Izsludinot vairāk iepirkumu par mobilo sakaru pakalpojumiem, valsts pārvalde varētu ietaupīt milzu līdzekļus, iespējams, pat 4 milj. Ls.

Mobilo sakaru operatora Tele2 aprēķini liecina, ka valsts uz mobilo sakaru pakalpojumu rēķina, iespējams, varētu ietaupīt vairāk nekā 4 milj. Ls. Laikraksts Dienas bizness kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru sācis akciju ar mērķi palīdzēt valsts pārvaldei kļūt efektīvākai, vienlaikus ļaujot ietaupīt. Vairākus uzņēmēju ierosinājumus Db saņēmis par to, ka valsts pārvalde līdzekļus varētu ietaupīt arī uz telekomunikāciju sakaru pakalpojumu rēķina, gan nosakot mazākus limitus darbiniekiem, gan pārskatot atmaksātos rēķinus, gan izsludinot vairāk iepirkumus par mobilo sakaru pakalpojumiem, tādējādi nodrošinot konkurenci un iespēju izvēlēties lētāko piedāvājumu.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) bez grozījumu veikšanas turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā "Mobilo telefonu sarunas un pakalpojumi", liecina IUB publiskotā informācija.

Tāpat IUB noteicis veikt izmaiņas konkursa nolikumā, par kurām sūdzību bija iesniegusi SIA "Bite Latvija".

Cita starpā kompānija iepirkumā apstrīdēja iekļautos vērtēšanas kritērijus par lielāko bāzes staciju skaitu kā izšķirošu faktoru mobilo sakaru pakalpojumu kvalitātes noteikšanā, kā arī mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes noteikšanu pēc novecojušiem, 2020.gadā veiktiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mērījumiem.

Lēmums pieņemts 5.jūlijā.

Kā komentēja "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arūns Mickevičs, valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību mobilo sakaru publiskajos iepirkumos jau ilgstoši tiek ietverti neobjektīvi un tirgus konkurenci kropļojoši vērtēšanas kritēriji, dodot būtiskas priekšrocības vienam, daļēji valstij piederošam tirgus dalībniekam.

Valsts 2020. gada budžeta veidošanas laikā bieži bija dzirdami publiski izteikumi par būtisku līdzekļu trūkumu dažādām nozarēm. Politiķi un ierēdņi meklēja dažādus risinājumus, lai palielinātu valsts ieņēmumus.

Manuprāt, nepietiekama vērība tika pievērsta valsts un pašvaldību iepirkumiem, kuros novērojama valsts līdzekļu izšķērdēšana – vismaz mobilo sakaru pakalpojumu jomā.

Izteikts konkurences trūkums valsts un pašvaldību institūciju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos ir novērojams jau vairāku gadu garumā. Mūsu aprēķini liecina, ka, piemēram, ministrijas un to padotības iestādes par mobilo sakaru pakalpojumiem pārmaksā aptuveni 1 miljonu eiro līguma darbības termiņā. Taču esmu pārliecināts, ka šī summa ir daudz lielāka, ja aplūkotu visas valsts un pašvaldību iestādes. Diemžēl publiski šāda informācija nav pieejama.

Oficiālie Finanšu ministrijas dati liecina, ka ap 70% ministriju un to padotības iestāžu mobilo sakaru pakalpojumus sniedz viens operators – LMT. Ja ņemam vērā tikai ministrijas, tad 12 no 13 ministrijām pakalpojumu sniedzējs ir šis konkrētais nozares spēlētājs. Šim faktam mēs nepievērstu vērību, ja iepirkumos visiem tirgus spēlētājiem būtu vienlīdzīgas iespējas konkurēt un uzvarētu objektīvi konkurētspējīgākais piedāvājums. Diemžēl šobrīd notiek centieni ar dažādām konkurenci kropļojošām metodēm saglabāt to tirgus situāciju, kāda vēsturiski izveidojusies šajā sektorā, un noturēt to handikapu, kuru LMT ieguvis kā pirmais mobilo sakaru operators Latvijā.

Viedtālruņu lietotājiem veikalos, restorānos un citās karšu pieņemšanas vietās būs iespēja maksāt ar mobilo telefonu, pieliekot to pie karšu nolasīšanas termināļa. Šādu pakalpojumu sadarbībā ar Mastercard ir izstrādājusi banka Citadele. Plašākai sabiedrībai tas būs pieejams šovasar visām Mastercard kartēm.

Maksāt ar telefonu varēs Citadeles klienti.

Maksājumiem ar mobilo telefonu tiks nodrošināta augsta drošība, tāpēc ar tiem varēs veikt arī maksājumus par summām virs 10 eiro, kas šobrīd ir limits, norēķinoties ar bezkontakta kartēm.

Citadeles mobilo maksājumu pakalpojums šobrīd darbojas t.s. beta testa programmas ietvaros, kur to izmēģina Citadeles darbinieki un atsevišķas klientu grupas, lai dažādās ikdienas maksājumu situācijās pārliecinātos, ka izstrādātais mobilo norēķinu risinājums ir ērti lietojams, drošs un pieejams pie dažādu modeļu maksājumu termināļiem Latvijā un ārzemēs. Beta testa programma ir pēdējais solis, pirms mobilo norēķinu risinājums tiek padarīts pieejams plašākai sabiedrībai, kas iecerēts šā gada vasarā. Lietuvā un Igaunijā Citadele mobilos norēķinus plāno ieviest vēlāk - gada otrajā pusē.

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Eiropas Savienības Telekomunikāciju regula paredz viesabonēšanas tarifu atcelšanu no 2017. gada 15. jūnija, kas nozīmē, ka patērētāji par mobilā telefona zvaniem un internetu varēs vienādi maksāt gan savā valstī, gan citur Eiropas Savienībā.

Jaunā kārtība, par kuras detaļām ES līmenī vēl jāpieņem lēmumi, var veicināt tarifu celšanos tur, kur tie patlaban ir zemāki, jo šo valstu operatori būs spiesti piemaksāt savu klientu vietā, norāda eksperti.

Iespējams, mobilo sakaru tarifu pieaugumu nākotnē šīs pārmaiņas ietekmētu mazāk, ja ar dalībvalstu pūlēm zemākā līmenī tiktu noturētas viesabonēšanas vairumtirdzniecības cenas, kas sāpīgāk ietekmē tās valstis, kurās patlaban mobilo sakaru pakalpojumi ir lētāki. Kā liecina Eiropas Padomes izplatītā informācija, regulas projektā ir noteiktas robežas maksām, ko operatori var viens otram prasīt par savu tīklu izmantošanu, lai sniegtu viesabonēšanas pakalpojumus. Šie cenu griesti attiecas uz balss zvaniem, SMS un datu izmantošanu. Tāpat jauno noteikumu mērķis ir saglabāt stimulus ieguldījumiem tīklos un nepieļaut konkurences izkropļojumus ne vietējā, ne apmeklētajā sakaru tīklā. Vispārējā pieeja paredz jaunu mehānismu vairumtirdzniecības līmenī, lai izņēmuma apstākļos nodrošinātu ilgtspēju. Ja operatori nespēj atgūt savas izmaksas, tie var savas valsts regulatoram lūgt atļauju piemērot papildmaksu virs noteiktajiem griestiem.

Summa, kuru viens mobilo sakaru lietotājs pārmaksā gada laikā, pieaugusi līdz 25,4 latiem. Aizvadītā gada decembrī šī summa bijusi 22,65 lati un salīdzinājumā ar 2010. gada pārmaksas apjomu – 13,14 lati gadā - tā palielinājusies gandrīz divas reizes, liecina portāla Gudriem.lv veikts pētījums.

Tāpat pētījuma dati norāda - 47,2% respondentu uzskata, ka viņi varētu maksāt mazāk par mobilajiem sakariem, bet no operatoru maiņas respondentus pārsvarā attur pieradums, slinkums un fakts, ka visi ģimenes locekļi lieto vienu mobilo sakaru operatoru.

Portāls norāda, ka veicis pētījumu par mobilo sakaru pārmaksas apjomu, balstoties uz 28 796 lietotāju pieprasījumiem mobilo sakaru salīdzināšanas sadaļā. «Mobilo sakaru salīdzināšanas sistēma palīdz katram tās lietotājam aprēķināt optimālāko tarifu plānu pēc norādītajiem parametriem. 2010. gada rudenī summa, ko vidēji ieekonomētu viens mobilo sakaru lietotājs gada laikā bija 13,14 lati, 12 mēnešu laikā, summa ievērojami pieauga un 2011. gada decembrī sastādīja 22,65 latus un šobrīd, 2012.gada jūlijā, - 25,40 latus gadā,» skaidro Gudriem.lv pārstāvji.

2019. gada laikā, turpinot pārmaiņu ieviešanu un īstenojot bankas stratēģiskās prioritātes, tostarp darbu pie digitalizācijas un klientu apkalpošanas uzlabošanas, Luminor īstenos klientu apkalpošanas centru tīkla transformāciju, informē bankas pārstāvji.

Klientu apkalpošanas centru tīkla transformācijas ietvaros tiek pārskatīts klientu apkalpošanas modelis, kā arī veikta atsevišķu klientu apkalpošanas centru apvienošana, vienlaicīgi stiprinot bankas digitālo pakalpojumu piedāvājumu. Pārmaiņas klientu apkalpošanas centru tīklā atbalstīs Luminor centienus izveidot jaunu klientu apkalpošanas standartu, galvenokārt koncentrējoties uz klientu konsultācijām ar pievienoto vērtību. Vienlaikus banka nodrošinās, ka ikviens klients varēs saņemt visu nepieciešamo atbalstu līdz brīdim, kad tas patstāvīgi sāks izmantot ikdienas finanšu pakalpojumus digitālajā vidē.

«Sekojot vispārējām digitalizācijas tendencēm nozarē, banku klientu apkalpošanas centru loma turpina mainīties. Mēs jau novērojam mazāk apmeklētāju klientu apkalpošanas centros, un arvien vairām mūsu klientu izvēlas ērtību, ko sniedz internetbanka un mobilā banka. Pagājušajā gadā jau 85% Luminor klientu Baltijā ikdienā izmantoja attālinātos kanālus savām ikdienas finanšu operācijām,» skaidro Kerli Gabrilovica, Luminor Retail banking vadītāja Baltijā / Luminor filiāles vadītāja Latvijā.

Šobrīd pasaulē daudz tiek diskutēts, kā mainīsies veikalu un klientu apkalpošanas centru ikdiena, ņemot vērā pandēmijas izraisītos apstākļus, moderno tehnoloģiju attīstību un klientu paradumu izmaiņas.

Pavasarī ļoti daudz dzirdējām stāstus no Latvijas un ārvalstīm par to, ka uzņēmumi samazina darbinieku skaitu, slēdz veikalus un pārstāvniecības, jo dramatiski samazinājies apmeklētāju skaits. Sastopoties ar klātienes apmeklētāju skaita kritumu, daļa uzņēmumu uzreiz pieņēma lēmumu par veikalu slēgšanu uz nenoteiktu laiku, bet citi uzņēmumi aktualizēja jautājumu, kā maksimāli efektīvi noslogot veikalu darbiniekus, lai viņu pievienotā vērtībā uzņēmumam nemazinātos un klientiem saglabātu iespēju apmeklēt klientu centrus klātienē, lai saņemtu konsultācijas vai apskatītu preces. Arī šobrīd daudzi uzņēmumi noteikti ir līdzīgā situācijā.

Izvērtējot situāciju, “Tele2”, piemēram, kā risinājumu savlaicīgi izvēlējās veikt klientu centru speciālistu pārkvalifikāciju un izmaiņas viņu ikdienas darba pienākumos. Veikalu darbinieku zināšanu un iemaņu paplašināšana ir ļāvusi būtiski nostabilizēt un efektivizēt to centru darbību, kuri visvairāk varētu ciest no klientu plūsmu izmaiņām. Ieguvēji šajā gadījumā ir visi iesaistītie – darbinieks, klients un uzņēmums.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) nolēmis atkāpties no amata, teikts viņa šodien izplatītajā paziņojumā.

Šo lēmumu izraisīja nesaskaņas un šķelšanās koalīcijā saistībā ar iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Kā norāda Staķis, kopš Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām 2020.gadā viņš esot strādājis, lai Latvijas galvaspilsētā ieviestu modernas, ilgtspējīgas pārmaiņas un labākās pārvaldības prakses.

Viens no galvenajiem principiem viņam esot bijusi godīga pārvaldība, kas izpaužas kā atklāti konkursi, profesionāļi kapitālsabiedrību vadībā, nulles tolerance pret izšķērdību, korupciju vai politiskajiem ielikteņiem.

Šo principu viņš esot ievērojis, nododot izvērtēšanai informāciju par naudas izšķērdēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā, kā arī laikus par to informējot par satiksmes jomu atbildīgās Rīgas domes amatpersonas.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvija ir trešā valsts Eiropas Savienībā pēc ceļa satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita 2022. gadā1. Ir redzams, ka daļa negadījumu notiek vienās un tajās pašās vietās, ko mēdz saukt par satiksmes “melnajiem punktiem”.

Vairākās Eiropas valstīs tie tiek īpaši atzīmēti ar ceļa zīmēm, lai brīdinātu autobraucējus. Latvijā šādu punktu uzskaite notiek, bet informācija ir speciāli jāmeklē, turklāt ir vairākus gadus veca. Šādas ceļa zīmes ieviešana uz Latvijas ceļiem būtu svarīga gan kā preventīvs instruments satiksmes drošībai, gan īpaši nozīmīga, lai informētu tūristus, kas ar automašīnu dodas apceļot Latviju, kā arī vietējos autobraucējus, kas retāk brauc konkrētus ceļa posmus.

Uzmanīgāki autobraucēji = mazāk negadījumu

Ceļazīme “Melnais punkts” citās pasaules valstīs tiek izmantota, lai norādītu uz bīstamību attiecīgajā ceļa posmā, tādā veidā pievēršot īpašu autovadītāju uzmanību ceļam. Starp valstīm atšķiras veids, kā statistiski tiek noteikts “melnais punkts”, piemēram, tepat Lietuvā šādi apzīmē 500 m garu ceļa posmu, kur pēdējo četru gadu laikā ir notikuši četri vai vairāk satiksmes negadījumi ar cietušajiem vai bojāgājušajiem.

Latvijā ir daudz nelielu datu centru, kas liecina par uzņēmumu un iestāžu «viensētas» principu, un pāris lielu spēlētāju, kuri aktīvi kāpina eksportu; klupšanas akmeņi – energoefektivitāte un valsts likumdošana, raksta Dienas bizness.

Lai arī datu centru būvniecība Latvijā ir sākusies pirms pāris gadu desmitiem un šī sfēra attīstās arvien straujāk, pieaugot datu centru skaitam, tomēr joprojām nav izstrādātas valsts vadlīnijas datu centru infrastruktūras attīstībai Latvijā. To apliecina FIMA un Rīgas Tehniskās universitātes veiktais datu centru pētījums, kurā informācija apkopota no 63 datu centriem. Piemēram, nav izstrādātas speciālas prasības vai noteikumi par datu centru infrastruktūras veidošanu valsts un pašvaldības iestādēs, izņemot dažus normatīvos regulējumus, kurus netieši var piemērot datu centriem. Nav arī nacionāla līmeņa politikas datu centru infrastruktūras veidošanā vai attiecīgo pakalpojumu nodrošināšanā. Latvijā nav arī datu par to, cik liels kopumā ir datu centru bizness, lai gan nozares uzņēmēji norāda uz ieņēmumu pieaugumu. DB jau vairākkārt ir rakstījis, ka tieši datu centri ir joma, kurā kāpināt Latvijas IT pakalpojumu eksportu. Latvijas datu centru priekšrocības eksporta tirgos ir spēja runāt klientiem saprotamā valodā, sniegtais serviss, kā arī Eiropas Savienības valsts statuss, pakalpojuma cena un spēja risināt problēmjautājumus.

Nereti cilvēki atsakās no pirkuma, ja par to nav iespējams norēķināties ar maksājumu karti, taču joprojām liela daļa darījumu notiek skaidrā naudā

66% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka elektronisko norēķinu trūkums tiem ir licis atteikties no kādu pakalpojumu izmantošanas vai pirkuma, liecina Swedbank veiktais pētījums. Savukārt vairāk nekā 70% analizēto uzņēmumu pēc karšu norēķinu ieviešanas uzlabojušies peļņas rādītāji un pieaudzis apgrozījums.

Maksājumi pieaug

2015. gadā Latvijā par 8% pieauga bezskaidras naudas darījumu skaits, liecina Bigbank un Banku augstskolas pētījums. Tas saskan ar kopējo tendenci pasaulē, kur katru gadu vērojams pieaugums vidēji par 5%. Pētījums parāda, ka patērētāji, izvēloties savas finanses pārvaldīt elektroniski, meklē ērtākus risinājumus, kā to īstenot, kas ne vienmēr ir tradicionālo banku piedāvātās maksājumu kartes vai internetbanku pārskaitījumi – alternatīvi bezskaidras naudas norēķini kopumā veido jau ap 10% no visa bezskaidras naudas operāciju apjoma. «Tagad, kad digitalizācijas procesi un tehnoloģiju ieplūšana finanšu jomā ir straujāka nekā jebkad iepriekš, mazām, specializētām finanšu institūcijām ir vienkāršāk pielāgoties mainīgajam klientu pieprasījumam. Par to liecina arī mobilo maksājumu risinājumu augstais pieprasījums,» uzsver Artis Bērziņš, Bigbank Latvijas filiāles vadītājs.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apmierinājusi kāda autovadītāja prasību pret Rīgas domes Satiksmes departamentu, piedzenot no pašvaldības kompensāciju par nenorobežotā bedrē sabojātu riteņa disku un riepu, noskaidroja aģentūra LETA.

Autovadītājs 2016.gada 14.februāra vakarā, braucot ar savu automašīnu pa Valdemāra ielu, pie Rīgas 49.vidusskolas sajutis stipru triecienu pa spēkrata labās puses riteņiem un konstatējis, ka ir iebraucis uz ceļa esošā aptuveni desmit centimetrus dziļā bedrē ar asām šķautnēm, kas acīmredzami bija radušās, izzāģējot asfaltu ap notekūdeņu savākšanas akas vāku. «Šajā vietā nekas neliecināja par to, ka uz ceļa notiek remontdarbi, un bedre, kurā es iebraucu, nebija nekādā veidā norobežota,» aģentūrai LETA apgalvoja autovadītājs.

Uzreiz pēc iebraukšanas bedrē mašīnai sākusi vibrēt stūre, kas, pēc autovadītāja domām, «nepārprotami liecināja par transportlīdzekļa ritošajai daļai nodarītiem bojājumiem pat tad, ja tie sākotnēji nav acīmredzami». Autovadītājs apstājies ceļa malā, telefoniski paziņojis par bedri Rīgas Pašvaldības policijai un izsaucis Valsts policiju, kas ieradusies un fiksējusi notikušo ceļu satiksmes negadījumu.

Pārdošanas jomā mēs piesardzīgi svinam uzvaras, kad ierodas jauni klienti.

Tomēr katrā uzņēmējdarbības mācību grāmatā teikts, ka pārdošana jaunam klientam izmaksā trīsdesmit reizes dārgāk nekā pašreizējam. Un mēs joprojām pieliekam vairāk pūļu, lai atrastu jaunus klientus, nevis veidotu ilgtermiņa attiecības ar viņiem.

Varbūt, piesaistot jaunus klientus, mēs jūtam lielāku lepnumu? Vai šampanietis ir garšīgāks, svinot jaunu pārdošanas darījumu? Veiksmīga klientu aiziešanas novēršanas kampaņa reti beidzas ar biroja ballīti.

Kāpēc uzvara ir tikai sākums?

Mūsdienu uzņēmējdarbība ir balstīts uz ilgtermiņa attiecībām ar klientiem. Lielākā daļa veiksmīgu uzņēmumu pielāgojas mainīgajām klientu vajadzībām, nodrošina izcilu klientu apkalpošanu un maksimāli palielina klientu vērtību ilgtermiņā.

Valsts iestādes neefektīvi tērē budžeta līdzekļus, jo, izmantojot novecojušus un konkurenci kropļojošus iepirkumu noteikumus, pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem, uzskata mobilo sakaru operatora «Tele2» pārstāvji.

Šobrīd lielākajā daļā mobilo sakaru iepirkumu valsts un pašvaldību iestādēs faktiski nepastāv konkurence un sistemātiski uzvar pretendents, kurš par līdzvērtīgas kvalitātes pakalpojumu piedāvā augstāku pakalpojumu cenu, norāda uzņēmums.

Pēdējais šāds gadījums ir Nodrošinājuma Valsts aģentūras izsludinātais iepirkums «Mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu iegāde Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu vajadzībām uz pieciem gadiem». Tajā «Tele2», iesniedzot finanšu piedāvājumu par kopsummu EUR 5,47 (par pasūtītāja definētajiem pakalpojumiem), zaudēja piedāvājumam par kopsummu EUR 10,82, piemēru min Tele2.

«Iekšlietu ministrijas gadījums raksturo situāciju valsts un pašvaldību iepirkumos. Proti, tajos tiek definētas tehniskās un pakalpojumu prasības, kas bija aktuālas pirms 10 un vairāk gadiem, kad mobilo sakaru tirgus situācija bija radikāli atšķirīga. Rezultātā iepirkumā uzvar pretendents, kura finanšu piedāvājumu kopsumma ir divreiz lielāka. Mūsu praksē ir bijuši gadījumi, kad nav iespējams uzvarēt, pat ja pakalpojumus piedāvājam par velti! Tā ir absurda situācija, ņemot vērā mobilo operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes līmeni Latvijā,» atzīst «Tele2» komercdirektors Raivo Rosts.

Latvijai būtu nepieciešami 90 miljoni eiro gadā būtiskai satiksmes drošības uzlabošanai, secināts starptautiskās auditorkompānijas "Price Waterhouse Coopers" veiktajā pētījumā.

Kompānija ir veikusi pētījumu par Ceļu satiksmes drošības plāna 2017.-2020.gada gala ietekmes izvērtējumu.

Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē skaidroja, ka pētījuma rezultātā iegūti četri iespējamie rīcības scenāriji attiecībā uz satiksmes drošību. A jeb nulles scenārijs, kurā nekādi papildu pasākumi nav paredzēti. B jeb minimālais scenārijs - bez finansējuma, C jeb optimālais un D jeb maksimālais, kas paredz plašu plānu ar finansēm.

Auditorkompānijas pārstāvis Egils Trumpe skaidroja, ka pētījums veikts šā gada otrajā ceturksnī un pētījumā īstenošanā izmantota pieeja "Droša sistēma", proti, droša vide, drošs transportlīdzeklis un drošs satiksmes dalībnieks.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu vadītājs Anrijs Matīss turpinās vadīt uzņēmumu, lai arī vēl šodien tika pieļāvis iespēju to pamest, ja negūs skaidru atbalstu viņa rosinātajām izmaiņām, - par to viņš paziņoja pēc vairāk nekā stundu ilgas tikšanās ar Rīgas mēru un «Rīgas satiksmes» akciju turētāju Nilu Ušakovu (S).

Ušakovs žurnālistiem sacīja, ka šodien ar Matīsu izrunājis daudzus jautājumus, kas saistīti ar uzņēmuma funkcionēšanu gan tuvākā, gan tālākā nākotnē un patlaban neesot iemeslu runāt par to, ka uzņēmumam draudētu nestabilitātes problēmas.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka Matīss darot «ārkārtīgi grūtu darbu» un daudzas lietas neuztvert emocionāli nemaz neesot iespējams.

Tāpat viņš norādīja, ka pēc sarunas ar medijiem abi ar Matīsu turpinās strādāt pie uzņēmuma šī gada budžeta veidošanas. «Rīt, »Rīgas satiksmes« akcionāru sanāksmē lemsim par uzņēmuma budžetu, skatot to kontekstā arī ar pašvaldības budžetu, kuru iecerēts pieņemt 27.martā,» sacīja Ušakovs.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme lūgs pārtraukt ar SIA Rīgas karte noslēgto līgumu par Rīgas maksas autostāvvietu uzlabojumiem, darbību un uzturēšanu, vienlaikus norādot uz pienākumu piemērot publisko iepirkumu regulējumu.

Tā liecina LETA rīcībā esošais IUB atzinums kādai amatpersonai.

IUB tika lūgts izvērtēt Rīgas satiksmes rīcības neatbilstību Publisko iepirkumu likuma prasībām, nododot visus Rīgas satiksmes autostāvvietu ieņēmumu pārvaldības jautājumus Rīgas kartei, nerīkojot iepirkumu likumā noteiktā kārtībā.

No amatpersonas vēstules IUB konstatēja, ka SIA CityCredit jeb Mobilly jau 2004.gadā uzvarēja iepirkumā par īsziņas norēķinu sistēmas izveidošanu un uzturēšanu Rīgas satiksmes autostāvvietās uz pieciem gadiem. 2010.gadā Rīgas satiksme izsludināja jaunu iepirkumu, tomēr tas tika pārtraukts, un CityCredit ar Rīgas satiksmi noslēdza vienošanos, ka iepriekš noslēgtais līgums ir spēkā līdz jaunas iepirkuma procedūras rezultātiem. Esošais līgums esot spēkā līdz šā gada jūnijam.

Līdz 2018. gadam mobilo ierīču lietotāju skaists pasaulē sasniegs piecus miljardus, savukārt mobilo ierīču un to savienojumu skaits būs lielāks nekā desmit miljardi, paredz Cisco.

Mobilo datu pārraides apjomi visā pasaulē nākamo četru gadu laikā pieaugs gandrīz vienpadsmit reizes, līdz 2018. gadam palielinot ikgadējo datu apmaiņas apjomu līdz 190 eksabaitiem, rāda Cisco vizuālo tīkla tehnoloģiju indeksa (VNI) prognozes par globālās mobilo datu plūsmas izmaiņām laika posmā no 2013. līdz 2018. gadam.

Salīdzinājumam - Cisco norāda, ka 190 eksabaitus veido, piemēram, 42 triljoni fotogrāfiju, kas būtu piecpadsmit fotogrāfijas uz katru pasaules iedzīvotāju katru dienu viena gada laikā. Tāpat šo skaitli var salīdzināt ar četriem triljoniem Youtube video klipu - vairāk par vienu video klipu uz katru pasaules iedzīvotāju katru dienu viena gada laikā.

Mobilo sakaru operators “Tele2” pandēmijas laikā klientu centru attīstībā investējis 0,5 miljonus eiro, veicot gan klientu centru rekonstrukcijas, gan ieviešot jaunus – mūsdienu apstākļiem piemērotus biznesa procesus.

Klientu centri kļuva par internetā pasūtīto preču pick-up jeb izņemšanas punktiem, kā arī klientu centra speciālisti uzsāka klientus apkalpot pa tālruni.

Uzņēmumā atzīst, ka jaunie ieviestie biznesa procesi ir sevi labi pierādījuši ikdienā un noteikti tiks turpināti arī nākotnē pēc pandēmijas beigām.

“Šobrīd daudz tiek diskutēts, kā mainīsies veikalu un klientu apkalpošanas centru darba ikdiena, ņemot vērā pandēmijas izraisītos apstākļus, moderno tehnoloģiju attīstību un klientu paradumu izmaiņas. Ņemot vērā šos apstākļus, mēs aktīvi investējām klientu centru attīstībā, lai tie būtu piemēroti klientiem un viņu vajadzībām,” stāsta “Tele2” mazumtirdzniecības vadītāja Jana Logina.

Valstī jaunākais mobilo sakaru operators Bite Latvija pēdējo trīs gadu laikā savu klientu bāzi ir palielinājis par aptuveni 211 tūkst., Latvijas Mobilais telefons (LMT) panācis pieaugumu par 49,6 tūkst. un atguvis pozīciju kā lielākais mobilo sakaru operators Latvijā pēc klientu skaita. Savukārt Tele2 klientu skaits pēdējo trīs gadu laikā ir samazinājies par 37,8 tūkst., liecina DB aprēķini, pēc operatoru datiem.

Trīs gadu laikā vislielāko pieaugumu klientu skaitā panākusi Bite Latvija. Proti, 2009.gada nogalē operatoram bija 189 tūkst. klientu, 2010.gada nogalē – 320 tūkst, bet pērnā gada nogalē – ap 400 tūkst. Tas nav pārsteigums, jo operators šobrīd aktīvi strādā pie jaunu klientu piesaistes, tāpat tieši Bite Latvija uzrāda vislabākos rādītājus numura saglabāšanas jomā, kas sniedz iespēju mobilo sakaru lietotājiem, saglabājot tālruņa numuru, mainīt operatoru.

LMT pēdējo trīs gadu laikā savam kopējam klientu lokam ir piepulcējis 49,6 tūkst. klientu. 2009.gada nogalē operatoram bija 1042402 klientu, 2010.gada beigās – 1067707, bet pērn – 1092029 klientu.

Satiksmes drošības uzlabošanai 13 kilometrus garā Tallinas šosejas posmā pie Ādažiem paredzētas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas, liecina VAS "Latvijas valsts ceļi" informācija.

Tallinas šosejas posmā no divlīmeņu krustojuma ar Vidzemes šoseju līdz Pulksteņezeram katru gadu notiek vairāki ceļu satiksmes negadījumi, tai skaitā ar bojāgājušajiem, šajā posmā ir vairāki tā saucamie "melnie punkti".

Lielākā daļa ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušajiem šajā posmā notiek frontālu sadursmju dēļ. Lai uzlabotu satiksmes drošību un mazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu, ir izstrādāts satiksmes organizācijas izmaiņu projekts, ko plānots realizēt līdz šī gada beigām. LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns informēja, ka šajos 13 kilometros ir seši tā dēvētie melnie punkti. Salīdzinājumam kopā uz 1650 kilometriem valsts galveno autoceļu ir 48 melnie punkti. Pēdējos gados satiksmes intensitāte šajā posmā pieaugusi līdz vairāk nekā 27 000 automašīnām diennaktī, lai gan ceļš projektēts ar caurlaidību līdz 20 000 automašīnām diennaktī. Zaļaiskalns norādīja, ka pērn šajā posmā notikuši 42 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bijuši pieci bojāgājušie, no tiem četri - frontālās sadursmēs. "Galvenais satiksmes organizācijas izmaiņu mērķis ir novērst frontālo sadursmju iespēju apdzīšanas manevra laikā, vai veicot kreisos pagriezienus," uzsvēra Zaļaiskalns.