Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra pēc a/s Hansabanka iniciatīvas veica pētījumu "12.klašu skolēnu profesionālo plānu izpēte" 2006./2007. mācību gadā, kas iezīmē jaunu pagriezienu skolēnu profesionālajā izvēlē, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Kopumā kritusies interese par jurisprudenci, ekonomiku un finansēm, kā arī informācijas tehnoloģijām, bet augusi - skolēnu interese par inženierzinātnēm, transportu un pārvadājumiem. Šogad skolēni vairāk izvēlas studēt uzņēmējdarbību un vadību, medicīnu, kā arī arhitektūru un būvniecību.
Pētījuma rezultāti rāda, ka tikai nepilna trešā daļa no aptaujātajiem jauniešiem ir izvēlējušies savu nākotnes profesiju (30%), gandrīz pusei aptaujāto ir padomā vairākas profesiju alternatīvas (45%), bet ceturtā daļa respondentu nav izvēlējušies nākotnes profesiju. Šajā mācību gadā ir samazinājies to skolēnu skaits, kuri pēc vidusskolas beigšanas plāno mācīties augstskolā (2005.gadā - 65%, 2006.gadā - 53%), bet audzis to skolēnu skaits, kuri pēc vidusskolas beigšanas plāno ne strādāt, ne mācīties, bet paņemt pārtraukumu atpūtai (2005.gadā - 1%, 2006.gadā - 12%).
"Hansabanka kā lielākā banka Latvijā uzskata par savu atbildību sekot līdzi vidusskolas beidzēju profesionālajiem plāniem, jo skolēnu profesionālā izvēle ietekmēs mūsu valsts ekonomisko, politisko un sociālo attīstību apmēram 40 gadus. Tāpēc iepriecina, ka skolēnu izvēle par savu nākotnes lomu darba tirgū kļūst aizvien pārdomātāka. Tāpat ir redzams, ka karjeras izvēle ir kļuvusi daudzveidīgāka un skolēni ieklausās sabiedriskajā diskusijā par to, kuras specialitātes būs pieprasītas nākotnē. Diemžēl ir redzams, ka puse no skolniekiem, uzsākot mācības, tās uzreiz vēlas apvienot ar darbu. Lai iegūtā izglītības kvalitāte būtu pēc iespējas augstāka, skolniekiem būtu jādod iespēja fokusēties uz mācībām," uzsver Hansabankas Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītāja un valdes locekle Oksana Sivokobiļska.
Pētījuma rezultāti rāda, ka arī iepriekšējā gadā skolēni pēc vidusskolas beigšanas visbiežāk izvēlējās studēt uzņēmējdarbību un vadību, bet šajā mācību gadā skolēnu skaits samazinājies par 4,2% (2005.g. - 15.2%; 2006.g. 11%). Šogad aptaujāto skolēnu profesijas jomas izvēles topā otro vietu ieņem medicīna (9%), bet trešajā - arhitektūra un būvniecība (8%). Jāatzīmē, ka iepriekšējā mācību gadā otrajā un trešajā vietā biežāk izvēlēto profesionālās darbības jomu sarakstā bija jurisprudence (12,7%) un ekonomika un finanses (12,3%). Šogad šīm jomām popularitāte jauniešu vidū ir kritusies un tās ierindojušās attiecīgi 8.vietā (jurisprudence - 5,2%) un 5.vietā (ekonomika - 6%). Šogad skolēnu izvēlēto profesiju vidū vairs nav tādas profesijas kā sabiedriskās attiecības un valodniecība. Savukārt parādījušās tādas jaunas jomas kā inženierzinātnes (7.vieta un 5,3% minēšanas biežums) un transports un pārvadājumi (10.vieta un 4% minēšanas biežums).
Vēl viens faktors, kas apstiprina jauniešu izvēlēto profesiju jomu maiņu, ir jauniešu priekšstati par vispopulārākajām profesiju jomām šajā mācību gadā. Pirmajā vietā kā vispopulārākā profesija ir jurisprudence, ko atzīmējuši 18,2% skolēni, otrajā vietā ekonomika un finanses ar 17,2%, bet trešajā - arhitektūra un būvniecība ar 12,6%. Salīdzinājumam - 2005. gadā šīs jomas par vispopulārākajām atzina aptuveni 60% aptaujāto jauniešu, kas liecina, ka jurisprudences un ekonomikas un finanšu popularitāte jauniešu vidū ir būtiski kritusies. Līdzīgi samazinājusies arī uzņēmējdarbības un vadības (no 20,8% uz 7,8%, abos gados - 4.populārākā joma) un informācijas tehnoloģiju (no 27,3% uz 6,5%) popularitāte jauniešu vidū.
Salīdzinot zēnu un meiteņu izvēlētās profesijas, jāatzīst, ka meitenes vairāk izvēlas apgūt medicīnu, uzņēmējdarbību un vadību, kā arī mākslu un kultūru. Savukārt zēnu profesiju jomu topā pirmajā vietā ir arhitektūra un būvniecība, kam seko uzņēmējdarbība un vadība, kā arī inženierzinātnes.
Pētījums rāda, ka zēni biežāk nekā meitenes jau ir izvēlējušies savu nākamo profesiju (zēni 35%, meitenes 26%), bet meitenēm padomā ir vairāki profesiju varianti. Tāpat arī krievu skolu audzēkņi biežāk nekā latviešu norāda vairākus nākamo profesiju variantus. Jāatzīmē, ka jauniešu vērtējums par perspektīvākajām profesionālās darbības jomām nākotnē daļēji sasaucas ar viņu pašreizējiem profesionālajiem nodomiem, tātad, jaunieši plāno apgūt tās profesionālās darbības jomas, kuras viņi paši uzskata par perspektīvām nākotnē.
Vērtējot šī brīža ekonomikas stāvokli un domājot par līdzsvarotu ekonomikas attīstību, Hansabankas eksperti aicina 12. klases beidzējus nopietni izvērtēt šādus faktorus, izvēloties nākotnes profesiju: 1) kādas ir izvēlētās profesijas perspektīvas un pieprasījums ilgtermiņā; 2) vai izvēlētā joma ir konvertējama arī citās valstīs, ņemot vērā globalizāciju un starpvalstu robežu atvērtību; 3) vai ir vērts studijas augstākā mācību iestādē apvienot ar darbu un kā tas ietekmēs iegūto zināšanu kvalitāti. Turklāt pie šī brīža attīstības zināšanas un prasmes cilvēkam ir jāpapildina visu mūžu, lai uzturētu savu konkurētspēju darba tirgū. Izglītība ir viens no labākajiem ieguldījuma veidiem.
Pētījums rāda, ka jauniešu profesiju jomu izvēli galvenokārt nosaka: augsts atalgojums, ko minējuši 67%, darbs ar cilvēkiem (61%), kā arī vairāk nekā puse (54%) minējuši augstu izglītības līmeni, kas raksturo situāciju Latvijas darba tirgū, kad augstākā izglītība ļoti bieži ir viena no prasībām no darba devēja puses. Tāpat tas sasaucas ar faktu, ka 53% skolēnu plāno studēt augstskolā un 49% vēlētos apvienot darbu ar mācībām augstskolā.
Vairāk nekā puse jauniešu (52%) atzīst, ka vēlētos mācīties kādā citā valstī, bet nezina, kā to sasniegt, un tikai 14% norāda, ka viņiem ir reāls plāns par iespējām studēt ārpus Latvijas. Līdzīgas atbildes skolēni sniedz arī jautājumā par strādāšanu citā valstī. 50% skolēnu vēlētos strādāt ārzemēs, bet viņiem nav reāla plāna, kā to sasniegt. Tādējādi var secināt, ka, neskatoties uz skolēnu vēlmēm mācīties vai strādāt ārpus Latvijas kādā citā valstī, vairums jauniešu pagaidām vēl nav reāli pētījuši studiju vai darba iespējas ārzemēs, kā arī - tas var norādīt, ka jauniešiem trūkst informācijas par to, kur meklēt vajadzīgās zināšanas par darba un izglītības iespējām ārzemēs. Lielāku interesi par darbu, kā arī studijām ārzemēs pauž krievu skolu audzēkņi. Viņu vidū ir arī lielāks jauniešu skaits, kas min, ka viņiem ir konkrēts plāns par darba iespējām ārzemēs un kā to sasniegt. Lielāku iniciatīvu par studiju un darba iespējām citā valst izrāda meitenes, taču nereti viņām vēl nav konkrēta plāna, kā realizēt savus nodomus. Zēni biežāk sniedz atbildes, ka negribētu mācīties ārzemēs, kā arī - viņiem biežāk ir plāns par darbu ārzemēs.
Pētījums rāda, ka Hansabanka ir visatpazīstamākā banka vidusskolēnu vidū, jo 71% respondentu atzīmējuši to kā atpazīstamāko banku, kur iespējams saņemt kredītu studijām. Tomēr jaunieši ir vāji informēti par studiju kredītu iespējām. Tikai 27% atzīst, ka viņi par studiju kreditēšanas iespējām ir informēti pietiekoši.
Hansabanka pētījumu nodos Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā, kā arī nosūtīs Latvijas vadošajām augstskolām, kā arī vidusskolām un ģimnāzijām, tādā veidā palīdzot jauniešiem, kuri atrodas dzīves svarīgā lēmuma priekšā, atrast sev tuvāko un piemērotāko profesiju.
Par pētījumu
Jau no 2004. gada Hansabanka sadarbībā ar Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūru ik gadu veic pētījumu par vidusskolēnu profesionālo izvēli. Šogad pētījumā piedalījās 648 jaunieši no Rīgas un citām Latvijas lielākajām pilsētām. Pētījuma mērķis ir apzināt pašreizējo situāciju vidusskolēnu turpmākās profesionālās izvēles jomā un palīdzēt veidot efektīvu profesionālās izvēles atbalsta politiku, kas nākotnē nodrošinātu efektīvu darba tirgu un līdzsvarotu Latvijas attīstību.
Pētījuma pilns teksts pieejams Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras mājas lapā http://www.pkiva.gov.lv/
Papildu informācijai:
Ivars Svilāns
AS Hansabanka preses sekretārs,
Tālr. 7444561,
Mob. 29454411
E-pasts: [email protected]
