Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Savu otro ēdināšanas iestādi "Kebabosta" atvēra laikā, kad citi lēma par darbības sašaurināšanu.

Šobrīd "Kebabosta" strādā divās pilsētās – Madonā un Līvānos. ""Madonas "Kebabosta" jau ir pietiekami nostabilizējusies, kas ļauj domāt arī par paplašināšanos. Lai arī Madonā darbojamies jau divus gadus, joprojām ir cilvēki, kuri pie mums nāk pirmo reizi. Ļoti patīkami ir tas, ka motivācija viesoties "Kebabostā" ir radusies no draugu un paziņu ieteikumiem. Arī klienti jautā, kad atvērsimies viņu pilsētā. Tas ir apstiprinājums tam, ka virziens, kurā dodamies, ir īstais," biznesa portālam db.lv saka Liene Kājiņa, "Kebabosta" (SIA "Autem") vadītāja Madonā.

Vaicāta, kāpēc otra ēdināšanas vieta atvērta tieši Līvānos, viņa teic, ka šo pilsētu kā savu otru "ostu" uzņēmums izvēlējās vairāku sakritību rezultātā – vieta, laiks, pašreizējās un plānotās iespējas. "Protams, arī iekšējā intuīcija, kas teica – jā, šeit mums var izdoties," norāda L. Kājiņa.

Lai nekavētu to spējas pildīt normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un sekmētu uzņēmējdarbības aktivitāti reģionos, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns aicina turpmākajā valsts budžeta plānošanas procesā rūpīgāk izvērtēt pašvaldību attīstības iespējas.

E. Zalāns nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam un finanšu ministram, vēršot uzmanību uz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) konstatētajām problēmām, izvērtējot pašvaldību iespējas nodrošināt likumā noteikto funkciju izpildi ar tām 2009. gadā paredzamo finansējumu.

Vēstulē norādīts, ka 2009. gadā ir paredzams būtisks pašvaldību budžeta ieņēmumu samazinājums. Vienlaikus, samazinot ministriju budžeta, tiek samazināts finansējums pašvaldību funkciju veikšanai. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijai pilnībā samazināta dotācija 23 miljonu latu apmērā pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanai.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Sortiments Iepirkuma cena*, Ls/kub.m Iepirkuma cenas izmaiņa*, Ls Rajons Alksnis 25.00 0.00 Jēkabpils Apse 23.33 0.00 Jēkabpils Apse 22.50 0.00 Madona Apse 13.50 0.00 Valka Bērzs 30.00 0.00 Limbaži Bērzs 26.00 0.00 Madona Bērzs 38.67 0.00 Rīga Bērzs 13.50 0.00 Valka Egle 26.75 0.00 Aizkraukle Egle 27.00 0.00 Cēsis Egle 23.00 -0.50 Gulbene Egle 23.50 0.00 Jēkabpils Egle 29.25 0.00 Limbaži Egle 25.00 0.00 Madona Egle 35.00 0.00 Rīga Egle 21.63 0.00 Talsi Egle 22.60 0.00 Valka Egle 21.50 0.00 Valmiera Kļava 50.00 0.00 Rīga Lapkoks 18.00 0.00 Madona Melnalksnis 18.00 0.00 Aizkraukle Melnalksnis 20.89 +1.33 Jēkabpils Melnalksnis 22.50 0.00 Madona Melnalksnis 33.13 0.00 Rīga Osis 77.14 0.00 Rīga Ozols 100.00 0.00 Rīga Priede 21.75 0.00 Aizkraukle Priede 23.25 0.00 Gulbene Priede 21.00 0.00 Jēkabpils Priede 38.00 0.00 Limbaži Priede 25.00 0.00 Madona Priede 38.33 0.00 Rīga Priede 18.50 0.00 Talsi Priede 17.50 0.00 Valka Skujkoks 18.00 0.00 Cēsis Skujkoks 22.00 0.00 Madona *Cenu aprēķinā ietverti tikai tie uzpircēji, kas interesējās par sortimentu iegādi pārskata un iepriekšējā nedēļā Avots: Latvijas laikraksti, Dienas bizness

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kuri regulē procesu, kādā tiek pieņemtas ekspluatācijā jebkāda veida elektrostacijas, AS «Sadales tīkls» atļauja enerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai elektrotīklam ir tikai viens posms no visa elektrostacijas pieslēgšanas procesa. Atzinums apliecina enerģijas ražošanas iekārtu un AS «Sadales tīkls» elektrotīkla kopējās darbības pārbaudi 72 h garumā un pēc atzinuma izsniegšanas dokumentu un elektrostacijas darbības pārbaude jāveic būvvaldei, norāda AS «Sadales tīkls» Preses sekretāre Tatjana Smirnova.

«AS «Sadales tīkls» uzdevums elektrostacijas pieslēgšanas procesā ir pārbaudīt, vai ražotāja uzstādītās enerģijas ražošanas iekārtas un izbūvētais pieslēgums atbilst AS «Sadales tīkls» izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem, un pārliecināties, ka ražošanas iekārtu pieslēgšana pie elektrotīkla neietekmēs citu klientu elektroapgādes drošumu un kvalitāti. AS «Sadales tīkls» atzinums neapliecina enerģijas ražotāja gatavību ražot elektroenerģiju vai siltumenerģiju, vai objekta nodošanu ekspluatācijā, jo enerģijas ražotāja komerciāla darbība, tajā skaitā - maksājumu saņemšana par saražoto un elektrotīklā nodoto enerģiju – tiek uzsākta tikai pēc tam, kad stacija ir nodota ekspluatācijā un pašvaldības būvvalde izdevusi aktu,» skaidro kompānijā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) turpina apkopot pašvaldību viedokļus un priekšlikumus novadu veidošanai, lai Ministru kabinets tuvākajā laikā varētu lemt par Latvijas administratīvi teritoriālo iedalījumu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs šīs nedēļas laikā tiekas ar vairāku rajonu pašvaldību vadītājiem.

Pirmdien ministram bija tikšanās ar Alsungas pagasta padomes deputātu Grigoriju Rozentālu. Ministrs, iepazīstoties ar Kuldīgas rajona Alsungas un Gudenieku pagasta vēlmi veidot Suitu novadu, akcentēja, ka Kuldīgas novadā, koncentrējot pašvaldību finanšu resursus, būs vairāk iespēju atbalstīt dažādas visam novadam svarīgas prioritātes, tai skaitā kultūrvēsturisko tradīciju saglabāšanu.

Šodien A.Štokenbergs novadu veidošanu pārrunāja ar Aizkraukles rajona novada domes priekšsēdētāju Vilni Plūmi, kā arī Rīgas rajona Krimuldas pagasta un Limbažu rajona Lēdurgas pagasta pārstāvjiem.

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Pēdējos gados būtiski ir pieaudzis pašvaldību aizņēmumu pieprasījumu skaits un aizņēmumu apjomi, informē Finanšu ministrija.

Tas skaidrojams gan ar aktīvu Eiropas Savienības (ES) fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētu projektu īstenošanu, gan ar pašvaldību vēlmi aktīvāk īstenot pārējos investīciju projektus. Finanšu ministrijai (FM) jau 2018. gadā nācās secināt, ka būtiski pieaug pašvaldību pieprasījums pēc aizņēmumiem, kas pārsniedz aizņēmuma limita iespējas. Līdz ar to jau 2018. gada oktobrī Ministru kabinets (MK) lēma par pašvaldību aizņēmumu izsniegšanas ierobežošanu 2018. gada ceturtajā ceturksnī.

FM jau vairākkārt ir vērsusi pašvaldību uzmanību, ka pašvaldību aizņemšanās iespējas ir ierobežotas. Pašvaldību aizņēmumu pieprasījumi tiek nodrošināti tikai gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā pašvaldību aizņēmumu kopējā palielinājuma ietvaros, jo pašvaldību aizņēmumi ietekmē vispārējās valdības budžeta deficītu. Turklāt aizņēmuma limits un nosacījumi attiecas uz jebkuru pašvaldības aizņēmumu, neatkarīgi no izvēlētā aizdevēja (valsts budžets vai cits aizdevējs).

Uzņēmējs Gatis Lazda ir vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, norādot, ka AS “Sadales tīkls”, piemērojot jaunos tarifus, iekasē no galalietotājiem maksu par tādas pieslēguma jaudas uzturēšanu, ko uzņēmums patiesībā nemaz nenodrošina.

Līdz ar to “Sadales tīkls”, iespējams, noziedzīgā ceļā gūst virspeļņu, un ir jāvērtē šīs rīcības atbilstība Krimināllikuma 177. panta “Krāpšana” otrajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīga nodarījuma sastāvam, teikts presei izplatītajā paziņojumā.

Uzņēmēja ieskatā nepieciešams arī izvērtēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) amatpersonu rīcību atbilstoši Krimināllikuma 319. panta “Valsts amatpersonas bezdarbība” pirmajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīgā nodarījuma sastāvam. 2023. gada 1. jūlijā stājās spēkā jaunie “Sadales tīkla” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi, kas mājsaimniecībām ievērojami sadārdzināja elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmantošanu. Jūlija rēķinā ir ieviesta jauna komponente – maksa par jaudas uzturēšanu (MJU). Iepriekš “Sadales tīkla” elektroenerģijas pakalpojumu tarifos tāda nebija iekļauta. Tā ir tarifa fiksētā daļa par jaudas uzturēšanu, ko ietekmē pieslēguma fāžu (F) skaits, pieslēguma slodze ampēros (A) un patērēto kilovatstundu apjoms (kWh).

Sortiments Cena*, Ls/m3 Cenas izmaiņa*, Ls Rajons Apse 13.45 +0.95 Limbaži Apse 11.75 0.00 Madona Apse 13.30 -1.20 Rīga Bērzs 20.00 0.00 Aizkraukle Bērzs 19.00 -2.00 Alūksne Bērzs 20.00 -3.00 Bauska Bērzs 19.75 -2.25 Cēsis Bērzs 19.00 -2.00 Gulbene Bērzs 18.89 -0.44 Jēkabpils Bērzs 18.00 0.00 Kuldīga Bērzs 22.99 -1.35 Limbaži Bērzs 17.20 -1.84 Madona Bērzs 24.07 -1.63 Rīga Bērzs 23.00 -3.38 Talsi Bērzs 20.00 -2.00 Valka Bērzs 19.75 -2.25 Valmiera Egle 10.00 -1.00 Aizkraukle Egle 11.50 -1.50 Alūksne Egle 10.00 -14.50 Bauska Egle 12.00 -2.00 Cēsis Egle 11.50 -1.50 Gulbene Egle 10.40 -1.30 Jēkabpils Egle 10.00 0.00 Kuldīga Egle 12.60 -0.80 Limbaži Egle 12.00 +0.50 Madona Egle 15.77 -0.48 Rīga Egle 15.00 -1.75 Talsi Egle 12.50 -1.50 Valka Egle 12.00 -2.00 Valmiera Osis 14.00 0.00 Madona Ozols 14.00 0.00 Madona Priede 9.00 0.00 Jēkabpils Priede 10.00 0.00 Kuldīga Priede 11.00 0.00 Limbaži Priede 17.00 0.00 Rīga Skujkoks 10.00 -1.00 Aizkraukle Skujkoks 7.00 -1.00 Alūksne Skujkoks 10.00 -14.00 Bauska Skujkoks 7.25 -1.75 Cēsis Skujkoks 7.00 -1.00 Gulbene Skujkoks 10.40 -1.20 Jēkabpils Skujkoks 11.00 -1.03 Limbaži Skujkoks 9.40 -1.52 Madona Skujkoks 12.30 -1.58 Rīga Skujkoks 16.50 +1.71 Talsi Skujkoks 8.00 -1.00 Valka Skujkoks 7.25 -1.75 Valmiera

Sortiments Cena*, Ls/kub.m Cenas izmaiņa*, Ls Rajons Alksnis 25.00 0.00 Jēkabpils Alksnis 16.00 0.00 Valka Apse 23.33 0.00 Jēkabpils Apse 20.00 0.00 Madona Apse 21.00 0.00 Valka Bērzs 35.50 -0.50 Aizkraukle Bērzs 22.50 +1.50 Madona Bērzs 48.67 0.00 Rīga Bērzs 23.00 0.00 Valka Bērzs 27.50 0.00 Valmiera Egle 29.50 0.00 Aizkraukle Egle 24.00 0.00 Bauska Egle 20.00 0.00 Dobele Egle 26.50 0.00 Gulbene Egle 24.00 0.00 Jēkabpils Egle 20.50 0.00 Kuldīga Egle 23.00 0.00 Limbaži Egle 21.00 0.00 Madona Egle 26.00 0.00 Rīga Egle 25.00 0.00 Talsi Egle 19.00 0.00 Tukums Egle 17.00 0.00 Valka Egle 19.25 0.00 Valmiera Egle 18.00 0.00 Ventspils Lapkoks 18.00 0.00 Madona Melnalksnis 19.83 0.00 Jēkabpils Melnalksnis 20.00 0.00 Madona Melnalksnis 36.25 0.00 Rīga Osis 74.29 0.00 Rīga Priede 21.00 0.00 Bauska Priede 31.85 0.00 Gulbene Priede 21.00 0.00 Jēkabpils Priede 55.00 0.00 Limbaži Priede 55.00 0.00 Ogre Priede 46.63 0.00 Rīga Priede 55.00 0.00 Talsi Priede 37.70 0.00 Valka Priede 55.00 0.00 Valmiera Skujkoks 22.00 0.00 Madona *Cenu aprēķinā ņemti vērā tikai tie uzpircēji, kas apaļkoksni pieprasīja pārskata un iepriekšējā nedēļ Avots: Latvijas laikraksti, Dienas bizness

Sortiments Vidējā cena*, Ls/kub.m Cenas izmaiņa*, Ls Rajons Egle 14.00 0.00 Bauska Egle 25.50 +3.50 Cēsis Egle 12.00 0.00 Jēkabpils Egle 18.46 +1.28 Limbaži Egle 10.00 0.00 Madona Lapkoks 17.00 -1.00 Madona Priede 14.00 0.00 Bauska Priede 25.50 +3.50 Cēsis Priede 14.00 0.00 Jēkabpils Priede 18.46 +1.07 Limbaži Skujkoks 17.00 -1.00 Madona *Cenu aprēķinā ņemti vērā tikai tie uzpircēji, kas pieprasīja sortimentu pārskata un iepriekšējā periodā Avots: Latvijas laikraksti, Dienas biznessSīkbaļķu iepirkuma cenas Latvijā augustā Sortiments Vidējā cena*, Ls/kub.m Cenas izmaiņa*, Ls Rajons Egle 14.00 0.00 Bauska Egle 25.50 +3.50 Cēsis Egle 12.00 0.00 Jēkabpils Egle 18.46 +1.28 Limbaži Egle 10.00 0.00 Madona Lapkoks 17.00 -1.00 Madona Priede 14.00 0.00 Bauska Priede 25.50 +3.50 Cēsis Priede 14.00 0.00 Jēkabpils Priede 18.46 +1.07 Limbaži Skujkoks 17.00 -1.00 Madona *Cenu aprēķinā ņemti vērā tikai tie uzpircēji, kas pieprasīja sortimentu pārskata un iepriekšējā periodā Avots: Latvijas laikraksti, Dienas bizness

Sortiments Vidējā cena*, Ls/kub.m Cenas izmaiņa*, Ls Rajons Apse 6.00 0.00 Alūksne Apse 7.00 0.00 Cēsis Apse 6.00 0.00 Gulbene Apse 11.50 0.00 Liepāja Apse 14.00 0.00 Limbaži Apse 10.75 0.00 Madona Apse 13.58 0.00 Rīga Apse 7.00 0.00 Valka Apse 7.00 0.00 Valmiera Apse 14.00 0.00 Ventspils Bērzs 16.50 -0.50 Alūksne Bērzs 20.00 0.00 Bauska Bērzs 17.08 -0.42 Cēsis Bērzs 15.70 -0.70 Gulbene Bērzs 18.67 0.00 Jēkabpils Bērzs 18.05 -1.92 Limbaži Bērzs 15.48 -0.03 Madona Bērzs 20.69 -1.03 Rīga Bērzs 17.08 -0.42 Valka Bērzs 17.21 -0.44 Valmiera Egle 7.00 0.00 Alūksne Egle 10.00 0.00 Bauska Egle 8.17 +0.17 Cēsis Egle 7.00 0.00 Gulbene Egle 10.00 0.00 Jēkabpils Egle 7.86 -0.36 Limbaži Egle 10.00 0.00 Madona Egle 13.11 +0.89 Rīga Egle 8.17 +0.17 Valka Egle 8.12 +0.12 Valmiera Osis 14.00 0.00 Madona Ozols 14.00 0.00 Madona Priede 14.30 +1.50 Rīga Skujkoks 5.00 +1.00 Alūksne Skujkoks 10.00 0.00 Bauska Skujkoks 6.17 +1.00 Cēsis Skujkoks 5.00 +1.00 Gulbene Skujkoks 10.00 0.00 Jēkabpils Skujkoks 8.78 +0.81 Limbaži Skujkoks 7.24 +0.69 Madona Skujkoks 11.58 +0.24 Rīga Skujkoks 6.17 +1.00 Valka Skujkoks 6.12 +1.00 Valmiera *Cenu aprēķinā ņemti vērā tikai tie uzpircēji, kas pieprasīja sortimentu pārskata un iepriekšējā periodā Avots: Latvijas laikraksti, Dienas bizness

Sortiments Iepirkuma vid. cena, Ls/kub.m Cenas izmaiņa, Ls Rajons Apse 11.00 0.00 Aizkraukle Apse 11.00 0.00 Bauska Apse 9.00 -1.00 Gulbene Apse 11.00 0.00 Jēkabpils Apse 13.00 +2.00 Limbaži Apse 11.75 +1.13 Madona Apse 15.75 +0.10 Rīga Apse 11.00 0.00 Talsi Bērzs 24.75 +1.75 Aizkraukle Bērzs 24.60 +1.60 Bauska Bērzs 21.00 +0.25 Cēsis Bērzs 22.50 +1.50 Gulbene Bērzs 20.54 +0.86 Jēkabpils Bērzs 18.00 -0.25 Kuldīga Bērzs 20.00 +0.21 Liepāja Bērzs 23.15 -0.12 Limbaži Bērzs 19.69 +0.25 Madona Bērzs 26.92 +0.67 Rīga Bērzs 26.41 +1.91 Talsi Bērzs 21.00 +0.25 Valka Bērzs 21.00 +0.25 Valmiera Egle 15.75 -8.75 Aizkraukle Egle 16.50 -8.00 Bauska Egle 15.00 -1.50 Cēsis Egle 14.50 -10.00 Jēkabpils Egle 11.50 -5.25 Kuldīga Egle 11.33 -3.98 Liepāja Egle 13.99 -6.27 Limbaži Egle 11.00 -4.50 Madona Egle 18.15 -3.40 Rīga Egle 16.05 -4.53 Talsi Egle 15.00 -3.00 Valka Egle 15.00 -1.50 Valmiera Osis 14.00 0.00 Madona Ozols 14.00 0.00 Madona Priede 10.10 -1.40 Kuldīga Priede 11.33 -0.82 Liepāja Priede 17.75 -2.52 Rīga Skujkoks 15.25 -8.75 Aizkraukle Skujkoks 16.00 -8.00 Bauska Skujkoks 13.00 -2.00 Cēsis Skujkoks 12.00 -2.50 Gulbene Skujkoks 14.32 -6.40 Jēkabpils Skujkoks 12.41 -5.44 Limbaži Skujkoks 14.25 -1.69 Madona Skujkoks 15.50 -4.25 Rīga Skujkoks 15.64 -3.36 Talsi Skujk

Latgalietis Arturs Gailītis Madonas pusē attīstījis savu biznesu SIA Rezidence, ko pats dēvē par organizāciju #viedi. Lai gan sākotnēji viņš plānoja Madonā pavadīt tikai dažus mēnešus, ir apritējuši trīs gadi kopš pārcelšanās, un uzņēmējs spriež, ka Kāla ezerā noķēris pareizo vilni.

Tagad A. Gailītis strādā katru dienu, taču nebūt no deviņiem līdz pieciem. To, ko viņš pašlaik dara, viņš nesauc par darbu, bet par savu dzīvi un ikdienu. Viņa dibinātajai SIA Rezidence klusā sezona īsti nepienāk, ja nu vienīgi tāda ir nedēļa vai pusotra pavasarī, kad netiek organizēts neviens pasākums. Ikdienā uzņēmumā darbojas divi cilvēki, no kuriem viens ir pats A. Gailītis, taču, kad tiek īstenoti projekti un pasākumi, viņš Madonas pusē piesaista veselu komandu ar palīgiem.

A. Gailītim piemīt radošais gēns, taču viņš atzīst, ka, iespējams, viņā ir arī kaut kas no uzņēmēja. Par sevi saka, ka ir apveltīts ar uzņēmējiem tik svarīgo apņēmību un drosmi. Beidzis pamatskolu Madonā un vidusskolu Vecpiebalgā, devies uz Rīgu, kur studēja kultūras vadību Ekonomikas un kultūras augstskolā. Strādājis gan par pārdevēju, gan parādu piedziņā, kādu laiku tipogrāfijā, līdz nonāca pie pasākumu organizēšanas. Savas prasmes iemēģinājis arī restorāna vadībā. Tomēr pēc 10 gadiem Rīgā A. Gailītis piedzīvoja lūzuma punktu un atgriezās Madonā. «Šeit es atguvos, un idejas te ģenerējas krietni labāk. Viss notiek un sastājas tā, kā tam ir jānotiek», bilst A. Gailītis.

Suga Iepirkuma cena*, Ls/kub.m Cenas izmaiņa*, Ls Rajons Apse 11.75 0.00 Madona Apse 12.00 0.00 Rīga Bērzs 19.00 0.00 Jēkabpils Bērzs 18.00 0.00 Kuldīga Bērzs 22.50 -0.50 Limbaži Bērzs 18.00 0.00 Madona Bērzs 25.00 -0.17 Rīga Bērzs 23.00 -2.00 Talsi Egle 11.00 0.00 Jēkabpils Egle 10.00 0.00 Kuldīga Egle 11.00 -0.67 Limbaži Egle 12.00 0.00 Madona Egle 15.83 -0.17 Rīga Egle 15.00 -1.00 Talsi Osis 14.00 0.00 Madona Ozols 14.00 0.00 Madona Priede 9.00 0.00 Jēkabpils Priede 10.00 0.00 Kuldīga Priede 11.00 0.00 Limbaži Priede 17.00 0.00 Rīga Skujkoks 11.00 0.00 Jēkabpils Skujkoks 9.00 -1.67 Limbaži Skujkoks 11.00 0.00 Madona Skujkoks 12.50 -1.00 Rīga Skujkoks 12.00 -1.00 Talsi *Piezīme: cenu aprēķinā ir ņemti vērā tikai tie uzpircēji, kas apaļkoksni pieprasīja pārskata un iepriekšējā nedēļā Avots: Latvijas laikraksti, Dienas bizness

Sortiments Iepirkuma cena*, Ls/kub.m Cenas izmaiņa*, Ls/kub.m Rajons Alksnis 25.00 0.00 Jēkabpils Alksnis 40.00 0.00 Rēzekne Alksnis 16.00 0.00 Valka Apse 24.00 0.00 Aizkraukle Apse 26.00 0.00 Cēsis Apse 23.33 0.00 Jēkabpils Apse 26.00 0.00 Krāslava Apse 20.00 0.00 Madona Apse 26.00 0.00 Preiļi Apse 21.00 0.00 Valka Bērzs 31.00 0.00 Aizkraukle Bērzs 28.50 0.00 Limbaži Bērzs 22.50 0.00 Madona Bērzs 48.67 0.00 Rīga Bērzs 23.00 0.00 Valka Egle 27.25 0.00 Aizkraukle Egle 24.00 0.00 Bauska Egle 28.00 0.00 Cēsis Egle 20.00 0.00 Dobele Egle 26.75 0.00 Gulbene Egle 24.00 0.00 Jēkabpils Egle 20.00 0.00 Kuldīga Egle 24.22 0.00 Limbaži Egle 21.00 0.00 Madona Egle 23.38 0.00 Talsi Egle 19.00 0.00 Tukums Egle 17.54 -0.25 Valka Egle 19.25 0.00 Valmiera Egle 18.00 0.00 Ventspils Lapkoks 18.00 0.00 Madona Melnalksnis 19.83 0.00 Jēkabpils Melnalksnis 20.00 0.00 Madona Melnalksnis 36.25 0.00 Rīga Osis 39.00 0.00 Limbaži Osis 74.29 0.00 Rīga Priede 29.00 0.00 Aizkraukle Priede 21.00 0.00 Bauska Priede 25.92 0.00 Gulbene Priede 27.88 0.00 Jēkabpils Priede 55.00 0.00 Limbaži Priede 55.00 0.00 Ogre Priede 37.67 0.00 Rēzekne Priede 46.63 0.00 Rīga Priede 37.00 0.00 Talsi Priede 26.52 -4.74 Valka Priede 55.00 0.00 Valmiera Skujkoks 22.00 0.00 Madona

Sortiments Cena*, Ls/kub.m Cenas izmaiņa*, Ls Rajons Apse 6.00 -1.00 Alūksne Apse 14.00 0.00 Limbaži Apse 10.75 -1.00 Madona Apse 13.75 +0.45 Rīga Apse 14.00 0.00 Ventspils Bērzs 20.00 0.00 Aizkraukle Bērzs 15.75 -2.25 Alūksne Bērzs 15.00 0.00 Balvi Bērzs 20.00 0.00 Bauska Bērzs 17.63 -1.88 Cēsis Bērzs 17.67 -1.33 Gulbene Bērzs 18.50 0.00 Jēkabpils Bērzs 18.00 0.00 Kuldīga Bērzs 19.78 -2.46 Limbaži Bērzs 17.07 -0.62 Madona Bērzs 23.45 -0.65 Rīga Bērzs 17.75 -1.95 Valka Bērzs 17.67 -1.91 Valmiera Egle 10.00 0.00 Aizkraukle Egle 8.13 -3.38 Alūksne Egle 10.00 0.00 Bauska Egle 9.31 -2.81 Cēsis Egle 8.50 -3.00 Gulbene Egle 10.00 -0.40 Jēkabpils Egle 10.00 0.00 Kuldīga Egle 8.94 -2.89 Limbaži Egle 10.50 -1.33 Madona Egle 13.53 -3.13 Rīga Egle 9.56 -2.89 Valka Egle 9.42 -2.78 Valmiera Kļava 50.00 0.00 Aizkraukle Melnalksnis 30.00 0.00 Aizkraukle Osis 80.00 0.00 Aizkraukle Osis 14.00 0.00 Madona Ozols 100.00 0.00 Aizkraukle Ozols 14.00 0.00 Madona Priede 10.00 0.00 Kuldīga Priede 13.80 -3.20 Rīga Skujkoks 10.00 0.00 Aizkraukle Skujkoks 5.38 -1.13 Alūksne Skujkoks 10.00 0.00 Bauska Skujkoks 5.00 -2.25 Cēsis Skujkoks 5.00 -2.00 Gulbene Skujkoks 10.00 -0.40 Jēkabpils Skujkoks 7.77 -2.57 Limbaži Skujkoks 7.67 -1.07 Madona Skujkoks 11.00 -1.30 Rīga Skujko

Suga Iepirkuma cena, Ls/kub.m Cenas izmaiņa, Ls pret iepriekšējo nedēļu Rajons Alksnis 25.00 0.00 Jēkabpils Alksnis 16.00 +1.00 Valka Apse 18.50 0.00 Alūksne Apse 26.00 0.00 Balvi Apse 22.25 0.00 Cēsis Apse 18.50 0.00 Gulbene Apse 23.33 0.00 Jēkabpils Apse 33.00 0.00 Limbaži Apse 19.50 +0.50 Madona Apse 20.50 0.00 Rīga Apse 21.75 0.00 Valka Baltalksnis 14.00 0.00 Madona Bērzs 30.00 0.00 Limbaži Bērzs 27.00 0.00 Madona Bērzs 38.61 0.00 Rīga Bērzs 22.50 0.00 Valka Bērzs 36.50 0.00 Valmiera Egle 31.25 -4.50 Aizkraukle Egle 32.00 0.00 Bauska Egle 30.25 -2.75 Gulbene Egle 32.00 0.00 Jēkabpils Egle 29.50 -2.50 Limbaži Egle 30.00 0.00 Madona Egle 26.00 0.00 Ogre Egle 23.63 -2.13 Talsi Egle 28.08 -2.83 Valka Egle 22.69 -6.88 Valmiera Egle 31.33 -0.67 Ventspils Lapkoks 20.00 0.00 Liepāja Melnalksnis 22.00 0.00 Aizkraukle Melnalksnis 26.00 0.00 Balvi Melnalksnis 21.67 0.00 Jēkabpils Melnalksnis 33.00 0.00 Limbaži Melnalksnis 17.00 0.00 Madona Melnalksnis 36.25 0.00 Rīga Osis 45.00 0.00 Liepāja Osis 66.25 0.00 Rīga Ozols 45.00 0.00 Liepāja Priede 28.75 -3.50 Aizkraukle Priede 32.00 -2.00 Balvi Priede 30.00 0.00 Bauska Priede 34.00 0.00 Cēsis Priede 34.25 -0.75 Gulbene Priede 50.00 0.00 Kuldīga Priede 41.50 -3.08 Limbaži Priede 24.00 0.00 Madona Priede 37.50 0.00

Pašvaldību izdevumi 2023. gadā bija vairāk atbilstoši valdības prioritātēm, salīdzinot ar valdības tēriņiem.

Diskusijās par valsts pamatbudžeta sadalījumu ar retiem izņēmumiem tiek noklusēts, ka valsts pamatbudžets nav vienīgais valsts finanšu politikas instruments. Atgādināsim, ka kopējās valsts finanses veido valsts pamatbudžets, speciālais budžets un pašvaldību budžeti. Pašvaldību ienākumu svarīgākie posteņi ir ienākumi no nodokļiem (iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļa), transferti no valsts budžeta vai pašvaldību izlīdzināšanas fonda; mazāka nozīme ir ienākumiem no dabas resursu nodokļa vai saimnieciskās darbības u. c.

Savukārt pašvaldību izdevumu daļa ir sadalāma līdzīgi kā valsts pamatbudžetā. Tos var sadalīt pēc izlietojuma veida: atalgojumam, par preču un pakalpojumu pirkumiem, kā arī kapitāla izdevumi (izdevumi investīcijām u. c.). Savukārt pašvaldību izdevumi atbilstoši nozarēm (funkcionālajām grupām) ievērojami atšķiras no valsts izdevumu sadalījuma nozarēm pamatbudžetā.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Ministru Kabinets (MK) panākuši vienošanos, ka pašvaldību budžetos 2009.gadā tiks ieskaitīti 82% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, jo pašvaldības piekrita, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamais minimums no 2009.gada 1.janvāra tiek paaugstināts ne tikai no 80 uz 90, bet gan no 80 uz 100 latiem, informē LPS.

Trešdien, 1.oktobrī, LPS dome apstiprināja Ministru kabineta (MK) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 2009.gada domstarpību un vienošanās protokolu un pilnvaroja LPS priekšsēdi Andri Jaunsleini to parakstīt. Protokolu parakstīs Ministru prezidents Ivars Godmanis un LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis. MK un LPS domstarpību un vienošanās protokols ir valsts budžeta likumprojekta paketes neatņemama sastāvdaļa. Pēc parakstīšanas tas tiks iesniegts Saeimā kopā ar 2009.gada valsts budžeta likumprojektu. LPS domes 1.oktobra sēdē Ministru prezidents Ivars Godmanis izteica priekšlikumu: ja LPS piekrīt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamais minimums no 2009.gada 1.janvāra tiek paaugstināts ne tikai no 80 uz 90, bet gan no 80 uz 100 latiem, tad MK piekrīt palielināt maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā ieskaitāmo IIN ieņēmumu daļu no 80 uz 82%. LPS dome atbalstīja šo Ministru prezidenta priekšlikumu un puses vienojās, ka 2009.gadā pašvaldību budžetos tiks ieskaitīti 82% no IIN, bet valsts budžetā – 18%.

Iespējams, šodien valdība pieliks punktu vairāku gadu diskusijām par administratīvi teritoriālo reformu, apstiprinot jauno novadu karti. Saskaņā ar sagatavoto projektu, līdz 2009. gada pašvaldību vēlēšanām Latvijā plānots izveidot aptuveni 95 novadus un desmit republikas pilsētas.

Varēs ķerties pie darba

«Pēc administratīvi teritoriālā iedalījuma kartes apstiprināšanas pie darba beidzot varēs ķerties ministrijas, kas vēlas nodrošināt iedzīvotājiem maksimāli ērtu valsts pārvaldes iestāžu tīklu, sākot no ugunsdzēsēju depo un beidzot ar Lauku atbalsta dienesta un zemesgrāmatu nodaļām,» skaidro reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs.

Būs moderna pārvalde

Latvijas Reģionu mazo un vidējo komersantu apvienības vadītāja Silvija Greste Db atzīst: «Teorētiski reforma ir atbalstāma kaut vai tāpēc, ka lielākā teritorijā ir iespējams saprātīgāk plānot infrastruktūru. Lielākas pašvaldības būtu pozitīvi vērtējamas gan no sakārtotības, gan no līdzekļu ekonomijas viedokļa. Protams, ir dzirdēti argumenti, ka nemaz jau tik daudz tie pašvaldību deputāti neizmaksā, tomēr vairāk deputātu nozīmē arī lielāku birokrātiju un arī laiks taču ir nauda! Lai šie deputāti pievēršas uzņēmējdarbībai, veido savus uzņēmumus un rada jaunas darba vietas.» Viņasprāt, galvenajam jauno novadu veidošanas kritērijam jābūt iedzīvotāju skaitam topošajā pašvaldībā, savukārt pašai reformai vairāk jābalstās uz brīvprātīgu pašvaldību apvienošanos, nevis valsts diktētām novadu robežām.

Otrdien stājas spēkā vienotais uzraudzības mehānisms, kas radīs jaunu Eiropas banku uzraudzības sistēmu.

Tas nozīmē, ka no šodienas 120 lielāko eirozonas banku uzraudzību pārņem Eiropas Centrālā banka (ECB) un turpmāk tās uzraudzīs ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem.

FKTK priekšsēdētājs un ECB Uzraudzības valdes loceklis Kristaps Zakulis uzsver, ka krīze likusi secināt, ka starptautiska mēroga finanšu institūciju uzraudzību efektīvāk var veikt pārrobežu līmeņa uzraugs, lai visās valstīs īstenotu vienotu uzraudzības pieeju un laicīgi novērstu problēmas kādā no valstīm. Šodien ECB kļuvusi par lielāko banku uzraugu Eiropas Savienībā, kas turpmāk darbosies ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem, kuru pieredze un kompetence būs liels atspaids ECB komandai, saka K. Zakulis.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) izdevis pagaidu noregulējumu, uzdodot SIA Vienotais norēķinu centrs tiesisku pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi, pārtraucot veikt ārpustiesas parāda atgūšanas darbības AS Pilsētas zemes dienests vārdā vai uzdevumā, informē PTAC.

Tāpat PTAC izdotais pagaidu noregulējums aizliedz pieprasīt vai aicināt patērētājus izpildīt piespiedu zemes nomas maksājuma saistības, ja starp AS Pilsētas zemes dienests un patērētāju nav noslēgts tiesisks darījums, vai attiecībā uz konkrēto strīdu nav stājies spēkā tiesas nolēmums, kas pamato pieprasītās maksājuma saistības.

PTAC par SIA Vienotais norēķinu centrs šogad ir saņēmis vairāk nekā 30 patērētāju sūdzības par komersanta rīcību, atgūstot no patērētājiem AS Pilsētas zemes dienests uzdevumā zemes nomas maksājumus par laika periodu no 2008.gada līdz 2010.gadam.

PTAC konstatēja, ka SIA Vienotais norēķinu centrs, pieprasot patērētājiem AS Pilsētas zemes dienests uzdevumā izpildīt maksājuma saistības par piespiedu zemes nomu, kas nav pamatots ar pusēm noslēgtu tiesisku darījumu, piemēram, līgumu, ir veicis profesionālajai rūpībai neatbilstošu komercpraksi. Tādējādi pieprasītie maksājumi nav atzīstami par parādu Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma izpratnē, kur parāds definēts kā maksājuma saistības, kas nav izpildītas tiesiskā darījumā vai tiesību aktā noteiktajā termiņā.