim abām pusēm pieņemamu sadarbības modeli un atlīdzības lielumu”. „Blakustiesību administrēšana ir sarežģīts un darbietilpīgs process. Turklāt tas paredz ilgtermiņa attiecību veidošanu ar mūzikas lietotājiem, tādēļ mūsu darbības pamatā ir labvēlīgu un koleģiālu attiecību veidošana ar uzņēmējiem. Mēs esam gatavi izskatīt uzņēmēju piedāvājumus un priekšlikumus procesa pilnveidošanai un uzlabošanai, lai nodrošinātu efektīvu blakustiesību atlīdzības iekasēšanu un izpildītāji un fonogrammu producenti beidzot saņemtu sev pienākošos atlīdzību par publisko izpildījumu. Mūsu tikšanos ar Latvijas Tirgotāju asociāciju vērtēju kā ļoti pozitīvu un uz sadarbību vērstu dialogu un ceru, ka tuvākajā laikā mēs vienosimies par atlīdzības lielumu un administrēšanas procedūru,” saka Ieva Platpere, LaIPA izpilddirektore.

Ņemot vērā telekomunikācijas uzņēmumu Lattelecom un Latvijas mobilais telefons (LMT) esošās tirgus pozīcijas, tirgus attīstības tendences un potenciālo ietekmi uz konkurenci un pakalpojumu cenām, konsultāciju kompānija KPMG Baltics rekomendē izveidot vadošu un biržā kotētu integrētu Baltijas telekomunikāciju operatoru ar sabalansētu akcionāru struktūru, kas ņem vērā Latvijas iedzīvotāju intereses.

Ziņa papildināta no 7. rindkopas!

KPMG Baltics veiktajā pētījumā «Valsts stratēģijas rīcībai ar Lattelecom un LMT kapitāla daļām izstrāde» secināts, ka, ņemot vērā tirgus attīstības tendences, lai saglabātu Lattelecom un LMT nozares līderu pozīcijas, uzņēmumiem nepieciešams paplašināt pakalpojumu klāstu un nodrošināt nepieciešamās investīcijas jaunu pakalpojumu ieviešanai. Kopumā pētījumā tika analizēti astoņi rīcības pamata scenāriji.

KPMG Baltics piedāvātais risinājums paredz izveidot integrētu uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās, balstoties uz akcionāru līgumu, Telia un Latvijas valstij katrai pusei piederēs 30-40% akciju. 30% akciju tiks piedāvāts iegādāties privātajiem akcionāriem un pensiju fondiem biržā.